Furosemīds Olainfarm 40 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25º C. Sargāt no gaismas un mitruma. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā.
Furosemidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
3.14 €
98-0192-03
98-0192
Olainfarm, AS, Latvija
02-FEB-09
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
40 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Olainfarm, AS, Latvija
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Furosemīds Olainfarm 40 mg tabletes
Furosemidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Furosemīds Olainfarm un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Furosemīda Olainfarm lietošanas
3. Kā lietot Furosemīdu Olainfarm
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Furosemīdu Olainfarm
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Furosemīds Olainfarm un kādam nolūkam to lieto
Zāļu Furosemīds Olainfarm 40 mg tabletes aktīvā viela furosemīds pieder zāļu grupai, ko sauc par diurētiskiem (urīndzenošiem) līdzekļiem. Furosemīds pastiprina urīna veidošanos un izvadīšanu, tā samazinot šķidruma daudzumu organismā un tūsku. Pēc zāļu lietošanas diurētiskā darbība sākas pirmās stundas laikā, maksimumu tā sasniedz otrajā stundā un turpinās aptuveni 6 stundas.
To lieto šādos gadījumos:
tūska: sirds, aknu vai nieru slimību izraisīta tūska; plaušu, smadzeņu, apdegumu tūska;
arteriālā hipertensija (paaugstināts arteriālais asinsspiediens).
2. Kas Jums jāzina pirms Furosemīda Olainfarm lietošanas
Nelietojiet Furosemīdu Olainfarm šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret furosemīdu, sulfanilamīdiem vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir hipovolēmija (samazināts kopējais asins daudzums), dehidratācija (organisma atūdeņošanās), smaga hipokaliēmija (samazināts kālija daudzums asinīs), smaga hiponatriēmija (samazināts nātrija daudzums asinīs);
ja Jums ir aknu koma (aknu slimības izraisīts samaņas traucējums) vai prekoma, ko izraisījusi aknu ciroze;
ja Jums ir diabētiska koma;
ja Jums ir nieru mazspēja, ko izraisījusi zāļu ar toksisku iedarbību uz nierēm vai aknām lietošana;
ja Jums ir anūrija (urīna neizdalīšanās no nierēm);
ja Jums ir urīnceļu aizsprostojums;
ja Jums ir akūta porfīrija;
ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti;
ja lietojat pimozīdu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Furosemīda Olainfarm lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:
hipotensija (pazemināts arteriālais asinsspiediens);
palielināts priekšdziedzeris;
aknu mazspēja;
sirds mazspēja, kas ilgstoši tiek ārstēta ar sirds glikozīdiem (furosemīda izraisītas hipokaliēmijas gadījumā pastiprinās sirds glikozīdu toksiskā darbība);
galvas smadzeņu artēriju vai sirds koronāro artēriju stenoze jeb sašaurinājums (straujš arteriālā asinsspiediena pazemināšanās risks);
cukura diabēts;
podagra;
pazemināts olbaltumvielu daudzums asinīs (t. sk. nefrotiskā sindroma gadījumā);
hepatorenālais sindroms (rodas, ja hroniska vai akūta aknu slimība izraisa nieru mazspēju);
sistēmiskā sarkanā vilkēde (terapijas laikā ar furosemīdu tā var aktivēties vai saasināties);
ja esat vecāks par 65 gadiem;
ja esat gados vecāks pacients, ja lietojat citas zāles, kas var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos, vai ja Jums ir citas slimības, kas rada asinsspiediena pazemināšanos.
Šajos gadījumos furosemīds jālieto piesardzīgi.
Pārmērīga urīna izdalīšanās var radīt organisma atūdeņošanos un asins tilpuma samazināšanos ar cirkulatoru kolapsu (asinsrites mazspēju), asinsvadu trombozes risku, īpaši gados vecākiem pacientiem.
Pacientiem ar aknu cirozi vai šķidruma uzkrāšanos vēdera dobumā ārstēšanu ar furosemīdu ieteicams uzsākt stacionārā. Pēkšņas šķidruma un ūdens‑sāļu līdzsvara pārmaiņas (hipokaliēmija) aknu cirozes slimniekiem var veicināt aknu komu. Hipokaliēmijas apstākļos pacientiem ar alkohola aknu cirozi pieaug magnija daudzuma asinīs samazināšanās risks.
Ārstēšanas ar furosemīdu laikā nepieciešama izvadītā urīna daudzuma kontrole, īpaši pacientiem ar urīna izvades traucējumiem (palielināts priekšdziedzeris, sašaurināti urīnceļi, nieres palielināšanās traucētas urīna plūsmas dēļ jeb hidronefroze). Šiem pacientiem jānodrošina brīva urīna plūsma, lai neveidotos urīna aizture un urīnpūšļa iestiepums.
Regulāri jākontrolē ūdens‑sāļu un skābju‑sārmu līdzsvars, urīnvielas līmenis (īpaši, ja deva pārsniedz 80 mg dienā), periodiski jākontrolē nātrija, kālija un kreatinīna līmenis plazmā.
Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem ir papildu šķidruma zudums (vemšana, caureja, pastiprināta svīšana). Savlaicīgi jānovērš samazināts cirkulējošais asins daudzums, organisma
atūdeņošanās, ūdens‑sāļu un skābju‑sārmu līdzsvara traucējumi.
Lietojot furosemīdu, var rasties hipokaliēmija. Ārstēšanas laikā ieteicams lietot ar kāliju bagātu uzturu (liesu gaļu, kartupeļus, banānus, tomātus, ziedkāpostus, spinātus, žāvētus augļus u. c.).
Ārsts var Jums nozīmēt arī zāles kālija zuduma organismā aizvietošanai vai vienlaicīgi ar furosemīdu lietot kāliju saudzējošus diurētiskos līdzekļus.
Bērni un pusaudži
Norādījumus par lietošanu skatīt 3. punktā.
Citas zāles un Furosemīds Olainfarm
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Furosemīdu Olainfarm nedrīkst lietot vienlaicīgi ar pimozīdu.
Pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no šīm zālēm:
zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai (AKE inhibitori, alfa blokatori, aliskirēns, angiotensīna II receptoru antagonisti, bēta blokatori, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, hidralazīns, kalcija kanālu blokatori, klonidīns, metildopa, minoksidils, moksonidīns, nātrija nitroprusīds);
sirds glikozīdi, piemēram digoksīns (sirds mazspējas ārstēšanai);
zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai (piemēram, amiodarons, disopiramīds, flekainīds, meksiletīns, sotalols);
nitrāti (zāles stenokardijas ārstēšanai);
moksisilīts (timoksamīns) (lieto Reino sindroma ārstēšanai);
citi diurētiskie līdzekļi (piemēram, metolazons);
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns, indometacīns, ko lieto sāpju un iekaisuma ārstēšanai; neattiecas uz lokāli lietojamiem NPL);
kortikosteroīdi (iekaisumu ārstēšanai; neattiecas uz lokāli un inhalācijās lietotajiem kortikosteroīdiem);
ketorolaks (pretsāpju līdzeklis);
antibiotikas (lieto infekciju ārstēšanai: aminoglikozīdi, limeciklīns, polimiksīni, vankomicīns);
amfotericīns (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);
nomierinoši un miega līdzekļi;
zāles psihisku saslimšanu ārstēšanai (sertindols, amisulprīds, fenotiazīns);
zāles pret depresiju (tricikliskie antidepresanti, MAO inhibitori, reboksetīns);
litiju saturošas zāles (depresijas un mānijas ārstēšanai);
zāles epilepsijas ārstēšanai (fenitoīns, karbamazepīns);
zāles parkinsonisma ārstēšanai (levodopa);
zāles cukura diabēta ārstēšanai;
zāles astmas ārstēšanai (bambuterols, fenoterols, formoterols, reproterols, ritodrīns, salbutamols, salmeterols, teofilīns, terbutalīns un tulobuterols);
zāles glaukomas ārstēšanai (acetazolamīds);
zāles vēža ārstēšanai (aldesleikīns, platīna savienojumi);
muskuļus atslābinošas zāles (baklofēns, tizanidīns);
zāles uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroma ārstēšanai (atomoksetīns);
alprostadils (erektilās disfunkcijas ārstēšanai);
estrogēni (arī kombinētie iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi un transdermālie plāksteri);
lidokaīns (jo rodas lidokaīna darbības nomākums; iespējams, ar lokāli lietojamu lidokaīnu mijiedarbības nav).
Ja Jums paredzēta operācija, kur iespējama vispārējās anestēzijas līdzekļu lietošana, informējiet anesteziologu vai medicīnas personālu par to, ka lietojat furosemīdu.
Furosemīds Olainfarm kopā ar alkoholu
Lietojot furosemīdu vienlaicīgi ar alkoholu, pastiprinās asinsspiedienu pazeminošais efekts.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Furosemīdu Olainfarm nedrīkst lietot grūtniecības periodā. Lietošana pieļaujama grūtniecības otrajā pusē tikai noteiktu indikāciju gadījumos (plaušu tūska, sirds mazspēja) un īslaicīgi, ja gaidāmais ieguvums pārsniedz potenciālo risku.
Šīs zāles nedrīkst lietot sievietes, kuras baro bērnu ar krūti. Furosemīds nonāk mātes pienā un nomāc piena izdalīšanos. Gadījumā, ja mātei nepieciešama šo zāļu lietošana, barošana ar krūti jāpārtrauc.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Lietojot furosemīdu, var pavājināties reakcijas spējas. Tādēļ, vadot transportlīdzekli un apkalpojot mehānismus, jāievēro piesardzība.
Furosemīds Olainfarm satur laktozi
Ja ārsts teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Furosemīdu Olainfarm
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.
Devu pielāgo individuāli. Ārsts var mainīt devu atkarībā no diurētiskā efekta un klīniskā stāvokļa dinamikas. Zāļu lietošanas ilgumu nosaka ārsts.
Tabletes lieto iekšķīgi pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni.
Pieaugušie
Tūska: parasti deva ir 40 mg (1 tablete) vienu reizi dienā no rīta. Ja efekts nav pietiekošs, devu palielina līdz 80 mg (2 tabletes) un vairāk dienā, dienas devu sadalot 2‑3 reizes devās ar 6 stundu intervālu. Uzturošai terapijai lieto 20 mg (½ tablete) katru dienu vai 40 mg katru otro dienu.
Nav ieteicams lietot furosemīdu vairāk par 120 mg dienā. Nepietiekama efekta gadījumā ārsts nozīmēs furosemīdu kopā ar tiazīda vai kāliju saudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem.
Arteriālā hipertensija: 20‑40 mg (½‑1 tablete) vienu reizi dienā. Gadījumā, ja ir sirds mazspēja, devu var palielināt līdz 80 mg dienā. Kombinējot ar citām zālēm augsta asinsspiediena ārstēšanai, parasti lieto 20 mg furosemīda 1‑2 reizes dienā.
Gados vecākiem pacientiem (virs 65 gadiem) šīs zāles jālieto piesardzīgi.
Pacientiem ar nieru mazspēju var būt nepieciešamas lielākas devas.
Gadījumos, kad nepieciešama furosemīda deva 20 mg, jālieto citas furosemīdu saturošas tabletes vai cita zāļu forma.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Deva ir 1‑2 mg/kg ķermeņa masas dienā, maksimālā dienas deva – 6 mg/kg.
Ja esat lietojis Furosemīdu Olainfarm vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis zāles vairāk nekā noteikts, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Ja esat aizmirsis lietot Furosemīdu Olainfarm
Ja esat aizmirsis lietot kārtējo devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties. Tomēr, ja jau tuvojas nākamā zāļu lietošanas reize, izlaidiet nokavēto devu un turpiniet lietot zāles kā ieteikts, ievērojot parastos intervālus starp zāļu lietošanas reizēm. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Furosemīdu Olainfarm
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Bieži (skar mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
reibonis, galvassāpes, nespēks, krampji kāju muskuļos, apātija, miegainība;
pazemināts asinsspiediens;
sausuma sajūta mutē, slāpes;
pazemināts nātrija, kālija, kalcija un magnija līmenis asinīs, hipohlorēmiska alkaloze.
Retāk (skar mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):
paaugstināts cukura daudzums asinīs, bez simptomiem norisošs cukura diabēts, īslaicīga holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanās asinīs;
jušanas traucējumi (izpaužas kā tirpuma, durstīšanas, dedzināšanas sajūta);
sirds ritma traucējumi;
kurlums (reizēm neatgriezenisks).
Reti (skar mazāk nekā 1 no 1 000 cilvēkiem):
organisma atūdeņošanās, samazināts cirkulējošo asiņu tilpums, podagra;
sīko asinsvadu iekaisums;
slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējums, kuņģa kairinājums, aizkuņģa dziedzera iekaisums;
izsitumi, paaugstināta jutība pret gaismu, nieze, eksfoliatīvais dermatīts (ādas iekaisums ar čūlām vai lobīšanos), sīki asinsizplūdumi ādā;
pārmērīga urīna veidošanās un izvadīšana no organisma, ilgstošas slāpes, intersticiālais nefrīts (nieru iekaisums, kas skar saistaudus), pārejoša kreatinīna un urīnvielas daudzuma palielināšanās asinīs.
Ļoti reti (skar mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem):
asinsrades nomākums, kas var izpausties kā
trombocitopēnija (samazināts asins plātnīšu jeb trombocītu skaits);
leikopēnija (samazināts balto asins ķermenīšu skaits);
agranulocitoze (izteikta granulocītu jeb noteikta veida balto asins šūnu skaita samazināšanās);
aplastiskā anēmija (asins šūnu veidošanās traucējumi);
hemolītiskā anēmija (mazasinība, kuras cēlonis ir pastiprināta sarkano asins ķermenīšu sabrukšana);
eozinofīlija (noteikta veida balto asins ķermenīšu skaita palielināšanās);
smagas alerģiskas (anafilaktiskas/anafilaktoīdas) reakcijas;
žults sastrēgums (holestāze), paaugstināts aknu transamināžu līmenis.
Nav zināms (sastopamības biežumu nav iespējams noteikt pēc pieejamiem datiem):
akūta ģeneralizēta eksantematozā pustuloze (AGEP) (akūti febrīli zāļu izraisīti izsitumi);
reibonis, ģībšana un samaņas zudums (ko izraisa simptomātiska hipotensija).
Atsevišķos gadījumos, lietojot lielas devas, pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem iespējami redzes traucējumi (neskaidra redze).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Furosemīdu Olainfarm
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 ºC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Furosemīds Olainfarm satur
- Aktīvā viela ir furosemīds (Furosemidum). Katra tablete satur 40 mg furosemīda.
- Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kartupeļu ciete, magnija stearāts.
Furosemīda Olainfarm ārējais izskats un iepakojums
Apaļas, plakanas, baltas ar krēmkrāsas nokrāsu tabletes ar noslīpinātām malām.
Pa 10 tabletēm blisterī.
Pa 5 blisteriem (50 tabletes) kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
AS “Olainfarm”.
Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV‑2114, Latvija
Tālr.: +371 67013705
Fakss: +371 67013777
e‑pasts: HYPERLINK "mailto:olainfarm@olainfarm.com" olainfarm@olainfarm.com
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2018
SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Furosemīds Olainfarm 40 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 40 mg furosemīda (Furosemidum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 71,4 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Apaļas, plakanas, baltas ar krēmkrāsas nokrāsu tabletes ar noslīpinātām malām.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Tūska: sirds, aknu vai nieru slimību izraisīta tūska; plaušu, smadzeņu, apdegumu tūska. Arteriālā hipertensija.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Devu nosaka individuāli. Ārstēšanas laikā devu pielāgo atkarībā no diurētiskā efekta un pacienta klīniskā stāvokļa dinamikas.
Pieaugušie
Tūska: parasti deva ir 40 mg vienu reizi dienā no rīta. Ja efekts nav pietiekošs, devu palielina līdz 80 mg un vairāk dienā, dienas devu sadalot 2‑3 reizes devās ar 6 stundu intervālu. Uzturošai terapijai lieto 20 mg katru dienu vai 40 mg katru otro dienu.
Nav ieteicams lietot furosemīdu vairāk par 120 mg dienā. Nepietiekama efekta gadījumā furosemīdu lieto kombinācijā ar tiazīda vai kāliju saudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem.
Arteriālā hipertensija: 20‑40 mg vienu reizi dienā. Gadījumā, ja ir sirds mazspēja, devu var palielināt līdz 80 mg dienā. Kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem parasti lieto 20 mg furosemīda 1‑2 reizes dienā.
Gados vecākiem pacientiem (virs 65 gadiem) šīs zāles jālieto piesardzīgi.
Pacientiem ar nieru mazspēju var būt nepieciešamas lielākas devas.
Gadījumos, kad nepieciešama furosemīda deva 20 mg, jālieto citas furosemīdu saturošas tabletes vai cita zāļu forma.
Furosemīdu var lietot ilgstoši (gadu un ilgāk).
Pediatriskā populācija
Bērniem deva ir 1‑2 mg/kg ķermeņa masas dienā, maksimālā dienas deva – 6 mg/kg.
Lietošanas veids
Lieto iekšķīgi pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni.
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, sulfonamīdiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
- Hipovolēmija, dehidratācija, smaga hipokaliēmija, smaga hiponatriēmija.
- Aknu koma vai prekoma, ko izraisījusi aknu ciroze.
- Diabētiska koma.
- Nieru mazspēja, ko izraisījusi nefrotoksisku vai hepatotoksisku zāļu lietošana.
- Anūrija.
- Urīnceļu aizsprostojums.
- Akūta porfīrija.
- Grūtniecība un barošana ar krūti.
- Vienlaicīga pimozīda lietošana.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Piesardzīgi furosemīds jālieto pacientiem, kuriem ir hipotensija, priekšdziedzera hipertrofija, aknu mazspēja, sirds mazspēja (ilgstoši ārstēta ar sirds glikozīdiem), galvas smadzeņu artēriju un koronāro artēriju stenoze (straujš arteriālā asinsspiediena pazemināšanās risks), cukura diabēts, podagra, hipoproteinēmija (t. sk. nefrotiskā sindroma gadījumā), hepatorenālais sindroms, kā arī pacientiem, vecākiem par 65 gadiem.
Pacientiem, kurus ārstē ar furosemīdu, galvenokārt gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas var izraisīt hipotensiju, un pacientiem ar citām slimībām, kuras rada hipotensijas risku, var rasties simptomātiska hipotensija, kas izraisa reiboni, ģīboni vai samaņas zudumu.
Pārmērīga urīna izdalīšanās var radīt organisma atūdeņošanos un asins tilpuma samazināšanos ar cirkulatoru kolapsu, asinsvadu trombozes risku, īpaši gados vecākiem pacientiem.
Pacientiem ar aknu cirozi vai ascītu ārstēšanu ar furosemīdu ieteicams uzsākt stacionārā. Pēkšņas šķidruma un ūdens‑sāļu līdzsvara pārmaiņas (hipokaliēmija) aknu cirozes slimniekiem var veicināt aknu komu. Hipokaliēmijas apstākļos pacientiem ar alkohola aknu cirozi pieaug hipomagnēmijas risks.
Ārstēšanas ar furosemīdu laikā nepieciešama izvadītā urīna daudzuma kontrole, īpaši pacientiem ar urīna plūsmas traucējumiem (palielināts priekšdziedzeris, sašaurināti urīnceļi, hidronefroze). Šiem pacientiem jānodrošina brīva urīna plūsma, lai neveidotos urīna aizture un urīnpūšļa iestiepums.
Regulāri jākontrolē ūdens‑sāļu un skābju‑sārmu līdzsvars, urīnvielas līmenis (īpaši, ja deva pārsniedz 80 mg dienā), periodiski jākontrolē nātrija, kālija un kreatinīna līmenis plazmā.
Piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir papildu šķidruma zudums (vemšana, caureja, pastiprināta svīšana). Savlaicīgi jānovērš samazināts cirkulējošais asins daudzums, organisma atūdeņošanās, ūdens‑sāļu un skābju‑sārmu līdzsvara traucējumi.
Piesardzība jāievēro pacientiem ar sirds mazspēju, kuri ilgstoši tiek ārstēti ar sirds glikozīdiem, jo furosemīda izraisītas hipokaliēmijas gadījumā pastiprinās sirds glikozīdu toksicitāte.
Lietojot furosemīdu, var rasties hipokaliēmija. Ārstēšanas laikā ieteicams lietot ar kāliju bagātu uzturu (liesu gaļu, kartupeļus, banānus, tomātus, ziedkāpostus, spinātus, žāvētus augļus u. c.). Var nozīmēt arī zāles kālija zuduma organismā aizvietošanai vai vienlaicīgi ar furosemīdu lietot kāliju saudzējošus diurētiskos līdzekļus.
Terapijas laikā ar furosemīdu var aktivēties vai paasināties sistēmiskā sarkanā vilkēde.
Furosemīds Olainfarm 40 mg tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes‑galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Furosemīda mijiedarbība
– Aliskirēns: aliskirēns samazina furosemīda koncentrāciju asins plazmā.
– Metolazons: iespējama spēcīga diurēze, ja furosemīdu lieto vienlaicīgi ar metolazonu.
– Fenitoīns: furosemīda darbības antagonisms, ja furosemīdu lieto vienlaicīgi ar fenitoīnu.
Cilpas diurētisko līdzekļu, tai skaitā furosemīda mijiedarbība
– Acetazolamīds: palielinās hipokaliēmijas risks, ja vienlaicīgi lieto cilpas diurētiskos līdzekļus un acetazolamīdu.
– Aminoglikozīdi: palielinās ototoksicitātes risks (var izraisīt neatgriezeniskus dzirdes traucējumus), ja vienlaicīgi lieto cilpas diurētiskos līdzekļus un aminoglikozīdus.
– Amiodarons: cilpas diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā palielinās amiodarona kardiotoksicitāte (amiodaronam ir garš eliminācijas pusperiods, tādēļ mijiedarbība iespējama vairāku nedēļu līdz mēnešu laikā pēc amiodarona lietošanas pārtraukšanas).
– Amfotericīns: palielinās hipokaliēmijas risks, ja cilpas diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar amfotericīnu (nepieciešama novērošana, ja lieto vienlaicīgi ar nefrotoksiskiem vai citotoksiskiem līdzekļiem).
– Hipoglikemizējošie līdzekļi: cilpas diurētiskie līdzekļi mazina hipoglikemizējošo līdzekļu efektu.
– Sirds glikozīdi: cilpas diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā palielinās sirds glikozīdu toksicitāte.
– Kortikosteroīdi: palielinās hipokaliēmijas risks, ja cilpas diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar kortikosteroīdiem (mijiedarbība neattiecas uz lokāli un inhalācijās lietotajiem kortikosteroīdiem).
– Disopiramīds: cilpas diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā palielinās disopiramīda kardiotoksicitāte.
– Citi diurētiskie līdzekļi: palielinās hipokaliēmijas risks, ja cilpas diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar tiazīdiem vai citiem diurētiskajiem līdzekļiem.
– Flekainīds: cilpas diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā palielinās flekainīda kardiotoksicitāte.
– Lidokaīns: cilpas diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā tiek antagonizēta lidokaīna darbība (maz ticams, ka mijiedarbība iespējama ar lokāli lietotu lidokaīnu).
– Litiju saturošas zāles: cilpas diurētiskie līdzekļi mazina litija ekskrēciju (palielinās litija koncentrācija asins plazmā un toksicitātes risks – cilpas diurētiskie līdzekļi ir drošāki nekā tiazīdi).
– Meksiletīns: cilpas diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā tiek antagonizēta meksiletīna darbība.
– Polimiksīns: pastiprinās ototoksiskā darbība, ja cilpas diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar polimiksīnu.
– Reboksetīns: var palielināties hipokaliēmijas risks, ja cilpas diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar reboksetīnu.
– Sotalols: cilpas diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā palielinās ventrikulāro aritmiju risks, lietojot vienlaicīgi ar sotalolu.
– ß2‑simpatomimētiskie līdzekļi: palielinās hipokaliēmijas risks, ja cilpas diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar lielām ß2‑simpatomimētisko līdzekļu (bambuterols, fenoterols, formoterols, reproterols, ritodrīns, salbutamols, salmeterols, terbutalīns un tulobuterols) devām.
– Teofilīns: palielinās hipokaliēmijas risks, ja cilpas diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar teofilīnu.
– Vankomicīns: palielinās ototoksicitātes risks, ja cilpas diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar vankomicīnu.
Diurētisko līdzekļu, tai skaitā furosemīda mijiedarbība
– AKE inhibitori: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem.
– Adrenerģiskie neironu blokatori: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar adrenerģiskajiem neironu blokatoriem.
– Alkohols: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar alkoholu.
– Aldesleikīns: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar aldesleikīnu.
– Alfa blokatori: pastiprinās hipotensīvais efekts, palielinās arī pirmās devas hipotensijas risks, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar postsinaptiskajiem alfa blokatoriem, piemēram, prazosīnu.
– Alprostadils: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar alprostadilu.
– Amisulprīds: diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā palielinās ventrikulāro aritmiju risks, lietojot vienlaicīgi ar amisulprīdu.
– Vispārējās anestēzijas līdzekļi: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar vispārējās anestēzijas līdzekļiem.
– Angiotensīna II receptoru antagonisti: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar angiotensīna II receptoru antagonistiem.
– Tricikliskie antidepresanti: palielinās posturālās hipotensijas risks, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar tricikliskajiem antidepresantiem.
– Anksiolītiskie un miega līdzekļi: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar anksiolītiskiem un miega līdzekļiem.
– Atomoksetīns: diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā palielinās ventrikulāro aritmiju risks, lietojot vienlaicīgi ar atomoksetīnu.
– Baklofēns: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar baklofēnu.
– Bēta blokatori: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar bēta blokatoriem.
– Kalcija kanālu blokatori: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar kalcija kanālu blokatoriem.
– Karbamazepīns: pastiprinās hiponatriēmijas risks, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar karbamazepīnu.
– Klonidīns: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar klonidīnu.
– Kortikosteroīdi: diurētiskā efekta antagonisms, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar kortikosteroīdiem (mijiedarbība neattiecas uz lokāli un inhalācijās lietotajiem kortikosteroīdiem).
– Diazoksīds: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar diazoksīdu.
– Hidralazīns: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar hidralazīnu.
– Indometacīns: diurētiskā efekta antagonisms, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar indometacīnu.
– Ketorolaks: diurētiskā efekta antagonisms, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar ketorolaku.
– Levodopa: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar levodopu.
– Limeciklīns: limeciklīna ražotāji iesaka izvairīties no vienlaicīgas lietošanas.
– MAO inhibitori: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar MAO inhibitoriem.
– Metildopa: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar metildopu.
– Minoksidils: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar minoksidilu.
– Moksisilīts (timoksamīns): pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar moksisilītu (timoksamīnu).
– Moksonidīns: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar moksonidīnu.
– Nitrāti: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar nitrātiem.
– Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL): pastiprinās NPL nefrotoksicitātes risks, ievērojami samazinās arī diurētiskais efekts, lietojot vienlaicīgi diurētiskos līdzekļus ar NPL (mijiedarbība neattiecas uz lokāli lietojamiem NPL).
– Estrogēni: diurētiskā efekta antagonisms, lietojot vienlaicīgi diurētiskos līdzekļus ar estrogēniem un kombinētiem perorāliem kontracepcijas līdzekļiem (arī transdermāliem plāksteriem), hormonu aizvietošanas terapijas gadījumā mijiedarbība ir maz ticama.
– Fenotiazīns: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar fenotiazīnu.
– Pimozīds: diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā, lietojot vienlaicīgi pimozīdu, palielinās ventrikulāro aritmiju risks (jāizvairās no vienlaicīgas lietošanas).
– Platīna savienojumi: palielinās nefrotoksicitātes un ototoksicitātes risks, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar platīna savienojumiem.
– Sertindols: diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas gadījumā, lietojot vienlaicīgi sertindolu, palielinās ventrikulāro aritmiju risks.
– Nātrija nitroprusīds: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar nātrija nitroprusīdu.
– Tizanidīns: pastiprinās hipotensīvais efekts, ja diurētiskos līdzekļus lieto vienlaicīgi ar tizanidīnu.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Kontrindicēts hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Kontrindicēts grūtniecības pirmajā pusē. Mātei furosemīds var samazināt placentāro perfūziju un asins tilpumu, jaundzimušajam var izraisīt neonatālo hiperbilirubinēmiju. Grūtniecības otrajā pusē lietošana pieļaujama tikai noteiktu indikāciju gadījumos (plaušu tūska, sirds mazspēja) un īslaicīgi, ja gaidāmais ieguvums pārsniedz potenciālo risku.
Barošana ar krūti
Kontrindicēts sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti (skatīt 4.3. apakšpunktu). Furosemīds nomāc laktāciju, kā arī izdalās mātes pienā. Tādēļ zāļu lietošanas nepieciešamības gadījumā barošana ar krūti jāpārtrauc.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Jāievēro piesardzība, jo reakcijas spējas var pavājināties.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, furosemīds var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Blakusparādības turpmāk norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijas datubāzei un biežuma iedalījumam: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000), nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Parasti furosemīda panesība ir laba. Blakusparādības ir atkarīgas no devas lieluma un ārstēšanas ilguma.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: asinsrades nomākums (trombocitopēnija, leikopēnija, agranulocitoze, aplastiskā anēmija, hemolītiskā anēmija, eozinofīlija).
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas.
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Retāk: hiperglikēmija, cukura diabēts latentajā fāzē, īslaicīga holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanās asins plazmā.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Reti: dehidratācija, hipovolēmija, podagra.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: reibonis, galvassāpes, nespēks, krampji kāju muskuļos, apātija, miegainība.
Retāk: parestēzija.
Nav zināms: reibonis, ģībšana un samaņas zudums (ko izraisa simptomātiska hipotensija).
Acu bojājumi
Atsevišķos gadījumos, lietojot lielas devas, pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem iespējami redzes traucējumi (neskaidra redze).
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk: kurlums (reizēm neatgriezenisks).
Atsevišķos gadījumos, lietojot strauji lielas parenterālas devas, pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem vai hipoproteinēmiju var rasties tinnitus, dzirdes traucējumi.
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži: hipotensija.
Retāk: aritmija.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Reti: vaskulīts.
Kuņģa‑zarnu trakta traucējumi
Bieži: sausuma sajūta mutē, slāpes.
Reti: slikta dūša, vemšana, diareja, aizcietējums, kuņģa kairinājums, pankreatīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti: holestāze, paaugstināts aknu transamināžu līmenis.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Reti: izsitumi, fotosensitivitāte, nieze, eksfoliatīvais dermatīts, purpura.
Nav zināms: akūta ģeneralizēta eksantematozā pustuloze (AGEP).
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Reti: poliūrija, polidipsija, intersticiālais nefrīts, pārejoša kreatinīna un urīnvielas daudzuma palielināšanās asins plazmā.
Izmeklējumi
Bieži: hiponatriēmija, hipokaliēmija, hipokalciēmija un hipomagnēmija, hipohlorēmiska alkaloze.
Ja rodas blakusparādības, jāsamazina deva vai jāpārtrauc zāļu lietošana.
Smagu nevēlamu blakusparādību gadījumos (smagas paaugstinātas jutības reakcijas, asinsrades nomākums) nekavējoties jāpārtrauc furosemīda lietošana un jāveic atbilstoša terapija.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Akūtas un hroniskas pārdozēšanas klīniskā aina atkarīga no izvadītā ūdens un elektrolītu daudzuma, skābju‑sārmu līdzsvara traucējumiem.
Simptomi: dehidratācija, hipovolēmija, hemokoncentrācija, ūdens un elektrolītu līdzsvara traucējumi, hipokaliēmija un hipohlorēmiska alkaloze, aritmija (tostarp atrioventrikulāra blokāde un kambaru fibrilācija). Norādīto traucējumu simptomi ietver arī arteriālo hipotensiju (pat līdz šokam), akūtu nieru mazspēju, trombozi, šļaugano paralīzi un apātiju.
Pasākumi: veic kuņģa skalošanu, nozīmē aktivēto ogli. Nodrošina simptomātisku un organisma galvenās funkcijas uzturošu terapiju. Savlaicīgi jāveic klīniski nozīmīga ūdens un elektrolītu, skābju‑sārmu līdzsvara traucējumu korekcija, jākontrolē asinsspiediens, cukura daudzums asinīs un urīna sastāvs. Hemodialīze nav efektīva.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: stipras iedarbības diurētiskie līdzekļi, sulfonamīdi, monopreparāti,
ATĶ kods: C03CA01
Furosemīds ir spēcīgas un ātras iedarbības diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija, hlora un, līdz ar to, ūdens atpakaļuzsūkšanos proksimālajos un distālajos nieru kanāliņos un Henles cilpas ascendējošā daļā, tā veicinot šķidruma daudzuma samazināšanos organismā. Furosemīds vairākas reizes pastiprina kālija, magnija un kalcija jonu izdali. Atšķirībā no tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem (hipotiazīda, ciklometiazīda) furosemīds nemazina filtrāciju nieru kanāliņos, tāpēc to var lietot nieru mazspējas gadījumā. Perifērisko asinsvadu paplašināšanas un diurētiskās darbības dēļ furosemīdam piemīt antihipertensīva darbība. Furosemīda darbības pamatā bez diurētiskās darbības ir arī reakcijas pazemināšanās pret angiotensīna II un noradrenalīna presorajiem amīniem.
Furosemīds aiztur organismā urīnskābi un var izraisīt podagras paasinājumu, kā arī cukura diabēta paasinājumu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas 60‑70 % furosemīda ātri uzsūcas kuņģa‑zarnu traktā. Smagu nieru slimību un hroniskas sirds mazspējas gadījumā absorbcija samazinās. Diurētiskā darbība sākas pirmās stundas laikā. Darbības maksimumu tā sasniedz otrajā stundā un turpinās 4‑6 stundas.
Izkliede
Furosemīds izteikti (95‑99 %) saistās ar plazmas olbaltumiem, galvenokārt albumīniem. Izkliedes tilpums ir 0,15 l/kg. Furosemīds šķērso placentāro barjeru, izdalās mātes pienā un nomāc laktāciju.
Biotransformācija un eliminācija
Furosemīds metabolizējas aknās, veidojot 4‑hlor‑5‑sulfamoilantranilskābi. 88 % furosemīda un tā metabolītu ātri tiek izvadīti ar urīnu (69‑97 % no tiem pirmo četru stundu laikā), 12 % − ar žulti. Pacientiem ar normālu nieru un aknu darbību eliminācijas pusperiods ir 0,5‑1,5 stundas. Anūrijas gadījumā tas var pagarināties līdz 1,5‑2,5 stundām, bet nieru un aknu mazspējas gadījumā – līdz 11‑20 stundām.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Akūtā toksicitāte
Pēc vienreizējas perorālas devas pelēm un žurkām LD50 bija 1050‑4600 mg/kg, bet jūrascūciņām – 243 mg/kg.
Hroniskā toksicitāte
Pētījumā ar žurkām un suņiem pēc 6 un 12 mēnešu ilgas lielu devu lietošanas (10‑20 reižu pārsniedzot terapeitisko devu cilvēkiem) abām dzīvnieku sugām radās pārmaiņas nierēs (foliāla fibrozēšanās, nefrokalcinoze).
Kancerogenitāte
Pētījumā peļu mātītēm novēroja palielinātu karcinomu veidošanos piena dziedzeros, lietojot devu, kas 17,5 reizes pārsniedza terapeitisko devu cilvēkam.
Pētījumā ar žurkām, lietojot furosemīdu 15 mg/kg dienā, novēroja palielinātu audzēju rašanās biežumu žurku tēviņiem, bet to nenovēroja, lietojot devu 30 mg/kg dienā.
Teratogenitāte
Furosemīds šķērso placentāro barjeru un nabas saites asinīs sasniedz tādu pašu koncentrāciju kā mātes asins plazmā. Līdz šim nav zināms par iedzimtām anomālijām cilvēkiem, kas varētu būt saistītas ar furosemīda ietekmi. Tomēr pieredze ir nepietiekama, lai pilnībā novērtētu iespējamo ietekmi uz embriju/augli.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts
Kartupeļu ciete
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 ºC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Pa 10 tabletēm necaurspīdīgas polivinilhlorīda plēves un alumīnija folijas blisterī.
Pa 5 blisteriem (50 tabletes) kopā ar lietošanas instrukciju kartona kastītē.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
AS “Olainfarm”.
Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV‑2114, Latvija
Tālr.: +371 67013705
Fakss: +371 67013777
e‑pasts: HYPERLINK "mailto:olainfarm@olainfarm.com" olainfarm@olainfarm.com
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
98‑0192
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1998. gada 18. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 2. februāris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
12/2018
SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019
PAGE \* MERGEFORMAT 1
