ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
7.82 €
93-0552-01
93-0552
McDermott Laboratories Limited t/a Gerard Laboratories t/a Mylan Dublin, Ireland; Mylan Hungary Kft., Hungary
20-JUN-08
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
25 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Mylan Healthcare, SIA, Latvija
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Leponex 25 mg tabletes
Leponex 100 mg tabletes
Clozapinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Leponex un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Leponex lietošanas
3. Kā lietot Leponex
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Leponex
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Leponex un kādam nolūkam to lieto
Leponex aktīvā viela ir klozapīns, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par antipsihotiskiem līdzekļiem (tās ir zāles, ko izmanto specifisku garīgu traucējumu, tai skaitā psihožu, ārstēšanai).
Leponex lieto pacientu ārstēšanai, kuri slimo ar šizofrēniju un kuriem citu zāļu lietošana nav devusi pietiekami labu rezultātu. Šizofrēnija ir garīga slimība, kas ietekmē Jūsu domāšanu, emocionālo reakciju un uzvedību. Jūs drīkstat lietot šīs zāles tikai tad, ja Jūs esat lietojis vismaz divus antipsihotiskos līdzekļus, no kuriem viens ir jaunākās paaudzes atipiskais antipsihotiskais līdzeklis, šizofrēnijas ārstēšanai, un tie nav devuši pietiekami labu rezultātu vai, to lietošana saistīta ar nevēlamu blakusparādību rašanos, ko nav iespējams ārstēt.
Piedevām, Leponex lieto, lai ārstētu smagus domāšanas, emocionālos un uzvedības traucējumus pacientiem, kas slimo ar Parkinsona slimību, gadījumos, kad citu zāļu lietošana nedod vēlamo rezultātu.
2. Kas Jums jāzina pirms Leponex lietošanas
Nelietojiet Leponex šādos gadījumos:
- ja Jums ir alerģija pret klozapīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- ja Jums nav iespējams veikt regulāras asins analīzes;
- ja Jums kādreiz teikts, ka Jums ir samazināts balto asins šūnu skaits (piemēram, leikopēnija vai agranulocitoze), it īpaši, ja to izraisījusi zāļu lietošana. Tas nav attiecināms uz balto asins šūnu skaita samazināšanos, ko izraisījusi iepriekšēja ķīmijterapija;
- ja Jūs esat pārtraucis Leponex lietošanu smagu blakusparādību (piemēram, agranulocitozes vai sirdsdarbības traucējumu) dēļ;
- ja Jums tiek injicēti vai bija injicēti ilgstošas darbības depo antipsihotiski līdzekļi;
- ja Jums ir vai agrāk bijuši kaulu smadzeņu darbības traucējumi;
- ja Jums ir nekontrolēta epilepsija (krampji);
- ja Jums ir akūta garīga slimība, ko izraisījusi alkohola vai narkotiku lietošana;
- ja Jums ir apziņas traucējumi un izteikta miegainība;
- ja Jums ir cirkulators kolapss, kas var attīstīties smaga šoka gadījumā;
- ja Jums ir smaga nieru slimība;
- ja Jums ir miokardīts (sirds muskuļa iekaisums);
- ja Jums ir smaga sirds slimība;
- ja Jums ir akūtas aknu slimības simptomi, piemēram, dzelte (dzeltena ādas un acu krāsa, slikta dūša un ēstgribas zudums);
- ja Jums ir cita smaga aknu slimība;
- ja Jums ir paralītisks ileuss (Jūsu zarnu darbība ir traucēta un Jums ir smags aizcietējums);
- ja Jūs lietojat zāles, kas izraisa kaulu smadzeņu darbības traucējumus;
- ja Jūs lietojat zāles, kas izraisa balto asins šūnu skaita samazināšanos asinīs.
Ja kāds no šiem brīdinājumiem attiecas uz Jums, pastāstiet par to savam ārstam un nelietojiet Leponex.
Leponex nav atļauts dot pacientam, kurš ir bez samaņas vai komā.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Šajā sadaļā uzskaitītie brīdinājumi ir ļoti svarīgi. Jums tie jāievēro, lai samazinātu smagu, dzīvībai bīstamu blakusparādību risku.
Pirms ārstēšanas ar Leponex uzsākšanas, pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir vai kādreiz ir bijusi:
- Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim agrāk bijusi asins recekļu veidošanās vēnās, jo saistībā ar šā veida zāļu lietošanu novērota asins recekļu veidošanās vēnās;
- glaukoma (paaugstināts acs iekšējais spiediens);
- diabēts. Paaugstināts (dažreiz ievērojami) cukura līmenis asinīs diagnosticēts pacientiem ar -vai bez cukura diabēta anamnēzē (skatīt 4. punktu);
- prostatas darbības vai urinācijas traucējumi;
- jebkura veida aknu, nieru vai sirds darbības traucējumi;
- hronisks aizcietējums vai, ja Jūs lietojat zāles, kas var izraisīt aizcietējumu (piemēram, antiholīnerģiskie līdzekļi);
- galaktozes nepanesība, pilnīgs laktāzes deficīts vai glikozes-galaktozes malabsorbcija;
- kontrolēta epilepsija;
- nopietna zarnu slimība;
- vēdera dobuma operācija;
- sirds slimība, vai kādam Jūsu ģimenes loceklim agrāk bijuši sirdsdarbības traucējumi, ko sauc par “QT intervāla pagarināšanās”;
- ja Jums ir insulta risks, piemēram, Jums ir paaugstināts asinsspiediens, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi vai galvas asinsvadu bojājumi.
Nekavējoties pastāstiet savam ārstam pirms nākamās Leponex tabletes ieņemšanas:
- ja Jums attīstās saaukstēšanās simptomi, drudzis, gripai līdzīgi simptomi, kakla iekaisums vai citas infekcijas pazīmes. Jums var būt nepieciešams nekavējoties veikt asins analīzes, lai pārbaudītu, vai šie simptomi ir saistīti ar Jūsu zāļu lietošanu;
- ja Jums ir pēkšņa un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, muskuļu stīvums, kas var izraisīt apziņas traucējumus (ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms), jo Jums ir attīstījusies smaga blakusparādība un Jums ir nepieciešama tūlītēja ārstēšana;
- ja Jums pat miera stāvoklī ir ātra un neregulāra sirdsdarbība, sirdsklauves, apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs vai neizskaidrojams nogurums. Jūsu ārstam būs jāpārbauda Jūsu sirds, un, ja nepieciešams, nekavējoties jānosūta Jūs pie kardiologa;
- ja Jums attīstās slikta dūša, vemšana un/vai ēstgribas zudums. Jūsu ārstam būs jāpārbauda Jūsu aknas;
- ja Jums attīstās smags aizcietējums. Jūsu ārstam tas būs jāārstē, lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem;
- ja Jums parādās aizcietējums, sāpes vēderā, pret pieskārieniem jutīgs vēders, drudzis, vēdera pūšanās un/vai asiņaina caureja. Ārstam vajadzēs Jūs izmeklēt.
Medicīniskās pārbaudes un asins analīzes
Pirms ārstēšanas ar Leponex uzsākšanas, ārsts Jūs iztaujās par Jūsu medicīnisko vēsturi un veiks asins analīzes, lai pārliecinātos, ka Jūsu balto asins šūnu skaits atbilst normai. To ir svarīgi zināt, jo baltās asins šūnas ir nepieciešamas Jūsu organismam, lai cīnītos ar infekcijām.
Pārliecinieties, ka pirms ārstēšanas uzsākšanas, ārstēšanas laikā un pēc ārstēšanas ar Leponex beigām Jums veic regulāras asins analīzes.
- Jūsu ārsts Jums pateiks, kad un kur veikt šīs pārbaudes. Leponex drīkst lietot vienīgi tad, ja Jūsu asins šūnu skaits atbilst normai.
- Leponex var izraisīt ievērojamu balto asins šūnu skaita samazināšanos (agranulocitozi). Vienīgi regulāras asins analīzes ļaus ārstam noteikt, vai Jums pastāv agranulocitozes risks.
- Pirmo 18 nedēļu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas, pārbaudes jāveic vienu reizi nedēļā. Pēc tam pārbaudes jāveic vismaz vienu reizi mēnesī.
- Ja balto asins šūnu skaits samazinās, Jums nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana ar Leponex. Jūsu balto asins šūnu skaitam būtu jāatgriežas normas robežās.
- Pēc ārstēšanas ar Leponex beigām Jums vēl 4 nedēļas būs nepieciešams veikt asins analīzes.
Pirms ārstēšanas uzsākšanas Jūsu ārsts veiks arī fiziskos izmeklējumus. Jūsu ārsts var veikt arī elektrokardiogrammu (EKG), lai pārbaudītu Jūsu sirdsdarbību, bet tas ir nepieciešamas tikai gadījumā, ja Jums pastāv kādas bažas.
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, ārstēšanās ar Leponex laikā Jums būs regulāras aknu funkcionālo rādītāju pārbaudes.
Ja Jums ir paaugstināts glikozes līmenis asinīs (diabēts), Jūsu ārsts var vēlēties regulāri pārbaudīt glikozes līmeni asinīs.
Leponex var radīt izmaiņas lipīdu līmenī asinīs. Leponex var izraisīt svara palielināšanos. Jūsu ārsts var vēlēties kontrolēt Jūsu svaru un lipīdu līmeni asinīs.
Ja Jums mēdz būt nestabilitātes sajūta, reibonis vai ģībonis vai, lietojot Leponex, Jūs jūtat nestabilitātes sajūtu, reiboni vai Jums attīstās ģībonis, pieceļoties no sēdus vai guļus pozīcijas, ievērojiet piesardzību, jo šie simptomi var paaugstināt kritienu risku.
Ja Jums veikta ķirurģiska operācija vai citu iemeslu dēļ Jūs ilgstoši nevarējāt staigāt un Jūs lietojat Leponex, konsultējieties ar savu ārstu. Jums var būt palielināts trombožu (trombu veidošanās vēnās) risks.
Bērni un pusaudži jaunāki par 16 gadiem
Ja Jūs esat jaunāks par 16 gadiem, Jūs nedrīkstat lietot Leponex, jo nav pietiekamas informācijas par tā lietošanu šajā pacientu grupā.
Gados vecāki pacienti (60 gadus veci un vecāki)
Ārstēšanas laikā ar Leponex gados vecākiem pacientiem (60 gadus veciem un vecākiem) biežāk var attīstīties sekojošas blakusparādības: ģībonis vai viegls reibonis pēc ķermeņa pozas maiņas, reibonis, ātra sirdsdarbība, urinācijas traucējumi un aizcietējums.
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir slimība, ko sauc par demenci.
Citas zāles un Leponex
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas attiecas arī uz zālēm, ko var iegādāties bez receptes un augu valsts līdzekļus. Jums var būt nepieciešams mainīt šo zāļu devu vai lietot citas zāles.
Nelietojiet Leponex kopā ar zālēm, kas izraisa kaulu smadzeņu darbības traucējumus un/vai samazina balto asins šūnu skaitu, piemēram:
- karbamazepīns - zālēs, ko lieto epilepsijas ārstēšanai;
- dažas antibiotikas - hloramfenikols, sulfonamīdi, piemēram, kotrimoksazols;
- daži pretsāpju līdzekļi - pirazolona grupas pretsāpju līdzekļi, piemēram, fenilbutazons;
- penicilamīns - zāles, ko lieto reimatiska locītavu iekaisuma ārstēšanai;
- citotoksiski līdzekļi - zāles, ko lieto ķīmijterapijā;
- injicējamas, ilgstošas iedarbības antipsihotisko līdzekļu “depo” formas.
Šīs zāles palielina agranulocitozes (balto asins šūnu trūkums) rašanās risku.
Leponex lietošana kopā ar citām zālēm var ietekmēt Leponex un/vai citu zāļu iedarbību. Pastāstiet savam ārstam, ja plānojat lietot, lietojat (pat ja ārstēšanas kurss tūlīt beigsies) vai nesen esat lietojis kādas no šīm zālēm:
- zāles, ko lieto depresijas ārstēšanai, piemēram, litija preparāti, fluvoksamīns, tricikliskie antidepresanti, MAO inhibitori, citaloprams, paroksetīns, fluoksetīns un sertralīns;
- citi antipsihotiskie līdzekļi, ko lieto garīgo slimību ārstēšanai, piemēram, perazīns;
- benzodiazepīni un citas zāles, ko lieto trauksmes un miega traucējumu ārstēšanai;
- narkotikas un citas zāles, kas var ietekmēt Jūsu elpošanu;
- zāles, ko lieto epilepsijas kontrolei, piemēram, fenitoīns un valproiskābe;
- zāles, ko lieto augsta vai zema asinsspiediena ārstēšanai, piemēram, adrenalīns vai noradrenalīns;
- varfarīns – zāles, ko lieto, lai novērstu trombu veidošanos asinsvados;
- antihistamīna līdzekļi – zāles, ko lieto saaukstēšanās un alerģiju, piemēram, siena drudža, ārstēšanai;
- antiholīnerģiskie līdzekļi - zāles, ko lieto, lai atvieglotu krampjus vēderā, spazmas un ceļojuma slimību;
- zāles, ko lieto Parkinsona slimības ārstēšanai;
- digoksīns, zāles, ko lieto sirds slimību ārstēšanai;
- zāles, ko lieto ātras un neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai;
- dažas zāles, ko lieto kuņģa čūlas ārstēšanai, piemēram, omeprazols vai cimetidīns;
- dažas antibiotikas, piemēram, eritromicīns un rifampicīns;
- dažas zāles, ko lieto sēnīšu infekciju (piemēram, ketokonazols) vai vīrusu infekciju (piemēram, proteāžu inhibitori, ko lieto HIV infekcijas ārstēšanai);
- atropīns - zāles, ko var saturēt daži acu pilieni vai pretklepus un pretiesnu preparāti;
- adrenalīns - zāles ko lieto ārkārtas situācijās;
- hormonālās kontracepcijas līdzekļi.
Šis saraksts nav pilnīgs. Jūsu ārstam vai farmaceitam ir sīkāka informācija par zālēm, kuras lietojot kopā ar Leponex, jāievēro piesardzība. Viņi arī zinās, kuras no zālēm, ko Jūs lietojat, pieder šim sarakstam. Konsultējieties ar viņiem, lai iegūtu sīkāku informāciju.
Leponex kopā ar uzturu un dzērienu
Ārstēšanas laikā ar Leponex nelietojiet alkoholu.
Pastāstiet savam ārstam, cik bieži Jūs smēķējat un lietojat kofeīnu saturošus dzērienus (kafiju, tēju, kolu). Straujas izmaiņas Jūsu smēķēšanas vai kofeīnu saturošu dzērienu lietošanas ieradumos var ietekmēt Leponex iedarbību.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Jūsu ārsts ar Jums pārspriedīs iespējamo ieguvumu un risku, lietojot šīs zāles grūtniecības laikā. Ja ārstēšanas laikā ar Leponex Jums iestājas grūtniecība, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam. Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības trešā trimestra laikā lietoja antipsihotiskos līdzekļus, pēc piedzimšanas var būt palielināts sekojošu simptomu attīstības risks: trīce, muskuļu stīvums un/vai muskuļu vājums, miegainība, uzbudinājums, elpošanas traucējumi, barošanas traucējumi. Dažos gadījumos šie simptomi var izzust paši no sevis, bet citos gadījumos jaundzimušajiem var būt nepieciešama intensīva veselības aprūpe vai ilgstoša hospitalizācija.
Dažām sievietēm, lietojot zāles garīgo slimību ārstēšanai, novēro cikla traucējumus vai mēnešreižu kavēšanos. Ja tas attiecināms arī uz Jums, pēc zāļu nomaiņas uz Leponex mēnešreizes var atjaunoties. Tas nozīmē, ka Jums jāizmanto efektīva kontracepcijas metode.
Ārstēšanas laikā ar Leponex nebarojiet bērnu ar krūti. Klozapīns, kas ir Leponex aktīvā viela, var izdalīties mātes pienā un ietekmēt zīdaini.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Leponex var izraisīt nogurumu, miegainību un krampjus, it īpaši ārstēšanas sākumā. Ja novērojat kādu no šiem simptomiem, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.
Leponex satur laktozi
Leponex satur laktozi. Ja Jūsu ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas sazinieties ar savu ārstu.
3. Kā lietot Leponex
Lai mazinātu zema asinsspiediena, krampju un miegainības risku, ir svarīgi, ka Jūsu ārsts zāļu devu palielina pakāpeniski. Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Svarīgi, lai Jūs nemainītu noteikto devu un nepārtrauktu Leponex lietošanu nekonsultējoties ar savu ārstu. Turpiniet lietot zāles tik ilgi cik norādījis ārsts. Ja Jums ir 60 gadi vai vairāk, ārsts Jums var noteikt mazāku devu un pakāpeniski to palielināt, jo Jums var biežāk attīstīties nevēlamas blakusparādības (skatīt 2. punktu “Pirms Leponex lietošanas”).
Šizofrēnijas ārstēšana
Pirmajā dienā parasti jāieņem 12,5 mg (puse no 25 mg tabletes) vienu vai divas reizes, otrajā dienā–25 mg (viena 25 mg tablete) vienu vai divas reizes dienā. Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ar ūdeni. Ja zāles ir labi panesamas, ārsts dienas devu 2–3 nedēļu laikā lēni, pa 25–50 mg pakāpeniski palielinās, lai sasniegtu devu, kura var būt līdz 300 mg dienā. Ja nepieciešams, dienas devas lielumu pa 50–100 mg divas reizes nedēļā (vai labāk–reizi nedēļā) var palielināt vēl vairāk.
Parasti efektīvā dienas deva ir 200 mg līdz 450 mg dienā, sadalot to vairākās devās. Dažiem pacientiem var būt nepieciešama lielāka zāļu deva. Maksimālā atļautā dienas deva ir 900 mg dienā. Devas, kuru lielums pārsniedz 450 mg dienā, var pastiprināt nevēlamās blakusparādības (īpaši krampjus).Vienmēr lietojiet zemāko efektīvo devu. Vairākums pacientu kopējo dienas devu sadalīja vairākās daļās: pirmo daļu lietojot no rīta un atlikušo daļu - vakarā. Jūsu ārsts Jums pastāstīs, kā pareizi sadalīt dienas devu. Ja Jūsu dienas deva ir tikai 200 mg, tad Jūs to varat ieņem vienā reizē vakarā. Ja Jūs kādu laiku būsiet sekmīgi lietojuši Leponex, Jūsu ārsts var samazināt dienas devu. Leponex Jums būs jālieto vismaz 6 mēnešus.
Smagu psihotisku traucējumu, kas rodas Parkinsona slimības laikā, ārstēšana
Sākuma deva parasti ir 12,5 mg (puse no 25 mg tabletes) dienā, zāles ieņemot vakarā. Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ar ūdeni. Turpmāk ārsts pakāpeniski palielinās devu ar 12,5 mg (puse no 25 mg tabletes) lielu soli, ne vairāk kā par diviem soļiem nedēļā, līdz maksimālajai 50 mg devai otrās nedēļas beigās. Ja, Jums attīstās ģībonis, reibonis vai apjukums, devas palielināšana ir vai nu jāierobežo, vai arī jāatliek. Lai izvairītos no šiem simptomiem, Jūsu ārstam pirmo terapijas nedēļu laikā ir jākontrolē Jūsu asinsspiediens.
Parasti efektīvās dienas devas lielums ir no 25 mg līdz 37,5 mg, lietojot vienu reizi vakarā. Devu, kuras lielums pārsniedz 50 mg dienā, pārsniegt ir atļauts tikai izņēmuma gadījumos. Maksimālā dienas deva ir 100 mg. Vienmēr lietojiet zemāko efektīvo devu.
Ja esat lietojis Leponex vairāk nekā noteikts
Ja Jūs domājat, ka nejauši esat ieņēmis vairāk tablešu nekā noteikts, vai kāds cits ir lietojis Jūsu zāles, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai slimnīcu.
Pārdozēšanas simptomi ir:
miegainība, nogurums, enerģijas trūkums, apziņas traucējumi, koma, apjukums, halucinācijas, nemiers, neskaidra runa, locekļu stīvums, roku trīce, krampji (konvulsijas), pārlieka siekalošanās, paplašinātas acu zīlītes, neskaidra redze, zems asinsspiediens, kolapss, ātra vai neregulāra sirdsdarbība, sekla vai apgrūtināta elpošana.
Ja esat aizmirsis lietot Leponex
Ja esat aizmirsis ieņemt devu, ieņemiet to tiklīdz atcerieties. Ja ir jau gandrīz nākamās devas lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu un ieņemiet nākamo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, ja neesat lietojis Leponex ilgāk kā 48 stundas.
Ja Jūs pārtraucat lietot Leponex
Nepārtrauciet ārstēšanu, kamēr neesat konsultējies ar savu ārstu, jo tas Jums var izraisīt abstinences reakcijas. Šīs reakcijas var būt svīšana, galvassāpes, slikta dūša, vemšana un caureja. Ja Jums attīstās kāda no iepriekš minētajām reakcijām, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam. Ja Jūs nesaņemsiet tūlītēju medicīnisku palīdzību, šīm reakcijām var sekot daudz nopietnākas nevēlamas blakusparādības. Var atsākties Jūsu slimības sākotnējie simptomi. Ja Jums ārstēšana tomēr jāpārtrauc, nepieciešams veikt pakāpenisku devas samazināšanu ar 12,5 mg devas soli vienu vai divu nedēļu laikā. Jūsu ārsts Jums paskaidros, kā samazināt dienas devu. Ja Jums ārstēšanu ar Leponex nepieciešams pārtraukt strauji, ārsts pārbaudīs Jūsu veselības stāvokli.
Ja Jūsu ārsts nolems atsākt ārstēšanu ar Leponex un Jūs pēdējo devu būsiet lietojuši vairāk nekā pirms divām dienām, tad sākuma deva būs 12,5 mg.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Dažas blakusparādības var būt smagas un Jums var būt nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība:
Nekavējoties pastāstiet savam ārstam pirms nākamās Leponex tabletes ieņemšanas, ja Jums parādās kāds no turpmāk minētajiem simptomiem:
Ļoti bieži (attīstās vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
smags aizcietējums. Jūsu ārstam tas būs jāārstē, lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem;
ātra sirdsdarbība.
Bieži (attīstās mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
saaukstēšanās simptomi, drudzis, gripai līdzīgi simptomi, kakla iekaisums vai citas infekcijas pazīmes. Jums var būt nepieciešams nekavējoties veikt asins analīzes, lai pārbaudītu, vai šie simptomi ir saistīti ar Jūsu zāļu lietošanu;
krampji;
pēkšņs ģībonis vai pēkšņs samaņas zudums ar muskuļu vājumu (sinkope).
Retāk (attīstās mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):
pēkšņa un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, muskuļu stīvums, kas var izraisīt apziņas traucējumus (ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms), jo Jums ir attīstījusies smaga blakusparādība un ir nepieciešama tūlītēja ārstēšana;
nestabilitātes sajūta, reibonis vai ģībonis, ceļoties no sēdus vai guļus pozīcijas, jo šie simptomi var paaugstināt kritienu risku.
Reti (attīstās mazāk nekā 1 no 1 000 cilvēkiem):
elpošanas ceļu infekcijas vai pneimonijas simptomi, piemēram, drudzis, klepus, apgrūtināta elpošana, sēkšana;
aizkuņģa dziedzera iekaisuma radītas spēcīgas dedzinošas sāpes vēdera augšējā daļā, kas izstaro uz muguru un kombinējas ar sliktu dūšu un vemšanu;
ģībonis un muskuļu vājums sakarā ar būtisku asinsspiediena pazemināšanos (cirkulators kolapss);
rīšanas grūtības (kuru dēļ ēdiens var nokļūt elpceļos);
slikta dūša, vemšana un/vai ēstgribas zudums. Jūsu ārstam būs jāpārbauda Jūsu aknas;
aptaukošanās veidošanās pazīmes vai liekā svara palielināšanās;
elpošanas apstāšanās ar krākšanu miegā vai bez tās.
Reti (attīstās mazāk nekā 1 no 1 000 cilvēkiem) vai ļoti reti (attīstās līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
ātra un neregulāra sirdsdarbība, pat atrodoties miera stāvoklī, sirdsklauves, apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs vai neizskaidrojams nogurums. Jūsu ārstam būs jāpārbauda Jūsu sirds, un, ja nepieciešams, nekavējoties jānosūta Jūs pie kardiologa.
Ļoti reti (attīstās mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem):
ilgstoša sāpīga dzimumlocekļa erekcija vīriešiem, ko sauc par priapismu. Ja Jums ir erekcija, kas ilgst vairāk kā 4 stundas, nepieciešama tūlītēja medicīniska ārstēšana, lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem;
spontāna asiņošana vai asinsizplūdumu veidošanās, kas var liecināt par trombocītu skaita samazināšanos;
ar nekontrolētu cukura līmeni asinīs saistīti simptomi (piemēram, slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā, pārmērīgas slāpes, pastiprināta urinācija, dezorientācija vai apjukums);
sāpes vēderā, krampjveida sāpes, uzpūties vēders, vemšana, aizcietējums un gāzu nenoiešana, kas var liecināt par zarnu nosprostošanos;
ēstgribas zudums, uzpūties vēders, sāpes vēderā, ādas dzelte, izteikts vājums un slikta vispārējā pašsajūta. Šie simptomi var liecināt, ka Jums attīstās aknu slimība, kura var progresēt līdz fulminantai aknu nekrozei (smags, strauji noritošs aknu bojājums);
slikta dūša, vemšana, nogurums, svara zudums, kas var būt nieru iekaisuma simptomi.
Nav zināmi (blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
plēsošas sāpes krūtīs, spiediena sajūta krūtīs (sāpes krūtīs var izstarot uz kreiso roku, žokli, kaklu un vēdera augšdaļu), elpas trūkums, svīšana, vājums, reibuma sajūta, slikta dūša, vemšana un sirdsklauves (sirdslēkmes simptomi). Jums nekavējoties jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība;
spiediena sajūta krūtīs, smaguma, spiešanas dedzināšanas vai smakšanas sajūta (pazīmes, kas liecina par nepietiekamu asins plūsmu un skābekļa piegādi sirds muskulim). Jūsu ārstam vajadzēs pārbaudīt Jūsu sirdi;
periodiska “dobju pukstienu”, “dauzīšanās” vai “vibrācijas” sajūta krūtīs (sirdsklauves);
ātra un neritmiska sirdsdarbība (ātriju fibrilācija). Sirdsklauves, ģīboņi, elpas trūkums vai diskomforts krūtīs var izzust un parādīties no jauna. Ārstam vajadzēs pārbaudīt Jūsu sirdi.
zema asinsspiediena simptomi, piemēram, vispārējs vājums, reibonis, ģībonis, neskaidra redze, neierasts nogurums, auksta un mitra āda vai slikta dūša;
pazīmes, kas liecina par asins recekļiem vēnās, īpaši kāju vēnās (izpaužas ar dedzināšanas sajūtu kājā, sāpēm un apsārtumu), kas pa asinsvadiem var pārvietoties un nonākt plaušās, izraisot sāpes krūtīs un apgrūtinātu elpošanu;
pierādīta infekcija vai pamatotas aizdomas par infekciju, kas izpaužas ar drudzi vai pazeminātu ķermeņa temperatūru, pārāk ātru elpošanu, ātru sirdsdarbību, izmainītu reaģēšanas spēju un apziņu, asinsspiediena pazemināšanos (sepse);
pastiprināta svīšana, galvassāpes, slikta dūša, vemšana un caureja (holīnerģiskā sindroma pazīmes);
ļoti samazināta urīna izdalīšanās (nieru mazspējas pazīme);
alerģiska reakcija (galvenokārt sejas, mutes un rīkles, kā arī mēles pietūkums, kas var būt niezošs un sāpīgs);
ēstgribas zudums, uzpūties vēders, sāpes vēderā, ādas dzelte, izteikts nespēks un slikta vispārējā pašsajūta. Šie simptomi var liecināt par iespējamām aknu slimībām, kuru gadījumā normālos aknu audus aizstāj rētaudi un ar laiku izzūd aknu funkcija, tostarp attīstās aknu darbības traucējumi, kas var būt bīstami dzīvībai, piemēram, aknu mazspēja (var izraisīt nāvi), veidojas aknu bojājums (aknu šūnu, aknu žultsvada vai abu bojājums) un rodas vajadzība pēc aknu transplantācijas;
aizcietējums, sāpes vēderā, pret pieskārieniem jutīgs vēders, drudzis, vēdera pūšanās, asiņaina caureja. Šie simptomi var liecināt par megakolonu (zarnu paplašināšanos) vai zarnu infarktu/išēmiju. Ārstam vajadzēs Jūs izmeklēt;
asas sāpes krūtīs ar elpas trūkumu un ar klepu vai bez tā;
izteiktāks vai no jauna parādījies muskuļu vājums, muskuļu krampji un sāpes muskuļos. Šie simptomi var liecināt par muskuļu patoloģiju (rabdomiolīzi). Ārstam vajadzēs Jūs izmeklēt;
asas sāpes krūtīs vai vēderā ar elpas trūkumu un ar klepu vai drudzi vai bez tiem.
Ja novērojat jebkuru no šiem simptomiem, nekavējoties konsultējieties ar ārstu pirms lietojat nākošo Leponex tableti.
Citas blakusparādības
Ļoti bieži (attīstās vairāk nekā 1 no 10 pacientiem)
Miegainība, reibonis, pārlieka siekalošanās.
Bieži (attīstās mazāk nekā 1 no 10 pacientiem)
Balto asins šūnu skaita samazināšanās (leikopēnija), balto asins šūnu skaita palielināšanās (leikocitoze), specifisku balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofilija), ķermeņa masas palielināšanās, neskaidra redze, galvassāpes, trīce, muskuļu stīvums, nemiers, konvulsijas, muskuļu raustīšanās, spontānas, bet koordinētas saraustītas kustības, nespēja uzsākt kustību, nespēja saglabāt mieru, izmaiņas elektrokardiogrammā, paaugstināts asinsspiediens, ģībonis vai reibonis, ko izraisa ķermeņa pozas maiņa, slikta dūša, vemšana, ēstgribas zudums, sausa mute, nelielas izmaiņas aknu funkciju rādītājos, urīna nesaturēšana, apgrūtināta urinēšana, noguruma sajūta, drudzis, pastiprināta svīšana, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, runas traucējumi (piemēram, neskaidra runa).
Retāk (attīstās mazāk nekā 1 no 100 pacientiem)
Balto asins šūnu deficīts (agranulocitoze), runas traucējumi (piemēram, stostīšanās).
Reti (attīstās mazāk nekā 1 no 1 000 pacientiem)
Sarkano asins šūnu skaita samazināšanās (anēmija), nemiers, uzbudinājums, apjukums, delīrijs, neregulāra sirdsdarbība, sirds muskuļa iekaisums (miokardīts) vai sirds somiņas iekaisums (perikardīts), šķidruma uzkrāšanās sirds somiņā (izsvīdums perikardā), augsts cukura līmenis asinīs, cukura diabēts, asinsvadu blokāde plaušās (trombembolija), aknu iekaisums (hepatīts), aknu slimība, kas izraisa ādas dzelti/tumšas krāsas urīnu/niezi, paaugstināta enzīma, ko sauc par kreatīnfosfokināzi, koncentrācija asinīs.
Ļoti reti (attīstās mazāk nekā 1 no 10 000 pacientiem)
Trombocītu skaita palielināšanās, kas var veicināt trombu veidošanos asinsvados, nekontrolētās mutes/mēles un ekstremitāšu kustības, obsesīvas domas un atkārtota kompulsīva uzvedība (obsesīvi kompulsīvi simptomi), ādas reakcijas, pieauss siekalu dziedzeru palielināšanās, apgrūtināta elpošana, patoloģiski augsta triglicerīdu vai holesterīna koncentrācija asins plazmā, sirds muskuļa traucējumi (kardiomiopātija), sirdsdarbības apstāšanās, pēkšņa, nezināma iemesla izraisīta nāve.
Nav zināmi (blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Izmaiņas smadzeņu viļņos (elektroencefalogrammā/EEG), caureja, diskomforts vēderā, grēmas, diskomforta sajūta vēderā pēc ēšanas, muskuļu vājums, muskuļu spazmas, sāpes muskuļos, aizlikts deguns, nakts urinēšana, pēkšņa, nekontrolējama asinsspiediena paaugstināšanās (pseidofeohromocitoma), nekontrolēta ķermeņa saliekšanās uz vienu pusi (pleirototonuss), ejakulācijas traucējumi vīriešiem, kad sperma nokļūst urīnpūslī nevis tiek ejakulēta (sausais orgasms vai retrogrāda ejakulācija), izsitumi, purpursarkani izsitumi, drudzis vai nieze asinsvadu iekaisuma dēļ, resnās zarnas iekaisums, kas izraisa caureju; sāpes vēderā, drudzis, ādas krāsas izmaiņas, “tauriņveida” izsitumi uz sejas, locītavu sāpes, muskuļu sāpes, drudzis un nogurums (sarkanā vilkēde), nemierīgo kāju sindroms (neatvairāma vēlme kustināt kājas vai rokas, ko parasti pavada nepatīkamas sajūtas atpūtas laikā, it īpaši vakarā vai naktī un ko īslaicīgi atvieglo kustības).
Ziņots, ka gados vecākiem pacientiem ar demenci, kurus ārstē ar antipsihotiskajiem līdzekļiem, ir nedaudz palielināts nāves gadījumu risks, salīdzinot ar pacientiem, kuri antipsihotiskos līdzekļus nelieto.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Leponex
- Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
- Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
- Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
- Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Leponex satur
- Aktīvā viela ir klozapīns. Viena tablete satur 25 mg vai 100 mg klozapīna.
- Citas sastāvdaļas ir magnija stearāts; koloidāls bezūdens silīcija dioksīds; povidons K30; talks; kukurūzas ciete; laktozes monohidrāts.
Leponex ārējais izskats un iepakojums
Leponex 25 mg: dzeltenas, apaļas, plakanas tabletes ar nošķeltām malām un uzdruku “CLOZ” vienā pusē un “L/O” un dalījuma līniju otrā pusē.
Leponex 100 mg: dzeltenas, apaļas, plakanas tabletes ar nošķeltām malām un uzdruku “CLOZ” vienā pusē un “Z/A” un dalījuma līniju otrā pusē.
PVH/PVDH/Alumīnija blisteri.
PVH/PE/PVDH/Alumīnija blisteri.
Iepakojums satur 50 tabletes.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
Mylan Healthcare SIA, Mūkusalas 101, Rīga, LV 1004, Latvija
Ražotājs:
Mylan Hungary Kft., Mylan utca 1, Komárom, 2900, Ungārija
vai
McDermott Laboratories Limited T/A Gerard Laboratories T/A Mylan Dublin
Unit 35/36 Baldoyle Industrial Estate, Grange Road, Dublin 13
Īrija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2019. gada jūlijā.
SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
Leponex var izraisīt agranulocitozi. Tādēļ tas lietojams ierobežotam pacientu lokam:
- pacientiem ar šizofrēniju, kuri ir rezistenti vai kuriem ir nepanesība pret terapiju ar antipsihotiskiem līdzekļiem, vai ar Parkinsona slimību slimojošiem pacientiem, kuri cieš no psihozes, ja citas ārstēšanas stratēģijas ir izrādījušās nesekmīgas (skatīt 4.1. apakšpunktu);
- pacientiem, kuriem sākotnējā leikocītu atrade ir normas robežās (leikocītu skaits ≥ 3 500 mm3 (3,5 x 109/l) un ANLS ≥ 2 000 mm3 (2,0 x 109/l);
- pacientiem, kuriem iespējams regulāri noteikt leikocītu skaitu (LS) un absolūto neitrofilo leikocītu skaitu (ANLS): pirmajās 18 terapijas nedēļās vienu reizi nedēļā un turpmākās ārstēšanas laikā vismaz vienu reizi 4 nedēļās. Pārraudzība jāturpina visā turpmākās ārstēšanas laikā un 4 nedēļas pēc pilnīgas Leponex lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ārstiem, kuri izraksta šīs zāles, pilnībā jāievēro nepieciešamie piesardzības pasākumi. Katrā konsultācijas reizē pacientam, kurš saņem Leponex, jāatgādina, ka novērojot jebkuras infekcijas simptomu attīstīšanos, nekavējoties jākonsultējas ar ārstējošo ārstu. Īpaša uzmanība jāvelta gripai līdzīgām sūdzībām, tādām kā drudzis vai sāpes kaklā un citiem infekcijas simptomiem, kas var norādīt uz neitropēniju (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Leponex jāizsniedz stingrā uzraudzībā, saskaņā ar oficiālām rekomendācijām (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Miokardīts
Klozapīns ir saistīts ar palielinātu miokardīta risku; retos gadījumos miokardītam ir bijis letāls iznākums. Miokardīta risks visizteiktāk ir palielināts pirmajos 2 ārstēšanas mēnešos. Dažkārt ir ziņots arī par kardiomiopātiju ar letālu iznākumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Miokardīta vai kardiomiopātijas iespējamība jāapsver pacientiem, kuriem ir pastāvīga tahikardija miera stāvoklī, jo īpaši pirmajos 2 ārstēšanas mēnešos, un/vai sirdsklauves, aritmija, sāpes krūtīs un citas sirds mazspējas pazīmes un simptomi (piem., neizskaidrojams nespēks, dispnoja, tahipnoja) vai simptomi, kas atgādina miokarda infarktu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ja ir aizdomas par miokardītu vai kardiomiopātiju, ārstēšana ar Leponex nekavējoties jāpārtrauc un pacients jānosūta pie kardiologa (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem, kuriem attīstās klozapīna inducēts miokardīts vai kardiomiopātija, nedrīkst atkārtoti nozīmēt klozapīnu (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Leponex 25 mg tabletes
Leponex 100 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena tablete satur 25 mg vai 100 mg klozapīna (Clozapinum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: viena tablete satur 48 mg (Leponex 25 mg tabletes) vai 192 mg (Leponex 100 mg tabletes) laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Leponex 25 mg: dzeltenas, apaļas, plakanas tabletes ar nošķeltām malām un uzdruku “CLOZ” vienā pusē un “L/O” un dalījuma līniju otrā pusē.
Leponex 100 mg: dzeltenas, apaļas, plakanas tabletes ar nošķeltām malām un uzdruku “CLOZ” vienā pusē un “Z/A” un dalījuma līniju otrā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Pret terapiju rezistenta šizofrēnija
Leponex indicēts pret terapiju rezistentiem šizofrēnijas pacientiem un šizofrēnijas pacientiem, kuriem citi antipsihotiskie līdzekļi, tostarp atipiskie antipsihotiskie līdzekļi, izraisa smagas, neārstējamas neiroloģiskas dabas nevēlamās blakusparādības.
Rezistence pret terapiju ir definējama kā neapmierinoša klīniskā stāvokļa uzlabošanās, par spīti adekvātu devu lietošanai vai vismaz divu dažādu tirdzniecībā esošu antipsihotisku līdzekļu, tostarp atipiska antipsihotiskā līdzekļa, parakstīšanai adekvāti ilgā periodā.
Psihoze Parkinsona slimības laikā
Leponex ir indicēts arī Parkinsona slimības laikā sastopamu psihotisku traucējumu ārstēšanai, kad standarta ārstēšana ir cietusi neveiksmi.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Devu vajag pielāgot individuāli. Ikvienam pacientam jālieto zemākā efektīvā deva.
Lai mazinātu hipotensijas, krampju un sedācijas risku, ieteicams ievērot piesardzību devu titrēšanā un lietot dalītas devas.
Leponex terapijas uzsākšanu vajag ierobežot pacientiem ar LS skaitu ≥3 500/mm3 (3,5 x 109/l) un ANLS ≥2 000/mm3 (2,0 x 109/l) standartizēto rādītāju normas robežās.
Devas pielāgošana indicēta pacientiem, kuri saņem arī zāļu līdzekļus, kam ir farmakodinamiskā un farmakokinētiskā mijiedarbība ar Leponex, tādus kā benzodiazepīnus vai selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitorus (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pārslēgšanās no iepriekšējas antipsihotiskas terapijas uz Leponex
Parasti Leponex neiesaka lietot kombinācijā ar citiem antipsihotiskajiem līdzekļiem. Uzsākot ārstēšanu ar Leponex pacientam, kurš saņem iekšķīgi lietojamo antipsihotisko terapiju, rekomendē vispirms pārtraukt šī antipsihotiskā līdzekļa lietošanu, devu pakāpeniski samazinot.
Ieteicamas šādas devas:
Pret terapiju rezistenti šizofrēnijas slimnieki
Terapijas uzsākšana
Pirmajā dienā 12,5 mg, vienu vai divas reizes dienā, otrajā dienā – 25 mg vienu vai divas reizes dienā. Ja zāļu panesība ir laba, dienas devu var pakāpeniski palielināt no 25 līdz 50 mg, lai 2–3 nedēļu laikā sasniegtu devas līmeni līdz 300 mg dienā. Turpmāk, ja nepieciešams, dienas devu var vēl palielināt no 50 līdz 100 mg ar pusnedēļas vai, labāk, ar nedēļas intervālu.
Terapeitiskās devas diapazons
Vairumam pacientu antipsihotisko iedarbību var sagaidīt, zāles lietojot pa 200–450 mg dienā dalītās devās. Kopējo dienas devu var sadalīt nevienādās daļās, lielāko devu lietojot pirms gulētiešanas.
Maksimālā deva
Lai sasniegtu pilnīgu terapeitisko iedarbību, dažiem pacientiem var būt nepieciešamas lielākas devas, šajā gadījumā pieļaujama saprātīga devas palielināšana (nepārsniedzot 100 mg) līdz 900 mg dienā. Tomēr jāņem vērā, ka nevēlamu blakusparādību (īpaši krampju) palielināšanās iespēja sastopama, palielinot devas virs 450 mg dienā.
Uzturošā deva
Pēc maksimālā terapeitiskā efekta iegūšanas daudziem pacientiem zāļu iedarbību var efektīvi uzturēt ar mazākām zāļu devām. Tādēļ tiek rekomendēta piesardzīga devu samazināšana. Ārstēšana jāturpina vismaz 6 mēnešus. Ja dienas deva nepārsniedz 200 mg, tad vienreizēja preparāta lietošana–vakarā, var būt pietiekama.
Ārstēšanas pabeigšana
Gadījumā, kad tiek plānota Leponex terapijas pabeigšana, devu ieteicams samazināt pakāpeniski 1–2 nedēļu laikā. Ja nepieciešama strauja terapijas pārtraukšana, pacients rūpīgi jānovēro, jo var parādīties ārstēšanas abstinences reakcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Terapijas atsākšana
Pacientiem, kuriem intervāls kopš pēdējās Leponex devas pārsniedz 2 dienas, ārstēšana jāatsāk ar 12,5 mg vienu vai divas reizes pirmajā dienā. Ja devas panesība ir laba, tad devu iespējams palielināt līdz terapeitiskam līmenim ātrāk, nekā ieteikts uzsākot ārstēšanu. Tomēr ikvienam pacientam, kuram, lietojot sākotnējo devu, iepriekš ir bijusi elpošanas vai sirdsdarbības apstāšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu), bet devas titrēšanas iespēja, palielinot devu līdz terapeitiskai, ir bijusi veiksmīga, atkārtota devas palielināšana jāveic sevišķi piesardzīgi.
Psihotisku traucējumu parādīšanās Parkinsona slimības laikā, gadījumos, kad standarta ārstēšana bijusi neveiksmīga
Terapijas uzsākšana
Lietojot zāles vakarā, sākuma deva nedrīkst pārsniegt 12,5 mg dienā. Sekojošās devas jāpalielina pakāpeniski par 12,5 mg, maksimāli par divām norādītajām devām nedēļā, maksimāli līdz 50 mg, kuru nedrīkst sasniegt ātrāk kā otrās nedēļas beigās. Kopējo dienas devu ieteicams dot reizes devas veidā, vakarā.
Terapeitiskās devas diapazons
Vidējā iedarbīgā deva parasti ir starp 25 mg un 37,5 mg dienā. Gadījumos, kad ārstēšana vismaz vienas nedēļas laikā ar 50 mg devu nevar nodrošināt apmierinošu terapeitisko atbildes reakciju, devu piesardzīgi var palielināt par 12,5 mg nedēļā.
Maksimālā deva
50 mg/dienā devu var paaugstināt tikai izņēmuma gadījumos, bet maksimālo devu–100 mg/dienā nekad nedrīkst pārsniegt.
Gadījumos, kad sastopas ar ortostatisko hipotensiju, pārmērīgu sedāciju vai apjukumu, devas palielināšana jāierobežo vai jānovilcina. Pirmo ārstēšanas nedēļu laikā jākontrolē asinsspiediens.
Uzturošā deva
Kad vismaz 2 nedēļas ir pilnīga psihisko simptomu remisija, pamatojoties uz pacienta motoro statusu, ir iespējams palielināt pretparkinsona slimības ārstēšanu. Ja šie rezultāti tuvojas psihotisko simptomu recidīvam, Leponex deva jāpalielina par 12,5 mg nedēļā maksimāli līdz 100 mg dienā, lietojot vienā vai divās dalītās devās (skatīt iepriekš).
Terapijas noslēgšana
Rekomendē pakāpenisku devas samazināšanu pa 12,5 mg, vismaz 1 nedēļas laikā (labāk divās nedēļās).
Neitropēnijas vai agranulocitozes gadījumā terapija jāpārtrauc nekavējoties (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šajā situācijā pacientiem nepieciešama rūpīga psihiatra novērošana, jo pamata simptomi var ātri atkārtoties.
Īpašas pacientu grupas
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem Leponex lietošanas laikā jāievēro piesardzība un nepieciešama regulāra aknu funkciju kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Nav veikti pediatrijas pētījumi. Leponex drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem, nav pierādīta. To nedrīkst lietot šajā vecuma grupā, iekams nav iegūti sīkāki dati.
60 gadus veci un vecāki pacienti
Rekomendē ārstēšanu uzsākt ar īpaši mazu devu (12,5 mg vienu reizi dienā pirmajā dienā), ar sekojošu devas pakāpenisku palielināšanu līdz 25 mg dienā.
Lietošanas veids
Leponex lieto iekšķīgi.
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
- Pacientiem, kuri nav spējīgi veikt regulāras asins analīzes.
- Anamnēzē toksiska vai idiosinkrātiska granulocitopēnija/agranulocitoze (izņemot granulocitopēniju/agranulocitozi pēc iepriekšējas ķīmijterapijas).
- Anamnēzē Leponex inducēta agranulocitoze.
- Ārstēšanu ar Leponex nedrīkst uzsākt, vienlaikus lietojot vielas, kam piemīt vērā ņemams potenciāls izraisīt agranulocitozi; vienlaikus nedrīkst lietot depo antipsihotiskus līdzekļus.
- Nomākta kaulu smadzeņu funkcija.
- Nekontrolēta epilepsija.
- Alkohola un citu intoksikāciju psihozes, zāļu intoksikācija, komatozi stāvokļi.
- Cirkulators kolapss un/vai jebkuras etioloģijas CNS nomākums.
- Smagas nieru vai sirds slimības (piemēram, miokardīts).
- Aktīva aknu slimība, kas saistīta ar sliktu dūšu, anoreksiju vai dzelti; progresējoša aknu slimība, aknu mazspēja.
- Paralītiskais ileuss.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Agranulocitoze
Leponex var izraisīt agranulocitozi. Agranulocitozes rašanās un letāla iznākuma biežums pacientiem, kuriem attīstās agranulocitoze, ir būtiski samazinājies pēc tam, kad sākta leikocītu skaita (LS) un absolūtā neitrofilu skaita (ANLS) kontrolēšana. Tādēļ obligāti jāveic tālāk minētie piesardzības pasākumi, kuriem jānorit saskaņā ar oficiālām rekomendācijām.
Ņemot vērā ar Leponex saistīto risku, tas lietojams tikai pacientiem, kuriem terapija indicēta, kā noteikts 4.1. apakšpunktā un kuriem:
- sākotnēji ir normāls leikocītu skaits (LS ≥ 3 500/mm3 (3,5 x 109/l) un ANLS ≥ 2 000/mm3 (2,0 x 109/l);
- pirmajās 18 nedēļās reizi nedēļā un pēc tam vismaz ar 4 nedēļu intervālu var regulāri noteikt LS un ANLS. Monitorings jāturpina visā ārstēšanas laikā un 4 nedēļas pēc tam, kad pilnībā pārtraukta Leponex lietošana.
Pirms klozapīna terapijas sākuma pacientiem jāveic asins analīzes (skatīt punktu "Agranulocitoze"), jānoskaidro anamnēze un jāveic fiziska izmeklēšana. Pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds slimība vai kam fiziskajā izmeklēšanā konstatē kardiālo rādītāju novirzes no normas, jānosūta pie speciālista, lai veiktu papildu izmeklējumus, kas varētu ietvert EKG, un šādus pacientus drīkst ārstēt vienīgi tad, ja paredzamais ieguvums viennozīmīgi atsver risku (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstējošam ārstam jāapsver EKG veikšana pirms terapijas uzsākšanas.
Ārstiem, kuri paraksta zāles, stingri jāievēro visi nepieciešamie piesardzības pasākumi.
Pirms ārstēšanas uzsākšanas ārstiem saskaņā ar savām labākajām zināšanām jāpārliecinās, ka pacientam iepriekš nav bijusi nevēlama hematoloģiska reakcija pret klozapīnu, kas bijusi par iemeslu šo zāļu lietošanas pārtraukšanai. Receptes derīguma termiņš nedrīkst būt garāks par intervālu starp divām asinsainas noteikšanas reizēm.
Ja LS ir zem 3 000/mm3 (3,0 x 109/l) vai ANLS ir zem 1 500/mm3 (1,5 x 109/l) jebkurā brīdī Leponex terapijas laikā, Leponex lietošana nekavējoties jāpārtrauc. Pacienti, kuri pārtraukuši lietot Leponex LS vai ANLS deficīta dēļ, nedrīkst atsākt lietot Leponex.
Leponex lietojošiem pacientiem katrā konsultācijā jāatgādina par nepieciešamību nekavējoties sazināties ar ārstējošo ārstu, ja sāk attīstīties jebkāda veida infekcija. Īpaša uzmanība jāpievērš sūdzībām, kas atgādina gripu, piemēram, drudzim vai iekaisušam kaklam, kā arī citām infekcijas pazīmēm, kas varētu liecināt par neitropēniju. Pacientiem un viņu aprūpētājiem jābūt informētiem, ka jebkuru minēto simptomu gadījumā nekavējoties jānosaka pacienta asinsaina. Ārsti, kuri paraksta zāles, jāmudina glabāt visu pacientam veikto asinsanalīžu rezultātus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu atkārtotu pacienta saskari ar šīm zālēm nākotnē.
Pacientus, kuriem anamnēzē ir primāri kaulu smadzeņu darbības traucējumi, var ārstēt vienīgi tad, ja ieguvumi pārsniedz risku. Pirms Leponex terapijas uzsākšanas viņi rūpīgi jāizmeklē hematologam.
Īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem, kuriem ir zems ELS labdabīgas etniskas neitropēnijas dēļ, un viņiem ārstēšanu ar Leponex drīkst uzsākt vienīgi ar hematologa piekrišanu.
Leikocītu skaita (LS) un absolūtā neitrofilu skaita (ANLS) noteikšana
Lai garantētu, ka Leponex saņems tikai pacienti ar normāliem LS un ANLS rādītājiem (LS ≥ 3 500 mm3 (3,5 x 109/l) un ANLS ≥ 2 000 mm3 (2,0 x 109/l)), tad 10 dienas pirms Leponex terapijas uzsākšanas jānosaka leikocītu skaits un leikocitārā formula. Pēc ārstēšanas uzsākšanas ar Leponex pirmo 18 nedēļu laikā reizi nedēļā regulāri jānosaka un jāpārbauda leikocītu un absolūtais neitrofilu skaits, un pēc tam pārbaudes jāveic vismaz vienu reizi četrās nedēļās.
Monitorings jāturpina visā ārstēšanas laikā un 4 nedēļas pēc tam, kad pilnībā pārtraukta Leponex lietošana, vai līdz brīdim, kad panākta pilnīga hematoloģiska atveseļošanās (skatīt tālāk "Zems leikocītu vai absolūtais neitrofilu skaits"). Katrā konsultācijā pacientam jāatgādina, ka parādoties jebkāda veida infekcijai, drudzim, sāpēm kaklā vai citiem – gripai līdzīgiem simptomiem, nekavējoties nepieciešams konsultēties ar savu ārstējošo ārstu. Ja rodas jebkādi infekcijas simptomi vai pazīmes, nekavējoties jāpārbauda LS un jānosaka leikocitārā formula.
Zems leikocītu vai absolūtais neitrofilu skaits
Ja Leponex terapijas laikā leikocītu skaits pazeminās līdz 3 500/mm3–3 000/mm3 (3,5–3,0 x 109/l) un/vai absolūtais neitrofilu skaits pazeminās līdz 2 000–1 500/mm3 (2,0–1,5 x 109/l), vismaz divas reizes nedēļā jāveic hematoloģiska izvērtēšana, līdz pacienta LS un ANLS rādītāji stabilizējas attiecīgi 3 000–3 500/mm3 (3,0–3,5 x 109/l) vai 1 500–2 000/mm3 (1,5–2,0 x 109/l) vai augstākā diapazonā.
Ja Leponex terapijas laikā LLS ir mazāks par 3 000/mm3 (3,0 x 109/l) vai ANLS ir mazāks par 1 500/mm3 (1,5 x 109/l), Leponex terapija nekavējoties jāpārtrauc. Pēc tam ik dienas jānosaka LS un leikocitārā formula, un pacients jānovēro attiecībā uz gripai līdzīgu simptomu vai citu infekcijas simptomu rašanos. Ieteicams apstiprināt hematoloģiskās vērtības, nosakot asinsainu divas dienas pēc kārtas, taču Leponex terapija jāpārtrauc pēc pirmās asinsainas noteikšanas.
Pēc Leponex terapijas pārtraukšanas hematoloģiskie rādītāji jāturpina noteikt, līdz panākta hematoloģiska atlabšana.
1. tabula.
Asinsķermenīšu skaits
Nepieciešamā darbība
LS/mm3 (/l)
ANLS/mm3 (/l)
≥3 500 (≥3,5 x 109)
≥2 000 (≥2,0 x 109)
Leponex terapijas turpināšana
No ≥3 000 līdz <3 500
(≥3,0 x 109 līdz <3,5 x 109)
No ≥1 500 līdz <2 000
(≥1,5 x 109 līdz <2,0 x 109)
Leponex terapijas turpināšana; asins paraugu ņemšana divas reizes nedēļā, līdz asins šūnu skaits stabilizējas vai pieaug
<3 000 (<3,0 x 109)
<1 500 (<1,5 x 109)
Leponex terapija nekavējoties jāpārtrauc; asins paraugu ņemšana katru dienu, līdz hematoloģiskā patoloģija izzūd; infekciju kontrole. Nelietot zāles atkārtoti.
Ja Leponex terapija pārtraukta un LS turpina samazināties zem 2 000/mm3 (2,0 x 109/l) vai ja ANLS samazinās zem 1 000/mm3 (1,0 x 109/l), šis stāvoklis jāārstē pieredzējuša hematologa vadībā.
Terapijas pārtraukšana hematoloģisku iemeslu dēļ
Pacienti, kuriem Leponex terapija pārtraukta pārāk zemu LS vai ANLS vērtību dēļ (skatīt iepriekš), nedrīkst atkal atsākt lietot Leponex.
Ārsti, kuri paraksta zāles, jāmudina saglabāt visu pacientam veikto asins analīžu rezultātus, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai pacienti nākotnē nejauši atkal nenonāktu saskarē ar šīm zālēm.
Terapijas pārtraukšana citu iemeslu dēļ
Pacientiem, kuri lietojuši Leponex vairāk kā 18 nedēļas un pārtraukuši ārstēšanos vairāk kā 3 dienas, bet mazāk par 4 nedēļām, jāveic leikocītu un absolūto neitrofilu skaita pārbaude vienu reizi nedēļā papildu 6 nedēļas. Ja šajā laikā neparādās hematoloģiskas izmaiņas, var atsākt pārbaudes ar intervāliem, kas nepārsniedz 4 nedēļas. Ja ārstēšana ar Leponex pārtraukta 4 nedēļas vai ilgāk, turpmākās 18 ārstēšanas nedēļas pārbaudi jāveic katru nedēļu, kā arī jāveic atkārtota devas titrēšana (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Citi piesardzības pasākumi
Šīs zāles satur laktozes monohidrātu.
Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Eozinofilija
Eozinofilijas gadījumā, ja eozinofilo leikocītu skaits pieaug virs 3 000/mm3 (3,0 x 109/l), ārstēšanu ar Leponex rekomendē pārtraukt; terapiju var atsākt tikai tad, kad eozinofilo leikocītu skaits ir zem 1 000/mm3 (1,0 x 109/l).
Trombocitopēnija
Trombocitopēnijas gadījumā, ja trombocītu skaits ir zem 50 000/mm3 (50,0 x 109/l), terapiju ar Leponex rekomendē pārtraukt.
Kardiovaskulāri traucējumi
Lietojot Leponex, terapijas laikā var rasties ortostatiska hipotensija ar sinkopi vai bez tās. Retos gadījumos var būt dziļš kolapss, kam var pievienoties sirds un/vai elpošanas apstāšanās. Tādi gadījumi vairāk iespējami, ja vienlaikus lieto benzodiazepīnus vai citus psihotropus līdzekļus (skatīt 4.5. apakšpunktu) un ārstēšanas sākumā titrējot devas, saistībā ar strauju devas palielināšanu; ļoti retos gadījumos to var novērot pat pēc pirmās devas. Tāpēc pacientiem, uzsākot ārstēšanu ar Leponex, nepieciešams atrasties stingrā ārsta uzraudzībā. Pacientiem ar Parkinsona slimību pirmajās ārstēšanās nedēļās nepieciešama asinsspiediena kontrole, stāvus un guļus stāvoklī.
Drošuma datubāzu analīze ļauj domāt, ka Leponex lietošana ir saistīta ar palielinātu miokardīta risku, jo īpaši pirmajos divos ārstēšanas mēnešos, bet ne tikai. Dažos miokardīta gadījumos ir bijis letāls iznākums. Saistībā ar Leponex lietošanu ir ziņots arī par perikardītu/izsvīdumu perikardā un kardiomiopātiju; minētajos ziņojumos ietverti arī gadījumi ar letālu iznākumu. Pamats aizdomām par miokardītu vai kardiomiopātiju ir pacientiem, kuriem ir pastāvīga tahikardija miera stāvoklī, īpaši pirmajos divos ārstēšanas mēnešos, un/vai sirdsklauves, aritmija, sāpes krūtīs vai citas sirds mazspējas pazīmes un simptomi (piem., neizskaidrojams nespēks, dispnoja, tahipnoja), vai simptomi, kas atgādina miokarda infarktu. Papildus iepriekš minētajiem var būt arī gripai līdzīgi simptomi. Ja ir aizdomas par miokardītu vai kardiomiopātiju, Leponex terapija tūlīt jāpārtrauc un pacients nekavējoties jānosūta pie kardiologa.
Pacientiem, kuriem Leponex terapijas laikā diagnosticēta kardiomiopātija, var attīstīties mitrālā vārstuļa nepietiekamība. Ir saņemti ziņojumi par mitrālā vārstuļa nepietiekamību ar Leponex terapiju saistītas kardiomiopātijas gadījumos. Šajos mitrālā vārstuļa nepietiekamības gadījumos divdimensiju ehokardiogrāfijā (2DEcho) tika ziņots par vieglu vai vidēji smagu mitrālo regurgitāciju (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacienti, kuriem klozapīna lietošana izraisījusi miokardītu vai kardiomiopātiju, nedrīkst atkal atsākt lietot Leponex.
Miokarda infarkts
Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par miokarda infarkta gadījumiem, tostarp letāliem. Lielākajā daļā gadījumu bija grūti noteikt cēloņsakarību, dēļ iepriekšējām sirds slimībām un citiem ticamiem iemesliem.
QT intervāla pagarināšanās
Tāpat kā lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus, piesardzība jāievēro pacientiem ar diagnosticētu sirds-asinsvadu slimību vai QT intervāla pagarināšanos ģimenes locekļu anamnēzē.
Tāpat kā lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus, piesardzība jāievēro, ordinējot klozapīnu pacientiem ar diagnosticētu QTc intervāla pagarināšanos.
Cerebrovaskulāras blakusparādības
Nejaušinātos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos, kuros pacientus ar demenci ārstēja ar kādu no atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, novēroja 3-kārtīgu cerebrovaskulāro blakusparādību riska pieaugumu. Riska pieauguma mehānisms nav zināms. Nevar izslēgt riska pieaugumu lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus vai citās pacientu grupās. Pacientiem ar paaugstinātu insulta risku, lietojot klozapīnu, jāievēro piesardzība.
Trombembolisma risks
Tā kā Leponex var būt saistīts ar tromboemboliju, jāizvairās no pacientu imobilizācijas.
Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar Leponex un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.
Krampji
Leponex terapijas laikā rūpīgi jānovēro pacienti, kuriem anamnēzē ir epilepsija, jo ir ziņots par no devas atkarīgiem krampjiem. Tādos gadījumos jāsamazina deva (skatīt 4.2. apakšpunktu) un jāsāk lietot pretkrampju līdzekļi.
Antiholīnerģiskā iedarbība
Leponex piemīt antiholīnerģiska aktivitāte, kas var izraisīt blakusparādības visā organismā. Prostatas palielināšanās un šaura leņķa glaukomas gadījumā ir nepieciešama īpaša pacienta uzraudzība. Iespējams, sakarā ar Leponex antiholīnerģiskām īpašībām, tā iedarbība ir saistīta ar dažādas pakāpes zarnu peristaltikas pavājināšanos, diapazonā no aizcietējuma līdz zarnu obstrukcijai, izkārnījumu sablīvētībai, paralītiskajam ileusam, megakolonam un zarnu infarktam/išēmijai (skatīt 4.8. apakšpunktu). Retos gadījumos tas var beigties letāli. Īpaša vērība jāpievērš pacientiem, kuri vienlaikus saņem zāles, kurām piemīt spēja izraisīt aizcietējumu (jo īpaši zāles ar antiholīnerģiskām īpašībām, piemēram, antipsihotiskus līdzekļus, antidepresantus un zāles parkinsonisma ārstēšanai), kuriem anamnēzē ir resnās zarnas slimība vai ķirurģiska operācija vēdera dobuma apakšējā daļā, jo tādos gadījumos situācija var saasināties. Ir ļoti svarīgi, lai aizcietējums tiktu atpazīts un aktīvi ārstēts.
Drudzis
Ārstēšanās laikā pacientiem īslaicīgi var paaugstināties temperatūra virs 38ºC, maksimumu sasniedzot pirmajās 3 ārstēšanās nedēļās. Šī temperatūras paaugstināšanās parasti ir labdabīga. Retos gadījumos tā var būt saistīta ar leikocītu skaita palielināšanos vai samazināšanos. Pacienti ar paaugstinātu temperatūru rūpīgi jānovērtē, lai izslēgtu pamatinfekcijas iespēju vai agranulocitozes attīstīšanos. Ja ir augsta temperatūra, jāapsver ļaundabīgā neiroleptiskā sindroma (ĻNS) iespēja. Ja apstiprināta ĻNS diagnoze, Leponex lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša medicīniska ārstēšana.
Kritieni
Leponex var izraisīt krampjus, miegainību, ortostatisku hipotensiju, motoru un sensoru nestabilitāti, kuru dēļ var notikt kritieni un tādējādi rasties lūzumi vai citi ievainojumi. Pacientiem, kuru slimības, veselības traucējumi vai lietotās zāles šos simptomus var pastiprināt, ir jāizvērtē kritienu risks pirms antipsihotiskās terapijas uzsākšanas un atkārtoti ilgstošas antipsihotiskās terapijas gadījumā.
Vielmaiņas traucējumi
Atipisko antipsihotisko līdzekļu, tai skaitā Leponex, lietošana saistīta ar izmaiņām vielmaiņā, kas var palielināt kardiovaskulāro/cerebrovaskulāro blakusparādību risku. Šīs izmaiņas vielmaiņā sevī ietver hiperglikēmiju, dislipidēmiju un svara palielināšanos. Lai gan atipiskie antipsihotiskie līdzekļi var izraisīt dažādas izmaiņas vielmaiņā, katras klases zālēm ir savs specifisks profils.
Hiperglikēmija
Retos gadījumos klozapīna terapijas laikā ir ziņots par glikozes tolerances traucējumiem un/vai cukura diabēta rašanos vai saasinājumu. Šīs iespējamās saistības mehānisms vēl nav noteikts. Ļoti reti ir ziņots par smagas hiperglikēmijas gadījumiem ar ketoacidozi vai hiperosmolāru komu pacientiem bez hiperglikēmijas iepriekšējā anamnēzē; dažos no šiem gadījumiem bijis letāls iznākums. Kad bija pieejami dati no novērošanas, klozapīna terapijas pārtraukšana vairumā gadījumu bija iemesls normālas glikozes tolerances atjaunošanai, bet, atsākot lietot klozapīnu, glikozes tolerances traucējumi atjaunojās. Pacienti ar diagnosticētu cukura diabētu, un kuriem uzsākta ārstēšana ar atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, rūpīgi jānovēro, vai nepasliktinās glikozes līmeņa kontrole. Pacienti ar cukura diabēta riska faktoriem (piemēram, aptaukošanos, diabētu ģimenes anamnēzē), kuriem uzsākta ārstēšana ar atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, ārstēšanu uzsākot un periodiski ārstēšanas laikā jāveic glikozes līmeņa asinīs pārbaude tukšā dūšā. Pacientiem, kuriem ārstēšanas ar atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem laikā attīstās hiperglikēmijas simptomi, jāveic glikozes līmeņa asinīs pārbaude tukšā dūšā. Atsevišķos gadījumos, pārtraucot atipisko antipsihotisko līdzekļu lietošanu, hiperglikēmija izzuda; tomēr dažiem pacientiem bija nepieciešams turpināt diabēta ārstēšanu, neskatoties uz iesaistīto zāļu lietošanas pārtraukšanu. Jāapsver iespēja pārtraukt klozapīna lietošanu pacientiem, kuriem hiperglikēmijas aktīva ārstēšana izrādījusies nesekmīga.
Dislipidēmija
Pacientiem, kuri tika ārstēti ar atipiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, tai skaitā Leponex, novērotas nevēlamas izmaiņas lipīdu līmenī asinīs. Pacientiem, kuri lieto klozapīnu, ieteicama klīniska kontrole, tai skaitā papildus lipīdu līmeņa asinīs pārbaudes ārstēšanu uzsākot un periodiski tās laikā.
Svara palielināšanās
Pēc atipisko antipsihotisko līdzekļu, tai skaitā Leponex, lietošanas novērota svara palielināšanās. Ieteicama klīniska svara kontrole.
Ārstēšanas pārtraukšanas iedarbība
Straujas ārstēšanas ar klozapīnu pārtraukšanas gadījumā ziņots par akūtām abstinences reakcijām, tādēļ ārstēšanu ieteicams pārtraukt pakāpeniski. Ja ārstēšanu nepieciešams pārtraukt nekavējoties (piemēram, leikopēnijas dēļ), pacients rūpīgi jānovēro, jo no jauna var parādīties psihozes simptomi un simptomi, kas saistīti ar holīnerģisku iedarbību, t.i., profūzu svīšanu, galvassāpēm, sliktu dūšu, vemšanu un caureju.
Īpašas pacientu grupas
Aknu darbības traucējumi
Pacienti ar stabiliem aknu traucējumiem anamnēzē var lietot Leponex, bet viņiem regulāri vajag veikt aknu funkcionālo testu pārbaudi. Aknu funkcionālās pārbaudes jāveic pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā ar Leponex attīstās iespējami aknu disfunkcijas simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana un/vai anoreksija. Ja rādītāju paaugstināšanās ir klīniski nozīmīga (vairāk nekā 3 reizes pārsniedz ANR) vai parādās dzeltes simptomi, ārstēšana ar Leponex jāpārtrauc. Ārstēšanu var atsākt (skatīt "Terapijas atsākšana" 4.2. apakšpunktā) tikai tad, kad aknu funkcionālo testu rezultāti ir normas robežās. Šādos gadījumos, atsākot Leponex lietošanu, rūpīgi jāseko aknu funkcijai.
60 gadus veci un vecāki pacienti
60 gadus veciem un vecākiem pacientiem ārstēšanu ieteicams uzsākt ar mazāku devu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Lietojot terapijā Leponex var attīstīties ortostatiskā hipotensija. Ir bijuši reti ziņojumi par tahikardiju, kas var būt ilgstoša. 60 gadus veci un vecāki pacienti, īpaši tie pacienti, kuriem ir nestabila kardiovaskulārā darbība, var būt jutīgāki pret šo iedarbību.
60 gadus veci un vecāki pacienti var būt sevišķi jutīgi pret Leponex antiholīnerģisko iedarbību, kā urīna retenci un aizcietējumiem.
Palielināta mirstība gados vecākiem pacientiem ar demenci
Dati no diviem lieliem novērojuma pētījumiem liecina, ka gados vecākiem pacientiem ar demenci, kurus ārstē ar antipsihotiskajiem līdzekļiem, ir nedaudz palielināts nāves gadījumu risks, salīdzinot ar pacientiem, kuri šādu ārstēšanu nesaņem. Nav pietiekamu datu, lai droši un precīzi noteiktu riska pakāpi un riska pieauguma iemesls nav zināms.
Leponex nedrīkst lietot demences izraisītu uzvedības traucējumu ārstēšanai.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vienlaicīgas lietošanas kontrindikācija
Vielas, kurām ir reāla spēja nomākt kaulu smadzeņu funkciju, nedrīkst lietot vienlaicīgi ar Leponex (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Vienlaikus ar Leponex nedrīkst lietot ilgstošas darbības depo antipsihotiskos līdzekļus (kam ir kaulu smadzeņu nomākuma potenciāls), jo tos nevar īsā laikā izvadīt no organisma situācijas, kad tas ir nepieciešams, piemēram, neitropēnijas gadījumā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Iespējamā sedācijas potenciāla dēļ vienlaikus ar Leponex nedrīkst lietot alkoholu.
Piesardzības pasākumi, tostarp devas pielāgošana
Leponex var pastiprināt CNS nomākumu izraisošu līdzekļu, piemēram, narkotiku, antihistamīnu un benzodiazepīnu, darbību. Īpašu piesardzību iesaka ievērot gadījumos, kad Leponex terapiju sāk pacientiem, kuri lieto benzodiazepīnu vai kādu citu psihotropo zāļu līdzekli. Šiem pacientiem var būt paaugstināts asinsrites kolapsa risks, kas retos gadījumos var būt dziļš un radīt sirds un/vai elpošanas apstāšanos. Nav skaidrs, vai ar devas pielāgošanas palīdzību var novērst sirdsdarbības vai elpošanas kolapsu.
Lietojot klozapīnu kopā ar vielām, kas pastiprina antiholīnerģisko, hipotensīvo vai elpošanu nomācošo efektu, jāievēro piesardzība, jo var attīstīties papildus nevēlamas blakusparādības.
Anti alfa adrenerģisko īpašību dēļ Leponex var mazināt norepinefrīna vai citu, galvenokārt alfa adrenerģiskas darbības līdzekļu asinsspiedienu paaugstinošo iedarbību un mazināt epinefrīna presorisko iedarbību.
Vielu, kas inhibē dažu citohroma P450 izoenzīmu aktivitāti, vienlaikus lietošana var paaugstināt klozapīna koncentrāciju, un, lai izvairītos no nevēlamām reakcijām, var būt nepieciešams samazināt klozapīna devu. Tas ir svarīgāk attiecībā uz CYP IA2 inhibitoriem, piemēram, kofeīnu (skatīt tālāk), perazīnu un selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem fluvoksamīnu. Daži no pārējiem serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem, piemēram, fluoksetīns, paroksetīns un mazākā mērā sertralīns, ir CYP 2D6 inhibitori un līdz ar to nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība ar klozapīnu ir mazāk iespējama. Tāpat farmakokinētiska mijiedarbība ar CYP 3A4 inhibitoriem, piemēram, azolu pretsēnīšu līdzekļiem, cimetidīnu, eritromicīnu un proteāzes inhibitoriem ir maz ticama, lai gan ir ziņots par dažiem gadījumiem. Hormonālie kontracepcijas līdzekļi (ieskaitot estrogēnu un progesteronu kombinācijas vai tikai progesteronu) ir CYP 1A2, CYP 3A4 un CYP 2C19 inhibitori. Tādēļ, uzsākot vai pārtraucot lietot hormonālos kontracepcijas līdzekļus, var būt nepieciešams pielāgot klozapīna devu atbilstoši individuālām medicīniskām vajadzībām. Tā kā kofeīna lietošanas gadījumā pēc 5 dienām, kad kofeīns nav lietots, klozapīna koncentrācija plazmā paaugstinās gandrīz par 50 %, var būt nepieciešams mainīt klozapīna devu, ja izmainās kafijas dzeršanas paradumi. Klozapīna koncentrācija plazmā var būt paaugstināta, ja tiek pēkšņi pārtraukta smēķēšana, tādējādi pastiprinoties nevēlamajām blakusparādībām.
Ziņots par mijiedarbības gadījumiem starp citalopramu un klozapīnu, kas var palielināt klozapīna izraisīto nevēlamo blakusparādību risku. Šīs mijiedarbības mehānisms nav pilnībā zināms.
Vienlaikus lietojot vielas, kam piemīt zināma spēja inducēt citohroma P450 enzīmus, var pazemināties klozapīna koncentrācija plazmā, kā rezultātā samazinās efektivitāte. Pie vielām, kam piemīt spēja inducēt citohroma P450 enzīmus un ir ziņots par mijiedarbību ar klozapīnu, pieder, piemēram, karbamazepīns (nedrīkst lietot vienlaikus ar klozapīnu kaulu smadzeņu nomākuma potenciāla dēļ), fenitoīns un rifampicīns. Daži CYP1A2 induktori, piemēram, omeprazols var pazemināt klozapīna līmeni asinīs. Lietojot Leponex kopā ar šīm vielām, jāņem vērā klozapīna efektivitātes samazināšanās iespējamība.
Citi
Litija vai citu CNS ietekmējošu līdzekļu vienlaicīga lietošana var palielināt ļaundabīga neiroleptiskā sindroma (ĻNS) rašanās risku.
Ir saņemti reti, bet nopietni ziņojumi par krampjiem, tostarp par krampju sākšanos pacientiem, kuri neslimo ar epilepsiju, un atsevišķiem delīrija gadījumiem, kad Leponex lietoja kopā ar valproiskābi. Iespējams, ka minēto reakciju cēlonis ir farmakodinamiska mijiedarbība, kuras mehānisms līdz šim vēl nav noskaidrots.
Piesardzība ir nepieciešama pacientiem, kuri vienlaikus saņem ārstēšanu ar citām zālēm, kas inhibē vai inducē citohroma P450 izoenzīmus. Ar tricikliskajiem antidepresantiem, fenotiazīniem un Ic tipa antiaritmiskiem līdzekļiem, kam piemīt spēja saistīties pie citohroma P450 2D6, klīniski nozīmīga mijiedarbība līdz šim nav novērota.
Tāpat kā lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus, piesardzība jāievēro lietojot klozapīnu kopā ar zālēm kas izraisa QTc intervāla pagarināšanos vai elektrolītu līdzsvara izmaiņas.
Tālāk 2. tabulā ir sniegts pārskats par zāļu būtiskāko mijiedarbību ar Leponex. Saraksts nav visaptverošs.
2. tabula. Atsauces materiāls par biežāk novēroto zāļu mijiedarbību ar Leponex
Zāles
Mijiedarbība
Komentāri
Līdzekļi, kas nomāc kaulu smadzenes (piem., karbamazepīns, hloramfenikols, sulfonamīdi (piem., kotrimoksazols), pirazolons, pretsāpju līdzekļi (piem., fenilbutazons), penicilamīns, citotoksiski līdzekļi un ilgstošas darbības antipsihotiskie līdzekļi depo injekciju veidā.
Mijiedarbība palielina kaulu smadzeņu nomākuma risku un/vai smaguma pakāpi.
Leponex nedrīkst lietot kopā ar citiem līdzekļiem, kam ir labi zināma spēja nomākt kaulu smadzeņu funkciju (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Benzodiazepīni
Vienlaicīga lietošana var palielināt asinsrites kolapsa risku, kā rezultātā iespējama sirdsdarbības un/vai elpošanas apstāšanās.
Lai gan mijiedarbību novēro reti, ieteicama piesardzība, ja šīs zāles lieto kopā. Ziņojumi ļauj domāt, ka elpošanas nomākums un kolapss vairāk iespējami šīs kombinācijas lietošanas sākumā vai kad Leponex tiek pievienots benzodiazepīnam.
Antiholīnerģiski līdzekļi
Leponex pastiprina šo zāļu iedarbību, summējoties antiholīnerģiskajai aktivitātei
Jānovēro, vai pacientiem nerodas antiholīnerģiskas blakusparādības, piem., aizcietējums, jo īpaši, ja zāles lieto, lai palīdzētu kontrolēt pastiprinātu siekalu izdalīšanos.
Antihipertensīvi līdzekļi
Simpatomimētiskā antagonisma dēļ Leponex var pastiprināt šo zāļu hipotensīvo darbību
Ja Leponex lieto vienlaikus ar antihipertensīviem līdzekļiem, jāievēro piesardzība. Pacienti jāinformē par hipotensijas risku, jo īpaši sākotnējās devas titrēšanas laikā.
Alkohols, MAOI, CNS nomācoši līdzekļi, tostarp narkotikas un benzodiazepīni
Pastiprināta centrālā darbība. Lietojot kombinācijā ar šīm vielām, papildu CNS nomākums un kognitīvi un motoro funkciju traucējumi.
Ja Leponex lieto vienlaikus ar līdzekļiem, kas iedarbojas uz CNS, ieteicams ievērot piesardzību. Pacienti jāinformē par iespējamu pastiprinātu sedāciju un jābrīdina, ka viņi nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Vielas, kam piemīt izteikta spēja saistīties ar olbaltumvielām (piem., varfarīns un digoksīns)
Leponex var paaugstināt minēto zāļu koncentrāciju plazmā, jo izspiež tos no plazmas olbaltumvielām.
Jānovēro, vai pacientiem nerodas ar šīm zālēm saistītas blakusparādības, un, ja nepieciešams, jāpielāgo zāļu, kam piemīt spēja saistīties ar olbaltumvielām, deva.
Fenitoīns
Leponex terapijas papildināšana ar fenitoīnu var pazemināt klozapīna koncentrāciju plazmā.
Ja jālieto fenitoīns, pacients rūpīgi jānovēro attiecībā uz psihotisko simptomu pasliktinājumu vai atkārtošanos.
Litijs
Vienlaicīga lietošana var palielināt ļaundabīga neiroleptiskā sindroma (ĻNS) risku.
Jānovēro, vai pacientiem nerodas ĻNS pazīmes un simptomi.
CYP1A2 induktori (piemēram, omeprazols)
Vienlaicīga lietošana var pazemināt klozapīna līmeni asinīs.
Jāņem vērā iespējama klozapīna efektivitātes samazināšanās.
CYP1A2 inhibitori (piemēram, fluvoksamīns, kofeīns, ciprofloksacīns, perazīns vai hormonālās kontracepcijas līdzekļi (CYP1A2, CYP3A4, CYP2C19)
Vienlaicīga lietošana var paaugstināt klozapīna līmeni asinīs.
Iespējams nevēlamo blakusparādību skaita pieaugums. Piesardzība jāievēro arī pārtraucot CYP1A2 vai CYP3A4 inhibitoru lietošanu, jo klozapīna līmenis asinīs var pazemināties.
CYP2C19 inhibīcijas efekts var būt minimāls.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pieejamie klīniskie dati par klozapīna ietekmi uz grūtniecību ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par nepastarpinātu vai pastarpinātu kaitīgumu grūtniecībai, embrija vai augļa attīstībai, dzemdībām vai attīstību pēcdzemdību periodā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tāpēc Leponex drīkst lietot grūtniecības laikā tikai tad, ja iespējamais ieguvums attaisno iespējamo risku jaundzimušajam.
Jaundzimušajiem, kuri grūtniecības trešā trimestra laikā tika pakļauti antipsihotisko zāļu iedarbībai, pēc piedzimšanas ir nevēlamu blakusparādību risks, tai skaitā ekstrapiramidālo un/vai atcelšanas simptomu attīstības risks. Šiem jaundzimušajiem ziņots par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, respiratoru distresu un jušanas traucējumiem. Šīm komplikācijām bija dažāda smaguma pakāpe; dažos gadījumos simptomi izzuda paši no sevis, bet citos gadījumos jaundzimušajiem bija nepieciešama intensīva veselības aprūpe un ilgstoša hospitalizācija. Antipsihotiskos līdzekļus, tai skaitā Leponex, drīkst lietot grūtniecības laikā tikai tad, ja iespējamais ieguvums attaisno iespējamo risku jaundzimušajam. Tāpēc jaundzimušos rūpīgi jāuzrauga.
Barošana ar krūti
Pētījumi ar dzīvniekiem apliecina, ka klozapīns izdalās mātes pienā un ietekmē zīdaini; tāpēc sievietēm, kuras saņem Leponex, nevajadzētu barot bērnu ar krūti.
Fertilitāte
Pieejamie ierobežotie dati par klozapīna ietekmi uz auglību cilvēkiem nav pārliecinoši. Klozapīns neietekmēja auglību žurku tēviņiem un mātītēm, lietojot līdz 40 mg/kg, kas atbilst 6,4 mg/kg ekvivalentai devai cilvēkiem vai aptuveni vienai trešajai daļai no maksimāli atļautās devas cilvēkiem.
Fertila vecuma sievietes
Normāla menstruālā cikla atjaunošanos novēroja sievietēm, kurām terapijā citus antipsihotiskos līdzekļus nomainīja ar Leponex. Tādēļ sievietēm fertilajā vecumā nepieciešamas adekvātas kontracepcijas metodes.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Tā kā Leponex var izraisīt sedāciju un pazemināt krampju lēkmju slieksni, jāizvairās no tādām aktivitātēm kā transportlīdzekļu vadīšana vai mehānismu apkalpošana, īpaši pirmajās ārstēšanas uzsākšanas nedēļās.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Vairumā gadījumu klozapīna nevēlamo blakusparādību profilu var noteikt, vadoties no tā farmakoloģiskajām īpašībām. Svarīgs izņēmums ir tā spēja izraisīt agranulocitozi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ņemot vērā šo risku, tā lietošana ir ierobežota, proti, to drīkst izmatot vienīgi pret terapiju rezistentas šizofrēnijas un psihozes, kas rodas Parkinsona slimības laikā, ārstēšanai, ja standarta terapija izrādījusies nesekmīga. Lai gan pacientiem, kuri saņem klozapīnu, būtiski svarīga aprūpes sastāvdaļa ir asins analīzes, ārstam jāpārliecinās arī par citām retām, bet nopietnām blakusparādībām, ko agrīnā fāzē var diagnosticēt vienīgi ar rūpīgas novērošanas un pacienta izjautāšanas palīdzību, lai novērstu saslimstību un mirstību.
Visnopietnākās nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar klozapīna lietošanu, ir agranulocitoze, krampji, kardiovaskulāri traucējumi un drudzis (skatīt 4.6 apakšpunktu). Visbiežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības ir miegainība/sedācija, reibonis, tahikardija, aizcietējums un hipersalivācija.
Dati no klīniskajiem pētījumiem liecina, ka mainīga daļa ar klozapīnu ārstētu pacientu (no 7,1 līdz 15,6%) pārtrauca ārstēšanu dēļ nevēlamām blakusparādībām, ieskaitot vienīgi tās, kuras pamatoti saistītas ar klozapīnu. Visbiežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības, dēļ kurām tika pārtraukta ārstēšana, bija leikopēnija, miegainība, reibonis (izņemot vertigo) un psihotiskie traucējumi.
Noteiktu nevēlamo blakusparādību apraksts:
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ar Leponex terapiju ir saistīts granulocitopēnijas un agranulocitozes risks. Lai gan parasti, pārtraucot ārstēšanu, agranulocitoze ir atgriezeniska, tās rezultātā var rasties sepse, un ir iespējams arī letāls iznākums. Lai izvairītos no dzīvībai bīstamas agranulocitozes attīstības, nekavējoties jāpārtrauc zāļu lietošana, tādēļ obligāti jākontrolē LS (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tālāk 3. tabulā sniegts kopsavilkums par prognozēto agranulocitozes biežumu katrā Leponex terapijas posmā.
3. tabula. Prognozētais agranulocitozes biežums1
Ārstēšanas periods
Agranulocitozes biežums uz 100 000
novērošanas cilvēknedēļu2
0.–18. nedēļa
32,0
19.–52. nedēļa
2,3
No 53. nedēļas un turpmāk
1,8
1 No Lielbritānijas Clozaril pacientu novērošanas reģistra rezultātiem (1989.–2001.).
2 Cilvēklaiks ir konkrēto laika vienību summa, kuru laikā reģistrā ietvertie pacienti saņēmuši Leponex pirms agranulocitozes rašanās. Piemēram, 100 000 cilvēknedēļu varēja novērot 1 000 pacientiem, kuri reģistrā bija 100 nedēļas (100*1 000=100 000), vai 200 pacientiem, kuri reģistrā bija 500 nedēļas (200*500=100 000), pirms viņiem radās agranulocitoze.
Kopumā agranulocitozes biežums saskaņā ar Lielbritānijas Clozaril pacientu novērošanas reģistru (0–11,6 gadi laikā no 1989. līdz 2001. gadam) ir 0,78 %. Lielākoties (aptuveni 70 % gadījumu) tā rodas pirmajās 18 ārstēšanas nedēļās.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retos gadījumos klozapīna terapijas laikā ir ziņots par glikozes tolerances traucējumiem un/vai cukura diabēta rašanos vai saasinājumu. Ļoti retos gadījumos ir ziņots par smagu hiperglikēmiju, kuras rezultātā dažkārt radās ketoacidoze vai hiperosmolāra koma, Leponex terapiju saņemošiem pacientiem, kuriem anamnēzē hiperglikēmijas nebija. Vairumam pacientu pēc Leponex terapijas pārtraukšanas glikozes līmenis normalizējās, un dažos gadījumos hiperglikēmija radās atkārtoti, atsākot ārstēšanu. Lai gan vairumam šādu pacientu bija no insulīna neatkarīga cukura diabēta riska faktori, hiperglikēmija ir dokumentēta arī pacientiem bez zināmiem riska faktoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nervu sistēmas traucējumi
Visbiežāk novērotās blakusparādības ir miegainība vai sedācija un reibonis.
Leponex var izraisīt EEG izmaiņas, tostarp smaiļu un viļņu kompleksu parādīšanos. Tas (atkarībā no devas) pazemina krampju slieksni un var inducēt miokloniskas spazmas vai ģeneralizētus krampjus. Lielāka šo simptomu rašanās iespējamība ir straujas devas palielināšanas gadījumā un tad, ja pacientam jau iepriekš ir bijusi epilepsija. Tādos gadījumos jāsamazina deva un, ja nepieciešams, jāsāk ārstēšana ar pretkrampju līdzekļiem. Jāizvairās no karbamazepīna lietošanas, jo tas var nomākt kaulu smadzeņu darbību, savukārt citu pretkrampju līdzekļu gadījumā jāņem vērā farmakokinētiskas mijiedarbības iespējamība. Retos gadījumos ar Leponex ārstētiem pacientiem iespējams delīrijs.
Ļoti retos gadījumos ir ziņots par tardīvu diskinēziju Leponex lietojošiem pacientiem, kuri ir tikuši ārstēti ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem. Pacientiem, kuriem tardīva diskinēzija radusies saistībā ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem, Leponex lietošana ir radījusi stāvokļa uzlabošanos.
Sirds funkcijas traucējumi
Var rasties tahikardija un posturāla hipotensija ar sinkopi vai bez tās, jo īpaši pirmajās ārstēšanas nedēļās. Hipotensijas biežumu un smaguma pakāpi ietekmē devas titrēšanas temps. Lietojot Leponex, ir ziņots par asinsrites kolapsu, kas radies izteiktas hipotensijas rezultātā, jo īpaši saistībā ar agresīvu devas titrēšanu; šādiem traucējumiem var būt nopietnas sekas, proti, sirdsdarbības vai plaušu darbības apstāšanās.
Nelielai daļai ar Leponex ārstētu pacientu rodas EKG izmaiņas, kas atbilst izmaiņām, ko novēro saistībā ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem, tostarp S–T segmenta pazeminājums un T zobu izlīdzināšanās vai inversija; pēc Leponex lietošanas pārtraukšanas šie rādītāji normalizējas. Šo izmaiņu klīniskais nozīmīgums ir neskaidrs, tomēr šādas novirzes ir novērotas pacientiem ar miokardītu, kas tādēļ jāņem vērā.
Ir ziņots par atsevišķiem sirds aritmijas, perikardīta/perikarda izsvīduma un miokardīta gadījumiem, un dažos no tiem bijis letāls iznākums. Lielākā daļa miokardīta gadījumu radās pirmajos 2 mēnešos pēc Leponex lietošanas uzsākšanas. Kardiomiopātija lielākoties radās vēlāk ārstēšanas gaitā.
Dažos gadījumos kopā ar miokardītu ziņots par eozinofiliju (aptuveni 14 %) un perikardītu vai perikarda izsvīdumu, taču nav zināms, vai eozinofiliju var uzskatīt par ticamu kardīta priekšvēstnesi.
Miokardīta vai kardiomiopātijas pazīmes un simptomi ir pastāvīga tahikardija miera stāvoklī, sirdsklauves, aritmija, sāpes krūtīs un citas sirds mazspējas pazīmes un simptomi (piem., neizskaidrojams nespēks, dispnoja, tahipnoja) vai simptomi, kas atgādina miokarda infarktu. Citi simptomi, kas var būt papildus iepriekš minētajiem, ir gripai līdzīgi simptomi.
Starp psihiatrijas pacientiem, kuri saņem tradicionālos antipsihotiskos līdzekļus, ir zināmi pēkšņas, neizskaidrojamas nāves gadījumi, taču tie zināmi arī starp neārstētiem psihiatrijas pacientiem. Ļoti reti par šādiem nāves gadījumiem ir ziņots pacientiem, kuri saņēma Leponex.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retos gadījumos ir ziņots par tromboemboliju.
Elpošanas sistēma
Ļoti retos gadījumos ir radies respirators nomākums vai elpošanas apstāšanās kopā ar asinsrites kolapsu vai bez tā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Kuņģa–zarnu trakts
Ļoti bieži ir novērots aizcietējums un pastiprināta siekalu izdalīšanās, savukārt bieži ir novērota slikta dūša un vemšana. Ļoti retos gadījumos var rasties ileuss (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retos gadījumos Leponex terapija var būt saistīta ar disfāgiju. Pacientiem, kuri cieš no disfāgijas, vai akūtas pārdozēšanas gadījumā iespējama uzņemtās pārtikas aspirācija.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas darbības traucējumi
Iespējama pārejoša un asimptomātiska aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās un — retos gadījumos — hepatīts un holestātiska dzelte. Ļoti retos gadījumos ir ziņots par strauju aknu nekrozi. Ja rodas dzelte, Leponex lietošana jāpārtrauc (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retos gadījumos ir ziņots par akūtu pankreatītu.
Nieru darbības traucējumi
Saistībā ar Leponex terapiju ir ziņots par atsevišķiem akūta intersticiāla nefrīta gadījumiem.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Ļoti reti ir saņemti ziņojumi par priapismu.
Vispārēji traucējumi
Ir ziņots par ļaundabīga neiroleptiskā sindroma (ĻNS) gadījumiem pacientiem, kuri saņēma vai nu Leponex monoterapijas veidā, vai kombinācija ar litiju vai citiem līdzekļiem, kas ietekmē CNS.
Ziņots par akūtām abstinences reakcijām (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Tabulā apkopoto nevēlamo blakusparādību saraksts:
Tālāk tabulā (4. tabula) ir sniegts kopsavilkums par nevēlamajām blakusparādībām no spontāniem ziņojumiem un ziņojumiem klīnisko pētījumu ietvaros.
4. tabula. Ārstēšanas un negaidīti radušos blakusparādību biežuma novērtējums, kas iegūts no spontāno un klīnisko pētījumu ziņojumiem
Blakusparādības ir sarindotas pēc biežuma, lietojot sekojošu konvenciju: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
Infekcijas un infestācijas
Nav zināmi:
sepse*
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Bieži:
leikopēnija/ samazināts leikocītu skaits/ neitropēnija/ eozinofilija, leikocitoze
Retāk:
agranulocitoze
Reti:
anēmija
Ļoti reti:
trombocitopēnija, trombocitēmija
Imūnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi:
angioedēma*, leikocitoklastisks vaskulīts*
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
pseidofeohromocitoma*
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži:
ķermeņa masas pieaugums
Reti:
cukura diabēts, samazināta glikozes tolerance, aptaukošanās*
Ļoti reti:
hiperosmolāra koma, ketoacidoze, smaga hiperglikēmija, hiperholesterolēmija, hipertriglicerēmija
Psihiskie traucējumi
Bieži:
dizartrija
Retāk:
neskaidra runa
Reti:
nemiers, uzbudinājums
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži:
miegainība/sedācija, reibonis
Bieži:
krampji/ konvulsijas/ miokloniskas grūdienveida kustības, ekstrapiramidāli simptomi, akatīzija, trīce, rigiditāte, galvassāpes
Retāk:
ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms
Reti:
apjukums, delīrijs
Ļoti reti:
tardīvā diskinēzija, obsesīvi kompulsīvi simptomi
Nav zināmi:
holīnerģiskais sindroms (pēc pēkšņas zāļu lietošanas pārtraukšanas)*, EEG izmaiņas*, pleirototonuss*, nemierīgo kāju sindroms*
Acu bojājumi
Bieži:
neskaidra redze
Sirds funkcijas traucējumi
Ļoti bieži:
tahikardija
Bieži:
EKG izmaiņas
Reti:
cirkulators kolapss, aritmijas, miokardīts, perikardīts vai perikarda izsvīdums
Ļoti reti:
kardiomiopātija, sirdsdarbības apstāšanās
Nav zināmi:
miokarda infarkts, kas reizēm ir letāls*, miokardīts, kas reizēm ir letāls*, sāpes krūtīs/stenokardija*, ātriju fibrilācija*, sirdsklauves*, mitrālā vārstuļa nepietiekamība, ko izraisa ar klozapīna lietošanu saistīta kardiomiopātija*
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži:
sinkope, posturāla hipotensija, hipertensija
Reti:
trombembolija
Nav zināmi:
hipotensija*, venoza trombembolija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Reti:
uzņemtās barības aspirācija, pneimonija un dziļāko elpceļu infekcija, kas var radīt letālu iznākumu, miega apnojas sindroms*
Ļoti reti:
elpošanas nomākums/apstāšanās
Nav zināmi:
pleiras izsvīdums*, aizlikts deguns*
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži:
aizcietējums, hipersalivācija
Bieži:
slikta dūša, vemšana, anoreksija, sausa mute
Reti:
disfāgija
Ļoti reti:
zarnu obstrukcija/paralītisks ileuss/izkārnījumu masu sablīvēšanās, parotīdā dziedzera palielināšanās.
Nav zināmi:
megakolons, kas reizēm ir letāls*, zarnu infarkts/išēmija*, kas reizēm ir letāla*, caureja*, diskomforta sajūta vēderā/grēmas/dispepsija*, kolīts*
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Bieži:
aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās
Reti:
pankreatīts, hepatīts, holestātiska dzelte
Ļoti reti:
fulminanta aknu nekroze
Nav zināmi:
aknu steatoze*, aknu nekroze*, hepatotoksicitāte*, aknu fibroze*, aknu ciroze*, aknu darbības traucējumi, tai skaitā tie aknu traucējumi, kuri var novest pie dzīvībai bīstamām sekām, piemēram, pie aknu bojājuma (aknu, holestātisks un jaukts), aknu mazspējas, kas var būt nāvējoša, un aknu transplantācijas*.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti reti:
ādas reakcijas
Nav zināmi:
pigmentācijas traucējumi*
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nav zināmi:
ramdomiolīze*, muskuļu vājums*, muskuļu spazmas*, sāpes muskuļos*, sistēmiskā sarkanā vilkēde*
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Bieži:
urīna retence, urīna inkontinence
Ļoti reti:
intersticiāls nefrīts
Nav zināmi:
nieru mazspēja*, nakts enurēze*
Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā
Nav zināmi
zāļu atcelšanas sindroms jaundzimušajiem (skatīt 4.6. apakšpunktu)
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Ļoti reti:
priapisms
Nav zināmi:
retrogrāda ejakulācija*
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži:
labdabīga hipertermija, svīšanas un temperatūras regulācijas traucējumi, drudzis, nogurums
Ļoti reti:
Nav zināmi:
pēkšņa neizskaidrojama nāve
poliserozīts*
Izmeklējumi
Reti:
kreatinīnfosfokināzes (KFK) vērtību paaugstināšanās.
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Retāk:
kritieni (saistīti ar klozapīna izraisītiem krampjiem, miegainību, ortostatisku hipotensiju, motoru un sensoru nestabilitāti)*
* Minētās blakusparādības minētas pēcreģistrācijas periodā saņemtajos spontānajos ziņojumos un literatūras datos.
Ir novēroti ļoti reti ventrikulāras tahikardijas un QT pagarināšanās gadījumi, kas var būt saistīti ar Torsades de pointes, tomēr nav pārliecinoša cēloniska saistība ar šo zāļu lietošanu.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Tīšas vai nejaušas Leponex pārdozēšanas gadījumos, par kuru iznākumu ir pieejama informācija, atzīmētā mirstība līdz šim ir aptuveni 12%. Vairums nāves gadījumu bija saistīti ar sirds mazspēju vai aspirācijas pneimoniju, un tos novēroja gadījumos, kad deva pārsniedza 2 000 mg. Ir ziņojumi par pacientiem, kuri izveseļojušies pēc pārsniegtas 10 000 mg devas lietošanas. Tomēr dažiem pieaugušajiem, galvenokārt tiem, kuri iepriekš nebija lietojuši Leponex, 400 mg devas ieņemšana radīja dzīvībai bīstamus komatozus stāvokļus un vienā gadījumā izraisīja nāvi. Maziem bērniem 50 mg līdz 200 mg lietošanas rezultātā attīstījās dziļa sedācija vai koma, kas nebija letāla.
Pazīmes un simptomi
Miegainība, letarģija, arefleksija, koma, apjukums, halucinācijas, uzbudinājums, delīrijs, ekstrapiramidāli simptomi, hiperrefleksija, konvulsijas; hipersalivācija, midriāze, neskaidra redze, termolabilitāte; hipotensija, kolapss, tahikardija, sirds aritmijas; aspirācijas pneimonija, aizdusa, elpošanas nomākums vai mazspēja.
Ārstēšana
Leponex nav specifiska antidota.
Pirmo 6 stundu laikā pēc zāļu ieņemšanas rekomendē veikt kuņģa skalošanu un/vai ieņemt aktivēto ogli. Peritoneālā dialīze un hemodialīze visticamāk būs neefektīvas.
Simptomātiska ārstēšana–nepārtraukti kontrolējot sirdsdarbību, elpošanu, kontrolējot elektrolītu un skābju–sārmu līdzsvaru. Jāizvairās no epinefrīna lietošanas hipotensijas ārstēšanai, jo iespējama epinefrīna pretēja iedarbība.
Iespējamas aizkavētas reakcijas dēļ, vismaz 5 dienas nepieciešama stingra medicīniska uzraudzība.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: antipsihotiskie līdzekļi; diazepīni, oksazepīni un tiazepīni, ATĶ kods: N05AH02
Darbības mehānisms
Leponex ir antipsihotisks līdzeklis, kas atšķiras no klasiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem.Farmakoloģiskajos eksperimentos šis savienojums neizraisa katalepsiju vai nenomāc apomorfīna vai amfetamīna izraisīto stereotipo uzvedību. Tam ir tikai vāja dopamīna receptorus bloķējoša aktivitāte D1, D2, D3 un D5 receptoros, bet izteikta aktivitāte parādās D4 receptoros.
Farmakodinamiskā iedarbība
Leponex papildus piemīt spēcīga anti–alfa–adrenerģiska, antiholīnerģiska, antihistamīna un reakciju nomācoša iedarbība. Bez tam tas uzrāda arī antiserotonīnerģiskas īpašības.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Klīniski Leponex rada strauju un acīm redzamu sedāciju, kā arī uzrāda antipsihotisku iedarbību slimniekiem ar šizofrēniju, kuri ir rezistenti pret citu zāļu terapiju. Šādos gadījumos, galvenokārt īslaicīgos pētījumos, Leponex ir izrādījies efektīvs gan pozitīvo, gan negatīvo šizofrēnijas simptomu novēršanā. Atklātā klīniskā pētījumā, kurā tika iekļauti 319 pret terapiju rezistenti pacienti, kuri tika ārstēti 12 mēnešus, 37 % pacientu klīniski nozīmīgu uzlabojumu novēroja pirmajā ārstēšanās nedēļā, bet vēl 44 % pacientu — 12 mēnešu perioda beigās. Uzlabošanās tika izteikta kā Brief Psychiatric Rating Scale Score pamata rādītāju samazināšanās aptuveni par 20 %. Turklāt aprakstīta arī dažu kognitīvās disfunkcijas aspektu uzlabošanās.
Salīdzinot ar klasiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, Leponex izraisa mazāk būtisku ekstrapiramidālu reakciju, piemēram, akūtu distoniju, parkinsonismam līdzīgas blakusparādības un akatīziju. Pretēji klasiskajiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, Leponex vāji vai nemaz nepaaugstina prolaktīna līmeni, tādā veidā iespējams izvairīties no tādām blakusparādībām kā ginekomastija, amenoreja, galaktoreja un impotence.
Potenciāli nopietnas Leponex terapijas rezultātā izraisītas blakusparādības ir granulocitopēnija un agranulocitoze, kuru sastopamība novērtējama attiecīgi 3 % un 0,7 %. Ņemot vērā šo risku, Leponex drīkst lietot vienīgi pret terapiju rezistentiem pacientiem vai pacientiem, kuri cieš no psihozes Parkinsona slimības laikā, vai kad citas ārstēšanas stratēģijas izrādījušās nesekmīgas (skatīt 4.1. apakšpunktu), turklāt tikai tad, ja iespējams veikt regulāras hematoloģiskas pārbaudes (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Iekšķīgi lietota klozapīna absorbcija ir 90% līdz 95%; barības uzņemšana neietekmē ne absorbcijas ātrumu, ne absorbētās vielas daudzumu.
Leponex ir pakļauts mērenam pirmā loka metabolismam, kā rezultātā absolūtā biopieejamība ir 50% līdz 60%.
Izkliede
Līdzsvara stāvokļa, ievadot divas reizes dienā, maksimālā koncentrācija asinīs rodas vidēji 2,1 stundās (no 0,4–4,2 stundām), un izkliedes tilpums ir 1,6 l/kg. Leponex saistās ar plazmas olbaltumvielām par aptuveni 95%. Klozapīna eliminācija ir divfāziska, ar vidējo terminālo eliminācijas pusperiodu–12 stundas (no 6–26 stundām). Pēc vienreizējas 75 mg devas ievadīšanas vidējais terminālais pusperiods bija 7,9 stundas; tas paaugstinājās līdz 14,2 stundām, kad ievadot pa 75 mg dienā vismaz 7 dienas, tika sasniegts līdzsvara stāvoklis. Palielinot devu no 37,5 mg līdz 75 mg un 150 mg divas reizes dienā, pastāvīgās koncentrācijas laikā, laukumā zem plazmas koncentrācijas/laika līknes (AUC) un maksimālajā un minimālajā koncentrācijā plazmā, radās lineārs devai proporcionāls palielinājums.
Biotransformācija/metabolisms
Pirms izvadīšanas Leponex gandrīz pilnībā metabolizējas CYP1A2 un CYP3A4, un nelielā daudzumā CYP2C19 un CYP2D6 sistēmā. No galvenajiem metabolītiem aktīvs ir tikai demetilmetabolīts. Tā farmakoloģiskā darbība atgādina klozapīna darbību, taču ir ievērojami vājāka un īsāka.
Eliminācija
Zāļu eliminācija ir divfāzu ar vidējo eliminācijas pusperiodu 12 stundas (robežas: 6 līdz 26 stundas). Pēc vienas 75 mg devas lietošanas vidējais eliminācijas pusperiods bija 7,9 stundas; tas palielinājās līdz 14,2 stundām, kad līdzsvara stāvoklis tika sasniegts lietojot devu 75 mg/dienā vismaz 7 dienas. Urīnā un izkārnījumos var atklāt tikai neizmainītā zāļu līdzekļa pēdas, aptuveni 50% no ievadītās devas izdalās metabolītu veidā urīnā un 30% izkārnījumos.
Linearitāte/nelinearitāte
Devu palielināšana no 37,5 mg līdz 75 mg un 100 mg, lietojot divas reizes dienā, izraisīja lineāru, devai proporcionālu zemlīknes virsmas laukuma (AUC) un maksimālās un minimālās koncentrācijas plazmā pieaugumu.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos pētījumos iegūtie dati, pamatojoties uz standarta farmakoloģiskiem drošuma pētījumiem, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti, neatklāj īpašu risku cilvēkam (par reprodukcijas toksicitāti skatīt 4.6. apakšpunktu).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Magnija stearāts, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, povidons K30, talks, kukurūzas ciete, laktozes monohidrāts.
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/PVDH/Alumīnija blisteri.
PVH/PE/PVDH/Alumīnija blisteri.
Iepakojums satur 50 tabletes.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Mylan Healthcare SIA, Mūkusalas 101, Rīga, LV 1004, Latvija.
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Leponex 25 mg: Nr. 93–0552
Leponex 100 mg: Nr. 00–0286
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Leponex 25 mg:
Reģistrācijas datums –1993. gada 20. decembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums – 2008. gada 20. jūnijs
Leponex 100 mg:
Reģistrācijas datums –1993. gada 20. decembris
Pēdējās pārreģistrācijas datums –2008. gada 20. jūnijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
07/2019
SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1
