Hydrea

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Hydrea 500 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra cietā kapsula satur 500 mg hidroksikarbamīda jeb hidroksiurīnvielas (hydroxycarbamidum).

Cietā kapsula satur arī 42,2 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Tumši sarkanas kapsulas ar tumši zaļu kapsulas vāciņu, ar uzdruku melnā krāsā ‘BMS 303’.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hroniska mieloleikoze (pirms terapijas fāze un paliatīvā aprūpe).

Primārs galvas un kakla (izņemot lūpas) plakanšūnu (epidermoīds) vēzis kombinācijā ar staru terapiju.

Dzemdes kakliņa vēzis vienlaicīgi ar staru terapiju.

Polycythemia vera un esenciālā trombocitoze ar augstu trombembolisku komplikāciju risku.

4.2. Devas un lietošanas veids

Hydrea dozēšanas shēmai jāpamatojas uz pacienta faktisko vai ideālo svaru, – uz to, kurš ir mazāks.

Norobežoti audzēji

Ordinē 80 mg/kg iekšķīgi kā vienreizēju devu katru trešo dienu (intermitējoša terapija) vai 20 līdz 30 mg/kg iekšķīgi vienreiz dienā (pastāvīga terapija).

Intermitējošas dozēšanas priekšrocība ir samazināta toksicitāte (piemēram, kaulu smadzeņu nomākums).

Vienlaicīga staru terapija

80 mg/kg iekšķīgi kā vienreizēja deva katru trešo dienu.

Hydrea lietošana jāsāk vismaz 7 dienas pirms apstarošanas sākuma un jāturpina staru terapijas laikā un visu laiku pēc tam, ja ir nodrošināta pacienta adekvāta novērošana, lai neparādītos neparastas vai smagas toksiskas reakcijas.

Rezistenta hroniska mieloleikoze

Ordinē 20-30 mg/kg perorāli vienreiz dienā.

Hydrea efektivitātes noteikšanas adekvāts pārbaudes periods ir 6 terapijas nedēļas. Ja šajā laikā ir vēlamā klīniskā uzlabošanās, terapija visu laiku jāturpina. Terapija jāpārtrauc, ja leikocītu skaits pazeminās zem 2,5 x 10⁹/l vai trombocītu skaits ir zem 100 x 10⁹/l. Šajos gadījumos analīzi jāatkārto pēc 3 dienām, un terapiju var atsākt, ja asinsaina ir normalizējusies līdz vēlamajam līmenim. Asinsrades atjaunošanās parasti noris ātri. Ja kombinētās terapijas laikā ar Hydrea un staru terapiju nenotiek strauja asinsainas normalizēšanās, arī staru terapiju var pārtraukt. Anēmiju, pat smagā formā, var koriģēt, nepārtraucot terapiju ar Hydrea.

Esenciālā trombocitēmija

Hydrea terapiju parasti uzsāk ar 15 mg/kg dienā, pēc tam devu piemēro, lai trombocītu skaitu uzturētu zemāku par 600 x 10⁹ /l, un neļaujot leikocītu skaitam samazināties zem 4 x 10⁹/l.

Polycythemia vera

Hydrea terapiju uzsāk ar 15-20 mg/kg dienā. Hidroksikarbamīda deva jāpiemēro individuāli, lai hematokrītu uzturētu zemāku par 45% un trombocītu skaitu zemāku par 400 x 10⁹/l. Lielākai pacientu daļai to var sasniegt, ordinējot hidroksikarbamīdu visu laiku vidēji 500-1000 mg dienā. Ja hematokrītu un trombocītu skaitu izdodas kontrolēt pietiekošā mērā, terapija jāturpina visu laiku.

Īpaši norādījumi par rīkošanos ar zālēm

Ja pacients tā vēlas vai ja nespēj norīt cietās kapsulas, cieto kapsulu saturu var iebērt glāzē ūdens un iedzert nekavējoties (skatīt 6.6. apakšpunktu). Nedaudz inertā materiāla, ko lieto kā palīgvielu kapsulā, var palikt neizšķīdis un peldēt virspusē.

Nieru darbības traucējumi

Tā kā ekskrēcija caur nierēm ir galvenais izvadīšanas ceļš, šajā grupā jāapsver Hydrea devas samazināšana. Ieteicams rūpīgi kontrolēt hematoloģiskos rādītājus.

Aknu darbības traucējumi

Nav datu, lai sniegtu specifiskus norādījumus par devu piemērošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Ieteicams rūpīgi kontrolēt hematoloģiskos rādītājus.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem var būt nepieciešams piemērot mazākas devas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga terapija

Ja Hydrea lieto vienlaicīgi ar citiem mielosupresīviem līdzekļiem, var būt nepieciešams piemērot zāļu devas.

Tā kā Hydrea var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā, var būt nepieciešams koriģēt urikozūrisko līdzekļu devas. Hydrea jālieto piesardzīgi pacientiem, kas nesen saņēma intensīvu staru terapiju vai ķīmijterapiju ar citiem citotoksiskiem līdzekļiem (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Kombinētās terapijas izraisīti smagi gremošanas traucējumi (slikta dūša, vemšana un anoreksija) mazinās, ja terapiju ar Hydrea uz laiku pārtrauc.

Ja ir sāpes vai iekaisuma izraisīts diskomforts apstarošanas vietā uz gļotādām (mukozīts), tad parasti lieto vietējās anestēzijas līdzekļus un ordinē analgētiskos līdzekļus iekšķīgi. Ja reakcija ir smaga, terapiju ar Hydrea uz laiku var pārtraukt; ja tā ir ārkārtīgi smaga, – uz laiku var atlikt arī apstarošanu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret hidroksikarbamīdu vai jebkuru no palīgvielām.

Izteikta leikopēnija (<2,5 x 10⁹/l), trombocitopēnija (<100 x 10⁹/l) vai smaga anēmija.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Terapiju ar Hydrea nedrīkst uzsākt, ja ir nomākta kaulu smadzeņu funkcija, proti, ir leikopēnija (<2,5 x 10⁹/l), trombocitopēnija (<100 x 10⁹/l) vai smaga anēmija. Hydrea var izraisīt kaulu smadzeņu nomākumu, parasti leikopēnija ir pirmā un visbiežāk sastopamā kaulu smadzeņu nomākuma izpausme. Retāk novēro trombocitopēniju un anēmiju, kuras reti parādās bez iepriekšējas leikopēnijas. Kaulu smadzeņu nomākums vairāk iespējams pacientiem, kuri iepriekš saņēmuši staru terapiju vai citotoksiskus pretvēža ķīmijterapijas līdzekļus (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu). Šiem pacientiem Hydrea jālieto piesardzīgi. Ja terapiju pārtrauc, atveseļošanās no mielosupresijas ir ātra.

Pirms terapijas ar Hydrea uzsākšanas smaga anēmija jākoriģē.

Eritrocītu novirzes: megaloblastiska eritropoēze, kas ir pašierobežojoša, visbiežāk parādās terapijas ar Hydrea sākumā. Morfoloģiskās izmaiņas atgādina perniciozo anēmiju, bet tās nav saistītas ar B₁₂ vitamīna vai folskābes deficītu. Makrocitoze var maskēt folskābes deficīta stāvokli, tādēļ ieteicams regulāri noteikt folskābes koncentrāciju serumā.

Hidroksikarbamīds var arī aizkavēt plazmas dzelzs klīrensu un samazināt dzelzs izmantošanas pakāpi eritrocītos, bet tas nemaina eritrocītu dzīvildzi.

Pacientiem, kas agrāk saņēmuši staru terapiju, var saasināties pēcapstarošanas eritēma, ja lieto Hydrea.

Pacientiem, kas ilgstoši saņem hidroksikarbamīdu, ir ziņots par ādas vēzi. Pacientiem ir jāiesaka

sargāt ādu no saules starojuma. Turklāt pacientiem hidroksikarbamīda terapijas laikā un pēc

tās ir arī jāveic ādas pašpārbaude un regulāro novērošanas vizīšu laikā ir jāveic sekundāro

ļaundabīgo audzēju skrīnings.

Letāls un neletāls pankreatīts novērots HIV-inficētiem pacientiem hidroksikarbamīda un didanozīna terapijas laikā, ar vai bez stavudīna. Zāļu pēcreģistrācijas novērojumos ziņots par hepatotoksicitāti un aknu mazspēju, kas izraisīja nāvi HIV-inficētiem pacientiem, kas ārstēti ar hidroksikarbamīdu un citiem antiretrovirāliem līdzekļiem. Ziņots par letālām aknu parādībām visbiežāk pacientiem, ko ārstēja ar hidroksikarbamīda, didanozīna un stavudīna kombināciju. No šīs kombinācijas ir jāizvairās. Ziņots par perifērisku neiropātiju, kas dažos gadījumos bija smaga, HIV-inficētiem pacientiem, kas saņēma hidroksikarbamīdu kombinācijā ar antiretrovirāliem līdzekļiem, ieskaitot didanozīnu ar vai bez stavudīna (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar mieloproliferatīvām slimībām terapijas laikā ar hidroksiurīnvielu novērota toksiska ietekme uz ādas asinsvadiem, ieskaitot vaskulāras čūlas un gangrēnu. Par šīm toksiskās iedarbības uz asinsvadiem parādībām biežāk ziņots pacientiem, kuri agrāk saņēmuši vai vienlaikus tiek ārstēti ar interferonu. Sakarā ar ādas vaskulāro čūlu iespējamām smagām klīniskām sekām slimniekiem ar mieloproliferatīvām slimībām hidroksiurīnvielu jāpārtrauc lietot, ja attīstās ādas vaskulāras čūlas, un, ja ir indicēts, jāuzsāk lietot alternatīvus citoreduktīvus līdzekļus.

Hydrea lietošana vienlaicīgi ar dzīvu vīrusu vakcīnu var veicināt vakcīnas sastāvā esošo vīrusu replikāciju un/vai pastiprināt vakcīnas sastāvā esošo vīrusu izraisītās nevēlamās blakusparādības, jo Hydrea var vājināt normālos organisma aizsargmehānismus. Vakcinācija ar dzīvām vakcīnām pacientiem, kuri lieto Hydrea, var izraisīt smagas infekcijas. Pacientiem var vājināties antivielu veidošanās pret vakcīnām. No dzīvu vakcīnu lietošanas ir jāizvairās un par to jākonsultējas ar speciālistu.

Pacientiem jāiesaka lietot pietiekami daudz šķidruma.

Nieru mazspēja

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem Hydrea jālieto piesardzīgi.

Pediatriskā populācija

Drošība un efektivitāte bērniem nav pierādīti.

Gados vecāki pacienti

Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Hydrea iedarbību, un viņiem varētu būt nepieciešamas mazākas devas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Elpošanas sistēmas traucējumi

Pacientiem, kuriem ir ārstēts mieloproliferatīvs audzējs, ir ziņots par intersticiālu plaušu

slimību, tajā skaitā plaušu fibrozi, plaušu infiltrātiem, pneimonītu un alveolītu/alerģisku

alveolītu, un tā var būt saistīta ar letālu iznākumu. Pacienti, kuriem attīstās drudzis, klepus,

aizdusa vai citi elpošanas sistēmas simptomi, ir rūpīgi jānovēro, jāizmeklē un jāārstē. Tūlītēja

hidroksikarbamīda lietošanas pārtraukšana un ārstēšana ar kortikosteroīdiem ir saistīta ar

elpošanas sistēmas traucējumu izzušanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Kanceroģenēze un mutaģenēze

Hidroksikarbamīds ir nepārprotami genotoksisks un kancerogēns vairākām sugām, kas norāda uz kancerogēno risku cilvēkiem. Pacientiem, kuri mieloproliferatīvu slimību, piemēram polycythemia vera un trombocitopēnijas, ārstēšanai saņem ilglaicīgu terapiju ar hidroksikarbamīdu, ir ziņots par sekundāru leikozi. Nav zināms, vai šī leikemogēnā iedarbība ir saistīta ar hidroksikarbamīdu vai pamatslimību. Ziņots arī par ādas vēzi slimniekiem, kas saņēma ilgstošu terapiju ar hidroksikarbamīdu.

Laktoze

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Hidroksikarbamīda lietošana vienlaicīgi ar citām mielosupresīvām zālēm vai staru terapiju var paaugstināt kaulu smadzeņu nomākumu vai citu blakusparādību risku (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Hidroksikarbamīds var veicināt nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoru potenciālās blakusparādības, kā piemēram, pankreatītu un perifērisku neiropātiju.

Nav veikti speciāli pētījumi, lai noteiktu hidroksiurīnvielas mijiedarbības potenciālu ar citām zālēm.

Pētījumos konstatēts, ka pastāv hidroksiurīnvielas analītiskā mijiedarbība ar enzīmiem (ureāzi, urikāzi un laktātdehidrogenāzi), ko uzmanto urīnvielas, urīnskābes un pienskābes noteikšanā, radot kļūdaini paaugstinātus rezultātus šādiem pacientiem, kuri ārstēšanā saņem hidroksiurīnvielu.

Vienlaicīgi lietojot dzīvas vakcīnas, paaugstinās vakcīnas izraisītas letālas sistēmiskas slimības risks. Pacientiem ar nomāktu imūno sistēmu dzīvās vakcīnas nav ieteicamas Skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Hydrea lietošana grūtniecības laikā var kaitēt auglim. Ja Hydrea lieto grūtniecības laikā vai arī, ja pacientei iestājas grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā, ir jāapzinās potenciālais risks auglim. Sievietēm reproduktīvā vecumā jāiesaka izvairīties no grūtniecības Hydrea lietošanas laikā. Vīriešiem jālieto efektīvas kontracepcijas metodes terapijas laikā un vismaz 3 mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Hidroksikarbamīds izdalās ar mātes pienu. Tā kā bērnam, ko baro ar krūti, pastāv nopietnu hidroksikarbamīda izraisītu blakusparādību risks, ir jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt bērna barošanu ar krūti, vai zāļu lietošanu, ņemot vērā zāļu svarīgumu mātei.

Fertilitāte

Vīriešiem ir novērota azoospermija vai oligospermija, kas dažkārt ir pārejoša. Pirms terapijas uzsākšanas vīrieši ir jāinformē par spermas konservācijas iespējām. Hidroksiurīnviela var būt genotoksiska. Vīriešiem ir ieteicams ārstēšanas laikā un vismaz vienu gadu pēc tās beigām izmantot drošu kontracepcijas metodi.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Tā kā Hydrea var izraisīt miegainību un citus neiroloģisku ietekmi (skatīt 4.8. apakšpunktu), reakcijas spēja var būt traucēta.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Tabulā zemāk iekļautas blakusparādības, par kurām ziņots saistībā ar Hydrea lietošanu. Saraksts ir izveidots atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un ieteicamajiem terminiem, izmantojot šādu biežuma iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži ( ≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas ziņojumos novērotās blakusparādības

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Blakusparādība

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

ļoti bieži

azoospermija, oligospermija

Infekcijas un infestācijas

reti

gangrēna

Labdabīgi un ļaundabīgi audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

bieži

ādas vēzis

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

ļoti bieži

kaulu smadzeņu nomākums, CD4 limfocītu samazināšanās, leikopēnija, trombocitopēnija, anēmija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

ļoti bieži

anoreksija

reti

audzēja sabrukšanas sindroms

Psihiskie traucējumi

bieži

halucinācijas, dezorientācija

Nervu sistēmas traucējumi

bieži

krampji, reibonis, perifēriska neiropātija, miegainība, galvassāpes

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

bieži

nav zināmi

plaušu fibroze un infiltrāti, aizdusa

intersticiāla plaušu slimība, pneimonīts, alveolīts, alerģisks alveolīts, klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

ļoti bieži

pankreatīts, slikta dūša, vemšana, caureja, stomatīts, aizcietējumi, mukozīts, kuņģa darbības traucējumi, dispepsija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

bieži

hepatotoksicitāte, aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, holestāze, hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

ļoti bieži

ļoti reti

nav zināmi

ādas vaskulīts, dermatomiozīts, alopēcija,makulo-papulozi izsitumi, papulozi izsitumi, ādas zvīņošanās, ādas atrofija, čūlas, eritēma, ādas hiperpigmentācija, nagu bojājumi

sistēmiska un ādas sarkanā vilkēde

nagu pigmentācija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

ļoti bieži

dizūrija, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas slāpekļa līmenis asinīs, urīnskābes līmeņa paaugstināšanās serumā

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

ļoti bieži

drudzis, astēnija, drebuļi, savārgums

Letāls un neletāls pankreatīts, hepatotoksicitāte un smaga perifēriska neiropātija novērota HIV-inficētiem pacientiem, kas saņēma hidroksikarbamīdu kombinācijā ar antiretrovirāliem līdzekļiem, sevišķi didanozīnu kopā ar stavudīnu. Pacientiem, kas pētījumā ACTG 5025 tika ārstēti ar hidroksikarbamīdu kombinācijā ar didanozīnu, stavudīnu un indinavīru, novēroja CD4 šūnu samazināšanos vidēji apmēram par 100/mm³ (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dažiem pacientiem pēc daudzu gadu ilgstošas ikdienas balstterapijas ar Hydrea novērota ādas hiperpigmentācija un nagu pigmentācija, ādas eritēma, atrofija, zvīņošanās, violetas papulas un alopēcija.

Pacientiem ar mieloproliferatīvām slimībām terapijas laikā ar hidroksiurīnvielu novērota toksiska ietekme uz ādas asinsvadiem, ieskaitot vaskulāras čūlas un gangrēnu. Par šīm toksiskās ietekmes uz asinsvadiem parādībām biežāk ziņots pacientiem, kuri agrāk saņēmuši vai vienlaikus tiek ārstēti ar interferonu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kombinētā Hydrea un staru terapija

Blakusparādības, ko novēroja, lietojot Hydrea un staru terapiju, bija līdzīgas tām, kā lietojot tikai Hydrea. Galvenokārt tās ir kaulu smadzeņu nomākums (leikopēnija un anēmija) un kuņģa kairinājums. Gandrīz visiem pacientiem, kas saņem adekvātu kombinētu terapiju ar Hydrea un apstarošanu, rodas leikopēnija. Samazināts trombocītu skaits (<100 x 10⁹/l) novērots reti un vienīgi tad, ja bija arī ievērojama leikopēnija. Hydrea var potencēt dažas staru terapijai raksturīgas blakusparādības, piemēram, kuņģa darbības traucējumus un mukozītu.

Zāļu lietošanas izraisīts drudzis

Vienlaikus ar kuņģa-zarnu trakta, elpošanas sistēmas, skeleta-muskuļu sistēmas, aknu un/vai žults izvades sistēmas, ādas vai sirds un asinsvadu sistēmas traucējumiem dažos gadījumos ziņots par drudzi ar augstu temperatūru (> 39°C), kad bija nepieciešama hospitalizācija. Reakcijas sākums parasti bija 6 nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas, un pēc hidroksiurīnvielas lietošanas pārtraukšanas tā ātri izzuda. Pēc terapijas atsākšanas drudzis atkārtojās 24 stundu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Neatliekami jāveic kuņģa skalošana, jānodrošina balstterapija un jākontrolē asinsrades sistēma.

Akūta ādas un gļotādu toksicitāte novērota pacientiem, kas lietojuši hidroksikarbamīdu devās, kas vairākkārt pārsniedz parastās rekomendētās devas. Novērots sāpīgums, violetā eritēma, delnu un pēdu tūska, kam seko roku un pēdu zvīņošanās, intensīva ģeneralizēta ādas hiperpigmentācija un stomatīts.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi pretaudzēju līdzekļi, ATĶ kods: L01XX05.

Hidroksikarbamīda pretaudzēju darbības precīzs mehānisms nav noskaidrots. Dažādi pētījumi audu kultūrās, ar žurkām un cilvēkiem apstiprina hipotēzi, ka hidroksikarbamīds izraisa tiešu DNS sintēzes inhibēšanu, jo darbojas kā ribonukleotīdu reduktāzes inhibitors, netraucējot ribonukleīnskābes vai proteīnu sintēzi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas hidroksikarbamīds tiek viegli absorbēts. Maksimālā koncentrācija plazmā pēc iekšķīgas lietošanas tiek sasniegta pēc 1 līdz 4 stundām. Palielinot devu, novēroja nesamērīgi lielāku vidējo maksimālo koncentrāciju plazmā un laukumu zem koncentrācijas-laika līknes (AUC). Nav ziņu par uztura ietekmi uz hidroksikarbamīda uzsūkšanos.

Izkliede

Hidroksikarbamīds ātri izplatās organismā un vidējais izplatīšanās tilpums aptuveni atbilst kopējam ķermeņa ūdens daudzumam. Plazmas un ascīta attiecības amplitūda ir no 2:1 līdz 7,5:1. Hidroksikarbamīds koncentrējas leikocītos un eritrocītos. Hidroksikarbamīds šķērso hematoencefālisko barjeru.

Biotransformācija

Līdz 50% no perorālās devas ir pakļauti metabolismam, kas nav vēl pilnībā skaidrs. Viens no iespējamajiem metabolisma ceļiem ir piesātinātais aknu metabolisms. Otrs mazākais metabolisma ceļš varētu būt zarnās esošo baktēriju ureāzes izraisīta sadalīšanās līdz acetohidroksāmskābei.

Eliminācija

Hidroksiurīnvielas izvadīšana cilvēkiem iespējams ir lineārs process, kas notiek galvenokārt caur nierēm. Pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem caur nierēm tiek izvadīti 30-55% lietotās devas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Akūtas toksicitātes pētījumos perorālā hidroksikarbamīda LD₅₀ pelēm ir 7330 mg/kg, bet žurkām – 5780 mg/kg. Subakūtās un hroniskās toksicitātes pētījumos žurkām parastā patoloģiskā atrade bija no devas atkarīga viegla vai mērena kaulu smadzeņu hipoplāzija, kā arī sastrēgums plaušās un plaušu zīmējuma sabiezinājums. Pie augstām devām (1260 mg/kg/dienā 37 dienas, pēc tam 2520 mg/kg/dienā 40 dienas) parādījās testikulāra atrofija bez spermatoģenēzes; daudziem dzīvniekiem novēroja aknu šūnu bojājumu ar taukaino hepatozi. Suņiem, izņemot pie zemām devām, parasta atrade bija kaulu smadzeņu nomākums (no vieglas līdz nozīmīgai pakāpei).

Turklāt pie augstām devām (140 – 420 mg vai 140 – 1260 mg/kg/nedēļā, lietojot 3 – 7 dienas katru nedēļu 12 nedēļas), novēroja augšanas aizkavēšanos, nelielu glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs un aknu vai liesas hemosiderozi; atzīmēta atgriezeniska spermatoģenēzes aizkavēšana. Pērtiķiem konstatēts kaulu smadzeņu nomākums, liesas limfoīdā atrofija un deģeneratīvas izmaiņas tievās un resnās zarnas epitēlijā. Pie augstām, bieži letālām devām (400 – 800 mg/kg/dienā 7 – 15 dienas) tika konstatēta asiņošana un sastrēgums plaušās, smadzenēs un urīnceļos. Dažām laboratorijas dzīvnieku sugām pie devām, kas pārsniedz klīnikā lietojamās devas, novērotas izmaiņas sirdsdarbībā, asinsspiediena izmaiņas, ortostatiskā hipotensija, izmaiņas elektrokardiogrammā un neliela hemolīze un/vai methemoglobinēmija.

Hidroksikarbamīdam novērota spēcīga teratogēna iedarbība daudzos eksperimentālos dzīvnieku modeļos. Tradicionāli ilgtermiņa pētījumi, lai novērtētu hidroksikarbamīda kancerogenitāti, nav veikti. Žurku tēviņiem hidroksikarbamīda deva 60 mg/kg/dienā (apmēram 0,3 reizes lielāka par cilvēkiem ieteicamo maksimālo dienas devu mg/m²) izraisīja testikulāru atrofiju, samazināja spermatoģenēzi un nozīmīgi samazināja viņu spēju apaugļot mātītes.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Cietās kapsulas saturs:

laktozes monohidrāts,

nātrija hidrogēnfosfāts (bezūdens),

citronskābe (bezūdens),

magnija stearāts.

Cietās kapsulas apvalks:

Tumšzaļš vāciņš:

dzeltenais dzelzs oksīds (E172),

indigokarmīns (E132),

titāna dioksīds (E171),

želatīns.

Tumšsarkans kapsulas korpuss:

titāna dioksīds (E171),

eritrozīns (E127),

želatīns.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt cieši noslēgtā pudelē.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

100 cietās kapsulas pudelē. Cietās kapsulas iepakotas dzintarkrāsas stikla pudelēs ar alumīnija aizskrūvējamu vāciņu, kas aizlakots ar polietilēna putām un apvalkots ar PVDH.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Jāievēro instrukcija par pareizu apiešanos ar pretvēža līdzekļiem un to iznīcināšanu.

Informācija pacientiem

Pacientiem, kas zāles iedzer, kapsulu saturu pirms tam izberot ūdenī (skatīt 4.2. apakšpunktu), jāatgādina, ka šīs ir stipras zāles un ar tām jārīkojas uzmanīgi. Pacients jābrīdina, ka pulveris nedrīkst nonākt saskarē ar ādu vai gļotādām, jāvairās no pulvera ieelpošanas, kapsulas atverot.

Cilvēki, kas nelieto Hydrea, nav jāpakļauj tā iedarbībai. Lai samazinātu iespējamo risku, rīkojoties ar Hydrea kapsulām vai Hydrea kapsulas saturošo pudeli, jāuzvelk vienreizējās lietošanas cimdi. Ikvienam, kurš ņem rokās Hydrea, pēc saskares ar pudeli vai kapsulām, jānomazgā rokas.

Ja pulveris izbirst, to nekavējoties jāuzslauka ar mitru vienreizējas lietošanas dvieli un jāizmet slēgtā traukā, piemēram, plastmasas maisiņā, tāpat arī tukšās kapsulas. Hydrea jāsargā no bērniem un mājdzīvniekiem.

Lai samazinātu iespējamo saskares ar ādu risku, ņemot rokā pudelīti, kurā ir Hydrea kapsulas, vienmēr valkājiet aizsargcimdus. Tas attiecas uz visām darbībām, kuras veic slimnīcā, aptiekā, noliktavā un mājās, ieskaitot izpakošanu un pārbaudi, pārvietošanu, devas sagatavošanu un lietošanu.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Bristol-Myers Squibb Kft.

Alkotás út 53

1123 Budapest

Ungārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

00-0148

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 16. februāris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2005. gada 8. marts.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 23-05-2019

EQ PAGE 1

SASKAŅOTS ZVA 17-07-2014

PAGE 1