Avedol

Apvalkotā tablete

Avedol 6,25 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, PVH/Al blisteris, N30
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai sargātu no gaismas. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Carvedilolum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

3.02 €

Zāļu produkta identifikators

08-0060-02

Zāļu reģistrācijas numurs

08-0060

Ražotājs

Polpharma Pharmaceuticals Works S.A., Poland

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

04-APR-13

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

6,25 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Pharmaceutical Works Polpharma SA, Poland

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Avedol 6,25 mg, 12,5 mg un 25 mg apvalkotās tabletes

Carvedilolum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Avedol un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Avedol lietošanas

3. Kā lietot Avedol

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Avedol

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Avedol un kādam nolūkam tās lieto

Avedol sastāvā ir karvedilols, kas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par alfa un beta blokatoriem. Avedol lieto augsta asinsspiediena un stenokardijas ārstēšanai. Avedol lieto arī kā papildus ārstēšanas līdzekli sirds mazspējas gadījumā, jo tas uzlabo sirdsdarbību.

2. Kas Jums jāzina pirms Avedol lietošanas

Nelietojiet Avedol šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret karvedilolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

- ja Jums ir smaga sirds mazspēja, ko ārstē ar noteiktām intravenozām (ievada vēnā) zālēm;

- ja Jums kādreiz bijusi sēkšana astmas vai citas plaušu slimības dēļ;

- ja Jums ir neārstēta sirds mazspēja vai noteikta veida sirds vadīšanas sistēmas traucējumi (tā sauktā II un III tipa AV blokāde vai tā sauktais sinusa mezgla vājuma sindroms);

- ja Jums ir smagi traucēta sirds darbība (kardiogēnisks šoks);

- ja Jums ir ļoti lēns pulss vai ļoti zems asinsspiediens;

- ja Jums ir nopietni organisma skābju-sārmu līdzsvara traucējumi (metaboliska acidoze);

- ja Jums ir pārmērīga virsnieru darbība (feohromocitoma) un tā netiek ārstēta ar zālēm;

- ja Jums ir ļoti vāja asinsrite plaukstās un pēdās, kuras dēļ tās salst, sāp vai ir mijklibošana;

- ja Jums ir smaga aknu slimība;

- ja Jūs pašlaik ārstē intravenozi ar zālēm, ko lieto augsta asinsspiediena vai sirds slimību ārstēšanā (verapamils vai diltiazēms).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Avedol lietošanas konsultējieties ar ārstu:

  • ja Jums ir sirds mazspēja kopā ar

    • zemu asinsspiedienu,

    • traucētu asins un skābekļa piegādi sirdij (išēmisku sirds slimību) un asinsvadu bojājumi,

    • un/vai nieru bojājumiem,

Tad Jūsu nieru darbība tiks uzraudzīta. Var būt nepieciešams samazināt Jūsu lietoto devu;

  • ja Jums ir cukura diabēts. Ārstēšana ar Avedol var maskēt zema cukura līmeņa asinīs pazīmes. Tādēļ regulāri jāmēra Jūsu cukura līmenis asinīs.

  • ja Jums ir smagi elpošanas traucējumi, kuru dēļ nelietojat zāles, Avedol var pastiprināt šos elpošanas traucējumus;

  • Ja Jums ir bojāti asinsvadi (perifēro asinsvadu slimība);

  • ja Jūs lietojat kontaktlēcas. Avedol var samazināt asaru veidošanos;

  • ja Jums ir Reino sindroms (roku un kāju pirksti vispirms kļūst zilgani, tad balti un tad sārti un pievienojas sāpes). Avedol var pastiprināt šos simptomus;

  • ja Jums ir pastiprināta vairogdziedzera darbība ar pārmērīgu tiroīdā hormona veidošanos, Avedol var maskēt šos simptomus;

  • ja lietojat Avedol un Jums jāveic operācija, lietojot narkozi. Jums tas krietni iepriekš jāpārrunā ar anesteziologu;

  • ja Jums ir ļoti lēns pulss (mazāk par 55 sitieniem minūtē);

  • ja Jums ir bijusi nopietna alerģiska reakcija (piemēram, pret kukaiņu kodienu vai pārtiku) vai Jums tiek veikta vai jāveic alerģijas desensibilizācijas terapija, jo Avedol var vājināt šādu alerģisku reakciju ārstēšanā lietojamu zāļu efektivitāti;

  • ja Jums ir psoriāze;

  • ja Jums ir stenokardijas veids, ko sauc par “Princmetala vazospastisko stenokardiju”;

  • ja Jums ir feohromocitoma (virsnieru dziedzera audzējs).

Citu zāles un Avedol

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Tas ir īpaši svarīgi, lai Jūsu ārsts zinātu, ka Jūs jau ārstējaties ar:

- digoksīnu (sirds mazspējas ārstēšanai);

- rifampicīnu (antibiotisks līdzeklis, ko lieto tuberkulozes ārstēšanai);

- cimetidīnu (zāles kuņģa čūlas, grēmu un skābes atviļņa ārstēšanai);

- ciklosporīnu (zāles, kas nomāc imūnsistēmu, lai novērstu atgrūšanas reakcijas pēc orgānu transplantācijas, lieto arī, piemēram, noteiktu reimatisku vai dermatoloģisku traucējumu gadījumā);

- klonidīnu (zāles asinsspiediena samazināšanai vai migrēnas ārstēšanai);

- verapamilu, diltiazēmu, amiodaronu (zāles neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);

- hinidīnu, dizopiramīdu, meksiletīnu, propafenonu, flekainīdu (zāles neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);

- citām asinsspiedienu pazeminošām zālēm. Karvedilols var pastiprināt citu vienlaicīgi lietotu asinsspiedienu mazinošu zāļu darbību (piemēram, alfa 1 receptoru antagonistu);

- insulīnu vai perorālajām pretdiabēta zālēm (cukura līmenī asinīs samazinošiem līdzekļiem), jo to cukura līmeni asinīs mazinošā darbība var pastiprināties un var rasties zema cukura līmeņa asinīs simptomi;

- narkozes līdzekļiem (zālēm, ko lieto narkozei);

- simpatomimētiskiem līdzekļiem (zālēm, kas pastiprina simpātiskās nervu sistēmas darbību);

- dihidropiridīniem (zālēm augsta asinsspiediena un sirds slimību ārstēšanai);

- nitrātiem (zālēm sirds slimību ārstēšanai), jo tās var pēkšņi samazināt karvedilola asinsspiedienu mazinošo darbību;

- neiromuskulāro pārvadi bloķējošiem līdzekļiem (zālēm, kas samazina muskuļu spriedzi);

- ergotamīnu (zālēm migrēnas ārstēšanai);

- noteiktām pretsāpju zālēm (NPL), estrogēniem (hormoniem) un kortikosteroīdiem (virsnieru hormoniem), jo tie dažos gadījumos var samazināt karvedilola asinsspiedienu mazinošo darbību;

- zālēm, kas satur rezerpīnu, guanetidīnu, metildopu, guanfacīnu un monoamīnoksidāzes inhibitorus (MAOI), zālēm depresijas ārstēšanai, jo tās var pastiprināt turpmāku sirdsdarbības ātruma samazināšanu;

- fluoksetīnu (zālēm depresijas ārstēšanai);

- beta agonistiem bronhodilatatoriem (zālēm astmas ārstēšanai), piemēram, salbutamolu un formoterolu.

Avedol kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Avedol var pastiprināt alkohola darbību.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pastāv kaitīgas ietekmes risks nedzimušam bērnam. Avedol drīkst lietot grūtniecības laikā tikai tad, ja Jūsu ārsts uzskata to par nepieciešamu. Tādēļ vienmēr konsultējieties ar savu ārstu pirms Avedol lietošanas grūtniecības laikā.

Saskaņā ar pētījumiem ar dzīvniekiem zīdīšanas periodā Avedol nonāk mātes pienā un tādēļ to nedrīkst lietot zīdīšanas periodā.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Reibonis un nogurums var rasties ārstēšanas sākumā vai ja ārstēšana tiek mainīta. Ja jūtat reiboni vai vājumu, lietojot tabletes, Jums jāizvairās no transportlīdzekļu vadīšanas vai darba, kas prasa lielu uzmanību.

Avedol satur laktozi

Šīs zāles satur laktozi. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Avedol

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Jums jānorij apvalkotās tabletes ar vismaz pusglāzi ūdens. Jūs varat lietot apvalkotās tabletes kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Pacientiem ar sirds mazspēju tomēr apvalkotās tabletes jālieto kopā ar ēdienu, lai samazinātu reiboņa risku, strauji pieceļoties.

Avedol tabletes pieejamas šādās devās:

6,25 mg, 12,5 mg un 25 mg

Augsts asinsspiediens

Parastā deva ir 1 Avedol 12,5 mg tablete (atbilst 12,5 mg karvedilola) pirmās divas dienas un pēc tam 2 Avedol 12,5 mg tabletes (atbilst 25 mg karvedilola) reizi dienā. Šo devu lietošanai pieejamas cita stipruma Avedol tabletes.

Stenokardija

Parastā deva ir 1 Avedol 12,5 mg tablete (atbilst 12,5 mg karvedilola) divas reizes dienā divas dienas un pēc tam 2 Avedol 12,5 mg tabletes (atbilst 25 mg karvedilola) divas reizes dienā. Šo devu lietošanai pieejamas cita stipruma Avedol tabletes.

Sirds mazspēja

Parastā sākumdeva ir puse Avedol 6,25 mg tablete (atbilst 3,125 mg karvedilola) divas reizes dienā divas nedēļas. Devu var palielināt pakāpeniski, parasti ar divu nedēļu starplaiku.

Tomēr devu var būt nepieciešams palielināt vai samazināt. Jūsu ārsts dos Jums atbilstošus ieteikumus.

Ja esat lietojis Avedol vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Avedol vairāk nekā noteikts, vai ja zāles nejauši lietojis bērns, lūdzu, sazinieties ar savu ārstu, slimnīcu vai zvaniet neatliekamai palīdzībai, lai uzzinātu par risku un saņemtu padomu, kā rīkoties.

Pārdozēšanas simptomi var būt ģībšanas sajūta ļoti zema asinsspiediena dēļ, lēna sirdsdarbība un nopietnos gadījumos neregulāra sirdsdarbība. Var rasties elpošanas grūtības, elpceļu sašaurināšanās, savārgums, pavājināta apziņa un krampji.

Ja esat aizmirsis lietot Avedol

Ja esat aizmirsis lietot devu (vai vairākas devas), lietojiet nākamo devu tās parastā lietošanas laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Avedol

Nepārtrauciet šo zāļu lietošanu, pirms neesat aprunājies ar savu ārstu. Ārsts var likt pārtraukt Avedol lietošanu lēnām 2 nedēļu laikā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Lielākā daļa blakusparādību ir atkarīgas no devas lieluma un izzūd, samazinot devu vai pārtraucot ārstēšanu. Dažas blakusparādības var rasties ārstēšanas sākumā un izzust, turpinot ārstēšanu.

Ļoti bieži (skar vairāk nekā 1 lietotāju no 10)

- Reibonis (piemēram, pēkšņi pieceļoties), galvassāpes.

- Sirdsdarbības traucējumi. Pazīmes ir sāpes aiz krūšu kaula, nogurums, elpas trūkums un roku un kāju pietūkums.

- Zems asinsspiediens. Pazīmes ir reibonis vai pirmsģīboņa sajūta.

- Vājuma un noguruma sajūta.

Reibonis, galvassāpes, vājums un nogurums parasti ir viegli izteikts un vairāk iespējams ārstēšanas sākumā.

Bieži (skar 1 – 10 lietotājus no 100)

- Elpceļu (bronhīts), plaušu (pneimonija), deguna un rīkles infekcijas (augšējos elpceļos). Pazīmes ir sēkšana, elpas trūkums, spiedoša sajūta krūtīs un rīkles iekaisums.

- Urīnceļu infekcijas, kas var apgrūtināt urināciju.

- Mazs sarkano asinsķermenīšu skaits (anēmija). Pazīmes ir nogurums, bāla āda, sirdsklauves un elpas trūkums.

- Ķermeņa masas palielināšanās.

- Holesterīna līmeņa paaugstināšanās (redzama asins analīzēs).

- Apgrūtināta glikozes līmeņa kontrole asinīs cilvēkiem, kuri slimo ar diabētu.

- Nomākuma sajūta.

- Redzes traucējumi, iekaisušas vai sausas acis vājākas asaru izdalīšanās dēļ.

- Lēni sirdspuksti.

- Reibonis vai pirmsģīboņa sajūta pieceļoties.

- Šķidruma aizture. Pazīmes ir visa ķermeņa tūska, kādu ķermeņa daļu, piemēram, plaukstu, pēdu, potīšu un kāju, pietūkums un asiņu kopējā daudzuma palielināšanās organismā.

- Asinsrites traucējumi rokās un kājās. Pazīmes ir aukstas plaukstas un pēdas, pirkstu bālums, tirpšana vai sāpes un sāpes kājās, kas pastiprinās, kad staigājat.

- Elpošanas traucējumi.

- Slikta dūša vai vemšana.

- Caureja.

- Gremošanas traucējumi.

- Sāpes, iespējams, plaukstās un pēdās.

- Nieru darbības traucējumi, piemēram, urinācijas biežuma pārmaiņas.

Retāk (skar 1 – 10 lietotājus no 1000)

- Miega traucējumi.

- Ģībonis.

- Plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejutīgums.

- Ādas bojājumi, piemēram, izsitumi, kas var pārklāt lielu ķermeņa virsmu, piepacelti izsitumi, nieze un sausas ādas plankumi.

- Sirds vadīšanas sistēmas traucējumi.

- Sirdsdarbības traucējumi. Pazīmes ir sāpes krūtīs un elpas trūkums (stenokardija).

- Matu izkrišana.

- Nespēja sasniegt erekciju (erektilā disfunkcija).

Reti (skar 1 – 10 lietotājus no 10 000)

- Mazs trombocītu skaits asinīs. Pazīmes ir viegla zilumu veidošanās un asiņošana no deguna.

- Aizlikts deguns.

Ļoti reti (skar mazāk nekā 1 lietotāju no 10 000)

- Mazs visu balto asinsķermenīšu veidu skaits. Pazīmes ir mutes, smaganu, rīkles un plaušu infekcijas.

- Alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas. Pazīmes var būt apgrūtināta elpošana vai rīšana pēkšņi pietūkušas rīkles vai sejas dēļ vai plaukstu, pēdu un potīšu pietūkums.

- Mutes sausums.

- Aknu darbības traucējumi, kas redzami asins analīzēs.

- Dažām sievietēm var būt apgrūtināta urīnpūšļa kontrole, kad viņas urinē (urīna nesaturēšana). Tas parasti mazinās, kad ārstēšana tiek pārtraukta.

- Impotence.

- Ādas izsitumi vai apsārtums, kas var pārvērsties dzīvību apdraudošās ādas reakcijās, piemēram, plaši izsitumi ar čūlām un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, erythema multiforme).

Avedol var arī izraisīt diabēta pazīmes cilvēkiem, kuriem diabēts ir ļoti vieglā formā, ko sauc par „latentu diabētu”.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši

Zāļu valsts aģentūrai

Jersikas ielā 15

Rīgā, LV 1003

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Avedol

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Blisteri: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C

ABPE pudeles: uzglabāt temperatūrā līdz 25°C

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Avedol satur

Aktīvā viela ir karvedilols.

Viena tablete satur 6,25/12,5/25 mg karvedilola.

Citas sastāvdaļas ir:

tabletes kodolā:

- mikrokristāliskā celuloze,

- laktozes monohidrāts,

- krospovidons CL,

- povidons K30 ,

- bezūdens koloidālais silīcija dioksīds,

- magnija stearāts,

tabletes apvalkā:

- hipromeloze,

- titāna dioksīds (E 171),

- trietilcitrāts,

- makrogols 8000,

- polidekstroze (E 1200).

Avedol ārējais izskats un iepakojums

6,25 mg apvalkotās tabletes: baltas, ovālas, ar dalījuma līniju abās pusēs un uzrakstu "6.25" vienā pusē.

12,5 mg apvalkotās tabletes: baltas, ovālas, ar dalījuma līniju abās pusēs un uzrakstu "12.5" vienā pusē.

25 mg apvalkotās tabletes: baltas, ovālas, ar dalījuma līniju abās pusēs un uzrakstu "25" vienā pusē.

6,25 mg, 12,5 mg un 25 mg tabletes var sadalīt vienādās devās.

Iepakojuma lielums: 30 un 60 apvalkotās tabletes. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs:

Pharmaceutical Works POLPHARMA SA

19 Pelplińska, 83-200 Starogard Gdański, Polija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: 19-02-2019

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Avedol 6,25 mg apvalkotās tabletes

Avedol 12,5 mg apvalkotās tabletes

Avedol 25 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 6,25 mg, 12,5 mg vai 25 mg karvedilola (carvedilolum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: 25 mg/50 mg/100 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

6,25 mg apvalkotās tabletes: baltas, ovālas, ar dalījuma līniju abās pusēs un uzrakstu "6.25" vienā pusē.

12,5 mg apvalkotās tabletes: baltas, ovālas, ar dalījuma līniju abās pusēs un uzrakstu "12.5" vienā pusē.

25 mg apvalkotās tabletes: baltas, ovālas, ar dalījuma līniju abās pusēs un uzrakstu "25" vienā pusē.

6,25 mg, 12,5 mg un 25 mg tabletes var sadalīt vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Esenciāla hipertensija.

Hroniska stabila stenokardija.

Papildu ārstēšana vidēji smagas vai smagas stabilas stenokardijas gadījumā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Avedol pieejami 3 stiprumi: 6,25 mg, 12,5 mg un 25 mg

Devas

Esenciāla hipertensija

Avedol var lietot hipertensijas ārstēšanai monoterapijā vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, īpaši tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem. Ieteicams lietot devu reizi dienā, lai gan maksimāla ieteicamā reizes deva ir 25 mg un ieteicamā maksimālā dienas deva ir 50 mg.

Pieaugušie

Ieteicamā sākumdeva ir 12,5 mg reizi dienā pirmās divas dienas. Pēc tam ārstēšanu turpina ar 25 mg dienā. Ja nepieciešams, devu turpmāk var pakāpeniski palielināt ar divu nedēļu vai lielāku starplaiku.

Gados veci cilvēki

Ieteicamā sākumdeva hipertensijas gadījumā ir 12,5 mg reizi dienā, kas var būt pietiekama arī ilgstošai ārstēšanai. Tomēr, ja ar šo devu nav atbilstošas atbildreakcijas, devu var turpmāk pakāpeniski palielināt ar divu nedēļu vai ilgāku pārtraukumu.

Hroniska stabila stenokardija

Pieaugušie

Ieteicamā sākumdeva ir 12,5 mg divas reizes dienā divas dienas. Pēc tam ārstēšanu turpina ar 25 mg divas reizes dienā. Ja nepieciešams, devu turpmāk var pakāpeniski palielināt ar divu nedēļu vai ilgāku pārtraukumu. Ieteicamā maksimālā dienas deva ir 100 mg, devu dalot (divās reizēs dienā).

Gados veci cilvēki

Ieteicamā sākumdeva ir 12,5 mg divas reizes dienā divas dienas. Pēc tam ārstēšanu turpina ar 25 mg divas reizes dienā, kas ir ieteicamā maksimālā dienas deva.

Sirds mazspēja

Vidēji smagas vai smagas sirds mazspējas ārstēšanai papildus ierastai balstterapijai ar diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitoriem, uzpirkstītes preparātiem un/vai vazodilatatoriem. Pacientam jābūt klīniski stabilam (nav pārmaiņu pēc NYHA klasifikācijas, nav hospitalizēts sirds mazspējas dēļ), un balstterapijai jābūt stabilai vismaz 4 nedēļas pirms ārstēšanas. Bez tam pacientam jāsamazina kreisā kambara izsviedes frakcija, sirdsdarbības biežumam jābūt > 50 sitieniem minūtē un sistoliskam asinsspiedienam > 85 mm Hg (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Sākumdeva ir 3,125 mg divas reizes dienā divas nedēļas. Ja sākumdevu labi panes, karvedilola devu var palielināt ar divu nedēļu vai ilgāku starplaiku, vispirms līdz 6,25 mg divas reizes dienā, tad 12,5 mg divas reizes dienā, kam seko 25 mg divas reizes dienā. Ieteicams devu palielināt līdz augstākam līmenim, ko pacients panes.

Ja sirds mazspēja nav smaga, ieteicamā maksimālā deva ir 25 mg divas reizes dienā pacientiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 85 kg, un 50 mg divas reizes dienā pacientiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 85 kg. Devas palielināšanu līdz 50 mg divas reizes dienā jāveic uzmanīgi, medicīniski stingri uzraugot pacientu.

Ārstēšanas sākumā vai palielinot devu var rasties pārejoša sirds mazspējas simptomu pasliktināšanās, īpaši pacientiem ar smagu sirds mazspēju un/vai lietojot lielas diurētisku līdzekļu devas. Parasti tādēļ nav jāpārtrauc ārstēšana, bet devu nedrīkst palielināt. Pacients jāuzrauga ārstam/kardiologam pēc karvedilola terapijas sākšanas vai devas palielināšanas. Pirms katras devas palielināšanas jāveic iespējamu sirds mazspējas pasliktināšanās simptomu vai izteiktas asinsvadu paplašināšanās simptomu pārbaude (piemēram, nieru darbība, ķermeņa masa, asinsspiediens, sirdsdarbības ātrums un ritms). Sirds mazspējas pasliktināšanos un šķidruma aizturi ārstē, palielinot diurētiska līdzekļa devu, bet karvedilola devu nedrīkst palielināt, līdz pacienta stāvoklis stabilizējas. Ja rodas bradikardija vai pagarinās AV vadīšanas laiks, vispirms jākontrolē digoksīna līmenis. Dažkārt var būt nepieciešams samazināt karvedilola devu vai īslaicīgi pilnībā pārtraukt ārstēšanu. Pat šajos gadījumos karvedilola devas titrēšanu bieži var sekmīgi turpināt.

Ja karvedilola terapiju pārtrauc uz ilgāku laiku par divām nedēļām, tā jāatsāk ar 3,125 mg devu divas reizes dienā un to pakāpeniski palielina saskaņā ar iepriekšminētiem ieteikumiem.

Nieru mazspēja

Deva jānosaka katram pacientam individuāli, bet saskaņā ar farmakokinētiskiem raksturlielumiem nav pierādījumu, ka pacientiem ar nieru mazspēju nepieciešama karvedilola devas pielāgošana.

Vidēji smagi aknu darbības traucējumi

Var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Pediatriskā populācija

Nav pieredzes par bērniem un pusaudžiem.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret karvedilola darbību, un viņu rūpīgāk jāuzrauga.

Tāpat kā lietojot citus beta blokatorus un īpaši pacientiem ar sirds slimībām karvedilola lietošanu jāpārtrauc pakāpeniski (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Tabletes nav jālieto ēšanas laikā. Tomēr sirds mazspējas slimniekiem ieteicams lietot karvedilolu kopā ar ēdienu, lai uzsūkšanās būtu lēnāka un mazinātos ortostatiskas hipotensijas risks.

4.3. Kontrindikācijas

• Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Nestabila/dekompensēta sirds mazspēja, kas atbilst NYHA sirds mazspējas klasifikācijas IV pakāpei, kad vajadzīga intravenoza inotropiska ārstēšana.

• Obstruktīva elpceļu slimība.

• Klīniski izpaudušies aknu darbības traucējumi.

• Bronhu spazmas vai astma anamnēzē.

• Otrās vai trešās pakāpes AV blokāde (ja vien nav ievietots pastāvīgs kardiostimulators).

• Smaga bradikardija (< 50 sitieni minūtē).

• Kardiogēnisks šoks.

• Sinusa mezgla vājuma sindroms (arī sinoatriāla blokāde).

• Smaga hipotensija (sistoliskais asinsspiediens zemāks par 85 mmHg).

• Metaboliska acidoze.

• Neārstēta feohromocitoma.

• Smagi perifēro artēriju asinsrites traucējumi.

• Vienlaicīga intravenoza ārstēšana ar verapamilu vai diltiazemu (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Hroniska sastrēguma sirds mazspēja

Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju karvedilola devas palielināšanas laikā var pastiprināties sirds mazspēja vai šķidruma aizture. Ja rodas šādi simptomi, jāpalielina diurētiskā līdzekļa deva un karvedilola devu drīkst palielināt tikai pēc klīniskā stāvokļa stabilizēšanās. Reizēm var būt nepieciešama karvedilola devas samazināšana vai retos gadījumos īslaicīga tā lietošanas pārtraukšana. Šādas epizodes neliecina, ka turpmāk karvedilola devu nevarēs veiksmīgi palielināt. Karvedilols jālieto piesardzīgi kombinācijā ar uzpirkstītes glikozīdiem, jo abas zāles palēnina AV vadīšanu.

Karvedilols jālieto galvenokārt papildus diurētiskiem līdzekļiem, AKE inhibitoriem, uzpirkstītes preparātiem un/vai vazodilatatoriem. Ārstēšana jāsāk tikai tad, ja pacienta stāvoklis ir stabilizēts ar ierastu balstterapiju vismaz 4 nedēļas. Dekompensētiem pacientiem jāpanāk stāvokļa līdzsvarošana. Pacienti ar smagu sirds mazspēju, sāls un šķidruma izsīkumu, gados vecāki pacienti vai pacienti ar zemu pamata asinsspiedienu jāuzrauga aptuveni 2 stundas pēc pirmās devas lietošanas vai pēc devas palielināšanas, jo var rasties hipotensija. Izteiktas asinsvadu paplašināšanas dēļ radušos hipotensiju sākumā ārstē, samazinot diurētiska līdzekļa devu. Ja simptomi joprojām saglabājas, var samazināt jebkura AKE inhibitora devu. Karvedilola devu var turpmāk samazināt vai īslaicīgi pārtraukt tā lietošanu, ja tas nepieciešams. Karvedilola devu nedrīkst atkal palielināt pirms sirds mazspējas pasliktināšanās vai vazodilatācijas dēļ radušies simptomi netiek kontrolēti.

Nieru darbība sastrēguma sirds mazspējas gadījumā

Nieru darbības atgriezeniska pasliktināšanās tika novērota karvedilola terapijas gadījumā pacientiem ar hronisku sirds mazspēju ar zemu asinsspiedienu (sistoliskais < 100 mmHg), išēmisko sirds slimību un difūzu vaskulāru slimību un/vai nieru mazspēju. Pacientiem ar sirds mazspēju un šiem riska faktoriem karvedilola devas titrēšanas laikā jāuzrauga nieru darbība. Ja rodas nozīmīga nieru darbības pasliktināšanās, karvedilola deva jāsamazina vai terapiju jāpārtrauc.

Kreisā kambara disfunkcija pēc akūta miokarda infarkta

Pirms ārstēšanas ar karvedilolu sākšanas pacientam jābūt klīniski stabilam un jāsaņem AKE inhibitors vismaz iepriekšējās 48 stundas, un AKE inhibitora devai jābūt stabilai vismaz iepriekšējās 24 stundas.

Hroniska obstruktīva plaušu slimība

Karvedilols jālieto piesardzīgi pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) un ar bronhu spazmām, ja viņi nesaņem iekšķīgas vai inhalējamas zāles, un tikai tad, ja iespējamais guvums ir lielāks par iespējamo risku.

Pacientiem ar noslieci uz bronhu spazmu rašanos var rasties elpošanas distress iespējamas elpceļu pretestības palielināšanās dēļ. Karvedilola lietošanas sākšanas un devas palielināšanas laikā pacienti stingri jāuzrauga, un karvedilola deva jāsamazina, ja ārstēšanas laikā novērotas bronhu spazmas.

Cukura diabēts

Pacientiem ar cukura diabētu karvedilols jālieto piesardzīgi, jo var tikt maskētas vai vājinātas agrīnas akūtas hipoglikēmijas pazīmes un simptomi. Hroniskas sirds mazspējas slimniekiem ar cukura diabētu karvedilola lietošana var izraisīt glikozes līmeņa kontroles pasliktināšanos asinīs.

Perifēro asinsvadu slimība

Karvedilolu jālieto piesardzīgi pacientiem ar perifēru asinsvadu slimību, jo beta blokatori var izraisīt vai pastiprināt arteriālas mazspējas simptomus.

Reino sindroms

Karvedilols jālieto piesardzīgi pacientiem ar perifērās asinsrites traucējumiem (piemēram, Reino sindromu), jo simptomi var pastiprināties.

Tireotoksikoze

Karvedilols var maskēt tireotoksikozes simptomus.

Narkoze un plaša ķirurģiska iejaukšanās

Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem veic vispārēju ķirurģisku operāciju, jo karvedilolam un narkozes līdzekļiem piemīt sinerģiska negatīva inotropiska darbība.

Bradikardija

Karvedilols var izraisīt bradikardiju. Ja pacienta pulss palēninās līdz mazāk par 55 sitieniem minūtē, karvedilola deva jāsamazina.

Paaugstināta jutība

Karvedilols jālieto piesardzīgi pacientiem ar smagām paaugstinātas jutības reakcijām anamnēzē un cilvēkiem, kuriem veic desensibilizācijas terapiju, jo beta blokatori var pastiprināt jutību pret alergēniem un anafilaktisku reakciju smagumu.

Psoriāze

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir ar beta blokatoru terapiju saistīta psoriāze, karvedilolu drīkst lietot tikai pēc riska un ieguvuma attiecības izvērtēšanas.

Vienlaicīga lietošana ar kalcija kanālu blokatoriem

Rūpīga EKG un asinsspiediena kontrole nepieciešama pacientiem, kuri vienlaikus saņem terapiju ar verapamila vai diltiazema tipa kalcija kanālu blokatoru vai citām antiaritmiskām zālēm.

Jāizvairās no vienlaicīgas lietošanas intravenozi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Feohromocitoma

Pacientiem ar feohromocitomu pirms ß blokatoru lietošanas jāsāk lietot α blokatorus. Lai gan karvedilolam piemīt α un ß blokatoru farmakoloģiskā aktivitāte, nav pieredzes par tā lietošanu šī stāvokļa gadījumā. Tādēļ jāievēro piesardzība, lietojot karvedilolu pacientiem, kuriem varētu būt feohromocitoma.

Princmetala vazospastiska stenokardija

Pacientiem ar Princmetala vazospastisku stenokardiju līdzekļi ar neselektīvu ß bloķējošu darbību var izraisīt sāpes krūtīs. Nav klīniskas pieredzes par karvedilola lietošanu šādiem pacientiem, lai gan karvedilola α receptorus bloķējošā darbība var novērst šādus simptomus. Tomēr pacientiem ar aizdomām par Princmetala vazospastisku stenokardiju karvedilols jālieto uzmanīgi.

Kontaktlēcas

Kontaktlēcu valkātāji jābrīdina par iespējamu asaru izdalīšanās samazināšanos.

Lietošanas pārtraukšanas sindroms

Ārstēšanu ar karvedilolu nedrīkst pārtraukt pēkšņi, īpaši pacientiem, kuriem ir išēmiska sirds slimība. Karvedilola lietošanas pārtraukšanai jābūt pakāpeniskai (divu nedēļu laikā).

Cimetidīns vienlaikus jālieto tikai ievērojot piesardzību, jo var pastiprināties karvedilola darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientus, kas vāji metabolizē debrisokvīnu, sākot terapiju, stigri jāuzrauga (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Tā kā ir maza klīniskā pieredze, karvedilolu nedrīkst lietot pacientiem ar labilu vai sekundāru hipertensiju, ortostāzi, akūta iekaisuma sirds slimību, hemodinamiski nozīmīgu sirds vārstuļu vai izplūdes trakta obstrukciju, pēdējās stadijas perifēru arteriālu slimību, vienlaicīgu ārstēšanu ar α1 receptoru antagonistu vai α2 receptoru agonistu.

Negatīvas dromotropiskas darbības dēļ karvedilolu jālieto piesardzīgi pacientiem ar pirmās pakāpes sirds blokādi.

Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Karvedilols ir P-glikoproteīna substrāts, kā arī inhibitors, tāpēc vienlaicīgas karvedilola lietošanas gadījumā var palielināties P-glikoproteīna transportētu zāļu biopieejamība. Turklāt P-glikoproteīna induktori vai inhibitori var mainīt karvedilola biopieejamību.

CYP2D6 un CYP2C9 inhibitori, kā arī induktori var stereoselektīvi mainīt karvedilola sistēmisko un/vai presistēmisko metabolismu, izraisot R- un S-karvedilola koncentrācijas palielināšanos vai samazināšanos plazmā. Daži piemēri, kas novēroti pacientiem vai veselām pētāmām personām, norādīti tālāk, taču saraksts nav visaptverošs.

Digoksīns: digoksīna koncentrācija palielinās par apmēram 15%, ja digoksīnu un karvedilolu lieto vienlaicīgi. Gan digoksīns, gan karvedilols palēnina AV vadīšanu. Ieteicams pastiprināt digoksīna līmeņa kontroli, sākot, pielāgojot vai pārtraucot terapiju ar karvedilolu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Rifampicīns

Pētījumā ar 12 veselām pētāmām personām rifampicīna lietošana pazemināja karvedilola līmeni plazmā par aptuveni 70%, domājams, inducējot P-glikoproteīnu, kas izraisa karvedilola uzsūkšanās samazināšanos zarnās.

Cimetidīns

Cimetidīns palielināja AUC par aptuveni 30%, bet neizraisīja Cmax pārmaiņas.

Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši nelielo cimetidīna ietekmi uz karvedilola līmeni, klīniski nozīmīgas mijiedarbības iespējamība ir minimāla.

Ciklosporīns

Divos pētījumos pacientiem ar pārstādītu nieri un sirdi, perorāli lietojot ciklosporīnu, konstatēts, ka, sākot ārstēšanu ar karvedilolu, paaugstinājās ciklosporīna koncentrācija plazmā. Aptuveni 30% pacientu ciklosporīna deva bija jāsamazina, lai ciklosporīna koncentrāciju saglabātu terapeitiskās robežās, bet pārējiem nekādas korekcijas nebija nepieciešamas. Vidēji ciklosporīna deva šiem pacientiem tika samazināta par aptuveni 20%. Ņemot vērā plašās individuālās ciklosporīna līmeņa atšķirības, ieteicams stingri kontrolēt ciklosporīna koncentrāciju pēc karvedilola terapijas sākšanas un atbilstoši pielāgot ciklosporīna devu.

Amiodarons

Pacientiem ar sirds mazspēju amiodarons samazināja S-karvedilola klīrensu, domājams, inhibējot CYP2C9. Vidējā R-karvedilola koncentrācija plazmā nemainījās. Tādejādi pastāv iespējamas pastiprinātas bēta blokādes risks, ko izraisa S-karvedilola koncentrācijas palielināšanās plazmā.

Fluoksetīns

Randomizētā, krusteniskā pētījumā 10 pacientiem ar sirds mazspēju fluoksetīna – spēcīga CYP2D6 inhibitora – vienlaicīga lietošana izraisīja stereoselektīvu karvedilola metabolisma inhibīciju ar 77% vidējā R(+) enantiomēra AUC palielināšanos. Tomēr starp ārstēšanas grupām nekonstatēja nekādu blakusparādību, asinsspiediena vai sirdsdarbības ātruma atšķirību.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Insulīns vai perorālas hipoglikemizējošas zāles

Zāles ar beta blokatoru īpašībām var pastiprināt insulīna un perorālo hipoglikemizējošo zāļu glikozes līmeni samazinošo darbību. Hipoglikēmijas pazīmes var būt maskētas vai pavājināties (īpaši tahikardija). Tādēļ pacientiem, kuri lieto insulīnu vai perorālas hipoglikemizējošas zāles, ieteicams regulāri kontrolēt glikozes līmeni asinīs.

Digoksīns

Kombinēta beta blokatoru un digoksīna lietošana var izraisīt papildinošu atrioventrikulārā (AV) vadīšanas laika pagarināšanos.

Verapamils, diltiazēms, amiodarons vai citi antiaritmiskie līdzekļi

Kombinācijā ar karvedilolu tie var palielināt AV vadīšanas traucējumu risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Jāveic stingra uzraudzība, karvedilolu lietojot vienlaikus ar vai nu I grupas antiaritmiskiem līdzekļiem, vai amiodaronu (perorāli). Ziņots par bradikardiju, sirds apstāšanos un kambaru fibrilāciju drīz pēc beta blokatoru terapijas sākšanas pacientiem, kas lieto amiodaronu. Pastāv sirds mazspējas risks Ia vai Ic grupas antiaritmisku līdzekļu vienlaicīgas intravenozas terapijas gadījumā.

Kalcija kanālu blokatori (skatīt 4.4 apakšpunktu)

Karvedilolu un diltiazēmu lietojot vienlaicīgi, novēroti atsevišķi vadīšanas traucējumu gadījumi (reti ar hemodinamikas traucējumiem). Tāpat kā lietojot citas zāles ar β blokatoru īpašībām, ja karvedilols tiek lietots iekšķīgi vienlaikus ar verapamila vai diltiazēma tipa kalcija kanālu blokatoriem, ieteicams kontrolēt EKG un asinsspiedienu.

Klonidīns

Vienlaicīga klonidīna un zāļu ar β blokatoru īpašībām lietošana var pastiprināt asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu mazinošo darbību. Ja jāpārtrauc vienlaicīga terapija ar zālēm ar β blokatoru īpašībām un klonidīnu, vispirms jāpārtrauc β blokatora lietošana. Ārstēšanu ar klonidīnu var pārtraukt vairākas dienas vēlāk, pakāpeniski samazinot devu.

Antihipertensīvie līdzekļi

Tāpat kā citi līdzekļi ar β blokatoru īpašībām, karvedilols var pastiprināt citu vienlaicīgi lietotu antihipertensīvu zāļu (piemēram, α1 receptoru antagonistu) darbību vai tādu zāļu darbību, kam viena no blakusparādībām ir hipotensija.

Vienlaicīga ārstēšana ar rezerpīnu, guanetidīnu, metildopu, guanfacīnu un monoamīnoksidāzes inhibitoriem (izņemot MAO-B inhibitorus) var papildus samazināt sirdsdarbības ātrumu. Ieteicama dzīvības pazīmju uzraudzība.

Kateholamīna līmeni mazinošas zāles

Stingri jākontrolē, vai pacientiem, kuri lieto zāles ar β blokatoru īpašībām un zāles, kas mazina kateholamīnu līmeni (piemēram, rezerpīns un monoamīnoksidāzes inhibitori), neparādās hipotensijas un/vai smagas bradikardijas pazīmes.

Anestēzijas līdzekļi

Anestēzijas laikā sinerģiskas negatīvas inotropiskas un hipotensīvas karvedilola un anestēzijas līdzekļu iedarbības dēļ ieteicams rūpīgi kontrolēt dzīvībai svarīgās pazīmes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dihidropiridīni

Ddihidropiridīni un karvedilols jālieto stingrā uzraudzībā, jo ziņots par sirds mazspēju un smagu hipotensiju.

Nitrāti

Pastiprināta hipotensīvā iedarbība.

Estrogēni un kortikosteroīdi

Karvedilola antihipertensīvā darbība samazinās ūdens un nātrija aiztures dēļ.

NPL

Vienlaicīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) un beta adrenoblokatoru lietošana var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos un pavājināt asinsspiediena kontroli.

Simpatomimētiski līdzekļi ar alfa mimētisku un beta mimētisku darbību

Hipertensijas un izteiktas bradikardijas risks.

Ergotamīns

Pastiprinās asinsvadus sašaurinošā darbība.

Neiromuskulāro pārvadi bloķējoši līdzekļi

Pastiprinās neiromuskulārās pārvades blokāde.

Beta agonisti bronhodilatatori

Nekardioselektīvi beta blokatori darbojas pretēji beta agonistu bronhodilatatoru bronhus paplašinošai darbībai. Ieteicama rūpīga pacientu kontrole.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Atbilstošas klīniskās pieredzes par karvedilola lietošanu grūtniecēm nav.

Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām un attīstību pēc dzimšanas (skatīt 5.3 apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms.

Karvedilolu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien iespējamais guvums nav lielāks par iespējamo risku.

Beta blokatori samazina placentas apasiņošanu, kas var izraisīt intrauterīnu augļa bojāeju, kā arī priekšlaicīgas dzemdības. Turklāt auglim un jaundzimušajam var rasties blakusparādības (īpaši hipoglikēmija un bradikardija). Jaundzimušajam postnatālajā periodā var būt palielināts sirds un plaušu komplikāciju risks. Pētījumos ar dzīvniekiem nav pierādīts, ka karvedilolam būtu teratogēna ietekme (skatīt arī 5.3 apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Pētījumos ar dzīvniekiem noteikts, ka karvedilols un tā metabolīti izdalās mātes pienā. Nav zināms, vai karvedilols izdalās ar mātes pienu cilvēkam. Tāpēc karvedilola lietošanas laikā zīdīšana nav ieteicama.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par karvedilola ietekmi uz pacientu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

Individuāli atšķirīgu reakciju (piemēram, reiboņa, noguruma) dēļ var tikt traucēta spēja vadīt transportlīdzekli, apkalpot mehānismus vai strādāt nedrošos apstākļos. Tas īpaši attiecas uz terapijas sākumu, devas palielināšanu vai zāļu maiņu, kā arī lietošanu kopā ar alkoholu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

a) Lietošanas drošuma raksturojuma kopsavilkums

Blakusparādību biežums nav atkarīgs no devas lieluma, izņemot reiboni, redzes traucējumus un bradikardiju.

b) Blakusparādību saraksts tabulas veidā

Vairumam blakusparādību, kas saistītas ar karvedilola lietošanu, risks visām indikācijām ir līdzīgs.

Izņēmumi ir aprakstīti (c) apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību biežumu novērtē šādi:

Ļoti bieži ≥ 1/10

Bieži no ≥ 1/100 līdz < 1/10

Retāk no ≥ 1/1 000 līdz < 1/100

Reti no ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti < 1/10 000

Infekcijas un infestācijas

Bieži: bronhīts, pneimonija, augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži: anēmija

Reti: trombocitopēnija

Ļoti reti: leikopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: paaugstināta jutība (alerģiska reakcija)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: ķermeņa masas palielināšanās, hiperholesterinēmija, glikozes līmeņa kontroles pasliktināšanās asinīs (hiperglikēmija, hipoglikēmija) pacientiem ar jau esošu cukura diabētu

Psihiskie traucējumi

Bieži: depresija, nomākts garastāvoklis

Retāk: miega traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: reibonis, galvassāpes

Retāk: presinkope, sinkope, parestēzija

Acu bojājumi

Bieži: redzes traucējumi, samazināta asaru veidošanās (acu sausums), acu kairinājums

Sirds funkcijas traucējumi

Ļoti bieži: sirds mazspēja

Bieži: bradikardija, tūska, hipervolēmija, šķidruma pārslodze

Retāk: atrioventrikulāra blokāde, stenokardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: hipotensija

Bieži: ortostatiska hipotensija, perifērās asinsrites traucējumi (aukstas ekstremitātes, perifēro asinsvadu slimība, mijklibošanas simptomu pastiprināšanās un Reino sindroms)

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: aizdusa, plaušu tūska, astma predisponētiem pacientiem

Reti: aizlikts deguns

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, caureja, vemšana, dispepsija, sāpes vēderā

Ļoti reti: mutes sausums

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: palielināts alanīnaminotransferāzes (ALAT), aspartātaminotransferāzes (ASAT) un gamma glutamiltransferāzes (GGT) līmenis

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: ādas reakcijas (piemēram, alerģiska eksantēma, dermatīts, nātrene, nieze, psoriātiski un lichen planus līdzīgi ādas bojājumi), alopēcija

Ļoti reti: smagas ādas blakusparādības (piemēram, erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: sāpes ekstremitātēs

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži: nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi pacientiem ar difūzu vaskulāru slimību un/vai traucētu nieru darbību, urinācijas traucējumi,

Ļoti reti: urīna nesaturēšana sievietēm

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk: erektilā disfunkcija

Ļoti reti: impotence

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži: astēnija (nogurums)

Bieži: sāpes

(c) Atsevišķu blakusparādību apraksts

Reibonis, sinkope, galvassāpes un astēnija parasti ir viegli izteiktas blakusparādības un galvenokārt var rasties ārstēšanas sākumā.

Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju karvedilola devas palielināšanas laikā iespējama sirds mazspējas pastiprināšanās un šķidruma aizture (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Sirds mazspēja ir bieži novērota blakusparādība gan ar placebo, gan ar karvedilolu ārstētiem pacientiem (attiecīgi 14,5% un 15,4% pacientu ar kreisā kambara disfunkciju pēc akūta miokarda infarkta).

Lietojot karvedilolu hroniskas sirds mazspējas slimniekiem ar zemu asinsspiedienu, išēmisku sirds slimību un difūzu asinsvadu slimību un/vai nieru mazspēju, novērota atgriezeniska nieru darbības pasliktināšanās (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Beta adrenoblokatori kā grupa var izraisīt latenta cukura diabēta manifestēšanos, klīnisks diabēts var pastiprināties un var tikt nomākts glikozes līmeņa kontrregulācijas mehānisms asinīs.

Karvedilola lietošana var izraisīt urīna nesaturēšanu sievietēm, kas izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai

Jersikas ielā 15

Rīgā, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi un pazīmes

Pārdozēšanas gadījumā var būt smaga hipotensija, bradikardija, sirds mazspēja, kardiogēns šoks un sirds apstāšanās. Var būt arī elpošanas traucējumi, bronhu spazmas, vemšana, apziņas traucējumi un ģeneralizēti krampji.

Ārstēšana

Papildus vispārējiem uzturošiem pasākumiem jākontrolē dzīvībai svarīgās pazīmes un nepieciešamības gadījumā intensīvās aprūpes nodaļā tās jākoriģē.

Pārmērīgas bradikardijas gadījumā var lietot atropīnu, bet kambaru darbības atbalstam ieteicams intravenozi ievadīt glikagonu vai simpatomimētiskos līdzekļus (dobutamīnu, izoprenalīnu). Ja nepieciešama pozitīva inotropiska iedarbība, jāapsver fosfodiesterāzes inhibitoru (FDE) lietošana. Ja intoksikācijas gadījumā pārsvarā vērojama perifēriska vazodilatācija, jālieto norepinefrīns vai noradrenalīns, nepārtraukti uzraugot asinsriti. Pret zālēm rezistentas bradikardijas gadījumā jāizmanto elektrokardiostimulators.

Bronhu spazmu gadījumā jālieto β simpatomimētiskie līdzekļi (aerosola veidā vai intravenozi), vai intravenozi lēnas injekcijas vai infūzijas veidā var ievadīt aminofilīnu. Krampju gadījumā ieteicams veikt lēnu intravenozu diazepāma vai klonazepāma injekciju.

Smagas pārdozēšanas gadījumā ar šoka simptomiem atbalstoša terapija jāturpina pietiekami ilgi, t. i., līdz pacienta stāvoklis stabilizējas, jo iespējama eliminācijas pusperioda pagarināšanās un karvedilola atkārtota izkliede no dziļākiem nodalījumiem.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: alfa un beta blokators

ATĶ kods: C07AG02

Karvedilols ir asinsvadus paplašinošs neselektīvs beta blokators, kas samazina perifēro asinsvadu pretestību, selektīvi bloķējot alfa 1 receptorus un nomācot renīna-angiotensīna sistēmu ar neselektīvu beta blokādi. Samazinās renīna aktivitāte plazmā un šķidruma aizture ir reti.

Karvedilolam nav iekšējas simpatomimētiskas aktivitātes (ISA). Līdzīgi propranololam, tam piemīt membrānu stabilizējošas īpašības.

Karvedilols ir divu stereoizomēru racemāts. Abiem enantiomēriem dzīvnieku modeļos tika atklāta alfa adrenerģisko pārvadi bloķējoša aktivitāte. Neselektīva beta1 un beta2 adrenoreceptorus bloķējoša iedarbība galvenokārt piemīt S(-) enantiomēram.

Karvedilola un tā metabolītu antioksidanta īpašības novērotas in vitro un in vivo pētījumos ar dzīvniekiem un in vitro daudziem cilvēka šūnu veidiem.

Pacientiem ar hipertensiju asinsspiediena samazināšana nav saistīta ar vienlaicīgu perifērās pretestības palielināšanos, kā novērots ar līdzekļiem, kam piemīt tikai beta blokatora īpašības. Sirdsdarbības ātrums nedaudz samazinājās. Izsviedes tilpums nemainās. Nieru asinsrite un nieru funkcijas saglabājās normālas, kā arī perifērā asinsrite, tādēļ aukstas ekstremitātes, ko bieži novēro, lietojot beta blokatorus, novēro reti. Pacientiem ar hipertensiju karvedilols palielina norepinefrīna koncentrāciju plazmā.

Ilgstoši ārstējot pacientus ar stenokardiju, karvedilolam novērota antiišēmiska un sāpes mazinoša darbība. Hemodinamikas pētījumi liecina, ka karvedilols samazina kambaru pirms- un pēcslodzi. Pacientiem ar kreisā kambara darbības traucējumiem vai sastrēguma sirds mazspēju karvedilols labvēlīgi ietekmē hemodinamiku un kreisā kambara izsviedes frakciju un izmērus.

Karvedilolam nav negatīvas ietekmes uz seruma lipīdu vai elektrolītu līmeni. ABL (augsta blīvuma lipoproteīnu) un ZBL (zema blīvuma lipoproteīnu) attiecība saglabājas normāla.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Vispārējais apraksts. Perorāli lietota karvedilola absolūtā biopieejamība ir apmēram 25%. Maksimālais līmenis plazmā tiek sasniegts apmēram 1 stundu pēc devas lietošanas. Pastāv lineāra sakarība starp devu un koncentrāciju plazmā. Pacientiem ar lēnu debrizokvīna hidroksilēšanos, karvedilola koncentrācija plazmā palielinājās 2 – 3 reizes, salīdzinot ar ātriem debrizokvīna metabolizētājiem. Uzturs neietekmē biopieejamību, lai gan laiks līdz maksimālās koncentrācijas plazmā sasniegšanai kļūst ilgāks. Karvedilols ir ļoti lipofīlisks savienojums. Apmēram 98 – 99% karvedilola saistās ar plazmas olbaltumiem. Tā izkliedes tilpums ir apmēram 2 l/kg. Pirmā loka ietekme pēc perorālas lietošanas ir apmēram 60 – 75%.

Vidējais karvedilola eliminācijas pusperiods ir robežās no 6 līdz 10 stundām. Plazmas klīrenss ir apmēram 590 ml/min. Eliminācija notiek galvenokārt ar žulti. Galvenais karvedilola izvadīšanas ceļš ir ar izkārnījumiem. Mazāka daļa tiek izvadīta caur nierēm metabolītu veidā.

Atklāts, ka karvedilols tiek plaši metabolizēts par dažādiem metabolītiem, kas galvenokārt tiek izvadīti žultī. Karvedilols tiek metabolizēts aknās galvenokārt aromātiskā gredzena oksidēšanas un glikuronidācijas veidā. Fenola gredzena demetilēšana un hidroksilēšana dod trīs aktīvos metabolītus ar beta blokatora aktivitāti. Salīdzinot ar karvedilolu, šiem trīs aktīviem metabolītiem piemīt vāja asinsvadus paplašinoša darbība. Balstoties uz preklīniskiem pētījumiem, 4’-hidroksifenolmetabolītam piemīt beta blokatora aktivitāte, kas ir 13 reižu stiprāka par karvedilola aktivitāti. Tomēr metabolīta koncentrācija cilvēkiem ir apmēram 10 reižu zemāka par karvedilola koncentrāciju. Divi no karvedilola hidroksikarbazola metabolītiem ir ļoti spēcīgi antioksidanti, 30 – 80 reižu stiprāki par karvedilolu.

Darbība organismā. Karvedilola farmakokinētiku ietekmē vecums; karvedilola līmenis plazmā ir apmēram par 50% lielāks gados veciem pacientiem, salīdzinot ar jauniem. Pētījumā ar pacientiem ar aknu cirozi karvedilola biopieejamība bija četras reizes lielāka, maksimālais līmenis plazmā piecas reizes lielāks un izkliedes tilpums trīs reizes lielāks nekā veseliem cilvēkiem. Dažiem pacientiem ar hipertensiju ar vidēji smagu (kreatinīna klīrenss 20 - 30 ml/min) vai smagu (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) nieru mazspēju tika novērota karvedilola koncentrācijas plazmā palielināšanās par apmēram 40 – 5 %, salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību. Tomēr šiem rezultātiem bija lielas atšķirības.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Dzīvnieku pētījumos nav gūti nekādi pierādījumi, ka karvedilolam būtu kāda teratogēniska iedarbība. Embriotoksicitāte novērota tikai trušiem pēc lielu devu ievadīšanas. Šo atklājumu nozīme cilvēkam nav skaidra. Beta blokatori samazina placentas apasiņošanu, kas var izraisīt intrauterīnu augļa bojāeju, kā arī priekšlaicīgas dzemdības. Turklāt pētījumos dzīvniekiem atklāts, ka karvedilols šķērso placentas barjeru, tāpēc iespējamas alfa un beta blokādes izraisītas sekas cilvēka auglim un jaundzimušajam, kas arī jāņem vērā. Citu alfa un beta blokatoru lietošanas gadījumā novērotā iedarbība ir perinatāls un neonatāls distress (bradikardija, hipotensija, elpošanas nomākums, hipoglikēmija, hipotermija). Jaundzimušajam postnatālajā periodā ir arī palielināts kardiālu un pulmonālu komplikāciju risks.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Krospovidons CL

Povidons K30

Bezūdens koloidāls silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E 171)

Trietilcitrāts

Makrogols 8000

Polidekstroze

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.

Blisteri: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

ABPE pudeles: uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Plastmasas pudele (ABPE) ar polipropilēna vāku vai blisteris (PVH/alumīnijs)

Iepakojuma lielums: 30 un 60 apvalkotās tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pharmaceutical Works Polpharma SA

19 Pelplińska

83-200 Starogard Gdański,

Polija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

6,25 mg: 08-0060

12,5 mg: 08-0061

25 mg: 08-0062

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 31/03/2008

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

SASKAŅOTS ZVA 30-10-2014