Enplerasa 25 mg apvalkotās tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Eplerenonum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
18-0114-13
18-0114
TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
10-JUL-18
09-JUL-23
Recepšu zāles
25 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Enplerasa 25 mg apvalkotās tabletes
Enplerasa 50 mg apvalkotās tabletes
Eplerenonum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Enplerasa un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Enplerasa lietošanas
3. Kā lietot Enplerasa
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Enplerasa
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Enplerasa un kādam nolūkam to lieto
Enplerasa pieder zāļu grupai, kura zināma kā selektīvie aldosterona blokatori. Šie blokatori inhibē aldosterona (tā ir viela, kura tiek sintezēta organismā un kura kontrolē Jūsu asinsspiedienu un sirds funkciju) darbību. Augsts aldosterona līmenis var izraisīt izmaiņas Jūsu organismā, kā rezultātā var rasties sirds mazspēja.
Enplerasa lieto, lai ārstētu sirds mazspēju, novērstu slimības pasliktināšanos un samazinātu hospitalizācijas nepieciešamību, ja Jums:
nesen ir bijusi sirdslēkme, lietojot to kombinācijā ar citām zālēm sirds mazspējas ārstēšanai, vai
ir pastāvīgi, viegli izteikti simptomi, neskatoties uz līdzšinējo ārstēšanu.
2. Kas Jums jāzina pirms Enplerasa lietošanas
Nelietojiet Enplerasa šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret eplerenonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
ja Jums ir augsts kālija līmenis asinīs (hiperkaliēmija).
ja Jūs lietojat zāles, kas palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu (kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus).
ja Jums ir smaga nieru slimība.
ja Jums ir smaga aknu slimība
ja Jūs lietojat zāles, kuras izmanto sēnīšu infekciju ārstēšanai (ketokonazolu vai itrakonazolu).
ja Jūs lietojat pretvīrusu zāles HIV ārstēšanai (nelfinavīru vai ritonavīru).
ja Jūs lietojat antibiotiskos līdzekļus bakteriālu infekciju ārstēšanai (klaritromicīnu vai telitromicīnu).
ja Jūs lietojat nefazodonu depresijas ārstēšanai.
ja Jūs vienlaicīgi lietojat zāles noteiktu sirds slimību vai hipertensijas ārstēšanai (angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru (ARB)).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Enplerasa lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir nieru vai aknu slimība (skatīt arī punktu „Nelietojiet Enplerasa šādos gadījumos”)
ja Jūs lietojat litiju (parasti lieto maniakāli depresīvo traucējumu jeb bipolāro traucējumu ārstēšanai)
ja Jūs lietojat takrolimu vai ciklosporīnu (lieto tādu ādas problēmu ārstēšanai kā psoriāze un ekzēma, kā arī atgrūšanas reakcijas novēršanai pēc orgānu transplantācijas).
Bērni un pusaudži
Eplerenona drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav pierādīti.
Citas zāles un Enplerasa
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Itrakonazols vai ketokonazols (lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai), ritonavīrs, nelfinavīrs (pretvīrusu zāles HIV ārstēšanai), klaritromicīns, telitromicīns (lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai) vai nefazodons (lieto depresijas ārstēšanai), jo šīs zāles mazina Enplerasa šķelšanu, tādējādi pagarinot to darbību organismā.
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (zāles, kas palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu) un kāliju saturoši uztura bagātinātāji (sāls tabletes), jo šīs zāles palielina augsta kālija līmeņa asinīs risku.
Angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori un angiotensīna receptoru blokatori (ARB) kopā (tos lieto augsta asinsspiediena, sirds slimības vai noteiktu nieru slimību ārstēšanai), jo šīs zāles var palielināt augsta kālija līmeņa asinīs risku.
Litijs (parasti lieto maniakālās depresijas, ko dēvē arī par bipolāriem traucējumiem, ārstēšanai). Pierādīts, ka, lietojot litiju kopā ar diurētiskiem līdzekļiem un AKE inhibitoriem (lieto augsta asinsspiediena un sirds slimību ārstēšanai), litija līmenis asinīs kļūst pārmērīgi augsts, kas var izraisīt šādas blakusparādības: ēstgribas zudums; redzes traucējumi; nogurums; muskuļu vājums; muskuļu raustīšanās.
Ciklosporīns vai takrolims (lieto ādas bojājumu, piemēram, psoriāzes vai ekzēmas, ārstēšanai, un arī atgrūšanas profilaksei pēc orgāna transplantācijas). Šīs zāles var izraisīt nieru darbības traucējumus un tādējādi palielina augsta kālija līmeņa asinīs risku.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL - noteiktas pretsāpju zāles, piemēram, ibuprofēns, ko izmanto sāpju, stīvuma un iekaisuma mazināšanai). Šīs zāles var izraisīt nieru darbības traucējumus un tādējādi palielina augsta kālija līmeņa asinīs risku.
Trimetoprims (lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai) var palielināt augsta kālija līmeņa asinīs risku.
Alfa-1 blokatori, piemēram, prazosīns vai alfuzosīns (lieto augsta asinsspiediena un noteiktu prostatas slimību ārstēšanai) var izraisīt asinsspiediena krišanos un reiboni pieceļoties.
Triciskliskie antidepresanti, piemēram, amitriptilīns vai amoksapīns (depresijas ārstēšanai), antipsihotiskie līdzekļi (zināmi arī kā neiroleptiskie līdzekļi), piemēram, hlorpromazīns vai haloperidols (psihisku traucējumu ārstēšanai), amifostīns (lieto vēža ķīmijterapijas laikā) un baklofēns (lieto muskuļu spazmu ārstēšanai). Šīs zāles var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos un reiboni pieceļoties.
Glikokortikoīdi, piemēram, hidrokortizons vai prednizons (lieto iekaisuma un noteiktu ādas slimību ārstēšanai) un tetrakozaktīds (lieto galvenokārt virsnieru garozas bojājumu diagnostikai un ārstēšanai) var pavājināt Enplerasa asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.
Digoksīns (lieto sirds slimību ārstēšanā). Lietojot kopā ar Enplerasa, digoksīna līmenis var būt paaugstināts.
Varfarīns (līdzeklis pret asins recēšanu): lietojot varfarīnu, jāievēro piesardzība, jo augsts varfarīna līmenis asinīs var mainīt Enplerasa ietekmi uz organismu.
Eritromicīns (lieto bakteriālu infekciju ārstēšanai), sakvinavīrs (pretvīrusu zāles HIV ārstēšanai), flukonazols (sēnīšu infekciju ārstēšanai), amiodarons, diltiazems un verapamils (sirdsdarbības traucējumu un augsta asinsspiediena ārstēšanai) mazina Enplerasa šķelšanu, tādējādi paildzinot Enplerasa iedarbību uz organismu.
Asinszāle (augu izcelsmes zāles), rifampicīns (bakteriālu infekciju ārstēšanai), karbamazepīns, fenitoīns un fenobarbitāls (izmanto arī epilepsijas ārstēšanai) var veicināt Enplerasa šķelšanu un tādējādi pavājināt tā iedarbību.
Enplerasa lietošana kopā ar uzturu un dzērienu
Enplerasa var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Nav vērtēta Enplerasa ietekme grūtniecības laikā cilvēkiem.
Nav zināms, vai eplerenons izdalās mātes pienā. Kopīgi ar ārstu jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt barošanu ar krūti, vai šo zāļu lietošanu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pēc Enplerasa lietošanas var būt jūtams reibonis. Tādā gadījumā Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Enplerasa satur laktozi un nātriju
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Enplerasa
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Enplerasa tabletes var lietot ēdienreižu laikā vai tukšā dūšā. Tabletes jānorij veselas ar pietiekošu daudzumu ūdens.
Enplerasa parasti lieto kopā ar citām zālēm sirds mazspējas ārstēšanai, piemēram, ar bēta blokatoriem. Parastā sākumdeva ir viena 25 mg tablete vienu reizi dienā, ko aptuveni pēc 4 nedēļām palielina līdz 50 mg vienu reizi dienā (lietojot vai nu vienu 50 mg tableti vai divas 25 mg tabletes). Maksimālā deva ir 50 mg dienā.
Kālija līmenis jāmēra pirms Enplerasa terapijas sākuma, pirmajā nedēļā un vienu mēnesi pēc ārstēšanas sākuma vai pēc devas mainīšanas. Atkarībā no kālija līmeņa asinīs ārsts var pielāgot Jūsu devu.
Ja Jums ir viegla nieru slimība, Jums jāsāk lietot šīs zāles pa vienai 25 mg tabletei katru dienu. Ja Jums ir vidēji smaga nieru slimība, Jums jāsāk lietot šīs zāles pa vienai 25 mg tabletei katru otro dienu. Devu var pielāgot atbilstoši kālija līmenim asinīs, ja to iesaka ārsts.
Pacientiem ar smagu nieru slimību Enplerasa lietošana nav ieteicama.
Pacientiem ar vidēji smagu līdz smagu aknu slimību sākumdeva nav jāpielāgo. Ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi, Jums var būt nepieciešams biežāk noteikt kālija līmeni asinīs (skatīt arī “Nelietojiet Enplerasa šādos gadījumos”).
Gados vecākiem cilvēkiem: sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.
Bērniem un pusaudžiem: Enplerasa lietošana nav ieteicama.
Ja esat lietojis Enplerasa vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis Enplerasa vairāk nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Ja būsiet lietojis pārāk daudz šo zāļu, iespējamākie simptomi būs zems asinsspiediens (izpaužas kā viegla apreibuma sajūta galvā, reibonis, neskaidra redze, vājums, akūts samaņas zudums) vai hiperkaliēmija, augsts kālija līmenis asinīs (kas izpaužas kā muskuļu krampji, caureja, slikta dūša, reibonis vai galvassāpes).
Ja esat aizmirsis lietot Enplerasa
Ja gandrīz pienācis laiks lietot nākamo tableti, izlaidiet aizmirsto tableti un lietojiet nākamo tableti noteiktajā laikā.
Pārējos gadījumos lietojiet tableti, tiklīdz to atceraties, nodrošinot starplaiku vairāk kā 12 stundas līdz nākamās devas lietošanai. Pēc tam atsāciet lietot zāles, kā ierasts.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja pārtraucat lietot Enplerasa
Ir svarīgi turpināt lietot eplerenonu, kā noteikts, ja vien Jūsu ārsts neliek Jums pārtraukt Jūsu ārstēšanu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas kāda no tālāk minētajām blakusparādībām:
Jums nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība
sejas, mēles vai rīkles pietūkums
grūtības norīt
nātrene un apgrūtināta elpošana
Tie ir angioneirotiskās tūskas simptomi un retāk novērojamas blakusparādības (var rasties līdz 1 cilvēkam no 100).
Citas ziņotās blakusparādības ir šādas.
Bieži novērotas blakusparādības (var rasties līdz 1 cilvēkam no 10):
paaugstināts kālija līmenis asinīs (simptomi ietver muskuļu krampjus, caureju, sliktu dūšu, reiboni vai galvassāpes)
ģībonis
reibonis
paaugstināts holesterīna līmenis asinīs
bezmiegs (grūtības iemigt)
galvassāpes
sirdsdarbības traucējumi, piem., neregulāra sirdsdarbība un sirds mazspēja
klepus
aizcietējums
zems asinsspiediens
caureja
slikta dūša
vemšana
novirzes no normālas nieru funkcijas
izsitumi
nieze
sāpes mugurā
vājuma sajūta
muskuļu spazmas
paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs
paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, kas var norādīt uz nieru darbības traucējumiem
Retāk novērotas blakusparādības (var rasties līdz 1 cilvēkam no 100):
infekcija
eozinofīlija (palielināts balto asins šūnu skaits)
zems nātrija līmenis asinīs
dehidratācija
paaugstināts triglicerīdu (tauku) līmenis asinīs
paātrināta sirdsdarbība
žultspūšļa iekaisums
pazemināts asinsspiediens, kas var izsaukt reiboni, pieceļoties kājās
kāju tromboze (asins recekļi)
iekaisis kakls
vēdera uzpūšanās
pavājināta vairogdziedzera darbība
paaugstināts glikozes līmenis asinīs
samazināta pieskāriena jutība
pastiprināta svīšana
muskuļu-skeleta sāpes
vispārējs savārgums
nieru iekaisums
krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem
izmaiņas atsevišķos asins analīžu rezultātos
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Enplerasa
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Enplerasa satur
Aktīvā viela ir eplerenons. Katra tablete satur 25 mg vai 50 mg eplerenona.
Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, kroskarmelozes nātrija sāls, hipromeloze, magnija stearāts un nātrija laurilsulfāts tabletes kodolā, un hipromeloze, makrogols 400, titāna dioksīds (E171), polisorbāts 80 un dzeltenais dzelzs oksīds (E172) tabletes apvalkā. Skatīt 2. punktu “Enplerasa satur laktozi un nātriju”.
Enplerasa ārējais izskats un iepakojums
25 mg: Dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, iezīmēts 25 vienā pusē. Izmēri: diametrs 6 mm.
50 mg: Dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, iezīmēts 50 vienā pusē. Izmēri: diametrs 7,5 mm.
Enplerasa ir pieejams kastītēs, kas satur:
10, 20, 28, 30, 50, 90 un 100 apvalkotās tabletes blisteros.
10 x 1, 20 x 1, 28 x 1, 30 x 1, 50 x 1, 90 x 1 un 100 x 1 apvalkotās tabletes perforētos dozējamu vienību blisteros.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Ražotājs
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straβe 5, 27472 Cuxhaven, Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts
Zāļu nosaukums
Dānija, Spānija, Ungārija, Islande, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija
Eplerenon Krka
Austrija
Eplerenon HCS
Bulgārija
Аплериа
Kipra, Čehija, Igaunija, Grieķija, Horvātija, Lietuva, Rumānija, Slovākija
Apleria
Francija, Īrija, Itālija
Eplerenone Krka
Lielbritānija
Eplerenone
Polija, Slovēnija, Latvija
Enplerasa
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2018
SASKAŅOTS ZVA 05-07-2018
PAGE
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Enplerasa 25 mg apvalkotās tabletes
Enplerasa 50 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
25 mg: Katra apvalkotā tablete satur 25 mg eplerenona (Eplerenonum).
50 mg: Katra apvalkotā tablete satur 50 mg eplerenona (Eplerenonum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts
25 mg: Katra apvalkotā tablete satur 34,5 mg laktozes monohidrāta.
50 mg: Katra apvalkotā tablete satur 69 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete (Tablete)
25 mg: Dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, iezīmēts 25 vienā pusē. Izmēri: diametrs 6 mm.
50 mg: Dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, iezīmēts 50 vienā pusē. Izmēri: diametrs 7,5 mm.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Eplerenons indicēts:
papildus standarta terapijai, ieskaitot bēta blokatorus, lai samazinātu kardiovaskulārās (KV) mirstības un saslimstības risku stabiliem pacientiem ar kreisā kambara disfunkciju (kreisā kambara izsviedes frakciju (KKIF (angl. LVEF)) ≤ 40 %) un sirds mazspējas klīniskām pazīmēm pēc tikko pārciesta miokarda infarkta (MI).
papildus standarta optimālai terapijai, lai samazinātu KV mirstības un saslimstības risku pieaugušiem pacientiem ar Ņujorkas Sirds asociācijas (New York Heart Association (NYHA)) II klases (hronisku) sirds mazspēju un kreisā kambara sistolisku disfunkciju (KKIF ≤30 %) (skatīt 5.1. apakšpunktu).
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Individuālai devas pielāgošanai pieejami 25 mg un 50 mg stiprumi. Maksimālā deva ir 50 mg dienā.
Pacientiem ar sirds mazspēju pēc MI
Eplerenona ieteicamā deva ir 50 mg vienreiz dienā (VD). Ārstēšana jāsāk ar devu 25 mg vienreiz dienā, un deva jāpalielina līdz mērķa devai 50 mg vienu reizi dienā, vēlams 4 nedēļu laikā, ņemot vērā kālija līmeni serumā (skatīt 1. tabulu). Eplerenona terapija parasti jāuzsāk 3–14 dienas pēc akūta MI.
Pacientiem ar NYHA II klases (hronisku) sirds mazspēju
Pacientiem ar NYHA II klases hronisku sirds mazspēju ārstēšana jāsāk ar devu 25 mg vienreiz dienā, un 4 nedēļu laikā deva jāpalielina līdz mērķa devai 50 mg vienreiz dienā, ņemot vērā kālija līmeni serumā (skatīt 1. tabulu un 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar kālija līmeni serumā >5,0 mmol/l nedrīkst uzsākt lietot eplerenonu (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Kālija līmenis serumā jāmēra pirms eplerenona terapijas sākuma, pirmajā nedēļā un vienu mēnesi pēc ārstēšanas sākuma vai devas pielāgošanas. Vēlāk seruma koncentrācija serumā jānosaka periodiski pēc vajadzības.
Pēc terapijas sākuma deva jāpielāgo, pamatojoties uz kālija līmeni serumā, kā parādīts 1. tabulā.
1. tabula. Tabula par devas pielāgošanu pēc zāļu lietošanas uzsākšanas
Kālija līmenis serumā (mmol/l)
Rīcība
Devas pieloāgošana
< 5,0
Palielināt
25 mg KOD* līdz 25 mg VD
25 mg VD līdz 50 mg VD
5,0 – 5,4
Saglabāt
Deva nav jāpielāgo
5,5 – 5,9
Samazināt
50 mg VD līdz 25 mg VD
25 mg VD līdz 25 mg KOD*
25 mg KOD* līdz aizturēšanai
≥ 6,0
Atcelt
Deva nav jāpielāgo
* KOD: katru otro dienu
Pēc eplerenona terapijas pārtraukšanas, sakarā ar kālija līmeni serumā ≥6,0 mmol/l, var atsākt lietot 25 mg eplerenona katru otro dienu, kad kālija līmenis samazinājies zem 5,0 mmol/l.
Pediatriskā populācija
Eplerenona drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1. un 5.2. apakšpunktā.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem cilvēkiem sākumdeva nav jāpielāgo. Tā kā vecumā pavājinās nieru darbība, gados vecākiem cilvēkiem ir palielināts hiperkaliēmijas risks. Šis risks var būt vēl lielāks, ja ir arī blakusslimība, kas saistīta ar palielinātu sistēmisko kopējo iedarbību, īpaši viegli līdz vidēji smagi aknu darbības traucējumi. Ieteicams periodiski pārbaudīt kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama. Ieteicams periodiski pārbaudīt kālija līmeni serumā un pielāgot devu atbilstoši 1. tabulai.
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCl 30–60 ml/min) sākotnēji jālieto 25 mg katru otro dienu, un deva jāpielāgo atkarībā no kālija līmeņa (skatīt 1. tabulu). Ieteicams periodiski pārbaudīt kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav pieredzes ar pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja pēc MI un CrCl <50 ml/min. Eplerenons šādiem pacientiem lietojams piesardzīgi. Pacientiem, kuriem CrCl ir <50 ml/min, nav pētītas devas virs 25 mg dienā.
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCl <30 ml/min) šīs zāles ir kontrindicētas (skatīt 4.3. apakšpunktu). Eplerenonu nevar izvadīt ar dialīzi.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama. Tā kā eplerenona sistēmiskā kopējā iedarbība pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir palielināta, šādiem pacientiem, īpaši ja viņi ir gados vecāki, ieteicams bieži un regulāri pārbaudīt kālija līmeni serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga ārstēšana
Ja vienlaicīgi tiek veikta ārstēšana ar viegliem līdz vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, amiodaronu, diltiazemu un verapamilu, deva var būt 25 mg vienreiz dienā. Deva nedrīkst būt lielāka par 25 mg vienreiz dienā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Eplerenonu var lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no tām (skatīt 5.2. apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret eplerenonu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Pacientiem ar kālija līmeni serumā pirms terapijas >5,0 mmol/l.
Pacientiem ar smagu nieru mazspēju (eGFR < 30 ml/min uz 1,73m2).
Pacientiem ar smagu aknu mazspēju (C klase pēc Child-Pugh).
Pacientiem, kuri lieto kāliju aizturošus diurētiskus līdzekļus vai spēcīgus CYP3A4 inhibitorus (piem., itrakonazolu, ketokonazolu, ritonavīru, nelfinavīru, klaritromicīnu, telitromicīnu, nefazodonu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Eplerenona vienlaicīga lietošana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru (ARB).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hiperkaliēmija
Ņemot vērā eplerenona darbības mehānismu, to lietojot, var rasties hiperkaliēmija. Visiem pacientiem ārstēšanas sākumā un, mainot devu, jāuzrauga kālija līmeni serumā. Šī iemesla dēļ periodiska monitorēšana īpaši ieteicama pacientiem, kuriem ir hiperkaliēmijas rašanās risks, piemēram, gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru mazspēju (skatīt 4.2. apakšpunktu) un pacientiem ar cukura diabētu. Palielināta hiperkaliēmijas riska dēļ pēc eplerenona terapijas uzsākšanas nav ieteicams lietot kāliju saturošus uztura bagātinātājus. Pierādīts, ka eplerenona devas samazināšana samazina kālija līmeni serumā. Vienā pētījumā tika pierādīts, ka hidrohlortiazīda pievienošana eplerenona terapijai kompensēja kālija līmeņa palielināšanos serumā.
Hiperkaliēmijas risks var palielināties, ja eplerenonu lieto kombinācijā ar AKE inhibitoru un/vai ARB. Nedrīkst lietot AKE inhibitora vai ARB kombināciju ar eplerenonu (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, arī pacientiem ar diabētisku mikroalbuminūriju, regulāri jānosaka kālija līmeni. Jo izteiktāki ir nieru darbības traucējumi, jo lielāks hiperkaliēmijas risks. Lai gan dati no pētījuma par eplerenona efektivitāti un ietekmi uz dzīves ilgumu pacientiem ar sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta (EPHESUS - Eplerenone Post-acute Myocardial Infarction Heart failure Efficacy and Survival Study) par pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un mikroalbuminūriju ir ierobežoti, nelielam skaitam pacientu bija novērota hiperkaliēmija. Tāpēc šādi pacienti jāārstē piesardzīgi. Eplerenonu nevar izvadīt ar hemodialīzi.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (A vai B pakāpe pēc Child Pugh klasifikācijas) nav novērota kālija līmeņa palielināšanās serumā virs 5,5 mmol/l. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem jākontrolē elektrolītu līmenis. Eplerenona lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav vērtēta, tāpēc šo zāļu lietošana viņiem ir kontrindicēta (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).
CYP3A4 inducētāji
Eplerenonu nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar spēcīgiem CYP3A4 inducētājiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).
No litija, ciklosporīna, takrolima lietošanas jāizvairās ārstēšanas laikā ar eplerenonu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Enplerasa satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Enplerasa satur nātriju. Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Farmakodinamiskā mijiedarbība
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un kāliju saturoši uztura bagātinātāji
Palielināta hiperkaliēmijas riska dēļ eplerenonu nedrīkst lietot pacienti, kuri lieto citus kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus vai kāliju saturošus uztura bagātinātājus (skatīt 4.3. apakšpunktu). Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi var arī pastiprināt antihipertensīvo līdzekļu un citu diurētisko līdzekļu darbību.
AKE inhibitori, ARB
Hiperkaliēmijas risks var palielināties, ja eplerenonu lieto kombinācijā ar AKE inhibitoru un/vai ARB. Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija līmeni serumā un nieru darbības rādītājus, īpaši pacientiem, kam ir nieru darbības traucējumu risks, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem. Nedrīkst lietot AKE inhibitora, ARB un eplerenona trīskāršu kombināciju (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Litijs
Pētījumi par eplerenona mijiedarbību ar litiju nav veikti. Tomēr ziņots par litija toksicitāti pacientiem, kuri to lietojuši vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem un AKE inhibitoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Jāizvairās no eplerenona un litija vienlaicīgas lietošanas. Ja šāda kombinācija tiek uzskatīta par nepieciešamu, jākontrolē litija koncentrācija plazmā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ciklosporīns, takrolims
Ciklosporīns un takrolims var izraisīt pavājinātu nieru darbību un palielināt hiperkaliēmijas risku. Jāizvairās no eplerenona un ciklosporīna vai takrolima vienlaicīgas lietošanas. Nepieciešamības gadījumā ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija līmeni serumā un nieru darbības rādītājus, ja eplerenona terapijas laikā nākas lietot ciklosporīnu un takrolimu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)
Ārstēšana ar NPL var izraisīt akūtu nieru mazspēju, ietekmējot glomerulāro filtrāciju, īpaši riska grupas pacientiem (gados vecākiem pacientiem un/vai pacientiem ar dehidratāciju). Pacientiem, kuri lieto eplerenonu un NPL, jānodrošina pietiekama hidratācija, un pirms ārstēšanas sākuma viņiem jāpārbauda nieru darbības rādītāji.
Trimetoprims
Trimetoprima un eplerenona vienlaicīga lietošana palielina hiperkaliēmijas risku. Jākontrolē kālija koncentrācija serumā un nieru darbības rādītāji, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un gados vecākiem cilvēkiem.
Alfa-1-blokatori (piemēram, prazosīns, alfuzosīns)
Ja kombinācijā ar eplerenonu lieto alfa-1-blokatorus, var būt palielināts asinsspiedienu pazeminošais efekts un/vai posturāla hipotensija. Ja vienlaicīgi lieto alfa-1-blokatorus, ieteicams vērot, vai nerodas posturāla hipotensija.
Tricikliskie antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļi, amifostīns, baklofēns
Šo zāļu un eplerenona vienlaicīga lietošana var pastiprināt antihipertensīvo darbību un palielināt posturālas hipotensijas risku.
Glikokortikīdi, tetrakozaktīds
Šādu zāļu un eplerenona vienlaicīga lietošana var mazināt antihipertensīvo darbību (nātrija un šķidruma aizture).
Farmakokinētiskā mijiedarbība
In vitro pētījumi liecina, ka eplerenons nav CYP1A2, CYP2C19, CYP2C9, CYP2D6 vai CYP3A4 izoenzīmu inhibitors. Eplerenons nav P-glikoproteīna substrāts vai inhibitors.
Digoksīns
Ja lieto digoksīnu kopā ar eplerenonu, digoksīna sistēmiskā iedarbība (zemlīknes laukums, angl. saīsin. - AUC) paaugstinās par 16 % (90 % TI: 4 %–30 %). Ja digoksīnu lieto devā, kas tuvāka terapeitisko devu diapazona augšējai robežai, jāievēro piesardzība.
Varfarīns
Klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība ar varfarīnu nav novērota. Ja varfarīnu lieto devā, kas tuvāka terapeitisko devu diapazona augšējai robežai, jāievēro piesardzība.
CYP3A4 substrāti
Ar CYP3A4 substrātiem, piemēram, midazolāmu un cisaprīdu, veikto farmakokinētikas pētījumu rezultāti neliecināja par būtisku farmakokinētisku mijiedarbību, ja šīs zāles bija lietotas vienlaicīgi ar eplerenonu.
CYP3A4 inhibitori
Spēcīgi CYP3A4 inhibitori: ja eplerenonu lieto vienlaicīgi ar zālēm, kuras inhibē CYP3A4 enzīmu, iespējama būtiska farmakokinētiska mijiedarbība. Spēcīga CYP3A4 inihibitora lietošana (ketokonazols 200 mg divreiz dienā) izraisīja eplerenona AUC palielināšanos par 441% (skatīt 4.3. apakšpunktu). Eplerenona lietošana vienlaicīgi ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, ketokonazolu, itrakonazolu, ritonavīru, nelfinavīru, klaritromicīnu, telitromicīnu un nefazadonu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Viegli līdz vidēji spēcīgi CYP3A4 inhibitori: lietošana vienlaicīgi ar eritromicīnu, sakvinavīru, amiodaronu, diltiazemu, verapamilu vai flukonazolu izraisīja būtisku farmakokinētiku mijiedarbību: AUC palielinājās par 98% līdz 187% (ievērojot minēto secību). Šī iemesla dēļ, ja vienlaicīgi ar eplerenonu lieto vieglus līdz vidēji spēcīgus CYP3A4 inhibitorus, eplerenona deva nedrīkst būt lielāka par 25 mg dienā (skatīt 4.2. apakšpunktu).
CYP3A4 inducētāji
Divšķautņu asinszāles (spēcīgs CYP3A4 inducētājs) lietošana vienlaicīgi ar eplerenonu izraisīja eplerenona AUC samazināšanos par 30%. Lietojot spēcīgākus CYP3A4 inducētājus, piemēram, rifampicīnu, eplerenona AUC samazinājums var būt izteiktāks. Samazinātas eplerenona efektivitātes riska dēļ vienlaicīgi ar eplerenonu nav ieteicams lietot spēcīgus CYP3A4 inducētājus (rifampicīnu, karbamazepīnu, fenitoīnu, fenobarbitālu, divšķautņu asinszāli) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Antacīdie līdzekļi
Pamatojoties uz farmakokinētikas klīniskā pētījuma rezultātiem, nav paredzama būtiska mijiedarbība, ja vienlaicīgi ar eplerenonu lieto antacīdus līdzekļus.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Atbilstoši dati par eplerenona lietošanu grūtniecēm nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistībā ar grūtniecību, embrija un augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēcdzemdību periodā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nozīmējot eplerenonu grūtniecēm, jāievēro piesardzība.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai eplerenons pēc iekšķīgas lietošanas izdalās cilvēka pienā. Tomēr preklīniskie dati liecina, ka eplerenons un/vai metabolīti ir konstatējami žurku mātīšu pienā un ka tādējādi eplerenona darbībai pakļauti žurku mazuļi attīstījās normāli. Tā kā ar krūti barotam zīdainim var rasties nezināmas blakusparādības, jāpieņem lēmums vai nu pārtraukt barošanu ar krūti, vai izbeigt zāļu lietošanu, ņemot vērā to, cik svarīga ir zāļu lietošana mātei.
Fertilitāte
Nav datu par ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Eplerenons neizraisa miegainību vai kognitīvo funkciju pasliktināšanos, taču attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanu vai mehānismu apkalpošanu jāņem vērā, ka ārstēšanas laikā var rasties reibonis.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Divos pētījumos (EPHESUS un Eplerenone in Mild Patients Hospitalization and Survival Study in Heart Failure [EMPHASIS-HF]) nevēlamo blakusparādību vispārējā sastopamība, par ko ziņoja saistībā ar placebo, bija līdzīga kā placebo grupā.
Tālāk minētas nevēlamās blakusparādības, kuras uzskata par iespējami saistītām ar ārstēšanu un kuras novērotas biežāk nekā placebo grupā, un blakusparādības, kuras ir būtiskas un kuras novērotas būtiski biežāk nekā placebo grupā, kā arī pēcreģistrācijas periodā novērotās blakusparādības. Nevēlamās blakusparādības sakārtotas pēc orgānu sistēmām un absolūtā sastopamības biežuma. Sastopamības biežums tiek apzīmēts šādi:
ļoti bieži (≥ 1/10),
bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10),
retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100),
reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000),
ļoti reti (< 1/10 000),
nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
2. tabula. Blakusparādību biežums eplerenona, ar placebo kontrolētos, pētījumos
MedDRA orgānu sistēmu klase
Nevēlamā blakusparādība
Infekcijas un infestācijas
Retāk
pielonefrīts, infekcija, faringīts
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
eozinofīlija
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Retāk
hipotireoze
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Retāk
hiperkaliēmija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu), hiperholesterinēmija,
hiponatriēmija, dehidratācija, hipertrigliceridēmija
Psihiskie traucējumi
Bieži
bezmiegs
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Retāk
ģībonis, reibonis, galvassāpes
hipoestēzija
Sirds funkcijas traucējumi
Bieži
Retāk
sirds kreisā kambara mazspēja, ātriju fibrilācija
tahikardija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Retāk
hipotensija
arteriālā tromboze kājā, ortostatiska hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
klepus
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Retāk
caureja, slikta dūša, aizcietējums, vemšana
meteorisms
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži
Retāk
izsitumi, nieze
angioedēma, pastiprināta svīšana
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Retāk
muskuļu spazmas, sāpes mugurā
skeleta-muskuļu sāpes
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Bieži
nieru darbības traucējumi (skatīt. 4.4. un 4.5. apakšpunktu)
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk
holecistīts
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk
ginekomastija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži
Retāk
astēnija
savārgums
Izmeklējumi
Bieži
Retāk
paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs
samazināts epidermas augšanas faktora receptoru daudzums, paaugstināts glikozes līmenis asinīs
EPHESUS pētījuma laikā salīdzinoši lielāks insulta gadījumu skaits bija gados ļoti vecu (≥75 gadu vecumā) pacientu grupā. Tomēr statistiski nozīmīgas atšķirības starp insulta biežumu eplerenona grupā (30) un placebo grupā (22) nebija. EMPHASIS-HF pētījumā insulta gadījumu skaits gados ļoti veciem pacientiem (≥75 gadu vecumā) bija 9 gadījumi eplerenona grupā un 8 gadījumi placebo grupā.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav saņemti ziņojumi par blakusparādībām, kas saistītas ar eplerenona pārdozēšanu cilvēkiem. Pārdozēšana, visticamāk, varētu izpausties kā hipotensija vai hiperkaliēmija. Eplerenonu nav iespējams izvadīt hemodialīzes ceļā. Eplerenons maz saistās ar aktivēto ogli. Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāuzsāk atbilstoša uzturošā terapija. Ja attīstās hiperkaliēmija, jāuzsāk standarta terapija.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: diurētiskie līdzekļi; aldosterona antagonisti, ATĶ kods: C03DA04.
Darbības mehānisms
Eplerenons relatīvi selektīvi saistās pie rekombinantiem cilvēka mineralokortikoīdu receptoriem, salīdzinot ar tā spēju saistīties pie rekombinantiem cilvēka glikokortikoīdu, progesterona un androgēnu receptoriem. Eplerenons kavē aldosterona saistīšanos, kurš ir būtisks renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) hormons un ir iesaistīts asinsspiediena regulācijā un KV slimību patofizioloģijā.
Farmakodinamiskā iedarbība
Pierādītas, ka eplerenons izraisa būtisku renīna daudzuma plazmā un aldosterona daudzuma serumā pieaugumu, kas atbilst aldosterona negatīvās atgriezeniskās saites uz renīna sekrēciju inhibīcijai. Rezultātā vērojamā palielinātā renīna aktivitāte plazmā un palielināta cirkulējošā aldosterona koncentrācija nenovērš eplerenona efektus.
Devu noteikšanas pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar hronisku sirds mazspēju (II–IV klase pēc NYHA), eplerenona pievienošana standartterapijai izraisīja paredzamu no devas atkarīgu aldosterona līmeņa palielināšanos. Arī kardiorenālajā apakšpētījumā EPHESUS terapija ar eplerenonu izraisīja aldosterona līmeņa būtisku palielināšanos. Šie rezultāti apstiprina mineralokortikoīdu receptoru blokādi šajās populācijās.
Eplerenons tika pētīts pētījumā EPHESUS. EPHESUS bija dubultmaskēts, ar placebo kontrolēts pētījums, kura ilgums bija 3 gadi un kurā piedalījās 6632 subjekti ar akūtu MI, kreisā kambara disfunkciju (ko konstatēja, ja kreisā kambara izsviedes frakcija [KKIF] bija ≤40 %) un sirds mazspējas klīniskajām pazīmēm. 3 līdz14 dienu laikā (mediāna 7 dienas) pēc akūta MI subjekti saņēma eplerenonu vai placebo papildus standartterapijai; sākumdeva bija 25 mg vienu reizi dienā, un pēc 4 nedēļām to titrēja līdz mērķa devai 50 mg vienu reizi dienā, ja kālija līmenis serumā bija <5,0 mmol/l. Pētījuma laikā subjektiem tika nodrošināta standartterapija, kas ietvēra acetilsalicilskābes (92%), AKE inhibitoru (90%), bēta blokatoru (83%), nitrātu (72%), cilpas diurētisko līdzekļu (66%) vai HMG CoA reduktāzes inhibitoru lietošanu (60%).
Pētījumā EPHESUS kombinētie primārie mērķa kritēriji bija mirstība jebkāda cēloņa dēļ un kombinētais mērķa kritērijs, kas bija KV nāve vai KV hospitalizācija; 14,4% subjektu, kas lietoja eplerenonu, un 16,7% subjektu, kas lietoja placebo, nomira (jebkāds cēlonis), savukārt 26,7% subjektu, kas lietoja eplerenonu, un 30,0% subjektu, kas lietoja placebo, atbilda KV nāves vai hospitalizācijas kombinētajam kritērijam. Tādējādi pētījumā EPHESUS eplerenons, salīdzinot ar placebo, mazināja jebkāda cēloņa mirstības risku par 15% (RR 0,85; 95% TI, 0,75–0,96; p= 0,008), galvenokārt mazinot KV mirstību. KV nāves vai KV hospitalizācijas risks, lietojot eplerenonu, mazinājās par 13% (RR 0,87; 95% TI 0,79; 0,95; p=0,002). Absolūtā riska mazinājums, vērtējot mirstību jebkāda cēloņa dēļ un KV mirstību/hospitalizāciju, bija attiecīgi 2,3% un 3,3%. Eplerenona klīniskā efektivitāte galvenokārt tika pierādīta pacientiem jaunākiem par 75 gadiem. Terapijas radītais ieguvums subjektiem pēc 75 gadu vecuma ir neskaidrs. Salīdzinot ar placebo, lielākai daļai eplerenonu lietojošo subjektu uzlabojās vai saglabājās stabila NYHA funkcionālā grupa. Hiperkaliēmijas sastopamība eplerenona grupā bija 3,4%, bet placebo grupā tā bija 2,0% (p <0,001). Hipokaliēmijas sastopamība eplerenona grupā bija 0,5%, bet placebo grupā tā bija 1,5% (p <0,001).
147 veselām pētāmajām personām, kam farmakokinētikas pētījumos vērtēja elektrokardiogrāfiskas izmaiņas, netika novērota konsekventa eplerenona ietekme uz pulsu, QRS ilgumu vai PR vai QT intervālu.
Pētījumā EMPHASIS-HF pētīja pētījuma standartterapijai pievienota eplerenona ietekmi uz klīniskajiem iznākumiem subjektiem ar sistolisku sirds mazspēju un viegliem simptomiem (NYHA II funkcionāla klase).
Subjektus šajā pētījumā iekļāva, ja viņi bija vismaz 55 gadus veci, ja KKIF viņiem bija ≤30% vai ja KKIF bija ≤35% papildus QRS ilgumam >130 ms un ja subjekti bija hospitalizēti KV cēloņu dēļ 6 mēnešu laikā pirms iekļaušanas pētījumā vai ja B tipa natriurētiskā peptīda (BNP) koncentrācija plazmā bija vismaz 250 pg/ml vai ja N-termināla pro-BNP koncentrācija plazmā bija vismaz 500 pg/ml vīriešiem (750 pg/ml sievietēm). Eplerenona lietošana tika sākta ar devu 25 mg vienreiz dienā, ko pēc 4 nedēļām palielināja līdz 50 mg vienreiz dienā, ja kālija līmenis serumā bija <5,0 mmol/l. Savukārt ja aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (glomerular filtration rate (GFĀ)) bija 30–49 ml/min/1,73 m2, eplerenona sākumdeva bija 25 mg katru otro dienu, un devu palielināja līdz 25 mg vienreiz dienā.
Kopumā 2737 subjekti tika randomizēti (dubultmaskēti), lai saņemtu ārstēšanu ar eplerenonu vai placebo, ietverot sākotnējo terapiju ar diurētiskajiem līdzekļiem (85%), AKE inhibitoriem (78%), angiotensīna II receptoru blokatoriem (19%), bēta blokatoriem (87%), antiagregantiem (88%), lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem (63%) un sirds glikozīdiem (27%). Vidējā KKIF vērtība bija ~26%, un vidējais QRS ilgums bija ~122 ms. Lielākā daļa subjektu (83,4%) iepriekš bija hospitalizēti KV cēloņu dēļ, aptuveni 50% - sirds mazspējas dēļ. Aptuveni 20% subjektu bija implantējami defibrilatori vai tika veikta sirds resinhronizācijas terapija.
Primārais mērķa kritērijs, proti, nāve KV cēloņu dēļ vai hospitalizācija sirds mazspējas dēļ, radās 249 subjektiem (18,3%) eplerenona grupā un 356 subjektiem (25,9%) placebo grupā (RR 0,63, 95% TI, 0,54–0,74; p<0,001). Eplerenona ietekme uz šī primārā mērķa kritērija iznākumiem bija līdzīga visās iepriekš noteiktajās apakšgrupās.
Sekundārais mērķa kritērijs, proti, mirstība jebkāda cēloņa dēļ, radās 171 subjektam (12,5%) eplerenona grupā un 213 subjektiem (15,5%) placebo grupā (RR 0,76; 95% TI, 0,62–0,93; p = 0,008). Nāve KV cēloņa dēļ iestājās 147 (10,8%) subjektiem eplerenona grupā un 185 (13,5%) subjektiem placebo grupā (RR 0,76; 95% TI, 0,61–0,94; p = 0,01).
Pētījuma laikā hiperkaliēmiju (kālija līmenis serumā >5,5 mmol/l) novēroja 158 subjektiem (11,8%) eplerenona grupā un 96 subjektiem (7,2%) placebo grupā (p <0,001). Hipokaliēmijas, ko definēja kā kālija līmeni serumā <4,0 mmol/l, sastopamība eplerenona grupā bija statistiski nozīmīgi mazāka nekā placebo grupā (38,9% eplerenona grupā un 48,4% placebo grupā, p<0,0001).
Pediatriskā populācija
Eplerenons nav pētīts pediatriskiem subjektiem ar sirds mazspēju.
10 nedēļas ilgā pētījumā, kurā piedalījās pediatriskie subjekti ar hipertensiju (vecuma diapazons no 4 līdz 16 gadiem, n=304), eplerenons, lietots devās (no 25 mg līdz 100 mg dienā), kas radīja līdzīgu kopējo iedarbību kā pieaugušajiem, nenodrošināja efektīvu asinsspiediena pazemināšanos. Šajā pētījumā un 1 gadu ilgā pētījumā par drošumu bērniem, kurā piedalījās 149 subjekti (vecumā no 5 līdz 17 gadiem), drošuma profils bja līdzīgs kā pieaugušajiem. Eplerenons nav pētīts līdz 4 gadus veciem subjektiem ar hipertensiju, jo pētījumā ar vecākiem pediatriskiem subjektiem nebija konstatēta pietiekama efektivitāte (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Ietekme uz hormonālo stāvokli (ilgtermiņā) pediatriskiem subjektiem nav pētīta.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Eplerenona absolūtā biopieejamība pēc 100 mg tabletes iekšķīgas lietošanas ir 69%.
Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni pēc 1,5 līdz 2 stundām. Devu diapazonā no 10 mg līdz 100 mg gan maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax), gan zemlīknes laukums (AUC) ir proporcionāli devai, bet, ja deva ir lielāka par 100 mg, tie ir mazāk nekā proporcionāli. Līdzsvara koncentrācija tika sasniegta 2 dienu laikā. Uzsūkšanos neietekmē ēdiena uzņemšana.
Izkliede
Aptuveni 50% eplerenona saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt ar alfa-1 skābajiem glikoproteīniem. Šķietamais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijas fāzē ir 42 - 90 litri. Eplerenonam nav tendence pirmkārt saistīties ar eritrocītiem.
Biotransformācija
Eplerenona metabolismu pamatā mediē CYP3A4. Cilvēka plazmā nav konstatēti aktīvi eplerenona metabolīti.
Eliminācija
Neizmainītā veidā ar urīnu un izkārnījumiem izdalās tikai 5% lietotās eplerenona devas. Pēc radioloģiski iezīmētu zāļu vienreizējas perorālas lietošanas aptuveni 32% devas tika izvadīti ar izkārnījumiem un aptuveni 67% tika izvadīti ar urīnu. Eplerenona eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 līdz 6 stundas. Šķietamais klīrenss no plazmas ir aptuveni 10 l/h.
Īpašas pacientu grupas
Vecums, dzimums un rase
Eplerenona farmakokinētika, lietojot devu 100 mg vienu reizi dienā, pētīta gados vecākiem cilvēkiem (≥65 gadi), vīriešiem un sievietēm un cilvēkiem ar melnu ādas krāsu. Eplerenona farmakokinētika vīriešiem un sievietēm būtiski neatšķīrās. Līdzsvara koncentrācija gados vecākiem cilvēkiem salīdzinājumā ar jaunākiem cilvēkiem (18 līdz 45 gadi) bija lielākas Cmax (par 22%) un AUC (par 45%) vērtības. Cilvēkiem ar melnu ādas krāsu Cmax vērtība līdzsvara koncentrācija bija par 19% mazāka, bet AUC vērtība - par 26% mazāka (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Populācijas farmakokinētiskais modelis eplerenona koncentrācijai divos pētījumos, kas aptvēra 51 pediatrisko subjektu ar hipertensiju vecumā no 4 līdz 16 gadiem, norādīja, ka pacientu ķermeņa masa statistiski nozīmīgi ietekmē eplerenona izkliedes tilpumu, bet ne izvadīšanu. Paredzams, ka eplerenona izkliedes tilpums un maksimālā iedarbība pediatriskiem pacientiem ar lielāku ķermeņa masu ir līdzīga kā pieaugušiem pacientiem ar tādu pašu ķermeņa masu; pacientam ar mazāku ķermeņa masu, kas sver 45 kg, izkliedes tilpums ir aptuveni par 40% mazāks un paredzamā maksimālā iedarbība ir lielāka nekā tipiskiem pieaugušiem pacientiem. Ārstēšanu ar eplerenonu pediatriskiem pacientiem uzsāka ar devu 25 mg vienu reizi dienā, pēc 2 nedēļām palielinot to līdz 25 mg divas reizes dienā un visbeidzot 50 mg divas reizes dienā, ja tas bija klīniski indicēts. Lietojot šādas devas, augstākā novērotā eplerenona koncentrācija pediatriskiem pacientiem ievērojami nepārsniedza koncentrāciju pieaugušajiem, kuriem sākuma deva bija 50 mg dienā.
Nieru mazspēja
Eplerenona farmakokinētika vērtēta pacientiem ar dažādas pakāpes nieru mazspēju un pacientiem, kam veic hemodialīzi. Salīdzinot ar kontroles grupas pētāmajām personām, pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem AUC līdzsvara koncentrācija un Cmax bija attiecīgi par 38% un 24% lielāki, bet pacientiem, kam veic hemodialīzi, tie bija attiecīgi par 26% un 3% mazāki. Netika novērota korelācija starp eplerenona klīrensu no plazmas un kreatinīna klīrensu. Eplerenonu nevar izvadīt ar hemodialīzi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aknu mazspēja
Eplerenona 400 mg farmakokinētika pētīta pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (B pakāpe pēc Child-Pugh klasifikācijas), salīdzinot ar farmakokinētiku veseliem cilvēkiem. Eplerenona Cmax un AUC līdzsvara koncentrācija bija attiecīgi par 3,6% un 42% lielāki (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tā kā eplerenona lietošana nav pētīta pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, eplerenons ir kontrindicēts šai pacientu grupai (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Sirds mazspēja
Eplerenona 50 mg farmakokinētiku vērtēja pacientiem ar sirds mazspēju (II–IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas). Salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, kas bija pielāgoti pēc vecuma, ķermeņa masas un dzimuma, AUC un Cmax līdzsvara fāzē pacientiem ar sirds mazspēju bija attiecīgi par 38% un 30% lielāki. Atbilstoši šiem rezultātiem eplerenona populācijas farmakokinētikas analīze, pamatojoties uz pacientu apakšgrupu pētījumā EPHESUS liecina, ka eplerenona klīrenss pacientiem ar sirds mazspēju bija līdzīgs kā veseliem gados vecākiem cilvēkiem.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitati, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkiem.
Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos, kad kopējās iedarbības līmenis būtiski pārsniedza klīnisko kopējās iedarbības līmeni, žurkām un suņiem novēroja prostatas atrofiju. Izmaiņas prostatā nebija saistītas ar nevēlamām funkcionālām sekām. Šo atradņu klīniskā nozīme nav zināma.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Laktozes monohidrāts
Mikrokristāliskā celuloze
Kroskarmelozes nātrija sāls
Hipromeloze
Magnija stearāts
Nātrija laurilsulfāts
Tabletes apvalks
Hipromeloze
Makrogols 400
Titāna dioksīds (E171)
Polisorbāts 80
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteri (PVH/PVDH balti, necaurspīdīgi/Al folijas): 10, 20, 28, 30, 50, 90 un 100 apvalkotās tabletes, kastītē.
Perforēti dozējamu vienību blisteri (PVH/PVDH balti, necaurspīdīgi/Al folijas): 10 x 1, 20 x 1, 28 x 1, 30 x 1, 50 x 1, 90 x 1 un 100 x 1 apvalkotās tabletes, kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d, Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
18-0114
18-0115
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2018. gada 10. jūlijā
Pēdējās pārreģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2019
SASKAŅOTS ZVA 25-07-2019
PAGE
