ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
06-0044-01
06-0044
STADApharm GmbH, Germany; Stada Arzneimittel AG, Germany; Centrafarm Services B.V., Netherlands; Stada Arzneimittel GmbH, Austria; Sanico N.V., Belgium; PharmaCoDane ApS, Denmark
30-APR-10
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
100 mg
Kapsula, cietā
Ir apstiprināta
Stada Arzneimittel AG, Germany
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA LIETOTĀJAM
CLADOSOL 100 mg cietās kapsulas
Itraconazolum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.
Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam. Skatīt 4.punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Cladosol un kādam nolūkam to lieto
Pirms Cladosol lietošanas
Kā lietot Cladosol
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Cladosol
Sīkāka informācija
1. KAS IR CLADOSOL UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO
Cladosol kapsulas satur aktīvo vielu itrakonazolu. Cladosol pieder zāļu grupai, ko sauc par pretsēnīšu līdzekļiem.
Cladosol lieto, lai ārstētu infekcijas, ko izraisa sēnītes vai rauga sēnītes. To lieto, lai ārstētu:
mutes vai maksts infekcijas, kas izraisa piena sēnīti;
ādas infekcijas;
nagu infekcijas.
2. PIRMS CLADOSOL LIETOŠANAS
Nelietojiet Cladosol šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret itrakonazolu vai jebkuru no Cladosol palīgvielām (skatīt 6. apakšpunktā „Sīkāka informācija” šīs lietošanas instrukcijas beigās);
ja Jūs esat grūtniece vai arī Jums ir iespējama grūtniecības iestāšanās, izņemot gadījumus, kad to nepārprotami norādījis Jūsu ārsts (skatīt sadaļu „Grūtniecība un barošana ar krūti”);
ja Jums ir vai iepriekš ir bijusi sirds mazspēja;
ja Jūs lietojat kādas no sekojošām zālēm:
terfenadīnu, astemizolu, mizolastīnu (prethistamīna līdzekļi, ko lieto siena drudža ārstēšanai);
cisaprīdu (lieto skābes atviļņa, gremošanas traucējumu vai samazinātas kuņģa motilitātes ārstēšanai);
hinidīnu, dofetilīdu (lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai) vai bepridilu (lieto noteiktu sirds slimību ārstēšanai);
pimozīdu vai sertindolu (lieto garīgu traucējumu ārstēšanai);
levacetilmetadolu (lieto zāļu atkarības (opioīdu atkarības) ārstēšanai);
simvastatīnu, atorvastatīnu un lovastatīnu (lieto, lai palīdzētu samazināt holesterīna līmeni asinīs);
triazolamu (lieto kā nomierinošu līdzekli);
iekšķīgi lietojamu midazolāmu (lieto trauksmes ārstēšanai);
melno rudzu graudu alkaloīdus, piemēram:
dihidroergotamīnu un ergotamīnu (lieto migrēnas galvassāpju ārstēšanai);
ergometrīnu (ergonovīnu) un metilergotremīnu (metilergonovīnu), ko lieto pēc dzemdībām;
eletriptānu (lieto migrēnas galvassāpju ārstēšanai);
nisoldipīnu (lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai).
Īpaša piesardzība, lietojot Cladosol, nepieciešama šādos gadījumos
Pretsēnīšu līdzekļi
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums agrāk ir bijusi paaugstināta jutība/alerģiska reakcija pret azolu grupas zālēm (piemēram, flukonazolu). Iespējams, ka Jums būs alerģija arī pret Cladosol.
Aknu slimība
Ja Jums ir alkohola izraisīta aknu slimība (ciroze), Jūsu ārsts var pielāgot Jūsu devu.
Nieru slimība
Ja Jums ir nieru slimība, Jūsu ārsts var pielāgot Jūsu devu.
Sirds slimības
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums ir sirds mazspēja (stāvoklis, kad sirds nespēj pārpumpēt pietiekamu asins daudzumu, par ko liecina šādi simptomi, piemēram, elpas trūkums, pietūkušas potītes un grūtības veikt fiziskas aktivitātes ilgāku laiku). Ja šie simptomi Jums attīstās terapijas laikā, Jums jāpārtrauc Cladosol lietošana un nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu.
Ja Jums ir vai kādreiz ir bijusi sirds mazspēja, Jūs nedrīkstat lietot Cladosol, ja vien Jūsu ārsts neuzskata, ka iespējamais ieguvums pārsniedz risku. Lai palīdzētu ārstam pieņemt lēmumu, pastāstiet viņam/ai par visām citām slimībā, kas Jums ir.
Kuņģa skābe
Jūsu zāles uzsūksies labāk, ja Jūsu kuņģī būs skābe. Ja Jūs lietojat:
skābi neitralizējošās zāles (piemēram, alumīnija hidroksīds),
savas skābi neitralizējošās zāles Jums jālieto ne ātrāk kā divas stundas pēc tam, kad esat lietojis Cladosol.
Jūsu kuņģī var nebūt pietiekams daudzums skābes, jo Jūsu organisms nesaražo normālu skābes daudzumu kuņģī (ahlorhidrija). Tas iespējams gadījumos, ja Jums ir HIV (AIDS) vai arī Jūs lietojat zāles kuņģa čūlas ārstēšanai, piemēram:
H2 - antagonistus;
protonu sūkņa inhibitorus.
Šajā gadījumā Jums jālieto Cladosol kapsulas vienlaicīgi ar skābi saturošiem dzērieniem, piemēram, gāzētiem atspirdzinošiem dzērieniem (piemēram, kolu) vai augļu sulām, kas parasti ir skābi saturošas. Tas nodrošinās labu Cladosol uzsūkšanos.
Aknu problēmas
Ja Jums jālieto Cladosol, Jūsu ārsts terapijas laikā pārbaudīs Jūsu aknu darbību. Ja Jums novērojami jebkādi aknu iekaisuma simptomi (hepatīts), Jums jāpārtrauc Cladosol lietošana un nekavējoties jākonsultējas ar savu ārstu. Iespējamie simptomi ir:
apetītes zudums (anoreksija);
slikta dūša;
vemšana;
nogurums;
sāpes vēderā;
tumšas krāsas urīns.
Jūs nedrīkstat lietot Cladosol:
ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
ja Jūsu asins analīzes uzrāda palielinātu aknu enzīmu līmeni;
ja Jums ir bijušas problēmas ar aknām citu zāļu lietošanas rezultātā.
Neiropātija
Ja Jums attīstās nervu bojājumu (neiropātijas) pazīmes, Jums jāpārtrauc Cladosol lietošana. Neiropātijas pazīmes ir:
nejutīgums;
trīce;
tirpas;
nespēks.
Dzirdes zudums
Ja Jums rodas dzirdes zudums, Jums par to jāpastāsta savam ārstam, Dzirde parasti atjaunojas pēc terapijas pārtraukšanas, bet dažiem pacientiem dzirdes zudums var būt neatgriezenisks.
Paaugstināts asinsspiediens
Ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens, kas tiek ārstēts ar zālēm, ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem (piemēram, dihidropiridīni, verapamils), pastāstiet par to savam ārstam. Ārsts var pielāgot Jūsu asinsspiedienu pazeminošo zāļu devu.
Rezistentas infekcijas
Dažas infekcijas var būt rezistentas pret zālēm, kas līdzīgas Cladosol.
Piemēram, piena sēnīte var būt rezistenta pret flukonazola terapiju.
Pastāstiet savam ārstam, ja Jūsu piena sēnīte ir ārstēta ar flukonazolu saturošām zālēm un terapija bija neefektīva. Ārsts var nozīmēt Jums citas zāles, nevis Cladosol. Jūsu ārsts var veikt arī pārbaudes, lai uzzinātu, kā Cladosol varētu iedarbotos.
Pacienti ar tūlītējām dzīvību apdraudošām sistēmiskām sēnīšu infekcijām
Cladosol kapsulu lietošana nav ieteicama terapijas uzsākšanai pacientiem ar tūlītējām dzīvību apdraudošām sistēmiskām sēnīšu infekcijām.
Citas slimības
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums ir AIDS vai arī Jūsu imūnsistēma nedarbojas tik labi, kā tas būtu nepieciešams
Bērni un gados vecāki pacienti
Cladosol kapsulas parasti nav ietiecams lietot bērniem, un gados vecākiem pacientiem. NELIETOJIET Cladosol kapsulas, ja vien to nav ieteicis Jūsu ārsts. Jūsu ārsts var Jums nozīmēt lietot Cladosol, ja viņš/a uzskata, ka iespējamais ieguvums pārsniedz risku.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Citu zāļu lietošana
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Citu zāļu iedarbība uz Cladosol
Cladosol metabolismu aknās var ietekmēt šādas zāles:
rifampicīns, rifabutīns, izoniazīds (antibiotikas, ko lieto tuberkulozes (TB) ārstēšanai);
fenobarbitāls, fenitoīns (lieto epilepsijas ārstēšanai);
karbamazepīns (lieto epilepsijas un garastāvokļa traucējumu ārstēšanai);
asinszāle (ārstniecības augu līdzeklis depresijas ārstēšanai).
Šīs zāles var padarīt Cladosol mazāk efektīvu. Pārtraucot šo zāļu lietošanu, Jums jānogaida divas nedēļas, pirms sākt Cladosol lietošanu.
Ja Jūs lietojat kādu no sekojošām zālēm, var palielināties Cladosol līmenis Jūsu asinīs:
ritonavīru, idinavīru, sakvinavīru (zāles HIV ārstēšanai);
sildenafilu, tadalafilu (zāles impotences ārstēšanai);
zāles vēža ārstēšanai (onkoloģiski līdzekļi);
sirolimu (lieto, lai novērstu pārstādīta orgāna atgrūšanu);
klaritromicīnu un eritromicīnu (antibiotiski līdzekļi).
Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat citas zāles. Jūsu ārsts zinās, vai zāles, kuras Jūs lietojat, ietekmē Cladosol efektivitāti.
Zāles kuņģa čūlu ārstēšanai var ietekmēt skābes veidošanos kuņģī.
Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat citas zāles. Cladosol var samazināt to efektivitāti.
Vienlaicīgi ar Cladosol Jūs NEDRĪKSTAT lietot šādas zāles:
terfenadīnu, astemizolu, mizolastīnu (antihistamīni, ko lieto siena drudža ārstēšanai);
cisaprīdu (lieto skābes atviļņa, gremošanas traucējumu vai samazinātas kuņģa motilitātes ārstēšanai);
hinidīnu, dofetilīdu (lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai) vai bepridilu (lieto noteiktu sirds slimību ārstēšanai);
levacetilmetadolu (lieto zāļu atkarības (opioīdu atkarības) ārstēšanai);
pimozīdu un sertindolu (lieto garīgu traucējumu ārstēšanai);
triazolamu (lieto kā nomierinošu līdzekli);
iekšķīgi lietojamu midazolāmu (lieto trauksmes ārstēšanai);
simvastatīnu, atorvastatīnu un lovastatīnu (lieto, lai palīdzētu samazināt holesterīna līmeni asinīs);
melno rudzu graudu alkaloīdus, piemēram:
ergotamīnu un dihidroergotamīnu (lieto migrēnas ārstēšanai);
ergometrīnu (ergonovīnu) un metilergotremīnu (metilergonovīnu), ko lieto pēc dzemdībām;
eletriptānu (lieto migrēnas galvassāpju ārstēšanai);
nisoldipīnu (lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai).
Ja Jūs lietojat kādas no šādām zālēm, Jūsu ārsts var pielāgot Jūsu devu:
kalcija kanālu blokatorus (asinsspiedienu pazeminošas zāles, piemēram, dihidropiridīni, verapamils);
varfarīnu (asinis šķidrinošas zāles);
ritonavīru, idinavīru, sakvinavīru (zāles HIV ārstēšanai);
sildenafilu, tadalafilu (zāles impotences ārstēšanai);
zāles vēža ārstēšanai (piemēram, vinca grupas alkaloīdi, busulfāns, docetaksels un trimetreksāts);
ciklosporīnu, takrolimu, rapamicīnu (pazīstams arī kā sirolims) (lieto, lai novērstu pārstādīta orgāna atgrūšanu). Jūsu ārsts novēros šo zāļu koncentrāciju;
digoksīnu (lieto sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai). Jūsu ārsts novēros digoksīna koncentrāciju, lai tā nebūtu pārāk liela;
intravenozi ievadāmu deksametazonu (steroīds līdzeklis, ko Jums ievada vēnā);
metilprednizolonu, flutikazonu un budezonīdu (steroīdi līdzekļi);
alprazolamu (nomierinošs līdzeklis);
busipironu (lieto trauksmes ārstēšanai).
Lietojot šādas zāles, arī var būt nepieciešams pielāgot devu:
karbamazepīnu, alfentanilu, brotizolamu, intravenozi ievadāmu midazolamu, rifabutīnu, ebastīnu, reboksetīnu, cilostazolu, disopiramīdu, fentanilu, halofantrīnu, repaglinīdu.
Cladosol lietošana kopā ar uzturu
Cladosol Jums jālieto uzreiz pēc ēdienreizes. Kapsulas jānorij veselas. Ja Jūs lietojat arī zāles, kas var samazināt Jūsu kuņģa skābumu, Jums jādzer arī gāzēti atspirdzinošie dzērieni. Tas nodrošinās labu Cladosol uzsūkšanos (skatīt arī sadaļu „Īpaša piesardzība, lietojot Cladosol, nepieciešama šādos gadījumos”).
Grūtniecība un barošana ar krūti
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Šīs zāles var nodarīt kaitējumu Jūsu vēl nedzimušajam bērnam. NELIETOJIET Cladosol:
ja Jūs plānojat grūtniecību;
ja Jūs esat grūtniece,
ja vien to nav nepārprotami ieteicis Jūsu ārsts.
Jūsu ārsts izlems, vai Jūs drīkstat lietot Cladosol kapsulas, rūpīgi izvērtējot:
iespējamo ieguvumu no terapijas;
ar terapiju saistītos iespējamos riskus.
Efektīvas kontracepcijas metodes Jums jālieto:
terapijas laikā;
4 nedēļas ilgi pēc terapijas pārtraukšanas.
Barošana ar krūti
Cladosol caur krūts pienu nonāk Jūsu zīdaiņa organismā. Cladosol lietošanas laikā Jūs nedrīkstat baro bērnu ar krūti. Jūsu ārsts izlems, vai Jūs drīkstat lietot Cladosol, rūpīgi izvērtējot:
iespējamo ieguvumu no terapijas;
iespējamo risku Jūsu bērnam, barojot ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Cladosol ļoti retos gadījumos var izraisīt reiboni, neskaidru redzi/redzes dubultošanos vai dzirdes zudumu. Ja Jums novērojami šie simptomi, nevadiet transportlīdzekli vai neapkalpojiet mehānismus.
Svarīga informācija par kādu no Cladosol sastāvdaļām
Cladosol kapsulas satur cukuru, ko sauc par saharozi. Ja Jūsu ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar savu ārstu.
3. KĀ LIETOT CLADOSOL
Vienmēr lietojiet Cladosol tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Kapsulas Jums jānorij veselas. Cladosol Jums jālieto uzreiz pēc ēdienreizes.
Pieaugušie
Ieteicamās devas ir sekojošas:
Maksts piena sēnīte (vulvovagināla kandidoze)
1 dienu jālieto 2 kapsulas (200 mg) no rīta un 2 kapsulas (200 mg) vakarā.
Mutes piena sēnīte (mutes kandidoze)
1 kapsula (100 mg) vienu reizi dienā, 2 nedēļas ilgi.
Rauga sēnītes izraisīta ādas infekcija (Pityriasis versicolor)
2 kapsulas (200 mg) vienu reizi dienā, 1 nedēļu ilgi.
Organisma vai cirkšņu ādas sēnīšu infekcija (Tinea corporis, Tinea cruris)
1 kapsula (100 mg) vienu reizi dienā, 2 nedēļas ilgi.
Pēdu vai plaukstu ādas sēnīšu infekcija (Tinea pedis, Tinea manus)
1 kapsula (100 mg) divas reizes dienā, 4 nedēļas ilgi.
Sēnītes vai rauga sēnītes izraisīta nagu infekcija (onihomikozes)
Pulsa terapija: Nagu infekciju ārstēšanai var izmantot devu shēmu, ko sauc par pulsa terapiju. Viens pulss (cikls) ir 2 kapsulas divas reizes dienā, vienu nedēļu ilgi (400 mg dienā), kam seko 3 nedēļu ilgs periods bez zāļu lietošanas. Jāizmanto sekojošs ciklu skaits:
kājas pirkstu infekcija: 3 cikli;
roku pirkstu infekcija: 2 cikli.
Nepārtraukta terapija: Nagu infekciju ārstēšanai var izmantot arī nepārtrauktu terapiju. Nepārtrauktas terapijas gadījumā Jums jālieto 2 kapsulas vienu reizi dienā, 3 mēnešus ilgi (200 mg/dienā).
Terapijas ilgums
Ārstējot ādas infekcijas, vislabākie terapijas rezultāti būs novērojami 1 līdz 4 nedēļu laikā pēc terapijas beigām. Ārstējot nagu infekcijas, vislabākie terapijas rezultāti būs novērojami 6 līdz 9 mēnešu laikā pēc terapijas beigām. Tas ir tāpēc, ka Cladosol saglabājas Jūsu ādā un nagos ilgu laiku.
Bērni un gados vecāki pacienti
Jūs nedrīkstat lietot Cladosol, ja vien to nav ieteicis Jūsu ārsts. Jūsu ārsts var Jums nozīmēt lietot Cladosol, ja viņš/a uzskata, ka iespējamais ieguvums pārsniedz risku.
Ja Jums ir aknu vai nieru problēmas
Jūsu ārsts novērtēs Jūsu aknu un nieru darbību. Ja Jums ir nieru vai aknu slimība, Jūsu ārsts novēros Cladosol līmeni Jūsu asinīs. Var būt nepieciešams pielāgot Jūsu devu (skatīt 2. punktā zem „Īpaša piesardzība, lietojot Cladosol, nepieciešama šādos gadījumos”).
Samazināts kuņģa skābes daudzums
Ja Jūs lietojat:
zāles kuņģa čūlas ārstēšanai;
skābi neitralizējošas zāles,
Jūsu ārsts novēros Cladosol līmeni Jūsu asinīs. Var būt nepieciešams pielāgot Jūsu devu (skatīt 2. punktā zem „Īpaša piesardzība, lietojot Cladosol, nepieciešama šādos gadījumos”).
Ja Jums ir:
HIV (AIDS);
samazināts specifisku balto asins šūnu skaits asinīs (neitropēnija),
Jūsu ārsts novēros Cladosol līmeni Jūsu asinīs. Var būt nepieciešams palielināt Jūsu devu (skatīt 2. punktā zem „Īpaša piesardzība, lietojot Cladosol, nepieciešama šādos gadījumos”).
Ja esat lietojis Cladosol vairāk nekā noteikts
Ja Jūs esat lietojis vairāk kapsulas nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Atceraties līdzi paņemt zāļu iepakojumu un pāri palikušās kapsulas. Pārdozēšanas simptomi ir:
slikta dūša;
sāpes vēderā;
reibonis;
galvassāpes.
Jūsu ārsts ārstēs Cladosol izraisītos pārdozēšanas simptomus.
Ja esat aizmirsis lietot Cladosol
Nākamo devu lietojiet tiklīdz to atceraties, ja vien nav pienācis jau laiks nākamās devas lietošanai. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Cladosol
Jums jāturpina lietot kapsulas tik ilgi, cik to nozīmējis Jūsu ārsts. Ļoti būtiski ir turpināt kapsulu lietošanu arī tad, ja Jūs jūtaties labāk. Ja Jūs pārtrauksiet kapsulu lietošanu par ātru, infekcija var atgriezties. Dažkārt Jūsu ārsts var vēlēties, lai Jūs turpiniet lietot kapsulas, lai novērstu infekcijas atgriešanos. Pirms pārtraukt šo zāļu lietošanu, vispirms konsultējieties ar savu ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS
Tāpat kā citas zāles, Cladosol var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Jums jāpārtrauc Cladosol lietošana un nekavējoties jāpastāsta savam ārstam:
ja Jums novērojams ādas, sejas un lūpu vai uzbalsenes, mēles un rīkles pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu (angioneirotiskā tūska, alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas, tajā skaitā anafilakse);
ja Jums novērojamas smagas un dzīvībai bīstamas alerģiskas ādas, mutes, acu un citu mitro ķermeņa daļu reakcijas (Stīvensa – Džonsona sindroms), tajā skaitā turpmāki simptomi, piemēram, drudzis, drebuļi, galvassāpes un nogurums.
Visbiežāk ziņotās blakusparādības ir:
tās, kas ietekmē gremošanas sistēmu (kuņģa – zarnu traktu);
tās, kas ietekmē aknas;
tās, kas ietekmē ādu (deramotoloģiskas).
Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs novērojat kādas no sekojošām parādībām:
Bieži (ietekmē vairāk kā 1 cilvēku no 10):
slikta dūša;
sāpes vēderā;
izsitumi uz ādas.
Retāk (ietekmē mazāk kā 1 cilvēku no 100):
menstruālā cikla traucējumi;
galvassāpes;
reibonis;
vemšana;
gremošanas traucējumi (dispepsija);
šķidra vēdera izeja (caureja);
aizcietējums;
garšas sajūtu traucējumi (disgeizija);
gāzu uzkrāšanās;
matu izkrišana (alopēcija);
nieze;
nātrene;
nejutīgums vai tirpas (parestēzija);
ģeneralizēts pietūkums (tūska);
paaugstināta jutība (skatīt sadaļu „Īpaša piesardzība, lietojot Cladosol, nepieciešama šādos gadījumos”).
Reti (ietekmē mazāk kā 1 cilvēku no 1000):
samazināts balto asins šūnu skaits (leikopēnija);
troksnis ausīs (tinnīts);
redzes traucējumi;
biežāka urinācija dienas laikā (pollakiūrija);
drudzis vai paaugstināta ķermeņa temperatūra (pireksija);
palielināts aknu enzīmu līmenis asins analīzēs. Pārtraucot terapiju, tas atgriežas normas robežās;
aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);
sāpju vai pieskārienu sajūtu zudums (hipoestēzija).
Nav zināmi (sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
samazināts balto asins šūnu (neitropēnija) un trombocītu (trombocitopēnija) skaits;
smaga alerģiska reakcija (Stīvensa – Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, leikocitoklastisks vaskulīts);
seruma slimība;
angioneirotiskā tūska (nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa sejas vai rīkles pietūkumu);
alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas, tajā skaitā anafilakse un anafilaksei līdzīgas reakcijas;
samazināts kālija līmenis asinīs (hipokaliēmija);
palielināts asins lipīdu līmenis (hipertrigliceridēmija);
nervu sistēmas traucējumi, kas izraisa vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu (perifēra neiropātija);
sirdsdarbības traucējumi, kas izraisa elpas trūkumu vai potīšu pietūkumu (sastrēguma sirds mazspēja);
plaušu pietūkums (plaušu tūska);
pēkšņa smaga aknu mazspēja (akūta letāla aknu mazspēja);
smagi aknu bojājumi (nopietna hepatotoksicitāte);
aknu iekaisums (hepatīts);
paaugstināta jutība pret saules gaismu;
urīna nesaturēšana;
apgrūtināta erekcija;
dzirdes zudums (var būt nepārejošs);
redzes traucējumi, tajā skaitā neskaidra redze vai redzes dubultošanās;
muskuļu sāpes, locītavu sāpes.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši:
Zāļu valsts aģentūra
Jersikas iela 15
Rīga, LV 1003
Tālr.: +371 67078400
Fakss: +371 67078428
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. KĀ UZGLABĀT CLADOSOL
Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Nelietot Cladosol pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. SĪKĀKA INFORMĀCIJA
Ko Cladosol satur
Aktīvā viela ir itrakonazols.
Viena Cladosol 100 mg cietā kapsula satur 100 mg itrakonazola.
Citas sastāvdaļas kapsulas kodolā ir:
cukura lodītes (saharoze, kukurūzas ciete);
hipromeloze;
sorbitāna stearāts;
hidratēts koloidālais silīcija dioksīds.
Citas sastāvdaļas kapsulas vāciņā ir:
želatīns;
sarkanais dzelzs oksīds (E172);
titāna dioksīds (E171).
Cladosol ārējais izskats un iepakojums
Cladosol 100 mg kapsulas ir cietas, garenas, sarkanas, necaurspīdīgas želatīna kapsulas (izmērs 0).
Cladosol kapsulas ir pieejamas PVH/PVdH/Alumīnija blisteros.
Cladosol 100 mg cietās kapsulas pieejamas iepakojumos pa 4, 6, 8, 14, 15, 18, 28, 30, 50, 60 un 84 kapsulām.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
STADA Arzneimittel AG, Stadastraβe 2-18, D-61118 Bad Vilbel, Vācija
Ražotājs:
STADA Arzneimittel AG, Stadastraβe 2-18, D-61118 Bad Vilbel, Vācija
STADApharm GmbH, Stadastrasse 2-18, 61118 Bad Vilbel, Vācija
STADA Arzneimittel Ges.m.b.H., Muthgasse 36/2, 1190 Wien, Austrija
Sanico N.V., Industriezone IV, Veedijk 59, 2300 Turnhout, Beļģija
PharmaCoDane ApS, Marielundsvej 45A1, 2730 Herlev, Dānija
Centrafarm Services B.V., Nieuwe Donk 9, 4879 AC Etten-Leur, Nīderlande
Teksta pēdējās pārskatīšanas datums: 2014.gada jūlijs.
SASKAŅOTS ZVA 04-12-2014
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
CLADOSOL 100 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena kapsula satur 100 mg itrakonazola (Itraconazolum).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Cietā kapsula.
Garena, sarkana, necaurspīdīga cietā želatīna kapsula (izmērs 0).
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Itrakonazols indicēts šādu sēnīšu infekciju ārstēšanai, kad sagaidāma iespējamā jutība: vulvovagināla kandidoze, mutes kandidoze, Pityriasis versicolor, dermatomikozes, onihomikozes (dermatofītu un rauga sēnīšu izraisītas).
Jāievēro oficiālie ieteikumi par pareizu pretsēnīšu līdzekļu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Cladosol kapsulas ir paredzētas iekšķīgai lietošanai.
Kapsulas jālieto tūlīt pēc ēdienreizes.
Kapsulas jānorij veselas.
Pieaugušie
Vulvovagināla kandidoze
Vienu dienu lieto 200 mg no rīta un 200 mg vakarā.
Mutes kandidoze
100 mg vienu reizi dienā, 2 nedēļas.
Pityriasis versicolor
200 mg vienu reizi dienā, 1 nedēļu.
Tinea corporis/cruris
100 mg vienu reizi dienā, 2 nedēļas.
Tinea pedis/manus
100 mg divas reizes dienā, 4 nedēļas.
Onihomikozes
Pulsa terapija
Kāju nagi ar vai bez inficētiem roku nagiem
200 mg divas reizes dienā, 7 dienas, kam seko 3 nedēļu ilgs intervāls bez zāļu lietošanas; kopumā jāveic 3 kursi.
Roku nagi
200 mg divas reizes dienā, 7 dienas, kam seko 3 nedēļu ilgs intervāls bez zāļu lietošanas; kopumā jāveic 2 kursi.
vai:
200 mg vienu reizi dienā, 3 mēnešus ilgi.
Ārstējot ādas infekcijas, optimālais klīniskais efekts tiek sasniegts 1 – 4 nedēļu laikā pēc ārstēšanas pārtraukšanas un, ārstējot nagu infekcijas, - 6 – 9 mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Tas ir tāpēc, ka itrakonazola eliminācija no ādas un nagiem ir lēnāka nekā no plazmas.
Pediatriskā populācija
Tā kā klīniskā informācija par itrakonazola (šķīduma iekšķīgai lietošanai) lietošanu bērniem ir ierobežota, tā lietošana bērniem nav ieteicama, izņemot gadījumos, kad iespējamais ieguvums pārsniedz iespējamo risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Sēnīšu infekciju profilakse: nav pieejami efektivitātes dati par neitropēniskiem bērnu vecuma pacientiem. Pieejama ierobežota pieredze par drošību, lietojot 5 mg/kg dienā lielu devu, kas sadalīta divās lietošanas reizēs (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Nav pietiekamu datu par itrakonazola lietošanu gados vecākiem pacientiem, lai ieteiktu to lietot, izņemot gadījumus, kad potenciālais ieguvums ir lielāks par risku.
Aknu darbības traucējumi
Itrakonazols pārsvarā tiek metabolizēts aknās. Pacientiem ar cirozi novēro nedaudz samazinātu perorālo biopieejamību, lai gan tas nav statistiski nozīmīgi. Terminālais eliminācijas pusperiods bija ievērojami ilgāks. Ja nepieciešams, jāpielāgo deva. Var būt nepieciešams kontrolēt koncentrāciju plazmā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru mazspēju var būt samazināta itrakonazola perorālā biopieejamība. Būtu jāapsver devas pielāgošana. Var būt nepieciešams kontrolēt koncentrāciju plazmā. Itrakonazolu nevar izvadīt ar dialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Samazināts kuņģa skābums
Gadījumos, kad ir samazināts kuņģa skābums, samazinās itrakonazola uzsūkšanās. Informāciju par pacientiem ar ahlorhidriju un pacientiem, kuri lieto skābes sekrēciju nomācošas vai skābi neitralizējošas zāles, skatīties 4.4. apakšpunktā.
AIDS slimniekiem un pacientiem ar neitropēniju samazināta uzsūkšanās var izraisīt samazinātu itrakonazola koncentrāciju asinīs un efektivitātes zudumu. Šādos gadījumos jākontrolē koncentrācija asinīs un, ja nepieciešams, itrakonazola deva jāpalielina līdz 200 mg divas reizes dienā.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret itrakonazolu vai jebkuru no palīgvielām.
Grūtniecība (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Itrakonazola lietošana ir kontrindicēta vienlaicīgi ar šādām zālēm (skatīt arī 4.5. apakšpunktu):
CYP3A4 metabolizētajiem substrātiem, kas var pagarināt QT intervālu, piemēram, astemizols, bepridils, cisaprīds, dofetilīds, levacetilmetadols (levometadils), mizolastīns, pimozīds, hinidīns, sertindols un terfenadīns, ir kontrindicēti lietošanai vienlaicīgi ar Cladosol kapsulām. Vienlaicīga lietošana var izraisīt šo substrātu koncentrācijas palielināšanos plazmā, kas izraisa QT intervāla pagarināšanās un retos gadījumos torsade de pointes;
CYP3A4 metabolizētajiem HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem, piemēram, atorvastatīns, lovastatīns un simvastatīns;
triazolamu un iekšķīgi lietojamu midazolamu;
melnā redzu graudu alkaloīdiem, piemēram, dihidroergotamīns, ergometrīns (ergonovīns), ergotamīns un metilergometrīns (metilergonovīns);
eletriptāns;
nisoldipīns.
Cladosol kapsulas nedrīkst lietot pacienti ar ventrikulāras disfunkcijas pazīmēm, piemēram, sastrēguma sirds mazspēju (SSM) vai SSM anamnēzē, izņemot dzīvībai bīstamu un citu smagu infekciju ārstēšanai. Skatīt 4.4. apakšpunktu.
Cladosol kapsulas nedrīkst lietot grūtniecības laikā (izņemot dzīvību apdraudošos gadījumos). Skatīt 4.6. apakšpunktu.
Sievietēm reproduktīvā vecumā, lietojot itrakonazolu, jālieto atbilstoši kontracepcijas līdzekļi. Efektīva kontracepcijas jāturpina līdz nākamajam menstruālajam periodam pēc itrakonazola terapijas beigām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Krusteniska paaugstināta jutība
Nav informācijas par krustenisku paaugstinātu jutību starp itrakonazolu un citiem azolu grupas pretsēnīšu līdzekļiem. Nozīmējot itrakonazolu pacientiem ar paaugstinātu jutību pret citiem azolu grupas līdzekļiem, jāievēro piesardzība.
Ietekme uz sirdi
Klīniskajā pētījumā ar intravenozi lietojamu itrakonazolu, kas veikts starp veseliem, brīvprātīgiem, tika novērota pārejoša, asimptomātiska kreisā sirds kambara izsviedes frakcijas samazināšanās, kas izzuda pirms nākošās infūzijas. Šī novērojuma klīniskā nozīme, lietojot iekšķīgi lietojamas zāļu formas, nav zināma.
Itrakonazols ir uzrādījis negatīvu inotropo efektu, un tā lietošana ir bijusi saistīta ar ziņojumiem par sastrēguma sirds mazspēju. Par sirds mazspēju biežāk tika ziņots spontānos ziņojumos, kur kopējā dienas deva bija 400 mg, nekā tad, ja lietota mazāka kopējā dienas deva, kas liecina, ka sirds mazspējas risks var palielināties, palielinot kopējo itrakonazola dienas devu.
Itrakonazolu nevajadzētu lietot pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju vai sastrēguma sirds mazspēju anamnēzē, ja vien iespējamais ieguvums nepārprotami nepārsniedz sagaidāmo risku. Veicot individuālu riska/ieguvuma izvērtējumu, jāņem vērā tādi faktori kā indikācijas smagums, dozēšanas shēma (piemēram, kopējā dienas deva) un sastrēguma sirds mazspējas individuālie riska faktori. Šie riska faktori ietver tādas sirds slimības kā išēmiskā un vārstuļu slimība, nopietnas plaušu slimības, piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība; nieru mazspēja un arī citi tūsku izraisoši traucējumi. Šie pacienti jāinformē par sastrēguma sirds mazspējas pazīmēm un simptomiem, viņi jāārstē ļoti piesardzīgi un ārstēšanas laikā jānovēro, vai neattīstās sastrēguma sirds mazspējas simptomi; ja parādās šādas pazīmes vai simptomi, ārstēšana ar itrakonazolu jāpārtrauc.
Kalcija kanālu blokatoriem piemīt negatīvs inotrops efekts, kas var papildināt itrakonazola inotropo efektu. Turklāt, itrakonazols var nomākt kalcija kanālu blokatoru metabolismu. Tādēļ, palielināta SSM riska dēļ, lietojot itrakonazolu vienlaicīgi ar kalcija kanālu blokatoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu), jāievēro piesardzība.
Ietekme uz aknām
Itrakonazola lietošanas laikā ļoti retos gadījumos ir novērota nopietna hepatotoksicitāte, tajā skaitā daži akūtas aknu mazspējas gadījumi ar letālu iznākumu. Vairums gadījumu tika novēroti pacientiem, kuriem jau pirms terapijas sākuma bija aknu slimība, ārstējot sistēmisku indikāciju dēļ, pacientiem, kuriem bija citas nozīmīgas patoloģijas un/vai kuri lietoja citas hepatotoksiskas zāles. Dažiem pacientiem nebija objektīvu aknu slimību riska faktoru. Daži no šiem gadījumiem tika novēroti pirmā terapijas mēneša laikā, tostarp daži no šiem gadījumiem bija pirmās nedēļas laikā. Jāapsver aknu darbības novērošana pacientiem, kuri tiek ārstēti ar itrakonazolu. Pacientiem jānorāda nekavējoties pastāstīt savam ārstam par hepatīta pazīmēm un simptomiem, piemēram, anoreksiju, sliktu dūšu, vemšanu, nespēku, sāpēm vēderā vai tumšas krāsas urīnu. Šādiem pacientiem nekavējoties jāpārtrauc zāļu lietošana un jāpārbauda viņu aknu darbība. Ja vien paredzamais ieguvums neatsver aknu bojājumu risku, zāļu lietošanu nav atļauts sākt pacientiem, kuriem ir palielināts aknu enzīmu līmenis vai aktīva aknu slimība, kā arī pacientiem, kuriem bijusi citu zāļu izraisīta hepatotoksicitāte. Šādos gadījumos jākontrolē aknu enzīmu koncentrācija.
Samazināts kuņģa skābums
Samazināta kuņģa skābuma gadījumā, tiek traucēta itrakonazola uzsūkšanās no Cladosol kapsulām. Pacientiem, kuri lieto skābi neitralizējošas zāles (piemēram, alumīnija hidroksīdu), tās jālieto vismaz 2 stundas pēc Cladosol kapsulu lietošanas. Pacientiem ar ahlorhidriju, piemēram, noteiktiem AIDS pacientiem un pacientiem, kuri lieto skābes sekrēciju nomācošus līdzekļus (piemēram, H2 antagonistus, protonu sūkņa inhibitorus), Cladosol kapsulas ietiecams lietot kopā ar ogļskābo gāzi saturošiem dzērieniem (piemēram, kolu).
Lietošana bērniem
Klīniskie dati par itrakonazola lietošanu bērniem ir ierobežoti. Cladosol kapsulas nevajadzētu lietot bērniem, ja vien iespējamais ieguvums neatsver potenciālo risku.
Lietošana gados vecākiem pacientiem
Klīniskie dati par itrakonazola lietošanu gados vecākiem pacientiem ir ierobežoti. Cladosol kapsulas nevajadzētu lietot šiem pacientiem, ja vien potenciālais ieguvums neatsver iespējamo risku.
Aknu darbības traucējumi
Itrakonazols tiek metabolizēts galvenokārt aknās. Pieejami ierobežoti dati par iekšķīgu itrakonazola lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Lietojot šīs zāles šiem pacientiem, jāievēro piesardzība (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar cirozi ir garāks terminālais eliminācijas pusperiods un mazāka biopieejamība. Var būt nepieciešama devas pielāgošana.
Nieru darbības traucējumi
Pieejami ierobežoti dati par iekšķīgu itrakonazola lietošanu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Lietojot šīs zāles šiem pacientiem, jāievēro piesardzība. Pacientiem ar nieru mazspēju var samazināties iekšķīgi lietota itrakonazola biopieejamība. Var apsvērt nepieciešamību pielāgot devu.
Dzirdes zudums
Ar itrakonazolu ārstētiem pacientiem ir aprakstīts pārejošs vai paliekošs dzirdes zudums. Dažos šajos gadījumos aprakstīta vienlaicīga hinidīna lietošana, kas ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu). Šis dzirdes zudums pēc ārstēšanas pārtraukšanas parasti pāriet, tomēr dažiem pacientiem tas var saglabāties.
Pacienti ar imūnās sistēmas nomākumu
Dažiem pacientiem ar imūnās sistēmas nomākumu (piemēram, pacientiem ar neitropēniju, AIDS vai pēc orgānu transplantācijas) var būt samazināta itrakonazola perorālā biopieejamība.
Pacienti ar tūlītēji dzīvību apdraudošu sistēmisku sēnīšu infekciju
Ņemot vērā farmakokinētiskās īpašības (skatīt 5.2. apakšpunktu), nav ieteicams uzsākt Cladosol 100 mg kapsulu lietošanu pacientiem ar tūlītēji dzīvību apdraudošu sistēmisku sēnīšu infekciju.
AIDS pacienti
Ārstam jāizvērtē uzturošas terapijas nepieciešamība AIDS pacientiem, kuri saņēmuši ārstēšanu saistībā ar sistēmisku sēnīšu infekciju, piemēram, sporotrihozi, blastomikozi, histoplazmozi vai kriptokokkozi (ar vai bez meningīta), un kuriem pastāv recidīva risks.
Neiropātija
Ja parādās neiropātija, kas var būt saistīta ar itrakonazola lietošanu, terapija jāpārtrauc.
Ogļhidrātu metabolisma traucējumi
Šīs zāles satur saharozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharozes-izomaltāzes nepietiekamību.
Krusteniskā rezistence
Ja sistēmiskas kandidozes gadījumā pastāv aizdomas, ka izraisītāji ir pret flukonazolu rezistenti Candida celmi, nav atļauts pieņemt, ka tie ir jutīgi pret itrakonazolu, tādēļ pirms itrakonazola lietošanas sākuma jāpārbauda to jutība.
Iespējamā mijiedarbība
Itrakonazolu nedrīkst lietot 2 nedēļas pēc tam, kad pabeigta ārstēšana ar CYP3A4 induktoriem (rifampicīnu, rifabutīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu, karbamazepīnu un divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum). Lietojot itrakonazolu vienlaicīgi ar šīm zālēm, iespējama subterapeitiska itrakonazola koncentrācija plazmā, kas var būt nesekmīgas terapijas iemesls.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Zāles, kas ietekmē itrakonazola uzsūkšanos
Zāles, kas samazina kuņģa skābumu, traucē itrakonazola uzsūkšanos no Cladosol kapsulām (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kas ietekmē itrakonazola metabolismu
Itrakonazolu metabolizē galvenokārt CYP3A4.
Tika veikti mijiedarbības pētījumi ar tādiem spēcīgiem CYP3A4 enzīmu induktoriem kā rifampicīns, rifabutīns un fenitoīns. Tā kā šajos pētījumos itrakonazola un hidroksi – itrakonazola biopieejamība bija samazināta tādā mērā, ka arī zāļu efektivitāte var būt ievērojami samazināta, nav ieteicams lietot itrakonazolu vienlaicīgi ar šiem spēcīgajiem enzīmu induktoriem.
Nav pieejami formāli pētījumu dati par citiem enzīmu induktoriem, piemēram, karbamazepīnu, Hypericum perforatum (divšķautņu asinszāli), fenobarbitālu un izoniazīdu, tomēr iespējama līdzīga iedarbība. Turklāt, itrakonazolu nevajadzētu lietot divas nedēļas pēc terapijas pārtraukšanas ar jebkurām citām zālēm, kas inducē CYP3A4.
Tādi spēcīgi šī enzīma inhibitori kā ritonavirs, indinavirs, sakvinavirs, sildenafils, tadalafils, noteikti pretvēža līdzekļi, sirolims, klaritromicīns un eritromicīns var palielināt itrakonazola biopieejamību.
Itrakonazola ietekme uz citu zāļu metabolismu
Itrakonazols var nomākt to zāļu metabolismu, kuras tiek metabolizētas ar citohroma 3A starpniecību. Tā rezultātā var pastiprināties un/vai pagarināties to iedarbība, tajā skaitā arī blakusparādības. Vienlaicīgi lietojot citas zāles, jāiepazīstas ar attiecīgo zāļu aprakstu, lai noskaidrotu metabolisma ceļus. Pēc terapijas pārtraukšanas itrakonazola koncentrācija plazmā pakāpeniski samazinās atkarībā no devas un ārstēšanas ilguma (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tas jāņem vērā, apsverot itrakonazola nomācošo iedarbību uz citām vienlaicīgi lietotām zālēm.
Var minēt šādus piemērus.
Sekojošu zāļu vienlaicīga lietošana ar itrakonazolu ir kontrindicēta:
astemizols, bepridils, cisaprīds, dofetilīds, levacetilmetadols (levometadils), mizolastīns, pimozīds, hinidīns, sertindols un terfenadīns ir kontrindicēti vienlaicīgai lietošanai ar itrakonazolu, jo vienlaicīga lietošana var izraisīt šo substrātu koncentrācijas palielināšanos plazmā, kas izraisa QT intervāla pagarināšanos un retos gadījumos arī torsade de pointes;
CYP3A4 metabolizētie HMG-CoA reduktāzes inhibitori, piemēram, atorvastatīns, lovastatīns un simvastatīns;
triazolams un iekšķīgi lietojams midazolams;
melnā rudzu graudu alkaloīdi, piemēram, dihidroergotamīns, ergometrīns (ergonovīns), ergotamīns un metilergometrīns (metilergonovīns);
eletriptāns;
nisoldipīns.
Palielināta SSM riska dēļ jāievēro piesardzība, lietojot itrakonazolu vienlaicīgi ar kalcija kanālu blokatoriem. Papildus iespējamajai farmakokinētiskajai mijiedarbībai, kas ietver sevī zāļu metabolizējošo CYP3A4 enzīmu, kalcija kanālu blokatoriem piemīt negatīvs inotrops efekts, kas var būt papildinošs itrakonazola iedarbībai.
Šādas zāles jālieto, ievērojot piesardzību, un jānovēro to koncentrācija plazmā, efektivitāte un blakusparādības. Šo zāļu deva, lietojot vienlaicīgi ar itrakonazolu, nepieciešamības gadījumā jāsamazina:
Perorālie antikoagulanti:
Itrakonazols var pastiprināt varfarīna iedarbību. Ja tiek lietota šāda kombinācija, ieteicams kontrolēt protrombīna laiku.
HIV proteāzes inhibitori, piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, sakvinavīrs:
Ņemot vērā to, ka HIV proteāzes inhibitori tiek metabolizēti galvenokārt ar CYP3A4 starpniecību, vienlaicīgas itrakonazola lietošanas gadījumā, sagaidāma palielināta to koncentrācija plazmā.
Noteiktas pretvēža zāles, piemēram, busulfāns, docetaksels, trimetreksāts un vinca grupas alkaloīdi:
Itrakonazols var nomākt šo zāļu metabolismu. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā busulfāna klīrenss samazinājās par 20 %.
CYP3A4 metabolizētie kalcija kanālu blokatori, piemēram, dihidropiridīni un verapamils.
Noteikti imūnsistēmu nomācoši līdzekļi: ciklosporīns, rapamicīns (pazīstams arī kā sirolims) un takrolims (Itrakonazols var palielināt šo zāļu koncentrāciju plazmā, kā rezultātā iespējamas blakusparādības. Vienlaicīgas itrakonazola lietošanas gadījumā jānovēro ciklosporīna, takrolima un sirolima koncentrācija plazmā).
Noteikti glikokortikosteroīdi, piemēram, budezonīds, deksametazons (Itrakonazols samazina intravenozi ievadītā deksametazona klīrensu par 68 %), flutikazons un metilprednizolons (Itrakonazols nomāc metilprednizolona metabolismu. Tika novērots, ka četrkārtīgi pastiprinājās iedarbība un divkārtīgi pagarinājās eliminācijas pusperiods. Ja deva netiek pielāgota, attīstās steroīdu blakusparādību risks, it īpaši ilgstošas lietošanas gadījumā);
Digoksīns (caur P-glikoproteīnu inhibīciju):
Itrakonazols, iespējams, nomāc P-glikoproteīnus. Vienlaicīgas digoksīna un itrakonazola lietošanas gadījumā palielinās digoksīna koncentrācija plazmā un attīstās digoksīna toksicitātes simptomi. Samazinātais digoksīna nieru klīrenss liecina, ka itrakonazols var nomākt P-glikoproteīnu iedarbību, kas transportē digoksīnu no nieru kanāliņu šūnām uz urīnu. Vienlaicīgas itrakonazola lietošanas gadījumā rūpīgi jānovēro digoksīna koncentrācija plazmā.
Zāles erektilas disfunkcijas ārstēšanai:
Itrakonazols var palielināt šo zāļu koncentrāciju plazmā, kā rezultātā iespējamas blakusparādības.
Alprazolams:
Lietojot itrakonazolu vienlaicīgi ar alprazolamu, alprazolama klīrenss samazinās par 60 %. Palielinātā koncentrācija plazmā var pastiprināt un pagarināt hipnotisko un sedatīvo iedarbību.
Buspirons:
Lietojot itrakonazolu vienlaicīgi ar buspironu (viena iekšķīgi lietojama deva), ievērojami palielinās (19 kārtīgi) biopieejamība. Gadījumos, kad vienlaicīgi jālieto itrakonazols un buspirons, nepieciešams pielāgot devu.
Citas zāles: alfentanils, brotizolams, karbamazepīns, cilostazols, disopiramīds, ebastīns, fentanils, halofantrīns, intravenozi ievadāms midazolams, reboksetīns, repaglinīds, rifabutīns:
Koncentrācijas palielināšanās nozīmīgums un šo izmaiņu klīniskā nozīme, lietojot vienlaicīgi ar itrakonazolu, joprojām nav noskaidrota.
Nav novērota itrakonazola mijiedarbība ar zidovudīnu (AZT) un fluvastatīnu. Nav novērots itrakonazola inducējošs efekts uz etinilestradiola un noretisterona metabolismu.
Ietekme uz saistīšanos ar olbaltumvielām
In vitro pētījumi liecina, ka nepastāv itrakonazola un imipramīna, propranolola, diazepāma, cimetidīna, indometacīna, tolbutamīda un sulfametazīna mijiedarbība attiecībā uz saistīšanos ar plazmas olbaltumvielām.
4.6. Grūtniecība un barošana ar krūti
Itrakonazolu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot dzīvībai bīstamos gadījumos, kad iespējamais ieguvums mātei pārsniedz potenciālo kaitējumu auglim (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pētījumos ar dzīvniekiem itrakonazols uzrādīja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Pieejams ierobežots informācijas daudzums par itrakonazola lietošanu grūtniecības laikā. Pēcreģistrācijas periodā tika novēroti iedzimtu anomāliju gadījumi. Šie gadījumi ietver kaulu, uroģenitālās un kardiovaskulārās sistēmas, oftalmoloģiskas, kā arī hromosomālas anomālijas un multiplas anomālijas. Cēloņsakarība ar itrakonazola lietošanu nav pierādīta.
Epidemioloģiskie dati attiecībā uz itrakonazola lietošanu grūtniecības pirmajā trimestrī, galvenokārt ar pacientēm, kuras īslaicīgi ārstēja vulvovaginālu kandidozi, neliecina par palielinātu patoloģiju attīstības risku, salīdzinājumā ar kontroles grupu, kas netika pakļauti zināmiem teratogēnu līdzekļu iedarbībai.
Sievietes reproduktīvā vecumā
Sievietēm reproduktīvā vecumā, lietojot itrakonazolu, jāizmanto kontracepcijas metodes. Efektīva kontracepcijas metode jāizmanto līdz nākamajam menstruālajam periodam pēc itrakonazola terapijas beigām.
Barošana ar krūti
Ļoti neliels daudzums itrakonazola izdalās ar mātes pienu. Tāpēc jāizvērtē itrakonazola lietošanas iespējamais ieguvums un potenciālais risks, barojot bērnu ar krūti. Šaubu gadījumā pacientei jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekļus un apkalpojot iekārtas, jāņem vērā, ka dažos gadījumos iespējamas blakusparādības, piemēram, reibonis, redzes traucējumi un dzirdes zudums (skatīt 4.8. apakšpunktu).
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Par zemāk uzskaitītajām blakusparādībām ziņots klīniskajos pētījumos ar itrakonazolu saturošām kapsulām un/vai spontānos ziņojumos pēc zāļu nonākšanas tirgū saistībā ar visām itrakonazolu saturošām zāļu farmaceitiskajām formām.
Apmēram 9 % pacientu itrakonazola lietošanas laikā var būt iespējamas blakusparādības. Pacientiem, it īpaši tiem, kuri saņēma ilgstošu (apmēram 1 mēnesi) nepārtrauktu terapiju, blakusparādību sastopamības biežums bija lielāks (apmēram 15 %).
Klīniskajos pētījumos ar 2104 pacientiem, kuriem ar itrakonazolu tika ārstētas dermatomikozes vai onihomikozes, visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības klīniskajos pētījumos bija saistītas ar kuņģa-zarnu traktu, ādu un aknām.
Katrā orgānu grupā nevēlamās blakusparādības ir sagrupētas atbilstoši sastopamības biežumam, kas definēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti: leikopēnija.
Nav zināmi: neitropēnija, trombocitopēnija.
Imūnās sistēmas traucējumi
Retāk: paaugstināta jutība*.
Nav zināmi: anafilaktiskas, anafilaktoīdas un alerģiskas reakcijas, angioneirotiskā tūska, seruma slimība.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Nav zināmi: hipokaliēmija, hipertrigliceridēmija.
Nervu sistēmas traucējumi
Retāk: parestēzija, galvassāpes, reibonis.
Reti: hipoestēzija.
Nav zināmi: perifēra neiropātija.
Acu bojājumi
Reti: redzes traucējumi.
Nav zināmi: neskaidra redze un diplopija.
Ausu un labirinta bojājumi
Reti: tinnīts.
Nav zināmi: pārejošs vai paliekošs dzirdes zudums*.
Sirds funkcijas traucējumi
Nav zināmi: sastrēguma sirds mazspēja*.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Nav zināmi: plaušu tūska.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: sāpes vēderā, slikta dūša.
Retāk: disgeizija, meteorisms, vemšana, dispepsija, caureja un aizcietējums.
Reti: pankreatīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk: hiperbilirubinēmija, palielināts alanīna aminotransferāžu līmenis, palielināts aspartāta aminotransferāžu līmenis.
Reti: atgriezeniski palielināts aknu enzīmu līmenis.
Nav zināmi: akūta letāla aknu mazspēja*, nopietna hepatotoksicitāte*, hepatīts.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi.
Retāk: nātrene, alopēcija, nieze.
Nav zināmi: toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms, erythema multiforme, eksfoliatīvs dermatīts, leikocitoklastisks vaskulīts, fotosensitivitāte.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nav zināmi: mialģija, artralģija.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Reti: polakiūrija.
Nav zināmi: urīna nesaturēšana.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk: menstruālā cikla traucējumi.
Nav zināmi: erektila disfunkcija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk: tūska.
Nav zināmi: drudzis.
*skatīt 4.4. apakšpunktu.
Pediatriskā populācija
Itrakonazola (šķīduma iekšķīgai lietošanai) efektivitāte ir izvērtēta 250 bērniem vecumā no 6 mēnešiem līdz 14 gadiem, kas piedalījās piecos atklāta tipa klīniskajos pētījumos. Šie pacienti saņēma vismaz vienu itrakonazola (šķīduma iekšķīgai lietošanai) devu sēnīšu infekciju profilaksei vai mutes piena sēnītes vai sistēmisku sēnīšu infekciju ārstēšanai un tika iegūti drošības dati. Pamatojoties uz šo pētījumu apkopotajiem drošības datiem, ļoti bieži ziņotās blakusparādības bērniem bija vemšana (36,0 %), drudzis (30,8 %), caureja (28,4 %), gļotādu iekaisums (23,2 %), izsitumi (22,8 %), sāpes vēderā (17,2 %), slikta dūša (15,6 %), hipertensija (14,0 %) un klepus (11,2 %). Blakusparādību profils bērniem ir līdzīgs kā pieaugušajiem, tomēr bērniem ir lielāks blakusparādību sastopamības biežums.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām:
Zāļu valsts aģentūra
Jersikas iela 15
Rīga, LV 1003
Tālr.: +371 67078400
Fakss: +371 67078428
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Informācija nav pieejama.
Var rasties slikta dūša, sāpes vēderā, reibonis, galvassāpes un citas aprakstītās blakusparādības un tās var būt daudz izteiktākas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska terapija. Pirmās stundas laikā pēc zāļu lietošanas var veikt kuņģa skalošanu. Ja nepieciešams, var nozīmēt aktīvo ogli.
Itrakonazolu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.
Nav zināms specifisks antidots.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: antimikotisks līdzeklis sistēmiskai lietošanai, triazola atvasinājums.
ATĶ kods: J02AC02
In vitro pētījumi liecina, ka itrakonazols samazina ergosterola sintēzi sēnīšu šūnās. Ergosterols ir ļoti svarīga sēnīšu šūnu membrānas sastāvdaļa. Tā sintēzes samazināšanās izraisa pretsēnīšu iedarbību.
Itrakonazols ir triazolu grupas antimikotisko līdzekļu atvasinājums, un tas ir efektīvs pret infekcijām, ko izraisījuši dermatofīti (Trichophyton sugas, Microsporum sugas, Epidermophyton floccosum), rauga sēnītes (Cryptococcus neoformans, Pityrosporum sugas, Candida sugas, tajā skaitā C. albicans, C. glabrata un C. krusei), Aspergillus sugas, Histoplasma sugas, Paracoccidiodides brasiliensis, Sporothrix shenckii, Fonsecaea sugas, Cladosporium sugas, Blastomyces dermatitidis un daudzas citas sēnītes un rauga sēnītes.
Candida glabrata, Candida tropicalis un flukonazola rezistenti Candida sugu celmi ļoti bieži uzrāda samazinātu jutību pret itrakonazolu. Itrakonazols nav aktīvs pret Zygomycetes (piemēram, Rhizopus sugām., Rhotzomucor sugām., Mucor sugām un Absidia sugām), Fusarium sugām, Scedosporium sugām un Scopulariopsis sugām.
Pediatriskā populācija
Nekontrolēta III fāzes klīniskā pētījuma atklātajā fāzē tika pētīta itrakonazola (šķīduma iekšķīgai lietošanai) panesamība un drošība sēnīšu infekciju profilakses gadījumā, pētījumā ietverot 103 neitropēniskus pacientus vecumā no 0 līdz 14 gadiem (vidējais vecums 5 gadi). Vairumam pacientu (78 %) tika veikta allogēna kaulu smadzeņu pārstādīšana dēļ hematoloģiskām patoloģijām. Visi pacienti saņēma 5 mg/kg dienā lielas itrakonazola šķīduma iekšķīgai lietošanai devas, vai nu vienas vai dalītu devu veidā. Pētījuma profila dēļ, nav iespējams izdarīt formālus slēdzienus attiecībā uz efektivitāti. Visbiežāk novērotās blakusparādības, kas bija nepārprotami vai iespējami saistītas ar itrakonazola lietošanu, bija vemšana, aknu darbības traucējumi un sāpes vēderā.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Itrakonazola perorālā biopieejamība ir vislielākā, ja kapsulas tiek lietotas uzreiz pēc ēšanas. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 – 4 stundu laikā pēc iekšķīgi lietotas devas. Eliminācija no plazmas ir bifāziska ar terminālo eliminācijas pusperiodu 1,0 – 1,5 dienas. Ilgstošas lietošanas gadījumā, līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc 1 – 2 nedēļām. Itrakonazola līdzsvara koncentrācija plazmā 3 - 4 stundas pēc lietošanas ir 0,4 mikrogrami/ml (lietojot 100 mg dienā), 1,1 mikrograms/ml (lietojot 200 mg dienā) un 2,0 mikrogrami /ml (lietojot 200 mg divas reizes dienā). Uzsūkšanās ir atkarīga no pH, uzsūkšanās ir samazināta palielināta kuņģa pH gadījumā.
Izkliede
Itrakonazola saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir 99,8 %. Itrakonazola koncentrācija asinīs ir 60 % no tā koncentrācijas plazmā. Uzsūkšanās keratīnu saturošos audos, galvenokārt ādā, ir līdz 4 reizēm lielāka nekā plazmā, un itrakonazola eliminācija ir saistīta ar epidermas reģenerāciju. Pretēji itrakonazola koncentrācijai plazmā, kura nav nosakāma 7 dienu laikā pēc terapijas pārtraukšanas, ādā terapeitiskā koncentrācija saglabājas 2 – 4 nedēļas ilgi pēc četru nedēļu ilgas terapijas pārtraukšanas. Itrakonazola daudzumu naga keratīnā var noteikt jau nedēļu pēc terapijas uzsākšanas un tas saglabājas tur ne mazāk kā 6 mēnešus pēc trīs mēnešu terapijas kursa pabeigšanas. Itrakonazols ir atrodams arī taukos un mazākā mērā arī sviedros.
Maksts audos terapeitiskais līmenis saglabājas vēl 2 dienas pēc trīs dienu terapijas pārtraukšanas ar 200 mg dienas devu, un 3 dienas pēc vienas dienas terapijas pārtraukšanas, lietojot 200 mg no rīta un vakarā.
Metabolisms
Itrakonazols tiek plaši metabolizēts aknās, galvenokārt ar CYP3A4 izoenzīmu starpniecību, veidojot lielu skaitu metabolītu. Viens no metabolītiem ir hidroksi – itrakonazols, kura pretsēnīšu aktivitāte in vitro ir salīdzināma ar itrakonazolu. Pretsēnīšu zāļu līmenis, kas noteikts ar bioloģiskām metodēm, ir apmēram trīs reizes lielāks nekā itrakonazolam, kas noteikts ar augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfijas (HPLC) metodi.
Eliminācija
Itrakonazola eliminācija ar izkārnījumiem ir robežās no 3 līdz 18 % no devas. Eliminācija caur nierēm ir mazāk kā 0,03 % no devas. Apmēram 35 % no devas tiek izvadīti vienas nedēļas laikā ar urīnu metabolītu veidā.
Īpašās pacientu grupas
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru mazspēju itrakonazola koncentrācija plazmā var būt subterapeitiska (skatīt 4.2. apakšpunktu). Itrakonazolu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.
Aknu darbības traucējumi
Itrakonazols pārsvarā tiek metabolizēts aknās. Terminālais eliminācijas pusperiods tomēr ievērojami pagarinās (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Veikti divi farmakokinētiskie pētījumi ar itrakonazolu (šķīdumu iekšķīgai lietošanai) neitropēniskiem bērniem vecumā no 6 mēnešiem līdz 14 gadiem, lietojot to pa 5 mg/kg vienu vai divas reizes dienā. Itrakonazola iedarbība vecākiem bērniem (vecumā no 6 līdz 14 gadiem) bija nedaudz lielāka kā jaunākiem bērniem. Visiem bērniem efektīvā koncentrācija plazmā tika sasniegta 3 līdz 5 dienu laikā pēc terapijas sākuma un tā saglabājās visu terapijas laiku.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Dzīvnieku pētījumi ar atkārtotu devu lietošanu atklāja galvenos mērķa orgānus: virsnieru garozu, aknas, mononukleāro fagocītu sistēmu un lipīdu metabolisma traucējumus, kas izpaudās kā ksantomas šūnas dažādos orgānos.
Nav pierādījumu par itrakonazola mutagēno potenciālu.
Neklīniskajos pētījumos ar žurku tēviņiem bija lielāks mīksto audu sarkomas sastopamības biežums, kas ir saistīts ar palielinātā holesterīna līmeņa un saistaudu holesterozes rezultātā pieaugošo saistaudu neļaundabīgo, hronisko iekaisuma reakciju skaitu.
Nav pierādījumu par itrakonazola terapijas primāru ietekmi uz auglību. Pierādīts, ka lielu itrakonazola devu lietošana izraisa no devas atkarīgu mātītes toksicitātes, embriotoksicitātes un teratogenitātes palielināšanos žurkām un pelēm. Žurkām teratogenitāte izpaudās kā nopietni skeleta bojājumi, bet pelēm – kā encefalocēle un makroglosija.
Pēc ilgstošas itrakonazola lietošanas jauniem suņiem konstatēja vispārīgi samazinātu kaulu minerālblīvumu.
Trijos toksicitātes pētījumos ar žurkām itrakonazols izraisīja kaulu bojājumus. Šie bojājumi bija samazināta kaulu plātnīšu aktivitāte, lielo kaulu zona compacta biezuma samazināšanās un palielināts kaulu trauslums.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kapsulas saturs:
Cukura lodītes (saharoze, kukurūzas ciete)
Hipromeloze
Sorbitāna stearāts
Hidratēts koloidālais silīcija dioksīds
Cietā želatīna kapsula:
Vāciņš/korpuss:
Želatīns
Sarkanais dzelzs oksīds (E172)
Titāna dioksīds (E171)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH/PVdH/alumīnija blisteri.
Blisteri pa 4, 6, 8, 14, 15, 18, 28, 30, 50, 60 un 84 kapsulām.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
STADA Arzneimittel AG, Stadastraβe 2-18, D-61118 Bad Vilbel, Vācija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
06-0044
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
2006.gada 14.marts/2010.gada 30.aprīlis.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2014.gada jūlijs.
SASKAŅOTS ZVA 04-12-2014
