Itranols 100 mg cietās kapsulas
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Itraconazolum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
01-0186-02
01-0186
Olainfarm, AS, Latvija
27-FEB-12
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
100 mg
Kapsula, cietā
Ir apstiprināta
Olainfarm, AS, Latvija
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Itranols 100 mg cietās kapsulas
Itraconazolum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
− Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
− Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
− Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Itranols un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Itranola lietošanas
3. Kā lietot Itranolu
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Itranolu
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Itranols un kādam nolūkam to lieto
Zāļu Itranols aktīvā viela itrakonazols ir pretsēnīšu līdzeklis iekšķīgai lietošanai, triazola atvasinājums. To lieto ginekoloģisku, ādas, mutes dobuma, acu, nagu un iekšējo orgānu sēnīšu izraisītu infekciju ārstēšanai.
2. Kas Jums jāzina pirms Itranola lietošanas
Nelietojiet Itranolu šādos gadījumos
− ja Jums ir alerģija pret itrakonazolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
− ja esat grūtniece (skatīt punktu „Grūtniecība un barošana ar krūti”);
− ja Jums ir sastrēguma sirds mazspēja.
Ārstēšanas ar Itranolu laikā nelietojiet šādas zāles:
− dažas zāles alerģijas ārstēšanai, piemēram, terfenadīnu, astemizolu vai mizolastīnu;
− cisaprīdu (zāles gremošanas traucējumu ārstēšanai);
− dažas holesterīna līmeni pazeminošas zāles, piemēram, atorvastatīnu, simvastatīnu vai lovastatīnu;
− miega zāles, piemēram, midazolāmu un iekšķīgi lietojamu triazolāmu;
− pimozīdu un sertindolu (zāles psihisku traucējumu ārstēšanai);
− dažas zāles neregulāra sirds ritma ārstēšanai, piemēram, hinidīnu un dofetilīdu;
− dažas zāles stenokardijas un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, piemēram, bepridilu un nisoldipīnu;
− eletriptānu (zāles migrēnas ārstēšanai);
− dihidroergotamīnu un ergotamīnu (zāles migrēnas ārstēšanai);
− melnā rudzu grauda alkaloīdus ergometrīnu (ergonovīnu) un metilergometrīnu (metilergonovīnu) − zāles, ko lieto pēcdzemdību periodā;
− levacetilmetadolu (levometadilu) − zāles opioīdu atkarības ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Lūdzu pastāstiet savam ārstam:
– ja Jūs lietojat citas zāles, jo dažas zāles var pavājināt vai pastiprināt Itranola iedarbību;
− ja Jums ir aknu slimība, jo var būt nepieciešama devas pielāgošana. Pārtrauciet zāļu lietošanu un nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir kāds no sekojošiem simptomiem: ēstgribas trūkums, slikta dūša, vemšana, nogurums, sāpes vēderā vai ļoti tumšs urīns. Ārsts var nozīmēt Jums veikt regulāras asins analīzes, lai kontrolētu iespējamus zāļu izraisītus aknu darbības traucējumus;
− ja Jums ir nieru slimība. Nepieciešamības gadījumā ārsts pielāgos devu;
− ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi. Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja zāļu lietošanas laikā Jums rodas elpas trūkums, kāju tūska, ķermeņa masas pieaugums, nogurums, naktī mostaties;
− ja Jums ir bijusi alerģija pret citām zālēm sēnīšu infekcijas ārstēšanai;
− ja Jums parādās tirpšana, nejutīgums rokās vai kājās, konsultējieties ar ārstu;
− ja Jums zāļu lietošanas laikā parādās dzirdes traucējumi vai dzirdes zudums, nekavējoties pārtrauciet zāļu lietošanu un konsultējieties ar ārstu;
− ja Jums ir neitropēnija, iegūtais imūndeficīta sindroms (AIDS) vai ir bijusi orgānu transplantācija, jo ir nepieciešama devas pielāgošana.
Bērni
Itranolu nevajadzētu lietot bērniem, tomēr izņēmuma gadījumā ārsts var nozīmēt šīs zāles.
Citas zāles un Itranols
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Ārstēšanas ar Itranolu laikā nelietojiet zāles, kas norādītas sadaļā „Nelietojiet Itranolu šādos gadījumos”.
Zāles, kas var ievērojami pavājināt Itranola iedarbību
Īpaši tas attiecas uz zālēm epilepsijas ārstēšanai (karbamazepīns, fenitoīns un fenobarbitāls), tuberkulozes ārstēšanai (rifampicīns, rifabutīns un izoniazīds) un asinszāles preparātiem.
Informējiet savu ārstu, ja lietojat kādas no šīm zālēm, jo nepieciešama devas pielāgošana.
Zāļu kombinācijas, kuru gadījumā jāpielāgo Itranola vai citu zāļu deva:
− dažas antibiotikas, piemēram, klaritromicīns un eritromicīns;
− dažas zāles, kas iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu (digoksīns, daži kalcija kanālu blokatori, piemēram, dihidropiridīni un verapamils);
− antikoagulanti (zāles, kas šķidrina asinis), piemēram, varfarīns;
− pretiekaisuma zāles, metilprednizolons un deksametazons;
− zāles, ko lieto HIV infekcijas ārstēšanai (proteāzes inhibitori, piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, sahinavīrs);
− dažas zāles vēža ārstēšanai (busulfāns, docetaksels un trimetreksāts un vinka alkaloīdi);
− zāles, ko lieto pēc orgānu transplantācijas imūnsistēmas nomākšanai (piemēram, ciklosporīns, takrolims, sirolims (pazīstams arī kā rapamicīns);
− dažas nomierinošas zāles, piemēram, buspirons, alprazolāms, brotizolams;
– ebastīns (alerģijas ārstēšanai);
– reboksetīns (depresijas ārstēšanai);
− alfentanils (zāles sāpju mazināšanai pēc operācijas);
– augu ārstniecības līdzekļi, kas satur asinszāli (Hypericum perforatum).
Lai nodrošinātu Itranola labāku uzsūkšanos, kuņģī jābūt pietiekamam skābes daudzumam. Ja lietojat zāles, kas nomāc kuņģa sulas izdalīšanos (piemēram, omeprazols), nelietojiet tās vismaz 2 stundas pēc Itranola lietošanas un vienmēr lietojiet Itranolu ar skābi saturošu dzērienu, piemēram, kolas dzērienu.
Itranols kopā ar uzturu
Lai zāles uzsūktos vislabāk, tās jālieto tūlīt pēc ēšanas.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Itranolu nedrīkst lietot grūtniecības periodā, taču dzīvībai bīstamos gadījumos ārsts var izlemt, ka Jums nepieciešams lietot šīs zāles.
Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto droša kontracepcijas metode, lai ārstēšanas laikā neiestātos grūtniecība. Tā kā organismā zāles saglabājas vēl kādu laiku pēc to lietošanas pārtraukšanas, droša kontracepcija jālieto līdz nākošajām mēnešreizēm pēc ārstēšanas beigām.
Neievērojams itrakonazola daudzums izdalās mātes pienā. Jāizvērtē iespējamais ieguvums un potenciālais risks. Šaubu gadījumā krūts barošana jāpārtrauc.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Jāizvairās no transportlīdzekļa vadīšanas un potenciāli bīstamu mehānismu apkalpošanas, ja zāļu lietošanas laikā ir reibonis, redzes un/vai dzirdes traucējumi.
Itranols satur cukuru (saharozi)
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Itranolu
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.
Zāļu devu un lietošanas ilgumu nosaka ārsts.
Itranols jālieto tūlīt pēc ēšanas. Kapsula jānorij vesela, uzdzerot ūdeni.
Ginekoloģiskas sēnīšu infekcijas: 200 mg (2 kapsulas) 2 reizes dienā 1 dienu vai 200 mg vienu reizi dienā 3 dienas.
Ādas infekcijas: 200 mg vienu reizi dienā 7 dienas vai 100 mg (viena kapsula) vienu reizi dienā 2 nedēļas.
Ja sēnīšu infekcija ir uz roku plaukstām un kāju pēdām, jālieto 200 mg 2 reizes dienā 7 dienas vai 100 mg vienu reizi dienā vienu mēnesi.
Mutes dobuma infekcijas: 100 mg vienu reizi dienā 2 nedēļas.
Acu infekcija: 200 mg vienu reizi dienā 3 nedēļas.
Nagu infekcijas ārstēšanai ārsts var nozīmēt nepārtrauktu vai pulsa terapiju.
− Nepārtraukta terapija: 200 mg vienu reizi dienā 3 mēnešus.
− Pulsa terapija: kāju nagu ar vai bez roku nagu infekcijas pulsa terapijā lieto 200 mg 2 reizes dienā vienu nedēļu. Tas ir viens pulss. Pēc katra pulsa vienmēr seko 3 nedēļu pārtraukums bez zāļu lietošanas. Kāju nagu infekcijas ārstēšanai jālieto 3 pulsi, roku nagu – 2 pulsi.
Zāļu iedarbība nav tūlītēja.
Ādas infekciju ārstēšanā vēlamais efekts tiek sasniegts dažu nedēļu laikā pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Tas ir raksturīgi sēnīšu skartiem apvidiem. Zāles iznīcina sēnīti, bet bojājums izzūd reizē ar veselas ādas atjaunošanos.
Nagu bojājumi izzūd 6‑9 mēnešu laikā pēc ārstēšanas pārtraukšanas, jo zāles iznīcina tikai sēnīti, bet jauna naga ataugšanai nepieciešami vairāki mēneši. Neuztraucieties, ja neredzat uzlabojumu ārstēšanas laikā. Nagos zāles saglabājas vairākus mēnešus un veic savu darbu.
Ārstēšanu vajag pārtraukt pēc ārsta norādījuma, pat ja neredzat uzlabošanos.
Iekšējo orgānu infekcijas: var būt nepieciešamas lielākas devas un ilgāks ārstēšanas periods.
Gados vecākiem pacientiem lietošana nav ieteicama.
Pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem jāievēro piesardzība.
Lietošana bērniem
Bērniem lietošana pieļaujama tikai gadījumos, ja paredzamais ieguvums pārsniedz iespējamo risku.
Ja esat lietojis Itranolu vairāk nekā noteikts
Nav datu par pārdozēšanas gadījumiem. Ja esat lietojis Itranolu vairāk nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu.
Ja esat aizmirsis lietot Itranolu
Ja esat aizmirsis lietot Itranolu, lietojiet to, līdzko atceraties. Tomēr, ja jau tuvojas nākamās devas lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu un turpiniet lietot zāles kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Itranolu
Nepārtrauciet zāļu lietošanu pirms nozīmētā ārstēšanas kursa beigām, jo infekcija var nebūt pilnībā izārstēta. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Bieži (skar mazāk nekā 1 no 10 pacientiem):
sāpes vēderā, slikta dūša;
izsitumi.
Retāk (skar mazāk nekā 1 no 100 pacientiem):
paaugstinātas jutības reakcijas*;
galvassāpes, reibonis, parestēzija (tirpuma, durstīšanas, dedzināšanas sajūta ādā);
vemšana, caureja, gremošanas traucējumi, aizcietējums, vēdera uzpūšanās, garšas sajūtas traucējumi;
izmaiņas asins analīzēs (paaugstināts bilirubīna, alanīnaminotransferāzes un aspartātaminotransferāzes daudzums asinīs);
nieze, nātrene, pārejoša matu izkrišana;
menstruālā cikla traucējumi;
tūska.
Reti (skar mazāk nekā 1 no 1 000 pacientiem):
samazināts balto asins šūnu skaits,
paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija;
pavājināta sāpju un pieskāriena jutība;
redzes traucējumi, troksnis ausīs;
elpas trūkums;
aizkuņģa dziedzera iekaisums;
bieža urinēšana;
drudzis.
Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
izmaiņas asins analīzēs (samazināts specifisku balto asins šūnu jeb neitrofilo leikocītu skaits, samazināts asins plātnīšu jeb trombocītu skaits, pazemināts kālija līmenis asinīs, paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs);
seruma slimība;
smagas alerģiskas reakcijas: angioedēma (izpaužas kā pēkšņs sejas, mēles un rīkles pietūkums), anafilaktiskas un anafilaktoīdas reakcijas;
smagas ādas reakcijas, kas var izpausties kā izsitumi, ādas apsārtums, čūlas vai pūšļi uz ādas, ādas lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa‑Džonsona sindroms, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze (strutainas pūtītes), erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts);
perifēra neiropātija (tirpšana, nejutīgums rokās vai kājās)*;
neskaidra redze un/vai redzes dubultošanās;
pārejošs vai pastāvīgs dzirdes zudums*;
sastrēguma sirds mazspēja*;
plaušu tūska;
aknu darbības traucējumi (aknu iekaisums, toksiska iedarbība uz aknām*, akūta aknu mazspēja*);
leikocitoklastisks vaskulīts (sīko asinsvadu iekaisums, kas izpaužas ar bojājumiem ādā);
paaugstināta jutība pret saules gaismu;
muskuļu un locītavu sāpes;
urīna nesaturēšana;
erektīla disfunkcija.
* Skatīt sadaļu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Itranolu
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 oC.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Itranols satur
Aktīvā viela ir itrakonazols (Itraconazolum).
Katra kapsula satur 100 mg itrakonazola.
Citas sastāvdaļas ir hidroksipropilmetilceluloze, metilmetakrilāta un metakrilskābes kopolimērs (Eudragit E‑100), polietilēnglikols, saharozes granulas. Cietās kapsulas sastāvā ir titāna dioksīds (E171) un želatīns.
Itranola ārējais izskats un iepakojums
Cietas baltas/baltas želatīna kapsulas, kas piepildītas ar gandrīz baltām vai dzeltenīgas krēmkrāsas līdz krēmkrāsas sfēriskām, viendabīgām pēc krāsas granulām. Pieļaujams granulu izmēru neviendabīgums.
Pa 4 vai 10 kapsulām blisterī.
Pa 1 blisterim (4 kapsulas) kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
Pa 1 blisterim (10 kapsulas) kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
Pa 7 blisteriem (28 kapsulas) kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
AS “Olainfarm”.
Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV‑2114, Latvija
Tālr.: +371 67013705
Fakss: +371 67013777
e‑pasts: olainfarm@olainfarm.lv
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2018
SASKAŅOTS ZVA 28-02-2019
PAGE 7
PAGE 2
SASKAŅOTS ZVA 28-02-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
EMBED Word.Picture.8
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Itranols 100 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Aktīvā viela ir itrakonazols (Itraconazolum).
Katra kapsula satur 100 mg itrakonazola.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību
Katra kapsula satur 216,6 mg saharozes granulu.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Cietā kapsula (kapsula).
Cietas baltas/baltas želatīna kapsulas Nr. 0, kas piepildītas ar gandrīz baltām vai dzeltenīgas krēmkrāsas līdz krēmkrāsas sfēriskām, viendabīgām pēc krāsas granulām. Pieļaujams granulu izmēru neviendabīgums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Itranols indicēts sekojošu sēnīšu slimību ārstēšanai:
vulvovaginālā kandidoze;
dermatomikoze;
Pityriasis versicolor;
mutes dobuma kandidoze;
sēnīšu keratīts;
onihomikozes, ko izraisījuši dermatofīti un/vai rauga sēnītes;
sistēmiskas mikozes: aspergiloze, kandidoze, kriptokokoze (t. sk. kriptokoku meningīts), histoplazmoze, sporotrihoze, parakokcidioidomikoze, hromomikoze, blastomikoze.
Kriptokokoze (t. sk. kriptokoku meningīts). Pacientiem ar nomāktu imūnsistēmu un kriptokokozi un pacientiem ar centrālās nervu sistēmas kriptokokozi itrakonazolu nozīmē tikai tad, ja parasti ieteicamā sākuma terapija ir nepiemērota vai neefektīva.
Aspergiloze. Itrakonazolu var izmantot invazīvās aspergilozes terapijai pacientiem, kuri ir rezistenti vai nepanes ārstēšanu ar amfotericīnu B.
Farmakokinētisko īpašību dēļ iekšķīgi lietojamo itrakonazolu (kapsulas) nedrīkst lietot terapijas uzsākšanai pacientiem ar smagām dzīvību apdraudošām sistēmiskām mikozēm. Pēc sākuma terapijas ar i. v. ievadāmu itrakonazolu (skatīt 4.4. apakšpunktu) terapijas turpināšanai var izmantot perorālās zāļu formas.
Jāņem vērā oficiālās valstī īstenotās vadlīnijas par pretsēnīšu līdzekļu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Ginekoloģiskas infekcijas
− Vulvovagināla kandidoze: 200 mg 2 reizes dienā vienu dienu vai 200 mg vienu reizi dienā 3 dienas.
Ādas un acu infekcijas
− Dermatomikoze: 200 mg vienu reizi dienā 7 dienas vai 100 mg vienu reizi dienā 15 dienas1.
− Pityriasis versicolor: 200 mg vienu reizi dienā 7 dienas.
− Mutes dobuma kandidoze: 100 mg vienu reizi dienā 15 dienas2.
– Sēnīšu keratīts: 200 mg vienu reizi dienā 21 dienu. Ārstēšanas ilgums var mainīties atbilstoši klīniskās atbildes reakcijai.
1 Tinea pedis un Tinea manus gadījumā jālieto 200 mg 2 reizes dienā 7 dienas vai 100 mg vienu reizi dienā 30 dienas.
2 Dažiem pacientiem ar nomāktu imūnsistēmu, piemēram, neitropēnijas, AIDS un orgānu transplantācijas gadījumā, itrakonazola biopieejamība var būt samazināta. Šajos gadījumos devu var dubultot.
− Onihomikozes
Onikomikozes ārstēšanai var izmantot pulsa terapiju vai nepārtrauktu terapiju.
Pulsa terapija: pulsa terapijā lieto 200 mg 2 reizes dienā vienu nedēļu (viens pulss). Roku nagu infekcijas terapijai rekomendē 2 pulsus, kāju nagu – 3 pulsus. Pēc katras pulsa terapijas reizes vienmēr seko 3 nedēļu intervāls bez zāļu lietošanas (skatīt tabulu).
Onihomikozes lokalizācija1.
nedēļa2.
nedēļa3.
nedēļa4.
nedēļa5.
nedēļa6.
nedēļa7.
nedēļa8.
nedēļa9.
nedēļaKāju nagi
ar vai bez roku nagu infekcijas
1. pulss
No itrakonazola brīvās nedēļas
2. pulss
No itrakonazola brīvās nedēļas
3. pulss
Tikai roku nagi
1. pulss
No itrakonazola brīvās nedēļas
2. pulss
No itrakonazola brīvās nedēļas
Nepārtraukta terapija: kāju nagi ar vai bez roku nagu infekcijas: 200 mg vienu reizi dienā 3 mēnešus.
Itrakonazola eliminācija no ādas un nagiem ir lēnāka nekā no asins plazmas.
Optimālā klīniskā un mikoloģiskā atbildes reakcija tiek sasniegta 2‑4 nedēļu laikā pēc ādas infekcijas terapijas pārtraukšanas un 6‑9 mēnešu laikā pēc nagu infekcijas terapijas pārtraukšanas, kad nagi ir atauguši.
− Sistēmiskas mikozes
Sistēmiskas sēnīšu infekcijas terapijas ilgums ir atkarīgs no klīniskās un mikoloģiskās atbildes reakcijas uz terapiju.
Indikācija
Devas
Vidējais ārstēšanas ilgums
Piezīmes
Aspergiloze
Kandidoze
200 mg vienu reizi dienā
100‑200 mg vienu reizi dienā
2‑5 mēneši
3 nedēļas līdz
7 mēnešiem
Plaši izplatītas infekcijas gadījumā devu palielina līdz 200 mg divas reizes dienā
Kriptokokoze
(izņemot kriptokoku meningītu)
Kriptokoku meningīts
200 mg vienu reizi dienā
200 mg 2 reizes dienā
2 mēneši līdz vienam gadam
Skatīt 4.4. apakšpunktu.
Uzturošā terapija: (meningīta gadījumā)
200 mg vienu reizi dienā
Histoplazmoze
200 mg vienu reizi dienā – 200 mg 2 reizes dienā
8 mēneši
Sporotrihoze
100 mg vienu reizi dienā
3 mēneši
Parakokcidioidomi-koze
100 mg vienu reizi dienā
6 mēneši
Dati par šādu devu efektivitāti AIDS slimniekiem nav pieejami
Hromomikoze
100‑200 mg vienu reizi dienā
6 mēneši
Blastomikoze
100 mg vienu reizi dienā – 200 mg 2 reizes dienā
6 mēneši
Samazināta kuņģa sulas aciditāte
Ja kuņģa sulas aciditāte ir samazināta, itrakonazola uzsūkšanās pavājinās. Informāciju par pacientiem ar ahlorhidriju un pacientiem, kuri lieto skābes sekrēciju nomācošas vai skābi neitralizējošas zāles, skatīt 4.4. apakšpunktā.
AIDS slimniekiem un pacientiem ar neitropēniju pavājinātās itrakonazola uzsūkšanās dēļ samazinās tā koncentrācija asins plazmā un iedarbība. Šiem pacientiem jākontrolē itrakonazola koncentrācija un, ja nepieciešams, jāpaaugstina deva.
Pediatriskā populācija
Klīniskie dati par itrakonazola lietošanu bērniem ir ierobežoti. Itrakonazola lietošana bērniem pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, ja paredzamais guvums pārsniedz potenciālo risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem lietošana nav ieteicama.
Aknu darbības traucējumi
Ir pieejami ierobežoti dati par itrakonazola iekšķīgu lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Jāievēro piesardzība, nozīmējot itrakonazolu šai pacientu grupai (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Ir pieejami ierobežoti dati par itrakonazola iekšķīgu lietošanu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Jāievēro piesardzība, nozīmējot itrakonazolu šai pacientu grupai (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Itrakonazola maksimālā absorbcija tiek sasniegta, lietojot Itranola kapsulas tūlīt pēc ēšanas. Kapsulas jānorij veselas, uzdzerot ūdeni.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Grūtniecība. Itrakonazolu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot dzīvībai bīstamus infekcijas gadījumus (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Itrakonazolu nedrīkst lietot pacientiem ar pierādītu kambaru disfunkciju, piemēram, sastrēguma sirds mazspēju vai sastrēguma sirds mazspēju anamnēzē, izņemot dzīvībai bīstamu vai citu smagu infekciju gadījumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kontrindicēta itrakonazola vienlaicīga lietošana ar šādām zālēm (skatīt 4.5. apakšpunktu):
CYP3A4 metabolizētie substrāti, kas var pagarināt QT intervālu, piemēram, astemizols, bepridils, cisaprīds, dofetilīds, levacetilmetadols (levometadils), mizolastīns, pimozīds, hinidīns, sertindols un terfenadīns. Vienlaicīga lietošana var izraisīt paaugstinātu šo zāļu koncentrāciju asins plazmā, kas var izraisīt QT intervāla pagarināšanos un retos gadījumos torsade de pointes;
CYP3A4 metabolizētie HMG‑CoA reduktāzes inhibitori, piemēram, atorvastatīns, lovastatīns un simvastatīns;
triazolāms un iekšķīgi lietojamais midazolāms;
melnā grauda alkaloīdi, piemēram, dihidroergotamīns, ergometrīns (ergonovīns), ergotamīns un metilergometrīns (metilergonovīns);
eletriptāns;
nisoldipīns.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Krustota paaugstināta jutība. Nav informācijas par krustotu paaugstinātu jutību starp itrakonazolu un citiem azolu grupas pretsēnīšu līdzekļiem. Jāievēro piesardzība, nozīmējot itrakonazolu pacientiem ar paaugstinātu jutību pret citiem azola grupas atvasinājumiem.
Ietekme uz sirds‑asinsvadu sistēmu
− Klīniskā pētījumā ar veseliem brīvprātīgiem, kuri i. v. saņēma itrakonazolu, tika novērota pārejoša asimptomātiska kreisā sirds kambara izsviedes frakcijas samazināšanās. Šo rezultātu klīniskā nozīme itrakonazola iekšķīgai lietošanai nav zināma.
− Itrakonazolam ir pierādīta negatīva inotropa darbība. Ir ziņots par sastrēguma sirds mazspēju pēc itrakonazola lietošanas. Ziņojumi par sirds mazspēju biežāk saņemti pēc itrakonazola devas 400 mg dienā nekā pēc mazākas dienas devas. Tas liecina par to, ka sirds mazspējas risku var palielināt itrakonazola dienas deva.
− Itrakonazolu nedrīkst lietot pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai sastrēguma sirds mazspēju anamnēzē, ja vien terapijas ieguvums nepārprotami atsver risku. Izvērtējot individuālo ieguvumu/risku, jāņem vērā tādi faktori kā indikācijas smagums, devas lielums (piemēram, kopējā dienas deva) un sastrēguma sirds mazspējas individuālie riska faktori. Šie riska faktori ir sirds slimība (sirds išēmiskā slimība vai vārstuļu bojājums), nopietna plaušu slimība (piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība), nieru mazspēja un citas tūsku izraisošas slimības. Šādi pacienti jāinformē par sastrēguma sirds mazspējas simptomiem un pazīmēm, ārstēšana jāveic piesardzīgi un terapijas laikā jākontrolē, vai nerodas sastrēguma sirds mazspējas simptomi un pazīmes. Ja terapijas laikā rodas šādi simptomi un pazīmes, itrakonazola lietošana ir jāpārtrauc.
− Kalcija kanālu blokatoriem ir negatīva inotropa darbība, kas var pastiprināt itrakonazola negatīvo inotropo darbību (skatīt 4.5. apakšpunktu). Itrakonazols var nomākt kalcija kanālu blokatoru metabolismu, tādēļ, lietojot vienlaicīgi itrakonazolu un kalcija kanālu blokatorus, jāievēro piesardzība, jo paaugstinās sastrēguma sirds mazspējas risks.
Samazināta kuņģa skābes aciditāte kavē itrakonazola absorbciju. Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar kuņģa skābi neitralizējošiem līdzekļiem (piemēram, alumīnija hidroksīdu), tie jālieto vismaz 2 vai vairāk stundas pēc itrakonazola kapsulu lietošanas. Pacientiem ar ahlorhidriju, piemēram, AIDS slimniekiem un pacientiem, kurus ārstē ar kuņģa skābes sekrēciju nomācošiem līdzekļiem (piemēram, H2 receptoru antagonistiem, protonu sūkņa inhibitoriem), itrakonazolu iesaka nozīmēt kopā ar skābi saturošiem dzērieniem (piemēram, kolas dzērienu), jo adekvātai itrakonazola absorbcijai nepieciešams zems pH līmenis kuņģī.
Ietekme uz aknām. Ļoti reti pēc ārstēšanas ar itrakonazolu ir ziņots par smagu hepatotoksicitāti, t. sk. dažiem gadījumiem ar letālu akūtu aknu mazspēju. Vairumā gadījumu hepatoksicitāte radās pacientiem ar jau iepriekš esošu aknu slimību vai pacientiem, kuri tika ārstēti sistēmisku infekciju dēļ, kā arī pacientiem, kuriem bija citi nopietni medicīniski stāvokļi un tika lietotas arī citas hepatotoksiskas zāles. Dažiem pacientiem aknu slimības riska faktoru nebija. Vairāki smagi gadījumi ir novēroti pirmajā ārstēšanas mēnesī, ieskaitot dažus gadījumus, pirmajā ārstēšanas nedēļā. Aknu funkciju kontrole ir nozīmīga, ārstējot pacientus ar itrakonazolu. Pacienti ir jāinformē par hepatīta simptomiem: anoreksiju, sliktu dūšu, vemšanu, nogurumu, sāpēm vēderā vai tumšu urīnu. Ja pacientam ir kāds no šiem simptomiem, ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc, un jāveic aknu funkciju rādītāju kontrole. Terapiju nevajadzētu uzsākt pacientiem, kuriem ir paaugstināts aknu enzīmu līmenis, akūta aknu slimība vai aknu toksicitāte, lietojot citas zāles, izņemot tikai gadījumus, ja gaidāmais ieguvums pārsniedz iespējamo risku. Šajā gadījumā aknu enzīmu rādītāji ir rūpīgi jānovēro.
Aknu darbības traucējumi. Dati par itrakonazola lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir ierobežoti. Itrakonazols galvenokārt metabolizējas aknās. Pacientiem ar aknu cirozi ir nedaudz samazināta itrakonazola biopieejamība. Eliminācijas pusperiods ir ievērojami pagarināts. Šiem pacientiem jākontrolē itrakonazola koncentrācija asins plazmā un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo deva.
Nieru darbības traucējumi. Dati par itrakonazola lietošanu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir ierobežoti. Lietojot itrakonazolu šai pacientu grupai, jāievēro piesardzība. Pacientiem ar nieru mazspēju pēc itrakonazola iekšķīgas lietošanas biopieejamība ir nedaudz mazāka. Jākontrolē itrakonazola koncentrācija plazmā un nepieciešamības gadījumā deva jāpielāgo.
Dzirdes zudums. Ir ziņots par pārejošu vai pastāvīgu dzirdes zudumu pacientiem, kuri saņēma itrakonazolu. Dažos no šiem gadījumiem vienlaicīgi bija lietots hinidīns, kura vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu). Dzirdes zudums parasti pāriet, pārtraucot terapiju, taču dažiem pacientiem tas var saglabāties.
Pacientiem ar nomāktu imunitāti (piemēram, neitropēnijas, AIDS vai orgānu transplantācijas dēļ) perorālā itrakonazola biopieejamība var samazināties.
Pacientiem ar dzīvību apdraudošu sistēmisku mikozi itrakonazola farmakokinētisko īpašību dēļ (skatīt 5.2. apakšpunktu) ārstēšanu nav ieteicams uzsākt ar iekšķīgi lietojamu itrakonazolu.
Pacientiem ar AIDS sistēmisko mikožu ārstēšanai, piemēram, sporotrihozes, blastomikozes, histoplasmozes vai kriptokokozes ar meningītu vai bez tā gadījumā iespējams recidīva risks, un ir jāapsver atkārtota terapijas kursa nepieciešamība.
Perifēra neiropātija. Ja rodas perifēra neiropātija, kas varētu būt saistīta ar itrakonazola lietošanu, terapija jāpārtrauc.
Krustotā rezistence. Sistēmiskas kandidozes gadījumā, ja ir aizdomas par Candida sugas flukonazola rezistentiem celmiem, nevar pieņemt, ka tie ir jutīgi pret itrakonazolu, tādēļ pirms itrakonazola terapijas ir jānosaka to jutība.
Iespējamā mijiedarbība ar citām zālēm. Itrakonazolam iespējama nozīmīga mijiedarbība ar citām zālēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti. Klīniskie dati par itrakonazola lietošanu gados vecākiem pacientiem ir ierobežoti. Itrakonazolu nedrīkst nozīmēt gados vecākiem pacientiem, ja vien iespējamais ieguvums atsver risku.
Pediatriskā populācija. Klīniskie dati par itrakonazola lietošanu bērniem ir ierobežoti. Itrakonazolu nevajadzētu lietot bērniem, ja vien iespējamais ieguvums neatsver potenciālo risku.
Palīgvielas. Šīs zāles satur saharozi. Tās nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes‑galaktozes malabsorbciju vai saharāzes‑izomaltāzes nepietiekamību.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Zāles, kas ietekmē itrakonazola absorbciju
Zāles, kas samazina kuņģa sulas skābuma pakāpi, samazina itrakonazola uzsūkšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kas ietekmē itrakonazola metabolismu
Itrakonazols galvenokārt tiek metabolizēts ar citohroma CYP3A4 starpniecību.
Itrakonazolu nedrīkst lietot vienlaicīgi un 2 nedēļas pēc CYP3A4 inducējošo līdzekļu (rifampacīns, rifabutīns, fenobarbitāls, fenitoīns, karbamazepīns, divšķautņu asinszāles preparāti) lietošanas pārtraukšanas. Šo zāļu lietošana kopā ar itrakonazolu var samazināt itrakonazola līmeni plazmā līdz subterapeitiskam līmenim un līdz ar to izraisīt terapijas neveiksmi.
Spēcīgi šī enzīma inhibitori, piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, klaritromicīns un eritromicīns var palielināt itrakonazola biopieejamību.
Itrakonazola ietekme uz citu zāļu metabolismu
Itrakonazols var kavēt citu zāļu metabolismu, kas metabolizējas ar citohroma 3A palīdzību. Rezultātā var pastiprināties un/vai pagarināties šo zāļu iedarbība, ieskaitot blakusparādības. Lietojot vienlaicīgi citas zāles, ir jāiepazīstas ar atbilstošo informāciju par to lietošanu. Pēc ārstēšanas pārtraukšanas itrakonazola koncentrācija asins plazmā samazinās pakāpeniski, atkarībā no devas un ārstēšanas ilguma (skatīt 5.2. apakšpunktu). Itrakonazola inhibējošā iedarbība jāņem vērā, lietojot to vienlaicīgi ar citām zālēm.
Jāievēro piesardzība, lietojot vienlaicīgi itrakonazolu un kalcija kanālu blokatorus, paaugstinātas sastrēguma sirds mazspējas riska dēļ. Lietojot itrakonazolu vienlaicīgi ar zālēm, ko metabolizē CYP3A4, ievērojami var pieaugt šo zāļu koncentrācija asins plazmā. Kalcija kanālu blokatoriem var būt negatīva inotropa darbība, ko pastiprina itrakonazols.
Turpmāk minētās zāles jālieto piesardzīgi, un to koncentrācija plazmā, darbība un blakusparādības būtu jākontrolē. To devas, lietojot vienlaicīgi ar itrakonazolu, nepieciešamības gadījumā ir jāmazina:
− perorālie antikoagulanti;
− HIV proteāzes inhibitori, piemēram ritonavīrs, indinavīrs, sahinavīrs;
− dažas zāles audzēju ārstēšanai, piemēram busulfāns, docetaksels un trimetreksāts un vinka alkaloīdi;
− CYP3A4 metabolizētie kalcija kanālu blokatori, piemēram, dihidropiridīni un verapamils;
− daži imūnsupresanti: ciklosporīns, takrolims, rapamicīns (pazīstams arī kā sirolims);
− daži glikokortikosteroīdi, piemēram, budesonīds, deksametazons, flutikazons un metilprednizolons;
− digoksīns (caur P‑glikoproteīnu inhibīciju);
− citas zāles: alfentanils alprazolāms, brotizolams, buspirons, karbamazepīns, cilostazols, disopiramīds, ebastīns, fentanils, halofantrīns, midazolāms IV, reboksetīns, repaglinīds, rifabutīns.
Nav novērota itrakonazola mijiedarbība ar zidovudīnu un fluvastatīnu.
Nav novērota itrakonazola izraisīta ietekme uz etinilestradiola un noretisterona metabolismu.
Ietekme uz saistību ar olbaltumvielām
In vitro pētījumos ir pierādīts, ka itrakonazola saistību ar plazmas proteīniem neietekmē imipramīns, propranolols, diazepāms, cimetidīns, indometacīns, tolbutamīds un sulfametazīns.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Itrakonazolu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot dzīvību apdraudošu infekciju gadījumus, kad iespējamais ieguvums pārsniedz potenciālo risku (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pētījumos ar dzīvniekiem itrakonazolam konstatēta reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie dati par itrakonazola lietošanu grūtniecības pirmajos trīs mēnešos (galvenokārt īslaicīgai vulvovaginālās kandidozes ārstēšanai) neuzrāda paaugstinātu pataloģiju risku, salīdzinot ar kontrolgrupu.
Pēcreģistrācijas pieredzes laikā ir ziņots par iedzimtu patoloģiju gadījumiem. Tie bija skeleta, uroģenitālā trakta, kardiovaskulāras un oftalmoloģiskas patoloģijas, kā arī hromosomālas un multiplas patoloģijas. Cēloņsakarība ar itrakonazola lietošanu nav noteikta.
Sievietes reproduktīvā vecumā
Sievietēm reproduktīvā vecumā terapijas ar itrakonazolu laikā un līdz nākošajām mēnešreizēm pēc terapijas beigām jālieto droša kontracepcijas metode.
Barošana ar krūti
Neievērojams itrakonazola daudzums izdalās mātes pienā. Jāizvērtē iespējamais ieguvums no zāļu lietošanas un potenciālais risks. Šaubu gadījumā krūts barošana jāpārtrauc.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Jāizvairās no transportlīdzekļa vadīšanas un potenciāli bīstamu mehānismu apkalpošanas, ja zāļu lietošanas laikā ir reibonis, redzes un/vai dzirdes traucējumi.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Apmēram 9 % pacientu itrakonazola lietošanas laikā var rasties nevēlamas blakusparādības. Pacientiem, kuri saņem ilgstošu (apmēram 1 mēnesi) nepārtrauktu itrakonazola terapiju, blakusparādību sastopamības biežums ir lielāks (apmēram 15 %). Visbiežāk novērotās blakusparādības ir kuņģa‑zarnu trakta un aknu darbības traucējumi, ādas un zemādas audu bojājumi.
Katrā orgānu sistēmas grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pēc to sastopamības biežuma, lietojot sekojošu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti: leikopēnija.
Nav zināmi: neitropēnija, trombocitopēnija.
Imūnās sistēmas traucējumi
Retāk: paaugstinātas jutības reakcijas*.
Nav zināmi: seruma slimība, angioedēma, anafilaktiskas un anafilaktoīdas reakcijas.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Nav zināmi: hipokaliēmija, hipertrigliceridēmija.
Nervu sistēmas traucējumi
Retāk: galvassāpes, reibonis, parestēzija.
Reti: hipoestēzija.
Nav zināmi: perifēra neiropātija*.
Acu bojājumi
Reti: redzes traucējumi.
Nav zināmi: neskaidra redze un diplopija.
Ausu un labirinta bojājumi
Reti: tinnīts.
Nav zināmi: pārejošs vai pastāvīgs dzirdes zudums*.
Sirds funkcijas traucējumi
Nav zināmi: sastrēguma sirds mazspēja*.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Reti: elpas trūkums.
Nav zināmi: plaušu tūska.
Kuņģa‑zarnu trakta traucējumi
Bieži: sāpes vēderā, slikta dūša.
Retāk: vemšana, caureja, dispepsija, aizcietējums, meteorisms, garšas sajūtas traucējumi.
Reti: pankreatīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk: hiperbilirubinēmija, paaugstināta alanīnaminotransferāzes koncentrācija, paaugstināta aspartātaminotransferāzes koncentrācija.
Reti: paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija.
Nav zināmi: hepatīts, hepatotoksicitāte*, akūta aknu mazspēja*.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi.
Retāk: nieze, nātrene, alopēcija.
Nav zināmi: toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa–Džonsona sindroms, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze, erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, leikocitoklastisks vaskulīts, fotosensitivitāte.
Skeleta‑muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nav zināmi: mialģija, artralģija.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Reti: polakiūrija.
Nav zināmi: urīna nesaturēšana.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk: menstruālā cikla traucējumi.
Nav zināmi: erektilā disfunkcija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk: tūska.
Reti: drudzis.
* Skatīt 4.4. apakšpunktu.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav pieejami dati par pārdozēšanas gadījumiem.
Ārstēšana ir simptomātiska. Ja notikusi nejauša pārdozēšana, pirmās stundas laikā var veikt kuņģa skalošanu. Ja nepieciešams, var nozīmēt aktivēto ogli. Itrakonazolu nevar izvadīt ar hemodīalīzi. Specifisks antidots nav zināms.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie pretsēnīšu līdzekļi, triazola atvasinājumi,
ATĶ kods: J02AC02
Itrakonazols samazina ergosterola sintēzi sēnīšu šūnās. Ergosterols ir ļoti svarīga sēnīšu šūnu membrānas sastāvdaļa. Tā sintēzes traucējumi izraisa antifungālu iedarbību.
Sēnīšu rezistence pret azola atvasinājumiem attīstās lēnām un bieži ir vairāku ģenētisku mutāciju rezultāts. Iegūtās rezistences izplatība dažādos ģeogrāfiskajos rajonos dažādām sugām var atšķirties. Krustotā rezistence pret azola atvasinājumiem novērota Candida sp. Pēc CLSI (Clinical and Laboratory Standarts Institute) datiem itrakonazola minimālā inhibējošā koncentrācija (MIC) Candida sp. infekcijas gadījumā ir ≤0,125 mg/l, rezistentas ir sēnītes, kuru MIC ir ≥1 mg/l.
Itrakonazola MIC var ievērojami atšķirties. Itrakonazola MIC90 ir <1 mg/l.
Parasti jutīgas sugas: Aspergillus spp.2, Blastomyces dermatitidis1, Candida albicans, Candida parapsilosis, Cladosporium spp., Coccidioides immitis1, Crytococcus neoformans, Crytococcus neoformans, Epidermophyton floccosum, Fonsecaea spp.1, Geotrichum spp., Histoplasma spp., Malassezia (agrāk Pityrosporum) spp., Microsporum spp., Paracoccidioides brasiliensis1, Penicillium marneffei1, Pseudallescheria boydii, Sporothrix schenckii, Trichophyton spp., Trichosporon spp.
Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt problēmas: Candida glabrata3, Candida krusei, Candida tropicalis3.
Rezistentas sugas: Absidia spp., Fusarium spp., Mucor spp., Rhizomucor spp., Rhizopus spp., Scedosporium proliferans, Scopulariopsis spp.
1 Šo sēnīšu izraisīta infekcija var rasties pacientiem, kuri ir atgriezušies no ceļojuma ārpus Eiropas.
2 Ir ziņots par itrakonazola rezistenci pret Aspergillus fumigatus.
3 Raksturīga vidēja jutība.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas itrakonazola biopieejamība ir vislielākā, ja kapsulas lieto tūlīt pēc ēšanas. Taču biopieejamība katram indivīdam var būt dažāda. Uzsūkšanās ir atkarīga no kuņģa sulas skābuma pakāpes, un tā samazinās, palielinoties kuņģa sulas pH. Pēc perorālas devas maksimālā koncentrācija asins plazmā (Cmax) tiek sasniegta 3‑4 stundās. Pēc ilgstošas lietošanas līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc 1‑2 nedēļām.
Izkliede
Itrakonazola saistība ar plazmas olbaltumvielām ir 99,8 %. Uzkrāšanās keratīnu saturošos audos, īpaši ādā, ir līdz 4 reizes lielāka nekā asins plazmā. Itrakonazola eliminācija no ādas ir saistīta ar epidermas reģenerāciju. Salīdzinājumā ar itrakonazola koncentrāciju plazmā, kas nav nosakāma pēc 7 dienām no terapijas pārtraukšanas, ādā terapeitiska koncentrācija saglabājas vēl 2 līdz 4 nedēļas pēc 4 nedēļu ilgas terapijas ar itrakonazolu pārtraukšanas. Itrakonazola daudzumu naga keratīnā var noteikt jau nedēļu pēc terapijas uzsākšanas, un tas saglabājas nagos ne mazāk kā 6 mēnešus pēc trīs mēnešu terapijas kursa pabeigšanas. Maksts audos terapeitiskā koncentrācija saglabājas vēl 3 dienas pēc terapijas pārtraukšanas. Plaušās, nierēs, aknās, kaulos, kuņģī, liesā un muskuļos koncentrācija ir divas līdz trīs reizes augstāka nekā koncentrācija asins plazmā. Eliminācija no plazmas ir divfāziska ar terminālo eliminācijas pusperiodu 24‑36 stundas.
Biotransformācija
Itrakonazols metabolizējas aknās, veidojot vairākus metabolītus. Galvenais metabolīts ir hidroksiitrakonazols, kura pretsēnīšu aktivitāte in vitro ir līdzīga itrakonazolam. Hidroksiitrakonazola koncentrācija asins plazmā ir 2 reizes augstāka nekā itrakonazola koncentrācija. Pētījumi in vitro parādīja, ka CYP3A4 ir galvenais enzīms, kas iesaistīts itrakonazola metabolismā. Itrakonazola koncentrācija, kas noteikta ar bioloģiskām metodēm, ir apmēram trīs reizes augstāka par koncentrāciju, kas noteikta ar augstas ticamības šķidruma hromatogrāfijas (HPLC) metodi.
Eliminācija
No 3 līdz 18 % devas izdalās nepārmainītā veidā ar fēcēm. Ar urīnu izdalās mazāk kā 0,03 %. Apmēram 35 % devas izdalās ar urīnu metabolītu veidā vienas nedēļas laikā.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem. Pēc itrakonazola 100 mg devas lietošanas pacientiem ar aknu cirozi, salīdzinot ar veseliem pieaugušajiem, statistiski nozīmīgi pazeminājās vidējā Cmax (47 %), un 2 reizes pagarinājās eliminācijas pusperiods. Nav pieejami dati par ilgstošu itrakonazola lietošanu pacientiem ar aknu cirozi (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir pieejami ierobežoti dati par itrakonazola lietošanu. Jāievēro piesardzība, ja itrakonazolu nozīmē šai pacientu grupai.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Preklīniskajos itrakonazola pētījumos nav konstatētas norādes par genotoksicitāti, kancerogenitāti un auglības traucējumiem. Lietojot lielas devas, tika novērota ietekme uz virsnieru garozu, aknām un mononukleāro fagocītu sistēmu, bet tam ir maza saistība ar itrakonazola klīnisko pielietojumu.
Lietojot lielas itrakonazola devas, tika konstatēts, ka devas palielināšana saistīta ar toksisku ietekmi uz žurku un peļu mātītēm, embriotoksicitāti un teratogenitāti. Pēc itrakonazola ilgstošas lietošanas jauniem suņiem tika novērota vispārēja kaulu minerālu blīvuma pazemināšanās. Žurkām itrakonazols izraisīja kaulu bojājumus, kas izpaudās kā kaulu plātnīšu aktivitātes samazināšanās, lielo kaulu zona compacta biezuma samazināšanās un kaulu trausluma palielināšanās.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Hidroksipropilmetilceluloze
Metilmetakrilāta un metakrilskābes kopolimērs (Eudragit E‑100)
Polietilēnglikols
Saharozes granulas
Kapsulas apvalka sastāvs
Titāna dioksīds (E171)
Želatīns
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 ºC.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Pa 4 vai 10 kapsulām polivinilhlorīda plēves un alumīnija folijas blisterī.
Pa 1 blisterim (4 kapsulas) kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
Pa 1 blisterim (10 kapsulas) kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
Pa 7 blisteriem (7 x 4 = 28 kapsulas) kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
AS “Olainfarm”.
Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV‑2114, Latvija
Tālr.: +371 67013705
Fakss: +371 67013777
e‑pasts: HYPERLINK "mailto:olainfarm@olainfarm.lv" olainfarm@olainfarm.lv
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(‑I)
01‑0186
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2001. gada 9. maijs
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 27. februāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
11/2018
SASKAŅOTS ZVA 28-02-2019
PAGE
PAGE 2
SASKAŅOTS ZVA 28-02-2019
