Coryol 6,25 mg tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
3.26 €
03-0359-01
03-0359
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03-MAR-09
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
6,25 mg
Tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Coryol 6,25 mg tabletes
Coryol 12,5 mg tabletes
Coryol 25 mg tabletes
Carvedilolum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Coryol un kādam nolūkam tās lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Coryol lietošanas
3. Kā lietot Coryol
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Coryol
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Coryol un kādam nolūkam tās lieto
Coryol tablešu aktīvā viela ir karvedilols. Karvedilols ir alfa un bēta adrenoreceptoru blokators. Karvedilols paplašina asinsvadus un tam piemīt antioksidanta īpašības.
Coryol paredzēts:
augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai; hipertensijas ārstēšana var novērst slimības, piemēram, sirdslēkmi un insultu, un tādējādi paildzināt dzīvi; Jūs varat lietot Coryol vienlaikus ar citām zālēm, kas pazemina asinsspiedienu;
koronāras sirds slimības ārstēšanai;
sāpju krūtīs (stenokardijas) novēršanai; ārstēšanas laikā Jūs varat turpināt diētu un vingrinājumus, ko ieteicis ārsts;
hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai;
akūta miokarda infarkta ārstēšanai.
2. Kas Jums jāzina pirms Coryol lietošanas
Nelietojiet Coryol šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret karvedilolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir ļoti lēna sirdsdarbība vai citi sirds ritma traucējumi;
ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens;
ja Jums stipri paasinās sirds mazspēja un Jūs saņemat zāles intravenozi, kas palīdz Jūsu sirdij strādāt;
ja Jums ir stenokardijas veids, ko sauc par Princmetāla stenokardiju un ko izraisa koronāro artēriju spazmas;
ja Jums ir ļoti vāja asinsrite plaukstās un pēdās, kas izraisa aukstumu vai sāpes;
ja Jums ir plaušu slimības anamnēzē, piemēram, bronhiālā astma vai hroniska obstruktīva plaušu slimība;
intravenozas ārstēšanas laikā ar verapamilu vai diltiazēmu;
ja Jūsu asiņu skābums ir pārāk liels (metaboliska acidoze);
ja Jums ir smaga aknu mazspēja;
ja Jūs barojat bērnu ar krūti.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Coryol lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja Jums ir elpošanas traucējumi.
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi.
Ja Jums ir cukura diabēts (augsts cukura līmenis asinīs).
Ja Jūs nēsājat kontaktlēcas.
Ja Jums ir asinsvadu sistēmas traucējumi (perifēro asinsvadu slimība).
Ja Jums iepriekš ir bijuši vairogdziedzera darbības traucējumi.
Ja Jums iepriekš ir bijusi smaga alerģiska reakcija (piemēram, pēkšņs pietūkums, kas rada elpošanas grūtības, roku, pēdu un potīšu tūska vai stipri izsitumi).
Ja Jums ir alerģija un ir nozīmēta ārstēšana alerģijas mazināšanai.
Ja Jums ir asinsrites traucējumi roku un kāju pirkstos (Reino sindroms).
Ja Jums ir bijusi ādas slimība proriāze pēc bēta -blokatoru zāļu lietošanas.
Ja Jums ir stenokardijas veids, ko sauc par Princmetālu stenokardiju.
Ja Jums ir virsnieru dziedzeru audzējs (feohromocitoma).
Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums vai arī, ja neesat parliecināts, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms Coryol lietošanas.
Bērni un pusaudži
Coryol drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav noskaidrota.
Citas zāles un Coryol
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, vai ko var iegādāties bez receptes.
Coryol vienlaicīga lietošana ar dažām citām zālēm var pavājināt vai pastiprināt vai nu Coryol, vai citu zāļu darbību. Tā notiek ar dažām zālēm:
zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai (klonidīns) vai sirds mazspējas ārstēšanai (digoksīns);
zāles sirds ritma traucējumu vai sāpju krūškurvī ārstēšanai (diltiazēms, verapamils vai amiodarons);
insulīns un pretdiabēta zāles;
narkozes līdzekļi;
kateholamīna līmeni mazinošas zāles (piemēram, noteiktas zāles depresijas ārstēšanai);
fluoksetīns un paroksetīns (depresijas ārstēšanai);
imūnsistēmu nomācošas zāles (ciklosporīns);
zāles, kas ietekmē aknu funkciju, kā cimetidīns un rifampicīns;
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL);
bēta -agonistu bronhodilatatori (lieto, lai ārstētu spiedošu sajūtu krūtīs un sēkšanu, kas radusies astmas vai citu ar krūškurvi saistītu slimību rezultātā).
Coryol kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Lai palēninātu zāļu uzsūkšanos un izvairītos no reiboņa, Coryol jālieto pēc ēdienreizes.
Izvairieties no alkohola lietošanas ārstēšanas laikā.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Dažas zāles, kas līdzinās karvedilolam, var kaitēt nedzimušam bērnam. Tā kā Coryol drošums grūtniecības laikā nav noskaidrots, to var lietot tikai neatliekamos gadījumos. Barošana ar krūti Coryol lietošanas laikā nav ieteicama.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Īpaši ārstēšanas ar Coryol sākumā un palielinot devu vai vienlaikus lietojot alkoholu, asinsspiediens var stipri samazināties un izraisīt reiboni. Nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, ja Jums ir reibonis.
Coryol satur saharozi un laktozi
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Coryol
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Lietojiet zāles pēc ēšanas, uzdzerot nedaudz ūdens. Ārsts Jums pielāgos devu atbilstoši Jūsu veselības stāvoklim un noteiks ārstēšanas ilgumu.
Parasti lieto šādas Coryol devas
Augsts asinsspiediens (hipertensija)
Sākuma deva ir viena 12,5 mg tablete dienā (no rīta) vai viena 6,25 mg tablete divas reizes dienā (no rīta un vakarā). Ārsts var pakāpeniski palielināt devu. Lielākā ieteicamā deva ir viena 25 mg tablete divas reizes dienā.
Koronārā sirds slimība
Ieteicamā deva terapijas sākšanai ir viena 12,5 mg tablete divas reizes dienā pirmās divas dienas. Pēc tam ieteicamā deva ir viena 25 mg tablete divas reizes dienā. Ārsts var ieteikt lietot lielāku vai mazāku devu.
Sāpes krūtīs (hroniska stabila stenokardija)
Sākuma deva ir viena 12,5 mg tablete divas reizes dienā. Ārsts var pakāpeniski palielināt devu. Lielākā ieteicamā deva ir divas 25 mg tabletes divas reizes dienā. Gados vecākiem pacientiem lielākā ieteicamā deva ir viena 25 mg tablete divas reizes dienā.
Hroniska sirds mazspēja
Sākuma deva ir ļoti maza, viena 3,125 mg tablete divas reizes dienā. Ārsts uzmanīgi palielinās devu, līdz tiks sasniegta Jums piemērotākā deva. Maksimālā ieteicamā deva ir viena25 mg tablete divas reizes dienā. Ja Jūsu ķermeņa masa ir lielāka par 85 kg, Jūs varat lietot maksimāli divas 25 mg tabletes divas reizes dienā. Coryol parasti lieto papildus citām zālēm sirds mazspējas ārstēšanā. Ja jūtaties sliktāk pēc jebkādas devas (piemēram, ja jūtaties vairāk noguris vai ir grūtāk elpot), sazinieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.
Ārsts var parakstīt Jums mazāku devu par parasto devu, ja Jums ir sirds mazspēja vai, ja Jūs vienlaikus lietojat citas zāles.
Akūts miokarda infarkts
Pacientiem pēc miokarda infarkta ar kreisā kambara darbības traucējumiem ieteicamā sākuma deva ir viena 6,25 mg tablete divas reizes dienā. Ik pēc 3 – 10 dienām deva jāpalielina līdz 12,5 mg divas reizes dienā un pēc tam līdz 25 mg divas reizes dienā. Ārsts var ieteikt lietot lielāku vai mazāku devu.
Ja Jums nepieciešama anestēzija ķirurģiskiem nolūkiem, pastāstiet slimnīcā, ka lietojat karvedilolu.
Gados vecāki pacienti
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Lietošana bērniem
Coryol drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav noskaidrota.
Pacienti ar aknu mazspēju
Coryol nav ieteicams pacientiem ar smagu aknu mazspēju.
Pacienti ar nieru mazspēju
Jāievēro piesardzība. Devas pielāgošana nav nepieciešama pacientiem, kuriem asinsspiediens nav pārāk zems.
Ja Jums šķiet, ka zāļu iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā rakstīts šajā lietošanas instrukcijā vai kā to noteicis ārsts. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ja esat lietojis Coryol vairāk nekā noteikts
Nekavējoties sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja esat pārdozējis tikai nedaudz, Jums varbūt būs vertigo (reiboņa veids) vai reibonis zema asinsspiediena dēļ (var būt arī ģībonis) un lēna sirdsdarbība. Parasti pietiek ar Coryol devas samazināšanu vai īslaicīgu ārstēšanas pārtraukšanu.
Ļoti lielas Coryol devas var nopietni ietekmēt sirds, elpošanas sistēmas un asinsrites darbību un radīt apziņas traucējumus. Šai gadījumā nepieciešama orgānu, kas var būt skarti, darbības uzraudzība un atbilstoša ārstēšana slimnīcā. Ja, gaidot ārstu, esat pie samaņas, Jums ieteicams izraisīt vemšanu, lai iztukšotu kuņģi, un apgulties, novietojot galvu zemāk un kājas nedaudz paceltas. Pacientiem bezsamaņā jāguļ uz sāna. Jūs nedrīkstat mēģināt izraisīt vemšanu bezsamaņā esošam pacientam.
Ja esat aizmirsis lietot Coryol
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja esat izlaidis devas lietošanu, lietojiet to, tiklīdz atceraties. Taču, ja drīz jālieto nākamā paredzētā deva, izlaidiet aizmirsto tableti un turpiniet ievērot parasto lietošanas shēmu.
Ja pārtraucat lietot Coryol
Ārstēšanu ar Coryol nedrīkst pārtraukt pēkšņi. Tas var izraisīt smagas kardiovaskulāras blakusparādības. Devu jāsamazina pakāpeniski, 1 – 2 nedēļu laikā.
Jums jālieto zāles regulāri. Ja neesat tās lietojis ilgāk par divām nedēļām, ārstēšanu jāatsāk ar mazāko devu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ļoti bieži (var rasties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)
Reibonis, galvassāpes.
Sirds mazspēja.
Zems asinsspiediens.
Vispārējs vājums, nogurums un ķermeņa masas palielināšanās.
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem)
Bronhīts, pneimonija, augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija.
Anēmija.
Ķermeņa masas palielināšanās, holesterīna līmeņa paaugstināšanās, cukura līmeņa asinīs paaugstināšanās vai pazemināšanās cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu.
Nomākuma sajūta.
Redzes traucējumi, samazināta asaru izdalīšanās (sausas acis), acu iekaisums.
Lēna sirdsdarbība, pietūkums, šķidruma aizture ķermenī.
Zems asinsspiediens ar ģībšanu (īpaši pieceļoties stāvus), asinsrites traucējumi rokās un kājās (aukstas plaukstas un pēdas), paaugstināts asinsspiediens .
Elpošanas traucējumi, šķidruma aizture plaušās, astma pacientiem ar iepriekš esošu astmu.
Slikta dūša vai vemšana, caureja, dedzināšana aiz krūšu kaula, sāpes vēderā.
Sāpes plaukstās un pēdās.
Nieru darbības pasliktināšanās, urinācijas traucējumi.
Sāpes.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem)
Miega traucējumi.
Tirpšana, neparastas sajūtas ādā.
Sirds vadīšanas sistēmas traucējumi, sāpes krūškurvī.
Ādas reakcijas (piemēram, alerģiski izsitumi, ādas apsārtums, nātrene, nieze, psoriātiski vai ēdes veida ādas bojājumi), matu izkrišana.
Impotence.
Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem)
Mazs trombocītu skaits asinīs.
Aizlikts deguns, gripai līdzīgi simptomi.
Sausums mutē.
Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)
Mazs balto asinsķermenīšu skaits. Pazīmes ietver mutes, smaganu, rīkles un plaušu infekcija.
Paaugstināta jutība (alerģiska reakcija). Pazīmes var ietvert apgrūtinātu elpošanu vai rīšanu, ko izraisa pēkšņa rīkles vai sejas tūska vai plaukstu, pēdu, potīšu tūska.
Izmainīti aknu funkcionālo testu analīžu rādītāji.
Var rasties smagas ādas reakcijas (daudzformu eritēma, Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermālā nekrolīze). Apsārtums, bieži vien ar pūšļiem, var parādīties uz ādas vai gļotādām, piemēram, mutes iekšpusē, dzimumorgānu rajonos vai uz plakstiņiem. Tie var parādīties sākotnēji kā apļveida plankumi, bieži ar centrālām čūlām, kas var progresēt līdz plašai ādas lobīšanai un var būt dzīvībai bīstami. Šīs nopietnās ādas reakcijas bieži pavada galvassāpes, drudzis un ķermeņa sāpes (gripai līdzīgi simptomi).
Urīna nesaturēšana (urīnpūšļa kontroles zudums) sievietēm. Parasti tas izzūd, kad ārstēšana tiek pārtraukta.
Ļoti retos gadījumos Coryol var izraisīt smagas blakusparādības, kas var prasīt devas samazināšanu vai ārstēšanas pārtraukšanu.
Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja novērojat jebkuru no šīm blakusparādībām:
nieze, izsitumi;
apgrūtināta elpošana;
ļoti lēna (mazāk par 55 sitieniem minūtē) vai neregulāra sirdsdarbība;
ļoti zems asinsspiediens (mazāk par 85 mmHg);
ģībonis;
strauja ķermeņa masas palielināšanās, potīšu un pēdu pietūkums;
sāpes krūškurvī;
redzes traucējumi;
pārmērīga urinācija;
neparasta asiņošana vai zilumu veidošanās;
ādas vai acu baltumu krāsošanās dzeltenā krāsā.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Coryol
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Coryol satur
Aktīvā viela ir karvedilols. Viena tablete satur 6,25 mg, 12,5 mg vai 25 mg karvedilola.
Citas sastāvdaļas ir saharoze, laktozes monohidrāts, povidons, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, krospovidons, magnija stearāts.
Coryol ārējais izskats un iepakojums
Tabletes pa 6,25 mg ir ovālas, viegli abpusēji izliektas, baltas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu “S2” otrā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Tabletes pa 12,5 mg ir ovālas, viegli abpusēji izliektas, baltas, ar dalījuma līniju vienā pusē un marķējumu “S3” otrā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Tabletes pa 25 mg ir apaļas, viegli abpusēji izliektas, baltas, ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Ir pieejamas kastītes pa 30 tabletēm (3 blisteriepakojumi pa 10 tabletēm).
Izsniegšanas kārtība
Recepšu zāles.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 09/2017
SASKAŅOTS ZVA 26-10-2017
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Coryol 6,25 mg tabletes
Coryol 12,5 mg tabletes
Coryol 25 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Vienā tabletē ir 6,25 mg, 12,5 mg, 25 mg karvedilola (Carvedilolum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
6,25 mg tabletes
12,5 mg tabletes
25 mg tabletes
laktoze
68,64 mg
137,28 mg
80,75 mg
saharoze
5 mg
10 mg
60 mg
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tabletes.
Tabletes pa 6,25 mg: ovālas, viegli abpusēji izliektas, baltas tabletes, vienā pusē dalījuma līnija un otrā pusē – apzīmējums “S2”. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Tabletes pa 12,5 mg: ovālas, viegli abpusēji izliektas, baltas tabletes, vienā pusē dalījuma līnija un otrā pusē – apzīmējums “S3”. Tableti var sadalīt vienādās devās.
Tabletes pa 25 mg: apaļas, viegli abpusēji izliektas, baltas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Tableti var sadalīt vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Esenciālas hipertensijas ārstēšana. Coryol var lietot monoterapijā vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem.
Koronāra sirds slimība. Dati liecina par efektivitāti un drošumu pacientiem ar nestabilu stenokardiju un bezsimptomu miokarda išēmiju.
Hroniskas stabilas stenokardijas ārstēšana.
Hroniskas sirds mazspējas ārstēšana. Ja vien nav kontrindikāciju, karvedilols indicēts stabilas un simptomātiskas, vieglas, vidēji smagas un smagas išēmiskas vai neišēmiskas etioloģijas hroniskas sirds mazspējas ārstēšanā papildus standarta terapijai (AKE inhibitoriem un diurētiskiem līdzekļiem kopā ar uzpirkstītes preparātiem vai bez tiem).
Kreisā kambara disfunkcija pēc akūta miokarda infarkta. Ilgstošai ārstēšanai pēc miokarda infarkta ar kreisā kambara disfunkciju (kreisā kambara izsviedes frakcija (KKIF) ≤ 40%) kombinācijā ar AKE inhibitoriem un citu ārstēšanu, kas ieteikta pacientiem pēc miokarda infarkta.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Tabletes nav jālieto ēšanas laikā. Tomēr sirds mazspējas slimniekiem ieteicams lietot karvedilolu kopā ar ēdienu, lai uzsūkšanās būtu lēnāka un mazinātos ortostatiskas hipotensijas risks.
Devas jānosaka individuāli. Ārstēšana jāsāk ar mazām devām, kas jāpalielina pakāpeniski, līdz sasniegts vēlamais klīniskais efekts. Lietojot pirmo devu, un katras turpmākās devas palielināšanas gadījumā ieteicams stundu pēc zāļu ieņemšanas mērīt pacienta asinsspiedienu stāvus stāvoklī, lai izslēgtu iespējamu hipotensiju.
Ārstēšana ar Coryol jāpārtrauc pakāpeniski, samazinot devu 1 – 2 nedēļu laikā.
Gados vecāki pacienti pret karvedilola iedarbību var būt jutīgāki, un šiem pacientiem ir nepieciešama rūpīgāka kontrole.
Ja ārstēšana pārtraukta ilgāk nekā 2 nedēļas, tā atkal jāsāk ar mazāko devu.
Tas ir īpaši svarīgi, ja pacientam ir koronāra sirds slimība.
Esenciāla hipertensija
Pieaugušie
Coryol sākuma deva ir 12,5 mg no rīta pēc brokastīm vai 6,25 mg 2 reizes dienā (no rīta un vakarā). Pēc 7 – 14 ārstēšanas dienām (iespējams pat pēc 2 dienām) devu var palielināt līdz 25 mg (viena 25 mg tablete) no rīta vai 12,5 mg 2 reizes dienā. Pēc 14 ārstēšanas dienām devu var atkal palielināt līdz 25 mg Coryol 2 reizes dienā.
Maksimālā Coryol dienas deva hipertensijas ārstēšanai ir 25 mg 2 reizes dienā.
Ieteicamā Coryol sākuma deva hipertensijas ārstēšanai pacientiem ar sirds mazspēju ir 3,125 mg 2 reizes dienā.
Gados vecāki pacienti
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Koronārā sirds slimība
Pieaugušie
Ieteicamā deva terapijas sākšanai ir 12,5 mg divas reizes dienā pirmās divas dienas. Pēc tam ieteicaamā deva ir 25 mg 2 reizes dienā. Ja nepieciešams, devu var pakāpeniski palielināt ar vismaz divu nedēļu starplaiku līdz maksimālai ieteicamajai dienas devai 100 mg, ko lieto dalītās devās (2 reizes dienā).
Gados vecāki pacienti
Maksimālā Coryol deva hroniskas stenokardijas ārstēšanai gados vecākiem cilvēkiem ir 25 mg 2 reizes dienā.
Hroniska stabila stenokardija
Pieaugušie
Coryol sākuma deva ir 12,5 mg 2 reizes dienā pēc ēšanas. Pēc 7 – 14 ārstēšanas dienām vai pat pēc 2 dienām devu var palielināt līdz 25 mg 2 reizes dienā.
Maksimālā Coryol dienas deva hroniskas stenokardijas ārstēšanai ir 25 mg 2 reizes dienā.
Ieteicamā maksimālā dienas deva ir 100 mg dalītās devās (divas reizes dienā).
Ieteicamā Coryol sākuma deva stenokardijas ārstēšanai pacientiem ar sirds mazspēju ir 3,125 mg 2 reizes dienā.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem maksimālā ieteicamā Coryol deva hroniskas stenokardijas ārstēšanai ir 25 mg 2 reizes dienā.
Hroniska sirds mazspēja
Pieaugušie
Coryol ieteicams lietot par papildlīdzekli standarta zālēm, piemēram, diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitoriem vai sirds glikozīdiem stabilas vieglas, vidēji smagas vai smagas hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai. Pacientam Coryol drīkst dot tikai pēc diurētiskā līdzekļa, AKE inhibitora un sirds glikozīdu (ja tos lieto) devas līdzsvarošanas.
Devas jānosaka individuāli. Pirmās 2 – 3 stundas pēc sākumdevas lietošanas vai devas palielināšanas pacientam jāatrodas stingrā medicīniskā uzraudzībā un jāpārbauda zāļu panesamība. Ja pacienta sirdsdarbība kļūst lēnāka par 55 reizēm minūtē, Coryol deva jāmazina. Ja rodas hipotensijas simptomi, uzreiz jāapsver diurētiskā līdzekļa vai AKE inhibitora devas mazināšana; ja ar to nepietiek, parasti jāmazina Coryol deva.
Coryol terapijas sākumā vai palielinot devu, īslaicīgi var pastiprināties sirds mazspēja. Šai gadījumā jāpalielina diurētisko līdzekļu deva. Dažkārt var būt īslaicīgi jāmazina Coryol deva vai jāpārtrauc tā terapija. Coryol var atsākt lietot vai devu atkal palielināt, kad stabilizējas klīniskais stāvoklis.
Sākuma deva ir 3,125 mg 2 reizes dienā. Ja pacients šo devu panes labi, to pakāpeniski (ik pēc divām nedēļām) var palielināt, līdz sasniegta optimālā deva. Turpmāk lietojamās devas ir 6,25 mg 2 reizes dienā, tad 12,5mg 2 reizes dienā un visbeidzot 25 mg 2 reizes dienā. Pacientam(-ei) jālieto lielākā deva, kurai ir laba panesamība. Maksimālā ieteicamā deva ir 25 mg 2 reizes dienā. Ja pacients sver vairāk par 85 kg, devu var piesardzīgi palielināt līdz 50 mg 2 reizes dienā.
Gados vecāki pacienti
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Kreisā kambara disfunkcija pēc akūta miokarda infarkta
Pieaugušie
Deva jānosaka individuāli un ārstam stingri jākontrolē devas palielināšanas periods. Ārstēšanu var sākt slimnīcā vai ambulatori, ja pacientam ir stabila hemodinamika un šķidruma aizture ir samazināta.
Citas īpašas populācijas
Pediatriskā populācija
Coryol drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav noskaidrota.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem Coryol deva rūpīgi jāpielāgo.
Coryol nav ieteicams pacientiem ar smagu aknu mazspēju.
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar sistolisko asinsspiedienu virs 100 mmHg nav jāpielāgo deva (skatīt arī 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Lietošanas veids
Tabletes nav jālieto ēšanas laikā. Tomēr sirds mazspējas slimniekiem ieteicams lietot karvedilolu kopā ar ēdienu, lai uzsūkšanās būtu lēnāka un mazinātos ortostatiskas hipotensijas risks.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret karvedilolu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Bronhu spazmas vai astma anamnēzē.
Nestabila vai dekompensēta sirds mazspēja.
Kardiogēnisks šoks.
Izteikta hipotensija (SA <85 mm Hg).
Izteikta bradikardija (< 50 sitieniem minūtē).
Sinusa mezgla vājuma sindroms (arī sinuatriāla blokāde).
Otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulāra blokāde, ja vien nav ievietots pastāvīgs kardiostimulators.
Princmetāla stenokardija.
Smagi perifēro artēriju asinsrites traucējumi.
Aknu darbības traucējumi ar klīniskām izpausmēm.
Metaboliska acidoze.
Feohromocitoma (ja vien nav atbilstoša kontrole ar alfa receptoru blokādi).
Pacienti, kas intravenozi saņem verapamilu vai diltiazēmu, nedrīkst lietot Coryol, jo var rasties smaga hipotensija un bradikardija.
Barošana ar krūti.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hroniska sastrēguma sirds mazspēja
Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju karvedilola devas palielināšanas laikā var pastiprināties sirds mazspēja vai šķidruma aizture. Ja rodas šādi simptomi, jāpalielina diurētiskā līdzekļa deva un karvedilola devu drīkst turpināt palielināt tikai pēc klīniskā stāvokļa stabilizēšanās. Reizēm var būt nepieciešama karvedilola devas samazināšana vai retos gadījumos īslaicīga tā lietošanas pārtraukšana. Šādas epizodes neizslēdz turpmāku veiksmīgu karvedilola devas palielināšanu. Karvedilols jālieto piesardzīgi kombinācijā ar uzpirkstītes glikozīdiem, jo abas zāles palēnina AV vadīšanu.
Nieru darbība sastrēguma sirds mazspējas gadījumā
Nieru darbības atgriezeniska pasliktināšanās tika novērota karvedilola terapijas gadījumā pacientiem ar hronisku sirds mazspēju ar zemu asinsspiedienu (sistoliskais < 100 mmHg), išēmisko sirds slimību un difūzu vaskulāru slimību un/vai nieru mazspēju.
Kreisā kambara disfunkcija pēc akūta miokarda infarkta
Pirms uzsākt ārstēšanu ar karvedilolu pacientam jābūt klīniski stabilam un jāsaņem AKE inhibitors vismaz iepriekšējās 48 stundas, un AKE inhibitora devai jābūt stabilai vismaz iepriekšējās 24 stundas.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība
Karvedilols jālieto piesardzīgi pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) un ar bronho spastisku komponentu, ja viņi nesaņem iekšķīgas vai inhalējamas zāles, un tikai tad, ja iespējamais guvums pārsniedz iespējamo risku.
Pacientiem ar noslieci uz bronhu spazmu var rasties elpošanas distress iespējamas elpceļu pretestības palielināšanās dēļ. Karvedilola lietošanas sākšanas un devas palielināšanas laikā pacienti stingri jāuzrauga, un karvedilola deva jāsamazina, ja ārstēšanas laikā novērotas bronhu spazmas.
Cukura diabēts
Pacientiem ar cukura diabētu karvedilols jālieto piesardzīgi, jo tas var izraisīt glikēmijas kontroles pasliktināšanos vai var tikt maskētas vai vājinātas agrīnas akūtas hipoglikēmijas pazīmes un simptomi. Alternatīva bēta-blokatoriem parasti tiek izmantota insulīnatkarīgajiem pacientiem. Tādēļ regulāri jānovēro glikozes līmenis asinīs cukura diabēta pacientiem pie karvedilola lietošanas uzsākšanas vai devas palielināšanas un attiecīgi jāpielāgo hipoglikēmijas terapija (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Perifēro asinsvadu slimība un Reino sindroms
Karvedilolu jālieto piesardzīgi pacientiem ar perifēru asinsvadu slimību (piemēram, Reino sindromu), jo bēta blokatori var izraisīt vai pastiprināt arteriālas mazspējas simptomus.
Tireotoksikoze
Karvedilols var maskēt tireotoksikozes simptomus.
Bradikardija
Karvedilols var izraisīt bradikardiju. Ja pacienta pulss palēninās līdz mazāk par 55 sitieniem minūtē, karvedilola deva jāsamazina.
Paaugstināta jutība
Karvedilolu jālieto piesardzīgi pacientiem ar nopietnām paaugstinātas jutības reakcijām anamnēzē un pacientiem, kam bijusi desensibilizācijas terapija, jo bēta blokatori var palielināt gan jutību pret alergēniem, gan paaugstinātas jutības reakciju smagumu.
Smagas ādas nevēlamās blakusparādības
Karvedilola lietošanas laikā ziņots par ļoti retiem smagu ādas nevēlamo blakusparādību, piemēram, toksiskas epidermas nekrolīzes (TEN) un Stīvensa-Džonsona sindroma (SJS), gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem rodas ar karvedilolu iespējami saistītas smagas ādas nevēlamās blakusparādības, karvedilola lietošana pilnībā jāpārtrauc.
Psoriāze
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar bēta blokatoru terapiju saistīta psoriāze, karvedilolu drīkst lietot tikai pēc riska un ieguvuma attiecības izvērtēšanas.
Mijiedarbība ar citām zālēm
Ir vairākas svarīgas farmakokinētiskas un farmakodinamiskas mijiedarbības ar citām zālēm (piemēram, digoksīnu, ciklosporīnu, rifampicīnu, narkozes līdzekļiem, zālēm pret aritmiju skatīt 4.5. apakšpunktu).
Feohromocitoma
Pacientiem ar feohromocitomu pirms bēta blokatoru lietošanas jāsāk lietot α blokatorus. Lai gan karvedilolam piemīt α un bēta blokatoru farmakoloģiskā aktivitāte, nav pieredzes par tā lietošanu šī stāvokļa gadījumā. Tādēļ jāievēro piesardzība, lietojot karvedilolu pacientiem, kuriem varētu būt feohromocitoma.
Princmetala vazospastiska stenokardija
Pacientiem ar Princmetala vazospastisku stenokardiju līdzekļi ar neselektīvu bēta bloķējošu darbību var izraisīt sāpes krūtīs. Nav klīniskas pieredzes par karvedilola lietošanu šādiem pacientiem, lai gan karvedilola bēta receptorus bloķējošā darbība var novērst šādus simptomus. Tomēr pacientiem ar aizdomām par Princmetala vazospastisku stenokardiju karvedilols jālieto uzmanīgi.
Kontaktlēcas
Kontaktlēcu valkātāji jābrīdina par iespējamu asaru izdalīšanās samazināšanos.
Lietošanas pārtraukšanas sindroms
Ārstēšanu ar karvedilolu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, īpaši pacientiem, kuriem ir išēmiska sirds slimība. Karvedilola lietošanas pārtraukšanai jābūt pakāpeniskai (divu nedēļu laikā).
Laktoze
Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Saharoze
Šīs zāles satur saharozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharozes-izomaltāzes nepietiekamību.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Farmakokinētiskā mijiedarbība
Karvedilola ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku
Karvedilols ir P glikoproteīna substrāts un inhibitors. Tādēļ P glikoproteīna transportēto zāļu biopieejamība var palielināties, ja vienlaikus lieto karvedilolu. Turklāt P glikoproteīna induktori vai inhibitori var mainīt karvedilola biopieejamību.
CYP2D6 un CYP2C9 inhibitori un induktori stereoselektīvi var mainīt karvedilola sistēmisko un/vai presistēmisko metabolismu, palielinot vai samazinot R un S karvedilola koncentrāciju plazmā. Turpmāk minēti daži pacientiem vai veseliem cilvēkiem novēroti piemēri, bet uzskaitījums nav pilnīgs.
Digoksīns: dažos pētījumos, kuros piedalījušies klīniski veseli cilvēki un pacienti ar sirds mazspēju, pierādīta digoksīna kopējās iedarbības palielināšanās pat par 20%. Vīriešiem novērota nozīmīgi lielāka ietekme nekā sievietēm. Tādēļ, sākot karvedilola lietošanu, pielāgojot tā devu vai pārtraucot tā lietošanu, ir ieteicama digoksīna līmeņa kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu). Karvedilolam nebija ietekmes uz intravenozi ievadītu digoksīnu.
Ciklosporīns: divos pētījumos, kuros piedalījās pacienti, kam veikta nieru un sirds transplantācija un kas iekšķīgi lietoja ciklosporīnu, tā koncentrācija plazmā palielinājās pēc karvedilola lietošanas sākšanas. Karvedilols palielina iekšķīgi lietota ciklosporīna kopējo iedarbību par aptuveni 10 līdz 20%. Lai saglabātu terapeitisku ciklosporīna līmeni, ciklosporīna deva tika samazināta vidēji par 10‑20%. Šīs mijiedarbības mehānisms nav zināms, taču tā iespējami saistīta ar karvedilola inhibējošo ietekmi uz zarnu P‑glikoproteīnu. Ņemot vērā plašās individuālās ciklosporīna līmeņa atšķirības, ieteicams stingri kontrolēt ciklosporīna koncentrāciju pēc karvedilola terapijas sākšanas un atbilstoši pielāgot ciklosporīna devu. Ciklosporīna intravenozas ievadīšanas gadījumā nav sagaidāma mijiedarbība ar karvedilolu.
Citu zāļu ietekme uz karvedilola farmakokinētiku
Rifampicīns: pētījumā, kurā piedalījās 12 veseli cilvēki, karvedilola kopējā iedarbība samazinājās par aptuveni 60%, ja to lietoja vienlaicīgi ar rifampicīnu, un novēroja samazinātu karvedilola ietekmi uz sistolisko asinsspiedienu. Šīs mijiedarbības mehānisms nav zināms, taču tā iespējami saistīta ar rifampicīna inducējošo ietekmi uz zarnu P‑glikoproteīnu. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto karvedilolu un rifampicīnu, ir ieteicama stingra bēta‑blokādes aktivitātes kontrole.
Amiodarons: pētījumā par cilvēka aknu mikrosomām in vitro pierādīja, ka amiodarons un dezetilamiodarons inhibē R‑ un S‑karvedilola oksidāciju. Pacientiem ar sirds mazspēju, kuri vienlaicīgi lietoja karvedilolu un amiodaronu, R‑ un S‑karvedilola koncentrācija pirms nākamās devas lietošanas bija nozīmīgi 2,2 reizes lielāka nekā pacientiem, kuri lietoja tikai karvedilolu. Šo ietekmi uz S‑karvedilolu saistīja ar amiodarona metabolītu dezetilamiodaronu, kas ir spēcīgs CYP2C9 inhibitors. Pacientiem, kuri lieto karvedilola un amiodarona kombināciju, ieteicama bēta‑blokādes aktivitātes kontrole.
Fluoksetīns un paroksetīns: randomizētā, krusteniskā pētījumā, kurā piedalījās 10 pacienti ar sirds mazspēju, fluoksetīna, spēcīga CYP2D6 inhibitora, vienlaicīga lietošana radīja stereoselektīvu karvedilola metabolisma nomākumu, par 77% palielinot vidējo R(+) enantiomēra AUC un statistiski nenozīmīgi par 35% palielinot S(‑) enantiomēra AUC. Tomēr terapijas grupās netika atzīmētas blakusparādību, asinsspiediena vai sirdsdarbības ātruma atšķirības. Spēcīga CYP2D6 inhibitora paroksetīna vienas devas ietekmi uz karvedilola farmakokinētiku pētīja 12 klīniski veseliem cilvēkiem pēc vienas iekšķīgas tā devas. Neraugoties uz nozīmīgu R‑ un S‑karvedilola kopējās iedarbības palielināšanos, šiem klīniski veselajiem cilvēkiem nenovēroja klīnisku ietekmi.
Farmakodinamiska mijiedarbība
Insulīns vai perorālas hipoglikemizējošas zāles: zāles ar bēta blokatoru īpašībām var pastiprināt insulīna un perorālo hipoglikemizējošo zāļu glikozes līmeni samazinošo darbību. Hipoglikēmijas pazīmes var būt maskētas vai pavājināties (īpaši tahikardija). Tādēļ pacientiem, kuri lieto insulīnu vai perorālas hipoglikemizējošas zāles, ieteicams regulāri kontrolēt glikozes līmeni asinīs.
Kateholamīna līmeni mazinošas zāles: stingri jākontrolē, vai pacientiem, kuri lieto zāles ar bēta blokatoru īpašībām un zāles, kas mazina kateholamīnu līmeni (piemēram, rezerpīns un monoamīnoksidāzes inhibitori), neparādās hipotensijas un/vai smagas bradikardijas pazīmes.
Digoksīns: Vienlaicīga bēta blokatoru un digoksīna lietošana var izraisīt atrioventrikulārās vadāmības (AV) laika papildus pagarināšanos.
Nedihidropiridīna grupas kalcija kanālu blokatori vai citi antiaritmiskie līdzekļi: kombinācijā ar karvedilolu tie var palielināt AV vadīšanas traucējumu risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Karvedilolu lietojot vienlaicīgi ar diltiazemu, novēroti atsevišķi vadīšanas traucējumu gadījumi (retos gadījumos – ar hemodinamiskiem traucējumiem). Tāpat kā lietojot citas zāles ar bēta blokatoru īpašībām, gadījumos, kad karvedilols iekšķīgi jālieto kopā ar verapamila vai diltiazema tipa nedihidropiridīna grupas kalcija kanālu blokatoriem, amiodaronu vai citiem antiaritmiskiem līdzekļiem, ieteicams kontrolēt EKG un asinsspiedienu.
Klonidīns: vienlaicīga klonidīna un zāļu ar bēta blokatoru īpašībām lietošana var pastiprināt asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu mazinošo darbību. Ja jāpārtrauc vienlaicīga terapija ar zālēm ar bēta blokatoru īpašībām un klonidīnu, vispirms jāpārtrauc bēta blokatoru lietošana. Ārstēšanu ar klonidīnu var pārtraukt vairākas dienas vēlāk, pakāpeniski samazinot devu.
Antihipertensīvie līdzekļi: Tāpat kā citi līdzekļi ar bēta blokatoru īpašībām, karvedilols var pastiprināt citu vienlaicīgi lietotu antihipertensīvu zāļu (piemēram, α1 receptoru antagonistu) darbību vai tādu zāļu darbību, kam viena no blakusparādībām ir hipotensija.
Anastēzijas līdzekļi: Anestēzijas laikā jāpievērš uzmanība sinerģiskai negatīvai inotropiskai un hipotensīvai karvedilola un anestēzijas līdzekļu iedarbībai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
NPL: nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) un bēta adrenoblokatoru vienlaicīga lietošana var paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt asinsspiediena kontroles traucējumus.
Bronhus paplašinoši bēta agonisti: nekardioselektīvi bēta blokatori darbojas pret bēta agonistu bronhus paplašinošu darbību. Ieteicams rūpīgi uzraudzīt pacientus.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav atbilstošas klīniskas pieredzes, lietojot karvedilolu sievietēm grūtniecības laikā.
Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām un attīstību pēc dzimšanas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms.
Karvedilolu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien iespējamais guvums nav lielāks par iespējamo risku.
Bēta blokatori samazina placentas apasiņošanu, kas var izraisīt intrauterīnu augļa bojāeju, kā arī priekšlaicīgas dzemdības. Turklāt auglim un jaundzimušajam var rasties blakusparādības (īpaši hipoglikēmija un bradikardija). Jaundzimušajam postnatālajā periodā var būt palielināts sirds un plaušu komplikāciju risks. Pētījumos ar dzīvniekiem nav pierādīts, ka karvedilolam būtu teratogēna ietekme (skatīt arī 5.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Pētījumos ar dzīvniekiem noteikts, ka karvedilols un/vai tā metabolīti izdalās žurku pienā. Karvedilola izdalīšanās ar cilvēka pienu nav pierādīta. Taču vairums bēta blokatoru, īpaši lipofilie savienojumi, nonāks cilvēka mātes pienā, lai arī dažādā pakāpē. Tādēļ pēc karvedilola lietošanas barošana ar krūti nav ieteicama.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par karvedilola ietekmi uz pacientu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Individuāli atšķirīgu reakciju (piemēram, reiboņa, noguruma) dēļ var tikt traucēta spēja vadīt transportlīdzekli, apkalpot mehānismus vai strādāt nedrošos apstākļos. Tas īpaši attiecas uz terapijas sākumu, devas palielināšanu vai zāļu maiņu, kā arī lietošanu kopā ar alkoholu.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Biežuma kategorijas grupas:
Ļoti bieži (≥ 1/10)
Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)
Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)
Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000)
Ļoti reti (< 1/10 000)
Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Infekcijas un infestācijas
bieži: bronhīts, pneimonija, augšējo elpošanas ceļu infekcija, urīnceļu infekcija.
Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi
- bieži: anēmija;
reti: trombocitopēnija;
ļoti reti: leikopēnija.
Imūnās sistēmas traucējumi
ļoti reti: paaugstināta jutība (alerģiska reakcija).
Vielmaiņas un uztures traucējumi
- bieži: ķermeņa masas pieaugums, hiperholesterinēmija, glikozes līmeņa izmaiņas (hiperglikēmija, hipoglikēmija) pacientiem ar cukura diabētu.
Psihiskie traucējumi
- bieži: depresija, nomākts garastāvoklis;
retāk: miega traucējumi.
Nervu sistēmas traucējumi
- ļoti bieži: reibonis, galvassāpes;
- retāk: pirmsģīboņa sajūtas, ģībonis, parestēzija.
Acu bojājumi
- bieži: redzes traucējumi, samazināta asaru izdalīšanās (sausas acs sindroms) un acu kairinājums.
Sirds funkcijas traucējumi
- ļoti bieži: sirds mazspēja;
bieži: bradikardija;
- retāk: atrioventrikulārā blokāde, stenokardija.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
- ļoti bieži: hipotensija;
- bieži: ortostatiska hipotensija, perifērās cirkulācijas traucējumi (aukstas ekstremitātes, perifēro asinsvadu slimības, klīniskās ainas paasināšanās pacientiem ar mijklibošanu un Reino sindromu), hipertensija.
Elpošanas sistēmas, krūšu kurvja un videnes slimības
- bieži: aizdusa, plaušu tūska, astma predisponētiem pacientiem;
reti: aizlikts deguns, gripai līdzīgi simptomi.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
- bieži: slikta dūša, caureja, vemšana, dispepsija, sāpes vēderā;
retāk: aizcietējums;
reti: sausa mute.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
- ļoti reti: alanīna aminotransferāzes (ALAT), aspartāma transferāzes (ASAT) un gammaglutamiltransferāzes (GGT) rādītāju paaugstināšanās.
Ādas un zemādas audu bojājumi
retāk: ādas reakcijas (piemēram, alerģiski izsitumi, dermatīts, nātrene, nieze, psoriātiski vai ēdes veida ādas bojājumi), alopēcija.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
- bieži: sāpes ekstremitātēs.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
bieži: nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi pacientiem ar ar difūzu vaskulāru slimību un/vai traucētu nieru darbību;
reti: urinācijas traucējumi;
ļoti reti: urīna nesaturēšana sievietēm.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
retāk: erektilā disfunkcija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
- ļoti bieži: astēnija (nogurums) un ķermeņa masas palielināšanās;
- bieži: tūska, sāpes.
Atsevišķu blakusparādību apraksts
Nevēlamo blakusparādību biežums nav atkarīgs no devas, izņemot reiboni, redzes traucējumus un bradikardiju. Reibonis, sinkope, galvassāpes un astēnija parasti ir viegli izteiktas blakusparādības un galvenokārt var rasties ārstēšanas sākumā.
Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju karvedilola devas palielināšanas laikā iespējama sirds mazspējas pastiprināšanās un šķidruma aizture (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sirds mazspēja bija bieži novērota blakusparādība gan ar placebo, gan ar karvedilolu ārstētiem pacientiem (attiecīgi 14,5% un 15,4% pacientu ar kreisā kambara disfunkciju pēc akūta miokarda infarkta).
Turpmāk norādītās nevēlamās blakusparādības atklātas karvedilola pēcreģistrācijas uzraudzības laikā. Tā kā par šīm nevēlamajām blakusparādībām ziņots nenoteikta lieluma populācijā, ne vienmēr ir iespējams pārliecinoši noteikt to rašanās biežumu un/vai pierādīt cēlonisku saistību ar zāļu iedarbību.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bēta adrenoblokatori kā grupa var izraisīt latenta cukura diabēta manifestēšanos, klīnisks diabēts var pastiprināties un var tikt nomākts glikozes līmeņa kontrregulācijas mehānisms asinīs.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Alopēcija. Smagas ādas nevēlamās blakusparādības (toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Karvedilola lietošana var izraisīt urīna nesaturēšanu sievietēm, kas izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi un pazīmes
Pārdozēšanas gadījumā var būt smaga hipotensija, bradikardija, sirds mazspēja, kardiogēns šoks un sirds apstāšanās. Var būt arī elpošanas traucējumi, bronhu spazmas, vemšana, apziņas traucējumi un ģeneralizēti krampji.
Ārstēšana
Jākontrolē, vai pacientam nerodas iepriekš minētās izpausmes un simptomi, un to terapija jāveic atbilstoši ārstējošo ārstu labākajam spriedumam un parastajai terapijas praksei pacientiem ar bēta‑blokatora pārdozēšanu (piemēram, atropīns, transvenoza sirds stimulācija, glikagons, fosfodiesterāzes inhibitors, piemēram, amiodarons vai milrinons, bēta‑simpatomimētiskie līdzekļi).
Kuņģa skalošana vai vemšanas izraisīšana var būt noderīga pirmajās stundās pēc zāļu ieņemšanas.
Svarīga piezīme
Smagas pārdozēšanas gadījumā ar šoka simptomiem atbalstoša terapija jāturpina pietiekami ilgi, t. i., līdz pacienta stāvoklis stabilizējas, jo iespējama eliminācijas pusperioda pagarināšanās un karvedilola pārsadale no dziļākiem nodalījumiem.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: alfa un bēta adrenoblokatori, ATĶ kods: C07AG02.
Darbības mehānisms
Karvedilols ir vazodilatējošs, neselektīvs bēta-blokators, kas samazina perifēro asinsvadu pretestību ar selektīvu alfa1-receptoru blokādi un caur neselektīvu bēta-blokādi nomāc renīna-angiotenzīna sistēmu. Ir samazināta plazmas renīna aktivitāte un ir reta šķidruma aizture. Daži no tradicionālo bēta-blokatoru ierobežojumiem nav piemērojami vazodilatējošajiem bēta blokatoriem, kā karvedilolam.
Farmakodinamiskā iedarbība
Karvedilols mazina spiedienu plaušu artērijā un labajā sirds priekškambarī. α1 adrenoreceptoru bloķēšana izraisa perifērisku vazodilatāciju un mazina sistēmisko asinsvadu pretestību. Pateicoties šai ietekmei, zāles atslogo sirds muskuli un novērš stenokardijas rašanos. Pacientiem ar sirds mazspēju karvedilols palielina kreisā kambara izsviedes frakciju un mazina slimības simptomus. Līdzīga ietekme novērota pacientiem ar kreisā sirds kambara disfunkciju. Karvedilolam nav iekšējas simpatomimētiskas aktivitātes un līdzīgi propranololam tam ir membrānu stabilizējošas īpašības. Renīna aktivitāte plazmā ir samazināta, šķidruma aizture ir reti. Izteiktākā ietekme uz asinsspiedienu un sirdsdarbību ir izteiktāka 1 – 2 stundas pēc lietošanas.
Hipertensijas slimniekiem ar normālu nieru darbību karvedilols mazina nieru asinsvadu pretestību, būtiski nemainot glomerulāro filtrāciju, plazmas plūsmu nierēs un elektrolītu izdalīšanos. Perifērā asins plūsma tiek uzturēta, tādēļ aukstas ekstremitātes, ko bieži novēro ārstēšanas laikā ar bēta blokatoriem, rodas reti.
Parasti karvedilols būtiski neietekmē lipoproteīnu koncentrāciju serumā.
Klīniskā efektivitāte
Nieru darbības traucējumi
Vairākos atklātos pētījumos ir pierādīts, ka karvedilols ir efektīvs līdzeklis pacientiem ar renālu hipertensiju. Tas attiecas arī uz pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, un pacientiem pēc nieru transplantācijas. Karvedilols izraisa pakāpenisku asinsspiediena pazemināšanos gan dialīzes dienās, gan dienās, kad dialīze netiek veikta, un asinsspiedienu pazeminošā ietekme ir salīdzināma ar ietekmi, kādu novēro pacientiem ar normālu nieru darbību.
Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti salīdzinošos klīniskos pētījumos par pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, ir secināts, ka karvedilols ir efektīvāks un labāk panesams nekā kalcija kanālu blokatori.
Pacientiem ar dilatācijas kardiomiopātiju, kuriem veic dialīzi, karvedilols samazina saslimstību un mirstību. Metaanalīze par ar placebo kontrolētiem klīniskiem pētījumiem, kuros piedalījies liels skaits pacientu (> 4000) ar vieglu vai vidēji smagu hronisku nieru slimību, apliecina, ka karvedilola lietošana pacientiem, kuriem ir sirds kreisā kambara disfunkcija ar simptomātisku sirds mazspēju vai bez tās, samazina visu cēloņu izraisītu mirstību, kā arī ar sirds mazspēju saistītu sarežģījumu rašanās biežumu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc 25 mg kapsulas iekšķīgas lietošanas klīniski veseliem cilvēkiem karvedilols ātri uzsūcas un maksimālo koncentrāciju plazmā Cmax 21 mg/l sasniedz pēc aptuveni 1,5 stundām (tmax). Cmax vērtības ir lineāri atkarīgas no devas. Pēc iekšķīgas lietošanas karvedilols ir pakļauts intensīvam pirmā loka metabolismam, tādēļ klīniski veseliem vīriešiem absolūtā biopieejamība ir aptuveni 25%. Karvedilols ir racēmisks maisījums, un S(‑) enantiomērs tiek metabolizēts straujāk nekā R(+) enantiomērs, tādēļ tā absolūtā perorālā biopieejamība ir 15%, salīdzinot ar 31% R(+) enantiomēram. R-karvedilola maksimālā koncentrācija plazmā ir aptuveni 2 reizes lielāka nekā S‑karvedilola koncentrācija.
Pētījumos in vitro ir pierādīts, ka karvedilols ir izplūdes transportproteīna P‑glikoproteīna substrāts. P‑glikoproteīna loma karvedilola apritē ir pierādīta arī in vivo klīniski veseliem cilvēkiem.
Ēdiens neietekmē biopieejamību, saglabāšanās laiku vai maksimālo seruma koncentrāciju, lai gan laiks maksimālās koncentrācijas plazmā sasniegšanai ir pagarināts.
Izkliede
Karvedilols ir izteikti lipofīls savienojums un apmēram 95% apmērā saistās ar plazmasproteīniem. Izkliedes tilpums ir robežās no 1,5 līdz 2 l/kg un palielināts pacientiem ar aknu cirozi. Koncentrācija plazmā ir proporcionāla perorāli lietotai devai.
Metabolisms
Cilvēkiem karvedilols plaši metabolizējas aknās oksidēšanās un konjugācijas ceļā par dažādiem metabolītiem, kas galvenokārt tiek izvadīti ar žulti.
Farmakokinētikas pētījumi cilvēkiem liecina, ka karvedilola oksidatīvais metabolisms ir stereoselektīvs. In vitro pētījuma rezultāti liecināja, ka oksidēšanā un hidroksilēšanā var būt iesaistīti atšķirīgi citohroma P450 izoenzīmi, tai skaitā CYP2D6, CYP3A4, CYP2E1, CYP2C9, kā arī CYP1A2.
Pētījumi, kuros piedalījušies klīniski veseli brīvprātīgie un pacienti, liecina, ka R‑enantiomēru metabolizē galvenokārt CYP2D6. Savukārt S‑enantiomēru metabolizē galvenokārt CYP2D6 un CYP2C9.
Ģenētiskais polimorfisms
Klīnisko farmakokinētikas pētījumu rezultāti cilvēkiem liecina, ka galvenā nozīme R‑ un S‑karvedilola metabolismā ir CYP2D6. Tādēļ CYP2D6 lēnajiem metabolizētājiem R‑ un S‑karvedilola koncentrācija plazmā ir paaugstināta. CYP2D6 genotipa nozīme R‑ un S‑karvedilola farmakokinētikā tika pierādīta populāciju farmakokinētikas pētījumos, savukārt citos pētījumos šis novērojums netika atkārtots. Secināja, ka CYP2D6 ģenētiskajam polimorfismam var būt ierobežota klīniskā nozīme.
Eliminācija
Pēc 50 mg karvedilola vienreizējas iekšķīgas lietošanas aptuveni 60% devas tiek izvadīti žultī un metabolītu formā izvadīti ar fēcēm 11 dienu laikā. Pēc vienreizējas iekšķīgas devas tikai aptuveni 16% devas tiek izvadīti ar urīnu karvedilola vai tā metabolītu formā. Ar urīnu neizmainītā formā tiek izvadīti mazāk nekā 2% līdzekļa. Pēc 12,5 mg devas intravenozas infūzijas veseliem brīvprātīgajiem karvedilola plazmas klīrenss sasniedz aptuveni 600 ml/min, bet eliminācijas pusperiods ir aptuveni 2,5 stundas. 50 mg kapsulas eliminācijas pusperiods šiem pašiem pētījuma dalībniekiem bija 6,5 stundas, kas patiesi atbilst uzsūkšanās pusperiodam no kapsulas. Pēc iekšķīgas lietošanas S‑karvedilola kopējais ķermeņa klīrenss ir aptuveni divas reizes lielāks nekā R‑karvedilolam.
Īpašības pacientos
Karvedilola farmakokinētika ir atkarīga no vecuma; karvedilola plazmas līmenis ir par aptuveni 50% augstāks gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jauniem cilvēkiem. Pētījumā pacientiem ar aknu cirozi karvedilola biopieejamība bija četras reizes lielāka.
Gados vecāki pacienti
Karvedilola koncentrācija plazmā gados veciem pacientiem ir vidēji par apmēram 50% augstāka.
Bērni
Pētījumi pediatriskā populācijā liecina, ka pēc ķermeņa masas standartizētais klīrenss bērniem ir nozīmīgi lielāks nekā pieaugušajiem.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu cirozi karvedilola biopieejamība bija četras reizes lielāka un maksimālais līmenis plazmā piecas reizes lielāks nekā veselām personām. Pacientiem ar traucētu aknu darbību biopieejamība var palielināties līdz 80% samazināta pirmā loka metabolisma dēļ.
Nieru darbības traucējumi
Tā kā karvedilols galvenokārt tiek izvadīts ar izkārnījumiem, nozīmīga uzkrāšanās pacientiem ar nieru bojājumu nevarētu rasties.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Akūtas toksicitātes pētījumi pierādīja zemu perorāli lietota karvedilola toksicitāti LD50 pelēm un žurkām bija vairāk nekā 2 - 8 g/kg un suņiem vairāk nekā 1 g/kg. Pēc atkārtotas 200 mg/kg vai vairāk karvedilola lietošanas žurkām dienā tika novērota sedācija, samazināta ķermeņa masas palielināšanās, asarošana un ptoze. Histopatoloģiskas pārbaudes liecināja, ka aknas ir toksiskas darbības mērķorgāns. Lietojot žurkām 60 mg/kg karvedilola dienā (10 reizes no maksimālās devas cilvēkam), nenovēroja toksiskas pārmaiņas. Atkārtota karvedilola lietošana suņiem (250 mg/kg dienā 13 nedēļas) izraisa samazinātu motoro aktivitāti, vemšanu, siekalošanos un ptozi, un nedaudz samazina ķermeņa masu, palielina kālija līmeni serumā un aknu masu (morfoloģiskas pārmaiņas netika novērotas).
Ilgstoša karvedilola lietošana gan žurku tēviņiem, gan mātītēm samazināja veiksmīgas pārošanās skaitu, paildzināja pārošanās laiku, samazināja dzelteno ķermeņu un apaugļošanās skaitu un palielināja pārtrauktas grūsnības biežumu. Karvedilols toksiski ietekmē grūsnas žurkas, samazina augļa masu un palielina augļu ar izkavētu skeleta attīstību skaitu. Tas nav embriotoksisks un teratogēns trušiem, bet palielina pārtrauktas grūsnības biežumu. Pētījumos ar žurkām pierādīts, ka karvedilols un/vai tā metabolīti šķērso placentāro barjeru un izdalās ar mātes pienu; tie samazina jaundzimušo ķermeņa masu, aizkavē postnatālo attīstību un palielina mirstību.
Vairākās in vitro un in vivo pārbaudēs pierādīts, ka karvedilols nav mutagēns. Ilgstošos (2 gadus) pētījumos ar pelēm un žurkām pierādīts, ka, lietojot devas, kas 12 – 16 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkam piemēroto devu, nebija kancerogēnas ietekmes.
Ne-klīniskos pētījumos ietekme tika novērota tikai lietojot devas, kas krietni pārsniedza maksimālās devas cilvēkam, kas liecina par mazu saistību ar klīnisku lietošanu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Saharoze
Laktozes monohidrāts
Povidons
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Krospovidons
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteriepakojums (Al folija, Al folija): 30 tabletes pa 6,25 mg (3 blisteriepakojumi pa 10 tabletēm) kastītē.
Blisteriepakojums (Al folija, Al folija): 30 tabletes pa 12,5 mg (3 blisteriepakojumi pa 10 tabletēm) kastītē.
Blisteriepakojums (Al folija, Al folija): 30 tabletes pa 25 mg (3 blisteriepakojumi pa 10 tabletēm) kastītē.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
6,25 mg: 03-0359
12,5 mg: 03-0360
25 mg: 03-0361
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 03.03.2009.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
09/2017
SASKAŅOTS ZVA 26-10-2017
PAGE
