Ceftriaxone Kabi

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ceftriaxone Kabi 2 g pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrā flakonā ar pulveri infūziju šķīduma pagatavošanai ir ceftriaksona nātrija sāls, kura daudzums atbilst 2 g ceftriaksona (ceftriaxonum).

Satur 166 mg nātrija (atbilst 7,2 mmol).

Zāles nesatur palīgvielas vai konservantus.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

Flakoni satur baltu vai iedzeltenu pulveri.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ceftriaxone Kabi indicēts šādu infekciju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem, tai skaitā laikā dzimušiem jaundzimušajiem (sākot no dzimšanas brīža):

bakteriāls meningīts;

sadzīvē iegūta pneimonija;

hospitāla pneimonija;

akūts vidusauss iekaisums;

intraabdominālas infekcijas;

komplicētas urīnceļu infekcijas (tai skaitā pielonefrīts);

kaulu un locītavu infekcijas;

komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

gonoreja;

sifiliss;

bakteriālas izcelsmes endokardīts.

Ceftriaxone Kabi var lietot:

lai pieaugušajiem ārstētu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības akūtus paasinājumus;

lai pieaugušajiem un bērniem, arī jaundzimušajiem no 15 dienu vecuma, ārstētu diseminētu Laima boreliozi (agrīnu (II stadijā) un vēlīnu (III stadijā));

preoperatīvai operācijas vietas infekciju profilaksei;

lai ārstētu neitropēniskus pacientus ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ;

lai ārstētu pacientus, kam ir saistībā ar kādu no iepriekš minētajām infekcijām radusies bakterēmija, vai ja ir aizdomas par šādu saistību.

Ja iespējamie ierosinātāji neatbilst Ceftriaxone Kabi darbības spektram, tas jālieto kopā ar citiem antibakteriāliem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Jāievēro vietējās oficiālās vadlīnijas par pretmikrobu līdzekļu pareizu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Deva ir atkarīga no slimības smaguma, izraisītāja jutības, infekcijas lokalizācijas un veida, kā arī

pacienta vecuma un nieru/aknu darbības.

Nākamajās tabulās ieteiktās devas ir parastās ieteicamās devas attiecīgo indikāciju gadījumos. Īpaši smagos gadījumos jāapsver nepieciešamība lietot lielākās ieteiktā diapazona devas.

Pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma ar ķermeņa masu ≥50 kg

Ceftriaksona deva*

Ārstēšanas biežums**

Indikācijas

1 ‑ 2 g

Vienreiz dienā

Sadzīvē iegūta pneimonija

Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības akūti paasinājumi

Intraabdominālas infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas (tai skaitā pielonefrīts)

2 g

Vienreiz dienā

Hospitāla pneimonija

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

Kaulu un locītavu infekcijas

2 ‑ 4 g

Vienreiz dienā

Lai ārstētu neitropēniskus pacientus ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ

Bakteriāls endokardīts

Bakteriāls meningīts

* Dokumentētas bakterēmijas gadījumos jāapsver nepieciešamība lietot lielākās ieteiktā diapazona devas.

** Lietošanu divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām) var apsvērt, ja kopējā dienas deva pārsniedz 2 g.

Indikācijas pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma (≥50 kg), kuru gadījumā nepieciešamas specifiskas dozēšanas shēmas:

Akūts vidusauss iekaisums

Intramuskulāri var ievadīt vienreizēju 1 ‑ 2 g lielu Ceftriaxone Kabi devu.

Ierobežoti dati liecina, ka tad, ja pacients ir smagi slims vai iepriekšējā terapija bijusi neveiksmīga, Ceftriaxone Kabi var būt efektīvs, ja to trīs dienas ievada intramuskulāri pa 1 ‑ 2 g dienā.

Preoperatīva operācijas vietas infekciju profilakse

2 g vienreizējas devas veidā pirms operācijas.

Gonoreja

500 mg vienreizējas intramuskulāras devas veidā.

Sifiliss

Parastā ieteicamā deva ir 10–14 dienas pa 500 mg ‑ 1 g vienreiz dienā, neirosifilisa gadījumā devu palielinot līdz 2 g vienreiz dienā. Ieteiktās devas sifilisa, arī neirosifilisa, ārstēšanai pamato ierobežoti dati. Jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Diseminēta Laima borelioze (agrīna [2. stadija] un vēlīna [3. stadija])

2 g vienreiz dienā 14-21 dienu. Ieteicamais ārstēšanas ilgums atšķiras, tādēļ jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Pediatriskā populācija

Jaundzimušie, zīdaiņi un bērni no 15 dienu līdz 12 gadu vecumam (<50 kg)

Bērniem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, jālieto parastā pieaugušajiem paredzētā deva.

Ceftriaksona deva*

Ārstēšanas biežums**

Indikācijas

50 ‑ 80 mg/kg

Vienreiz dienā

Intraabdominālas infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas (arī pielonefrīts)

Sadzīvē iegūta pneimonija

Hospitāla pneimonija.

50 ‑ 100 mg/kg

(ne vairāk kā 4 g)

Vienreiz dienā

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

Kaulu un locītavu infekcijas

Lai ārstētu neitropēniskus pacientus ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ

80 ‑ 100 mg/kg

(ne vairāk kā 4 g)

Vienreiz dienā

Bakteriāls meningīts

100 mg/kg

(ne vairāk kā 4 g)

Vienreiz dienā

Bakteriāls endokardīts

* Dokumentētas bakterēmijas gadījumos jāapsver nepieciešamība lietot lielākās ieteiktā diapazona devas.

** Lietošanu divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām) var apsvērt, ja kopējā dienas deva pārsniedz 2 g.

Indikācijas jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem no 15 dienu līdz 12 gadu vecumam (<50 kg), kurām nepieciešamas specifiskas dozēšanas shēmas:

Akūts vidusauss iekaisums

Sākotnējai akūta vidusauss iekaisuma ārstēšanai intramuskulāri var ievadīt vienreizēju 50 mg/kg lielu Ceftriaxone Kabi devu. Ierobežoti dati liecina, ka tad, ja bērns ir smagi slims vai sākotnējā terapija bijusi neveiksmīga, Ceftriaxone Kabi var būt efektīvs, ja to trīs dienas ievada intramuskulāri pa 50 mg/kg dienā.

Preoperatīva operācijas vietas infekciju profilakse

50 – 80 mg/kg vienreizējas devas veidā pirms operācijas.

Sifiliss

Parastā ieteicamā deva ir 10–14 dienas pa 75–100 mg/kg (ne vairāk kā 4 g) vienreiz dienā. Ieteiktās devas sifilisa, arī neirosifilisa, ārstēšanai pamato ļoti ierobežoti dati. Jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Diseminēta Laima borelioze (agrīna [2. stadija] un vēlīna [3. stadija]).

50 – 80 mg/kg vienreiz dienā 14–21 dienu. Ieteicamais ārstēšanas ilgums atšķiras, tādēļ jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

0 – 14 dienas veci jaundzimušie

Ceftriaxone Kabi ir kontrindicēts priekšlaikus dzimušiem jaundzimušajiem līdz 41 postmenstruālās nedēļas vecumam (gestācijas vecums + hronoloģiskais vecums).

Ceftriaksona deva*

Ārstēšanas biežums

Indikācijas

20 – 50 mg/kg

Vienreiz dienā

Intraabdominālas infekcijas

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas (arī pielonefrīts)

Sadzīvē iegūta pneimonija

Hospitāla pneimonija.

Kaulu un locītavu infekcijas

Lai ārstētu neitropēniskus pacientus ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ

50 mg/kg

Vienreiz dienā

Bakteriāls meningīts

Bakteriāls endokardīts

* Dokumentētas bakterēmijas gadījumos jāapsver nepieciešamība lietot lielākās ieteiktā diapazona devas.

Maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 50 mg/kg.

Indikācijas 0–14 dienu veciem jaundzimušajiem, kam nepieciešamas specifiskas dozēšanas shēmas:

Akūts vidusauss iekaisums

Sākotnējai akūta vidusauss iekaisuma ārstēšanai intramuskulāri var ievadīt vienreizēju 50 mg/kg lielu Ceftriaxone Kabi devu.

Preoperatīva operācijas vietas infekciju profilakse

20 ‑ 50 mg/kg vienreizējas devas veidā pirms operācijas.

Sifiliss

Parastā ieteicamā deva ir 10–14 dienas pa 50 mg/kg vienreiz dienā. Ieteiktās devas sifilisa, arī neirosifilisa, ārstēšanai pamato ļoti ierobežoti dati. Jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Terapijas ilgums

Terapijas ilgums ir dažāds atkarībā no slimības gaitas. Tāpat kā antibakteriāla terapija kopumā, arī ceftriaksona lietošana jāturpina 48‑72 stundas pēc tam, kad pacientam izzudis drudzis vai iegūti pierādījumi par baktēriju iznīcināšanu.

Gados vecāki cilvēki

Ja nieru un aknu darbība ir apmierinoša, gados vecākiem cilvēkiem pieaugušajiem ieteiktās devas nav jāpielāgo.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pieejamie dati neliecina, ka vieglu vai vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā, ja nieru darbība ir normāla, būtu jāpielāgo deva.

Pētījumu dati par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pieejami (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ja aknu darbība nav traucēta, ceftriaksona deva nav jāsamazina. Tikai preterminālas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss <10 ml/min) ceftriaksona deva nedrīkst pārsniegt 2 g dienā.

Pacientiem, kuriem veic dialīzi, pēc dialīzes nav jālieto papildu deva. Ceftriaksonu nav iespējams izvadīt ar peritoneālo dialīzi vai hemodialīzi. Ieteicama rūpīga drošuma un efektivitātes klīniska uzraudzība.

Pacienti ar smagiem aknu un nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar smagu nieru un aknu disfunkciju ieteicama rūpīga drošuma un efektivitātes klīniska uzraudzība.

Lietošanas veids

Ceftriaxone Kabi var ievadīt vismaz 30 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā (ieteicamais ievadīšanas veids), lēnas intravenozas injekcijas veidā 5 minūšu laikā, vai dziļas intramuskulāras injekcijas veidā. Intermitējošas intravenozas injekcijas jāievada 5 minūšu laikā, vēlams lielajās vēnās. 50 mg/kg lielas vai lielākas devas bērniem līdz 12 gadu vecumam jāievada infūzijas veidā. Lai izvairītos no iespējamās jaundzimušo bilirubīna encefalopātijas riska, jaundzimušajiem intravenozi lietojamā deva jāievada 60 minūšu laikā (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Intramuskulārās injekcijas jāizdara dziļi relatīvi liela muskuļa masā, un vienā vietā atļauts injicēt ne vairāk par 1 g. Intramuskulāra ievadīšana jāapsver gadījumos, kad intravenoza ievadīšana nav iespējama vai pacientam ir mazāk piemērota. Devas, kas pārsniedz 2 g ir jāievada intravenozi.

Ja kā šķīdinātāju izmanto lidokaīnu, tad iegūto šķīdumu nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi (skatīt 4.3. apakšpunktu). Jāņem vērā lidokaīna zāļu aprakstā sniegtā informācija.

Ceftriaksona nogulšņu veidošanās riska dēļ tas ir kontrindicēts jaundzimušajiem (≤28 dienas), ja viņiem nepieciešama (vai paredzams, ka varētu būt nepieciešama) ārstēšana ar kalciju saturošiem intravenozi ievadāmiem šķīdumiem, kas ietver arī nepārtrauktas kalciju saturošas infūzijas, piemēram, parenterālo barošanu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tā kā var rasties nogulsnes, intravenozai ievadīšanai paredzēto ceftriaksona flakonu satura šķīdināšanai vai tālākai flakona izšķīdinātā satura atšķaidīšanai nav atļauts izmantot kalciju saturošus šķīdinātājus (piemēram, Ringera vai Hartmana šķīdumu). Ceftriaksona kalcija sāls nogulsnes var rasties arī tad, kad ceftriaksons vienā intravenozas infūzijas sistēmā tiek lietots maisījumā ar kalciju saturošiem šķīdumiem. Tādēļ nav atļauts samaisīt vai vienlaikus ievadīt ceftriaksonu un kalciju saturošus šķīdumus (skatīt 4.3, 4.4 un 6.2 apakšpunktu).

Preoperatīvai operācijas vietas infekciju profilaksei ceftriaksons jāievada 30‑90 minūtes pirms operācijas.

Ieteikumus par zāļu šķīdināšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret ceftriaksonu vai citu cefalosporīnu grupas līdzekli, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Paaugstinātas jutības reakcija (piemēram, anafilaktiska reakcija) pret jebkuru citu beta laktāmu antibakteriālo līdzekli (penicilīnu, monobaktāmu un karbapenēmu grupas līdzekļiem) anamnēzē.

Ceftriaksons kontrindicēts šādos gadījumos:

Priekšlaikus dzimušiem jaundzimušajiem līdz 41. postmenstruālās nedēļas vecumam (gestācijas vecums + hronoloģiskais vecums)*.

Laikā dzimušiem jaundzimušajiem (līdz 28 dienu vecumam):

- kam ir hiperbilirubinēmija, dzelte vai hipoalbuminēmija, vai acidoze, jo šie ir stāvokļi, kuru gadījumā var būt traucēta bilirubīna saistīšana*;

- ja nepieciešama (vai paredzams, ka varētu būt nepieciešama) intravenoza terapija ar kalciju vai kalciju saturošiem infūziju šķīdumiem, jo pastāv ceftriaksona kalcija sāls nogulšņu veidošanās risks (skatīt 4.4., 4.8. un 6.2. apakšpunktu).

* In vitro veiktajos pētījumos pierādīts, ka ceftriaksons var aizvietot bilirubīnu tā piesaistes vietās seruma albumīnam, un tādā veidā šiem pacientiem radīt bilirubīna encefalopātijas risku.

Lietojot kā šķīdinātāju lidokaīna šķīdumu, pirms ceftriaksona intramuskulāras injicēšanas jāpārliecinās, vai nav kontrindikāciju lidokaīna lietošanai (skatīt 4.4. apakšpunktu). Skatīt informāciju lidokaīna zāļu aprakstā, īpaši par kontrindikācijām.

Lidokaīnu saturošu ceftriaksona šķīdumu nekad nedrīkst ievadīt intravenozi.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstinātas jutības reakcijas

Tāpat kā lietojot visus beta laktāma grupas antibakteriālos līdzekļus, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām (skatīt 4.8. apakšpunktu). Smagu paaugstinātas jutības reakciju gadījumā ārstēšana ar ceftriaksonu nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi. Pirms ārstēšanas uzsākšanas jānoskaidro, vai pacientam anamnēzē nav smagas paaugstinātas jutības reakcijas pret ceftriaksonu, citiem cefalosporīniem vai kādu citu beta laktāma grupas līdzekli. Lietojot ceftriaksonu pacientiem, kam anamnēzē ir ne-smagas pakāpes paaugstināta jutība pret citiem beta laktāma grupas līdzekļiem, jāievēro piesardzība.

Ziņots par smagām nevēlamām ādas blakusparādībām (Stīvensa-Džonsona sindroms vai Laiela sindroms/toksiska epidermas nekrolīze); tomēr šo traucējumu biežums nav zināms (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar kalciju saturošām zālēm

Ir aprakstītas letālas reakcijas, kas saistītas ar ceftriaksona kalcija sāls izgulsnēšanos līdz vienu mēnesi vecu priekšlaikus un laikā dzimušu jaundzimušo plaušās un nierēs. Vismaz viens no šiem zīdaiņiem ceftriaksonu un kalciju bija saņēmis atšķirīgā laikā caur dažādām intravenozās infūzijas sistēmām. Pieejamajā zinātniskajā literatūrā nav aprakstīta apstiprināta intravaskulāra izgulsnēšanās citiem pacientiem, izņemot jaundzimušos, kas vienlaikus ārstēti ar ceftriaksonu un kalciju saturošiem šķīdumiem vai citām kalciju saturošām zālēm. In vitro veiktajos pētījumos ir novērots, ka salīdzinājumā ar citu vecuma grupu pacientiem jaundzimušajiem ir lielāks ceftriaksona kalcija sāls izgulsnēšanās risks.

Jebkura vecuma pacientiem ceftriaksonu nav atļauts lietot maisījumā vai ievadīt intravenozi vienlaikus ar jebkuru šķīdumu, kas satur kalciju, pat izmantojot atsevišķas infūzijas sistēmas vai dažādas infūzijas vietas.

Tomēr pacientiem pēc 28 dienu vecuma ceftriaksonu un kalciju saturošus šķīdumus drīkst ievadīt secīgi vienu pēc otra, ja tiek izmantotas infūzijas sistēmas dažādās ķermeņa vietās vai ja starp infūzijām sistēmas tiek nomainītas vai rūpīgi izskalotas ar fizioloģisko šķīdumu, lai nepieļautu izgulsnēšanos. Attiecībā uz pacientiem, kam nepieciešamas nepārtrauktas kalciju saturošu pilnvērtīgas parenterālas barošanas (PPB) šķīdumu infūzijas, veselības aprūpes speciālisti var vēlēties apsvērt iespēju izmantot citus antibakteriālos līdzekļus, kuru lietošana nav saistīta ar līdzīgu izgulsnēšanās risku. Ja pacientiem, kam nepieciešama nepārtraukta barošana, ceftriaksona lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, PPB šķīdumus un ceftriaksonu iespējams ievadīt vienlaikus, tomēr caur dažādām infūzijas sistēmām un dažādās ķermeņa vietās. Alternatīvi PPB šķīduma infūziju uz ceftriaksona infūzijas laiku iespējams pārtraukt,un starp infūzijām izskalot infūzijas sistēmu (skatīt 4.3., 4.9., 5.2. un 6.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ceftriaxone Kabi drošums un efektivitāte jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ir noteikts devām, kas aprakstītas apakšpunktā „Devas un lietošanas veids” (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pētījumos pierādīts, ka ceftriaksons, tāpat kā citi cefalosporīni, var aizstāt bilirubīnu tā saistīšanās vietās ar seruma albumīnu.

Ceftriaxone Kabi ir kontrindicēts priekšlaikus un laikā dzimušiem jaundzimušajiem, kuriem ir bilirubīna encefalopātijas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Imūnmediēta hemolītiska anēmija

Pacientiem, kuri saņem cefalosporīnu grupas antibakteriālos līdzekļus, tai skaitā Ceftriaxone Kabi, ir novērota imūnmediēta hemolītiska anēmija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ārstēšanas laikā ar Ceftriaxone Kabi gan pieaugušajiem, gan bērniem ziņots par smagas hemolītiskas anēmijas gadījumiem, arī ar letālu iznākumu.

Ja pacientam ceftriaksona lietošanas laikā rodas anēmija, jāapsver ar cefalosporīnu saistītas anēmijas diagnoze, un ceftriaksona lietošana jāpārtrauc līdz etioloģijas noskaidrošanai.

Ilgstoša ārstēšana

Ilgstošas ārstēšanas laikā regulāri jānosaka pilna asins aina.

Kolīts/nejutīgu mikroorganismu savairošanās

Par antibakteriālo līdzekļu izraisītu kolītu un pseidomembranozo kolītu ir ziņots, lietojot gandrīz visus antibakteriālos līdzekļus, to vidū arī ceftriaksonu, un tā smaguma pakāpe var būt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai. Tādēļ ir svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kam ceftriaksona lietošanas laikā vai pēc tam rodas caureja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāapsver ceftriaksona terapijas pārtraukšana un specifiska terapija pret Clostridium difficile. Nedrīkst lietot peristaltiku nomācošas zāles.

Tāpat kā lietojot citus antibakteriālos līdzekļus, iespējama nejutīgu mikroorganismu izraisītu infekciju pievienošanās.

Smaga nieru un aknu mazspēja

Smagas nieru un aknu mazspējas gadījumā ieteicama rūpīga drošuma un efektivitātes klīniska uzraudzība (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ietekme uz seroloģiskām pārbaudēm

Iespējama ietekme uz Kūmbsa testu, jo Ceftriaxone Kabi var dot viltus pozitīvus šī testa rezultātus. Ceftriaxone Kabi var dot arī viltus pozitīvus galaktozēmijas testa rezultātus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Neenzimātiskas metodes glikozes noteikšanai urīnā var dot viltus pozitīvus rezultātus. Glikoze urīnā ārstēšanas laikā ar Ceftriaxone Kabi jānosaka ar enzimātiskām metodēm (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ceftriaksona lietošana var izraisīt viltus pazeminātu glikozes līmeni asinīs, lietojot dažas asins glikozes līmeņa noteikšanas sistēmas. Sīkāku informāciju skatīt katras sistēmas lietošanas instrukcijā. Ja nepieciešams, jāizmanto citas noteikšanas metodes.

Nātrijs

Katrs grams Ceftriaxone Kabi satur 3,6 mmol nātrija. Tas jāņem vērā pacientiem, kuri ievēro diētu ar kontrolētu nātrija saturu.

Antibakteriālais spektrs

Ceftriaksonam ir ierobežots antibakteriālās darbības spektrs, un tas var nebūt piemērots, lai to vienu pašu lietotu dažu infekciju veidu ārstēšanai, izņemot gadījumus, kad patogēns ir jau noteikts (skatīt 4.2. apakšpunktu). Polimikrobiālu infekciju gadījumos, kad starp iespējamajiem patogēniem var būt pret ceftriaksonu rezistenti mikroorganismi, jāapsver nepieciešamība papildus lietot citus antibiotiskos līdzekļus.

Lidokaīna lietošana

Lietojot lidokaīna šķīdumu kā šķīdinātāju, ceftriaksona šķīdumus drīkst ievadīt vienīgi intramuskulāras injekcijas veidā. Pirms lietošanas jāizvērtē lidokaīna lietošanas kontrindikācijas (skatīt 4.3. apakšpunktu), brīdinājumi un cita nozīmīga informācija, kas iekļauta lidokaīna zāļu aprakstā. Lidokaīna šķīdumu nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Žultsakmeņi

Ja sonogrammās redzamas ēnas, jāapsver kalcija un ceftriaksona nogulšņu iespēja. Žultspūšļa sonogrammās ir atklātas ēnas, kas kļūdaini uzskatītas par žultsakmeņiem un ir novērotas biežāk, ja ceftriaksona dienas deva ir bijusi 1 g vai lielāka. Īpaši piesardzības pasākumi jāapsver, ārstējot bērnus. Šie precipitāti izzūd, pārtraucot ārstēšanu ar ceftriaksonu. Retos gadījumos kalcija ceftriaksona precipitāti ir izraisījuši simptomus. Ja ir radušies simptomi, ieteicama konservatīva neķirurģiska ārstēšana un ceftriaksona terapijas pārtraukšana, pamatojoties uz specifiskas ieguvuma un riska izvērtējumu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Žults stāze

Ar ceftriaksonu ārstētiem pacientiem ir aprakstīti, iespējams, žultsvadu aizsprostošanās izraisīta pankreatīta gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vairumam pacientu bija žults stāzes un žults sabiezējuma riska faktori, piemēram, agrāk veikta intensīva terapija, smaga slimība vai pilnvērtīga parenterāla barošana. Nevar izslēgt iespēju, ka izraisītājs vai veicinošs faktors ir ar Ceftriaxone Kabi lietošanu saistīta žults izgulsnēšanās.

Nierakmeņi

Dažos gadījumos ir aprakstīti nierakmeņi, kas izzuda pēc ceftriaksona lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Simptomātiskos gadījumos ir jāveic sonogrāfija. Ārstam jāapsver zāļu lietošanu pacientiem, kuriem anamnēzē ir nierakmeņi vai hiperkalciūrija, īpaši izvērtējot ieguvuma un riska attiecību.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kalciju saturošus šķīdinātājus, piemēram, Ringera šķīdumu vai Hartmana šķīdumu, nedrīkst izmantot Ceftriaxone Kabi flakonu satura šķīdināšanai vai izšķīdinātā satura turpmākai atšķaidīšanai intravenozai ievadīšanai, jo var veidoties nogulsnes. Ceftriaksona kalcija sāls nogulšņu veidošanās iespējama arī tad, ja ceftriaksonu sajauc ar kalciju saturošiem šķīdinātājiem vienā intravenozās ievadīšanas sistēmā. Ceftriaksonu nedrīkst ievadīt vienlaikus ar kalciju saturošiem intravenozi ievadāmiem šķīdumiem, to vidū arī ar nepārtrauktām kalciju saturošām infūzijām, piemēram, veicot parenterālo barošanu caur Y veida pieslēgvietu. Tomēr citiem pacientiem, izņemot jaundzimušos, ceftriaksonu un kalciju saturošus šķīdumus var ievadīt secīgi vienu pēc otra, ja infūziju sistēmas starp infūzijām kārtīgi izskalo ar saderīgu šķidrumu. In vitro pētījumos, izmantojot pieaugušo un no nabas saites asinīm iegūto jaundzimušo plazmu, pierādīja, ka jaundzimušajiem ir paaugstināts ceftriaksona kalcija sāls nogulšņu veidošanās risks (skatīt 4.2., 4.3., 4.4., 4.8. un 6.2. apakšpunktu).

Lietošana vienlaikus ar perorālajiem antikoagulantiem var pastiprināt K vitamīnu antagonizējošo iedarbību un palielināt asiņošanas risku. Gan ceftriaksona lietošanas laikā, gan pēc tās beigām ieteicams bieži kontrolēt starptautisko standartizēto koeficientu (INR) un atbilstoši tam pielāgot K vitamīna antagonista devu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Iegūti pretrunīgi pierādījumi par iespējamu aminoglikozīdu renālās toksicitātes palielināšanos, lietojot tos kopā ar cefalosporīniem. Šādos gadījumos klīniskā praksē rūpīgi jāveic ieteiktā aminoglikozīdu grupas līdzekļa līmeņa (un nieru darbības) uzraudzība.

In vitro pētījumā hloramfenikola un ceftriaksona kombinācijai novēroja antagonistisku ietekmi. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma.

Mijiedarbība starp ceftriaksonu un perorāliem kalciju saturošiem preparātiem vai starp intramuskulāri ievadītu ceftriaksonu un kalciju saturošiem preparātiem (intravenozi vai perorāli lietotiem) nav aprakstīta.

Ar ceftriaksonu ārstētiem pacientiem var būt viltus pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts.

Ceftriaksons tāpat kā citi antibiotiski līdzekļi, var dot viltus pozitīvus galakotzēmijas testu rezultātus.

Arī nosakot glikozes koncentrāciju urīnā ar neenzimātiskām metodēm, ir iespējami pseidopozitīvi rezultāti. Tādēļ ārstēšanas laikā ar ceftriaksonu glikozes līmenis urīnā jānosaka ar enzimātiskām metodēm.

Pēc vienlaicīgas lielu ceftriaksona devu un spēcīgu diurētisko līdzekļu (piemēram, furosemīda) lietošanas nieru darbības pasliktināšanās nav novērota.

Probenecīda vienlaikus lietošana nemazina ceftriaksona elimināciju.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ceftriaksons šķērso placentāro barjeru. Informācija par ceftriaksona lietošanu grūtniecēm ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, perinatālo un postnatālo attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ceftriaksonu grūtniecības laikā un īpaši pirmajā grūtniecības trimestrī drīkst lietot vienīgi tad, ja ieguvums attaisno risku.

Barošana ar krūti

Ceftriaksons nelielā koncentrācijā izdalās cilvēka pienā, bet terapeitiskās devās ceftriaksonam nav paredzama ietekme uz zīdaiņiem, kurus baro ar krūti. Tomēr nevar izslēgt caurejas un gļotādu sēnīšu infekcijas risku. Jāņem vērā sensitizācijas iespējamība. Jāpieņem lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt ceftriaksona terapiju/izvairīties no tās, ņemot vērā ieguvumu, ko barošana ar krūti sniedz bērnam, un terapijas ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Reproduktīvos pētījumos nav iegūti pierādījumi par nevēlamu ietekmi uz vīriešu vai sieviešu fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ārstēšanas laikā ar ceftriaksonu var rasties nevēlamas blakusparādības (piemēram, reibonis), kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, pacientiem jāievēro piesardzība.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk aprakstītās ceftriaksona nevēlamās blakusparādības ir eozinofīlija, leikopēnija, trombocitopēnija, caureja, izsitumi un paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Datus ceftriaksona nevēlamo blakusparādību biežuma noteikšanai iegūti klīniskos pētījumos.

Zemāk esošajā tabulā biežuma klasificēšanai izmantota šāda sistēma: ļoti bieži (≥1/10), bieži (>1/100 līdz <1/10), retāk (>1/1 000 līdz <1/100), reti (>1/10 000 līdz <1/1 000) un nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klasifikācija

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi^a

Infekcijas un infestācijas

Dzimumorgānu sēnīšu infekcijas

Pseidomembranozs kolīts^b

Papildu infekcijas pievienošanās^b

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Eozinofīlija Leikopēnija

Trombocitopēnija

Granulocitopēnija

Anēmija

Koagulopātija

Hemolītiska anēmija^b

Agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktisks šoks

Anafilaktiska reakcija

Anafilaktoīda reakcija

Paaugstināta jutība^b

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Krampji

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhu spazmas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja^b

Mīksti izkārnījumi

Slikta dūša

Vemšana

Pankreatīts^b

Stomatīts

Glosīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Precipitācija žultspūslī^b

Kodolu dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Nieze

Nātrene

Stīvensa-Džonsona sindroms^b

Toksiska epidermas nekrolīze^b

Erythema multiforme

Akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Hematūrija

Glikozūrija

Oligūrija

Precipitāti nierēs (atgriezeniski)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Flebīts

Sāpes injekcijas vietā

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Tūska

Drebuļi

IzmeklējumiPaaugstināts kreatinīna līmenis asinīsViltus pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts^b

Viltus pozitīvs galaktozēmijas testa rezultāts^b

Viltus pozitīvs rezultāts nosakot glikozi ar neenzimātiskām metodēm^b

^a Balstoties uz pēcreģistrācijas ziņojumiem. Tā kā par šīm reakcijām ziņots brīvprātīgi no nezināma lieluma populācijas, nav iespējams droši aprēķināt to biežumu, kas tādēļ norādīts kā nezināms.

^b Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Infekcijas un infestācijas

Ziņojumi par caureju pēc ceftriaksona lietošanas var būt saistīti ar Clostridium difficile. Jāveic atbilstoša šķidruma un elektrolītu līmeņa korekcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ceftriaksona-kalcija sāls precipitācija

Retos gadījumos priekšlaikus un laikā dzimušiem jaundzimušajiem (līdz 28 dienu vecumam), kuri ārstēti, intravenozi ievadot ceftriaksonu un kalciju, ziņots par smagām un dažos gadījumos arī letālām nevēlamām blakusparādībām. Ceftriaksona-kalcija sāls precipitāti pēc nāves ir konstatēti plaušās un nierēs. Augstais nogulšņu rašanās risks jaundzimušajiem ir saistīts ar mazo asins tilpumu un garāku ceftriaksona pusperiodu nekā pieaugušajiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Par ceftriaksona izgulsnēšanās gadījumiem urīnceļos ziņots galvenokārt bērniem, kuriem terapijā lietotas lielas ceftriaksona devas (piemēram, ≥ 80 mg/kg dienā vai kopējā deva pārsniedz 10 g), un kuriem ir citi riska faktori (piemēram, dehidratācija, gultas režīms). Šādas parādības var būt gan asimptomātiskas, gan simptomātiskas un var izraisīt urīnvadu obstrukciju un postrenālu akūtu nieru mazspēju, taču pēc ceftriaksona lietošanas pārtraukšanas tās parasti izzūd (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Novērota ceftriaksona kalcija sāls precipitācija žultspūslī, galvenokārt pacientiem, kuri ārstēti ar devām, kas pārsniedz ieteikto standarta devu. Bērniem prospektīvos pētījumos pierādīta mainīga precipitācijas sastopamība intravenozas zāļu ievades gadījumā – dažos pētījumos pārsniedzot 30 %. Sastopamība ir mazāka lēnas infūzijas (20 – 30 minūtes) gadījumā. Šī ietekme parasti ir asimptomātiska, bet precipitātu gadījumā reti ir novēroti tādi klīniskie simptomi kā sāpes, slikta dūša un vemšana. Šajos gadījumos ieteicama simptomātiska ārstēšana. Precipitācija parasti ir atgriezeniska, pārtraucot ceftriaksona lietošanu (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā,

LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā var rasties tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana un caureja. Ceftriaksona koncentrāciju nav iespējams pazemināt, veicot hemodialīzi vai peritoneālu dialīzi. Specifisks antidots nav zināms. Pārdozēšanas ārstēšanai jābūt simptomātiskai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, trešās paaudzes cefalosporīni. ATĶ kods: J01DD04

Darbības mehānisms

Ceftriaksons pēc piesaistīšanās penicilīnu saistošām olbaltumvielām (penicillin binding proteins - PBP) nomāc baktēriju šūnas sienas sintēzi. Tā rezultātā tiek pārtraukta šūnas sienas (peptidoglikāna) biosintēze, kas izraisa baktēriju šūnas līzi un bojāeju.

Rezistence

Baktēriju rezistence pret ceftriaksonu var būt saistīta ar vienu vai vairākiem no šiem mehānismiem:

beta laktamāžu, to vidū arī plaša spektra beta laktamāžu (extended-spectrum beta-lactamases - ESBL), karbapenemāžu un Amp C enzīmu izraisīta hidrolīze, kas var būt inducēta vai stabili nomākta noteiktām aerobām gramnegatīvām baktēriju sugām;

samazināta penicilīnu saistošo olbaltumvielu afinitāte pret ceftriaksonu;

ārējās membrānas necaurlaidība gramnegatīviem mikroorganismiem;

baktēriju izplūdes sūkņi.

Jutības pārbaužu robežkoncentrācijas

Eiropas Mikroorganismu jutības pārbaužu komitejas (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing - EUCAST) noteiktās minimālās inhibējošās koncentrācijas (minimum inhibitory concentration - MIC) robežkoncentrācijas ir šādas:

Patogēns

Atšķaidījuma tests

(MIC, mg/l)

Jutīgs

Rezistents

Enterobacteriaceae

≤ 1 mg/l

> 2 mg/l

Stafilokoku sugas

a.

a.

(A, B, C un G  grupas) Streptococcus sugas

b.

b.

Streptococcus pneumoniae

≤ 0,5^c

> 2 

Viridans grupas streptokoki

≤0,5

>0,5

Haemophilus influenzae

≤ 0,12^c

> 0,12 

Moraxella catarrhalis

≤ 1 

> 2 

Neisseria gonorrhoeae

≤ 0,12 

> 0,12 

Neisseria meningitidis

≤ 0,12^c

> 0,12

Ar sugām nesaistīti

≤ 1^d

> 2 

a. Informācija par jutību iegūta no cefoksitīna jutības datiem.

b. Informācija par jutību iegūta no penicilīna jutības datiem.

c. Izolāti, kuriem ceftriaksona MIC pārsniedz jutīguma robežvērtību, sastopami reti un, ja tiek konstatēti, jāpārbauda atkārtoti un, ja rezultāts tiek apstiprināts, tie jānosūta uz atsauces laboratoriju.

d. Robežvērtības attiecas uz dienas intravenozo 1 g x 1 devu un vismaz 2 g x 1 lielo devu.

Klīniskā efektivitāte pret specifiskiem patogēniem

Atsevišķu sugu iegūtās rezistences izplatība var atšķirties ģeogrāfiski un laika gaitā, tādēļ ir vēlama vietējā informācija par rezistenci (īpaši tad, ja jāārstē smagas infekcijas). Gadījumos, kad rezistences vietējā izplatība ir tāda, ka preparāta lietošanas lietderība vismaz dažu veidu infekciju gadījumos ir apšaubāma, nepieciešamības gadījumā jālūdz ekspertu ieteikumi.

Sugas, kas parasti ir jutīgas

Grampozitīvie aerobie mikroorganismi

Staphylococcus aureus(jutīgs pret meticilīnu)^£

Koagulāzes negatīvi stafilokoki (jutīgi pret meticilīnu)^£

Streptococcus pyogenes (A grupa)

Streptococcus agalactiae (B grupa)

Streptococcus pneumoniae

Viridans grupas streptokoki

Gramnegatīvie aerobie mikroorganismi

Borrelia burgdorferi

Haemophilus influenzae

Haemophilus parainfluenzae

Moraxella catarrhalis

Neisseria gonorrhoeae

Neisseria meningitidis

Proteus mirabilis

Providencia sugas

Treponema pallidum

Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt grūtības

Grampozitīvie aerobie mikroorganismi

Staphylococcus epidermidis⁺

Staphylococcus haemolyticus⁺

Staphylococcus hominis⁺

Gramnegatīvie aerobie mikroorganismi

Citrobacter freundii

Enterobacter aerogenes

Enterobacter cloacae

Escherichia coli^%

Klebsiella pneumoniae^%

Klebsiella oxytoca^%

Morganella morganii

Proteus vulgaris

Serratia marcescens

Anaerobie mikroorganismi

Bacteroides sugas

Fusobacterium sugas

Peptostreptococcus sugas

Clostridium perfringens

Dabiski rezistenti mikroorganismi

Grampozitīvie aerobie mikroorganismi

Enterococcus sugas

Listeria monocytogenes

Gramnegatīvie aerobie mikroorganismi

Acinetobacter baumannii

Pseudomonas aeruginosa

Stenotrophomonas maltophilia

Anaerobie mikroorganismi

Clostridium difficile

Citi

Chlamydia sugas

Chlamydophila sugas

Mycoplasma sugas

Legionella sugas

Ureaplasma urealyticum

£ Visi pret meticilīnu rezistentie stafilokoki ir rezistenti pret ceftriaksonu.

⁺ Vismaz vienā reģionā rezistences biežums > 50%.

^% ESBL producējošie celmi vienmēr ir rezistenti.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc intravenozas ceftriaksona 500 mg un 1 g bolus devas ievadīšanas, vidējais maksimālais ceftriaksona līmenis plazmā ir attiecīgi aptuveni 120 un 200 mg/l. Pēc 500 mg, 1 g un 2 g ceftriaksona intravenozas infūzijas ceftriaksona līmenis plazmā ir attiecīgi aptuveni 80, 150 un 250 mg/l.

Pēc intramuskulāras injekcijas vidējais maksimālais ceftriaksona līmenis plazmā ir aptuveni puse no tā, kāds novērots pēc līdzvērtīgas devas intravenozas ievadīšanas. Maksimālā koncentrācija plazmā pēc vienreizējas intramuskulāras 1 g devas ievadīšanas ir aptuveni 81 mg/l, un tā tiek sasniegta 2‑3 stundu laikā pēc ievadīšanas.

Laukums zem koncentrācijas plazmā-laika līknes pēc intramuskulāras ievadīšanas ir līdzvērtīgs tam, kāds tiek sasniegts pēc līdzvērtīgas devas intravenozas ievadīšanas.

Izkliede

Ceftriaksona izkliedes tilpums ir 7 – 12 l. Koncentrācija, kas būtiski pārsniedz minimālo inhibējošo koncentrāciju pret vairumu nozīmīgo patogēnu, ir konstatējama audos, to vidū arī plaušās, sirdī, žultsceļos/aknās, mandelēs, vidusausī un deguna gļotādā, kaulos un cerebrospinālajā, pleiras, prostatas un sinoviālajā šķidrumā. Lietojot atkārtoti, novēro vidējās maksimālās koncentrācijas plazmā (C_max) paaugstināšanos par 8 – 15 %; līdzsvara stāvoklis vairumā gadījumu tiek sasniegts 48‑72 stundu laikā atkarībā no ievadīšanas veida.

Iekļūšana konkrētos audos

Ceftriaksons šķērso mīkstos smadzeņu apvalkus. Šķērsošana visizteiktākā ir tad, kad mīkstie

smadzeņu apvalki ir iekaisuši. Ziņots, ka vidējā maksimālā ceftriaksona koncentrācija CSŠ pacientiem

ar bakteriālu meningītu ir līdz 25 % no līmeņa plazmā, salīdzinot ar 2 % no līmeņa plazmā

pacientiem, kuriem mīkstie smadzeņu apvalki nav iekaisuši. Ceftriaksona maksimālā koncentrācija

CSŠ tiek sasniegta aptuveni 4‑6 stundas pēc intravenozas injekcijas.

Ceftriaksons šķērso placentāro barjeru un izdalās cilvēka pienā zemā koncentrācijā (skatīt

4.6. apakšpunktu).

Saistīšanās ar olbaltumvielām

Ceftriaksons atgriezeniski saistās ar albumīnu. Ar plazmas olbaltumvielām saistās aptuveni 95 %, ja

koncentrācija plazmā ir zemāka par 100 mg/l. Saistīšanās ir piesātināma, un saistītā daļa samazinās,

palielinoties koncentrācijai (līdz 85 %, ja koncentrācija plazmā ir 300 mg/l).

Biotransformācija

Ceftriaksona sistēmiska metabolizācija nenotiek, bet par neaktīviem metabolītiem to pārvērš zarnu mikroflora.

Eliminācija

Visa ceftriaksona (saistītā un nesaistītā) plazmas klīrenss ir 10 - 22 ml/min. Renālais klīrenss ir 5‑12 ml/min. 50‑60 % ceftriaksona izdalās nemainītā veidā ar urīnu, galvenokārt glomerulārās filtrācijas ceļā, bet 40‑50 % izdalās nemainītā veidā ar žulti. Visa ceftriaksona eliminācijas pusperiods pieaugušajiem ir aptuveni 8 stundas.

Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru vai aknu disfunkciju ceftriaksona farmakokinētika ir izmainīta minimāli un pusperiods ir nedaudz pagarināts (mazāk nekā divas reizes), pat pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Salīdzinoši mērenā pusperioda pagarināšanās nieru darbības traucējumu gadījumā ir skaidrojama ar kompensatoru ne-renālā klīrensa pieaugumu, ko nosaka samazināta saistīšanās ar olbaltumvielām un atbilstošs kopējā ceftriaksona ne-renālā klīrensa pieaugums.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ceftriaksona eliminācijas pusperiods nav palielināts, jo

kompensatoriski palielinās renālais klīrenss. Tas saistīts arī ar ceftriaksona plazmas brīvās frakcijas

palielināšanos, kas veicina novēroto paradoksālo kopējā zāļu klīrensa palielināšanos, izkliedes tilpums

palielinās līdzīgi kā kopējais klīrenss.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem pēc 75 gadu vecuma vidējais eliminācijas pusperiods parasti ir 2‑3 reizes garāks nekā jauniem pieaugušajiem.

Pediatriskā populācija

Ceftriaksona pusperiods jaundzimušajiem ir pagarināts. No dzimšanas līdz 14 dienu vecumam brīvā ceftriaksona līmenis var palielināties vēl vairāk samazinātas glomerulārās filtrācijas un izmainītas saistīšanās ar olbaltumvielām dēļ. Bērnībā pusperiods ir īsāks nekā jaundzimušajiem vai pieaugušajiem.

Kopējā ceftriaksona plazmas klīrenss un izkliedes tilpums jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ir lielāks nekā pieaugušajiem.

Linearitāte/nelinearitāte

Ceftriaksona farmakokinētika ir nelineāra, un visi pamata farmakokinētikas parametri, izņemot eliminācijas pusperiodu, ir atkarīgi no devas, nosakot pēc kopējās zāļu koncentrācijas, un tie palielinās mazāk nekā proporcionāli devai. Nelinearitāte rodas saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām piesātinājuma dēļ un tādēļ to novēro kopējam plazmā esošam ceftriaksonam, bet ne brīvam (nesaistītam) ceftriaksonam.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Tāpat kā citiem beta laktāmiem, farmakokinētikas-farmakodinamikas indekss, kam pierādīta vislabākā korelācija ar in vivo efektivitāti, ir procenti no dozēšanas intervāla, kad nesaistītā ceftriaksona koncentrācija pārsniedz ceftriaksona minimālo inhibējošo koncentrāciju (MIC) pret konkrētām mērķa sugām (t.i., %T > MIC).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos ar dzīvniekiem iegūti pierādījumi, ka lielas ceftriaksona kalcija sāls devas izraisīja konkrementu un precipitātu veidošanos žultspūslī suņiem un pērtiķiem, pierādīts, ka šī ietekme ir atgriezeniska. Pētījumos ar dzīvniekiem neguva pierādījumus par toksisku ietekmi uz vairošanos un genotoksicitāti. Kanceroģenēzes pētījumus ar ceftriaksonu neveica.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nav.

6.2. Nesaderība

Pamatojoties uz literatūrā publicētiem ziņojumiem, ceftriaksons nav saderīgs ar amsakrīnu, vankomicīnu, flukonazolu, aminoglikozīdiem un labetalolu.

Ceftriaksonu saturošos šķīdumus nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citiem līdzekļiem vai pievienot tiem, izņemot 6.6. apakšpunktā minētos. Īpaši kalciju saturošus šķīdinātājus (piemēram, Ringera šķīdumu, Hartmana šķīdumu) nedrīkst izmantot ceftriaksona flakonu satura šķīdināšanai vai izšķīdinātā satura turpmākai atšķaidīšanai intravenozai ievadīšanai, jo var veidoties nogulsnes. Ceftriaksonu nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) vai ievadīt vienlaikus ar kalciju saturošiem šķīdumiem. ieskaitot pilnvērtīgu parenterālo barošanu (skatīt 4.2., 4.3., 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Sagatavotais šķīdums

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta, 12 stundas uzglabājot temperatūrā līdz 25 °C, un 2 dienas uzglabājot 2°C –8 °C temperatūrā. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs. Uzglabāšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām uzglabājot 2°C-8°C temperatūrā, ja vien atšķaidīšana nav notikusi kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

50 ml stikla flakons (2. vai 3. hidrolītiskās klases) ar butilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu.

Iepakojuma lielumi: 5, 7 vai 10 flakoni.

Katrs grams Ceftriaxone Kabi satur aptuveni 3,6 mmol nātrija.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Sagatavotais šķīdums jāsakrata līdz 60 sekundēm, lai nodrošinātu ceftriaksona pilnīgu izšķīšanu.

Ir pierādīta saderība ar šādiem šķīdumiem:

0.9% (9 mg/ml) NaCl šķīdums,

5% (50 mg/ml) glikozes šķīdums.

Intravenoza infūzija

Šķīdinātājs

Ceftriaksona pulveris

Šķīdinātāja tilpums

Aptuvenā ceftriaksona koncentrācija beigu šķīdumā

0.9% NaCl šķīdums

2 g

40 ml

50 mg/ml

5% glikozes šķīdums

2 g

40 ml

50 mg/ml

Infūzija jāievada vismaz 30 minūšu laikā.

(Sīkāku informāciju skatiet 4.2. apakšpunktā).

Sagatavotie šķīdumi vizuāli jāpārbauda. Atļauts lietot tikai dzidrus šķīdumus bez redzamām daļiņām. Sagatavotais šķīdums paredzēts tikai vienreizējai lietošanai, un viss neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Fresenius Kabi Polska Sp. z. o.o.

Al. Jerozolimskie 134

02-305 Warszawa,

Polija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

12-0335

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 9. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

09/2016

SASKAŅOTS ZVA 06-10-2016

PAGE \* MERGEFORMAT 2

SASKAŅOTS ZVA 06-10-2016