Lorista H 50 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā blisterī, lai pasargātu no mitruma.
Losartanum kalicum Hydrochlorothiazidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
10-0095-05
10-0095
TAD Pharma GmbH, Germany; Krka Polska Sp. z o.o., Poland; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
19-DEC-11
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
50 mg/12,5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Lorista H 50 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Losartanum kalicum / Hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Lorista H un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Lorista H lietošanas
Kā lietot Lorista H
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Lorista H
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Lorista H un kādam nolūkam to lieto
Lorista H ir angiotenzīna II receptoru antagonista (losartāna) un diurētiskā līdzekļa (hidrohlortiazīda) kombinācija.
Lorista H lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai.
2. Kas Jums jāzina pirms Lorista H lietošanas
Nelietojiet Lorista H šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret losartānu un/vai hidrohlortiazīdu, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūs esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Lorista H lietošanas arī grūtniecības sākumā – sk. sadaļu par grūtniecību);
ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, holestāze un obstruktīvas žultsceļu slimības;
ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi (piemēram, kreatinīna klīrenss <30 ml/min);
ja Jūsu nieres neizdala urīnu;
ja Jums ir zems kālija, zems nātrija vai augsts kalcija līmenis asinīs, kuru nevar koriģēt ar terapiju;
ja Jums ir podagra;
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Lorista H lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu:
ja Jums ir bijis sejas, lūpu, rīkles vai mēles pietūkums;
ja Jūs lietojat diurētiskos līdzekļus (urīndzenošas zāles);
ja Jūs ievērojat diētu ar ierobežotu sāls daudzumu;
ja Jums ir vai ir bijusi stipra vemšana un/vai caureja;
ja Jums ir sirds mazspēja;
ja Jums ir nieru artēriju sašaurinājums (nieru artērijas stenoze) vai Jums darbojas tikai viena niere, vai Jums nesen veikta nieru pārstādīšana;
ja Jums ir artēriju sašaurināšanās (ateroskleroze), stenokardija (sāpes sirdī dēļ vājas sirdsdarbības);
ja Jums ir aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze (sirds vārstuļu sašaurināšanās) vai hipertrofiska kardiomiopātija (slimība, kas izraisa sirds muskuļa sabiezēšanos);
ja Jums ir cukura diabēts;
ja Jums ir bijusi podagra;
ja Jums ir vai ir bijušas alerģiskas reakcijas, astma vai stāvoklis ar sāpēm locītavās, izsitumiem uz ādas un drudzis (sistēmiskā sarkanā vilkēde);
ja Jums ir augsts kalcija vai zems kālija līmenis, vai Jūs ievērojat diētu ar samazinātu kālija daudzumu;
ja Jums nepieciešama anestēzija (pat pie zobārsta) vai pirms ķirurģiskas operācijas, vai Jums paredzēta epitēlijķermenīšu darbības pārbaude, Jums jāpastāsta ārstam vai medicīnas personālam, ka Jūs lietojat losartāna kālija sāls un hidrohlortiazīda tabletes;
ja Jums ir primārs hiperaldosteronisms (sindroms, kas saistīts ar hormona aldosterona pastiprinātu veidošanos virsnieru dziedzerī, ko izraisa dziedzera anomālija);
ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Lorista H lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
- aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Lorista H šādos gadījumos”.
Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Lorista H lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet Lorista H nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (sk. sadaļu par grūtniecību).
Citas zāles un Lorista H
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Diurētiskie līdzekļi, piemēram, Lorista H sastāvā esošais hidrohlortiazīds, var mijiedarboties ar citām zālēm.
Litiju saturošas zāles nedrīkst lietot vienlaikus ar Lorista H bez rūpīgas ārsta uzraudzības.
Lietojot kāliju saturošas pārtikas piedevas, sāls aizvietotājus, kas satur kāliju, vai kāliju aizturošas zāles, citus diurētiskos līdzekļus (urīndzenošas zāles), dažus caurejas līdzekļus, zāles pret podagru, zāles sirds ritma ārstēšanai vai pret diabētu (iekšķīgi lietojamos preparātus vai insulīnu), var būt nepieciešams veikt piesardzības pasākumus (piemēram, asinsanalīzes). Svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jūs lietojat citas asinspiedienu pazeminošas zāles, steroīdus, zāles pret vēzi, pretsāpju līdzekļus, pretsēnīšu līdzekļus vai kortikosteroīdus, sveķus, ko lieto paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumā, tādus kā holestiramīns, zāles, kas atslābina muskuļus, miega līdzekļus, opioīdus saturošas zāles, kā, piemēram, morfīnu, ‘presoros amīnus’, piemēram, adrenalīnu vai citas tās pašas grupas zāles; (iekšķīgi lietojamos preparātus vai insulīnu).
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Lorista H šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”)”.
Pastāstiet ārstam, ka lietojat Lorista H, ja Jums tiek plānota radioloģijas procedūra un tiks izmantota jodu saturoša kontrastviela.
Lorista H kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Šīs zāles var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
Šo tablešu lietošanas laikā nav ieteicams lietot alkoholiskos dzērienus: alkohols un Lorista H var pastiprināt viens otra iedarbību.
Diētiskās sāls pārmērīga lietošana var neitralizēt Lorista H tablešu iedarbību.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Lorista H lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Lorista H vietā lietot kādas citas zāles. Lorista H lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo Lorista H lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Lorista H lietošana nav ieteicama mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un ārsts var Jums ordinēt citas zāles, ja vēlaties barot bērnu ar krūti it īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaicīgi.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Nav pieredzes Lorista H lietošanai bērniem. Tādēļ Lorista H nedrīkst lietot bērniem.
Lietošana gados vecākiem pacientiem
Lorista H darbojas un to panes vienādi labi gan gados vecāki, gan jaunāki pieaugušie pacienti. Vecāka gadagājuma pacientiem nepieciešama tāda pati deva kā gados jaunākiem pacientiem.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Lietojot šīs zāles, Jums nevajadzētu veikt darbības, kurām nepieciešama īpaša uzmanība (piemēram, vadīt automašīnu vai apkalpot bīstamas iekārtas), kamēr Jūs nezināt, kā Jūs panesat šīs zāles.
Lorista H satur laktozi.
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Lorista H
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā aprakstīts šajā instrukcijā vai kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa un, vai Jūs lietojat citas zāles, ārsts izlems, kāda ir Jums piemērotākā Lorista H deva. Ir svarīgi turpināt Lorista H lietošanu tik ilgi, cik ārsts norādījis, jo tas Jūsu asinsspiedienu uzturēs vienmērīgā līmenī.
Paaugstināts asinsspiediens
Parastā deva Lorista H vairumam pacientu ar paaugstinātu asinsspiedienu ir 1 tablete Lorista H 50 mg/12,5 mg dienā, lai kontrolētu asinsspiedienu 24 stundas. To var palielināt līdz 2 Lorista H 50 mg/12,5 mg apvalkotajām tabletēm vienu reizi dienā vai mainīt uz 1 Lorista H 100 mg /25 mg apvalkoto tableti dienā (lielāks stiprums). Maksimālā dienas deva ir 2 Lorista H 50 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes vai 1 Lorista H 100 mg/25 mg apvalkotā tablete dienā.
Ja esat lietojis Lorista H vairāk nekā noteikts
Pārdozēšanas gadījumā nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz slimnīcu, jo Jums varētu būt nepieciešama neatliekamā palīdzība. Pārdozēšana var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos, sirdsklauves, lēnu pulsu, asins sastāva izmaiņas un organisma dehidratāciju.
Ja esat aizmirsis lietot Lorista H
Centieties lietot Lorista H katru dienu, kā norādīts. Tomēr tad, ja esat izlaidis devu, nelietojiet papildu devu. Vienkārši turpiniet zāļu lietošanu kā parasti.
Ja Jums ir vēl kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jūs novērojat jebko no sekojošā, nekavējoties pārtrauciet lietot Lorista H un informējiet ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu:
Smagu alerģisku reakciju (izsitumus, niezi, sejas, lūpu, mutes vai rīkles gļotādas pietūkumu, kas var izraisīt rīšanas traucējumus vai apgrūtinātu elpošanu).
Tā ir nopietna, bet reta blakusparādība, kuru sastop vairāk nekā 1 no 10 000 pacientiem, taču mazāk nekā 1 no 1000 pacientiem. Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība vai stacionēšanās.
Tika ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Biežas (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):
klepus, augšējo elpceļu infekcija, aizlikts deguns, sinusīts, deguna blakusdobuma iekaisums,
caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, gremošanas traucējumi,
sāpes muskuļos vai krampji, sāpes kājās, sāpes mugurā,
bezmiegs, galvassāpes, reibonis,
nespēks, nogurums, sāpes krūtīs,
paaugstināts kālija līmenis (kas var izraisīt sirds ritma traucējumus), samazināts hemoglobīna līmenis.
Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):
anēmija, sarkani vai brūngani plankumi uz ādas (dažreiz īpaši uz pēdām, kājām, rokām un sēžamvietas, ar sāpēm locītavās, plaukstu un pēdu pietūkumu un sāpēm kuņģī), asinsizplūdumi, balto asinsķermenīšu skaita samazināšanās, asinsreces traucējumi un zilumi,
apetītes zudums, paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs vai podagra, paaugstināts cukura līmenis asinīs, kālija, nātrija un kalcija līmeņa novirzes no normas asinīs,
nemiers, nervozitāte, panika (atkārtotas panikas lēkmes), apmulsums, depresija, murgaini sapņi, miega traucējumi, miegainība, atmiņas traucējumi,
nejutīgums un notirpums vai līdzīgas sajūtas, sāpes locekļos, trīsas, migrēna, ģībonis,
redzes miglošanās, dedzinošas sāpes acīs, konjunktivīts, redzes asuma samazināšanās, priekšmetu saskatīšana dzeltenā nokrāsā,
zvanīšana, dūkoņa, rūkoņa vai klikšķēšana ausīs,
pazemināts asinsspiediens, kas var būt saistīts ar ķermeņa pozas maiņām (apreibuma vai nespēka sajūta pieceļoties, stenokardija (sāpes krūtīs), sirdsklauves, cerebrovaskulārs notikums (TIL- tranzitoras išēmiskas lēkmes), sirdslēkme, paātrināta sirdsdarbība,
asinsvadu iekaisums, kas bieži saistīts ar izsitumiem uz ādas vai asinsizplūdumiem,
iekaisis kakls, elpas trūkums, bronhīts, pneimonija, ūdens plaušās (kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu), deguna asiņošana, iesnas, aizlikts deguns,
aizcietējums, vēdera uzpūšanās, gremošanas traucējumi, spazmas kuņģī, vemšana, sausuma sajūta mutē, siekalu dziedzera iekaisums, zobu sāpes,
dzelte (acu ābolu un ādas dzeltena nokrāsa), aizkuņģa dziedzera iekaisums,
nātrene, nieze, ādas iekaisums, izsitumi, ādas apsārtums, paaugstināta jutība uz gaismu, sausa āda, piesarkums, svīšana, matu izkrišana,
sāpes rokās, plecos, gūžā, ceļgalos vai citās locītavās, locītavu pietūkums, stīvums, muskuļu vājums,
bieža urinēšana, tai skaitā naktīs, nieru darbības traucējumi, ieskaitot nieru iekaisumu, urīnceļu infekcija, cukurs urīnā,
samazināta dzimumtieksme, impotence,
sejas pietūkums, drudzis.
Retas (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)
hepatīts (aknu iekaisums), aknu darbības rādītāju novirzes.
Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis),
rabdomiolīze.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Lorista H
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Lorista H satur
Aktīvās vielas ir losartāna kālija sāls un hidrohlortiazīds. Katra apvalkotā tablete satur 50 mg losartāna kālija sāls, kas atbilst 45,76 mg losartāna, un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Citas sastāvdaļas ir: preželatinizēta kukurūzas ciete, mikrokristāliskā celuloze, laktozes monohidrāts un magnija stearāts tabletes kodolā un hipromeloze, makrogols 4000, hinolīna dzeltenais (E104), talks, titāna dioksīds (E171) tabletes apvalkā.
Lorista H ārējais izskats un iepakojums
Lorista H tabletes ir dzeltenā krāsā un ovālas formas, nedaudz abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē; tablešu izmērs: 6 mm x 12 mm (ovālas formas), biezums 3,8 – 4,7 mm. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.
Tabletes pieejamas kastītēs pa 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 un 112 apvalkotajām tabletēm caurspīdīgos Al/PVH/PVDH blisteros.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
KRKA, d.d, Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Ražotāji
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija
KRKA-POLSKA Sp. z o.o., ul. Równoległa 5, 02-235 Warszawa, Polija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts nosaukums
Zāļu nosaukums
Austrija
Losartan/HCT Krka
Čehija
Lorista H
Kipra
Losartan/Hydrochlorothiazide Krka
Vācija
Losartan-Kalium HCTad
Dānija
Losartankalium/hydrochlorothiazid Krka
Igaunija
Lorista H
Somija
Losartan/Hydrochlorothiazide Krka
Ungārija
Lavestra H
Itālija
Losartan e Idroclorotiazide Krka
Latvija
Lorista H
Norvēģija
Losartan/Hydrochlorothiazide Krka
Polija
Lorista H
Portugāle
Losartan+Hidroclorotiazida Krka
Zviedrija
Losartan/Hydrochlorothiazide Krka
SlovākijaLorista H
Lielbritānija
Losartan Potassium/Hydrochlorothiazide
Šī lietošanas instrukcija pēdējoreiz pārskatīta 11/2018
SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Lorista H 50 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 50 mg losartāna kālija sāls (Losartanum kalicum), kas atbilst 45,76 mg losartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: 59,98 mg laktozes vienā tabletē.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete
Tabletes ir dzeltenā krāsā un ovālas formas, nedaudz abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē; tablešu izmērs: 6 mm x 12 mm (ovālas formas), biezums 3,8 – 4,7 mm. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Lorista H ir indicēts esenciālas hipertensijas ārstēšanai pacientiem, kuru asinsspiediena kontrole ar losartāna vai hidrohlortiazīda monoterapijas palīdzību nav pietiekama.
4.2. Devas un lietošanas veids
Hipertensija
Losartāns un hidrohlortiazīds nav paredzēts terapijas uzsākšanai, bet gan pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar losartāna kālija sāli vai hidrohlortiazīdu.
Iesaka veikt atsevišķo sastāvdaļu (losartāna un hidrohlortiazīda) devu titrēšanu.
Pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt, var apsvērt monoterapijas tiešo nomaiņu uz kombinēto terapiju, ja tas ir klīniski pamatots.
Parastā uzturošā Lorista H deva ir viena Lorista H 50 mg/12,5 mg (losartāns 50 mg/HCTZ 12,5 mg) tablete vienu reizi dienā. Pacientiem, kuru atbildes reakcija uz ārstēšanu ar Lorista H 50 mg/12,5 mg nav adekvāta, devu var palielināt līdz vienai Lorista H 100 mg/25 mg (losartāns 100 mg/ HCTZ 25 mg) tabletei vienu reizi dienā. Maksimālā deva ir viena Lorista H 100 mg/25 mg tablete vienu reizi dienā. Parasti hipotensīvo iedarbību var novērot trīs līdz četru nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas. Pacientiem, kuriem losartāna deva titrēta līdz 100 mg un nepieciešama papildu asinsspiediena kontrole, ir pieejamas Lorista H 100 mg/12,5 mg (losartāns 100 mg/ HCTZ 12,5 mg) tabletes.
Lietošana pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem un pacientiem ar hemodialīzi
Pacientiem ar mēreniem nieru funkcijas traucējumiem (t.i. kreatinīna klīrens 30-50 ml/min) sākuma deva nav jāpielāgo. Losartāna un hidrohlortiazīda tabletes neiesaka lietot pacientiem ar hemodialīzi. Losartāna un hidrohlortiazīda tabletes nevar lietot pacientiem ar smagiem nieru funkcijas traucējumiem (t.i. kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Lietošana pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem
Lorista H ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Lietošana pacientiem ar intravaskulārā tilpuma deficītu
Pirms losartāna/HCTZ tablešu lietošanas intravaskulāro tilpuma un/vai nātrija deficītu jākompensē.
Gados vecāki cilvēki
Parasti gados vecākiem cilvēkiem deva nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija
Nav pieredzes lietošanai bērniem un pusaudžiem (< 18 gadiem). Tādēļ bērniem un pusaudžiem losartānu/hidrohlortiazīdu lietot nedrīkst.
Lietošanas veids
Lorista H var lietot kopā ar citiem hipotensīviem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Lorista H tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.
Lorista H var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, sulfonamīdu atvasinājumiem (kā hidrohlortiazīdu) un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā minētajām palīgvielām.
Pret ārstēšanu rezistenta hipokaliēmija vai hiperkalcēmija.
Smagi aknu darbības traucējumi; holestāze un obstruktīvas žultsceļu slimības.
Refraktārā hiponatriēmija.
Simptomātiskā hiperurikēmija/podagra.
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Smagi nieru darbības traucējumi (t.i. kreatinīna klīrenss <30 ml/min).
Anūrija.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Lorista H lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Losartāns
Angioneirotiskā tūska
Pacienti ar angioneirotisko tūsku (sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles pietūkums) anamnēzē rūpīgi jānovēro (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Hipotensija un intravaskulāra tilpuma deficīts
Pacientiem, kam ir intravaskulāra tilpuma un/vai nātrija deficīts masīvas diurētiskas terapijas dēļ, ierobežota sāls daudzuma diētā dēļ, caurejas vai vemšanas dēļ, var attīstīties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas. Šādi stāvokļi ir jākoriģē pirms Lorista H tablešu nozīmēšanas (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).
Elektrolītu līdzsvara traucējumi
Pacientiem ar nieru mazspēju, ar vai bez cukura diabēta, bieži ir novērojami elektrolītu līdzsvara traucējumi, ko ir nepieciešams koriģēt. Tādēļ rūpīgi vajadzētu kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrācija plazmā, īpaši pacientiem ar sirds mazspēju un kreatinīna klīrensu starp 30-50 ml/min.
Nav ieteicams lietot losartānu/ hidrohlortiazīdu vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem un sāls aizstājējlīdzekļiem, kas satur kāliju (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aknu funkcijas traucējumi
Pamatojoties uz farmakokinētikas datiem, kas liecina, ka pacientiem ar aknu cirozi losartāna koncentrācija plazmā ir stipri paaugstināta, Lorista H piesardzīgi jālieto pacientiem ar viegliem vai mēreniem aknu funkcijas traucējumiem. Nav losartāna lietošanas pieredzes pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem. Tādēļ Lorista H ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.2., 4.3. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru funkcijas traucējumi
Ir ziņots par nieru funkciju izmaiņām, tai skaitā par nieru mazspēju, kā par renīna-angiotensīna aldosterona sistēmas inhibīcijas sekām (īpaši pacientiem, kuru nieru darbības traucējumi ir atkarīgi no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas, pie kurām smaga sirds mazspēja vai iepriekš pastāvoši nieru darbības traucējumi).
Tāpat kā citu zāļu, kuras ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, lietošanas gadījumā tika ziņots par urīnvielas līmeņa asinīs un kreatinīna līmeņa serumā paaugstināšanos pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi; šīs nieru funkcijas pārmaiņas var būt atgriezeniskas, pārtraucot terapiju.
Losartānu vajadzētu lietot ar piesardzību pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes pacientiem ar nesen veiktu nieru transplantāciju.
Primārs hiperaldosteronisms
Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nav atbildes reakcijas uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuri iedarbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tāpēc Lorista H tablešu lietošana nav ieteicama.
Koronārā sirds slimība un smadzeņu asinsvadu slimība
Tāpat kā, lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisko kardiovaskulāro vai cerebrovaskulāro slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Sirds mazspēja
Pacientiem ar sirds mazspēju, ar vai bez nieru funkcijas traucējumiem, tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna sistēmu, pastāv smagas arteriālās hipotensijas un nieru funkcijas traucējumu (bieži akūtas) risks.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā lietojot citus vazodilatātorus, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem ir aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Etniskās atšķirības
Kā novērots angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, losartāns un citi angiotensīna antagonisti acīmredzami ir mazāk efektīvi asinsspiediena samazināšanā melnādainiem cilvēkiem, nekā cilvēkiem ar citu ādas krāsu, iespējams, sakarā ar zema renīna līmeņa augstāku izplatību melnās rases populācijā ar hipertensiju.
Grūtniecība
AIIRI lietošanu grūtniecības laikā uzsākt nedrīkst. Ja vien netiek uzskatīts, ka nepārtraukta
AIIRI terapija ir svarīga, pacientēm, kuras plāno grūtniecību vajadzētu mainīt hipotensīvo terapiju uz zālēm ar atzītu drošības profilu lietošanai grūtniecības laikā. Ja tiek konstatēta grūtniecība, ārstēšanu ar AIIRI nekavējoties jāpārtrauc, un ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva ārstēšana (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Hidrohlortiazīds
Hipotensija un elektrolītu/šķidruma līdzsvara traucējumi
Kā lietojot visus hipotensīvos līdzekļus, dažiem pacientiem var attīstīties simptomātiska hipotensija. Pacienti jānovēro, vai neattīstās tādi šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu klīniskie simptomi kā, piemēram, šķidruma zudums, hiponatriēmija, hipohlorēmiskā alkaloze, hipomagnēmija vai hipokaliēmija, kas var rasties masīvas caurejas vai vemšanas rezultātā. Šādiem pacientiem atbilstošos laika intervālos jāveic periodiska elektrolītu kontrole serumā. Pacientiem ar tūsku karstā laikā var rasties dilūcijas hiponatriēmija.
Metabolā un endokrīnā ietekme
Ārstēšana ar tiazīdiem var traucēt glikozes toleranci. Var rasties nepieciešamība koriģēt pretdiabēta medikamentu devas (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tiazīdu terapijas laikā var manifestēties slēptais cukura diabēts.
Tiazīdi var samazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu, un var būt par cēloni intermitējošam nelielam kalcija līmeņa pieaugumam serumā. Izteikta hiperkalcēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Pirms analīžu veikšanas paratireoīdo dziedzeru funkciju izvērtējumam, tiazīdu lietošana jāpārtrauc. Holesterīna un triglicerīdu līmeņa pieaugums var būt saistīts ar tiazīdu diurētisku lietošanu. Tiazīdu lietošana atsevišķiem pacientiem var izraisīt hiperurikēmiju un/vai podagru. Tā kā losartāns pazemina urīnskābes līmeni, losartāns kombinācijā ar hidrohlortiazīdu samazina diurētisko līdzekļu izraisīto hiperurikēmiju.
Aknu funkcijas traucējumi
Tiazīdi piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo var rasties intrahepatiska holestāze, un nelielas šķidruma un elektrolītu līdzsvara izmaiņas var izraisīt aknu komu. Lorista H ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem, kuri saņem tiazīdus, neatkarīgi no alerģijas vai bronhiālas astmas esamības anamnēzē, var būt paaugstinātas jutības reakcijas. Ir saņemti ziņojumi par sistēmiskās sarkanās vilkēdes saasināšanos vai aktivizēšanos pacientiem pēc tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļu lietošanas.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.
Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Lorista H zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Losartāns
Ziņots, ka rifampicīns un flukonazols samazina aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā. Šo mijiedarbību klīniskā nozīme nav zināma.
Tāpat kā citas zāles, kuras bloķē angiotensīnu II vai tā efektus, kuras aiztur kāliju (piemēram, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi: amilorīds, triamterēns, spironolaktons), kāliju saturošo uztura bagātinātāju vai sāļu aizvietotāju vienlaikus lietošana var izraisīt kālija līmeņa serumā paaugstināšanos. Vienlaikus ārstēšana nav vēlama.
Tāpat kā ar citām zālēm, kas ietekmē nātrija izvadi, var būt samazināta litija izvade. Tādēļ gadījumā, kad litija sāļi tiek lietoti vienlaikus ar angiotensīna II receptoru antagonistiem, rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā.
Ja angiotensīna II antagonisti tiek nozīmēti vienlaikus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, selektīvajiem ciklooksigenāzes-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (>3 g dienā) un neselektīvajiem NSPL), var novērot antihipertensīvā efekta samazināšanos. Pacientiem ar iepriekš pastāvošiem nieru darbības traucējumiem vienlaikus nozīmēšana ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem var izraisīt nieru funkciju pasliktināšanos, ieskaitot iespējamu akūtu nieru mazspēju, kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Šāda kombinācija jālieto ar piesardzību, īpaši gados vecākiem pacientiem. Jābūt adekvātai hidratācijai un jādomā par nepieciešamību monitorēt nieru funkciju pēc vienlaikus terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.
Dažiem pacientiem ar traucētu nieru funkciju, kuri tiek ārstēti ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, tai skaitā selektīvajiem COX inhibitoriem, vienlaikus angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana var izraisīt tālāku nieru funkcijas pasliktināšanos. Pārtraucot terapiju, nieru funkcijas izmaiņas parasti ir atgriezeniskas.
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Citas aktīvās vielas ar hipotensīvo efektu, kā piemēram tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, baklofēns, amifostīns: šo zāļu, kas samazina asinsspiedienu galvenās iedarbības vai blakusparādību dēļ, lietošana vienlaikus var palielināt hipotensijas risku.
Hidrohlortiazīds
Lietojot vienlaikus, sekojošās zāles var mijiedarboties ar tiazīda grupas diurētiskajiem līdzekļiem:
Alkohols, barbiturāti, narkotikas vai antidepresanti
Var pastiprināties ortostatiskā hipotensija.
Pretdiabēta zāles (perorālie un insulīns)
Ārstēšana ar tiazīdu var ietekmēt glikozes toleranci. Var rasties nepieciešamība koriģēt pretdiabēta medikamentu devas. Metformīns jāordinē uzmanīgi laktacidozes riska dēļ, ko varētu izsaukt iespējamā hidrohlortiazīda izraisītā funkcionālā nieru mazspēja.
Citi hipotensīvie medikamenti
Savstarpēji papildinoša iedarbība.
Holestiramīns un holestipola sveķi
Anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē ir traucēta hidrohlortiazīda uzsūkšanās. Viena holestiramīna vai holestipola sveķu deva saista hidrohlortiazīdu un samazina tā uzsūkšanos no gremošanas trakta atbilstoši pat par 85 un 43 procentiem.
Kortikosteroīdi, AKTH
Pastiprina elektrolītu zudumu, īpaši hipokaliēmiju.
Presorie amīni (piemēram, adrenalīns)
Iespējama samazināta atbildes reakcija uz asinsvadus sašaurinošiem amīniem, kas nav pietiekama, lai nepieļautu to lietošanu.
Nedepolarizējošie skeleta muskulatūras relaksanti (piemēram, tubokurarīns)
Iespējama atbildes reakcijas palielināšanās uz muskuļu relaksantiem.
Litijs
Diurētiskie līdzekļi samazina litija nieru klīrensu un ievērojami paaugstina litija toksicitātes risku; vienlaikus lietot neiesaka.
Zāles, ko izmanto podagras ārstēšanai (piemēram, probenecīds, sulfīnpirazons un alopurinols)
Tā kā hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā, var būt nepieciešamība atbilstoši pielāgot urikozūrisko līdzekļu devas. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana. Vienlaicīgi ordinējot tiazīdus un allopurinolu, var palielināties paaugstinātas jutības reakciju iespējamība.
Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, beperidēns)
Var palielināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu bioloģisko pieejamību, pazeminot kuņģa un zarnu trakta motilitāti un kuņģa iztukšošanās ātrumu.
Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts)
Tiazīdi var samazināt citotoksisko līdzekļu nieru ekskrēciju, līdz ar to potencējot to mielosupresīvos efektus.
Salicilāti
Lietojot salicilātus lielās devās, hidrohlortiazīds var pastiprināt salicilātu toksisko iedarbību uz centrālo nervu sistēmu.
Metildopa
Lietojot vienlaikus hidrohlortiazīdu un metildopu, atsevišķos gadījumos ziņots par hemolītisko anēmiju.
Ciklosporīni
Vienlaikus ārstēšana ar ciklosporīniem var palielināt hiperurikēmijas un podagras veida komplikāciju risku.
Sirds glikozīdi
Tiazīdu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagnēmija veicina sirds glikozīdu izraisošas aritmijas sākumu.
Zāles, kuru darbību izmaina kālija līmenis serumā
Ordinējot vienlaicīgi losartānu/hidrohlortiazīdu un zāles, kuru darbību izmaina kālija līmenis serumā (piemēram, sirds glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi), periodiski rekomendē kontrolēt kālija seruma līmeni un EKG. Tas jāveic arī vienlaicīgi lietojot zāles (kas ietver arī dažus antiaritmiskos līdzekļus), kuras var izraisīt hipokaliēmiju, kas var izsaukt torsades de pointes (ventrikulāras tahikardijas) lēkmes un norādītas zemāk uzskaitītajos punktos:
I a klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds).
III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalolols, dofetilīds, ibutilīds).
Daži psihotropie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols).
Citi: (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns IV, halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, terfenadīns, vinkamīns IV).
Kalcija sāļi
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var palielināt kalcija līmeni serumā, mazinot tā izdalīšanos. Ja nepieciešams ordinēt kalcija preparātus, jākontrolē kalcija līmenis serumā un atbilstoši jāpielāgo kalcija deva.
Zāļu/laboratorisko izmeklējumu mijiedarbība
Tā kā tiazīdi ietekmē kalcija metabolismu, tie var izmainīt paratiroīdā dziedzera funkcijas testu rezultātus (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Karbamazepīns
Simptomātiskas hiponatriēmijas risks. Nepieciešama klīniska un bioloģiska kontrole.
Jodu saturošas kontrastvielas
Diurētiko līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā pastāv paaugstināts akūtas nieru mazspējas risks, sevišķi lietojot jodu saturošu zāles lielās devās. Pirms lietošanas jānodrošina pacientu hidratācija.
Amfotericīns B (parenterāli), kortikosteroīdi, AKTH, stimulējošie caurejas līdzekļi vai glicirizīns (var atrast lakricā)
Hidrohlortiazīds var pastiprināt elektrolītu līdzsvara traucējumus, sevišķi hipokaliēmiju.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA)
Pirmajā grūtniecības trimestrī AIIRI lietošana nav ieteicama (sk. 4.4. apakšpunktu). AIIRI lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (sk. 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskā pieredze attiecībā uz teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoša, tādēļ nevar izslēgt nelielu riska palielināšanos. Kamēr nav pārbaudītu epidemioloģisko datu par angiotensīna II receptoru inhibitoru (AIIRI) izraisīto risku, jāuzskata, ka līdzīgs risks var pastāvēt visai šo zāļu grupai. Ja vien angiotensīna receptorus bloķējošā (ARB) terapija nav uzskatāma par būtisku, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, vajadzētu mainīt ārstēšanu uz alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar pieņemamu drošības profilu lietošanai grūtniecības laikā. Ja grūtniecība ir jau konstatēta, ārstēšanu ar Lorista H vajadzētu pārtraukt nekavējoties, un, ja tas ir nepieciešams, uzsākt alternatīvu terapiju.
Ir zināms, ka Lorista H terapija grūtniecības otrā un trešā trimestru laikā izraisa fetotoksicitāti cilvēkiem (nomākta nieru funkcija, oligohidramnija, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktā "Preklīniskie dati par drošību").
Ja Lorista H lietošana notikusi kopš otrā grūtniecības trimestra, ieteicams veikt nieru un galvaskausa pārbaudi ar ultraskaņu.
Rūpīgi jāvēro vai neparādās hipotensijas pazīmes tiem jaundzimušajiem, kuru mātes lietoja Lorista H (skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Hidrohlortiazīds
Pieredze par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības laikā (īpaši pirmajā trimestrī) ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.
Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Ievērojot hidrohlortiazīda farmakoloģiskās iedarbības mehānismu, tā lietošana grūtniecības otrā un trešā trimestra laikā var traucēt asins plūsmu starp augli un placentu, kā arī ietekmēt augli un jaundzimušo, izraisot tādus traucējumus kā dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija.
Hidrohlortiazīdu nav atļauts lietot grūtnieču tūskas, hipertensijas vai preeklampsijas ārstēšanai, jo pastāv plazmas tilpuma samazināšanās un placentas hipoperfūzijas risks, bet netiek panākta labvēlīga ietekme uz slimība gaitu.
Izņemot retas situācijas, kad nav iespējams lietot citas zāles, grūtniecēm nav atļauts lietot hidrohlortiazīdu esenciālas hipertensijas ārstēšanai.
Barošana ar krūti
Angiotensīna II receptoru antagonisti (AIIRA)
Nav pieejama informācija par Lorista H lietošanu barošanas ar krūti laikā. Hidrohlortiazīds izdalās mātes pienā. Tādēļ nav ieteicams barošanas ar krūti laikā lietot Lorista H. Ir vēlams lietot alternatīvus preparātus ar labāk noskaidrotu lietošanas drošību barošanas ar krūti laikā (jo īpaši – barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu zīdaini).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka, lietojot hipotensīvos līdzekļus, reizēm var novērot reiboni vai miegainību, īpaši ārstēšanas sākumā vai palielinot zāļu devu.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Turpmākās blakusparādības klasificētas pēc orgānu sistēmām un pēc to sastopamības biežuma:
Ļoti bieži: ≥1/10
Bieži: ≥1/100, <1/10
Retāk: ≥1/1000, <1/100
Reti: ≥1/10000, <1/1000
Ļoti reti: ≤1/10000
Nav zināmi: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem
Losartāna kālija sāls un hidrohlortiazīda klīnisko pētījumu laikā nevēlamas blakusparādības, kas īpaši saistītas ar šo aktīvo vielu kombināciju, nav novērotas.
Tika novērotas tikai tās nevēlamās blakusparādības, kas agrāk novērotas, lietojot losartāna kālija sāli un/vai hidrohlortiazīdu.
Kontrolētu esenciālas hipertensijas klīnisko pētījumu laikā vienīgā aprakstītā ar zāļu lietošanu saistītā nevēlamā blakusparādība, kuras biežums salīdzinājumā ar placebo bija 1 % vai vairāk ar losartānu un hidrohlortiazīdu ārstēto pacientu, bija reibonis.
Pēc preparāta laišanas tirdzniecībā ziņots par šādām reakcijām un blakusparādībām:
Orgānu sistēmu klasifikācija
Blakusparādības
Biežums
Aknu un/vai žults izvades traucējumi
Hepatīts
reti
Izmeklējumi
hiperkaliēmija, ALAT līmeņa paaugstināšanās
reti
Blakusparādības, kuras tika novērotas lietojot vienu no atsevišķām sastāvdaļām un kuras var būt iespējamas lietojot losartāna kālija sāli/hidrohlortiazīdu, ir sekojošas:
Losartāns
Losartāna klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā losartānam ziņots par sekojošām blakusparādībām:
Orgānu sistēmu klasifikācija
Blakusparādības
Biežums
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
anēmija, Henoha-Šēnleina purpura, ekhimoze, hemolīze
retāk
Sirds funkcijas
traucējumi
hipotensija, ortostatiskā hipotensija, sāpes krūšu kaula apvidū, stenokardija, 2. pakāpes AV blokāde, cerebrovaskulārs notikums, miokarda infarkts, sirdsklauves, aritmijas (priekškambaru fibrilācija, sīnusa bradikardija, tahikardija, ventrikulārā tahikardija, sirds kambaru fibrilācija)
retāk
Ausu un labirinta bojājumi
vertigo, džinkstēšana ausīs
retāk
Acu bojājumi
redzes miglošanās, dedzinošas sāpes acīs, konjunktivīts, redzes asuma samazināšanās
retāk
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
sāpes vēderā, slikta dūša, caureja, dispepsija
bieži
aizcietējums, zobu sāpes, sausums mutē, flatulence, gastrīts, vemšana
retāk
pankreatīts
nav zināms
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
astēnija, nogurums, sāpes krūtīs
bieži
sejas tūska, tūska, drudzis
retāk
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
aknu darbības traucējumi
nav zināms
Imūnās sistēmas traucējumi
anafilaktiskas reakcijas, angioedēma, nātrene
reti
Vielmaiņas un uztures traucējumi
anoreksija, podagra
retāk
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
muskuļu krampji, muguras sāpes, sāpes kājās, muskuļu sāpes
bieži
sāpes rokās,sāpēs gūžā, locītavu pietūkums, sāpes ceļgalos, kaulu-muskuļu sāpes, sāpes plecos, stīvums, sāpes locītavās, locītavu iekaisums, koksalģija, fibromialģija, muskuļu vājums
retāk
rabdomiolīze
nav zināms
Nervu sistēmas traucējumi
galvassāpes, reibonis
bieži
nervozitāte, parestēzija, perifēra neiropātija, trīce, migrēna, ģībonis
retāk
Psihiskie traucējumi
bezmiegs
bieži
nemiers, uztraukums, panika, apmulsums, depresija, murgaini sapņi, miega traucējumi, miegainība, atmiņas traucējumi
retāk
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
niktūrija, poliūrija, urīnceļu infekcija
retāk
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
samazināta dzimumtieksme, impotence
retāk
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
klepus, augšējo elpceļu infekcijas, aizlikts deguns, sinusīts, deguna dobumu slimības
bieži
diskomforta sajūta rīklē, faringīts, laringīts, aizdusa, bronhīts, deguna asiņošana, iesnas, aizlikti elpceļi
retāk
Ādas un zemādas audu bojājumi
alopēcija, dermatīts, sausa āda, eritēma, piesarkums, fotosensitivitātes reakcijas, nieze, izsitumi, nātrene, svīšana
retāk
Asinsvadu sistēmas traucējumi
vaskulīts
retāk
Izmeklējumi
hiperkaliēmija, mērena hematokrīta un hemoglobīna samazināšanās
bieži
mērena urīnvielas un kreatinīna līmeņu paaugstināšanās serumā
retāk
aknu fermentu un bilirubīna paaugstināšanās
ļoti reti
Hidrohlortiazīds
Orgānu sistēmu klasifikācija
Blakusparādība
Biežums
Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)1
nav zināmi
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
agranulocitoze, aplastiskā anēmija, hemolītiskā anēmija, leikopēnija, purpura, trombocitopēnija
retāk
Imūnās sistēmas traucējumi
anafilaktiska reakcija
reti
Vielmaiņas un uztures traucējumi
anoreksija, hiperglikēmija, hiperurikēmija, hipokaliēmija, hiponatriēmija
retāk
Psihiskie traucējumi
bezmiegs
retāk
Nervu sistēmas traucējumi
galvassāpes
bieži
Acu bojājumi
pārejoša redzes miglošanās, ksantopsija
retāk
Asinsvadu sistēmas traucējumi
nekrotizējošs angiīts (vaskulīts, ādas vaskulīts)
retāk
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
elpceļu slimības, tai skaitā pneimonija un plaušu tūska
retāk
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
siekalu dziedzeru iekaisums, spazmas, kuņģa kairinājums, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums
retāk
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
dzelte (intrahepatiskā holestatiskā dzelte), pankreatīts
retāk
Ādas un zemādas audu bojājumi
fotosensitivitātes reakcijas, nātrene, toksiskā epidermālā nekrolīze
retāk
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
muskuļu krampji
retāk
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
glikozūrija, intersticiāls nefrīts, nieru funkcijas traucējumi, nieru mazspēja
retāk
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
drudzis, reibonis
retāk
1Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav pieejama specifiska informācija par Lorista H pārdozēšanas terapiju. Nepieciešama simptomātiska un uzturoša terapija. Jāpārtrauc Lorista H lietošana un pacients rūpīgi jānovēro. Ja pārdozēšana notikusi nesen, iesaka izraisīt vemšanu, kā arī ar standarta paņēmieniem novērst dehidratāciju, elektrolītu līdzsvara traucējumus, aknu komu un hipotensiju.
Losartāns
Dati par pārdozēšanu cilvēkam ir ierobežoti. Visvairāk iespējamās pārdozēšanas izpausmes varētu būt hipotensija un tahikardija, bet parasimpātiskās nervu sistēmas (klejotājnerva) stimulācija var izraisīt bradikardiju. Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāsāk uzturoša terapija.
Ne losartānu, ne tā aktīvo metabolītu nav iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.
Hidrohlortiazīds
Visbiežāk novērotās pazīmes un simptomi ir saistīti ar elektrolītu deficītu
(hipokaliēmiju, hipohlorēmiju un hiponatriēmiju) un organisma dehidratāciju pārāk intensīvas diurēzes dēļ. Ja lietoti arī uzpirkstītes preparāti, hipokaliēmija var pastiprināt sirds aritmijas.
Pakāpe, kādā hidrohlortiazīdu iespējams izvadīt ar hemodialīzes palīdzību, nav noteikta.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna II antagonisti un diurētiskie līdzekļi,
ATĶ kods: C09DA01
Losartāns-hidrohlortiazīds
Lorista H sastāvdaļu asinsspiedienu pazeminošā iedarbība summējas. Lietotas kopā, tās samazina asinsspiedienu vairāk nekā katra sastāvdaļa atsevišķi. Šis efekts rodas abu sastāvdaļu savstarpējās mijiedarbības rezultātā. Papildus diurētiskajam efektam, hidrohlortiazīds palielina renīna aktivitāti plazmā, pastiprina aldosterona sekrēciju, samazina kālija līmeni serumā, un paaugstina angiotensīna II līmeni. Losartāns bloķē visu būtisko angiotensīna II fizioloģisko iedarbību un, inhibējot aldosteronu, var samazināt kālija zudumu, ko izraisa diurētiskie līdzekļi.
Losartānam piemīt viegla un pārejoša urikozūriska iedarbība. Hidrohlortiazīds nedaudz palielina urīnskābes līmeni; losartāna un hidrohlortiazīda kombinācija var samazināt diurētisko līdzekļu izraisīto hiperurikēmiju.
Lorista H antihipertensīvā iedarbība saglabājas 24 stundas. Vismaz vienu gadu ilgos klīniskajos pētījumos tika konstatēts, ka, turpinot terapiju, antihipertensīvā iedarbība saglabājas. Lai gan Lorista H būtiski samazina asinsspiedienu, sirdsdarbības frekvenci tas klīniski nozīmīgi neietekmē. Klīniskajos pētījumos pēc 12 nedēļu ilgas terapijas ar losartānu 50 mg/hidrohlortiazīdu 12,5 mg vidējais diastoliskā asinsspiediena rādītājs sēdus stāvoklī samazinājās caurmērā par 13,2 mmHg.
Lorista H efektīvi pazemina asinsspiedienu gan sievietēm, gan vīriešiem, visu rasu pārstāvjiem, gados jaunākiem (<65 gadu vecuma) un gados vecākiem (>65 gadu vecuma) pacientiem, un ir iedarbīgs visām hipertensijas pakāpēm.
Losartāns
Losartāns ir sintētiski radīts, iekšķīgi lietojams angiotensīna II receptoru (AT1 tipa) antagonists. Angiotensīns II, spēcīgs asinsvadu sašaurinātājs, ir galvenais Renīna-angiotensīna sistēmas aktīvais hormons un ir svarīgs hipertensijas patofizioloģijas regulētājs. Angiotensīns II saistās pie AT1 receptoriem, kuri ir atrodami daudzos audos (piemēram, asinsvadu gludajā muskulatūrā, virsnierēs, nierēs un sirdī) un kuriem piemīt vairākas svarīgas bioloģiskas funkcijas, to skaitā asinsvadu sašaurināšana un aldosterona atbrīvošana. Angiotensīns II stimulē arī gludo muskuļu šūnu proliferāciju.
Losartāns selektīvi bloķē AT1 receptorus. In vitro un in vivo gan losartāns, gan tā farmakoloģiski aktīvais karboksiskābes metabolīts E-3174 bloķē visas fizioloģiski būtiskās angiotensīna II iedarbības izpausmes neatkarīgi no sintēzes avota vai ceļa.
Losartānam nav agonista iedarbības un tas nebloķē citu hormonu receptorus vai jonu kanālus, kas ir svarīgi kardiovaskulārajā regulācijā. Vēl vairāk, losartāns neinhibē AKE (kināzi II), enzīmu, kas sašķeļ bradikinīnu. Tādēļ losartānam nav raksturīgas bradikinīna radītas nevēlamās blakusparādības.
Losartāna lietošanas laikā tiek novērsta angiotensīna II ietekme uz renīna sekrēciju pēc negatīvās atgriezeniskās saiknes principa, kas noved pie plazmas renīna aktivitātes (PRA) paaugstināšanās.
Pieaugot PRA, paaugstinās angiotensīna-II līmenis plazmā. Neskatoties uz to, saglabājas hipotensīvā aktivitāte un plazmas aldosterona koncentrācijas nomākums, kas norāda uz efektīvu angiotensīna II receptoru blokādi. Pēc losartāna lietošanas pārtraukšanas PRA un angiotensīna II līmenis 3 dienu laikā pazeminājās līdz sākotnējam līmenim.
Gan losartānam, gan tā galvenajam aktīvajam metabolītam ir lielāka afinitāte pret AT1 receptoriem nekā pret AT2 receptoriem. Aktīvais metabolīts ir 10 līdz 40 reizes aktīvāks kā losartāns, atkarībā no ķermeņa masas.
Pētījumā, kas speciāli tika izveidots klepus biežumu noteikšanai pacientiem, kas lietoja losartānu salīdzinājumā ar pacientiem, kuri lietoja AKE inhibitorus, klepus biežums bija līdzīgs starp pacientiem, kuri lietoja losartānu vai hidrohlortiazīdu, un ievērojami mazāks nekā pacientiem, kas lietoja AKE inhibitorus. Turklāt, vispārēji izvērtējot 16 dubultaklus klīniskos pētījumus 4131 pacientiem, ziņojumu par klepu biežums pacientiem, kas lietoja losartānu bija līdzīgs (3,1%) kā pacientiem, kas saņēma placebo (2,6%) vai hidrohlortiazīdu (4,1%), turpretim sastopamība AKE inhibitoru grupā bija 8,8%.
Hipertensijas pacientiem ar proteinūriju bez diabēta losartāna kālija sāls nozīmēšana ievērojami samazina proteīnūriju, kā arī albumīnu un IgG frakcionēto ekskrēciju. Losartāns saglabā glomerulārās filtrācijas ātrumu un samazina filtrācijas frakciju. Visumā losartāns izraisa seruma urīnskābes līmeņa samazināšanos (parasti <0,4 mg/dl), kas saglabājas ilgstošas terapijas laikā.
Losartāns neietekmē autonomos refleksus un tam nav ilgstoša iedarbība uz plazmas norepinefrīnu.
Pacientiem ar kreisā sirds kambara mazspēju losartāna devas pa 25 mg un 50 mg izraisa pozitīvu hemodinamisku un neirohormonālu iedarbību, kam raksturīga sirds izsviedes indeksa palielināšanās un, attiecīgi, plaušu kapilāru wedge spiediena, sistēmiskās vaskulārās rezistences, vidējā sistēmiskā arteriālā spiediena un sirdsdarbības frekvences samazināšanās, un aldosterona un norepinefrīna cirkulējošā līmeņa samazināšanās.
Šādiem pacientiem ar sirds mazspēju hipotensijas sastopamība bija atkarīga no devas.
Hipertensijas pētījumi
Kontrolētos klīniskajos pētījumos, ordinējot losartānu vienu reizi dienā pacientiem ar vieglu vai mērenu esenciālo hipertensiju, tika novērota būtiska sistoliskā un diastoliskā spiediena samazināšanās. Asinsspiediena mērījumi 24 stundas pēc devas lietošanas bija līdzīgi 5-6 stundas pēc devas lietošanas noteiktajiem; saglabājās dabiskais diennakts ritms. Asinsspiediena samazināšanās devu intervāla beigās bija apmēram 70-80% no tā efekta, ko novēroja 5-6 stundas pēc devas lietošanas.
Losartāna pārtraukšana hipertensijas pacientiem neizraisa strauju asinsspiediena pazemināšanos (rikošetu). Lai gan losartāns būtiski samazina asinsspiedienu, tā lietošana sirdsdarbības frekvenci klīniski nozīmīgi neietekmē.
Losartāns ir vienādi efektīvs gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī gados jaunākiem (līdz 65 gadu vecumam) un gados vecākiem (vecākiem par 65 gadiem) hipertensijas pacientiem.
LIFE pētījums
Tika veikts randomizēts, trīskārši maskēts aktīvi kontrolēts “Losartan Intervention For Endpoint reduction in hypertension (LIFE)” pētījums 9193 hipertensijas pacientiem vecumā no 55 līdz 80 gadiem ar EKG-dokumentētu kreisā sirds kambara hipertrofiju. Pacienti tika randomizēti, saņemot vai nu losartānu 50 mg vai atenololu 50 mg vienu reizi dienā. Ja neizdevās sasniegt mērķa asinsspiedienu (<140/90 mmHg), vispirms pievienoja hidrohlortiazīdu (12,5 mg), pēc tam, ja nepieciešams, tika palielināta atenolola vai losartāna deva līdz 100 mg vienu reizi dienā. Ja arī tad neizdevās sasniegt mērķa asinsspiedienu, tika pievienoti citi hipotensīvie līdzekļi, kas nebija AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti vai beta blokatori.
Vidējais novērošanas ilgums bija 4,8 gadi.
Primārais pētījuma rādītājs bija kopējā kardiovaskulārā saslimstība un mirstība, ko izteica kā kopējo kardiovaskulārās saslimšanas izraisīto nāves gadījumu, insultu un miokarda infarktu sastopamības biežuma samazināšanos. Asinsspiediens nozīmīgi un līdzīgā līmenī samazinājās abās grupās. Losartāna grupā primāro rādītāju noteikšanas punktā risks samazinājās par 13 % (p=0,021; 95 % ticamības intervāls 0,77-0,98), salīdzinot ar atenololu. Minētie fakti galvenokārt izskaidroja insulta sastopamības biežuma samazināšanos. Terapija ar losartānu samazināja insulta risku par 25%, salīdzinājumā ar atenololu (p=0,001; 95% ticamības intervāls 0,63-0,89). Abās terapijas grupās nāves gadījumu skaits un miokarda infarkta sastopamības biežums bija līdzīgs.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints ) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētiskais līdzeklis. Tiazīdu hipotensīvās iedarbības mehānisms pilnībā nav zināms. Tiazīdi ietekmē nieru distālo tubulāro elektrolītu atpakaļuzsūkšanās mehānismu, tiešā veidā palielinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju aptuveni vienādos daudzumos. Hidrohlortiazīda diurētiskā iedarbība samazina plazmas tilpumu, paaugstina plazmas renīna aktivitāti un palielina aldosterona izdali, kā rezultātā pastiprinās kālija izdalīšanās urīnā un samazinās bikarbonāti urīnā, un samazinās kālija līmenis serumā. Renīna-aldosterona saistīšanās mediators ir angiotensīns II un tādēļ vienlaikus angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana varētu izraisīt kālija zudumam, kas ir tiazīdu diurētisko līdzekļu efekts, pretēju iedarbību.
Pēc perorālas lietošanas hidrohlortiazīda diurētiskā darbība sākas 2 stundu laikā, maksimumu sasniedz apmēram 4 stundu laikā un ilgst apmēram 6 līdz 12 stundas, hipotensīvo efektu novēro līdz pat 24 stundām.
Nemelanomas ādas vēzis:
Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Losartāns
Pēc perorālas lietošanas losartāns labi uzsūcas zarnu traktā un iziet pirmā loka metaboliskās pārmaiņas, veidojot aktīvu karboksiskābes metabolītu un citus neaktīvus metabolītus. Losartāna tablešu sistēmiskā biopieejamība ir aptuveni 33%. Vidējā maksimālā losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācija tiek sasniegta attiecīgi 1 stundas un 3-4 stundu laikā. Medikamenta nozīmēšana standartizētas maltītes laikā neradīja nekādas klīniski nozīmīgas losartāna koncentrācijas profila izmaiņas.
Izkliede
Losartāns
≥99% losartāna un tā aktīvā metabolīta saistās ar plazmas proteīniem, galvenokārt ar albumīniem. Losartāna izplatības tilpums ir 34 litri. Pētījumi žurkām liecina, ka losartāns vāji, ja vispār, šķērso asins-smadzeņu barjeru.
Hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīds šķērso placentāro barjeru, bet nešķērso asins-smadzeņu barjeru, tas izdalās mātes pienā.
Biotransformācija
Losartāns
Apmēram 14% no intravenozi vai perorāli nozīmētā losartāna devas tiek transformēti aktīvajā metabolītā. Pēc perorālas un intravenozas ar 14C iezīmēta losartāna kālija sāls ievadīšanas, cirkulējošās plazmas radioaktivitāte ir galvenokārt saistīta ar losartānu un tā aktīvo metabolītu. Minimāla losartāna transformācija tā aktīvajā metabolītā tika konstatēta apmēram vienam procentam no pētītajiem pacientiem.
Papildus aktīvajam metabolītam veidojas arī neaktīvie metabolīti, tai skaitā divi galvenie metabolīti, kas veidojas no butilētās sanu ķēdes hidroksilācijas ceļā un mazāk svarīgais metabolīts – N-2 tetrazola glikuronīds.
Eliminācija
Losartāns
Losartāna un tā aktīvā metabolīta plazmas klīrenss attiecīgi ir aptuveni 600 ml/min un 50 ml/min. Losartāna un tā aktīvā metabolīta nieru klīrenss attiecīgi ir aptuveni 74 ml/min un 26 ml/min. Nozīmējot losartānu perorāli, apmēram 4% no devas tiek ekskretēti urīnā neizmainītā veidā un apmēram 6% no devas tiek ekskretēti urīnā aktīva metabolīta veidā. Losartāna un tā aktīvā metabolīta farmakokinētika ir lineāra attiecībā pret perorālā losartāna kālija sāls daudzumu devā līdz 200 mg.
Pēc perorālas medikamenta ordinēšanas losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā samazinās polieksponenciāli ar beigu pusperiodu attiecīgi apmēram 2 stundas un 6-9 stundas. Lietojot vienu reizi dienā pa 100 mg, ne losartāns, ne tā aktīvais metabolīts būtiskā koncentrācijā plazmā neuzkrājas.
Ekskrēcija ar žulti un urīnu veicina losartāna un tā metabolītu elimināciju.
Pēc losartāna, kas ir iezīmēts ar 14C, perorālas devas lietošanas apmēram 35% no radioaktivitātes tiek konstatēti urīnā un 58% - fekālijās.
Hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīds nemetabolizējas, bet nierēs strauji eliminējas. Ja līmenis plazmā saglabājas vismaz 24 stundas, novērotais eliminācijas pusperiods ir robežās no 5,6 līdz 14,8 stundām. Vismaz 61 procents no perorālās devas izdalās neizmainītā veidā 24 stundu laikā.
Īpašas pacientu grupas
Losartāns-hidrohlortiazīds
Losartāna un tā metabolītu plazmas koncentrācija un hidrohlortiazīda absorbcija gados vecākiem pacientiem ar saglabātu nieru funkciju būtiski neatšķīrās no gados jaunākiem hipertensijas pacientiem novērotās.
Losartāns
Pēc perorālas medikamenta ordinēšanas pacientiem ar mērenu vai vidēji smagu alkohola izcelsmes aknu cirozi losartāna un tā aktīvā metabolīta koncentrācijas plazmā attiecīgi bija 5 un 1,7 reizes augstākas kā jauniem, brīvprātīgi izvēlētiem vīriešiem.
Ne losartānu, ne tā aktīvo metabolītu ar hemodialīzes palīdzību nevar izdalīt.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par vispārējo farmakoloģiju, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Losartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas iespējamā toksicitāte pēc perorālas lietošanas ir vērtētas līdz sešus mēnešus ilgos hroniskās toksicitātes pētījumos ar žurkām un suņiem. Šīs kombinācijas pētījumu laikā novērotās izmaiņas galvenokārt izraisīja tās losartāna komponents. Losartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas lietošana samazināja eritrocītu parametru vērtības (eritrocītu skaitu, hemoglobīna koncentrāciju un hematokrītu), paaugstināja urīnvielas slāpekļa koncentrāciju serumā, izraisīja sirds masas samazināšanos (bez histoloģiskas korelācijas) un kuņģa – zarnu trakta izmaiņas (gļotādu bojājumus, čūlas, erozijas un asiņošanu). Losartāna/hidrohlortiazīda kombināciju lietojot žurkām vai trušiem, pierādījumi par teratogenitāti nav iegūti. Gadījumos, kad žurku mātītes preparātu saņēma pirms grūsnības un visā tās laikā, ir novērota toksiska ietekme uz augli, ko pierāda viegls papildu ribu attīstības sastopamības pieaugums paaudzē F1. Kā novērots losartāna monoterapijas pētījumu laikā, nevēlama ietekme uz augli un jaundzimušajiem mazuļiem, tostarp arī toksiska iedarbība uz nierēm un augļa bojāeja, attīstījās gadījumos, kad grūsnas žurkas losartāna/hidrohlortiazīda kombināciju saņēma grūsnības beigās un/vai zīdīšanas periodā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Preželatinizēta kukurūzas ciete
Mikrokristāliska celuloze
Laktozes monohidrāts
Magnija stearāts
Apvalks:
Hipromeloze
Makrogols 4000
Hinolīna dzeltenais (E104)
Talks
Titāna dioksīds (E 171)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Caurspīdīgi Al/PVH/PVDH blisteri salokāmā kartona kārbiņā.
Iepakojumi: 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 un 112 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
10-0095
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2010. gada 23. februāris
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 19. decembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
11/2018
SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019
PAGE
