Fraxiparine multidose

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Fraxiparine multidose 47 500 SV AXa / 5 ml šķīdums injekcijām

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

5 ml injekciju šķīduma satur nadroparīna kalcija sāli, kas atbilst 47500 SV AXa

1 ml injekciju šķīduma satur nadroparīna kalcija sāli (Nadroparinum calcicum), kas atbilst 9500 SV AXa.

Palīgviela ar zināmu iedarbību: benzilspirts 9 mg/ml.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām daudzdevu flakonā.

Dzidrs līdz viegli opalescējošs, bezkrāsains vai viegli dzeltens šķīdums.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Trombembolisku traucējumu profilakse, piemēram:

ar vispārējām vai ortopēdiskām operācijām saistītu trombembolisku traucējumu profilakse,

trombembolisku traucējumu profilakse augsta riska pacientiem (elpošanas mazspēja un/ vai elpceļu infekcija, un/ vai sirds mazspēja), kuri hospitalizēti intensīvās terapijas nodaļās;

Trombembolisku traucējumu ārstēšana;

Trombozes profilakse hemodialīzes laikā;

Nestabilās stenokardijas un ne-Q miokarda infarkta ārstēšana.

4.2. Devas un lietošanas veids

Īpaša uzmanība jāpievērš katra konkrētā mazmolekulārā heparīna devu aprēķināšanas norādījumiem, jo devu izteikšanai tiek lietotas dažādas vienību sistēmas (vienības vai mg). Tādēļ nadroparīns terapijas laikā nav lietojams pārmaiņus ar citiem mazmolekulārajiem heparīniem. Turklāt jāievēro piesardzība, lai pareizi izvēlētos Fraxiparine, Fraxiparine multidose vai Fraxiparine Forte, jo šī izvēle ietekmē dozēšanas shēmu.

Nadroparīns nav paredzēts intramuskulārai ievadīšanai.

Visā nadroparīna terapijas laikā jākontrolē trombocītu skaits (skat. 4.4. apakšpunktu).

Jāievēro īpaši norādījumi par starplaiku starp nadroparīna devu ievadīšanu un spinālu/ epidurālu anestēziju vai spinālu lumbālo punkciju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Subkutānas injekcijas tehnika

Parasti subkutāno injekciju izdara vēdera sienas labajā vai kreisajā pusē, var ievadīt arī augšstilbā. Adata perpendikulāri jāievada ādas krokā, kas maigi, bet stingri tiek turēta pacelta līdz injekcijas beigšanai. Injekcijas vietu nevajag berzēt.

Pieaugušajiem

TROMBEMBOLISKU TRAUCĒJUMU PROFILAKSE

Vispārējas operācijas

Ieteicamā nadroparīna deva ir 0,3 ml (2,850 SV AXa) subkutāni 2 līdz 4 stundas pirms operācijas un pēc tam vienu reizi dienā. Terapija jāturpina vismaz septiņas dienas un visā riska periodā, kamēr pacients atstāj stacionāru.

Ortopēdiskas operācijas

Nadroparīns tiek ievadīts subkutāni, devu koriģējot atkarībā no ķermeņa masas atbilstoši tālāk sniegtajai tabulai. Mērķa deva ir 38 SV AXa uz 1 kg ķermeņa masas, un tā tiek palielināta par 50% ceturtajā dienā pēc operācijas. Sākotnējā deva tiek ievadīta 12 stundas pirms operācijas, otrā deva 12 stundas pēc operācijas beigām. Pēc tam terapija tiek turpināta vienu reizi dienā visā riska perioda laikā un kamēr pacients atstāj stacionāru. Terapija jāveic vismaz 10 dienas.

Ķermeņa masa (kg)

12 stundas pirms un pēc operācijas, pēc tam vienu reizi dienā līdz trešajai dienai pēc operācijas

No ceturtās dienas pēc operācijas

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

<50

0,2

1 900

0,3

2 850

50-69

0,3

2 850

0,4

3 800

SYMBOL 8805\u70

0,4

3 800

0,6

5 700

Augsta riska pacienti intensīvās terapijas nodaļās (elpošanas mazspēja un/ vai elpceļu infekcija, un/ vai sirds mazspēja)

Nadroparīns tiek ievadīts subkutāni vienu reizi dienā. Deva jākoriģē atkarībā no ķermeņa masas atbilstoši tālāk sniegtajai tabulai. Terapija jāturpina visā trombembolijas riska perioda laikā.

Ķermeņa masa (kg)

Vienu reizi dienā

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

SYMBOL 8804\u70

0,4

3 800

>70

0,6

5 700

TROMBEMBOLISKU TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANA

Pieaugušajiem

Trombembolisku traucējumu ārstēšanā pēc iespējas agrāk jāuzsāk perorāla antikoagulantu terapija, ja tā nav kontrindicēta. Nadroparīna terapiju nedrīkst pārtraukt, pirms sasniegts mērķa INR (International normalised ratio- starptautiskais standartizētais koeficients).

Tiek rekomendēta Fraxiparine ievadīšana subkutāni divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām), parasti terapijas ilgums ir 10 dienas. Deva tiek pielāgota atkarībā no ķermeņa masas atbilstoši tālāk sniegtajai tabulai, kas balstīta uz mērķa devu 86 SV AXa uz 1 kg ķermeņa svara:

Ķermeņa masa (kg)

Divas reizes dienā, parasti 10 dienas

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

<50

0,4

3 800

50-59

0,5

4 750

60-69

0,6

5 700

70-79

0,7

6 650

80-89

0,8

7 600

SYMBOL 8805\u90

0,9

8 550

TROMBOZES PROFILAKSE HEMODIALĪZES LAIKĀ

Trombozes profilaksei hemodialīzes laikā nadroparīna deva jāoptimizē katram konkrētajam pacientam, ņemot vērā arī dialīzes tehniskos apstākļus.

Nadroparīns parasti tiek ievadīts kā viena deva arteriālajā līnijā katra dialīzes seansa sākumā. Pacientiem, kuriem nav paaugstināts asiņošanas risks, atkarībā no ķermeņa svara tiek ieteiktas sekojošas sākotnējās devas, kas parasti ir pietiekamas 4 stundas ilgai dialīzei:

Ķermeņa masa (kg)

Injicēts arteriālajā līnijā dialīzes sākumā

Injicējamais tilpums (ml)

SV AXa

<50

0,3

2 850

50-69

0,4

3 800

SYMBOL 8805\u70

0,6

5 700

Pacientiem, kuriem ir paaugstināts asiņošanas risks, jālieto divreiz mazākas devas.

Dialīzes laikā var tikt papildus ievadīta mazāka deva, ja seanss ilgst vairāk nekā četras stundas. Devas nākamajiem dialīzes seansiem jākoriģē pēc nepieciešamības atkarībā no novērotā efekta.

Visā katra dialīzes seansa laikā pacienti rūpīgi jānovēro attiecībā uz asiņošanas pazīmēm vai koagulāciju dialīzes ķēdē.

NESTABILĀS STENOKARDIJAS UN NE-Q MIOKARDA INFARKTA ĀRSTĒŠANA

Tiek ieteikts nadroparīnu ievadīt subkutāni divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām). Parastais terapijas ilgums ir sešas dienas. Klīniskajos pētījumos pacientiem ar nestabilo stenokardiju un bez-Q miokarda infarktu nadroparīns tika ordinēts kombinācijā ar aspirīnu, lietojot līdz 325 mg aspirīna dienā.

Sākotnējā deva tiek ievadīta intravenozas (i. v.) bolus injekcijas veidā, sekojošās devas tiek ievadītas subkutāni. Deva jākoriģē atkarībā no ķermeņa masas atbilstoši tālāk sniegtajai tabulai, kas balstīta uz mērķa devu 86 SV AXa uz vienu kilogramu ķermeņa masas.

Ķermeņa masa (kg)

Sākotnējā i.v. bolus deva

Subkutānās injekcijas (ik pēc 12 stundām)

SV AXa

< 50

0,4 ml

0,4 ml

3 800

50-59

0,5 ml

0,5 ml

4 750

60-69

0,6 ml

0,6 ml

5 700

70-79

0,7 ml

0,7 ml

6 650

80-89

0,8 ml

0,8 ml

7 600

90-99

0,9 ml

0,9 ml

8 550

SYMBOL 8805\u 100

1,0 ml

1,0 ml

9 500

Bērniem un pusaudžiem

Nadroparīna lietošana netiek rekomendēta bērniem un pusaudžiem, jo nav pietiekamu drošuma un efektivitātes datu, kas ļautu noteikt devas pacientiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem.

Gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama devas koriģēšana, ja tiem nav traucēta nieru darbība. Pirms terapijas uzsākšanas tiek rekomendēts izvērtēt nieru darbību (skatīt tālāk Nieru darbības traucējumi un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Trombembolisku traucējumu profilakse

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir 50 ml/min vai lielāks) zāļu deva nav jāsamazina.

Vidēji smagi un smagi nieru darbības traucējumi ir saistīti ar nadroparīna iedarbības pastiprināšanos. Šādi pacienti ir pakļauti paaugstinātam trombembolijas un asiņošanas riskam.

Ja ārsts, kurš ordinē zāles, uzskata, ka, ievērojot individuālos asiņošanas un trombembolijas riska faktorus, pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir robežās no 30 ml/min līdz 50 ml/min) ir vēlams samazināt devu, tā jāsamazina par 25 - 33% (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min), deva jāsamazina par 25 - 33% (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Trombembolisku traucējumu, nestabilās stenokardijas, ne-Q miokarda infarkta ārstēšana

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir 50 ml/min vai lielāks) deva nav jāsamazina.

Vidēji smagi un smagi nieru darbības traucējumi ir saistīti ar nadroparīna iedarbības pastiprināšanos. Šādi pacienti ir pakļauti paaugstinātam trombembolijas un asiņošanas riskam.

Ja ārsts, kurš ordinē zāles, uzskata, ka, ievērojot individuālos asiņošanas un trombembolijas riska faktorus, pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (ja kreatinīna klīrenss ir robežās no 30 ml/min līdz 50 ml/min) ir vēlams samazināt devu, tā jāsamazina par 25 - 33% (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Nadroparīna lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Nav veikti pētījumi par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

4.3. Kontrindikācijas

paaugstināta jutība pret nadroparīnu vai jebkuru palīgvielu, kas ietilpst nadroparīna šķīduma injekcijām sastāvā;

trombocitopēnija pēc ārstēšanas ar nadroparīnu anamnēzē (skatīt 4.4. apakšpunktu);

aktīva asiņošana vai paaugstināts asiņošanas risks, kas saistīts ar recēšanas traucējumiem, izņemot diseminētu intravazālu koagulāciju, ko nav izraisījis heparīns;

organisks bojājums, kas var asiņot (piemēram, aktīva peptiska čūla);

cerebrovaskulāra hemorāģija;

akūts infekciozs endokardīts;

smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/ min) pacientiem, kuriem tiek ārstēti trombemboliski traucējumi, nestabilā stenokardija un ne-Q miokarda infarkts;

ja mazmolekulārais heparīns tiek lietots terapeitiskos nolūkos, lokāla, reģionāla anestēzija izvēles ķirurģiskajās procedūrās ir kontrindicēta;

daudzdevu flakoni satur benzilspirtu, tādēļ tos nedrīkst lietot bērniem līdz 3 gadu vecumam.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Heparīna inducēta trombocitopēnija

Ņemot vērā heparīna inducētas trombocitopēnijas iespēju, visā nadroparīna terapijas laikā jāveic regulāra trombocītu skaita kontrole.

Ir ziņots par retiem, reizēm smagiem, heparīna inducētas trombocitopēnijas gadījumiem, kas var būt saistīti ar arteriālu vai venozu trombozi. Šādas diagnozes iespēja jāapsver sekojošos gadījumos:

trombocitopēnija,

būtiska trombocītu skaita samazināšanās (30-50% no sākotnējā),

sākotnējās trombozes pasliktināšanās terapijas laikā,

trombozes rašanās terapijas laikā,

diseminēta intravaskulāra koagulācija.

Šādā gadījumā nadroparīna terapija jāpārtrauc.

Iespējams, ka šīs parādības ir imunoalerģiska rakstura, un pirmreizējas ārstēšanas gadījumā parasti tās novēro laikā no 5. līdz 21. ārstēšanas dienai, bet tās var rasties daudz agrāk, ja anamnēzē ir heparīna inducēta trombocitopēnija.

Ja anamnēzē ir trombocitopēnija, lietojot heparīnu (parasto vai mazmolekulāro), ārstēšana ar nadroparīnu var tikt apsvērta, ja nepieciešams. Šādos gadījumos vismaz reizi dienā jāveic rūpīga klīniskā izmeklēšana un trombocītu skaita noteikšana. Ja attīstās trombocitopēnija, terapija nekavējoties jāpārtrauc.

Ja, lietojot heparīnu (parasto vai mazmolekulāro), attīstās trombocitopēnija, jāapsver aizvietošana ar citu antitrombotisko līdzekļu grupu. Ja tāda nav pieejama un ir nepieciešama heparīna ievadīšana, var tikt apsvērta aizvietošana ar citu mazmolekulāro heparīnu. Tādos gadījumos trombocītu skaita kontrole jāveic vismaz reizi dienā, un terapija jābeidz, cik ātri vien iespējams, jo ir aprakstīti iniciālās trombocitopēnijas turpināšanās gadījumi pēc aizvietošanas (skat. 4.3. apakšpunktu).

Trombocītu agregācijas in vitro testiem ir tikai ierobežota nozīme heparīna izraisītas trombocitopēnijas diagnostikā.

Jāievēro piesardzība, ievadot nadroparīnu tālāk uzskaitītajās situācijās, jo tās var būt saistītas ar paaugstinātu asiņošanas risku:

aknu mazspēja;

smaga arteriāla hipertensija;

anamnēzē peptiska čūla vai cits organisks bojājums, kas var asiņot;

horioretīnas vaskulāri traucējumi;

pēcoperācijas periods pēc galvas smadzeņu, muguras smadzeņu vai acu operācijām.

Nieru darbības traucējumi

Ir zināms, ka nadroparīna ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm, tādēļ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem pastiprinās nadroparīna iedarbība (skatīt 5.2. apakšpunktā Nieru darbības traucējumi). Pacienti ar nieru darbības traucējumiem ir pakļauti paaugstinātam asiņošanas riskam un ir jāārstē piesardzīgi.

Lēmums par to, vai pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir robežās no 30 līdz 50 ml/min, ir nepieciešama devas samazināšana, jāpamato ar ārsta veiktu konkrētā pacienta asiņošanas riska novērtējumu, to salīdzinot ar trombembolijas risku (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Pirms terapijas uzsākšanas tiek rekomendēts izvērtēt nieru darbību (skatīt 4.3.apakšpunktu ).

Hiperkaliēmija

Heparīns var nomākt aldosterona sekrēciju virsnierēs, kas var izraisīt hiperkaliēmiju, īpaši pacientiem ar paaugstinātu kālija līmeni plazmā vai pacientiem, kuriem ir paaugstināts hiperkaliēmijas risks, piemēram, pacientiem ar diabētu, hronisku nieru mazspēju, iepriekš eksistējošu metabolu acidozi vai pacientiem, kuri lieto kālija līmeni potenciāli paaugstinošas zāles (piem., angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL)).

Šķiet, ka hiperkaliēmijas risks pieaug, palielinoties ārstēšanas ilgumam, bet parasti tā ir atgriezeniska.

Riska grupas pacientiem jākontrolē kālija līmenis plazmā.

Spināla/ epidurāla anestēzija/ spināla lumbālā punkcija un vienlaikus lietojamas zāles

Pacientiem, kuriem tiek veikta spināla vai epidurāla anestēzija, mazmolekulāra heparīna ievadīšana retumis var būt saistīta ar hematomu rašanos; tā rezultātā var rasties prolongēta vai pastāvīga paralīze. Spinālas vai epidurālas hematomas risku paaugstina implantēti epidurāli katetri vai tādu zāļu lietošana vienlaikus ar nadroparīnu, kuras var ietekmēt hemostāzi (piem., nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), trombocītu agregācijas inhibitori vai citi antikoagulanti). Šķiet, ka risku paaugstina arī traumatiska vai atkārtota epidurāla vai spināla lumbālā punkcija.

Tāpēc tālāk uzskaitītajās situācijās vienlaicīga centrālas nervu blokādes vai antikoagulantu terapijas ordinēšana jāveic tikai pēc rūpīgas, individuālas ieguvuma un riska izvērtēšanas:

pacientiem, kurus jau ārstē ar antikoagulantiem, rūpīgi jāizvērtē centrālas nervu blokādes ieguvumi attiecībā pret risku;

pacientiem, kuriem paredzēta plānveida ķirurģiska iejaukšanās ar centrālu nervu blokādi, rūpīgi jāizvērtē antikoagulantu terapijas ieguvumi attiecībā pret risku.

Ārstējot pacientus, kuriem tiek veikta spināla lumbālā punkcija, spināla anestēzija vai epidurāla anestēzija, starp nadroparīna injekciju un spinālā/ epidurālā katetera vai adatas ievadīšanu vai izņemšanu jāpaiet vismaz 12 stundām profilaktisku nadroparīna devu gadījumā vai 24 stundām terapeitisku devu gadījumā, ņemot vērā produkta raksturojumu un pacienta profilu. Attiecībā uz pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var tikt apsvērti ilgāki intervāli. Nākamā deva nedrīkst tikt ievadīta ātrāk kā pēc 4 stundām. Atkārtota nadroparīna ievadīšana jāatliek, līdz ķirurģiskā procedūra ir pabeigta.

Pacienti bieži jāapskata, lai konstatētu neiroloģisku traucējumu pazīmes un simptomus, piemēram, sāpes mugurā, jušanas un motoros traucējumus (apakšējo ekstremitāšu tirpšanu un vājumu), zarnu un / vai urīnpūšļa disfunkciju. Ja tiek pamanīts neiroloģisks defekts, jāuzsāk steidzama ārstēšana.

Medicīnas māsas jāapmāca konstatēt šādas pazīmes un simptomus. Pacientiem jānorāda nekavējoties informēt ārstu, ja tie pamana kādu no minētajiem simptomiem.

Ja rodas aizdomas par spinālas hematomas pazīmēm vai simptomiem, nekavējoties jāveic diagnostika un ārstēšana, tai skaitā muguras smadzeņu dekompresija.

Ja katetra ievadīšanas laikā rodas nozīmīga vai acīmredzama asiņošana, pirms heparīna terapijas iesākšanas/atsākšanas jāveic rūpīga ieguvuma un riska izvērtēšana.

Salicilāti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un trombocītu agregācijas inhibitori

Venozu trombembolisku traucējumu profilaksē vai ārstēšanā un trombu veidošanās profilaksē hemodialīzes laikā vienlaicīga aspirīna, citu salicilātu, nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un antitrombocitāro līdzekļu lietošana nav ieteicama, jo tie var palielināt asiņošanas risku. Ja no šādu kombināciju lietošanas izvairīties nav iespējams, jāveic rūpīga klīniska un bioloģiska novērošana.

Klīniskajos pētījumos par nestabilās stenokardijas un ne-Q miokarda infarkta ārstēšanu nadroparīns tika lietots kombinācijā ar aspirīnu, lietojot līdz 325 mg aspirīna dienā (skatīt 4.2. un 4.5. apakšpunktu).

Ādas nekroze

Ļoti reti ir ziņots par ādas nekrozi. Pirms tās novērojams apsārtums vai infiltrēti vai sāpīgi eritematozi plankumi ar vai bez vispārējiem simptomiem. Šādā gadījumā ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc.

Fraxiparine multidose satur benzilspirtu (9 mg/ml). Tas kontrindicēts priekšlaicīgi dzimušajiem un jaundzimušajiem bērniem. Var izraisīt toksiskas un alerģiskas reakcijas, ieskaitot anafilaktoīdas reakcijas, zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nadroparīns piesardzīgi jāievada pacientiem, kas saņem perorālos antikoagulantus, sistēmiskos kortikosteroīdus un dekstrānus. Ja perorāla antikoagulantu terapija tiek uzsākta pacientiem, kas saņem nadroparīnu, ārstēšana ar nadroparīnu jāturpina līdz vēlamā INR sasniegšanai.

Vienlaicīga acetilsalicilskābes (vai citu salicilātu), nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un antitrombocitāro līdzekļu lietošana nav ieteicama, jo tie var palielināt asiņošanas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos par nestabilās stenokardijas un ne-Q miokarda infarkta ārstēšanu nadroparīns tika lietots kombinācijā ar aspirīnu, lietojot līdz 325 mg aspirīna dienā (skatīt 4.2 un 4.4. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība: pētījumos ar dzīvniekiem nav uzrādīti nekādi teratogēni vai fetotoksiski efekti. Tomēr ir tikai ierobežoti klīniskie dati, kas attiecas uz nadroparīna izkļūšanu caur placentāro barjeru grūtniecēm. Tāpēc nadroparīna lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama, izņemot gadījumus, kad terapeitiskais ieguvums pārsniedz iespējamo risku.

Barošana ar krūti: informācija par nadroparīna ekskrēciju pienā ir ierobežota. Tāpēc nadroparīna lietošana krūts barošanas laikā nav ieteicama.

Fertilitāte: nav klīnisku pētījumu par nadroparīna ietekmi uz auglību.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav datu par nadroparīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības ir uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmām un biežumam.

Biežuma klasifikācijai izmantotas sekojošas kategorijas: ļoti bieži ≥1/10, bieži ≥1/100 līdz <1/10, retāk ≥1/1000 līdz <1/100, reti ≥1/10000 līdz <1/1000, ļoti reti <1/10000, nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

hemorāģiskas izpausmes dažādās vietās (tai skaitā spinālas hematomas gadījumi), biežāk pacientiem ar citiem riska faktoriem (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Reti:

trombocitopēnija (tai skaitā heparīna inducēta trombocitopēnija) (skatīt 4.4. apakšpunktu), trombocitoze.

Ļoti reti:

eozinofīlija, kas izzūd pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti:

hipersensitivātes reakcijas (ieskaitot angioneirotisko tūsku un ādas reakcijas), anafilaktoīda reakcija.

Nervu sistēmas traucējumi

Nav zināmi: galvassāpes, migrēna.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti:

atgriezeniska hiperkaliēmija, kas saistīta ar heparīna inducētu aldosterona sekrēcijas nomākumu, īpaši riska grupu pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži:

paaugstināti transamināžu līmeņi, parasti pārejoši.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti:

priapisms.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti:

izsitumi, nātrene, apsārtums, nieze

Ļoti reti:

ādas nekroze, parasti injekcijas vietā (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži:

neliela hematoma injekcijas vietā.

Dažos gadījumos var tikt novērota cietu mezgliņu veidošanās, kas nenorāda uz heparīna iekapsulēšanos. Šie mezgliņi parasti izzūd dažu dienu laikā.

Bieži:

reakcija injekcijas vietā.

Reti:

kalcinoze injekcijas vietā.

Kalcinoze biežāk rodas pacientiem ar patoloģisku kalcija fosfāta veidošanos, piemēram, dažos hroniskas nieru mazspējas gadījumos.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.

Pārdozēšana

Subkutānas vai intravenozas pārdozēšanas galvenais klīniskais simptoms ir asiņošana. Jānosaka trombocītu skaits un citi recēšanas parametri. Nelielai asiņošanai reti ir nepieciešama specifiska ārstēšana, parasti pietiek ar nākošo nadroparīna devu samazināšanu vai aizkavēšanu.

Protamīnsulfāta lietošana jāapsver tikai smagos gadījumos. Tas lielā mērā neitralizē nadroparīna antikoagulanto efektu, bet saglabāsies zināma AXa aktivitāte.

0,6 ml protamīnsulfāta neitralizē apmēram 950 SV AXa nadroparīna. Aprēķinot injicējamā protamīnsulfāta daudzumu, jāņem vērā laiks, kas pagājis kopš nadroparīna injekcijas, un protamīna deva var būt jāsamazina.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

ATĶ kods: B01AB06

Farmakoterapeitiskā grupa: antitrombotiskie līdzekļi- heparīna grupa.

Darbības mehānisms

Nadroparīns ir mazmolekulārs heparīns, kas izgatavots, depolimerizējot parasto heparīnu. Tas ir glikozaminoglikāns, kura vidējā molekulmasa ir ap 4300 daltonu.

Nadroparīnam ir raksturīga augsta saistīšanās ar plazmas olbaltumvielu antitrombīnu III (ATIII). Šī saistīšanās pastiprina Xa faktora inhibīciju, palīdzot nodrošināt nadroparīna augsto antitrombotisko potenciālu.

Citi mehānismi, kas palīdz nodrošināt nadroparīna antitrombotisko aktivitāti, ir audu faktora metabolisma inhibitora (TFP1) stimulācija, fibrinolīzes aktivācija, ko nodrošina tieša audu plazminogēna aktivatora atbrīvošana no endotēlija šūnām, un asins reoloģisko īpašību izmaiņas (samazināta asins viskozitāte un palielināta trombocītu un granulocītu membrānu fluiditāte).

Nadroparīnam ir augsta AXa pret anti-IIa aktivitātes attiecība. Tam piemīt gan tūlītēja, gan ilgstoša antitrombotiskā darbība.

Salīdzinot ar nefrakcionētu heparīnu, nadroparīnam ir mazāka ietekme uz trombocītu funkciju un agregāciju un tikai neliela ietekme uz primāro hemostāzi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Nadroparīna farmakokinētiskās īpašības ir noteiktas, pamatojoties uz tā bioloģisko aktivitāti, t.i., mērot Xa antifaktora aktivitāti plazmā.

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas maksimālā AXa aktivitāte (C_max) tiek sasniegta apmēram pēc 3 līdz 5 stundām (T_max).

Biopieejamība ir gandrīz pilnīga (ap 88%).

Pēc i.v. injekcijas maksimālais AXa līmenis plazmā tiek sasniegts mazāk nekā 10 minūtēs, eliminācijas pusperiods ir apmēram 2 stundas.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods pēc subkutānas injekcijas ir apmēram 3,5 stundas. Tomēr AXa aktivitāte ir nosakāma vismaz 18 stundas pēc 1900 SV AXa ievadīšanas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Nieru funkcija parasti ar gadiem pavājinās, tāpēc gados vecākiem pacientiem eliminācija ir lēnāka (skat. 5.2. apakšpunktā Nieru darbības traucējumi). Attiecībā uz šo vecuma grupu ir jāņem vērā nieru darbības traucējumu iespēja un atbilstoši jākoriģē deva (skat. 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Klīniskā pētījumā, kurā tika pētīta nadroparīna farmakokinētika, to ievadot intravenozi pacientiem ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem, tika konstatēta korelācija starp nadroparīna klīrensu un kreatinīna klīrensu. Pacientiem ar mēreniem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 36-43 ml/min) gan vidējais AUC, gan eliminācijas pusperiods bija paaugstināts attiecīgi par 52 un 39%, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Šiem pacientiem vidējais nadroparīna plazmas klīrenss bija samazināts līdz 63% no normālā. Pētījumā tika novērota plaša variabilitāte starp indivīdiem. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir 10- 20 ml/min) vidējais AUC un eliminācijas pusperioda ilgums palielinājās attiecīgi par 95 un 112%, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem plazmas klīrenss, salīdzinot ar to, kāds ir pacientiem ar normālu nieru darbību, samazinājās līdz 50%.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 3- 6 ml/min), kuriem tika veikta hemodialīze, vidējais AUC un eliminācijas pusperioda ilgums palielinājās attiecīgi par 62 un 65%, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem. Hemodialīzes pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem plazmas klīrenss, salīdzinot ar to, kāds ir pacientiem ar normālu nieru darbību, samazinājās līdz 67% (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kalcija hidroksīda šķīdums (pH pielāgošanai) vai atšķaidīta sālsskābe ( pH pielāgošanai), ūdens injekcijām, benzilspirts.

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Daudzdevu flakoniem pēc atvēršanas uzglabāšanas laiks temperatūrā līdz 25 ⁰ C ir 28 dienas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 ºC.

Nesasaldēt. Neuzglabāt ledusskapī, jo aukstas injekcijas var būt sāpīgas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

I tipa bezkrāsaina stikla flakons, kas noslēgts ar hlorbutila gumijas aizbāzni un alumīnija izolāciju, virs kuras atrodas krāsaina plastmasas plomba vai noņemams plastmasas vāciņš. Fraxiparine multidose ir pieejams flakonos pa 5 ml, kas iepakoti kartona kastītēs pa 10 flakoniem.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Skatīt apakšpunktu 4.2. Devas un lietošanas veids

Nadroparīna injekciju šķīdums rūpīgi jāapskata pirms lietošanas, lai pārliecinātos, ka tajā nav daļiņu un nav radušās krāsas izmaiņas. Ja tiek konstatētas vizuālas izmaiņas, šķīdums ir jāiznīcina.

Lai flakonu sagatavotu lietošanai, ir jānoņem plastmasas plomba vai vāciņš un tikai vidusdaļa no alumīnija izolācijas, lai kļūtu redzams gumijas aizbāžņa centrs. Pirms adatas ievietošanas gumijas aizbāznis ir jādezinficē.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aspen Pharma Trading Limited,

3016 Lake Drive,

Citywest Business Campus,

Dublin 24,

Īrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

10-0383

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010.gada 1.oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015.gada 5.oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

SASKAŅOTS ZVA 14-06-2018

PAGE

PAGE 1