Fraxiparine

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Fraxiparine 2850 SV AXa/ 0,3 ml, šķīdums injekcijām pilnšļircē

Fraxiparine 3800 SV AXa/ 0,4 ml, šķīdums injekcijām pilnšļircē

Fraxiparine 5700 SV AXa/ 0,6 ml, šķīdums injekcijām pilnšļircē

Fraxiparine 7600 SV AXa / 0,8 ml, šķīdums injekcijām pilnšļircē

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml injekciju šķīduma satur nadroparīna kalcija sāli (Nadroparinum calcicum), kas atbilst 9500 SV AXa

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām pilnšļircē.

Katra pilnšļirce satur dzidru līdz viegli opalescējošu, bezkrāsainu vai viegli dzeltenu, vai viegli brūnu, vai viegli tumši dzeltenu šķīdumu.

Tilpums

Šļirces veids

Nadroparīna kalcija sāls

(SV AXa)

0,3 ml

Negraduēta

2850

0,4 ml

Negraduēta

3800

0,6 ml

Graduēta

5700

0,8 ml

Graduēta

7600

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Trombembolisku traucējumu profilakse, piemēram:

ar vispārējām vai ortopēdiskām operācijām saistītu trombembolisku traucējumu profilakse,

trombembolisku traucējumu profilakse augsta riska pacientiem (elpošanas mazspēja un/ vai elpceļu infekcija, un/ vai sirds mazspēja), kuri hospitalizēti intensīvās terapijas nodaļās;

Trombembolisku traucējumu ārstēšana;

Trombozes profilakse hemodialīzes laikā;

Nestabilās stenokardijas un bez-Q miokarda infarkta ārstēšana.

4.2. Devas un lietošanas veids

Īpaša uzmanība jāpievērš katra konkrētā mazmolekulārā heparīna devu aprēķināšanas norādījumiem, jo devu izteikšanai tiek lietotas dažādas vienību sistēmas (vienības vai mg). Tādēļ nadroparīns terapijas laikā nav aizstājams ar citiem mazmolekulārajiem heparīniem. Bez tam jāievēro piesardzība, lai pareizi izvēlētos Fraxiparine vai Fraxiparine Forte, jo šī izvēle ietekmē dozēšanas shēmu.

Graduētās pilnšļirces paredzētas lietošanai gadījumos, kad nepieciešama devas pielāgošana atbilstoši ķermeņa masai.

Nadroparīns nav paredzēts intramuskulārai ievadīšanai.

Visā nadroparīna terapijas laikā jākontrolē trombocītu skaits (skat. 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Jāievēro īpaši norādījumi par starplaiku starp nadroparīna devu ievadīšanu un spinālu/ epidurālu anestēziju vai spinālu lumbālo punkciju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nadroparīns jāievada subkutāni. Parasti subkutāno injekciju izdara vēdera sienas labajā vai kreisajā pusē, var ievadīt arī augšstilbā. Lai izvairītos no šķīduma zuduma, lietojot pilnšļirces, pirms injekcijas no šļirces nav jāizvada gaisa burbulis. Adata perpendikulāri jāievada ādas krokā, kas maigi, bet stingri tiek turēta pacelta līdz injekcijas beigšanai. Injekcijas vietu nevajag berzēt.

Pieaugušajiem

TROMBEMBOLISKU TRAUCĒJUMU PROFILAKSE

Vispārējas operācijas

Ieteicamā nadroparīna deva ir 0,3 ml (2850 SV AXa) subkutāni 2 līdz 4 stundas pirms operācijas un pēc tam vienu reizi dienā. Terapija jāturpina vismaz septiņas dienas un visā riska periodā, kamēr pacients atstāj stacionāru.

Ortopēdiskas operācijas

Nadroparīns tiek ievadīts subkutāni, devu koriģējot atkarībā no ķermeņa masas atbilstoši tālāk sniegtajai tabulai. Mērķa deva ir 38 SV AXa uz 1 kg ķermeņa masas, un tā tiek palielināta par 50% ceturtajā dienā pēc operācijas. Sākotnējā deva tiek ievadīta 12 stundas pirms operācijas, otrā deva 12 stundas pēc operācijas beigām. Pēc tam terapija tiek turpināta vienu reizi dienā visā riska perioda laikā, kamēr pacients atstāj stacionāru. Terapija jāveic vismaz 10 dienas.

Ķermeņa masa (kg)

12 stundas pirms un pēc operācijas, pēc tam vienu reizi dienā līdz trešajai dienai pēc operācijas

No ceturtās dienas pēc operācijas

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

<50

0,2

1 900

0,3

2 850

50-69

0,3

2 850

0,4

3 800

SYMBOL 8805\u70

0,4

3 800

0,6

5 700

Augsta riska pacienti intensīvās terapijas nodaļās (elpošanas mazspēja un/ vai elpceļu infekcija, un/ vai sirds mazspēja)

Nadroparīns tiek ievadīts subkutāni vienu reizi dienā. Deva jākoriģē atkarībā no ķermeņa masas atbilstoši tālāk sniegtajai tabulai. Terapija jāturpina visā trombembolijas riska perioda laikā.

Ķermeņa masa (kg)

Vienu reizi dienā

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

SYMBOL 8804\u70

0,4

3 800

>70

0,6

5 700

TROMBEMBOLISKU TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANA

Trombembolisku traucējumu ārstēšanā pēc iespējas agrāk jāuzsāk perorāla antikoagulantu terapija, ja tā nav kontrindicēta. Nadroparīna terapiju nedrīkst pārtraukt, pirms sasniegts mērķa INR (International normalised ratio- starptautiskais standartizētais koeficients).

Tiek rekomendēta Fraxiparine ievadīšana subkutāni divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām), parasti terapijas ilgums ir 10 dienas. Deva tiek pielāgota atkarībā no ķermeņa masas atbilstoši tālāk sniegtajai tabulai, kas balstīta uz mērķa devu 86 SV AXa uz 1 kg ķermeņa svara:

Ķermeņa masa (kg)

Divas reizes dienā, parasti 10 dienas

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

<50

0,4

3 800

50-59

0,5

4 750

60-69

0,6

5 700

70-79

0,7

6 650

80-89

0,8

7 600

SYMBOL 8805\u90

0,9

8 550

TROMBOZES PROFILAKSE HEMODIALĪZES LAIKĀ

Trombozes profilaksei hemodialīzes laikā nadroparīna deva jāoptimizē katram konkrētajam pacientam, ņemot vērā arī dialīzes tehniskos apstākļus.

Nadroparīns parasti tiek ievadīts kā viena deva arteriālajā līnijā katra dialīzes seansa sākumā. Pacientiem, kam nav paaugstināts asiņošanas risks, atkarībā no ķermeņa svara tiek ieteiktas sekojošas sākotnējās devas, kas parasti ir pietiekamas 4 stundas ilgai dialīzei:

Ķermeņa masa (kg)

Injicēts arteriālajā līnijā dialīzes sākumā

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

<50

0,3

2 850

50-69

0,4

3 800

SYMBOL 8805\u70

0,6

5 700

Pacientiem, kam ir paaugstināts asiņošanas risks, jālieto divreiz mazākas devas.

Dialīzes laikā var tikt papildus ievadīta mazāka deva, ja seanss ilgst vairāk nekā četras stundas. Devas nākamajiem dialīzes seansiem jākoriģē pēc nepieciešamības atkarībā no novērotā efekta.

Visā katra dialīzes seansa laikā pacienti rūpīgi jānovēro attiecībā uz asiņošanas pazīmēm vai koagulāciju dialīzes ķēdē.

NESTABILĀS STENOKARDIJAS UN BEZ-Q MIOKARDA INFARKTA ĀRSTĒŠANA

Tiek ieteikts nadroparīnu ievadīt subkutāni divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām). Parastais terapijas ilgums ir sešas dienas. Klīniskajos pētījumos pacientiem ar nestabilo stenokardiju un bez-Q miokarda infarktu nadroparīns tika ordinēts kombinācijā ar aspirīnu devā līdz 325 mg dienā.

Sākotnējā deva tiek ievadīta intravenozas (i.v.) bolus injekcijas veidā, sekojošās devas tiek ievadītas subkutāni. Deva jākoriģē atkarībā no ķermeņa masas atbilstoši tālāk sniegtajai tabulai, kas balstīta uz mērķa devu 86 SV AXa uz vienu kilogramu ķermeņa masas.

Ķermeņa masa (kg)

Sākotnējā i.v. bolus deva

Subkutānās injekcijas (ik pēc 12 stundām)

SV AXa

< 50

0,4 ml

0,4 ml

3 800

50-59

0,5 ml

0,5 ml

4 750

60-69

0,6 ml

0,6 ml

5 700

70-79

0,7 ml

0,7 ml

6 650

80-89

0,8 ml

0,8 ml

7 600

90-99

0,9 ml

0,9 ml

8 550

SYMBOL 8805\u 100

1,0 ml

1,0 ml

9 500

Bērniem un pusaudžiem

Nadroparīna lietošana netiek rekomendēta bērniem un pusaudžiem, jo nav pietiekamu drošības un efektivitātes datu, kas ļautu noteikt devas pacientiem, kuri ir jaunāki par 18 gadu vecumu.

Vecāka gadagājuma pacientiem

Vecāka gadagājuma pacientiem nav nepieciešama devas koriģēšana, ja tiem nav traucēta nieru darbība. Pirms terapijas uzsākšanas tiek rekomendēts izvērtēt nieru darbību (skatīt tālāk Nieru darbības traucējumi un 5.2. Farmakokinētiskās īpašības).

Nieru darbības traucējumi

Trombembolisku traucējumu profilakse

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir 50 ml/min vai lielāks) preparāta deva nav jāsamazina.

Vidēji smagi un smagi nieru darbības traucējumi ir saistīti ar nadroparīna iedarbības pastiprināšanos. Šādi pacienti ir pakļauti paaugstinātam trombembolijas un asiņošanas riskam.

Ja ārsts, kurš ordinē preparātu, uzskata, ka, ievērojot individuālos asiņošanas un trombembolijas riska faktorus, pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir robežās no 30 ml/min vai vairāk līdz 50 ml/min) ir vēlams samazināt devu, tā jāsamazina par 25 - 33% (skatīt 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min), deva jāsamazina par 25 - 33% (skatīt 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā un 5.2. Farmakokinētiskās īpašības).

Trombembolisku traucējumu, nestabilās stenokardijas, bez-Q miokarda infarkta ārstēšana

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir 50 ml/min vai lielāks) deva nav jāsamazina.

Vidēji smagi un smagi nieru darbības traucējumi ir saistīti ar nadroparīna iedarbības pastiprināšanos. Šādi pacienti ir pakļauti paaugstinātam trombembolijas un asiņošanas riskam.

Ja ārsts, kurš ordinē preparātu, uzskata, ka, ievērojot individuālos asiņošanas un trombembolijas riska faktorus, pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir robežās no 30 ml/min vai vairāk līdz 50 ml/min) ir vēlams samazināt devu, tā jāsamazina par 25 - 33% (skatīt 4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Nadroparīna lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.3. Kontrindikācijas, 4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā un 5.2. Farmakokinētiskās īpašības).

Aknu darbības traucējumi

Nav veikti pētījumi par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

4.3. Kontrindikācijas

paaugstināta jutība pret nadroparīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

trombocitopēnija pēc ārstēšanas ar nadroparīnu anamnēzē (skatīt 4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā);

aktīva asiņošana vai paaugstināts asiņošanas risks, kas saistīts ar recēšanas traucējumiem, izņemot diseminētu intravazālu koagulāciju, ko nav izraisījis heparīns;

organisks bojājums, kas var asiņot (kā aktīva peptiska čūla);

cerebrovaskulāra hemorāģija;

akūts infekciozs endokardīts;

smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/ min) pacientiem, kam tiek ārstēti trombemboliski traucējumi, nestabilā stenokardija un bez-Q miokarda infarkts;

ja mazmolekulārais heparīns tiek lietots terapeitiskos nolūkos, lokoreģionāla anestēzija izvēles ķirurģiskajās procedūrās ir kontrindicēta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Heparīna inducēta trombocitopēnija

Ņemot vērā heparīna inducētas trombocitopēnijas iespēju, visā nadroparīna terapijas laikā jāveic regulāra trombocītu skaita kontrole.

Ir ziņots par retiem, reizēm smagiem, heparīna inducētas trombocitopēnijas gadījumiem, kas var būt vai var nebūt saistīti ar arteriālu vai venozu trombozi. Šādas diagnozes iespēja jāapsver sekojošos gadījumos:

trombocitopēnija,

būtiska trombocītu skaita samazināšanās(30-50% no sākotnējā),

sākotnējās trombozes pasliktināšanās terapijas laikā,

trombozes rašanās terapijas laikā,

diseminēta intravaskulāra koagulācija.

Šādā gadījumā nadroparīna terapija jāpārtrauc.

Iespējams, ka šīs parādības ir imunoalerģiskas dabas, un pirmreizējas ārstēšanas gadījumā parasti tās novēro laikā no 5. līdz 21. ārstēšanas dienai, bet tās var rasties daudz ātrāk, ja anamnēzē ir heparīna inducēta trombocitopēnija.

Ja anamnēzē ir trombocitopēnija, lietojot heparīnu (parasto vai mazmolekulāro), ārstēšana ar nadroparīnu var tikt apsvērta, ja nepieciešams. Šādos gadījumos vismaz reizi dienā jāveic rūpīga klīniskā izmeklēšana un trombocītu skaita noteikšana. Ja attīstās trombocitopēnija, terapija nekavējoties jāpārtrauc.

Ja, lietojot heparīnu (parasto vai mazmolekulāro), attīstās trombocitopēnija, jāapsver aizvietošana ar citu antitrombotisko līdzekļu grupu. Ja tāda nav pieejama un ir nepieciešama heparīna ievadīšana, var tikt apsvērta aizvietošana ar citu mazmolekulāro heparīnu. Tādos gadījumos trombocītu skaita kontrole jāveic vismaz reizi dienā, un terapija jābeidz, cik ātri vien iespējams, jo ir aprakstīti iniciālās trombocitopēnijas turpināšanās gadījumi pēc aizvietošanas (skat. 4.3. Kontrindikācijas).

Trombocītu agregācijas in vitro testiem ir tikai ierobežota nozīme heparīna izraisītas trombocitopēnijas diagnostikā.

Jāievēro piesardzība, ievadot nadroparīnu tālāk uzskaitītajās situācijās, jo tās var būt saistītas ar paaugstinātu asiņošanas risku:

aknu mazspēja;

smaga arteriāla hipertensija;

anamnēzē peptiska čūla vai cits organisks bojājums, kas var asiņot;

horioretīnas vaskulāri traucējumi;

pēcoperācijas periods pēc galvas smadzeņu, muguras smadzeņu vai acu operācijām.

Nieru darbības traucējumi

Ir zināms, ka nadroparīna ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm, tādēļ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem pastiprinās nadroparīna iedarbība (skatīt 5.2. Farmakokinētiskās īpašības, Nieru darbības traucējumi). Pacienti ar nieru darbības traucējumiem ir pakļauti paaugstinātam asiņošanas riskam un ir jāārstē piesardzīgi.

Lēmums par to, vai pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir robežās no 30 līdz 50 ml/min, ir nepieciešama devas samazināšana, jāpamato ar ārsta veiktu konkrētā pacienta asiņošanas riska novērtējumu, to salīdzinot ar trombembolijas risku (skatīt 4.2. Devas un lietošanas veids).

Vecāka gadagājuma pacienti

Pirms terapijas uzsākšanas tiek rekomendēts izvērtēt nieru darbību (skatīt 4.3. Kontrindikācijas).

Hiperkaliēmija

Heparīns var nomākt aldosterona sekrēciju virsnierēs, kas var novest pie hiperkaliēmijas, īpaši pacientiem ar paaugstinātu kālija līmeni plazmā jeb pacientiem, kam ir paaugstināts hiperkaliēmijas risks, piemēram, pacientiem ar diabētu, hronisku nieru mazspēju, iepriekš eksistējošu metabolu acidozi vai pacientiem, kas lieto kālija līmeni potenciāli paaugstinošus medikamentus (piem., angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL)).

Šķiet, ka hiperkaliēmijas risks pieaug, palielinoties ārstēšanas ilgumam, bet parasti tā ir atgriezeniska.

Riska grupas pacientiem jākontrolē kālija līmenis plazmā.

Spināla/ epidurāla anestēzija/ spināla lumbālā punkcija un vienlaikus lietojamas zāles

Pacientiem, kuriem tiek veikta spināla vai epidurāla anestēzija, mazmolekulaŗa heparīna ievadīšana retumis var būt saistīta ar hematomu rašanos; tā rezultātā var rasties prolongēta vai pastāvīga paralīze. Spinālas vai epidurālas hematomas risku paaugstina epidurāli kateteri vai tādu medikamentu lietošana vienlaikus ar nadroparīnu, kuri var ietekmēt hemostāzi (piem., nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), trombocītu agregācijas inhibitori vai citi antikoagulanti). Šķiet, ka risku paaugstina arī traumatiska vai atkārtota epidurāla vai spināla lumbālā punkcija.

Tāpēc tālāk uzskaitītajās situācijās vienlaicīga centrālas nervu blokādes vai antikoagulantu terapijas ordinēšana jāveic tikai pēc rūpīgas, individuālas ieguvuma un riska izvērtēšanas:

pacientiem, ko jau ārstē ar antikoagulantiem, rūpīgi jāizsver centrālas nervu blokādes ieguvumi attiecībā pret risku;

pacientiem, kam paredzēta plānveida ķirurģiska iejaukšanās ar centrālu nervu blokādi, rūpīgi jāizsver antikoagulantu terapijas ieguvumi attiecībā pret risku.

Ārstējot pacientus, kuriem tiek veikta spināla lumbālā punkcija, spināla anestēzija vai epidurāla anestēzija, starp nadroparīna injekciju un spinālā/ epidurālā katetera vai adatas ievadīšanu vai izņemšanu jāpaiet vismaz 12 stundām profilaktisku nadroparīna devu gadījumā vai 24 stundām terapeitisku devu gadījumā, ņemot vērā produkta raksturojumu un pacienta profilu. Attiecībā uz pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var tikt apsvērti ilgāki intervāli. Nākamā deva nedrīkst tikt ievadīta ātrāk kā pēc 4 stundām. Atkārtota nadroparīna ievadīšana jāatliek, līdz ķirurģiskā procedūra ir pabeigta.

Pacienti bieži jāapskata, lai konstatētu neiroloģisku traucējumu pazīmes un simptomus, piemēram, sāpes mugurā, jušanas un motoros traucējumus (apakšējo ekstremitāšu tirpšanu un vājumu), zarnu un / vai urīnpūšļa disfunkciju. Ja tiek pamanīts neiroloģisks defekts, jāuzsāk steidzama ārstēšana. Medicīnas māsas jāapmāca konstatēt šādas pazīmes un simptomus. Pacientiem jānorāda nekavējoties informēt ārstu, ja tie pamana kādu no minētajiem simptomiem.

Ja rodas aizdomas par spinālas hematomas pazīmēm vai simptomiem, nekavējoties jāveic diagnostika un ārstēšana, tai skaitā muguras smadzeņu dekompresija.

Ja katetra ievadīšanas laikā rodas nozīmīga vai acīmredzama asiņošana, pirms heparīna terapijas iesākšanas/atsākšanas jāveic rūpīga ieguvuma un riska izvērtēšana.

Salicilāti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un trombocītu agregācijas inhibitori

Venozu trombembolisku traucējumu profilaksē vai ārstēšanā un trombu veidošanās profilaksē hemodialīzes laikā vienlaicīga aspirīna, citu salicilātu, nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un antitrombocitāro līdzekļu lietošana nav ieteicama, jo tie var palielināt asiņošanas risku. Ja no šādu kombināciju lietošanas izvairīties nav iespējams, jāveic rūpīga klīniska un bioloģiska novērošana.

Klīniskajos pētījumos par nestabilās stenokardijas un bez-Q miokarda infarkta ārstēšanu nadroparīns tika lietots kombinācijā ar aspirīnu devā līdz 325 mg dienā (skatīt 4.2. un 4.5. apakšpunktu).

Ādas nekroze

Ļoti reti ir ziņots par ādas nekrozi. Pirms tās novērojams apsārtums vai infiltrēti vai sāpīgi eritematozi plankumi ar vai bez vispārējiem simptomiem. Šādā gadījumā ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc.

Alerģija pret lateksu

Pilnšļirces adatas aizsargs var saturēt sausu dabīgo lateksa gumiju, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas pacientiem ar paaugstinātu jutību pret lateksu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nadroparīns piesardzīgi jāievada pacientiem, kas saņem perorālos antikoagulantus, sistēmiskos (gliko-) kortikosteroīdus un dekstrānus. Ja perorāla antikoagulantu terapija tiek uzsākta pacientiem, kas saņem nadroparīnu, ārstēšana ar nadroparīnu jāturpina līdz vēlamā INR sasniegšanai.

Vienlaicīga acetilsalicilskābes (vai citu salicilātu), nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un antitrombocitāro līdzekļu lietošana nav ieteicama, jo tie var palielināt asiņošanas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos par nestabilās stenokardijas un bez-Q miokarda infarkta ārstēšanu nadroparīns tika lietots kombinācijā ar aspirīnu devā līdz 325 mg dienā (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība: pētījumos ar dzīvniekiem nav uzrādīti nekādi teratogēni vai fetotoksiski efekti. Tomēr ir tikai ierobežoti klīniskie dati, kas attiecas uz nadroparīna izkļūšanu caur placentāro barjeru grūtniecēm. Tāpēc nadroparīna lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama, izņemot gadījumus, kad terapeitiskais ieguvums pārsniedz iespējamo risku.

Barošana ar krūti: informācija par nadroparīna ekskrēciju pienā ir ierobežota. Tāpēc nadroparīna lietošana zīdīšanas laikā nav ieteicama.

Fertilitāte: nav klīnisku pētījumu par nadroparīna ietekmi uz auglību.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav datu par nadroparīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības ir uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmām un biežumam.

Biežuma klasifikācijai izmantotas sekojošas kategorijas: ļoti bieži ≥1/10, bieži ≥1/100 un <1/10, retāk ≥1/1000 un <1/100, reti ≥1/10000 un <1/1000, ļoti reti <1/10000, nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

hemorāģiskas izpausmes dažādās vietās (tai skaitā spinālas hematomas gadījumi), biežāk pacientiem ar citiem riska faktoriem (skatīt 4.3. apakšpunktu Kontrindikācijas un 4.5. apakšpunktu Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi)

Reti:

trombocitopēnija (tai skaitā heparīna inducēta trombocitopēnija) (skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā), trombocitoze

Ļoti reti:

eozinofīlija, kas izzūd pēc ārstēšanas pārtraukšanas

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti:

hipersensitivātes reakcijas (ieskaitot angioedēmu un ādas reakcijas), anafilaktoīda reakcija

Nervu sistēmas traucējumi

Nav zināmi: galvassāpes, migrēna.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti:

atgriezeniska hiperkaliēmija, kas saistīta ar heparīna inducētu aldosterona sekrēcijas nomākumu, īpaši riska grupu pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži:

paaugstināti transamināžu līmeņi, parasti pārejoši

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti:

priapisms.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

izsitumi, nātrene, apsārtums, nieze

Ļoti reti:

ādas nekroze, parasti injekcijas vietā (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži:

neliela hematoma injekcijas vietā.

Dažos gadījumos var tikt novērota cietu mezgliņu veidošanās, kas nenorāda uz heparīna iekapsulēšanos. Šie mezgliņi parasti izzūd dažu dienu laikā

Bieži:

reakcija injekcijas vietā

Reti:

kalcinoze injekcijas vietā

Kalcinoze biežāk rodas pacientiem ar patoloģisku kalcija fosfāta veidošanos, piemēram, dažos hroniskas nieru mazspējas gadījumos.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.

Pārdozēšana

Subkutānas vai intravenozas pārdozēšanas galvenais klīniskais simptoms ir asiņošana. Jānosaka trombocītu skaits un citi recēšanas parametri. Nelielai asiņošanai reti ir nepieciešama specifiska ārstēšana, parasti pietiek ar nākošo nadroparīna devu samazināšanu vai aizkavēšanu.

Protamīnsulfāta lietošana jāapsver tikai smagos gadījumos. Tas lielā mērā neitralizē nadroparīna antikoagulanto efektu, bet saglabāsies zināma AXa aktivitāte.

0,6 ml protamīnsulfāta neitralizē apmēram 950 SV AXa nadroparīna. Aprēķinot injicējamā protamīnsulfāta daudzumu, jāņem vērā laiks, kas pagājis kopš nadroparīna injekcijas, un protamīna deva var būt jāsamazina.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antitrombotiskie līdzekļi- heparīna grupa. ATĶ kods: B01AB06

Darbības mehānisms

Nadroparīns ir mazmolekulārs heparīns, kas izgatavots, depolimerizējot parasto heparīnu. Tas ir glikozaminoglikāns, kura vidējā molekulmasa ir ap 4300 daltonu.

Nadroparīnam ir raksturīga augsta saistīšanās ar plazmas olbaltumvielu antitrombīnu III (ATIII). Šī saistīšanās pastiprina Xa faktora inhibīciju, palīdzot nodrošināt nadroparīna augsto antitrombotisko potenciālu.

Citi mehānismi, kas palīdz nodrošināt nadroparīna antitrombotisko aktivitāti, ir audu faktora metabolisma inhibitora (TFP1) stimulācija, fibrinolīzes aktivācija, ko nodrošina tieša audu plazminogēna aktivatora atbrīvošana no endotēlija šūnām, un asins reoloģisko īpašību izmaiņas (samazināta asins viskozitāte un palielināta trombocītu un granulocītu membrānu fluiditāte).

Nadroparīnam ir augsta AXa pret anti-IIa aktivitātes attiecība. Tam piemīt gan tūlītēja, gan ilgstoša antitrombotiskā darbība.

Salīdzinot ar nefrakcionētu heparīnu, nadroparīnam ir mazāka ietekme uz trombocītu funkciju un agregāciju, un tikai neliela ietekme uz primāro hemostāzi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Nadroparīna farmakokinētiskās īpašības ir noteiktas, pamatojoties uz tā bioloģisko aktivitāti, t.i. mērot Xa antifaktora aktivitāti plazmā.

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas maksimālā AXa aktivitāte (C_max) tiek sasniegta apmēram pēc 3 līdz 5 stundām (T_max).

Biopieejamība ir gandrīz pilnīga (ap 88%).

Pēc i.v. injekcijas maksimālais AXa līmenis plazmā tiek sasniegts mazāk nekā 10 minūtēs, eliminācijas pusperiods ir apmēram 2 stundas.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods pēc subkutānas injekcijas ir apmēram 3,5 stundas. Tomēr AXa aktivitāte ir nosakāma vismaz 18 stundas pēc 1900 SV AXa ievadīšanas.

Īpašas pacientu grupas

Vecāka gadagājuma pacienti

Nieru funkcija parasti ar gadiem pavājinās, tāpēc vecāka gadagājuma pacientiem eliminācija ir lēnāka (skat. 5.2. Farmakokinētiskās īpašības: Nieru darbības traucējumi). Attiecībā uz šo vecuma grupu ir jāņem vērā nieru darbības traucējumu iespēja un atbilstoši jākoriģē deva (skat. 4.2. Devas un lietošanas veids, 4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Nieru darbības traucējumi

Klīniskā pētījumā, kurā tika pētīta nadroparīna farmakokinētika, to ievadot intravenozi pacientiem ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem, tika konstatēta korelācija starp nadroparīna klīrensu un kreatinīna klīrensu. Pacientiem ar mēreniem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 36-43 ml/min) gan vidējais AUC, gan eliminācijas pusperiods bija paaugstināts attiecīgi par 52 un 39%, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Šiem pacientiem vidējais nadroparīna plazmas klīrenss bija samazināts līdz 63% no normālā. Pētījumā tika novērota plaša variabilitāte starp indivīdiem. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir 10- 20 ml/min) vidējais AUC un eliminācijas pusperioda ilgums palielinājās attiecīgi par 95 un 112%, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem plazmas klīrenss, salīdzinot ar to, kāds ir pacientiem ar normālu nieru darbību, samazinājās līdz 50%.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 3- 6 ml/min), kam tika veikta hemodialīze, vidējais AUC un eliminācijas pusperioda ilgums palielinājās attiecīgi par 62 un 65%, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Hemodialīzes pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem plazmas klīrenss, salīdzinot ar to, kāds ir pacientiem ar normālu nieru darbību, samazinājās līdz 67% (skatīt 4.2 Devas un lietošanas veids un 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskie dati nenorāda uz kādu īpašu risku cilvēkiem, pamatojoties uz tradicionāliem drošības farmakoloģijas, atkārtotu devu toksiskuma, genotoksiskuma, mutagēnā potenciāla un reproduktīvās toksikoloģijas pētījumiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts:

Kalcija hidroksīda šķīdums vai atšķaidīta sālsskābe,

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Nejaukt kopā ar citiem preparātiem.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 ºC.

Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

I tipa stikla, negraduēta (0,3 ml, 0,4 ml) vai graduēta (0,6 ml, 0,8 ml), piepildīta pilnšļirce ar tilpumu 1 ml, ievietota PVH blisterī ar plastikāta pārklājumu.

Kartona kastīte ar 3 vai 10 pilnšļircēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Skatīt 4.2. apakšpunktu Devas un lietošanas veids.

Nadroparīna injekciju šķīdums rūpīgi jāapskata pirms lietošanas, lai pārliecinātos, ka tajā nav daļiņu un nav radušās krāsas izmaiņas. Ja tiek konstatētas vizuālas izmaiņas, šķīdums ir jāiznīcina.

Šļirces ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai, neizmantotais šķīdums no katras pilnšļirces ir jāiznīcina. Šķīdumu nedrīkst jaukt kopā ar citiem preparātiem vai atšķaidīt.

Pēc preparāta ievades lietotā adata ir pilnīgi jānosedz ar adatas aizsargu. Pēc tam šļirci var piemērotā veidā iznīcināt.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aspen Pharma Trading Limited,

3016 Lake Drive,

Citywest Business Campus,

Dublin 24,

Īrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

0,3 ml 98-0654

0,4 ml 98-0534

0,6 ml 98-0535

0,8 ml 98-0655

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003.gada 24.oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008.gada 24.oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

SASKAŅOTS ZVA 14-06-2018

PAGE

PAGE 10