Convulex 500 mg zarnās šķīstošās mīkstās kapsulas
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Neatdzesēt un nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no gaismas.
Acidum valproicum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
99-0606-02
99-0606
G.L. Pharma GmbH, Austria
27-NOV-09
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
500 mg
Zarnās šķīstošā kapsula, mīkstā
Ir apstiprināta
G.L. Pharma GmbH, Austria
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Convulex 150 mg zarnās šķīstošās mīkstās kapsulas
Convulex 300 mg zarnās šķīstošās mīkstās kapsulas
Convulex 500 mg zarnās šķīstošās mīkstās kapsulas
Acidum Valproicum
▼ Šīm zālēm ir piemērota papildus uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām blakusparādībām. Par to kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.
Brīdinājums
Convulex (valproiskābe), lietots grūtniecības laikā, var radīt būtisku kaitējumu vēl nedzimušajam bērnam. Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jums visā Convulex lietošanas laikā bez pārtraukuma jāizmanto efektīvas kontracepcijas metodes. To ar Jums pārrunās ārsts, taču Jums jāievēro arī šīs lietošanas instrukcijas 2. punktā sniegtie norādījumi.
Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja plānojat grūtniecību vai domājat, ka Jums ir iestājusies grūtniecība.
Nepārtrauciet Convulex lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts, jo tādā gadījumā var pasliktināties Jūsu veselības stāvoklis.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Convulex un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Convulex lietošanas
3. Kā lietot Convulex
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Convulex
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Convulex un kādam nolūkam to lieto
Convulex lieto, lai ārstētu:
epilepsiju (krampjus);
māniju, kad Jūs jūtaties ļoti uzbudināts, pacilāts, uztraukts, entuziastisks vai pārmērīgi aktīvs. Mānija rodas, slimojot ar slimību, ko sauc par “bipolāriem traucējumiem”. Convulex var lietot gadījumos, kad nav iespējams lietot litija preparātus.
Convulex aktīvā sastāvdaļa ir valproiskābe.
2. Kas jums jāzina pirms Convulex lietošanas
Nelietojiet Convulex šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret valproiskābi vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
ja Jūsu radiniekiem pašlaik ir vai agrāk ir bijuši aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir aknu porfīrija (reta vielmaiņas slimība);
ja Jums ir ģenētiska slimība, kas izraisa mitohondriālos traucējumus (piemēram, Alpersa–Hutenlohera sindroms).
Bipolārie traucējumi
Jūs nedrīkstat lietot Convulex bipolāro traucējumu ārstēšanai grūtniecības laikā.
Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jūs nedrīkstat lietot Convulex bipolāro traucējumu ārstēšanai, ja vien visā Convulex lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Convulex vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām (skatīt turpmāk „Svarīgs norādījums sievietēm” sadaļā „Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).
Epilepsija
Jūs nedrīkstat lietot Convulex epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā, izņemot gadījumā, ja citi līdzekļi Jums nav iedarbīgi.
Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jūs nedrīkstat lietot Convulex epilepsijas ārstēšanai, ja vien visā Convulex lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Convulex vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām (skatīt turpmāk „Svarīgs norādījums sievietēm” sadaļā „Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).
Īpaša piesardzība, lietojot Convulex, nepieciešama šādos gadījumos:
ja Jums ir sāpes vēderā, slikta dūša un/ vai vemšana: konsultējieties ar savu ārstu nekavējoties, jo šie simptomi var liecināt par aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatītu) attīstību. Šī potenciāli dzīvībai bīstamā stāvokļa risks īpaši augsts ir maziem bērniem, pacientiem, kuri saņem kombinētu ārstēšanu, un pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.
pirms ķirurģiskas iejaukšanās. Pastāstiet ārstam, ka Jūs lietojat Convulex.
ja Jums ir urīnvielas cikla fermentatīva nepietiekamība (saslimšana);
Convulex lietošana var izraisīt ievērojamu pieaugošu ķermeņa masas palielināšanos. Tas ir ļoti bieži sastopams blakusefekts. Konsultējieties ar ārstu, lai apspriestu atbilstošu rīcību šī riska samazināšanai.
Bērni un pusaudži
Bērni un pusaudži līdz 18 gadu vecumam
Convulex nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam mānijas ārstēšanai.
Pastāstiet savam ārstam pirms Convulex terapijas uzsākšanas:
ja Jums ir sistēmiskā sarkanā vilkēde (imūnās sistēmas stāvoklis, kas izraisa ādas, kaulu, locītavu, plaušu un nieru bojājumus).
Jūs zināt, ka Jūsu ģimenes anamnēzē ir ģenētiska slimība, kas izraisa mitohondriālos traucējumus.
ja Jums ir cukura diabēts. Valproiskābes ietekmē urīnā var konstatēt ketonvielas, kam par cēloni nav cukura diabēts.
ja Jums ir nieru darbības traucējumi. Jums var būt nepieciešams lietot mazākas zāļu devas.
Lūdzu, izstāstiet savam ārstam par šiem simptomiem arī tad, ja tie ir bijuši, pat, ja pašlaik Jūs vairs tos nenovērojat.
Uzsākot ārstēšanu ar Convulex un pirmo 6 mēnešu laikā, Jūsu ārsts Jums var nozīmēt asins analīžu pārbaudi.
Pievērsiet īpašu uzmanību: dažiem cilvēkiem, kas ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, tādiem kā valproiskābe, novērotas paškaitēšanas un pašnāvības domas. Ja Jums rodas šādas domas, jebkurā laikā nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Citas zāles un Convulex
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Lietojot vienlaicīgi ar citām zālēm, Convulex iedarbība vai arī citu zāļu iedarbība var izmainīties.
Lūdzu, pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no sekojošām zālēm:
salicilātus, piem., aspirīnu;
antidepresantus, tai skaitā monoaminooksidāzes inhibitorus;
antikoagulantus, ko lieto asins šķidrināšanai (piem. Varfarīnu);
benzodiazepīnus, ko lieto kā miega zāles vai trauksmes ārstēšanai;
citus pretepilepsijas līdzekļus, piem., fenitoīnu, karbamazepīnu, fenobarbitālu, lamotrigīnu, primidonu, felbamātu;
kolestiramīnu, lieto augsta lipīdu (tauku) līmeņa asinīs ārstēšanai;
cimetidīnu, ko lieto kuņģa čūlas ārstēšanai;
eritromicīnu (antibiotisks līdzeklis bakteriālu infekciju ārstēšanai);
karbapenēmi (antibiotiski līdzekļi bakteriālu infekciju ārstēšanai). Jāizvairās no valproiskābes vienlaikus lietošanas ar karbapenēmiem, jo tie var mazināt nātrija valproāta darbību;
zāles malārijas ārstēšanai un profilaksei, piem., meflokvīnu, hlorokvīnu. Tās var palielināt tieksmi attīstīties lēkmēm. Pirms dodaties ceļojumā uz apgabaliem, kur pastāv augsts risks saslimt ar malāriju, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu, par vairāk piemērotām zālēm profilaktiskai lietošanai;
zidovudīnu, ko lieto HIV infekcijas un AIDS ārstēšanai;
temozolomīdu, ko lieto vēža ārstēšanai.
Valproiskābe neietekmē orālo kontracepciju.
Convulex kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Valproiskābe var pastiprināt alkohola iedarbību.
Convulex var lietot kopā ar ēdieniem un dzērieniem. Kapsulas parasti lieto pēc ēdienreizēm.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Svarīgi norādījumi sievietei
Bipolārie traucējumi
Jūs nedrīkstat lietot Convulex bipolāro traucējumu ārstēšanai grūtniecības laikā.
Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jūs nedrīkstat lietot Convulex bipolāro traucējumu ārstēšanai, ja vien visā Convulex lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Convulex vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.
Epilepsija
Jūs nedrīkstat lietot Convulex epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā, izņemot gadījumā, ja citi līdzekļi Jums nav iedarbīgi.
Ja esat sieviete reproduktīvā vecumā, Jūs nedrīkstat lietot Convulex epilepsijas ārstēšanai, ja vien visā Convulex lietošanas laikā neizmantojat efektīvas kontracepcijas metodes. Nepārtrauciet Convulex vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.
Grūtniecības laikā lietota valproāta radītais risks (neatkarīgi no slimības, kuras ārstēšanai lieto valproātu)
Ja plānojat grūtniecību vai ja Jums ir iestājusies grūtniecība, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Grūtniecības laikā lietots valproāts ir saistīts ar risku. Jo lielāka ir šo zāļu deva, jo lielāks risks, taču ar risku ir saistīta jebkāda šo zāļu deva.
Tas var izraisīt būtiskas iedzimtas patoloģijas un ietekmēt bērna attīstību augšanas laikā. Ir ziņots, piemēram, par tādām iedzimtām patoloģijām kā spina bifida (kad nav pareizi attīstījies mugurkauls), sejas un galvaskausa patoloģijām, sirds, nieru, urīnizvades sistēmas un dzimumorgānu patoloģijām, locekļu defektiem.
Ja lietojat valproātu grūtniecības laikā, Jums ir lielāks risks nekā citām sievietēm, ka bērnam būs iedzimtas patoloģijas, kuru dēļ nepieciešama medicīniska ārstēšana. Tā kā valproāts ir lietots daudzu gadu garumā, ir zināms, ka sievietēm, kuras lieto valproātu, iedzimtas patoloģijas sagaidāmas aptuveni 10 no 100 bērniem. Savukārt sievietēm, kurām nav epilepsijas, šis rādītājs ir 2 līdz 3 no 100 dzimušiem bērniem.
Aplēses liecina, ka agrīnās attīstības traucējumi var būt 30-40% pirmsskolas vecuma bērnu, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu. Bērniem, kurus skar šī problēma, var būt lēna runa un gaita, mazākas intelektuālās spējas nekā citiem bērniem un grūtības ar valodu un atmiņu.
Bērniem, kuri bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, biežāk diagnosticē autiskā spektra traucējumus, un ir zināmi pierādījumu par to, ka šiem bērniem varētu būt lielāka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) simptomu rašanās iespējamība.
Pirms šo zāļu parakstīšanas Jums ārsts būs izskaidrojis, kas var notikt ar bērnu, ja Jums iestātos grūtniecība valproāta lietošanas laikā. Ja vēlāk nolemsiet, ka vēlaties bērnu, Jūs nedrīkstat pārtraukt zāļu vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr tas nav pārrunāts ar ārstu.
Ja esat vecāks vai aprūpētājs sieviešu dzimuma bērnam, kam jālieto valproāts, Jums jāsazinās ar ārstu, tiklīdz valproātu lietojošam bērnam pirmoreiz notiek menstruācijas.
Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu laikā, kamēr cenšaties panākt grūtniecības iestāšanos. Folskābe var samazināt vispārējo spina bifida un agrīna spontānā aborta risku, kāds pastāv jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tā samazinātu ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto patoloģiju risku.
No tālāk aprakstītajām situācijām lūdzam izvēlēties un izlasīt par tām situācijām, kuras attiecas uz Jums:
O ES SĀKU LIETOT CONVULEX
O ES LIETOJU CONVULEX UN NEPLĀNOJU GRŪTNIECĪBU
O ES LIETOJU CONVULEX UN PLĀNOJU GRŪTNIECĪBU
O ES ESMU GRŪTNIECE UN LIETOJU CONVULEX
ES SĀKU LIETOT CONVULEX
Ja šī ir pirmā reize, kad Jums ir parakstīts Convulex, ārstam jābūt izskaidrojušam Jums risku, kādam pakļauts vēl nedzimušais bērns gadījumā, ja Jums iestātos grūtniecība. Ja Jums var būt bērni, Jums visā Convulex lietošanas laikā noteikti bez pārtraukuma jāizmanto efektīva kontracepcijas metode. Ja Jums nepieciešami ieteikumi par kontracepciju, konsultējieties ar ārstu vai ģimenes plānošanas klīnikā.
Būtiskākā informācija
Pirms tiek sākta Convulex lietošana, jāizslēdz grūtniecības iespējamība ar ārsta apstiprinātu grūtniecības testa rezultātu.
Visā Convulex lietošanas laikā Jums jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi.
Par atbilstošām kontracepcijas metodēm Jums jārunā ar savu ārstu. Ārsts sniegs Jums informāciju par kontracepciju un var nosūtīt Jūs pie speciālista uz konsultāciju par kontracepciju.
Jums regulāri (vismaz reizi gadā) jātiekas ar speciālistu, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu vai epilepsijas ārstēšanā. Šajās vizītēs ārsts pārliecināsies, vai Jūs apzināties un esat izpratusi visus riskus un ieteikumus attiecībā uz valproāta lietošanu grūtniecības laikā.
Ja vēlaties bērnu, informējiet par to ārstu.
Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.
ES LIETOJU CONVULEX UN NEPLĀNOJU GRŪTNIECĪBU
Ja Jūs turpināt Convulex lietošanu un neplānojat grūtniecību, raugieties, lai Jūs visā Convulex lietošanas laikā bez pārtraukuma lietotu efektīvus kontracepcijas līdzekļus. Ja Jums nepieciešami ieteikumi par kontracepciju, konsultējieties ar ārstu vai ģimenes plānošanas klīnikā.
Būtiskākā informācija
Visā Convulex lietošanas laikā Jums jāizmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi.
Jums jāpārrunā kontracepcijas jautājums ar savu ārstu. Ārsts sniegs Jums informāciju par kontracepciju un var nosūtīt Jūs pie speciālista uz konsultāciju par kontracepciju.
Jums regulāri (vismaz reizi gadā) jātiekas ar speciālistu, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu vai epilepsijas ārstēšanā. Šajā vizītē ārsts pārliecināsies, vai Jūs apzināties un esat izpratusi visus riskus un ieteikumus attiecībā uz valproāta lietošanu grūtniecības laikā.
Ja vēlaties bērnu, informējiet par to ārstu.
Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.
ES LIETOJU CONVULEX UN PLĀNOJU GRŪTNIECĪBU
Ja Jūs plānojat grūtniecību, vispirms ieplānojiet tikšanos ar savu ārstu.
Nepārtrauciet Convulex vai kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat pārrunājusi to ar ārstu. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.
Bērniem, kas dzimuši mātēm, kuras lietojušas valproātu, ir būtisks iedzimtu defektu un attīstības problēmu, kas var būt saistītas ar būtisku kaitējumu bērnam, risks. Ārsts Jūs nosūtīs pie speciālista, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu vai epilepsijas ārstēšanā, lai varētu agrīni izvērtēt citas ārstēšanas iespējas. Speciālists var veikt vairākus pasākumus, lai grūtniecības norise būtu maksimāli droša un lai maksimāli samazinātu jebkādu risku Jums un Jūsu vēl nedzimušajam bērnam.
Speciālists krietnu laiku pirms grūtniecības iestāšanās var nolemt mainīt Jūsu Convulex devu vai terapiju uz citām zālēm, vai arī pārtraukt Jūsu ārstēšanu ar Convulex, lai nodrošinātu, ka slimības gaita ir stabila.
Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu laikā, kad plānojat grūtniecību. Folskābe var samazināt vispārējo spina bifida un agrīna spontānā aborta risku, kāds pastāv jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tā samazinātu ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto patoloģiju risku.
Būtiskākā informācija
Nepārtrauciet Convulex lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts.
Nepārtrauciet kontracepcijas līdzekļu lietošanu, kamēr neesat konsultējusies ar ārstu un Jūs neesat izstrādājuši kopīgu plānu Jūsu slimības kontrolēšanai un riska mazināšanai bērnam.
Vispirms ieplānojiet ārsta apmeklējumu. Šajā vizītē ārsts pārliecināsies, vai Jūs apzināties un esat izpratusi visus riskus un ieteikumus attiecībā uz valproāta lietošanu grūtniecības laikā.
Ārsts mēģinās Jums mainīt terapiju uz citām zālēm vai pārtraukt Jūsu ārstēšanu ar Convulex krietnu laiku pirms grūtniecības iestāšanās.
Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.
ES ESMU GRŪTNIECE UN LIETOJU CONVULEX
Nepārtrauciet Convulex lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts, jo tādā gadījumā var pasliktināties Jūsu veselības stāvoklis. Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība. Ārsts Jums sniegs ieteikumus par tālākajām darbībām.
Bērni, kas dzimuši mātēm, kuras lietojušas valproātu, ir būtisks iedzimtu defektu un attīstības problēmu, kas var būt saistītas ar būtisku kaitējumu bērnam, risks.
Jūs nosūtīs pie speciālista, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu vai epilepsijas ārstēšanā, lai varētu izvērtēt citas ārstēšanas iespējas.
Ārkārtas situācijā, kad Convulex būs vienīgais piemērotais variants grūtniecības laikā, Jūs ļoti rūpīgi novēros gan attiecībā uz pamatslimību, gan lai pārliecinātos par vēl nedzimušā bērna attīstību. Jums un Jūsu partnerim var tikt nodrošinātas konsultācijas un atbalsts saistībā ar valproāta iedarbību grūtniecības laikā.
Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu. Folskābe var samazināt vispārējo spina bifida un agrīna spontānā aborta risku, kāds pastāv jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tā samazinātu ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto patoloģiju risku.
Būtiskākā informācija
Vienojieties par steidzamu ārsta apmeklējumu, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība.
Nepārtrauciet Convulex lietošanu, ja vien tā rīkoties neliek ārsts.
Raugieties, lai Jūs saņemtu nosūtījumu pie speciālista, kuram ir pieredze epilepsijas, bipolāro traucējumu ārstēšanā un lai tiktu novērtētas citas ārstēšanas iespējas.
Jums jāsaņem padziļināta konsultācija par Convulex radīto risku grūtniecības laikā, arī par teratogenitāti un attīstības traucējumiem bērniem.
Raugieties, lai Jūs saņemtu nosūtījumu pie prenatālās uzraudzības jomas speciālista, lai būtu iespējams konstatēt iespējamo patoloģiju veidošanos.
Noteikti izlasiet Informatīvo bukletu pacientēm, ko saņemsiet no sava ārsta. Ārsts ar Jums pārrunās ikgadējo Informētas piekrišanas dokumentu un lūgs Jums to parakstīt un saglabāt. No farmaceita Jūs saņemsiet arī Pacientes kartīti, kas būs kā atgādinājums par valproāta radīto risku grūtniecības laikā.
Barošana ar krūti
Nelielos daudzumos Convulex izdalās mātes pienā. Tāpēc Jums ir jākonsultējas ar ārstu, vai Jūs drīkstat barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pirmo reizi uzsākot Convulex lietošanu, kā arī, ja Jūs lietojat to vienlaicīgi ar citām zālēm, Jums var parādīties miegainība.
Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, pirms Jūs neesat pārliecināts(-ta) par to, kā Jūs ietekmē Convulex lietošana.
Convulex satur sorbītu (E420).
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Convulex
Ārstēšana ar Convulex jāuzsāk un jāuzrauga ārstam-speciālistam, kuram ir pieredze epilepsijas vai bipolāro traucējumu ārstēšanā.
Vienmēr lietojiet Convulex tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Norijiet veselu kapsulu pēc ēdienreizes, uzdzerot ūdeni, ja vien ārsts Jums nav noteicis citādāk. Nesaspiediet vai nesakošļājiet kapsulas.
Epilepsija
Pieaugušajiem
Parasti Convulex deva ir starp 1000 un 2000 mg dienā, bet to var palielināt arī līdz 2500 mg dienā. Parasti šāda deva tiek sadalīta un lietota divās vienādās daļās, piem., puse no rīta un puse vakarā.
Lietošana bērniem ar ķermeņa masu virs 20 kg
Convulex deva ir atkarīga no bērna svara. Balstdeva parasti ir 20-30 mg/kg dienā, bet tā var tik paaugstināta līdz 35 mg/kg dienā. Parasti dienas deva jāsadala divās atsevišķās devās, puse no rīta un otra puse vakarā.
Lietošana bērniem ar ķermeņa masu zem 20 kg
Convulex deva ir atkarīga no bērna svara. Balstdeva parasti ir 20 mg/kg dienā. Parasti dienas deva jāsadala divās atsevišķās devās, puse no rīta un otra puse vakarā.
Mānija
Dienas deva jānosaka un individuāli jākontrolē ārstam.
Sākumdeva
Ieteicamā sākumdeva ir 750 mg dienā.
Vidējā dienas deva
Ieteicamās dienas devas parasti ir robežās no 1000 līdz 2000 mg.
Uzsākot Convulex lietošanu pirmo reizi, Jums var nozīmēt zemāku devu. Tas ir tāpēc, ka dažiem pacientiem krampju kontrolei nepieciešams mazāks Convulex daudzums nekā citiem. Jūsu ārsts paaugstinās zāļu devu līdz Jūsu stāvoklis tiks atbilstoši kontrolēts. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Jūs precīzi ievērotu ārsta norādījumus. Var būt nepieciešams veikt asins analīzes.
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts var nozīmēt Jums mazāku devu.
Ja Jūs vienlaicīgi ar Convulex lietojat citas zāles epilepsijas ārstēšanai, Jūsu ārsts var pakāpeniski samazināt šo pretepilepsijas līdzekļu devu, palielinot Convulex devu par dažām vienībām dienā, ņemot vērā Jūsu ķermeņa masu.
Lūdzu, ievērojiet regulāras vizītes pie Jūsu ārsta. Tās ir ļoti svarīgas, jo Jūsu zāļu deva var būt nepieciešams mainīt.
Ja esat lietojis Convulex vairāk nekā noteikts
Šo zāļu pārdozēšana var būt bīstama. Ja Jūs domājat, ka esat lietojis vairāk Convulex nekā noteikts, izstāstiet to ārstam vai farmaceitam, vai arī griezieties tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā.
Ārstam: informāciju par pārdozēšanu atradīsiet lietošanas instrukcijas beigās.
Ja esat aizmirsis lietot Convulex
Ja esat aizmirsis lietot Convulex parastajā laikā, ieņemiet to, cik ātri vien iespējams, un pēc tam turpiniet lietot kā parasti. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Convulex
Ja Jūs vēlaties pārtraukt Convulex lietošanu, pārrunājiet to vispirms ar savu ārstu.
Lūdzu, nepārtrauciet Convulex lietošanu, tikai tāpēc, ka jūtaties labāk, jo tas var novest pie tūlītējas Jūsu veselības pasliktināšanās.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Lūdzu, ievērojiet, ka šajā lietošanas instrukcijā ietvertas visas blakusparādības - pat tās, kuras parādās ļoti reti.
Blakusparādību sastopamības biežums ir norādīts, pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem.
Ļoti bieži:
vairāk kā 1 no 10 pacientiem;
Bieži:
vairāk kā 1 no100 pacientiem, bet mazāk kā 1 no 10 pacientiem;
Retāk:
vairāk kā 1 no 1 000 pacientu, bet mazāk kā 1 no 100 pacientu;
Reti:
vairāk kā 1 no 10 000 pacientu, bet mazāk kā 1 no 1 000 pacientu;Ļoti reti:
mazāk kā 1 no 10 000pacientu, ieskaitot individuālus gadījumus.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Īpaši, lietojot pārmērīgi lielas devas, ārstēšana ar Convulex var izraisīt pārejošas (dažreiz ļoti nopietnas) asins ainas izmaiņas, piem., sarkano asins šūnu skaita samazināšanos, kaulu smadzeņu funkciju pavājināšanos, vai asins recēšanas traucējumus.
Lūdzu, informējiet savu ārstu, ja Jūs novērojat pastiprinātu asiņošanas tendenci vai neparasti vieglu zilumu veidošanos vai infekciju attīstīšanos.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: miegainība. Šī blakusparādība biežāk tiek novērota, ja vienlaicīgi tiek lietoti citi pretepilepsijas līdzekļi; daudz retāk to novēro, ja lieto tikai Convulex. Trīsas, īpaši, lietojot lielas devas, jušanas traucējumi (piem., kņudēšanas vai tirpšanas sajūtas).
Atsevišķos gadījumos: kustību koordinācijas traucējumi un reibonis, galvenokārt, lietojot lielas devas, apmulsums (kam parasti seko apziņas traucējumi, vai kas saistās ar halucinācijām vai krampjiem), galvassāpes.
Reti: letarģija, pārejoši garīgo spēju traucējumi, acu raustīšanās.
Ļoti retos gadījumos: pārejošs samaņas zudums, parkinsonisms (Parkinsona slimības tipa simptomi, tādi kā samazinātas kustību spējas, trīce, palielināts muskuļu saspringums), nejaušas kustības, demence, kas saistīta ar pārejošiem smadzeņu šūnu darbības traucējumiem.
Ausu un labirinta bojājumi
Ir saņemti ziņojumi par troksni vienā vai abās ausīs.
Reti: daļēja atgriezeniska dzirdes pavājināšanās. Tomēr nav pierādīta tās cēloņsakarība ar ārstēšanu ar valproiskābi.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Reti: sāpes vēderā, slikta dūša un/vai vemšana. Ja attīstās šādi simptomi, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, jo tie var liecināt par aizkuņģa dziedzera iekaisumu, kas nopietnos gadījumos var pat apdraudēt dzīvību (skatīt 2. punktu ”Kas Jums jāzina pirms Convulex lietošanas”).
Ļoti bieži: ārstēšanas laikā var pastiprināties ēstgriba, kas, kā ir novērots atsevišķos gadījumos, izraisa ķermeņa masas pieaugumu.
Bieži: ķermeņa masas samazināšanās.
Retāk: pārmērīga siekalu izdalīšanās.
Var novērot vemšanu, caureju, apetītes samazināšanos vai aizcietējumu.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Reti: atgriezenisks Fankoni sindroms (reta nieru saslimšana).
Ir saņemti ziņojumi par enurēzi (patvaļīgu urīna noplūdi) bērniem.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: naga un naga gultnes bojājumi.
Dažiem pacientiem novērota pārejoša matu izkrišana. Matu ataugšana parasti atsākas pēc 6 mēnešiem, pie tam mati var ataugt cirtaināki nekā iepriekš.
Reti: ādas izmaiņas, piem., izsitumi vai, izņēmuma gadījumos, nopietnākas (reizēm dzīvību apdraudošas) ādas reakcijas.
Ļoti reti: pinnes un apmatojuma augšana uz sejas vai ķermeņa.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Ir saņemti ziņojumi par iespējamām kaulu patoloģijām, to vidū osteopēniju, osteoporozi (kauli kļūst plānāki) un lūzumiem. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja ilgstoši lietojat pretepilepsijas zāles, Jums ir vai agrāk bija osteoporoze vai arī Jūs lietojat kortikosteroīdus.
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Reti: menstruālā cikla neregularitāte un olnīcu cistas, paaugstināts testosterona līmenis (abu dzimumu pārstāvjiem).
Ļoti reti: krūšu palielināšanās vīriešiem.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Reti: aptaukošanās.
Vemšana, kustību koordinācijas traucējumi un progresējoša apziņas aptumšošanās var būt palielināta amonjaka līmeņa asinīs pazīmes. Ja attīstās šādi simptomi, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Retāk: tūska (šķidruma uzkrāšanās audos).
Imūnās sistēmas traucējumi
Dažkārt ir saņemti ziņojumi par vaskulītu (asinsvadu iekaisumu), kas var izpausties kā sāpes, apsārtums vai nieze.
Reti: „sistēmas sarkanā vilkēde” (reta imūnās sistēmas slimība).
Ir saņemti ziņojumi par alerģiskām reakcijām (piem., izsitumiem).
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk: smags aknu bojājums, reizēm ar letālu norisi.
Reti: porfīrija (reta vielmaiņas slimība, kura var izpausties ar urīna krāsošanos sarkanā krāsā, spazmām vēderā un vemšanu).
Ārstēšanas sākumā var novērot pārejošu aknu funkcionālo rādītāju palielināšanos.
Psihiskie traucējumi
Ir saņemti ziņojumi par depresiju.
Iepriekš aprakstītās blakusparādības ir pārejošas un parasti izzūd, pārtraucot ārstēšanu.
Var parādīties palielināta modrība. Tas tiek vērtēts kā pozitīvs efekts, bet reizēm ir saņemti ziņojumi arī par tādiem simptomiem kā hiperaktivitāte, agresija un neadekvāta uzvedība.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz
iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Convulex
Uzglabāt šīs zāles bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C! Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Neatdzesēt un nesasaldēt.
Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Convulex satur?
Aktīvā viela ir valproiskābe.
1 Convulex 150 mg kapsula satur 150 mg valproiskābes (Acidum Valproicum).
1 Convulex 300 mg kapsula satur 300 mg valproiskābes (Acidum Valproicum).
1 Convulex 500 mg kapsula satur 500 mg valproiskābes (Acidum Valproicum).
Citas sastāvdaļas ir hidrogenēts cietes hidrolizāts (satur sorbītu (E420) un mannītu (E421)), glicerīns 85 %, želatīns, titāna dioksīds (E 171), sarkanais dzelzs oksīds (E 172), sālsskābe, metakrilskābes etilakrilāta kopolimēra (1:1) dispersija, trietilcitrāts, makrogols 6000, II tipa glicerīna monostearāts.
Convulex ārējais izskats un iepakojums.
150 mg kapsulas: vecrozā krāsas ovālas formas želatīna kapsulas ar zarnās šķīstošo apvalku.
300 mg kapsulas: vecrozā krāsas ovālas formas želatīna kapsulas ar zarnās šķīstošo apvalku.
500 mg kapsulas: vecrozā krāsas ovālas formas želatīna kapsulas ar zarnās šķīstošo apvalku.
Iepakojuma lielums.
Oriģināliepakojums pa 100 kapsulām.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs.
G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta: 09/11/2018
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:
Pie plazmas koncentrācijām, kas līdz 5-6 reizēm pārsniedz maksimālo terapeitisko līmeni, maz ticams, ka iespējami citi simptomi, izņemot sliktu dūšu, vemšanu un galvas reiboni.
Smagas pārdozēšanas gadījumā, t.i., ja plazmas koncentrācijas 10-20 reizes pārsniedz maksimālos terapeitiskos līmeņus iespējams CNS darbības nomākums, un var būt traucēta elpošana. Taču, simptomi var būt dažādi. Ir ziņots par krampjiem pie ļoti augsta līmeņa plazmā. Ir ziņots par smadzeņu tūsku un intrakraniālo hipertensiju. Pēc lielas pārdozēšanas bijuši arī nāves gadījumi.
Pārdozēšanas gadījumā rekomendē ārstēšanu stacionārā, pacientam jāizraisa vemšana, jāveic kuņģa skalošana, jānodrošina plaušu ventilācija un jāordinē citi atbalstoši pasākumi.
Sekmīgi lietota hemodialīze un hemoperfūzija. Dažreiz arī intravenozi ievadīts naloksons, kas kombinēts ar aktivēto ogli, ko ievadīja perorāli.
SASKAŅOTS ZVA 15-11-2018
PAGE
FILENAME Convulex 150-300-500_LI_09-11-2018.doc PAGE 1/ NUMPAGES 10
SASKAŅOTS ZVA 15-11-2018
FILENAME Convulex 150-300-500_LI_28.04.2016.doc Page PAGE 1 of NUMPAGES 10
ZĀĻU APRAKSTS
▼ Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.
ZĀĻU NOSAUKUMS
Convulex 150 mg zarnās šķīstošās mīkstās kapsulas
Convulex 300 mg zarnās šķīstošās mīkstās kapsulas
Convulex 500 mg zarnās šķīstošās mīkstās kapsulas
KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 Convulex 150 mg kapsula satur 150 mg valproiskābes (Acidum Valproicum).
1 Convulex 300 mg kapsula satur 300 mg valproiskābes (Acidum Valproicum).
1 Convulex 500 mg kapsula satur 500 mg valproiskābes (Acidum Valproicum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: sorbīts (E420).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
ZĀĻU FORMA
Zarnā šķīstošā mīkstā kapsula.
150 mg kapsulas
vecrozā krāsas ovālas formas želatīna kapsulas ar zarnās šķīstošo apvalku.
300 mg kapsulas
vecrozā krāsas ovālas formas želatīna kapsulas ar zarnās šķīstošo apvalku.
500 mg kapsulas
vecrozā krāsas ovālas formas želatīna kapsulas ar zarnās šķīstošo apvalku.
KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
Terapeitiskās indikācijas
Epilepsijas
Primāri un sekundāri ģeneralizētu epilepsijas lēkmju, kā arī parciālu epileptisku lēkmju terapija.
Bipolāri traucējumi
Mānijas epizodes ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā, kad litija preparāti ir kontrindicēti vai pacients tos nepanes. Attiecībā uz pacientiem, kuriem novērota atbildreakcija pret Convulex lietošanu akūtas mānijas ārstēšanai, jāapsver ārstēšanas turpināšana pēc mānijas epizodes.
Devas un lietošanas veids
Devas
Individuālai dozēšanai Convulex pieejamas dažādās formās un stiprumos.
Epilepsija un bipolārie traucējumi
Sieviešu dzimuma bērni un sievietes reproduktīvā vecumā
Valproāta lietošana jāuzsāk un jāuzrauga speciālistam, kuram ir pieredze epilepsijas vai bipolāro traucējumu ārstēšanā. Valproātu nedrīkst lietot sieviešu dzimuma bērni un sievietes reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad citi līdzekļi nav efektīvi vai ir to nepanesība.
Valproātu jāordinē un jāizsniedz saskaņā ar Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumiem (4.3. un 4.4. apakšpunkts).
Valproātu vēlams ordinēt monoterapijā un mazākajā efektīvajā devā, ja iespējams, ilgstošas darbības zāļu formas veidā. Dienas deva jādala uz vismaz divām reizes devām (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Epilepsija
Parasti preparāta dienas deva jāsadala vairākās daļās. Valproiskābes monoterapijas gadījumā kopējo dienas devu drīkst ieņemt arī vienu reizi dienā– vakarā (ja deva nepārsniedz 15 mg/kg ķermeņa masas dienā).
Nepieciešamās dienas devas lielums variē atkarīgi no pacienta vecuma un ķermeņa masas. Optimālā deva galvenokārt ir atkarīga no krampju kontroles un regulāri noteikt aktīvās vielas koncentrāciju plazmā parasti nav nepieciešams.
Tomēr šādi mērījumi var būt noderīgi, ja krampju kontrole nav pietiekama vai, ja pastāv aizdomas par nevēlamām blakusparādībām (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Monoterapija
Pieaugušie: terapiju uzsāk ordinējot 600 mg (5-10 mg/kg ķermeņa masas) dienā, ko turpmāk pakāpeniski palielina par 5-10 mg/kg ar 3-7 dienu intervālu līdz pacientam tiek panākta krampju kontrole. Parasti tas ir devu robežās no 1000 mg līdz 2000 mg (20-30 mg/kg ķermeņa masas) dienā. Ja neizdodas panākt adekvātu krampju kontroli šajās devu robežās, devu turpmāk var palielināt līdz 2500 mg dienā.
Pediatriskā populācija: sākumā lieto 10-20 mg/kg ķermeņa masas dienā. Vēlāk devu ar 3 līdz 7 dienu starplaiku palielina par 5 – 10 mg/kg ķermeņa masas, līdz tiek panākta krampju kontrole. Parasti tas notiek devu robežās no 20 līdz 30 mg/kg ķermeņa masas dienā (orientācijai ir jāņem vērā arī tabulā ieteiktās devas). Ja, lietojot šādas devas, pietiekamu kontroli sasniegt nav iespējams, devu drīkst palielināt līdz 35 mg/kg ķermeņa masas dienā. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešamas devas, kas pārsniedz 40 mg/kg ķermeņa masas dienā.
Bērniem, kuriem nepieciešamas preparāta devas, kas lielākas par 40 mg/kg ķermeņa masas dienā, regulāri jākontrolē klīniski nozīmīgie asins ķīmiskie un hematoloģiskie parametri.
Bērni ar ķermeņa masu virs 20 kg ieteicamā sākuma deva parasti ir 300 mg dienā.
Gados vecāki pacienti: valproāta farmakokinētika var mainīties gados vecākiem pacientiem. Devas nosaka, pamatojoties uz krampju kontroli.
Ieteicamās valproāta dienas devas (tabula orientācijai):
Vecums
Ķermeņa masa
Vidējā deva
(kg)
mg dienā
ml dienā
3 - 6 mēneši
≈ 5,5 – 7,5
150
0,5 ml
6 - 12 mēneši
≈ 7,5 - 10
150 - 300
0,5-1 ml
1 - 3 gadi
≈ 10 - 15
300 - 450
1-1,5 ml
3 - 6 gadi
≈ 15 - 20
450 - 600
1,5-2 ml
7 - 11 gadi
≈ 20 - 40
600 - 1200
2-4 ml
12 - 17 gadi
≈ 40 - 60
1000 - 1500
ap 3,5-5 ml
Pieaugušie (tostarp gados vecāki pacienti
≥ 60
1200 - 2100
4-7 ml
Pacienti ar nieru mazspēju un/vai aknu darbības traucējumiem: var būt nepieciešams samazināt devu. Tā kā aktīvās vielas koncentrācijas mērījumi plazmā var būt maldinoši, deva ir jāpielāgo atbilstoši klīniskajai ainai. (skatīt arī 5.2. “Farmakokinētiskās īpašības”).
Kombinēta terapija
Sākot Convulex terapiju pacientiem, kuri jau saņem citus pretkrampju līdzekļus, to deva jāsamazina pakāpeniski. Terapija ar Convulex jāsāk pakāpeniski, preparāta mērķa devu sasniedzot aptuveni pēc 2 nedēļām. Ja Convulex lieto kombinācijā ar pretkrampju līdzekļiem, kas veicina aknu enzīmu aktivitāti, piemēram, fenitoīnu, fenobarbitālu vai karbamazepīnu, devu var būt nepieciešams palielināt par 5 līdz 10 mg/kg dienā.
Kad aknu enzīmu induktori ir atcelti, ir iespējams saglabāt adekvātu krampju kontroli, izmantojot samazinātu Convulex devu. Ja vienlaicīgi lieto barbiturātus un īpaši tad, ja novēro sedāciju (sevišķi būtiski tas ir bērniem), barbiturāta deva ir jāsamazina.
Bipolāri traucējumi
Indikācijai „Bipolāri traucējumi” nav veikti kontrolēti klīniskie pētījumi bērniem un pusaudžiem, kā arī pacientiem vecākiem par 65 gadiem.
Mānijas epizodes bipolāru traucējumu gadījumā
Pieaugušajiem
Dienas deva katrā konkrētajā gadījumā jānosaka un jākontrolē ārstējošajam ārstam.
Ieteicamā sākumdeva ir 750 mg dienā. Turklāt klīnisko pētījumu laikā ir pierādīts, ka arī 20 mg/kg ķermeņa masas lielai valproiskābes sākumdevai ir raksturīgas pieņemamas drošības īpašības. Ilgstošas darbības zāļu formas var lietot vienreiz vai divreiz dienā. Lai sasniegtu vismazāko terapeitisko devu, kas nodrošina vēlamo klīnisko efektu, deva jāpalielina pēc iespējas straujāk. Lai katram konkrētajam pacientam noteiktu vismazāko efektīvo devu, dienas deva jāpielāgo atbilstoši klīniskajai atbildreakcijai.
Vidējais valproiskābes dienas devas lielums parasti ir robežās no 1000 līdz 2000 mg. Pacienti, kas saņem par 45 mg/kg ķermeņa masas lielākas dienas devas, rūpīgi jāuzrauga.
Turpmākā mānijas epizožu ārstēšana bipolāru traucējumu gadījumā jāpielāgo individuāli, lietojot vismazāko efektīvo devu.
Pediatriskā populācija
Convulex lietošanas drošība un efektivitāte, ārstējot mānijas epizodes bipolāru traucējumu gadījumā pacientiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, nav noteikta.
Lietošanas veids.
Iekšķīgi. Kapsulas lieto nesakošļātas ēšanas laikā vai pēc ēšanas, uzdzerot šķidrumu.
Kontrindikācijas
Convulex ir kontrindicēts šādos gadījumos:
paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
aktīva aknu slimība;
smagi aknu darbības traucējumi ģimenes anamnēzē, jo īpaši, ja tie ir saistīti ar zāļu lietošanu;
aknu porfīrija;
valproāts ir kontrindicēts pacientiem ar mitohondriāliem traucējumiem, ko izraisa mutācijas kodola gēnā, kas kodē mitohondriālo enzīmu polimerāzi–y (POLG), piemēram, Alpersa–Hutenlohera sindroma (Alpers-Huttenlocher Syndrome) gadījumā, kā arī bērniem līdz divu gadu vecumam, par kuriem varētu būt aizdomas par traucējumiem saistībā ar POLG (skatīt 4.4. apakšpunktu);
Epilepsijas ārstēšana
grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad nav iespējama cita piemērota terapija (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);
sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Bipolāro traucējumu ārstēšana
grūtniecības laikā (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);
sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Grūtniecības nepieļaušanas programma
Valproātam ir liels teratogenitātes potenciāls, un bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, ir liels iedzimtu patoloģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumu risks (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Convulex ir kontrindicēts šādos gadījumos:
Epilepsijas ārstēšana
- grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad nav iespējama cita piemērota terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu);
- sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Bipolāro traucējumu ārstēšana
- grūtniecības laikā (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu);
- sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi
Ārstam, kurš paraksta šīs zāles, jānodrošina, ka:
- katrā gadījumā sarunā ar pacienti tiek novērtēti individuālie apstākļi, lai pārliecinātos par viņas sadarbošanos, pārrunātu ārstēšanas iespējas un nodrošinātu viņas izprati par riskiem un veicamajiem pasākumiem, lai šos riskus mazinātu;
- visām pacientēm tiek novērtēts grūtniecības iestāšanās potenciāls;
- paciente apzinās un ir izpratusi iedzimtu patoloģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumu risku, tai skaitā šo risku nozīmi attiecībā uz bērnu, kas in utero ir bijis pakļauts valproāta iedarbībai;
- paciente saprot nepieciešamību veikt grūtniecības testu pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc vajadzības ārstēšanas laikā;
- paciente tiek konsultēta par kontracepciju un apzinās nepieciešamību nepārtraukti lietot efektīvus kontracepcijas līdzekļus visā ārstēšanas ar valproātu periodā (papildu informāciju lūdzam skatīt šī ierāmētā brīdinājuma teksta sadaļā par kontracepciju);
- paciente saprot, ka ārstēšana regulāri (vismaz reizi gadā) jāpārskata speciālistam, kuram ir pieredze epilepsijas vai bipolāro traucējumu ārstēšanā;
- paciente saprot nepieciešamību konsultēties ar ārstu, cik drīz vien iespējams, ja viņa plāno grūtniecību, lai nodrošinātu savlaicīgu terapijas apspriešanu un pāreju uz cita veida ārstēšanu pirms bērna ieņemšanas un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas;
- paciente saprot nepieciešamību steidzami konsultēties ar savu ārstu gadījumā, ja iestājas grūtniecība;
- paciente ir saņēmusi Informatīvo bukletu pacientēm;
- paciente ir apstiprinājusi, ka ir sapratusi ar valproāta lietošanu saistīto bīstamību un ievērojamos piesardzības pasākumus (ikgadēji aizpildāmais Informētas piekrišanas dokuments).
Šie noteikumi attiecas arī uz sievietēm, kuras pašlaik nav seksuāli aktīvas, ja vien ārsts neuzskata, ka pārliecinošu iemeslu dēļ grūtniecības iestāšanās risks nepastāv.
Sieviešu dzimuma bērni
- Ārstiem jānodrošina, ka sieviešu dzimuma bērnu vecāki/ aprūpētāji saprot nepieciešamību sazināties ar speciālistu, tiklīdz sieviešu dzimuma bērnam, kurš lieto valproātu, sākas menstruācijas.
- Ārstam jānodrošina, lai sieviešu dzimuma bērnu, kam jau sākušās menstruācijas, vecākiem/ aprūpētājiem tiktu sniegta visaptveroša informācija par iedzimtu patoloģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumu risku bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, ieskaitot informāciju par šo risku nozīmīgumu bērnam.
-Ārstējošam ārstam reizi gadā jāpārskata valproāta terapijas nepieciešamība pacientēm, kurām jau notiek menstruācijas, un jāapsver iespēja izmantot cita veida ārstēšanu. Ja vienīgā piemērotā ārstēšana ir valproāta lietošana, jāpārrunā nepieciešamība izmantot efektīvas kontracepcijas metodes un, visi pārējie Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi. Speciālistam jādara viss iespējamais, lai sieviešu dzimuma bērniem pirms pieaugušā vecuma sasniegšanas terapija tiktu nomainīta uz cita veida ārstēšanu.
Grūtniecības tests
Pirms tiek sākta ārstēšana ar valproātu, jāpārliecinās, ka nav grūtniecības. Lai izslēgtu neapzinātu šo zāļu lietošanu grūtniecības laikā, ārstēšanu ar valproātu nedrīkst sākt sievietēm reproduktīvā vecumā, kurām nav iegūts veselības aprūpes speciālista apstiprināts negatīvs grūtniecības testa (plazmas grūtniecības testa) rezultāts.
Kontracepcija
Sievietēm reproduktīvā vecumā, kurām parakstīts valproāts, visā valproāta lietošanas laikā nepārtraukti jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Šīm pacientēm jānodrošina visaptveroša informācija par izsargāšanos no grūtniecības, un gadījumā, ja viņas neizmanto efektīvus kontracepcijas līdzekļus, jānodrošina konsultācija par kontracepciju. Jāizmanto vismaz viena efektīva kontracepcijas metode (vēlams, no lietotāja neatkarīga, piemēram, intrauterīnā ierīce vai implants) vai divas viena otru papildinošas kontracepcijas metodes, to vidū barjermetode. Jebkurā gadījumā, izvēloties kontracepcijas metodi, sarunā ar pacienti jāvērtē individuālie apstākļi, lai pārliecinātos par viņas iesaistīšanos un izvēlēto pasākumu ievērošanu. Ieteikumi par efektīvām kontracepcijas metodēm jāievēro pat tad, ja pacientei ir amenoreja.
Ikgadējā ārstēšanas pārskatīšana no speciālista puses
Speciālistam vismaz reizi gadā jāpārskata, vai valproāts ir pacientei piemērotākā ārstēšana. Katras ikgadējās pārskata vizītes sākumā un tās laikā speciālistam jāpārrunā Informētas piekrišanas dokuments un jānodrošina, ka paciente ir sapratusi tā saturu.
Grūtniecības plānošana
Epilepsijas indikācijas gadījumā, ja paciente plāno grūtniecību, epilepsijas ārstēšanā pieredzējušam speciālistam atkārtoti jāvērtē valproāta terapija un jāapsver citas ārstēšanas iespējas. Jādara viss iespējamais, lai pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas īstenotu pāreju uz citu ārstēšanas veidu (skatīt 4.6. apakšpunktu). Ja šāda pāreja nav iespējama, sievietei jānodrošina papildu konsultācijas par valproāta radīto risku vēl nedzimušam bērnam, lai viņa varētu pieņemt lēmumu par ģimenes plānošanu, kā informēta persona.
Bipolāro traucējumu indikācijas gadījumā, ja sieviete plāno grūtniecību, jākonsultējas ar speciālistu, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu ārstēšanā, un pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas jāpārtrauc valproāta lietošana, un, ja nepieciešams, jāīsteno pāreja uz cita veida ārstēšanu.
Grūtniecības gadījumā
Ja sievietei, kura lieto valproātu, iestājas grūtniecība, viņai nekavējoties jāvēršas pie speciālista, lai atkārtoti izvērtētu ārstēšanu ar valproātu un apsvērtu citas iespējas. Pacientes, kuras lietojušas valproātu grūtniecības laikā, un viņu partneri jānosūta pie speciālista, kuram ir pieredze teratoloģijas jomā, lai saņemtu novērtējumu un konsultācijas par šo zāļu iedarbībai pakļautu grūtniecību (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Farmaceitam jānodrošina, ka:
- paciente katrā valproāta saņemšanas reizē ir saņēmusi arī Pacientes kartīte un saprot tās saturu;
- pacientēm ir ieteikts nepārtraukt valproātu saturošo zāļu lietošanu un nekavējoties sazināties ar speciālistu, ja tiek plānota grūtniecība vai ir aizdomas par grūtniecību.
Izglītojošie materiāli
Lai veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem palīdzētu novērst valproāta iedarbību grūtniecības laikā, reģistrācijas apliecības īpašnieks ir nodrošinājis izglītojošos materiālus, lai uzsvērtu brīdinājumus un sniegtu norādījumus par valproāta lietošanu sievietēm reproduktīvā vecumā un informētu par Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumiem. Visām valproātu lietojošām sievietēm reproduktīvā vecumā jāsaņem Informatīvo bukletu pacientēm un Pacientes kartīte.
Uzsākot ārstēšanu un katrā ikgadējā valproāta terapijas pārskatīšanas reizē, speciālistam jāizmanto ikgadējā Informētas piekrišanas dokuments.
Aknas: pirms terapijas sākuma, kā arī periodiski pirmo sešu terapijas mēnešu laikā ir jāizdara parastie aknu funkcijas mērījumi. Īpaši tie nepieciešami augstam riskam pakļautiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem anamnēzē ir aknu slimība. Šādiem pacientiem nepieciešama stingra klīniska uzraudzība (skatīt arī 4.8. “Nevēlamās blakusparādības”).
Veicot aknu darbības analīzes, jānosaka protrombīna laiks, transamināzes un/vai bilirubīns un/vai fibrinogēna sadalīšanās produkti. Terapijas sākumā var pieaugt transamināžu koncentrācija. Parasti šī parādība ir pārejoša un izzūd, ja samazina preparāta devu.
Pacientiem ar bioķīmiskām novirzēm nepieciešami atkārtoti klīniski izmeklējumi un aknu funkcijas kontrole (arī protrombīna laika noteikšana), līdz atjaunojas normāls stāvoklis. Tomēr ievērojami pagarināta protrombīna laika gadījumā, jo īpaši tad, ja tas saistīts ar patoloģiskiem citu analīžu rezultātiem, terapija ir jāpārtrauc.
Starp pacientiem, kuru ārstēšanai ir tikusi izmantota valproiskābe, ir bijuši aknu disfunkcijas un mazspējas gadījumi, kuru rezultātā iestājusies nāve. Paaugstinātam riskam ir pakļauti bērni, jo īpaši, ja tie jaunāki par 3 gadiem vai ja tiem ir iedzimtas vielmaiņas vai deģeneratīvas patoloģijas, organiskas smadzeņu slimības vai smagi krampji, kas saistīti ar psihiskās attīstības aizturi. Vairums minēto gadījumu ir novērots pirmo sešu terapijas mēnešu laikā, galvenokārt starp 2. un 12. nedēļu, parasti, lietojot vairākus pretkrampju līdzekļus vienlaicīgi. Šīs pacientu grupas ārstēšanai vēlams izmantot monoterapiju.
Agrīnās aknu mazspējas stadijās diagnozes korekcijai noderīgāki ir klīniskie simptomi, nevis laboratoriskie izmeklējumi. Pirms smagām vai letālām aknu patoloģijām ir iespējami nespecifiski simptomi, kas parasti parādās pēkšņi, piemēram, krampju kontroles zudums, savārgums, vājums, letarģija, tūska, anoreksija, vemšana, sāpes vēderā, miegainība, dzelte. Minētās parādības ir indikācijas tūlītējai preparāta lietošanas pārtraukšanai. Pacientiem ir jānorāda nekavējoties ziņot par jebkuru no šādām parādībām ārstējošajam ārstam, lai tiktu veikti izmeklējumi. Joprojām nav absolūti skaidrs, kuriem izmeklējumiem ir prognozējoša nozīme, bet šķiet, ka visnozīmīgākās varētu būt analīzes, kuru rezultāti raksturo proteīnu sintēzi, piemēram, protrombīna laika analīze.
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir jāpārtrauc salicilātu vienlaicīga lietošana, jo šo vielu metabolismā iesaistīti tie paši metaboliskie procesi un tādējādi pieaug aknu mazspējas risks.
Hematoloģija: pirms terapijas sākuma, kā arī pirms ķirurģiskām manipulācijām, lai noskaidrotu, vai potenciāli ir iespējamas komplikācijas, kas saistītas ar asiņošanu, ir jāizdara noteiktas asins analīzes (jānosaka asinsaina, asinsteces laiks un koagulācijas tests) (skatīt arī 4.8“Nevēlamās blakusparādības”). Pacienti, kuriem anamnēzē ir kaulu smadzeņu bojājumi, ir rūpīgi jākontrolē.
Aizkuņģa dziedzeris: ļoti retos gadījumos ir aprakstīts smags pankreatīts, kas var būt arī letāls. Vislielākais letāla iznākuma risks ir maziem bērniem. Palielinoties vecumam, tas samazinās. Smaga pankreatīta riska faktori var būt smagi krampji vai smagas neiroloģiska rakstura patoloģijas kombinācijā ar pretkrampju terapiju. Letāla iznākuma risks pieaug, ja aknu mazspēja iestājas vienlaicīgi ar pankreatītu. Pacientiem jāiesaka nekavējoties konsultēties ar savu ārstu gadījumā, ja attīstās simptomi (piemēram, sāpes vēderā, šķebināšana vai vemšana), kas liecina par pankreatītu. Šādi pacienti rūpīgi jāizmeklē (tostarp arī amilāzes koncentrācija serumā). Ja tiek diagnosticēts pankreatīts, valproiskābes lietošana ir jāpārtrauc. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir pankreatīts, nepieciešama stingra klīniska kontrole (skatīt arī 4.8. “Nevēlamās blakusparādības”).
Ķermeņa masas pieaugums: valproāti ļoti bieži izraisa ķermeņa masas pieaugumu, kas var būt izteikts un progresējošs. Terapijas sākumā pacienti par šādu iespēju jābrīdina, kā arī jāinformē par piemērotu stratēģiju, lai līdz minimumam ierobežotu svara pieaugumu.
Sistēmiska lupus erythematosus: lai gan reti, valproāts var izraisīt vai saasināt jau esošu sistēmisku lupus erythematosus.
Hiperamoniēmija: pastāvot aizdomām par urīnvielas cikla enzimātisku nepietiekamību, pirms terapijas sākuma jāveic vielmaiņas izmeklējumi, jo pastāv ar valproāta lietošanu saistīts hiperamoniēmijas risks.
Vairogdziedzera hormoni: atkarībā no valproāta koncentrācijas plazmā tas var izspiest vairogdziedzera hormonus no to piesaistes vietas plazmas olbaltumiem un paātrināt to metabolismu, kā rezultātā ir iespējams maldinošs pieņēmums par hipotireoīdisma diagnozi.
Suicīds/suicidālas domas: saņemti ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kas tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem dažādu indikāciju gadījumā. Arī randomizētu placebo kontrolētu pētījumu meta analīze sasniedz datus par nedaudz paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības risku, lietojot pretepilepsijas līdzekļus (skatīt arī 5.1.). Šā riska rašanās mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz iespēju, ka šāds paaugstināts risks pastāv arī valproiskābes lietošanas gadījumā.
Tāpēc jāuzrauga, vai pacientam nerodas pašnāvības domas un pašnāvnieciskas uzvedības simptomi, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientam un viņa aprūpētājiem jāiesaka vērsties pie ārsta, ka pacientam rodas pašnāvības domas vai pašnāvnieciskas uzvedības simptomi.
Cukura diabēta slimnieki: tā kā valproāta eliminācija notiek galvenokārt caur nierēm, daļēji arī ketonvielu formā, ir iespējami pseidopozitīvi rezultāti, veicot urīna analīzi cilvēkiem ar iespējamu cukura diabētu.
Epilepsija: valproāta pēkšņas atcelšanas rezultātā var pieaugt krampju biežums.
Karbapenēmi: valproiskābes/nātrija valproāta un karbapenēmu vienlaikus lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Convulex kapsulas satur sorbītu (E420). Šīs zāles nedrīkst lietot pacienti ar retu iedzimtu - fruktozes nepanesību.
Pacienti ar zināmu vai iespējamu mitohondriālu slimību
Valproāts var izraisīt vai pasliktināt klīniskās pazīmes esošu mitohondriālo slimību gadījumos, ko izraisa mitohondriju DNS mutācijas, kā arī mutācijas kodola gēnā, kas kodē POLG. Galvenokārt par valproāta izraisītu akūtu aknu mazspēju un nāves gadījumiem saistībā ar aknu slimībām biežāk ziņots pacientiem ar iedzimtu neirometabolo sindromu, ko izraisa mutācijas gēnā, kas atbildīgs par mitohondriālo enzīmu polimerāzi y (POLG), piemēram, Alpersa–Hutenlohera sindroma gadījumā.
Par traucējumiem, kas saistīti ar POLG, būtu jādomā pacientiem ar šādiem traucējumiem ģimenes anamnēzē vai pacientiem ar simptomiem, kas liecina par traucējumiem, kas saistīti ar POLG, piemēram, bet ne tikai, neizskaidrojama encefalopātija, refraktāra epilepsija (fokāla, miokloniska), ilgstoša epilepsijas lēkme (status epilepticus), aizkavēta attīstība, psihomotorā regresija, aksonāla sensomotora neiropātija, miopātija, smadzenīšu ataksija, oftalmoplēģija vai komplicēta migrēna ar auru, kas saistīta ar pakauša daivas simptomiem. Saistībā ar pašreizējo klīnisko praksi pacientiem ar šādiem traucējumiem ir jāveic POLG mutācijas izmeklējumi diagnozes precizēšanai (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Valproāta ietekme uz citām zālēm
Neiroleptiskie līdzekļi, MAO inhibitori, antidepresanti un benzodiazepīna atvasinājumi: valproāts var potencēt citu psihotropo zāļu, piemēram, neiroleptisko līdzekļu, MAO inhibitoru, antidepresantu un benzodiazepīna atvasinājumu, iedarbību, tādēļ ir nepieciešama rūpīga klīniska kontrole un, ja nepieciešams, devas korekcija. Kombinācija ar klonazepāmu var izraisīt absansus.
Alkohols: valproāts var potencēt alkohola iedarbību.
Fenobarbitāls: valproāts, inhibējot fenobarbitāla metabolismu aknās, paaugstina tā koncentrāciju plazmā un ir iespējama sedācija, jo īpaši bērniem. Tādējādi pirmo 15 kombinētas terapijas dienu laikā ir ieteicama pastāvīga klīniska kontrole. Ja novēro sedāciju, nekavējoties jāsamazina fenobarbitāla deva. Ja, nepieciešams, var būt jānosaka fenobarbitāla koncentrācija plazmā.
Primidons: valproāts paaugstina primidona koncentrāciju plazmā, pastiprinot tā nevēlamo blakusparādību (piemēram, sedācijas) izpausmes. Ilgstošas terapijas laikā šie simptomi parasti izzūd. Ir ieteicama rūpīga klīniska kontrole, jo īpaši kombinētas terapijas sākumā. Ja nepieciešams, jākoriģē deva.
Fenitoīns: valproāts samazina kopējo fenitoīna koncentrāciju plazmā. Turklāt valproāts palielina fenitoīna brīvās formas daudzumu un ir iespējami pārdozēšanas simptomi (valproiskābe izspiež fenitoīnu no tā piesaistes vietām plazmas olbaltumiem un samazina tā metabolismu aknās), tādēļ ir nepieciešama cieša klīniska kontrole. Nosakot fenitoīna koncentrāciju plazmā, īpaši ir jānosaka tā nesaistītās frakcijas daudzums.
Karbamazepīns: tā kā valproāts potencē karbamazepīna toksisko ietekmi, gadījumos, kad valproātu lieto vienlaicīgi ar karbamazepīnu, ir aprakstīta klīniska toksicitāte. Ir ieteicama rūpīga klīniska kontrole, jo īpaši kombinētas terapijas sākumā. Ja nepieviešams, atbilstoši jākoriģē deva.
Lamotrigīns: valproāts var samazināt lamotrigīna metabolismu un pagarināt tā vidējo pusperiodu. Ja nepieciešams, ir jākoriģē deva (samazina lamotrigīna devu). Lamotrigīna un valproāta kombinācija var palielināt (smagu) ādas reakciju risku. Īpaši tas iespējams bērniem.
Zidovudīns: valproāts var paaugstināt zidovudīna koncentrāciju plazmā, kā rezultātā var pieaugt zidovudīna toksicitāte.
No K vitamīna atkarīgie antikoagulanti un acetilsalicilskābe: pēc valproāta izraisītas izspiešanas no proteīnu piesaistes vietas var pastiprināties varfarīna un citu kumarīna grupas antikoagulantu iedarbība, kā arī acetilsalicilskābes antitrombocītiskā aktivitāte. Lietojot perorālos antikoagulantus, bieži jākontrolē protrombīna laiks.
Temozolomīds: vienlaicīga temozolomīda un valproāta lietošana var nedaudz samazināt temozolomīda klīrensu. Uzskata, ka šai parādībai nav klīniskas nozīmes.
Citu zāļu ietekme uz valproātu
Pretepilepsijas līdzekļi ar enzīmus inducējošu iedarbību (tostarp fenitoīns, fenobarbitāls, primidons un karbamazepīns) samazina valproāta koncentrāciju plazmā. Kombinētas terapijas gadījumā devas jākoriģē atbilstoši aktīvo vielu koncentrācijai asinīs.
No otras puses, valproāta un felbamāta kombinācija var paaugstināt valproāta koncentrāciju plazmā, tādēļ ir jākontrolē valproiskābes deva.
Gan meflokvīns, gan hlorokvīns var pazemināt krampju slieksni. Turklāt meflokvīns var samazināt valproāta koncentrāciju. Var būt nepieciešams atbilstoši koriģēt valproiskābes devu.
Gadījumā, ja vienlaicīgi lieto valproiskābi un preparātus, kas spēcīgi saistās ar proteīniem (piemēram, acetilsalicilskābi), plazmā var pieaugt brīvas valproiskābes koncentrācija.
Gadījumā, ja vienlaicīgi lieto cimetidīnu vai eritromicīnu, sakarā ar samazinātu metabolismu aknās var pieaugt valproāta koncentrācija plazmā.
Valproiskābes un karbapenēmu vienlaikus lietošanas gadījumā ziņots par valproiskābes līmeņa samazināšanos asinīs par 60 – 100% divu dienu laikā. Tiek uzskatīts, ka straujās un stipri izteiktās valproiskābes līmeņa samazināšanās dēļ pacientiem ar stabilizētu valproiskābes terapiju valproiskābes vienlaikus lietošana ar karbapenēmiem nav kontrolējama un tāpēc no tās jāizvairās (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kolestiramīns var samazināt valproiskābes absorbciju.
Citi mijiedarbības veidi
Piesardzību ieteicams ievērot gadījumos, kad valproiskābi lieto kombinācijā ar jaunākajiem pretepilepsijas līdzekļiem, kuru farmakodinamiskās īpašības nav īsti noskaidrotas.
Valproāts aknu enzīmus inducē nenozīmīgi, tādēļ perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāte netiek ietekmēta.
Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Valproāts ir kontrindicēts bipolāro traucējumu ārstēšanai grūtniecības laikā. Valproāts ir kontrindicēts epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā, izņemot gadījumā, ja nav citas piemērotas terapijas. Valproāts ir kontrindicēts sievietēm reproduktīvā vecumā, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti Grūtniecības nepieļaušanas programmas nosacījumi (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Teratogenitāte un ietekme uz attīstību
Gan valproāta monoterapija, gan valproāta politerapija ir saistīta ar patoloģisku grūtniecības iznākumu. Pieejamie dati liecina, ka pretepilepsijas politerapija, kas ietver valproātu, ir saistīta ar lielāku iedzimtu malformāciju risku nekā valproāta monoterapija.
Iedzimtas malformācijas
Metaanalīzē iegūtie dati (arī no reģistriem un kohortas pētījumiem) liecina, ka 10,73 % bērnu, kas dzimuši ar epilepsiju slimām, grūtniecības laikā tikai valproātu lietojušām sievietēm, ir iedzimtas malformācijas (95 % TI: 8,16–13,29). Šis nozīmīgu malformāciju risks ir lielāks nekā kopējā populācijā, kur risks ir aptuveni 2 – 3 %. Risks ir devatkarīgs, taču nav iespējams noteikt sliekšņa devu, par kuru mazāku valproāta devu lietošana risku nerada.
Pieejamie dati liecina, ka biežāk rodas gan nelielas, gan nozīmīgas malformācijas. Biežākie malformāciju veidi ir nervu caurulītes defekti, sejas dismorfisms, lūpas un aukslēju šķeltne, kraniostenoze, sirds, nieru un uroģenitālās sistēmas defekti, ekstremitāšu defekti (arī spieķa kaula bilaterāla aplāzija) un multiplas anomālijas dažādās orgānu sistēmās.
Attīstības traucējumi
Dati liecina, ka valproāta iedarbība in utero var nevēlami ietekmēt bērna garīgo un fizisko attīstību. Risks ir šķietami devas atkarīgs, taču pēc pieejamiem datiem nav iespējams noteikt sliekšņa devu, par kuru mazāku valproāta devu lietošana risku nerada. Precīzs gestācijas periods, kad pastāv šīs iedarbības risks, nav skaidrs, un riska iespējamību nevar izslēgt visā grūtniecības laikā.
Pētījumi par pirmsskolas vecuma bērniem, kas in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, liecina, ka līdz pat 30 – 40 % bērnu ir kavēta agrīnā attīstība, piemēram, bērns sāk runāt un staigāt vēlāk, ir vājākas intelektuālās spējas, vājas valodas prasmes (runa un sapratne) un atmiņas traucējumi.
Inteliģences koeficients (IQ), kas noteikts skolas vecuma bērniem (6 gadu vecumā), kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, vidēji bija par 7 – 10 punktiem mazāks nekā bērniem, kas bija pakļauti citu pretepilepsijas līdzekļu iedarbībai. Lai arī nevar izslēgt citu jaucējfaktoru nozīmi, pierādījumi par bērniem, kuri pakļauti valproāta iedarbībai, liecina, ka intelektuālās attīstības traucējumu risks var nebūt atkarīgs no mātes IQ.
Datu par ilgtermiņa galarezultātiem ir maz.
Pieejamie dati liecina, ka bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, ir lielāks autiskā spektra traucējumu risks (aptuveni trīs reizes) un bērnu autisma risks (aptuveni piecas reizes) nekā kopējā pētījuma populācijā.
Neliels datu apjoms liecina, ka bērniem, kuri in utero bijuši pakļauti valproāta iedarbībai, var būt lielāka uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (UDHT) simptomu rašanās iespēja.
Ja sieviete plāno grūtniecību
Epilepsijas indikācijas gadījumā, ja paciente plāno grūtniecību, epilepsijas ārstēšanā pieredzējušam speciālistam atkārtoti jāvērtē valproāta terapija un jāapsver citas ārstēšanas iespējas. Jādara viss iespējamais, lai pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas īstenotu pāreju uz citu ārstēšanas veidu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šāda pāreja nav iespējama, sievietei jānodrošina papildu konsultācijas par valproāta radīto risku vēl nedzimušam bērnam, lai viņa varētu pieņemt lēmumu par ģimenes plānošanu kā informēta persona.
Bipolāro traucējumu indikācijas gadījumā, ja sieviete plāno grūtniecību, jākonsultējas ar speciālistu, kuram ir pieredze bipolāro traucējumu ārstēšanā, un pirms grūtniecības iestāšanās un pirms kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukšanas jāpārtrauc valproāta lietošana, un, ja nepieciešams, jāīsteno pāreja uz cita veida ārstēšanu.
Sievietes grūtniecības laikā
Valproāta lietošana bipolāru traucējumu ārstēšanai grūtniecības laikā ir kontrindicēta. Valproāta lietošana epilepsijas ārstēšanai grūtniecības laikā ir kontrindicēta, izņemot gadījumus, kad nav iespējama cita piemērota terapija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ja sievietei, kura lieto valproātu, iestājas grūtniecība, viņai nekavējoties jāvēršas pie speciālista, lai atkārtoti izvērtētu ārstēšanu ar valproātu un apsvērtu citas ārstēšanas iespējas. Toniski-kloniski krampji un status epilepticus ar hipoksiju mātei grūtniecības laikā var būt saistīti ar īpašu letalitātes risku mātei un vēl nedzimušajam bērnam.
Ja, neskatoties uz zināmajiem valproāta riskiem grūtniecības laikā un pēc citu ārstēšanas iespēju rūpīgas izvērtēšanas, sievietei grūtniecības laikā izņēmuma kārtā ir jālieto valproāts epilepsijas ārstēšanai, ieteicams:
lietot mazāko efektīvo devu un sadalīt valproāta dienas devu vairākās mazākās devas, kas jālieto dienas laikā. Lai izvairītos no augstas maksimālās koncentrācijas plazmā, salīdzinājumā ar citām zāļu formām vēlams dot priekšroku ilgstošas darbības zāļu formas lietošanai (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Visas pacientes, kuras lietojušas valproātu grūtniecības laikā, un viņu partneri jānosūta pie speciālista, kuram ir pieredze teratoloģijas jomā, lai saņemtu novērtējumu un konsultācijas par šo zāļu iedarbībai pakļautu grūtniecību. Jānodrošina specializēta prenatālā uzraudzība, lai konstatētu iespējamos nervu caurulītes defektus vai citas patoloģijas. Nervu caurulītes defektu risku, kāds var būt jebkurā grūtniecības gadījumā, var mazināt folātu aizstājterapija pirms grūtniecības iestāšanās. Tomēr pieejamie pierādījumi neliecina, ka tā novērstu iedzimtu traucējumu vai patoloģiju risku, ko rada valproāta iedarbība.
Risks jaundzimušajam
Ļoti retos gadījumos jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu, ziņots par hemorāģiskā sindroma rašanos. Šis hemorāģiskais sindroms ir saistīts ar trombocitopēniju, hipofibrinogenēmiju un/vai citu asinsreces faktoru daudzuma samazināšanos. Ticis ziņots arī par afibrinogenēmiju, kas var būt letāla. Taču šis sindroms ir jāatšķir no K vitamīna faktoru daudzuma samazināšanās, ko ierosina fenobarbitāls un enzīmu induktori. Tāpēc jaundzimušajiem jānosaka trombocītu skaits, fibrinogēna līmenis plazmā, jāveic asinsreces testi un jāpārbauda asinsreces faktori.
Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības trešajā trimestrī lietojušas valproātu, ziņots par hipoglikēmijas gadījumiem.
Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu, ziņots par hipotireozes gadījumiem.
Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības pēdējā trimestrī lietojušas valproātu, iespējams zāļu pārtraukšanas sindroms (kā, piemēram, ažitācija, aizkaitināmība, pastiprināta uzbudināmība, nervozitāte, hiperkinēzija, tonusa traucējumi, trīce, krampji un barošanas traucējumi).
4.6.2. Barošana ar krūti
Valproāts izdalās cilvēka mātes pienā koncentrācijā, kas atbilst 1 % līdz 10 % līmeņa mātes serumā. Zāles lietojušo sieviešu ar krūti barotajiem jaundzimušajiem/zīdaiņiem konstatēti hematoloģiski traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Ņemot vērā krūts barošanas radīto ieguvumu bērnam un terapijas nozīmi sievietei, ir jāpieņem lēmums pārtraukt krūts barošanu vai pilnīgi/uz laiku pārtraukt Convulex lietošanu.
4.6.3. Fertilitāte
Sievietēm, kas lieto valproātu, ziņots par amenoreju, policistiskām olnīcām un paaugstinātu testosterona līmeni (skatīt 4.8. apakšpunktu). Valproāta lietošana var izraisīt fertilitātes traucējumus arī vīriešiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Gadījumu ziņojumi liecina, ka fertilitātes traucējumi pēc ārstēšanas pārtraukšanas ir atgriezeniski.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Daudzos gadījumos krampju kontrole, kas panākta valproāta terapijas rezultātā, pacientiem dod iespēju aktīvi piedalīties ceļu satiksmē.
Tomēr pacienti, kuri vada transportlīdzekļus vai apkalpo mehānismus, ir jābrīdina par pārejošas miegainības risku, jo īpaši gadījumos, ja izmanto kombinācijas ar dažiem pretepilepsijas līdzekļiem vai benzodiazepīna atvasinājumiem.
Nevēlamās blakusparādības
Saskaņā ar sekojošo sastopamības biežumu tiek sniegts blakusparādību novērtējums:
ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100, < 1/10); retāk (≥ 1/1 000, < 1/100); reti (≥ 1/10 000, < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Valproāts inhibē trombocītu agregācijas otro stadiju, kas izraisa asiņošanas laika pieaugumu un bieži – arī trombocitopēniju. Šīs izmaiņas parasti ir saistītas ar devām, kas pārsniedz ieteiktās, un ir atgriezeniskas. Trombocitopātija, kas saistīta ar VIII faktora/fon Villebranda faktora deficītu var pagarināt arī asinsteces laiku. Atsevišķos gadījumos ir iespējama fibrinogēna daudzuma samazināšanās.
Bieži ir iespējams viegls, atgriezenisks kaulu smadzeņu darbības nomākums. Spontāna zilumu veidošanās un asiņošana ir indikācijas līdz to iemesla noskaidrošanai preparātu atcelt. Ir iespējama agranulocitoze un dažkārt arī limfocitoze. Retos gadījumos ir aprakstīta eritrocītu hipoplāzija, leikopēnija un pancitopēnija. Pārtraucot terapiju, asinsaina normalizējas.
Nervu sistēmas traucējumi
Dažkārt ir aprakstīta ataksija, vertigo un trīce. Parādību izpausmes ir saistītas ar devas lielumu.
Dažkārt ir aprakstīta sedācija, parasti kombinētas terapijas laikā, izmantojot arī citus pretkrampju līdzekļus. Monoterapijas gadījumā tā ir novērota reti, terapijas agrīnā stadijā. Sedācija parasti ir pārejoša. Retos gadījumos ir aprakstīta letarģija un apjukums, kas dažkārt progresē par stuporu, kam dažkārt pievienojas halucinācijas vai krampji. Ļoti reti ir novērota encefalopātija un koma. Šādas parādības bieži ir saistītas ar pārāk lielu sākuma devu lietošanu, pārāk strauju devas pieaugumu vai vienlaicīgu citu pretkrampju līdzekļu, īpaši fenobarbitāla, lietošanu. Preparātu atceļot vai samazinot tā devu, parādības parasti ir pārejošas.
Ļoti retos gadījumos ir aprakstīti pārejoši ekstrapiramidāli simptomi, arī parkinsonisms, vai pārejoša plānprātība, kas saistīta ar pārejošu smadzeņu atrofiju.
Var pieaugt modrība. Parasti tas ir vēlams, tomēr dažkārt ir aprakstīta agresija, hiperaktivitāte un uzvedības traucējumi.
Retos gadījumos ir aprakstīts troksnis ausīs un dzirdes zudums (pārejošs vai nepārejošs), tomēr šo parādību cēlonis nav noskaidrots.
Retāk ir aprakstītas galvassāpes un nistagms.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti reti ir aprakstīts pankreatīts, kura gaita dažkārt ir letāla (skatīt arī 4.4. apakšpunktu). Var pieaugt apetīte. Terapija ar valproiskābi ļoti bieži izraisa ķermeņa masas pieaugumu, kas var būt izteikts un progresējošs (skatīt arī 4.4 apakšpunktu). Terapijas sākumā ir iespējams neliels kuņģa un zarnu trakta kairinājums. Ir iespējama šķebināšana, vemšana, caureja, anoreksija un aizcietējums.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Ir bijuši atsevišķi ziņojumi par atgriezenisku Fankoni sindromu (nieru proksimālo kanālu funkcijas defekts, kas izraisa glikozūriju, aminoskābju nonākšanu urīnā, fosfatūriju un urikozūriju), kas saistīts ar valproiskābes terapiju. Sindroma cēlonis vēl nav skaidrs.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: naga un naga gultnes bojājumi.
Dažiem pacientiem ir novērota pārejoša matu izkrišana. Šī parādība nav saistīta ar devas lielumu. Matu ataugšana parasti sākas sešu mēnešu laikā, tomēr tie var kļūt cirtaināki nekā agrāk. Retos gadījumos ir aprakstīta porfīrija. Ļoti retos gadījumos ir aprakstīts hirsūtisms un pinnes.
Retos gadījumos ir aprakstītas ādas reakcijas, piemēram, eksantēma. Izņēmuma gadījumos ir aprakstīta toksiska epidermāla nekrolīze, Stīvensa-Džonsona sindroms un multiformā eritēma.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Ir saņemti ziņojumi par samazinātu kaulu minerālblīvumu, osteopēniju, osteoporozi un kaulu lūzumiem pacientiem, kas ilgstoši ārstēti ar valproiskābi. Nav atklāts mehānisms, kā valproiskābe iedarbojas uz kaulu metabolismu.
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Atsevišķos gadījumos ir aprakstīta dismenoreja vai amenoreja. Ļoti reti ir novērota ginekomastija.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Reti: aptaukošanās.
Ir iespējama hiperamoniēmija bez aknu funkcijas analīžu rezultātu izmaiņām. Bieži ir iespējama izolēta, vidējas intensitātes hiperamoniēmija. Parasti tā ir pārejoša un terapiju pārtraukt nav nepieciešams. Tomēr hiperamoniēmijai var pievienoties klīniski simptomi, piemēram, vemšana, ataksija un pieaugoši apziņas traucējumi. Šādu simptomu gadījumā valproiskābes lietošana ir jāpārtrauc. Ir aprakstīta arī ar neiroloģiskiem simptomiem saistīta hiperamoniēmija (skatīt arī 4.4 apakšpunktu). Retos gadījumos ir aprakstīta tūska.
Imūnās sistēmas traucējumi
Dažkārt ir aprakstīts vaskulīts. Ir aprakstītas alerģiskas reakcijas (robežās no izsitumiem līdz paaugstinātas jutības reakcijām). Retāk ir aprakstīta sistēmiska sarkanā vilkēde.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Terapijas sākumā ir iespējams pārejošs transamināžu līmeņa pieaugums. Retākos gadījumos pēc valproiskābes ieņemšanas ir aprakstīti smagi aknu bojājumi. Atsevišķos gadījumos iznākums bija letāls (skatīt arī 4.4. apakšpunktu). Retos gadījumos ir aprakstīta porfīrija.
Psihiskie traucējumi
Depresija.
Iedzimtas, pārmantotas un ģenētiskas izcelsmes traucējumi
Iedzimtas malformācijas un attīstības traucējumi (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv.
Pārdozēšana
Ir aprakstīti gan nejaušas, gan tīšas pārdozēšanas gadījumi. Ja aktīvās vielas koncentrācija plazmā maksimālo terapeitisko koncentrāciju pārsniedz no 5 līdz 6 reizēm, citi simptomi, izņemot sliktu dūšu, vemšanu un reiboni, nav gaidāmi.
Masīvas pārdozēšanas gadījumā, t. i., ja aktīvās vielas koncentrācija plazmā maksimālo terapeitisko koncentrāciju pārsniedz 10 līdz 20 reizes (skatīt arī 5.2. apakšpunktu), ir iespējams smags CNS darbības nomākums un elpošanas nomākums, tomēr simptomi var ievērojami variēt. Ja aktīvās vielas koncentrācija plazmā ir ļoti augsta, ir aprakstīti krampji. Ir aprakstīta smadzeņu tūska un intrakraniāla hipertensija. Pēc ārkārtīgi masīvas pārdozēšanas ir bijuši vairāki nāves gadījumi.
Pārdozēšanai ir ieteicama stacionāra terapija, kas ietver vemšanas izraisīšanu, kuņģa skalošanu, mākslīgu plaušu ventilāciju un citus pasākumus dzīvības funkciju uzturēšanai.
Veiksmīgi ir izmantota hemodialīze un hemoperfūzija. Ir lietots arī naloksons (intravenozi), dažkārt kombinācijā ar aktivēto ogli perorāli.
FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, taukskābju atvasinājumi.
ATĶ kods: N03A G01.
Darbības mehānisms
Visticamāk, vielas darbības mehānisms ir gamma-aminosviestskābes (GASS) inhibējošās iedarbības veicināšana, iedarbojoties uz turpmāko GASS sintēzi un metabolismu.
Glutamīnskābes dekarboksilāzes aktivācijas un GASS transamināzes inhibīcijas rezultātā sinaptosomās un starpsinaptiskajā spraugā ievērojami pieaug GASS koncentrācija. Kā inhibējošs neiromediators GASS kavē pre- un postsinaptisko izlādi un tādējādi novērš krampju tālāko attīstību.
Farmakodinamiskā iedarbība
Valproiskābe ir pretkrampju līdzeklis.
Valproāta psihotropā iedarbība uzlabo vizuāli- motoro koordināciju un koncentrēšanās spēju.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Vairākos placebo-kontrolētos klīniskajos pētījumos pierādīta valproāta laba efektivitāte un ātra darbība mānijas epizožu ārstēšanā pacientiem ar mānijas- depresijas (bipolāriem) traucējumiem.
Vairākos placebo- kontrolētos klīniskajos pētījumos pierādīta valproāta efektivitāte migrēnas lēkmju profilaksē. Ilgstoša lietošana šādas indikācijas gadījumā tiks novērtēta tuvāko 3 gadu periodā.
11 pretkrampju zāļu, lietotas epilepsijas un psihisku traucējumu (tai skaitā bipolārie traucējumi, šizofrēnija un trauksmes stāvokļi) vai citu traucējumu (tai skaitā neiropātisko sāpju) ārstēšanā, randomizētu placebo kontrolētu pētījumu meta analīze (kopumā 199 pētījumi ar 27.863 pacientiem zāļu grupā un 16.029 pacientiem placebo grupā) sniedz datus par nedaudz paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības risku, pacientiem zāļu grupā salīdzinot ar pacientiem placebo grupā. Šos gadījumus novēroja starp 2 un 24 terapijas nedēļu visu zāļu pētījumos līdzīgi. Paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības risks pretepilepsijas zāļu pacientiem ārstētiem ar pretepilepsijas zālēm tika novērtēts ar 0.43 %, kas ir gandrīz divas reizes augstāks, nekā placebo pacientu grupai ar 0.24%, kas atbilst 2 papildus gadījumiem uz 1000 pacientiem pretepilepsijas zāļu grupā salīdzinot ar pacientiem placebo grupā.
Farmakokinētiskās īpašības
Absorbcija
Aktīvā viela no kapsulām, kas ir rezistenta pret kuņģa skābi, atbrīvojas tikai tievajās zarnās, kur arī tiek absorbēta. Absolūtā biopieejamība ir gandrīz 100%. Visaugstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2-3 stundas pēc lietošanas. Vienlaicīga barības uzņemšana absorbētās aktīvās vielas daudzumu neietekmē. Atkarībā no laika intervāla starp devām, līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 2 - 4 dienām. Efektīvā terapeitiskā koncentrācija plazmā epilepsijas slimniekiem ir robežās no 40 līdz 100 mg/l (278-694 µmol/l) un 50 līdz 125 mg/l (300-750 µmol/l) dažiem pacientiem ar bipolāriem traucējumiem vai migrēnu. Ir novērotas izteikta inter- un intra- individuāla plazmas koncentrācijas mainība.
Izkliede
Valproāta saistība ar plazmas proteīniem ir aptuveni 80-95%. Ja koncentrācija plazmā pārsniedz 100 mg/l, brīvās frakcijas daudzums pieaug. Valproāts galvenokārt izkliedējas asinīs. Valproāta koncentrācija cerebrospinālajā šķidrumā ir salīdzināma ar brīvā valproāta koncentrāciju plazmā. Valproāts šķērso placentāro barjeru un izdalās arī ar mātes pienu (1 - 10% no kopējās koncentrācijas serumā).
Biotransformācija
Valproāts metabolizējas aknās, galvenokārt glikuronizācijas ceļā. Valproāts inhibē citohroma P450 enzīmu sistēmu.
Eliminācija
Valproāta ekskrēcija galvenokārt notiek glikuronskābes atvasinājumu formā caur nierēm. Eliminācijas pusperiods ir 10 - 15 stundas. Bērniem tas ir ievērojami īsāks – 6 - 10 stundas.
Īpašas pacientu grupas.
Gados vecāki pacienti: gados vecākiem pacientiem valproāta farmakokinētika var būt izmainīta palielinātās izkliedes un samazinātās proteīnu saistīšanās dēļ, kas rezultējas brīvās zāļu frakcijas koncentrācijas pieaugumā.
Pacienti ar nieru mazspēju: sakarā ar samazinātu saistīšanos ar proteīniem, kā rezultātā pieaug brīvās aktīvās vielas koncentrācija, pacientiem ar nieru mazspēju valproāta farmakokinētika var mainīties.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem: aknu cirozes slimniekiem un pacientiem, kuri atveseļojas pēc akūta hepatīta, salīdzinot ar kontroles grupu, eliminācijas pusperiods ir ievērojami ilgāks, kas norāda, ka pacientiem ar aknu disfunkciju ir traucēts vielas klīrenss.
Preklīniskie dati par drošumu
Valproāta hroniskās toksicitātes pētījumu rezultāti pierāda, ka žurkām un suņiem samazinās spermatoģenēze un atrofējas sēklinieki. Genotoksicitātes pārbaudes mutagēnu potenciālu neuzrāda. Kancerogenitātes pētījumos vīriešu dzimuma žurkām tika konstatēts paaugstināts zemādas fibrosarkomu biežums. Šo datu nozīme cilvēkam nav zināma. Ir viennozīmīgi pierādīts, ka dzīvniekiem valproāts ir teratogēns.
FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
Palīgvielu saraksts
Hidrogenēts cietes hidrolizāts (satur sorbītu (E420) un mannītu (E421)), glicerīns 85 %, želatīns, titāna dioksīds (E 171), sarkanais dzelzs oksīds (E 172), sālsskābe, metakrilskābes etilakrilāta kopolimēra (1:1) dispersija, trietilcitrāts, makrogols 6000, II tipa glicerīna monostearāts.
Nesaderība
Nav zināma.
Uzglabāšanas laiks
5 gadi.
Uzglabāšanas noteikumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C! Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Neatdzesēt un nesasaldēt.
Iepakojuma veids un saturs
Al/PVH/PVDH vai Al/PVH blistera iepakojumā 100 kapsulas.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
G. L. Pharma GmbH, Schlossplatz 1, 8502 Lannach, Austrija.
REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS (I)
Convulex 150 mg- 99-0604
Convulex 300 mg- 99-0605
Convulex 500 mg- 99-0606
PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1999. gada 8. septembris.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 27. Novembris.
TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
09/11/2018
SASKAŅOTS ZVA 15-11-2018
PAGE
FILENAME Convulex 150-300-500_ZA_09-11-2018.doc Page PAGE 1 of NUMPAGES 15
