Ceftriaxone Kabi

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ceftriaxone Kabi 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons ar pulveri injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai satur ceftriaksona nātrija sāli (ceftriaxonum natricum), kura daudzums atbilst 1 g ceftriaksona (ceftriaxonum).

Satur 83 mg nātrija (atbilst 3,6 mmol).

Zāles nesatur palīgvielas vai konservantus.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.

Flakoni satur baltu vai iedzeltenu pulveri.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ceftriaxone Kabi 1 g indicēts šādu infekciju ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem, ieskaitot laikā dzimušus jaundzimušos (sākot no dzimšanas brīža):

bakteriāls meningīts;

sadzīvē iegūta pneimonija;

hospitāla pneimonija;

akūts vidusauss iekaisums;

intraabdominālas infekcijas;

komplicētas urīnceļu infekcijas (ieskaitot pielonefrītu);

kaulu un locītavu infekcijas;

komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

gonoreja;

sifiliss;

bakteriāls endokardīts.

Ceftriaxone Kabi var lietot:

lai pieaugušajiem ārstētu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības akūtus paasinājumus;

lai pieaugušajiem un bērniem, ieskaitot jaundzimušos no 15 dienu vecuma, ārstētu diseminētu Laima boreliozi (agrīnu [II stadija] un vēlīnu [III stadija]);

preoperatīvai operācijas vietas infekciju profilaksei;

lai ārstētu neitropēniskus pacientus ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ;

lai ārstētu pacientus, kam saistībā ar kādu no augstāk minētajām infekcijām ir radusies bakterēmija vai ja ir aizdomas par šādu saistību.

Ja iespējamie ierosinātāji neatbilst Ceftriaxone Kabi darbības spektram, tas jālieto kopā ar citiem antibakteriāliem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Jāievēro oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu atbilstošu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Deva ir atkarīga no infekcijas smaguma, jutības, lokalizācijas un veida, un pacienta vecuma un aknu‑nieru darbības.

Nākamajās tabulās ieteiktās devas ir parastās ieteicamās devas šo indikāciju gadījumos. Īpaši smagos gadījumos jāapsver lielāku ieteiktā diapazona devu lietošana.

Pieaugušie un bērni no 12 gadu vecuma (≥50 kg)

Ceftriaksona deva*

Ārstēšanas biežums**

Indikācijas

1‑2 g

Vienreiz dienā

Sadzīvē iegūta pneimonija

Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības akūti paasinājumi

Intraabdominālas infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas (ieskaitot pielonefrītu)

2 g

Vienreiz dienā

Hospitāla pneimonija

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

Kaulu un locītavu infekcijas

2‑4 g

Vienreiz dienā

Neitropēnisku pacientu ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ, ārstēšana

Bakteriāls endokardīts

Bakteriāls meningīts

*Dokumentētas bakterēmijas gadījumos jāapsver lielāku ieteiktā diapazona devu lietošana.

**Lietošanu divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām) var apsvērt, ja ievada lielākas dienas devas nekā 2 g.

Indikācijas pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma (≥50 kg), kam nepieciešamas specifiskas dozēšanas shēmas:

Akūts vidusauss iekaisums

Intramuskulāri var ievadīt vienreizēju 1‑2 g Ceftriaxone Kabi devu.

Ierobežoti dati liecina, ka tad, ja pacients ir smagi slims vai iepriekšējā terapija bijusi neveiksmīga, Ceftriaxone Kabi var būt efektīvs, ja to 3 dienas ievada intramuskulāri pa 1‑2 g dienā.

Preoperatīva operācijas vietas infekciju profilakse

2 g vienreizējas devas veidā pirms operācijas.

Gonoreja

500 mg vienreizējas intramuskulāras devas veidā.

Sifiliss

Parastā ieteicamā deva ir 10–14 dienas pa 500 mg‑1 g vienreiz dienā, neirosifilisa gadījumā devu palielinot līdz 2 g vienreiz dienā. Ieteiktās devas sifilisa, ieskaitot neirosifilisu, ārstēšanai pamato ierobežoti dati. Jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Diseminēta Laima borelioze (agrīna [II stadija] un vēlīna [III stadija])

2 g vienreiz dienā 14-21 dienu. Ieteicamais ārstēšanas ilgums atšķiras, tādēļ jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Pediatriskā populācija

Jaundzimušie, zīdaiņi un bērni no 15 dienu līdz 12 gadu vecumam (<50 kg)

Bērniem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, jālieto parastā pieaugušo deva.

Ceftriaksona deva*

Ārstēšanas biežums**

Indikācijas

50‑80 mg/kg

Vienreiz dienā

Intraabdominālas infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas (ieskaitot pielonefrītu)

Sadzīvē iegūta pneimonija

Hospitāla pneimonija

50‑100 mg/kg

(ne vairāk kā 4 g)

Vienreiz dienā

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

Kaulu un locītavu infekcijas

Neitropēnisku pacientu ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ, ārstēšana

80‑100 mg/kg

(ne vairāk kā 4 g)

Vienreiz dienā

Bakteriāls meningīts

100 mg/kg

(ne vairāk kā 4 g)

Vienreiz dienā

Bakteriāls endokardīts

*Dokumentētas bakterēmijas gadījumos jāapsver lielāku ieteiktā diapazona devu lietošana.

**Lietošanu divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām) var apsvērt, ja ievada lielākas dienas devas nekā 2 g.

Indikācijas jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem no 15 dienu līdz 12 gadu vecumam (<50 kg), kurām nepieciešamas specifiskas dozēšanas shēmas:

Akūts vidusauss iekaisums

Sākotnējai akūta vidusauss iekaisuma ārstēšanai var ievadīt vienreizēju intramuskulāru 50 mg/kg Ceftriaxone Kabi devu. Ierobežoti dati liecina, ka gadījumos, ja bērns ir smagi slims vai sākotnējā terapija bijusi neveiksmīga, Ceftriaxone Kabi var būt efektīvs, ja to 3 dienas ievada intramuskulāri pa 50 mg/kg dienā.

Preoperatīva operācijas vietas infekciju profilakse

50–80 mg/kg vienreizējas devas veidā pirms operācijas.

Sifiliss

Parastā ieteicamā deva ir 10–14 dienas pa 75–100 mg/kg (ne vairāk kā 4 g) vienreiz dienā. Ieteiktās devas sifilisa, ieskaitot neirosifilisu, ārstēšanai pamato ļoti ierobežoti dati. Jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Diseminēta Laima borelioze (agrīna [II stadija] un vēlīna [III stadija]).

50–80 mg/kg vienreiz dienā 14–21 dienu. Ieteicamais ārstēšanas ilgums atšķiras, tādēļ jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

0–14 dienas veci jaundzimušie

Ceftriaxone Kabi ir kontrindicēts priekšlaikus dzimušiem jaundzimušajiem līdz 41 postmenstruālās nedēļas vecumam (gestācijas vecums + hronoloģiskais vecums).

Ceftriaksona deva*

Ārstēšanas biežums

Indikācijas

20–50 mg/kg

Vienreiz dienā

Intraabdominālas infekcijas

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas (ieskaitot pielonefrītu)

Sadzīvē iegūta pneimonija

Hospitāla pneimonija.

Kaulu un locītavu infekcijas

Neitropēnisku pacientu ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ, ārstēšana

50 mg/kg

Vienreiz dienā

Bakteriāls meningīts

Bakteriāls endokardīts

*Dokumentētas bakterēmijas gadījumos jāapsver nepieciešamība lietot lielākās ieteiktā diapazona devas.

Nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas devu 50 mg/kg.

Indikācijas 0–14 dienu veciem jaundzimušajiem, kam nepieciešamas specifiskas dozēšanas shēmas:

Akūts vidusauss iekaisums

Sākotnējai akūta vidusauss iekaisuma ārstēšanai intramuskulāri var ievadīt vienreizēju 50 mg/kg Ceftriaxone Kabi devu.

Preoperatīva operācijas vietas infekciju profilakse

20‑50 mg/kg vienreizējas devas veidā pirms operācijas.

Sifiliss

Parastā ieteicamā deva ir 10–14 dienas pa 50 mg/kg vienreiz dienā. Ieteiktās devas sifilisa, ieskaitot neirosifilisu, ārstēšanai pamato ļoti ierobežoti dati. Jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Terapijas ilgums

Terapijas ilgums ir dažāds atkarībā no slimības gaitas. Tāpat kā antibakteriāla terapija kopumā, ceftriaksona lietošana jāturpina 48‑72 stundas pēc tam, kad pacientam izzudis drudzis vai iegūti pierādījumi par baktēriju iznīcināšanu.

Gados vecāki cilvēki

Ja nieru un aknu darbība ir apmierinoša, gados vecākiem cilvēkiem pieaugušajiem ieteiktās devas nav jāpielāgo.

Pacienti ar aknu bojājumiem

Pieejamie dati nenorāda uz nepieciešamību pielāgot devu vieglu vai vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā, ja nieru darbība nav traucēta.

Pētījumu datu par pacientiem ar smagiem aknu bojājumiem nav (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru bojājumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ja aknu darbība nav traucēta, ceftriaksona devu nav nepieciešams samazināt. Tikai preterminālas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss <10 ml/min) ceftriaksona deva nedrīkst pārsniegt 2 g dienā.

Pacientiem, kuriem veic dialīzi, pēc dialīzes nav jālieto papildu deva. Ceftriaksons netiek izvadīts ar peritoneālo dialīzi vai hemodialīzi. Ieteicama rūpīga drošības un efektivitātes klīniska uzraudzība.

Pacienti ar smagiem aknu un nieru bojājumiem

Pacientiem ar smagiem nieru un aknu darbības traucējumiem ieteicama rūpīga drošības un efektivitātes klīniska uzraudzība.

Lietošanas veids

Ceftriaxone Kabi var ievadīt intravenozas infūzijas veidā vismaz 30 minūšu laikā (ieteicamais ievadīšanas ceļš) vai lēnas intravenozas injekcijas veidā 5 minūšu laikā, vai dziļas intramuskulāras injekcijas veidā. Intermitējoša intravenoza injekcija jāievada 5 minūšu laikā, vēlams lielākās vēnās. 50 mg/kg vai lielākas devas zīdaiņiem un bērniem līdz 12 gadu vecumam jāievada infūzijas veidā. Lai mazinātu iespējamo bilirubīna encefalopātijas risku, jaundzimušajiem intravenozi lietojamās devas jāievada 60 minūšu laikā (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Intramuskulārās injekcijas jāveic pietiekami dziļi relatīvi liela muskuļa masā, un vienā vietā ne vairāk par 1 g. Intramuskulāra ievadīšana jāapsver, kad intravenozais ceļš nav iespējams vai pacientam ir mazāk piemērots. Devas, kas pārsniedz 2 g ir jāievada intravenozi.

Ja kā šķīdinātāju izmanto lidokaīnu, tad iegūto šķīdumu nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi (skatīt 4.3. apakšpunktu). Jāņem vērā lidokaīna zāļu aprakstā sniegtā informācija.

Ceftriaksona-kalcija nogulsnēšanās riska dēļ ceftriaksons ir kontrindicēts jaundzimušajiem (≤28 dienas), ja viņiem nepieciešama (vai paredzams, ka varētu būt nepieciešama) ārstēšana ar kalciju saturošiem intravenoziem šķīdumiem, ieskaitot tādas nepārtrauktas kalciju saturošas infūzijas kā parenterālā barošana (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tā kā var veidoties nogulsnes, intravenozai ievadīšanai paredzēto ceftriaksona flakonu satura šķīdināšanai vai tālākai flakona izšķīdinātā satura atšķaidīšanai nedrīkst izmantot kalciju saturošus šķīdinātājus (piemēram, Ringera vai Hartmana šķīdumu). Ceftriaksona-kalcija nogulsnēšanās var notikt arī tad, ja ceftriaksons tajā pašā intravenozās ievadīšanas līnijā tiek sajaukts ar kalciju saturošiem šķīdumiem. Tādēļ nedrīkst samaisīt vai vienlaikus ievadīt ceftriaksonu un kalciju saturošus šķīdumus (skatīt 4.3., 4.4. un 6.2. apakšpunktu).

Preoperatīvai operācijas vietas infekciju profilaksei ceftriaksons jāievada 30‑90 minūtes pirms operācijas.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret ceftriaksonu vai kādu citu cefalosporīnu grupas līdzekli, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga paaugstināta jutība (piemēram, anafilaktiska reakcija) pret jebkuru citu bēta laktāmu antibakteriālo līdzekli (penicilīnu, monobaktāmu un karbapenēmiem) anamnēzē.

Ceftriaksons kontrindicēts:

priekšlaikus dzimušiem jaundzimušajiem līdz 41. postmenstruālās nedēļas vecumam (gestācijas vecums + hronoloģiskais vecums)*;

laikā dzimušiem jaundzimušajiem (līdz 28 dienu vecumam):

- ar hiperbilirubinēmiju, dzelti vai hipoalbuminēmiju, vai acidozi, jo šie ir stāvokļi, kuros var būt traucēta bilirubīna saistīšana*;

- ja viņiem nepieciešama (vai paredzams, ka būs nepieciešama) intravenoza ārstēšana ar kalciju vai kalciju saturošām infūzijām ceftriaksona-kalcija sāls nogulsnēšanās riska dēļ (skatīt 4.4., 4.8. un 6.2. apakšpunktu).

* In vitro pētījumi liecina, ka ceftriaksons var aizvietot bilirubīnu tā piesaistes vietās seruma albumīnam, šiem pacientiem izraisot bilirubīna encefalopātijas risku.

Ja lidokaīna šķīdumu lieto kā šķīdinātāju, pirms ceftriaksona intramuskulāras injicēšanas jāizslēdz kontrindikācijas lidokaīna lietošanai (skatīt 4.4. apakšpunktu). Skatīt informāciju lidokaīna zāļu aprakstā, īpaši par kontrindikācijām.

Lidokaīnu saturošus ceftriaksona šķīdumus nekad nedrīkst ievadīt intravenozi.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstinātas jutības reakcijas

Tāpat kā lietojot visus bēta laktāma grupas antibakteriālos līdzekļus, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām (skatīt 4.8. apakšpunktu). Smagu paaugstinātas jutības reakciju gadījumā ārstēšana ar ceftriaksonu nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi. Pirms ārstēšanas uzsākšanas jānoskaidro, vai pacientam anamnēzē nav smagas paaugstinātas jutības reakcijas pret ceftriaksonu, citiem cefalosporīniem vai kādu citu bēta laktāma grupas līdzekli. Lietojot ceftriaksonu pacientiem, kam anamnēzē ir ne-smagas pakāpes paaugstināta jutība pret citiem bēta laktāma grupas līdzekļiem, jāievēro piesardzība.

Saistībā ar ārstēšanu ar ceftriaksonu ziņots par smagām ādas nevēlamām blakusparādībām (Stīvensa-Džonsona sindromu vai Laiela sindromu/toksisku epidermas nekrolīzi un zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)), kas var būt dzīvībai bīstamas vai letālas, taču šo gadījumu biežums nav zināms (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Jariša-Herksheimera (Jarisch-Herxheimer) reakcija (JHR)

Dažiem pacientiem ar spirohetu infekcijām neilgi pēc ceftriaksona lietošanas uzsākšanas var rasties Jariša-Herksheimera reakcija (JHR). JHR parasti ir pašierobežojoša vai to var ārstēt ar simptomātisku terapiju. Ja rodas šāda reakcija, ārstēšana ar antibiotikām nav jāpārtrauc.

Mijiedarbība ar kalciju saturošām zālēm

Ir aprakstīti letālu reakciju gadījumi ar kalcija-ceftriaksona nogulsnēm līdz vienu mēnesi vecu priekšlaikus un laikā dzimušu jaundzimušo plaušās un nierēs. Vismaz viens no viņiem ceftriaksonu un kalciju bija saņēmis atšķirīgā laikā caur dažādām intravenozām līnijām. Pieejamos zinātniskajos datos nav ziņojumu par apstiprinātu intravaskulāru izgulsnēšanos citiem pacientiem, izņemot jaundzimušos, kas ārstēti ar ceftriaksonu un kalciju saturošiem šķīdumiem vai citām kalciju saturošām zālēm. In vitro pētījumos ir konstatēts, ka salīdzinājumā ar citām vecuma grupām jaundzimušajiem ir paaugstināts ceftriaksona-kalcija izgulsnēšanās risks.

Jebkura vecuma pacientiem ceftriaksonu nedrīkst lietot maisījumā vai ievadīt intravenozi vienlaikus ar jebkuru kalciju saturošu šķīdumu, pat izmantojot atsevišķas infūzijas līnijas vai dažādas infūzijas vietas. Tomēr pacientiem pēc 28 dienu vecuma ceftriaksonu un kalciju saturošus šķīdumus drīkst ievadīt secīgi vienu pēc otra, ja infūzijas līnijas izmanto dažādās ķermeņa vietās vai ja infūzijas līnijas nomaina vai rūpīgi izskalo ar fizioloģisko šķīdumu, lai izvairītos no izgulsnēšanās. Pacientiem, kam nepieciešama nepārtraukta kalciju saturošu pilnvērtīgas parenterālas barošanas (PPB) šķīdumu infūzija, veselības aprūpes speciālisti var vēlēties apsvērt alternatīvu antibakteriālu ārstēšanu bez līdzīga izgulsnēšanās riska. Ja pacientiem, kam nepieciešama nepārtraukta barošana, ceftriaksona lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, PPB šķīdumus un ceftriaksonu var ievadīt vienlaikus, tomēr caur dažādām infūzijas līnijām un dažādās vietās. Alternatīvi PPB šķīduma infūziju uz ceftriaksona infūzijas laiku var pārtraukt un infūzijas līnijas izskalot starp šķīdumiem (skatīt 4.3., 4.9., 5.2. un 6.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ceftriaxone Kabi drošums un efektivitāte jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ir noteikts devām, kas aprakstītas apakšpunktā „Devas un lietošanas veids” (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pētījumos pierādīts, ka ceftriaksons, tāpat kā daži citi cefalosporīni, var aizstāt bilirubīnu tā saistīšanās vietās ar seruma albumīnu.

Ceftriaxone Kabi ir kontrindicēts priekšlaikus un laikā dzimušiem jaundzimušajiem, kuriem ir bilirubīna encefalopātijas attīstības risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Imūnmediēta hemolītiska anēmija

Pacientiem, kuri saņem cefalosporīnu grupas antibakteriālos līdzekļus, ieskaitot Ceftriaxone Kabi, ir novērota imūnmediēta hemolītiska anēmija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ārstēšanas laikā ar Ceftriaxone Kabi gan pieaugušajiem, gan bērniem ziņots par smagas hemolītiskas anēmijas gadījumiem, ieskaitot letālu iznākumu.

Ja pacientam ceftriaksona lietošanas laikā attīstās anēmija, jāapsver ar cefalosporīnu saistītas anēmijas diagnoze un ceftriaksona lietošana jāpārtrauc līdz etioloģijas noskaidrošanai.

Ilgstoša ārstēšana

Ilgstošas ārstēšanas laikā regulāri jānosaka pilna asins aina.

Kolīts/nejutīgu mikroorganismu savairošanās

Par kolītu saistībā ar antibakteriālajiem līdzekļiem un pseidomembranozo kolītu ir ziņots, lietojot gandrīz visus antibakteriālos līdzekļus, ieskaitot ceftriaksonu, un tā smaguma pakāpe var būt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai. Tādēļ ir svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kam ceftriaksona lietošanas laikā vai pēc tam rodas caureja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāapsver ceftriaksona terapijas pārtraukšana un specifiska Clostridium difficile ārstēšana. Nedrīkst lietot peristaltiku nomācošas zāles.

Tāpat kā lietojot citus antibakteriālos līdzekļus, var rasties nejutīgu mikroorganismu izraisītas superinfekcijas.

Smaga nieru un aknu mazspēja

Smagas nieru un aknu mazspējas gadījumā ieteicama rūpīga drošības un efektivitātes klīniska uzraudzība (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ietekme uz seroloģiskām pārbaudēm

Iespējama ietekme uz Kūmbsa testu, jo Ceftriaxone Kabi var izraisīt viltus pozitīvus testa rezultātus. Ceftriaxone Kabi var izraisīt arī viltus pozitīvus galaktozēmijas testa rezultātus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Neenzimātiskas metodes glikozes noteikšanai urīnā var dot viltus pozitīvus rezultātus. Glikoze urīnā Ceftriaxone Kabi terapijas laikā ar jānosaka enzimātiski (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ceftriaksona klātbūtne var kļūdaini pazemināt noteiktā glikozes līmeņa asinīs vērtības, kas iegūtas ar dažām asins glikozes līmeņa uzraudzības sistēmām. Lūdzu skatīt katras sistēmas lietošanas instrukciju. Ja nepieciešams, jāizmanto alternatīvas pārbaudes metodes.

Nātrijs

Katrs grams Ceftriaxone Kabi satur 3,6 mmol nātrija. Tas jāņem vērā pacientiem, kuri ievēro diētu ar kontrolētu nātrija saturu.

Antibakteriālais spektrs

Ceftriaksonam ir ierobežots antibakteriālās aktivitātes spektrs, un tas var nebūt piemērots, lai to vienu pašu lietotu dažu infekciju veidu ārstēšanai, ja vien patogēns jau nav apstiprināts (skatīt 4.2. apakšpunktu). Polimikrobiālu infekciju gadījumos, kad iespējamie patogēni ietver pret ceftriaksonu rezistentus organismus, jāapsver papildu antibiotisko līdzekļu lietošana.

Lidokaīna lietošana

Gadījumā, kad lidokaīna šķīdumu izmanto kā šķīdinātāju, ceftriaksona šķīdumus drīkst lietot tikai intramuskulārām injekcijām. Pirms lietošanas jāapsver lidokaīna lietošanas kontrindikācijas, brīdinājumi un cita nozīmīga informācija, kas sīkāk aprakstīta lidokaīna zāļu aprakstā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Lidokaīna šķīdumu nekad nedrīkst ievadīt intravenozi.

Žultsakmeņi

Ja sonogrammās redzamas ēnas, jāapsver kalcija ceftriaksona nogulšņu iespēja. Ēnas, kas kļūdaini uzskatītas par žultsakmeņiem, ir noteiktas žultspūšļa sonogrammās un ir novērotas biežāk, ja ceftriaksona dienas deva ir bijusi 1 g vai lielāka Piesardzības pasākumi īpaši jāapsver pediatriskajā populācijā. Šīs nogulsnes izzūd pēc ārstēšanas ar ceftriaksonu pārtraukšanas. Kalcija ceftriaksona nogulsnes reti ir saistītas ar simptomiem. Simptomātiskos gadījumos ieteicama konservatīva neķirurģiska ārstēšana un ārstēšanas ar ceftriaksonu pārtraukšana, pamatojoties uz specifisku ieguvuma un riska izvērtējumu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Žults stāze

Ar ceftriaksonu ārstētiem pacientiem ir aprakstīti, iespējams, žultsvadu aizsprostošanās izraisīta pankreatīta gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielākai daļai pacientu bija žults stāzes un žults sabiezējuma riska faktori, piemēram, agrāk veikta intensīva terapija, smaga slimība vai pilnvērtīga parenterāla barošana. Nevar izslēgt, ka izraisītājs vai veicinošs faktors ir ar Ceftriaxone Kabi saistīta žults izgulsnēšanās.

Nierakmeņi

Ir ziņots par nierakmeņu gadījumiem, kas izzuda pēc ceftriaksona lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Simptomātiskos gadījumos ir jāveic sonogrāfija. Ārstam, pamatojoties uz specifisku ieguvuma un riska izvērtējumu, jāapsver zāļu lietošanu pacientiem, kuriem anamnēzē ir nierakmeņi vai hiperkalciūrija.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tādus kalciju saturošus šķīdinātājus kā Ringera šķīdums vai Hartmana šķīdums nedrīkst izmantot Ceftriaxone Kabi flakonu satura šķīdināšanai vai izšķīdinātā satura turpmākai atšķaidīšanai intravenozai ievadīšanai, jo var veidoties nogulsnes. Ceftriaksona-kalcija nogulsnes var rasties arī tad, ja ceftriaksonu sajauc ar kalciju saturošiem šķīdumiem vienā un tajā pašā intravenozās ievadīšanas līnijā. Ceftriaksonu nedrīkst ievadīt vienlaikus ar kalciju saturošiem intravenoziem šķīdumiem, ieskaitot tādas nepārtrauktas kalciju saturošas infūzijas kā parenterālā barošana caur Y veida pieslēgvietu. Tomēr citiem pacientiem, izņemot jaundzimušos, ceftriaksonu un kalciju saturošus šķīdumus var ievadīt secīgi vienu pēc otra, ja infūziju līnijas starp infūzijām izskalo ar saderīgu šķidrumu. In vitro pētījumos, izmantojot pieaugušo un no nabas saites asinīm iegūtu jaundzimušo asinis, konstatēja, ka jaundzimušajiem ir paaugstināts ceftriaksona-kalcija izgulsnēšanās risks (skatīt 4.2., 4.3., 4.4., 4.8. un 6.2. apakšpunktu).

Lietošana vienlaikus ar perorālajiem antikoagulantiem var pastiprināt K vitamīnu antagonizējošo iedarbību un paaugstināt asiņošanas risku. Gan ārstēšanas ar ceftriaksonu laikā, gan pēc tās beigām ieteicams bieži kontrolēt starptautisko standartizēto koeficientu (INR) un atbilstoši tam pielāgot K vitamīna antagonista devu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Iegūtas pretrunīgas liecības par iespējamu aminoglikozīdu renālās toksicitātes palielināšanos, lietojot kopā ar cefalosporīniem. Tādos gadījumos klīniskajā praksē stingri jāpieturas pie ieteiktās aminoglikozīdu grupas līdzekļa līmeņa (un nieru darbības) uzraudzības.

In vitro pētījumā hloramfenikola un ceftriaksona kombinācijai novēroja antagonistisku iedarbību. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma.

Par mijiedarbību starp ceftriaksonu un perorāliem kalciju saturošiem preparātiem vai starp intramuskulāri ievadītu ceftriaksonu un kalciju saturošiem preparātiem (intravenozi vai perorāli lietotiem) nav ziņots.

Ar ceftriaksonu ārstētiem pacientiem var būt viltus pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts.

Ceftriaksons, tāpat kā citi antibiotiski līdzekļi, var izraisīt viltus pozitīvus galakotzēmijas testu rezultātus.

Tāpat, nosakot glikozi urīnā ar neenzimātiskām metodēm, var būt pseidopozitīvi rezultāti. Šī iemesla dēļ ārstēšanas laikā ar ceftriaksonu glikozes līmenis urīnā jānosaka ar enzimātiskām metodēm.

Pēc vienlaicīgas lielu ceftriaksona devu un spēcīgu diurētisko līdzekļu (piemēram, furosemīda) lietošanas nieru darbības pasliktināšanās nav novērota.

Probenecīda vienlaikus lietošana nemazina ceftriaksona elimināciju.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ceftriaksons šķērso placentāro barjeru. Informācija par ceftriaksona lietošanu grūtniecēm ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz embrionālo/augļa attīstību, perinatālo un postnatālo attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ceftriaksonu grūtniecības laikā un īpaši pirmajā grūtniecības trimestrī drīkst lietot vienīgi tad, ja ieguvums pārsniedz risku.

Barošana ar krūti

Ceftriaksons nelielā koncentrācijā izdalās cilvēka pienā, bet terapeitiskās devās ceftriaksonam nav paredzama ietekme uz zīdaiņiem, kurus baro ar krūti. Tomēr nevar izslēgt caurejas un gļotādu sēnīšu infekcijas risku. Jāņem vērā sensitizācijas iespējamība. Jāpieņem lēmums − pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt ceftriaksona terapiju/izvairīties no tās, ņemot vērā ieguvumu, ko barošana ar krūti sniedz bērnam, un terapijas ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Reproduktivitātes pētījumi neliecina par nevēlamu ietekmi uz vīriešu vai sieviešu fertilitāti.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ārstēšanas laikā ar ceftriaksonu var rasties nevēlamas blakusparādības (piemēram, reibonis), kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, pacientiem jāievēro piesardzība.

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās ceftriaksona nevēlamās blakusparādības ir eozinofīlija, leikopēnija, trombocitopēnija, caureja, izsitumi un paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Dati ceftriaksona nevēlamo blakusparādību biežuma noteikšanai iegūti klīniskos pētījumos.

Zemāk esošajā tabulā biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (>1/100 līdz <1/10), retāk (>1/1 000 līdz <1/100), reti (>1/10 000 līdz <1/1 000), nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klasifikācija

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi^a

Infekcijas un infestācijas

Dzimumorgānu sēnīšu infekcija

Pseidomembranozs kolīts^b

Superinfekcija^b

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Eozinofīlija Leikopēnija

Trombocitopē-nija

Granulocitopēnija

Anēmija

Koagulopātija

Hemolītiska anēmija^b

Agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumiAnafilaktiskais šoks

Anafilaktiska reakcija

Anafilaktoīda reakcija

Paaugstināta jutība^b

Jariša-Herksheimera reakcija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Krampji

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhu spazmas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja^b

Mīksti izkārnījumi

Slikta dūša

Vemšana

Pankreatīts^b

Stomatīts

Glosīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Izgulsnēšanās žultspūslī^b

Kodolu dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumiIzsitumiNiezeNātreneStīvensa-Džonsona sindroms^b

Toksiska epidermas nekrolīze^b

Erythema multiforme

Akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze

Zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Hematūrija

Glikozūrija

Oligūrija

Izgulsnēšanās nierēs (atgriezeniska)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Flebīts

Sāpes injekcijas vietā

Drudzis

Tūska

Drebuļi

IzmeklējumiPaaugstināts kreatinīna līmenis asinīsViltus pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts^b

Viltus pozitīvs galaktozēmijas testa rezultāts^b

Viltus pozitīvs rezultāts, nosakot glikozi ar neenzimātiskām metodēm^b

^a Pamatojoties uz pēcreģistrācijas ziņojumiem. Tā kā par šīm reakcijām ziņots brīvprātīgi no nenoteikta lieluma populācijas, nav iespējams droši aprēķināt to biežumu, kas tādēļ norādīts kā nezināms.

^b Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Infekcijas un infestācijas

Ziņojumi par caureju pēc ceftriaksona lietošanas var būt saistīti ar Clostridium difficile. Jāveic atbilstoša šķidruma un elektrolītu līmeņa korekcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ceftriaksona-kalcija sāls izgulsnēšanās

Retos gadījumos priekšlaikus un laikā dzimušiem jaundzimušajiem (līdz 28 dienu vecumam), kuri ārstēti, intravenozi ievadot ceftriaksonu un kalciju, ziņots par smagām un dažos gadījumos letālām nevēlamām blakusparādībām. Ceftriaksona-kalcija sāls izgulsnējumi pēc nāves ir novēroti plaušās un nierēs. Augstais izgulsnēšanās risks jaundzimušajiem ir viņu mazā asins tilpuma un garāka ceftriaksona pusperioda nekā pieaugušajiem rezultāts (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Par ceftriaksona izgulsnēšanās gadījumiem urīnceļos ziņots galvenokārt bērniem, kuri ārstēti ar lielām ceftriaksona devām (piemēram, ≥ 80 mg/kg dienā vai kopējā deva pārsniedz 10 g) un kuriem ir citi riska faktori (piemēram, dehidratācija, gultas režīms). Šis notikums var būt gan simptomātisks, gan asimptomātisks un var izraisīt urīnvadu obstrukciju un postrenālu akūtu nieru mazspēju, bet kas pēc ceftriaksona lietošanas pārtraukšanas parasti izzūd (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Novērota ceftriaksona kalcija sāls izgulsnēšanās žultspūslī, galvenokārt pacientiem, kuri ārstēti ar devām, kas pārsniedz ieteikto standarta devu. Bērniem prospektīvos pētījumos konstatēta mainīga izgulsnēšanās sastopamība intravenozas ievades gadījumā – dažos pētījumos pārsniedzot 30 %. Sastopamība ir mazāka lēnas infūzijas (20–30 minūtes) gadījumā. Šī ietekme parasti ir asimptomātiska, bet izgulsnējumus pavada tādi klīniskie simptomi kā sāpes, slikta dūša un retos gadījumos vemšana. Šajos gadījumos ieteicama simptomātiska ārstēšana. Izgulsnēšanās parasti ir atgriezeniska, pārtraucot ceftriaksona lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv,

Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā var rasties tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana un caureja. Ceftriaksona koncentrāciju nevar samazināt ar hemodialīzi vai peritoneālu dialīzi. Specifiska antidota nav. Pārdozēšanas ārstēšanai jābūt simptomātiskai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, trešās paaudzes cefalosporīni. ATĶ kods: J01DD04,

Darbības mehānisms

Ceftriaksons pēc piesaistīšanās penicilīnu saistošām olbaltumvielām (penicillin binding proteins - PBP) nomāc baktēriju šūnas sienas sintēzi. Tā rezultātā tiek pārtraukta šūnas sienas (peptidoglikāna) biosintēze, kas izraisa baktēriju šūnas līzi un bojāeju.

Rezistence

Baktēriju rezistence pret ceftriaksonu var būt viena vai vairāku šādu mehānismu dēļ:

bēta laktamāžu, ieskaitot plaša spektra bēta laktamāžu (extended-spectrum beta-lactamases - ESBL), karbapenemāžu un Amp C enzīmu izraisīta hidrolīze, kas var būt inducēta vai stabili nomākta noteiktām aerobām gramnegatīvām baktēriju sugām;

samazināta penicilīnu saistošo olbaltumvielu afinitāte pret ceftriaksonu;

ārējās membrānas necaurlaidība gramnegatīviem mikroorganismiem;

baktēriju izplūdes sūkņi.

Jutības pārbaužu robežkoncentrācijas

Eiropas Mikroorganismu jutības pārbaužu komitejas (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing - EUCAST) noteiktās minimālās inhibējošās koncentrācijas (minimum inhibitory concentration - MIC) robežkoncentrācijas ir šādas:

Patogēns

Atšķaidījuma tests

(MIC, mg/l)

Jutīgs

Rezistents

Enterobacteriaceae

≤1 mg/l

>2 mg/l

Stafilokoku sugas

a.

a.

(A, B, C un G  grupas) Streptococcus sugas

b.

b.

Streptococcus pneumoniae

≤0,5^c

>2 

Viridans grupas streptokoki

≤0,5

>0,5

Haemophilus influenzae

≤0,12^c

>0,12 

Moraxella catarrhalis

≤  

>2 

Neisseria gonorrhoeae

≤0,12 

>0,12 

Neisseria meningitidis

≤0,12^c

>0,12

Ar sugām nesaistīti

≤1^d

>2 

a. Informācija par jutību iegūta no cefoksitīna jutības datiem.

b. Informācija par jutību iegūta no penicilīna jutības datiem.

c. Izolāti, kuriem ceftriaksona MIC pārsniedz jutīguma robežvērtību, ir reti un, ja tiek konstatēti, jāpārbauda atkārtoti un, ja rezultāts tiek apstiprināts, tie jānosūta uz atsauces laboratoriju.

d. Robežvērtības attiecas uz dienas intravenozo 1 g x 1 devu un vismaz 2 g x 1 lielu devu.

Klīniskā efektivitāte pret specifiskiem patogēniem

Atsevišķu sugu iegūtās rezistences izplatība var atšķirties ģeogrāfiski un laika gaitā, tādēļ ir vēlama vietējā informācija par rezistenci, īpaši ārstējot smagas infekcijas. Ja rezistences vietējā izplatība ir tāda, ka cefriaksona lietošanas lietderība vismaz dažu veidu infekciju gadījumos ir apšaubāma, nepieciešamības gadījumā jālūdz eksperta padoms.

Sugas, kas parasti ir jutīgas

Grampozitīvie aerobie mikroorganismi

Staphylococcus aureus (jutīgs pret meticilīnu)^£

Koagulāzes negatīvi stafilokoki (jutīgi pret meticilīnu)^£

Streptococcus pyogenes (A grupa)

Streptococcus agalactiae (B grupa)

Streptococcus pneumoniae

Viridans grupas streptokoki

Gramnegatīvie aerobie mikroorganismi

Borrelia burgdorferi

Haemophilus influenzae

Haemophilus parainfluenzae

Moraxella catarrhalis

Neisseria gonorrhoeae

Neisseria meningitidis

Proteus mirabilis

Providencia sugas

Treponema pallidum

Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt grūtības

Grampozitīvie aerobie mikroorganismi

Staphylococcus epidermidis⁺

Staphylococcus haemolyticus⁺

Staphylococcus hominis⁺

Gramnegatīvie aerobie mikroorganismi

Citrobacter freundii

Enterobacter aerogenes

Enterobacter cloacae

Escherichia coli^%

Klebsiella pneumoniae^%

Klebsiella oxytoca^%

Morganella morganii

Proteus vulgaris

Serratia marcescens

Anaerobie mikroorganismi

Bacteroides sugas

Fusobacterium sugas

Peptostreptococcus sugas

Clostridium perfringens

Dabiski rezistenti mikroorganismi

Grampozitīvie aerobie mikroorganismi

Enterococcus sugas

Listeria monocytogenes

Gramnegatīvie aerobie mikroorganismi

Acinetobacter baumannii

Pseudomonas aeruginosa

Stenotrophomonas maltophilia

Anaerobie mikroorganismi

Clostridium difficile

Citi

Chlamydia sugas

Chlamydophila sugas

Mycoplasma sugas

Legionella sugas

Ureaplasma urealyticum

£ Visi pret meticilīnu rezistentie stafilokoki ir rezistenti pret ceftriaksonu.

⁺ Vismaz vienā reģionā rezistences rādītājs >50%.

^% ESBL producējošie celmi vienmēr ir rezistenti.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc intravenozas ceftriaksona 500 mg un 1 g bolus devas ievadīšanas, vidējais maksimālais ceftriaksona līmenis plazmā ir attiecīgi aptuveni 120 un 200 mg/l. Pēc 500 mg, 1 g un 2 g ceftriaksona intravenozas infūzijas ceftriaksona līmenis plazmā ir attiecīgi aptuveni 80, 150 un 250 mg/l.

Pēc intramuskulāras injekcijas vidējais maksimālais ceftriaksona līmenis plazmā ir aptuveni puse no tā, kāds novērots pēc līdzvērtīgas devas intravenozas ievadīšanas. Maksimālā koncentrācija plazmā pēc vienreizējas intramuskulāras 1 g devas ir aptuveni 81 mg/l, un tā tiek sasniegta 2 – 3 stundu laikā pēc ievadīšanas.

Laukums zem koncentrācijas plazmā-laika līknes pēc intramuskulāras ievadīšanas ir līdzvērtīgs tam, kāds ir pēc līdzvērtīgas devas intravenozas ievadīšanas.

Izkliede

Ceftriaksona izkliedes tilpums ir 7–12 l. Koncentrācija, kas būtiski pārsniedz minimālo inhibējošo koncentrāciju pret lielāko daļu nozīmīgo patogēnu, ir konstatējama audos, ieskaitot plaušas, sirdi, žultsceļus/aknas, mandeles, vidusausi un deguna gļotādu, kaulus un cerebrospinālo, pleiras, prostatas un sinoviālo šķidrumu. Lietojot atkārtoti, novēro vidējās maksimālās koncentrācijas plazmā (C_max) palielināšanos par 8–15 %; līdzsvara stāvoklis lielākā daļā gadījumu tiek sasniegts 48‑72 stundu laikā atkarībā no ievadīšanas ceļa.

Iekļūšana konkrētos audos

Ceftriaksons iekļūst mīkstajos smadzeņu apvalkos. Iekļūšana vislielākā ir tad, kad mīkstie smadzeņu apvalki ir iekaisuši. Ziņots, ka vidējā maksimālā ceftriaksona koncentrācija CSŠ pacientiem ar bakteriālu meningītu ir līdz 25 % no līmeņa plazmā, salīdzinot ar 2 % no līmeņa plazmā pacientiem, kuriem mīkstie smadzeņu apvalki nav iekaisuši. Ceftriaksona maksimālā koncentrācija CSŠ tiek sasniegta aptuveni 4‑6 stundas pēc intravenozas injekcijas. Ceftriaksons šķērso placentāro barjeru un izdalās cilvēka pienā mazā koncentrācijā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Saistīšanās ar olbaltumvielām

Ceftriaksons atgriezeniski saistās ar albumīnu. Ar plazmas olbaltumvielām saistās aptuveni 95 %, ja

koncentrācija plazmā ir mazāka par 100 mg/l. Saistīšanās ir piesātināma, un saistītā daļa samazinās,

palielinoties koncentrācijai (līdz 85 %, ja koncentrācija plazmā ir 300 mg/l).

Biotransformācija

Ceftriaksona sistēmiska metabolizācija nenotiek, bet par neaktīviem metabolītiem to pārvērš zarnu mikroflora.

Eliminācija

Visa ceftriaksona (saistītā un nesaistītā) plazmas klīrenss ir 10-22 ml/min. Renālais klīrenss ir 5‑12 ml/min. 50‑60 % ceftriaksona izdalās neizmainītā veidā ar urīnu, galvenokārt glomerulārās filtrācijas ceļā, bet 40‑50 % izdalās neizmainītā veidā ar žulti. Visa ceftriaksona eliminācijas pusperiods pieaugušajiem ir aptuveni 8 stundas.

Pacienti ar nieru vai aknu bojājumiem

Pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem ceftriaksona farmakokinētika ir izmainīta tikai minimāli, un eliminācijas pusperiods ir nedaudz pagarināts (mazāk nekā divas reizes), pat pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Salīdzinoši nelielā eliminācijas pusperioda pagarināšanās nieru darbības traucējumu gadījumā ir skaidrota ar kompensācijas ne-renālā klīrensa pieaugumu, ko nosaka samazināta saistīšanās ar olbaltumvielām un atbilstošs kopējā ceftriaksona ne-renālā klīrensa pieaugums.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ceftriaksona eliminācijas pusperiods nav palielināts renālā klīrensa kompensācijas palielināšanās dēļ. Tas ir arī ar ceftriaksona plazmas brīvās frakcijas palielināšanās dēļ, kas veicina novēroto paradoksālo kopējā zāļu klīrensa palielināšanos līdz ar izkliedes tilpuma palielināšanos, kas noris paralēli kopējam klīrensam.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem pēc 75 gadu vecuma vidējais eliminācijas pusperiods parasti ir 2‑3 reizes garāks nekā jauniem pieaugušajiem.

Pediatriskā populācija

Ceftriaksona eliminācijas pusperiods jaundzimušajiem ir pagarināts. No dzimšanas līdz 14 dienu vecumam brīvā ceftriaksona līmenis var paaugstināties vēl vairāk tādu faktoru dēļ kā samazināta glomerulārā filtrācija un izmainīta saistīšanās ar olbaltumvielām. Bērnībā eliminācijas pusperiods ir īsāks nekā jaundzimušajiem vai pieaugušajiem. Kopējā ceftriaksona plazmas klīrenss un izkliedes tilpums jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ir lielāks nekā pieaugušajiem.

Linearitāte/nelinearitāte

Ceftriaksona farmakokinētika ir nelineāra, un visi pamata farmakokinētikas parametri, izņemot eliminācijas pusperiodu, ir atkarīgi no devas, nosakot pēc kopējās zāļu koncentrācijas, un tie palielinās mazāk nekā proporcionāli devai. Nelinearitāte rodas saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām piesātinājuma dēļ, un tāpēc to novēro kopējam plazmā esošam ceftriaksonam, bet ne brīvam (nesaistītam) ceftriaksonam.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Tāpat kā citiem bēta laktāmiem, farmakokinētikas-farmakodinamikas indekss, kam vislabākā korelācija konstatēta ar in vivo efektivitāti, ir procenti no dozēšanas intervāla, kad nesaistītā ceftriaksona koncentrācija pārsniedz ceftriaksona minimālo inhibējošo koncentrāciju (MIC) pret konkrētām mērķa sugām (t.i., %T > MIC).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos ar dzīvniekiem iegūti pierādījumi, ka lielas ceftriaksona kalcija sāls devas izraisīja konkrementu un izgulsnējumu veidošanos žultspūslī suņiem un pērtiķiem, un pierādīts, ka šī ietekme ir atgriezeniska. Pētījumos ar dzīvniekiem neguva pierādījumus par toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un genotoksicitāti. Kanceroģenēzes pētījumi ar ceftriaksonu netika veikti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nav.

6.2. Nesaderība

Pamatojoties uz literatūrā publicētiem ziņojumiem, ceftriaksons nav saderīgs ar amsakrīnu, vankomicīnu, flukonazolu, aminoglikozīdiem un labetalolu.

Ceftriaksonu saturošos šķīdumus nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citiem līdzekļiem vai pievienot tiem, izņemot 6.6. apakšpunktā minētos. Īpaši kalciju saturošus šķīdinātājus (piemēram, Ringera šķīdumu, Hartmana šķīdumu) nedrīkst izmantot ceftriaksona flakonu satura šķīdināšanai vai izšķīdinātā satura turpmākai atšķaidīšanai intravenozai ievadīšanai, jo var veidoties nogulsnes. Ceftriaksonu nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) vai ievadīt vienlaikus ar kalciju saturošiem šķīdumiem. ieskaitot pilnvērtīgu parenterālo barošanu (skatīt 4.2., 4.3., 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Sagatavotais šķīdums

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta, 12 stundas uzglabājot temperatūrā līdz 25 °C un 2 dienas uzglabājot 2°C–8°C temperatūrā. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas uzreiz, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un uzglabāšanas laiks parasti nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām uzglabājot 2°C-8°C temperatūrā, ja vien sagatavošana nav notikusi kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

Iepakojuma veids un saturs

15 ml 2. vai 3. hidrolītiskās klases (Ph. Eur.) stikla flakoni ar butilkaučuka aizbāzni un alumīnija vāciņu.

Iepakojuma lielumi: 5,10 flakoni.

Katrs grams Ceftriaxone Kabi satur aptuveni 3,6 mmol nātrija.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Ceftriaksonu nedrīkst sajaukt vienā un tajā pašā šļircē ar citām zālēm, kā tikai ar 1 % lidokaīna hidrohlorīda šķīdumu (tikai intramuskulārām injekcijām).

Sagatavotais šķīdums jāsakrata līdz 60 sekundēm, lai nodrošinātu ceftriaksona pilnīgu izšķīšanu.

Ir pierādīta saderība ar šādiem šķīdumiem:

0,9% (9 mg/ml) NaCl šķīdums;

1% (10 mg/ml) lidokaīna hidrohlorīda šķīdums;

5% (50 mg/ml) glikozes šķīdums;

ūdens injekcijām

Šķīdināšanai jāizmanto tikai zemāk esošajās tabulās atbilstoši ievadīšanas ceļam minētie šķīdinātāji.

Intramuskulāra injekcija

Šķīdinātājs

Ceftriaksona pulveris

Šķīdinātāja tilpums

Aptuvenā ceftriaksona koncentrācija beigu šķīdumā

1 % Lidokaīna hidrohlorīda šķīdums

1 g

3 ml

285 mg/ml

Šķīdums jāievada dziļas intragluteālas injekcijas veidā.

Lidokaīna šķīdumus nedrīkst ievadīt intravenozi.

Intravenoza injekcija

Šķīdinātājs

Ceftriaksona pulveris

Šķīdinātāja tilpums

Aptuvenā ceftriaksona koncentrācija beigu šķīdumā

Ūdens injekcijām

1 g

10 ml

100 mg/ml

Injekcija tieši vēnā vai caur intravenozas infūzijas caurulītēm jāievada 5 minūšu laikā.

Sagatavotie injekciju šķīdumi ir bāli dzelteni, kas nemazina Ceftriaxone Kabi 1 g efektivitāti vai panesamību.

Intravenoza infūzija

Šķīdinātājs

Ceftriaksona pulveris

Šķīdinātāja tilpums

Aptuvenā ceftriaksona koncentrācija beigu šķīdumā

0,9% NaCl šķīdums

1 g

20 ml

50 mg/ml

5% glikozes šķīdums

1 g

20 ml

50 mg/ml

Lai šķīdināšanas laikā iegūtu nepieciešamo infūziju šķīduma tilpumu, lietošanai gatava šķīduma sagatavošanai jānotiek 2 etapos

Ceftriaxone Kabi 1 g pulveri injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai izšķīdina tieši flakonā ar 10 ml kāda no saderīgiem intravenozi lietojamiem šķīdumiem. Šis šķīdums jāpārvieto piemērotā infūziju maisā. Jānodrošina kontrolēti un validēti aseptiski apstākļi.

Šis šķīdums jāatšķaida ar 9,5 ml vai lielāku daudzumu šķīdinātāja, iegūstot gala tilpumu 20 ml ar koncentrāciju 50 mg/ml.

Infūzija jāievada vismaz 30 minūšu laikā.

Lai nodrošinātu visa Ceftriaxone Kabi tilpuma ievadīšanu, ieteicams infūzijas beigās izskalot infūzijas līniju ar vienu no šķīdinātājiem.

(Sīkāku informāciju skatīt 4.2. apakšpunktā).

Sagatavotie šķīdumi vizuāli jāpārbauda. Drīkst lietot tikai dzidrus šķīdumus bez redzamām daļiņām. Sagatavotais šķīdums paredzēts tikai vienreizējai lietošanai, un viss neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Fresenius Kabi Polska Sp. z. o.o.

Al. Jerozolimskie 134

02-305 Warszawa, Polija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

12-0334

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 9. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2019

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 1

SASKAŅOTS ZVA 27-06-2019

1