Karvidil 25 mg tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Carvedilolum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
03-0347-01
03-0347
Grindeks, AS, Latvija
17-JUN-16
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
25 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Grindeks, AS, Latvija
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
KARVIDIL 6,25 mg tabletes
KARVIDIL 12,5 mg tabletes
KARVIDIL 25 mg tabletes
Carvedilolum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir KARVIDIL un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms KARVIDIL lietošanas
3. Kā lietot KARVIDIL
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt KARVIDIL
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir KARVIDIL un kādam nolūkam to lieto
Zāļu KARVIDIL sastāvā ietilpst karvedilols, kas ir bēta adrenoreceptoru blokators. Zālēm raksturīga daudzpusīga iedarbība, kas palielina tā lietošanas iespējas sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā.
Zāļu KARVIDIL aktīvā viela paplašina asinsvadus un samazina perifērisko asinsvadu pretestību, tāpēc to lieto hipertensijas (paaugstināts asinsspiediens) un stenokardijas ārstēšanai. Klīniskie pētījumi liecina, ka KARVIDIL var lietot hipertensijas ārstēšanai pacientiem ar nieru slimībām vai cukura diabētu.
Ilgstoša KARVIDIL lietošana labvēlīgi ietekmē lipīdu līmeni serumā, jo samazina kopējo holesterīna, zema blīvuma lipoproteīnu un triglicerīdu daudzumu, bet palielina augsta blīvuma lipoproteīnu līmeni asinīs. KARVIDIL piemīt antioksidanta īpašības, tas saista brīvos radikāļus.
KARVIDIL lieto arī sirds mazspējas ārstēšanai.
KARVIDIL lieto šādos gadījumos:
esenciāla hipertensija (paaugstināts asinsspiediens);
hroniska stabila stenokardija. KARVIDIL lieto hroniskas stabilas stenokardijas profilaktiskai ārstēšanai;
simptomātiska hroniska sirds mazspēja. KARVIDIL lieto stabilas vieglas, vidēji smagas un smagas hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai papildus standartterapijai, piemēram, diurētiskiem līdzekļiem, digoksīnam un AKE inhibitoriem.
2. Kas Jums jāzina pirms KARVIDIL lietošanas
Nelietojiet KARVIDIL šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret karvedilolu vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir nestabila/dekompensēta sirds mazspēja;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi ar klīniskām izpausmēm;
ja Jums ir sirds vadīšanas traucējumi (vai sirds blokāde) (ja vien nav ievietots pastāvīgs kardiostimulators) vai kardiogēns šoks;
ja Jums ir ļoti lēna sirdsdarbība (mazāk par 50 sitieniem minūtē);
ja Jums ir ievērojami pazemināts asinsspiediens (sistoliskais asinsspiediens < 85 mmHg);
ja bronhiālās astmas vai citas hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (bronhīts vai bronhospazma) dēļ ir apgrūtināta elpošana.
Ja kāds no iepriekš minētajiem gadījumiem attiecas uz Jums, pirms uzsākt KARVIDIL lietošanu, konsultējieties ar ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms KARVIDIL lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:
Jums ir nieru darbības traucējumi;
Jums ir aknu darbības traucējumi. Ārstam var būt nepieciešams samazināt Jūsu zāļu devu;
Jums ir hroniska plaušu slimība vai nosliece uz bronhospastiskām reakcijām;
Jums ir stenokardijas veids, ko sauc par Princmetāla stenokardiju;
Jums ir kāda cita sirds slimība;
Jums ir cukura diabēts (augsts cukura līmenis asinīs). Zāles var maskēt pazīmes, kas liecina par zemu cukura līmeni asinīs (hipoglikēmija), tādēļ cukura līmenis asinīs ir regulāri jāpārbauda;
Jums ir asinsvadu sistēmas traucējumi (perifēro asinsvadu slimība);
Jums ir asinsrites traucējumi roku un kāju pirkstos (Reino sindroms). Iespējama simptomu saasināšanās;
Jums iepriekš ir bijuši vairogdziedzera darbības traucējumi;
Jums ir feohromocitoma (virsnieru audzējs, kas izraisa augstu asinsspiedienu);
Jūs ciešat no smaga muskuļu vājuma (myasthenia gravis);
Jums ir ādas slimība, ko sauc par psoriāzi (skatīt 4. punktu);
Jums iepriekš ir bijusi smaga alerģiska reakcija (piemēram, pēkšņs pietūkums, kas rada elpošanas grūtības, roku, pēdu un potīšu tūska vai stipri izsitumi);
Jums ir alerģija un ir nozīmēta ārstēšana alerģijas mazināšanai;
Jūs nēsājat kontaktlēcas. KARVIDIL samazina asaru izdalīšanos.
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, vai arī Jūs par to šaubāties, pirms uzsākt KARVIDIL lietošanu, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Pacientiem ar impulsu vadīšanas traucējumiem sirdī, lietojot KARVIDIL, stingri jāievēro visi ārsta norādījumi.
KARVIDIL var izraisīt stipru sirdsdarbības palēnināšanos. Ja Jūsu pulss pazemināsies līdz mazāk nekā 55 sitieniem minūtē, ārsts nozīmēs mazāku zāļu devu.
Ļoti retos gadījumos var rasties smagas ādas nevēlamās blakusparādības (skatīt 4. punktu).
Lietošanas pārtraukšanas sindroms
Nepārtrauciet KARVIDIL lietošanu, iepriekš par to nepaziņojot ārstam. Pēkšņa KARVIDIL lietošanas pārtraukšana var izraisīt nevēlamas blakusparādības (var saasināties stenokardijas simptomi, palielināties miokarda infarkta un aritmiju rašanās risks, kā arī pastiprināties tireotoksikozes simptomi). KARVIDIL lietošana jāpārtrauc pakāpeniski (divu nedēļu laikā). Ja tomēr stenokardijas simptomi pasliktinās, ieteicams nekavējoties atsākt KARVIDIL terapiju (vismaz uz laiku) atbilstoši ārsta norādījumiem.
Bērni un pusaudži
Karvedilola lietošanas drošība un efektivitāte bērniem (līdz 18 gadu vecumam) nav noskaidrota.
Citas zāles un KARVIDIL
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Aktīvā viela karvedilols var ietekmēt citu zāļu darbību. Arī citas zāles var ietekmēt KARVIDIL darbību.
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no šīm zālēm:
digoksīns (sirds mazspējas ārstēšanai). Lietojot vienlaicīgi, var palielināties digoksīna koncentrācija asinīs, tādēļ šī koncentrācija ir jākontrolē. KARVIDIL var pastiprināt digoksīna izraisīto bradikardiju (palēnināta sirdsdarbība);
rifampicīns (lieto infekciju ārstēšanai). KARVIDIL darbība var pavājināties;
ciklosporīns (lieto pēc orgānu transplantācijas). KARVIDIL var palielināt ciklosporīna koncentrāciju plazmā. Tādēļ tiks lietotas mazākas ciklosporīna devas, un pēc terapijas uzsākšanas ar KARVIDIL tiks kontrolēta tā koncentrācija asinīs;
amiodarons (sirds ritma traucējumu ārstēšanai). Amiodarons palielina ventrikulāru (sirds kambaru) aritmiju rašanās risku;
barbiturāti (zāles epilepsijas ārstēšanai). Var mazināties KARVIDIL iedarbība;
alumīnija hidroksīds, holestiramīns: lietojot vienlaicīgi, tiek kavēta karvedilola uzsūkšanās;
insulīns vai iekšķīgi lietojamas zāles diabēta ārstēšanai. Zāles var maskēt vai pavājināt pazīmes, kas liecina par zemu cukura līmeni asinīs (hipoglikēmija);
kateholamīna līmeni mazinošas zāles (rezerpīns, monoamīnoksidāzes inhibitori);
verapamils, diltiazēms un citas antiaritmiskas zāles. Ir smagas bradikardijas, impulsu vadīšanas traucējumu sirdī vai sirds blokādes risks. Verapamila injekciju gadījumā iespējama izteikta asinsspiediena pazemināšanās;
klonidīns (lieto augsta asinsspiediena, migrēnas ārstēšanai, kā arī menopauzes laikā);
citas zāles, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai;
nesteroīdie pretsāpju līdzekļi un kortikosteroīdi;
bronhodilatatori;
cimetidīns (lieto gremošanas traucējumu, dedzināšanas un kuņģa čūlas ārstēšanai). Var pastiprināt karvedilola darbību;
eritromicīns (antibiotika, lieto infekciju ārstēšanai). Pastiprina karvedilola darbību;
fluoksetīns, fluvoksamīns un paroksetīns (zāles depresijas ārstēšanai). Pastiprina karvedilola darbību;
ergotamīns, ergometrīns;
alprostadils;
pretmalārijas līdzekļi (bradikardijas risks);
hlorpromazīns.
Vispārējās anestēzijas līdzekļi, miega līdzekļi, nomierinošie (anksiolītiskie) līdzekļi un alkohols pastiprina KARVIDIL asinsspiedienu pazeminošo (hipotensīvo) efektu, bet nesteroīdie pretsāpju līdzekļi un kortikosteroīdi pavājina hipotensīvo darbību.
KARVIDIL var pastiprināt vai kavēt adrenalīna presoro efektu.
KARVIDIL kopā ar uzturu un dzērienu
Alkohols pastiprina KARVIDIL hipotensīvo darbību.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
KARVIDIL lietošana grūtniecības periodā pieļaujama tikai gadījumos, kad potenciālais ieguvums mātei attaisno iespējamo risku auglim.
Karvedilols izdalās mātes pienā. Tāpēc, lietojot šīs zāles, barošana ar krūti jāpārtrauc.
Ja šo zāļu lietošanas laikā iestājas grūtniecība, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Ja KARVIDIL tablešu lietošanas laikā Jums rodas reibonis vai līdzīgi simptomi, vai nogurums, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.
KARVIDIL satur laktozi
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot KARVIDIL
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
KARVIDIL tabletes jālieto ēšanas laikā.
Esenciāla hipertensija
Pieaugušie
Terapijas sākuma deva ir 12,5 mg vienu reizi dienā. Pēc 2 dienām devu palielina līdz parastajai devai – 25 mg vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt ar vismaz 2 nedēļu intervālu līdz maksimālajai devai – 50 mg, ko lieto vienā reizē vai devu sadalot (divas reizes dienā).
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem pacientiem 12,5 mg deva dažos gadījumos nodrošina pietiekamu terapeitisko efektu. Ja atbildes reakcija ir nepietiekama, devu var palielināt līdz maksimālajai ieteicamajai devai – 50 mg, ko lieto vienu reizi dienā vai devu sadalot (divas reizes dienā).
Hroniska stabila stenokardija
Terapijas sākuma deva ir 12,5 mg divas reizes dienā. Pēc 2 dienām devu palielina līdz 25 mg divas reizes dienā.
Saskaņā ar literatūrā atrodamajām norādēm stabilas stenokardijas ārstēšanai karvedilolu iesaka lietot pa 50 mg divas reizes dienā.
Gados vecāki cilvēki
Sākuma devu un Jums piemērotāko devu ieteicams lietot ilgtermiņā.
Parastā maksimālā deva ir 50 mg katru dienu, kas lietota mazākiem daudzumiem (dalītās devās).
Simptomātiska hroniska sirds mazspēja
Ārstēšanu ar KARVIDIL drīkst uzsākt tikai slimnīcas ārsta uzraudzībā pēc rūpīga pacienta stāvokļa novērtējuma. Devu pielāgo individuāli, atkarībā no pacienta vajadzībām.
Pieaugušie
Ieteicamā terapijas sākuma deva ir 3,125 mg divas reizes dienā divas nedēļas. Ja šai devai ir laba panesamība, pēc tam to palielina, ne ātrāk kā ik pēc divām nedēļām, līdz 6,25 mg divas reizes dienā, tad 12,5 mg divas reizes dienā, un pēc tam – 25 mg divas reizes dienā. Deva jāpalielina, līdz sasniegta augstākā pacienta panesamības robeža.
Ieteicamā maksimālā dienas deva visiem pacientiem ar smagu hronisku sirds mazspēju un pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu hronisku sirds mazspēju, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 85 kg, ir 25 mg divas reizes dienā. Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu hronisku sirds mazspēju, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 85 kg, ieteicamā maksimālā deva ir 50 mg divas reizes dienā. Ja Jūs sverat vairāk nekā 85 kg (187 lb), devu var palielināt līdz 50 mg divas reizes dienā.
Ja KARVIDIL lietošanu pārtrauc ilgāk par divām nedēļām, terapija jāatsāk ar 3,125 mg divas reizes dienā un pakāpeniski jāpalielina saskaņā ar iepriekš minētajiem ieteikumiem par devām.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāsamazina KARVIDIL deva. Pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem KARVIDIL lietot nedrīkst.
Nieru darbības traucējumi
Devas nav jāmaina, ja vien sistoliskais asinsspiediens ir augstāks par 100 mmHg.
Ja Jums šķiet, ka KARVIDIL iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja, pastāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Karvedilola lietošanas drošība un efektivitāte bērniem (līdz 18 gadu vecumam) nav noskaidrota.
Ja esat lietojis KARVIDIL vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk lielu devu, var novērot izteiktu hipotensiju, bradikardiju, var iestāties sirds mazspēja un pat kardiogēns šoks. Smagos gadījumos var apstāties sirdsdarbība. Iespējami arī elpošanas traucējumi, bronhospazma, vemšana, apziņas traucējumi un ģeneralizēti krampji.
Pacients jānovieto guļus stāvoklī; nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai uzsāktu intensīvo terapiju. Kuņģa skalošana un vemšanas izraisīšana ir efektīva tikai pirmajās stundās pēc saindēšanās.
Pārdozēšanas gadījumā nekavējoties konsultējieties ar ārstu!
Ja esat aizmirsis lietot KARVIDIL
Ja esat aizmirsis lietot KARVIDIL, dariet to nekavējoties. Ja tuvojas nākamā zāļu lietošanas reize, nelietojiet dubultu devu, bet turpiniet lietot zāles, kā nozīmēts, ievērojot parastos intervālus starp zāļu lietošanas reizēm.
Ja pārtraucat lietot KARVIDIL
Nepārtrauciet KARVIDIL lietošanu, iepriekš par to nepaziņojot ārstam. Pēkšņa lietošanas pārtraukšana var izraisīt nevēlamas blakusparādības. Ārsts Jums pateiks, kā samazināt devu un pārtraukt tablešu lietošanu. Skatīt 2. punktu Brīdinājumi un piesardzība lietošanā.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Blakusparādību biežums nav atkarīgs no devas lieluma, izņemot reiboni, redzes traucējumus un bradikardiju.
Ļoti bieži (skar vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
reibonis*;
galvassāpes*;
sirds mazspēja;
asinsspiediena pazemināšanās;
vājums un nogurums*.
Bieži (skar mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
elpceļu (bronhīts), plaušu (pneimonija) infekcija, deguna un rīkles (augšējo elpceļu)
infekcija. Pazīmes ir sēcoša elpošana, elpas trūkums, spiedoša sajūta krūtīs un rīkles iekaisums;
urīnceļu infekcija;
anēmija (samazināts sarkano asins šūnu skaits);
ķermeņa masas palielināšanās;
paaugstināts holesterīna līmenis (uzrādās asinsanalīzēs);
glikozes līmeņa asinīs kontroles pasliktināšanās (hipoglikēmija vai hiperglikēmija)
pacientiem ar cukura diabētu;
depresija, nomākts garastāvoklis;
stāvoklis pirms ģībšanas un samaņas zudums*;
redzes traucējumi, iekaisums vai sausuma sajūta acīs samazinātas asaru izdalīšanās dēļ, kairinājums acīs;
palēnināta sirdsdarbība (bradikardija);
šķidruma aizture. Simptomi ir vispārēja ķermeņa tūska, atsevišķu ķermeņa daļu tūska, piemēram, roku, pēdu, potīšu un kāju tūska un kopējā asiņu daudzuma palielināšanās organismā;
tūska (tostarp vispārēja, perifēriska, ekstremitāšu, dzimumorgānu, kāju, pēdu vai potīšu tūska);
reibonis vai neskaidra galva pieceļoties;
perifēriskās asinsrites traucējumi (aukstas plaukstas un pēdas, perifēro asinsvadu slimība, mijklibošanas simptomu pastiprināšanās, Reino sindroms);
paaugstināts asinsspiediens;
apgrūtināta elpošana, plaušu tūska, predisponētiem pacientiem – astma;
slikta dūša vai vemšana;
caureja;
gremošanas traucējumi;
sāpes vēderā;
sāpes (var būt arī plaukstās un pēdās);
nieru darbības traucējumi, to skaitā izmaiņas urinēšanas biežumā.
Retāk (skar mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):
miega traucējumi;
notirpuma, durstīšanas sajūta un nejutīgums rokās un pēdās;
ģībonis;
vadīšanas traucējumi sirdī (atrioventrikulāra blokāde);
stenokardija;
aizcietējums;
ādas reakcijas (piemēram, alerģiska eksantēma, dermatīts, pastiprināta svīšana, nātrene, nieze, psoriātiski ādas bojājumi, niezoši un sausi, ēdei līdzīgi bojājumi);
matu izkrišana;
grūtības panākt erekciju (erektilā disfunkcija).
Reti (skar mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):
trombocitopēnija (samazināts asins plātnīšu skaits). Pazīmes ir viegla asinsizplūdumu (zilumu) veidošanās un asiņošana no deguna;
aizlikts deguns, šķaudīšana, gripai līdzīgi simptomi;
sausuma sajūta mutē.
Ļoti reti (skar mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēku):
leikopēnija (samazināts kopējais balto asins šūnu skaits). Pazīmes var būt mutes, smaganu, rīkles un plaušu infekcija;
paaugstināta jutība (alerģiska reakcija);
izmaiņas aknu funkcionālajos testos.
var rasties smagas ādas slimības (daudzformu eritēma, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermālā nekrolīze). Apsārtums, bieži vien ar pūšļiem, var parādīties uz ādas vai gļotādām, piemēram, mutes iekšpusē, dzimumorgānu rajonos vai uz plakstiņiem. Tie var parādīties sākotnēji kā apļveida plankumi, bieži ar centrālām čūlām, kas var progresēt līdz plašai ādas lobīšanai un var būt dzīvībai bīstami. Šīs nopietnās ādas reakcijas bieži pavada galvassāpes, drudzis un ķermeņa sāpes (gripai līdzīgi simptomi);
nieru darbības traucējumi, kas konstatēti, veicot asins analīzi;
dažām sievietēm var būt grūtības ar urīnpūšļa kontroli (urīna nesaturēšana). Parasti tas izzūd, kad ārstēšana tiek pārtraukta.
* Īpaši iespējams ārstēšanas sākumā
Var saasināties psoriāze.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
KARVIDIL var arī izraisīt cukura diabēta attīstīšanos cilvēkiem, kuriem ir ļoti viegla diabēta forma, ko sauc par „latento diabētu”, jau esoša cukura diabēta saasināšanos, kā arī nomākt glikozes līmeņa regulācijas mehānismu asinīs.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot zemāk minēto kontaktinformāciju:
Zāļu valsts aģentūra
Jersikas iela 15
Rīga, LV‑1003
Tālrunis: +371 67078400
Fakss: +371 67078428
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt KARVIDIL
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma un kastītes pēc “Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko KARVIDIL satur
- Aktīvā viela ir karvedilols.
Viena tablete satur 6,25 mg, 12,5 mg vai 25 mg karvedilola.
- Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, krospovidons (A tips), koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts.
Krāsvielas: dzeltenais dzelzs oksīds (E 172) (tabletēs pa 6,25 mg un 12,5 mg), sarkanais dzelzs oksīds (E 172) (tabletēs pa 12,5 mg).
KARVIDIL ārējais izskats un iepakojums
6,25 mg tabletes – apaļas tabletes ar abpusēji izliektām virsmām, ar dalījuma līniju vienā pusē, dzeltenīgas ar tumši dzelteniem ieslēgumiem.
12,5 mg tabletes – apaļas tabletes ar abpusēji izliektām virsmām, ar dalījuma līniju vienā pusē, rozā krāsā ar tumši rozā ieslēgumiem.
25 mg tabletes – baltas apaļas tabletes ar abpusēji izliektām virsmām, ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
PVH/Al blisteri.
14 tabletes blisterī.
2 blisteri (28 tabletes) kartona kastītē.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
AS GRINDEKS.
Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija
Tālr.: +371 67083205
Fakss: +371 67083505
E‑pasts: grindeks@grindeks.lv
Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieku.
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2016
PAGE 1
SASKAŅOTS ZVA 02-06-2016
SASKAŅOTS ZVA 02-06-2016
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
KARVIDIL 6,25 mg tabletes
KARVIDIL 12,5 mg tabletes
KARVIDIL 25 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena tablete satur 6,25 mg, 12,5 mg vai 25 mg karvedilola (Carvedilolum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur atbilstoši 50,0 mg, 100,0 mg vai 200,0 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
6,25 mg tabletes – apaļas tabletes ar abpusēji izliektām virsmām, ar dalījuma līniju vienā pusē, dzeltenīgas ar tumši dzelteniem ieslēgumiem.
12,5 mg tabletes – apaļas tabletes ar abpusēji izliektām virsmām, ar dalījuma līniju vienā pusē, rozā krāsā ar tumši rozā ieslēgumiem.
25 mg tabletes – baltas apaļas tabletes ar abpusēji izliektām virsmām, ar dalījuma līniju vienā pusē.
Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
– Esenciāla hipertensija.
– Hroniska stabila stenokardija. KARVIDIL ir indicēts hroniskas stabilas stenokardijas ārstēšanai.
– Simptomātiska hroniska sirds mazspēja (HSM). KARVIDIL ir indicēts stabilas vieglas līdz smagas hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai pacientiem ar eivolēmiju papildus standartterapijai, piemēram, diurētiskiem līdzekļiem, digoksīnam un AKE inhibitoriem.
4.2. Lietošanas veids un devas
Devas
Esenciāla hipertensija
Pieaugušie
Terapijas sākuma deva ir 12,5 mg vienu reizi dienā. Pēc 2 dienām devu palielina līdz parastajai devai – 25 mg vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, devu var palielināt ar vismaz 2 nedēļu intervālu līdz maksimālajai devai – 50 mg, ko lieto vienā reizē vai devu sadalot (divas reizes dienā).
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem pacientiem 12,5 mg deva dažos gadījumos nodrošina pietiekamu terapeitisko efektu. Ja atbildes reakcija ir nepietiekama, devu var palielināt līdz maksimālajai ieteicamajai devai – 50 mg, ko lieto vienu reizi dienā vai devu sadalot (divas reizes dienā).
Hroniska stabila stenokardija
Terapijas sākuma deva ir 12,5 mg divas reizes dienā. Pēc 2 dienām devu palielina līdz 25 mg divas reizes dienā.
Ja nepieciešams, devu var turpmāk pakāpeniski palielināt ik pēc divām nedēļām vai retāk. Ieteicamā maksimālā dienas deva ir 100 mg dalītās devās (divas reizes dienā).
Gados vecāki cilvēki
Ieteicamā sākuma deva ir 12,5 mg divas reizes dienā divas dienas. Pēc tam ārstēšana tiek turpināta ar devu 25 mg divas reizes dienā, kas ir ieteicamā maksimālā dienas deva.
Simptomātiska hroniska sirds mazspēja (HSM)
Ārstēšanu ar KARVIDIL drīkst uzsākt tikai slimnīcas ārsta uzraudzībā pēc rūpīga pacienta stāvokļa novērtējuma.
Deva jāpielāgo individuāli atkarībā no pacienta vajadzībām.
Pirms katras turpmākās devas pielāgošanas veselības aprūpes speciālistam ar pieredzi sirds mazspējas ārstēšanā dienā, kad tiek palielināta deva, jāveic pacienta klīniska izmeklēšana, lai pārliecinātos, ka klīniskais stāvoklis ir saglabājies stabils. Karvedilola devu nedrīkst palielināt, ja novēro sirds mazspējas pasliktināšanos kopš pēdējā apmeklējuma vai dekompensētas vai nestabilas hroniskas sirds mazspējas pazīmes.
Pacientiem, kuri saņem diurētiskos līdzekļus un/vai digoksīnu un/vai AKE inhibitorus, šo zāļu devas jāstabilizē pirms KARVIDIL terapijas uzsākšanas.
Pieaugušie
Ieteicamā terapijas sākuma deva ir 3,125 mg divas reizes dienā divas nedēļas. Ja šai devai ir laba panesamība, pēc tam to palielina ne ātrāk kā ik pēc divām nedēļām, līdz 6,25 mg divas reizes dienā, tad 12,5 mg divas reizes dienā, un pēc tam – 25 mg divas reizes dienā. Deva jāpalielina, līdz pacienta maksimālai panesamai devai.
Ieteicamā maksimālā dienas deva visiem pacientiem ar smagu HSM un pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu HSM, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 85 kg, ir 25 mg divas reizes dienā. Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu HSM, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 85 kg, ieteicamā maksimālā deva ir 50 mg divas reizes dienā. Pacientam devas palielināšana līdz 50 mg divas reizes dienā jāveic uzmanīgi, stingrā ārsta uzraudzībā.
Sirds mazspējas simptomu pārejoša pasliktināšanās var rasties ārstēšanas sākumā vai saistībā ar devas palielināšanu, īpaši pacientiem ar smagu sirds mazspēju un/vai lielu devu diurētisko līdzekļu lietošanu. Šajā gadījumā nav nepieciešama ārstēšanas pārtraukšana, bet devu nedrīkst palielināt. Karvedilola terapijas sākumā vai palielinot devu, ārstam/kardiologam būtu jāuzrauga pacienta veselības stāvoklis. Pirms katras devas palielināšanas, jāveic izvērtēšana par sirds mazspējas iespējamo simptomu pasliktināšanos vai par pārmērīgas vazodilatācijas simptomiem (piemēram, nieru darbības, ķermeņa svara, asinsspiediena, sirdsdarbības un sirds ritma). Sirds mazspējas pasliktināšanās un šķidruma aizture ir jāārstē, palielinot diurētiskā līdzekļa devu un karvedilola devu nedrīkst palielināt, kamēr pacienta veselības stāvoklis nav stabilizēts. Bradikardija parādīšanās vai AV impulsu pārvades pagarināšanās gadījumā, vispirms būtu jāuzrauga digoksīna līmenis. Reizēm var būt nepieciešams samazināt karvedilola devu vai īslaicīgi pārtraukt ārstēšanu pavisam. Pat šajos gadījumos karvedilola devas titrēšanu bieži vien var sekmīgi turpināt.
Devas titrēšanas laikā nieru darbība, trombocīti un glikozes līmenis (NIDDM un/vai IDDM gadījumā) būtu regulāri jākontrolē. Tomēr pēc devas titrēšanas monitoringa biežumu var samazināt.
Ja KARVIDIL lietošanu pārtrauc ilgāk par divām nedēļām, terapija jāatsāk ar 3,125 mg divas reizes dienā un pakāpeniski jāpalielina saskaņā ar iepriekš minētajiem ieteikumiem par devām.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāsamazina KARVIDIL deva. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem KARVIDIL ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Devas nav jāmaina, ja vien sistoliskais asinsspiediens ir augstāks par 100 mmHg.
Pediatriskā populācija
Karvedilola lietošanas drošība un efektivitāte bērniem (līdz 18 gadu vecumam) nav noskaidrota.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
KARVIDIL tabletes jālieto ēšanas laikā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Nestabila/dekompensēta sirds mazspēja.
Aknu darbības traucējumi ar klīniskām izpausmēm.
Tāpat kā citus β blokatorus, karvedilolu nedrīkst lietot pacienti ar:
2. vai 3. pakāpes AV blokādi (ja vien nav ievietots pastāvīgs kardiostimulators);
smagu bradikardiju (< 50 sitieniem minūtē);
sinusa mezgla vājuma sindromu (arī sinuatriāla blokāde);
smagu hipotensiju (sistoliskais asinsspiediens < 85 mmHg);
kardiogēnu šoku;
obstruktīvu plaušu slimību;
bronhospazmām vai bronhiālo astmu anamnēzē.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hroniska sirds mazspēja
Pacientiem ar sirds mazspēju karvedilola devas palielināšanas laikā var pastiprināties sirds mazspēja vai šķidruma aizture. Ja rodas šādi simptomi, jāpalielina diurētiskā līdzekļa deva, un karvedilola devu nedrīkst palielināt, līdz nav panākta klīniskā stāvokļa stabilizēšanās. Reizēm var būt nepieciešama karvedilola devas samazināšana vai retos gadījumos īslaicīga tā lietošanas pārtraukšana. Šādas epizodes neliecina, ka turpmāk karvedilola devu nevarēs veiksmīgi palielināt. Karvedilols jālieto piesardzīgi kopā ar uzpirkstītes glikozīdiem, jo abas zāles palēnina AV pārvades laiku (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Nieru darbība sastrēguma sirds mazspējas gadījumā
Hroniskas sirds mazspējas slimniekiem ar zemu asinsspiedienu (sistoliskais AS < 100 mmHg), išēmisku sirds slimību un difūzu vaskulāru slimību un/vai pamatslimību – nieru mazspēju – karvedilola terapijas laikā novērota atgriezeniska nieru darbības pasliktināšanās.
Kreisā kambara disfunkcija pēc akūta miokarda infarkta
Pirms uzsākt terapiju ar karvedilolu, pacientam jābūt klīniski stabilam un jāsaņem AKE inhibitors vismaz iepriekšējās 48 stundas un AKE inhibitora devai jābūt stabilai vismaz iepriekšējās 24 stundas.
AV vadīšanas traucējumi
KARVIDIL piesardzīgi jānozīmē pacientiem ar palēninātu AV pārvades laiku, īpaši ar pirmās pakāpes AV blokādi.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība
Karvedilols jālieto piesardzīgi pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), ar bronhu spazmām, ja viņi nesaņem iekšķīgi lietojamas vai inhalējamas zāles, un tikai tad, ja potenciālais ieguvums ir lielāks par iespējamo risku.
Pacientiem ar noslieci uz bronhu spazmu rašanos var rasties elpošanas distress iespējamas elpceļu pretestības palielināšanās dēļ. Uzsākot karvedilola lietošanu, kā arī devas palielināšanas laikā pacienti stingri jāuzrauga un, ja ārstēšanas laikā novēro bronhu spazmas, jāsamazina karvedilola deva.
Cukura diabēts
Karvedilols piesardzīgi jālieto pacientiem ar cukura diabētu, jo var tikt maskētas vai pavājinātas agrīnas akūtas hipoglikēmijas pazīmes un simptomi. Pacientiem ar hronisku sirds mazspēju un cukura diabētu karvedilola lietošana var būt saistīta ar glikozes līmeņa asinīs kontroles pasliktināšanos. Tādēļ, uzsākot KARVIDIL lietošanu, un devas palielināšanas laikā nepieciešama regulāra glikozes līmeņa asinīs kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Perifēro asinsvadu slimība
Karvedilolu piesardzīgi jālieto pacientiem ar perifēro asinsvadu slimību, jo bēta blokatori var paātrināt arteriālās mazspējas simptomu rašanos vai tos saasināt. Taču, tā kā zālēm KARVIDIL piemīt arī α‑bloķējošas īpašības, šī iedarbība lielā mērā tiek līdzsvarota.
Reino sindroms
Karvedilols piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir perifēriskās asinsrites traucējumi (piemēram, Reino sindroms), jo iespējama simptomu saasināšanās.
Tireotoksikoze
Karvedilols var maskēt tireotoksikozes simptomus.
Bradikardija
Karvedilols var izraisīt bradikardiju. Ja pacienta pulss palēninās līdz mazāk nekā 55 sitieniem minūtē, jāsamazina karvedilola deva.
Paaugstināta jutība
Jāievēro piesardzība, nozīmējot karvedilolu pacientiem ar smagām paaugstinātas jutības reakcijām vai alerģiskas izcelsmes slimību anamnēzē, kā arī cilvēkiem, kuriem veic desensibilizācijas terapiju, jo bēta blokatori var pastiprināt jutību pret alergēniem un anafilaktiskas reakcijas smagumu. Atbildes reakcija uz adrenalīna ievadīšanu var pavājināties.
Smagas ādas nevēlamās blakusparādības
Karvedilola lietošanas laikā ziņots par ļoti retiem smagu ādas nevēlamo blakusparādību, piemēram, toksiskas epidermas nekrolīzes un Stīvensa‑Džonsona sindroma, gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem rodas ar karvedilolu iespējami saistītas smagas ādas nevēlamās blakusparādības, karvedilola lietošana pilnībā jāpārtrauc.
Psoriāze
KARVIDIL piesardzīgi jālieto pacientiem ar psoriāzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem anamnēzē minēta ar bēta blokatoru terapiju saistīta psoriāze, karvedilolu drīkst lietot tikai pēc riska un ieguvuma attiecības izvērtēšanas.
Mijiedarbība ar citām zālēm
Raksturīgas vairākas svarīgas farmakokinētiskas un farmakodinamiskas mijiedarbības ar citām zālēm (piemēram, digoksīnu, ciklosporīnu, rifampicīnu, anestēzijas līdzekļiem, antiaritmiskiem līdzekļiem) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Feohromocitoma
Pacientiem ar feohromocitomu pirms uzsākt bēta blokatora lietošanu jāsāk lietot alfa blokators. Kaut arī karvedilolam piemīt gan alfa, gan bēta blokatora farmakoloģiskā aktivitāte, nav pieredzes par tā lietošanu šīs slimības gadījumā. Tādēļ, lietojot karvedilolu pacientiem, kuriem varētu būt feohromocitoma, jāievēro piesardzība.
Princmetāla stenokardija
Pacientiem ar Princmetāla stenokardiju līdzekļi ar neselektīvu bēta bloķējošu darbību var izraisīt sāpes krūtīs. Nav klīniskas pieredzes par karvedilola lietošanu šiem pacientiem, lai gan karvedilola alfa bloķējošā darbība var novērst šādus simptomus. Tomēr pacientiem, par kuriem ir aizdomas par Princmetāla stenokardiju, karvedilols jālieto piesardzīgi.
Kontaktlēcas
Kontaktlēcu valkātājiem jāatceras, ka iespējama samazināta asaru izdalīšanās.
Lietošanas pārtraukšanas sindroms
Līdzīgi kā lietojot citas zāles ar bēta bloķējošām īpašībām, karvedilola terapiju nedrīkst pārtraukt pēkšņi, īpaši pacientiem, kuriem ir išēmiska sirds slimība. Ir ziņojumi par izteiktas stenokardijas saasināšanās un miokarda infarkta un ventrikulāru aritmiju rašanās gadījumiem stenokardijas slimniekiem. Ziņots arī par tireotoksikozes simptomu pastiprināšanos pacientiem ar tireotoksikozi pēc pēkšņas terapijas pārtraukšanas ar bēta adrenoreceptoru blokatoru. Karvedilola lietošanas pārtraukšanai jābūt pakāpeniskai (divu nedēļu laikā). Ja tomēr stenokardijas simptomi pasliktinās, ieteicams nekavējoties atsākt KARVIDIL terapiju (vismaz uz laiku). Deva jāpielāgo individuāli atkarībā no pacienta vajadzībām.
Laktoze
Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes‑galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Ir ziņojumi gan par farmakodinamisku, gan farmakokinētisku bēta adrenoblokatoru mijiedarbību ar citām zālēm.
Farmakokinētiska mijiedarbība
Karvedilola ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku
Karvedilols ir P glikoproteīna substrāts un inhibitors. Tādēļ P glikoproteīna transportēto zāļu biopieejamība var palielināties, ja vienlaicīgi lieto karvedilolu. Turklāt P glikoproteīna induktori vai inhibitori var izmainīt karvedilola biopieejamību.
Digoksīns: digoksīnu un karvedilolu lietojot vienlaicīgi, digoksīna koncentrācija palielinās par aptuveni 15 %. Gan digoksīns, gan karvedilols palēnina AV pārvades laiku. Ieteicams pastiprināt digoksīna līmeņa kontroli, uzsākot, pielāgojot vai pārtraucot karvedilola terapiju (skatīt 4.4. apakšpunktu). Bēta adrenoblokatori var pastiprināt digoksīna izraisīto bradikardiju.
Ciklosporīns: Divos pētījumos, kuros piedalījās pacienti, kuriem veikta nieru un sirds transplantācija un kuri iekšķīgi saņēma ciklosporīnu, pēc karvedilola terapijas uzsākšanas tika novērota ciklosporīna koncentrācijas palielināšanās plazmā. Aptuveni 30 % pacientu ciklosporīna deva bija jāsamazina, lai uzturētu terapeitisku ciklosporīna koncentrāciju, bet pārējiem pacientiem deva nebija jāpielāgo. Šiem pacientiem ciklosporīna deva tika samazināta vidēji par 20 %. Ņemot vērā plašās individuālās devas pielāgošanas nepieciešamības atšķirības, ieteicams stingri kontrolēt ciklosporīna koncentrāciju pēc karvedilola terapijas uzsākšanas un atbilstoši pielāgot ciklosporīna devu. Ciklosporīna i.v. ievadīšanas gadījumā nav sagaidāma mijiedarbība ar karvedilolu.
Citu zāļu ietekme uz karvedilola farmakokinētiku
Inhibitori, kā arī CYP2D6 un CYP2C9 inducētāji, var mainīt karvedilola sistēmisko un/vai presistēmisko metabolismu stereoselektīvi, kā rezultātā var palielināt vai samazināt R- un S-karvedilola koncentrāciju plazmā (skatīt Farmakokinētiskās īpašības; Metabolisms). Daži piemēri, kas novēroti pacientiem vai veseliem cilvēkiem ir minēti zemāk, bet saraksts nav pilnīgs.
Rifampicīns: Pētījumā, kurā piedalījās 12 veseli cilvēki, karvedilola iedarbība samazinājās par aptuveni 60 %, lietojot vienlaicīgi ar rifampicīnu un tika novērota karvedilola ietekmes samazināšanās uz sistolisko asinsspiedienu. Mijiedarbības mehānisms nav zināms, bet tas var būt saistīts ar rifampicīna izraisītu zarnu P-glikoproteīna indukciju. Rūpīga β-blokādes darbības uzraudzība ir nepieciešama pacientiem, kas vienlaicīgi saņem karvedilolu un rifampicīnu.
Amiodarons: In vitro pētījumi ar cilvēka aknu mikrosomām liecina, ka amiodarons un desetilamiodarons kavē R- un S-karvedilola oksidēšanos. Minimālā R- un S-karvedilola koncentrācija bija palielinājusies 2,2 reizes sirds mazspējas pacientiem, kuri saņem karvedilolu un amiodaronu vienlaikus, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņem karvedilolu monoterapijā. Ietekme uz S-karvedilolu tika attiecināta uz desetilamiodaronu, amiodarona metabolītu, kas ir spēcīgs CYP2C9 inhibitors. β-blokādes darbības monitorings ir ieteicams pacientiem, kas ārstēti ar kombinētu karvedilola un amiodarona terapiju.
Fluoksetīns un Paroksetīns: randomizētā, krusteniskā pētījumā, kurā piedalījās 10 pacienti ar sirds mazspēju, fluoksetīna – spēcīga CYP2D6 inhibitora – lietošana radīja stereoselektīvu karvedilola metabolisma nomākumu, par 77 % palielinot vidējo R(+) enantiomēra AUC. Tomēr terapijas grupās netika atzīmētas blakusparādību, asinsspiediena vai sirdsdarbības ātruma atšķirības. Efektu no paroksetīna vienas devas, spēcīga CYP2D6 inhibitora, uz karvedilola farmakokinētiku pētīja 12 veseliem indivīdiem pēc vienreizējas iekšķīgas lietošanas. Neskatoties uz ievērojamu R- un S-karvedilola iedarbības palielināšanos, klīniskos simptomus nenovēroja šiem veselajiem indivīdiem.
Farmakodinamiska mijiedarbība
Insulīns vai perorālas hipoglikemizējošas zāles: zāles ar bēta blokatoru īpašībām var pastiprināt insulīna un perorālo hipoglikemizējošo zāļu cukura līmeni asinīs pazeminošo darbību. Hipoglikēmijas pazīmes var būt maskētas vai pavājināties (īpaši tahikardija). Tādēļ pacientiem, kuri lieto insulīnu vai perorālas hipoglikemizējošas zāles, ieteicams regulāri kontrolēt glikozes līmeni asinīs.
Kateholamīna līmeni mazinošas zāles: pacienti, kuri lieto zāles ar bēta blokatoru īpašībām un zāles, kas var samazināt kateholamīnu līmeni (piemēram, rezerpīns un monoamīnoksidāzes inhibitori), rūpīgi jānovēro, vai nerodas hipotensijas un/vai smagas bradikardijas pazīmes.
Digoksīns: vienlaicīgas bēta blokatoru un digoksīna lietošanas rezultātā var pagarināties atrioventrikulārās (AV) vadīšanas laiks.
Ne-dihidropiridīnu kalcija kanālu blokatori, amiodarons vai citi antiaritmiskie līdzekļi: lietojot vienlaicīgi ar karvedilolu palielinās AV vadīšanas traucējumu risks. Atsevišķi vadīšanas traucējumu gadījumi (reti ar hemodinamikas traucējumiem) ir novēroti, kad karvedilolu lieto vienlaicīgi ar diltiazēmu. Tāpat kā ar citiem preparātiem ar β receptoru bloķēšanas īpašībām, ja karvedilols tiek lietots iekšķīgi ar verapamila vai diltiazēma veida ne-dihidropiridīnu kalcija kanālu blokatoriem, amiodaronu vai citiem antiaritmiskajiem līdzekļiem, ieteicams EKG un asinsspiediena monitorings.
Klonidīns: vienlaicīga klonidīna uz zāļu ar bēta blokatoru īpašībām lietošana var pastiprināt asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu mazinošo darbību. Ja KARVIDIL lieto vienlaicīgi ar klonidīnu, ir jākontrolē asinsspiediens. Ja jāpārtrauc vienlaicīga terapija ar zālēm ar bēta blokatoru īpašībām un klonidīnu, vispirms jāpārtrauc bēta blokatora lietošana. Ārstēšanu ar klonidīnu var pārtraukt vairākas dienas vēlāk, pakāpeniski samazinot devu.
Antihipertensīvās zāles: tāpat kā citi līdzekļi ar bēta bloķējošu iedarbību, karvedilols var pastiprināt citu vienlaicīgi lietotu antihipertensīvo zāļu darbību (piemēram, alfa1 receptoru antagonisti) vai tādu zāļu darbību, kam viena no blakusparādībām ir hipotensija.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL): nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) un bēta adrenoblokatoru vienlaicīga lietošana var paaugstināt asinsspiedienu un pavājināt asinsspiediena kontroli.
Kortikosteroīdi: kortikosteroīdi samazina karvedilola hipotensīvo darbību.
Bronhus paplašinoši bēta agonisti: nekardioselektīvi bēta blokatori darbojas pret bēta agonistu bronhus paplašinošo darbību. Ieteicams rūpīgi uzraudzīt pacientus.
Ergotamīns vai ergometrīns: vienlaicīga KARVIDIL un ergotamīna vai ergometrīna lietošana pastiprina perifēro asinsvadu konstrikciju.
Pretmalārijas līdzekļi: pretmalārijas līdzekļi palielina bradikardijas risku.
Simpatomimētiskie līdzekļi: karvedilols var palielināt vai samazināt adrenalīna (epinefrīna) presoro efektu. Ilgstoša ārstēšana ar bēta adrenoblokatoriem var samazināt adrenalīna efektu desensibilizācijas terapijas gadījumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Hlorpromazīns: bēta adrenoblokatoru un hlorpromazīna vienlaicīga lietošana var izraisīt abu zāļu koncentrācijas palielināšanos plazmā.
Anestēzijas līdzekļi: dzīvībai svarīgu rādītāju rūpīga uzraudzība ieteicama anestēzijas laikā, saistībā ar karvedilola un anestēzijas līdzekļu sinerģisko negatīvo inotropisko un hipotensīvo efektu.
AKE inhibitori, diurētiskie līdzekļi un alprostadils: nepieciešama periodiska asinsspiediena kontrole iespējamā palielinātā hipotensīvā efekta dēļ.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pietiekamas klīniskās pieredzes par karvedilola lietošanu grūtniecēm.
Lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām un pēcdzemdību attīstību, pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.
Karvedilola lietošana grūtniecības periodā pieļaujama tikai gadījumos, kad potenciālais ieguvums attaisno iespējamo risku.
Bēta adrenoblokatori samazina placentas apasiņošanu, kas var izraisīt intrauterīnu augļa bojāeju un priekšlaicīgas dzemdības. Turklāt auglim un jaundzimušajam var rasties blakusparādības (īpaši hipoglikēmija un bradikardija). Pēcdzemdību periodā jaundzimušajam var būt palielināts sirds un plaušu komplikāciju risks. Pētījumos ar dzīvniekiem teratogēna ietekme karvedilolam nav pamatoti pierādīta (skatīt arī 5.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka karvedilols un tā metabolīti nonāk mātes pienā. Nav zināms, vai karvedilols izdalās ar mātes pienu cilvēkiem, tādēļ karvedilola lietošanas laikā zīdīt bērnu ar krūti nav ieteicams.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par karvedilola ietekmi uz pacientu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Individuāli atšķirīgu reakciju (piemēram, reibonis, nogurums) dēļ var tikt traucēta spēja vadīt transportlīdzekli, apkalpot mehānismus vai strādāt apstākļos bez stingra atbalsta. Īpaši tas attiecas uz terapijas uzsākšanu, devas palielināšanu vai zāļu maiņu, kā arī lietošanu kopā ar alkoholu.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Blakusparādību biežums nav atkarīgs no devas lieluma, izņemot reiboni, redzes traucējumus un bradikardiju.
(b) Blakusparādību saraksts
Lielākās daļas ar karvedilola lietošanu saistīto blakusparādību risks ir līdzīgs visu indikāciju gadījumā. Izņēmumi aprakstīti apakšnodaļā (c).
Nevēlamas blakusparādības (NBP) ir norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un CIOMS biežuma grupām:
Ļoti bieži ≥1/10
Bieži ≥1/100 līdz <1/10
Retāk ≥1/1000 līdz <1/100
Reti ≥1/10 000 līdz <1/1000
Ļoti reti <1/10 000
Zemāk norādītās nevēlamās blakusparādības ir ziņotas saistībā ar karvedilola lietošanu galvenajos klīniskos pētījumos ar šādām indikācijām: hroniska sirds mazspēja, kreisā kambara disfunkcija pēc akūta miokarda infarkta, hipertensija.
MedDRA
orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums
Nevēlamas blakusparādības
Infekcijas un infestācijas
Bieži
Bronhīts, pneimonija, augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Bieži
Reti
Ļoti reti
Anēmija
Trombocitopēnija
Leikopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Paaugstināta jutība (alerģiska reakcija)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Ķermeņa masas palielināšanās, hiperholesterinēmija, glikozes līmeņa asinīs kontroles pasliktināšanās (hiperglikēmija, hipoglikēmija) pacientiem ar jau esošu cukura diabētu.
Psihiskie traucējumi
Bieži
Retāk
Depresija, nomākts garastāvoklis
Miega traucējumi
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Bieži
Retāk
Reibonis, galvassāpes
Presinkope, sinkope
Parestēzija, ģībonis
Acu bojājumi
Bieži
Redzes traucējumi, samazināta asaru izdalīšanās (sausa acs), kairinājums acīs
Sirds funkcijas traucējumi
Ļoti bieži
Bieži
Retāk
Sirds mazspēja
Bradikardija, hipervolēmija, šķidruma pārslodze, tūska
Atrioventrikulāra blokāde, stenokardija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Bieži
Hipotensija
Ortostatiskā hipotensija, perifēriskās asinsrites traucējumi (aukstas ekstremitātes, perifēro asinsvadu slimība, mijklibošanas simptomu pastiprināšanās, Reino sindroms), hipertensija.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
Reti
Elpas trūkums, plaušu tūska, predisponētiem pacientiem – bronhiālā astma
Aizlikts deguns, šķaudīšana, gripai līdzīgi simptomi
Kuņģa zarnu trakta traucējumi
Bieži
Retāk
Reti
Slikta dūša, caureja, vemšana, dispepsija, sāpes vēderā
Aizcietējums
Sausuma sajūta mutē
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti
alanīnaminotransferāzes (ALAT), aspartātaminotransferāzes (ASAT), gammaglutamiltransferāzes (GGT) līmeņa paaugstināšanās
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk
Ļoti reti
Ādas reakcijas (piemēram, alerģiska eksantēma, dermatīts, pastiprināta svīšana, nātrene, nieze, psoriātiski un lichen planus līdzīgi ādas bojājumi), matu izkrišana
Var saasināties psoriāze.
Smagas ādas blakusparādības (piemēram, multiformā eritēma, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermālā nekrolīze)
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Sāpes ekstremitātēs
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Bieži
Ļoti reti
Nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi pacientiem ar difūzu vaskulāru slimību un/vai nieru mazspēju, urinēšanas traucējumi
Nieru darbības traucējumi, kas konstatētas, veicot asins analīzi, urīna nesaturēšana sievietēm
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk
Erektilās funkcijas traucējumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži
Bieži
Astēnija (nogurums)
Sāpes, tūska
Izmeklējumi
Izmaiņas aknu funkcionālajos testos; pacientiem ar sirds mazspēju var nedaudz paaugstināties holesterīna līmenis asinīs.
(c) Atsevišķu blakusparādību apraksts
Reibonis, ģībonis, galvassāpes un astēnija parasti ir vieglā formā un vairāk rodas ārstēšanas sākumā.
Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, karvedilola devas palielināšanas laikā iespējama sirds mazspējas pasliktināšanās un šķidruma aizture (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Gan ar placebo, gan ar karvedilolu ārstētiem pacientiem par sirds mazspēju ir ziņots bieži (attiecīgi 14,5% un 15,4% pacientu ar kreisā kambara disfunkciju pēc akūta miokarda infarkta).
Karvedilola terapijas laikā tika novērota atgriezeniska nieru darbības pasliktināšanās pacientiem ar hronisku sirds mazspēju un zemu asinsspiedienu, išēmisko sirds slimību un difūzu vaskulāru slimību un/vai nieru mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Bēta adrenerģisko receptoru blokatori var pārveidot latento cukura diabētu par manifestu, manifests diabēts kļūst nopietnāks, un nomāc glikozes līmeņa regulācijas mehānismu asinīs.
Smagas ādas blakusparādības (toksiskā epidermālā nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Karvedilols var izraisīt urīna nesaturēšanu sievietēm, kas izzūd, pārtraucot lietot zāles.
Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā novērotās nevēlamās blakusparādības
Turpmāk norādītās nevēlamās blakusparādības atklātas karvedilola pēcreģistrācijas uzraudzības laikā. Tā kā par šīm nevēlamajām blakusparādībām ziņots nenoteikta lieluma populācijā, ne vienmēr ir iespējams pārliecinoši noteikt to rašanās biežumu un/vai pierādīt cēlonisku saistību ar zāļu iedarbību.
Nieru un urīnceļu traucējumi
Ziņots par atsevišķiem urīna nesaturēšanas gadījumiem sievietēm, kas izzūd, pārtraucot zāļu lietošanu.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Matu izkrišana.
Smagas ādas nevēlamās blakusparādības (toksiskā epidermālā nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bēta adrenoreceptoru blokatori var izraisīt latenta diabēta attīstīšanos, jau esoša cukura diabēta saasināšanos, kā arī nomākt glikozes līmeņa asinīs regulācijas mehānismu.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot zemāk minēto kontaktinformāciju:
Zāļu valsts aģentūra
Jersikas iela 15
Rīga, LV‑1003
Tālrunis: +371 67078400
Fakss: +371 67078428
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi un pazīmes
Pārdozēšanas gadījumā var būt smaga hipotensija, bradikardija, sirds mazspēja, kardiogēns šoks un sirdsdarbības apstāšanās. Iespējami arī elpošanas traucējumi, bronhospazma, vemšana, apziņas traucējumi un ģeneralizēti krampji.
Ārstēšana
Kuņģa skalošana un vemšanas izraisīšana ir efektīva tikai pirmajās stundās pēc saindēšanās.
Papildus vispārējai atbalstošai terapijai jāveic dzīvībai svarīgo rādītāju kontrole un koriģēšana, ja nepieciešams, intensīvās terapijas apstākļos.
Pacients jānogulda.
Izteiktas bradikardijas gadījumā intravenozi ievada 0,5‑2 mg atropīna un/vai 1‑10 mg glikagona (vajadzības gadījumā ievadīšanu turpina lēnas intravenozas infūzijas veidā devā 2‑5 mg/stundā). Kambaru darbības atbalstīšanai ieteicams intravenozi ievadīt glikagonu vai lietot simpatomimētiskos līdzekļus (dobutamīnu, izoprenalīnu). Ja vajadzīga pozitīva inotropiska darbība, jāapsver fosfodiesterāzes (FDE) inhibitoru lietošana. Ja saindēšanās ainā dominē perifēriska vazodilatācija, jāievada norepinefrīns vai noradrenalīns, nepārtraukti kontrolējot asinsrites stāvokli. Pret zālēm rezistentas bradikardijas gadījumā jāsāk ārstēšana ar kardiostimulatoru.
Izteiktas hipotensijas gadījumā var ievadīt intravenozos šķīdumus. Papildus var intravenozi injicēt 5‑10 mikrogramus norepinefrīna, ko atkārto atkarībā no atbildes reakcijas, vai arī ievadīt to intravenozas infūzijas veidā ar ātrumu 5 mikrogrami/minūtē, kontrolējot asinsspiedienu.
Bronhospazmas gadījumā var lietot salbutamolu vai citus bēta2 agonistus aerosola veidā, vai nepieciešamības gadījumā tos ievada intravenozi, vai arī intravenozi var ievadīt aminofilīnu lēnas injekcijas vai infūzijas veidā.
Krampju gadījumā ieteicams lēni intravenozi ievadīt diazepāmu vai klonazepāmu.
Smagas pārdozēšanas gadījumā ar šoka simptomiem atbalstoša terapija jāturpina pietiekami ilgi, līdz pacienta stāvoklis stabilizējas, jo paredzama eliminācijas pusperioda pagarināšanās un karvedilola pārsadale no dziļākiem slāņiem.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: alfa un bēta adrenoreceptoru blokators, ATĶ kods: C07AG02
Darbības mehānisms
Karvedilols ir adrenoreceptoru blokators ar daudzveidīgu darbību un α1, β1 un β2 adrenoreceptorus bloķējošām īpašībām. Pierādīts, ka karvedilolam piemīt orgānus aizsargājoša darbība. Karvedilols ir spēcīgs antioksidants un ķīmiski aktīvo skābekļa radikāļu saistītājs. Karvedilols ir racēmisks maisījums, un abiem R(+) un S(-) enantiomēriem piemīt α adrenoreceptorus bloķējoša un antioksidanta īpašības. Karvedilols darbojas antiproliferatīvi uz cilvēka asinsvadu gludās muskulatūras šūnām.
Oksidatīvā stresa samazināšanās pierādīta klīniskos pētījumos, mērot dažādus marķierus ilgstošas pacientu ārstēšanas laikā ar karvedilolu.
Karvedilola β-adrenoreceptoru bloķējošās īpašības ir neselektīvas pret β1 un β2 adrenoreceptoriem un ir saistītas ar S(-) enantiomēru.
Karvedilolam nepiemīt iekšējā simpatomimētiskā aktivitāte un (līdzīgi propranololam) tam ir membrānu stabilizējošas īpašības. Karvedilols nomāc renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ar β blokādes starpniecību, kas samazina renīna atbrīvošanos, tādējādi šķidruma aizture rodas reti.
Karvedilols mazina perifērisko asinsvadu pretestību, selektīvi bloķējot α1 adrenoreceptorus. Karvedilols samazina fenilefrīna, α1 adrenoreceptoru agonista, radītu asinsspiediena paaugstināšanos, bet ne angiotensīna II radītu asinsspiediena paaugstināšanos.
Karvedilols negatīvi neietekmē lipīdu līmeni. Tiek uzturēta normāla augsta blīvuma lipoproteīnu un zema blīvuma lipoproteīnu (ABL/ZBL) attiecība.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Klīniskos pētījumos pierādīta šāda karvedilola ietekme:
Hipertensija
Karvedilols pazemina asinsspiedienu pacientiem ar hipertensiju ar β blokādes un α1 mediētas vazodilatācijas kombināciju. Daži no tradicionālo β‑blokatoru ierobežojumiem neattiecas uz dažiem vazodilatējošiem β‑blokatoriem, piemēram, karvedilolu. Asinsspiediena pazemināšanās nav saistīta ar kopējās perifērās pretestības vienlaicīgu palielināšanos, kas novērota ar tikai β receptorus bloķējošiem līdzekļiem. Pacientiem ar hipertensiju saglabājas asins plūsma nierēs un nieru darbība. Pierādīts, ka karvedilols saglabā sistoles tilpumu un samazina kopējo perifēro pretestību. Karvedilols neietekmē asins piegādi attālākiem orgāniem un asinsvadiem, arī nierēm, skeleta muskuļiem, apakšdelmiem, kājām, ādai, galvas smadzenēm vai miega artērijām. Samazinās aukstu ekstremitāšu biežums un agrīns nogurums fiziskas slodzes laikā. Ilgstoša karvedilola ietekme uz hipertensiju ir dokumentēta vairākos dubultmaskētos, kontrolētos pētījumos.
Nieru darbības traucējumi
Vairākos atklātos pētījumos ir pierādīts, ka karvedilols ir efektīvs līdzeklis pacientiem ar renālu hipertensiju. Tas attiecas arī uz pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, un pacientiem pēc nieru transplantācijas. Karvedilols izraisa pakāpenisku asinsspiediena pazemināšanos gan dialīzes dienās, gan dienās, kad dialīze netiek veikta, un asinsspiedienu pazeminošā ietekme ir salīdzināma ar ietekmi, kādu novēro pacientiem ar normālu nieru darbību.
Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti salīdzinošos klīniskos pētījumos par pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, ir secināts, ka karvedilols ir efektīvāks un labāk panesams nekā kalcija kanālu blokatori.
Hroniska sirds mazspēja
Karvediols nozīmīgi mazina mirstību un hospitalizācijas biežumu, kā arī mazina simptomus un uzlabo kreisā kambara darbību pacientiem ar išēmisku un neišēmisku hronisku sirds mazspēju. Karvedilola ietekme ir atkarīga no devas lieluma.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar dilatācijas kardiomiopātiju, kuriem veic dialīzi, karvedilols samazina saslimstību un mirstību. Metaanalīze par ar placebo kontrolētiem klīniskiem pētījumiem, kuros piedalījies liels skaits pacientu (> 4000) ar vieglu vai vidēji smagu hronisku nieru slimību, apliecina, ka karvedilola lietošana pacientiem, kuriem ir sirds kreisā kambara disfunkcija ar simptomātisku sirds mazspēju vai bez tās, samazina visu cēloņu izraisītu mirstību, kā arī ar sirds mazspēju saistītu sarežģījumu rašanās biežumu.
Kreisā kambara disfunkcija pēc miokarda infarkta
Dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 1959 pacientiem ar nesen notikušu miokarda infarktu un kreisā kambara izsviedes frakciju ≤40% vai sienas kustīguma indeksu ≤1,3 (ar simptomātisku sirds mazspēju vai bez tās) karvedilols statistiski nozīmīgi nemazināja papildu galveno vērtēto raksturlielumu; visu cēloņu mirstību vai hospitalizāciju kardiovaskulāra traucējuma dēļ (samazinājums par 8%, salīdzinot ar placebo, p=0,297), bet nozīmīgi samazināja visu cēloņu mirstību par 23% (p=0,031), visu cēloņu mirstību vai neletāla miokarda infarkta biežumu par 29% (p=0,002), mirstību kardiovaskulāru cēloņu dēļ par 25% (p=0,024) un hospitalizāciju neletāla miokarda infarkta dēļ par 41% (p=0,014). Turklāt post-hoc analīzes liecināja, ka karvedilols nozīmīgi samazināja nāves gadījumu vai smagas kardiovaskulāras hospitalizācijas biežumu par 17% (p=0,019).
Lietošana īpašās pacientu grupās
Gados vecāki cilvēki
Pētījumā par gados vecākiem pacientiem ar hipertensiju pierādīja, ka nevēlamo blakusparādību profils neatšķiras, salīdzinot ar gados jaunākiem pacientiem. Citā pētījumā, kurā piedalījās gados vecāki cilvēki ar koronāro sirds slimību, nenovēroja ziņoto nevēlamo blakusparādību atšķirības, salīdzinot ar gados jaunākiem cilvēkiem. Tādēļ gados vecākiem cilvēkiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Ilgstošas karvedilola lietošanas laikā saglabājas nieru apasiņošanas pašregulācija un glomerulārā filtrācija nemainās. Pacientiem ar vidēji smagu vai smagu nieru mazspēju karvedilola devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Karvedilola lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar klīniskiem aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu). Farmakokinētikas pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar aknu cirozi, pierādīja, ka pacientiem ar aknu darbības traucējumiem karvedilola kopējā iedarbība (AUC) bija 6,8 reizes lielāka nekā klīniski veseliem cilvēkiem.
Pacienti ar cukura diabētu
Bēta blokatori var pastiprināt insulīnrezistenci un maskēt hipoglikēmijas simptomus. Taču daudzos pētījumos ir noskaidrots, ka vazodilatāciju izraisoši β‑blokatori, piemēram, karvedilols, ir saistīti ar labvēlīgāku ietekmi uz glikozes un lipīdu līmeni.
Ir pierādīts, ka karvedilolam ir mērena insulīna sensibilizējoša ietekme un ka tas var mazināt dažas metaboliskā sindroma izpausmes.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc 25 mg kapsulas iekšķīgas lietošanas klīniski veseliem cilvēkiem karvedilols ātri uzsūcas un maksimālo koncentrāciju plazmā Cmax 21 mg/l sasniedz pēc aptuveni 1,5 stundām (tmax). Cmax vērtības ir lineāri atkarīgas no devas. Pēc iekšķīgas lietošanas karvedilols ir pakļauts intensīvam pirmā loka metabolismam, tādēļ klīniski veseliem vīriešiem absolūtā biopieejamība ir aptuveni 25%. Karvedilols ir racēmisks maisījums, un S(‑) enantiomērs tiek metabolizēts straujāk nekā R(+) enantiomērs, tādēļ tā absolūtā perorālā biopieejamība ir 15%, salīdzinot ar 31% R(+) enantiomēram. R-karvedilola maksimālā koncentrācija plazmā ir aptuveni 2 reizes lielāka nekā S‑karvedilola koncentrācija.
Pētījumos in vitro ir pierādīts, ka karvedilols ir izplūdes transportproteīna P‑glikoproteīna substrāts. P‑glikoproteīna loma karvedilola apritē ir pierādīta arī in vivo klīniski veseliem cilvēkiem.
Izkliede
Karvedilols ir stipri lipofīls savienojums un apmēram 95% apmērā saistās ar plazmas proteīniem. Izkliedes tilpums ir robežās no 1,5 līdz 2 l/kg.
Biotransformācija
Cilvēkiem karvedilols plaši metabolizējas aknās oksidēšanās un konjugācijas ceļā par dažādiem metabolītiem, kas galvenokārt tiek izvadīti ar žulti. Dzīvniekiem pierādīta pirmszāļu enterohepātiska cirkulācija.
Demetilēšana un hidroksilēšana pie fenola gredzena veido 3 metabolītus ar β adrenerģiskos receptorus bloķējošu aktivitāti. Balstoties uz preklīniskiem pētījumiem 4’-hidroksifenola metabolīts ir apmēram 13 reižu spēcīgāks β blokators par karvedilolu. Salīdzinot ar karvedilolu, trīs aktīviem metabolītiem ir vāja vazodilatējoša darbība. Cilvēkiem trīs aktīvo metabolītu koncentrācija ir apmēram 10 reižu zemāka nekā pirms zālēm. Divi no karvedilola hidroksikarbazola metabolītiem ir ārkārtēji spēcīgi antioksidanti, kas ir 30 – 80 reižu spēcīgāki par karvedilolu.
Farmakokinētikas pētījumi cilvēkiem liecina, ka karvedilola oksidatīvais metabolisms ir stereoselektīvs. In vitro pētījuma rezultāti liecināja, ka oksidēšanā un hidroksilēšanā var būt iesaistīti atšķirīgi citohroma P450 izoenzīmi, tai skaitā CYP2D6, CYP3A4, CYP2E1, CYP2C9, kā arī CYP1A2.
Pētījumi, kuros piedalījušies klīniski veseli brīvprātīgie un pacienti, liecina, ka R‑enantiomēru metabolizē galvenokārt CYP2D6. Savukārt S‑enantiomēru metabolizē galvenokārt CYP2D6 un CYP2C9.
Ģenētiskais polimorfisms
Klīnisko farmakokinētikas pētījumu rezultāti cilvēkiem liecina, ka galvenā nozīme R‑ un S‑karvedilola metabolismā ir CYP2D6. Tādēļ CYP2D6 lēnajiem metabolizētājiem R‑ un S‑karvedilola koncentrācija plazmā ir paaugstināta. CYP2D6 genotipa nozīme R‑ un S‑karvedilola farmakokinētikā tika pierādīta populāciju farmakokinētikas pētījumos, savukārt citos pētījumos šis novērojums netika atkārtots. Secināja, ka CYP2D6 ģenētiskajam polimorfismam var būt ierobežota klīniskā nozīme.
Eliminācija
Pēc 50 mg karvedilola vienreizējas iekšķīgas lietošanas aptuveni 60% devas tiek izvadīti žultī un metabolītu formā izvadīti ar fēcēm 11 dienu laikā. Pēc vienreizējas iekšķīgas devas tikai aptuveni 16% devas tiek izvadīti ar urīnu karvedilola vai tā metabolītu formā. Ar urīnu neizmainītā formā tiek izvadīti mazāk nekā 2% līdzekļa. Pēc 12,5 mg devas intravenozas infūzijas veseliem brīvprātīgajiem karvedilola plazmas klīrenss sasniedz aptuveni 600 ml/min, bet eliminācijas pusperiods ir aptuveni 2,5 stundas. 50 mg kapsulas eliminācijas pusperiods šiem pašiem pētījuma dalībniekiem bija 6,5 stundas, kas patiesi atbilst uzsūkšanās pusperiodam no kapsulas. Pēc iekšķīgas lietošanas S‑karvedilola kopējais ķermeņa klīrenss ir aptuveni divas reizes lielāks nekā R‑karvedilolam.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar hipertensiju un nieru mazspēju laukums zem koncentrācijas plazmā un laika līknes, eliminācijas pusperiods un maksimālā koncentrācija plazmā nozīmīgi nemainās. Neizmainītu zāļu izvadīšana caur nierēm samazinās pacientiem ar nieru mazspēju; tomēr farmakokinētisko raksturlielumu pārmaiņas ir mērenas.
Karvedilols netiek izvadīts dialīzes laikā, jo tas nešķērso dialīzes membrānu, iespējams, tādēļ, ka stipri saistās ar plazmas olbaltumiem.
Aknu darbības traucējumi
Skatīt Kontrindikācijas un Lietošana īpašās pacientu grupās
Sirds mazspēja
Pētījumā, kurā piedalījās 24 pacienti ar sirds mazspēju no Japānas, R un S karvedilola klīrenss bija nozīmīgi zemāks nekā veseliem brīvprātīgiem. Šie rezultāti liecina, ka sirds mazspēja nozīmīgi ietekmē R un S karvedilola farmakokinētiku.
Gados vecāki cilvēki
Vecums statistiski nozīmīgi neietekmē karvedilola farmakokinētiku pacientiem ar hipertensiju.
Pediatriskā populācija
Pētījumi pediatriskā populācijā liecina, ka pēc ķermeņa masas standartizētais klīrenss bērniem ir nozīmīgi lielāks nekā pieaugušajiem.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Kancerogenitāte
Kancerogenitātes pētījumos ar žurkām un pelēm, lietojot devas attiecīgi līdz 75 mg/kg dienā un 200 mg/kg dienā (38 – 100 reizes pārsniedzot maksimālo ieteikto devu cilvēkam (maximum recommended human dose; MRHD), karvedilolam nebija kancerogēniskas ietekmes.
Mutagenitāte
Karvedilols nebija mutagēnisks in vitro vai in vivo pārbaudēs zīdītājiem un citiem dzīvniekiem.
Auglības pasliktināšanās
Lietojot karvedilolu devās ≥ 200 mg/kg/dienā (≥ 100 reizes pārsniedz MRHD) pieaugušām žurku mātītēm novēroja toksisku ietekmi (sedāciju, samazinātu ķermeņa masas pieaugumu). Zāļu efektus saista ar veiksmīgas sapārošanās skaita samazināšanos, kā arī ar būtisku dzelteno ķermeņu, implantātu un pēcnācēju metienu skaita samazināšanos.
Teratogenitāte
Pētījumos ar dzīvniekiem nav pierādīts, ka karvedilolam piemīt teratogēniska darbība. Devas, kas ir lielākas par 60 mg/kg (> 30 reizes pārsniedz MRHD), izraisīja aizkavētu mazuļu fizisko augšanu/attīstību. Žurkām un trušiem, lietojot attiecīgi 200 mg/kg un 75 mg/kg devas (38 – 100 reizes pārsniedz MRHD), tika novērota embriotoksicitāte (biežāki nāves gadījumi pēc apaugļošanās), bet nebija patoloģiju. Šo novērojumu nozīme cilvēkiem nav skaidra.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Mikrokristāliskā celuloze
Krospovidons (A tips)
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Krāsvielas:
Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172) (tabletēs pa 6,25 mg un 12,5 mg)
Sarkanais dzelzs oksīds (E 172) (tabletēs pa 12,5 mg)
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
PVH/Al blisteri.
14 tabletes blisterī.
2 blisteri (28 tabletes) kartona kastītē.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
AS GRINDEKS.
Krustpils iela 53, Rīga, LV‑1057, Latvija
Tālr.: +371 67083205
Fakss: +371 67083505
E‑pasts: HYPERLINK "mailto:grindeks@grindeks.lv" grindeks@grindeks.lv
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
6,25 mg tabletes: 03‑0345
12,5 mg tabletes: 03‑0346
25,0 mg tabletes: 03‑0347
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2003. gada 24. oktobris
Pēdējās pārreģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2016
PAGE 5
SASKAŅOTS ZVA 02-06-2016
SASKAŅOTS ZVA 02-06-2016
