Ceftriaxone-BCPP

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ceftriaxone-BCPP 1000 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 1000 mg ceftriaksona (Ceftriaxonum) (ceftriaksona nātrija sāls veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Šīs zāles satur 3,6 mmol (vai 82,8 mg) nātrija katrā devā (1000 mg).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.

Nedaudz higroskopisks, balts vai dzeltenīgs kristālisks pulveris.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ceftriaxone-BCPP ir indicēts pieaugušajiem un bērniem, kā arī laikā dzimušiem jaundzimušajiem (no dzimšanas) šādu infekciju ārstēšanai:

bakteriāls meningīts;

sadzīvē iegūta pneimonija;

hospitāla pneimonija;

akūts vidusauss iekaisums;

vēdera dobuma infekcijas;

komplicētas urīnceļu infekcijas (tajā skaitā pielonefrīts)

kaulu un locītavu infekcijas;

komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas;

gonoreja;

sifiliss;

bakteriāls endokardīts.

Ceftriaxone-BCPP var lietot:

lai pieaugušajiem ārstētu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības akūtus paasinājumus;

lai pieaugušajiem un bērniem, tajā skaitā jaundzimušajiem no 15 dienu vecuma, ārstētu diseminētu Laimas boreliozi (agrīnu (II stadijā) un vēlīnu (III stadijā));

preoperatīvai operācijas vietas infekciju profilaksei;

lai ārstētu neitropēniskus pacientus ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ;

lai ārstētu pacientus, kuriem saistībā ar kādu no iepriekš minētajām infekcijām ir radusies bakterēmija, vai ir aizdomas par šādu saistību.

Ja iespējamie ierosinātāji neatbilst Ceftriaxone-BCPP darbības spektram, tas jālieto kopā ar citiem antibakteriāliem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par pareizu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Deva ir atkarīga no slimības smaguma pakāpes, izraisītāja jutības, infekcijas lokalizācijas un veida, kā arī pacienta vecuma un nieru/aknu darbības.

Zemāk sniegtajās tabulās ieteiktās devas ir parastās ieteicamās devas attiecīgo indikāciju gadījumos. Īpaši smagos gadījumos jāapsver nepieciešamība lietot lielākās ieteiktā diapazona devas.

Pieaugušie un bērni no 12 gadu vecuma (≥ 50 kg)

Ceftriaksona deva*

Ārstēšanas biežums**

Indikācijas

1 - 2 g

Vienu reizi dienā

Sadzīvē iegūta pneimonija

Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības akūti paasinājumi

Vēdera dobuma infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas (tajā skaitā pielonefrīts)

2 g

Vienu reizi dienā

Hospitāla pneimonija

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

Kaulu un locītavu infekcijas

2 - 4 g

Vienu reizi dienā

Lai ārstētu neitropēniskus pacientus ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ

Bakteriāls endokardīts

Bakteriāls meningīts

* Dokumentētas bakterēmijas gadījumos jāapsver nepieciešamība lietot lielākās ieteiktā diapazona devas.

** Lietošanu divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām) var apsvērt, ja kopējā dienas deva pārsniedz 2 g.

Indikācijas pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma (≥ 50 kg), kuru gadījumā nepieciešamas specifiskas dozēšanas shēmas

Akūts vidusauss iekaisums

Intramuskulāri var ievadīt vienreizēju 1 - 2 g lielu Ceftriaxone-BCPP devu.

Ierobežoti dati liecina, ka tad, ja pacients ir smagi slims vai iepriekšēja terapija bijusi neveiksmīga, Ceftriaxone-BCPP var būt efektīvs, ja to trīs dienas ievada intramuskulāri pa 1 - 2 g dienā.

Preoperatīva operācijas vietas infekciju profilakse

2 g vienreizējas devas veidā pirms operācijas.

Gonoreja

500 mg vienreizējas intramuskulāras devas veidā.

Sifiliss

Parastā ieteicamā deva ir 500 mg - 1 g vienu reizi dienā 10 – 14 dienas, neirosifilisa gadījumā devu palielinot līdz 2 g vienu reizi dienā. Ieteiktās devas sifilisa, tajā skaitā neirosifilisa, ārstēšanai pamato ierobežoti dati. Jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Diseminēta Laimas borelioze (agrīna [II stadija] un vēlīna [III stadija])

2 g vienu reizi dienā 14 - 21 dienu. Ieteicamais ārstēšanas ilgums atšķiras, tādēļ jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Pediatriskā populācija

Jaundzimušie, zīdaiņi un bērni no 15 dienu līdz 12 gadu vecumam (< 50 kg)

Bērniem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, jālieto parastā pieaugušajiem paredzētā deva.

Ceftriaksona deva*

Ārstēšanas biežums**

Indikācijas

50 - 80 mg/kg

Vienu reizi dienā

Vēdera dobuma infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas (tajā skaitā pielonefrīts)

50 - 80 mg/kg

Vienu reizi dienā

Sadzīvē iegūta pneimonija

Hospitāla pneimonija

50 - 100 mg/kg (ne vairāk kā 4 g)

Vienu reizi dienā

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

Kaulu un locītavu infekcijas

Lai ārstētu neitropēniskus pacientus ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ

80 - 100 mg/kg (ne vairāk kā 4 g)

Vienu reizi dienā

Bakteriāls meningīts

100 mg/kg (ne vairāk kā 4 g)

Vienu reizi dienā

Bakteriāls endokardīts

* Dokumentētas bakterēmijas gadījumos jāapsver nepieciešamība lietot lielākās ieteiktā diapazona devas.

** Lietošanu divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām) var apsvērt, ja kopējā dienas deva pārsniedz 2 g.

Indikācijas jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem no 15 dienu līdz 12 gadu vecumam (< 50 kg), kurām nepieciešamas specifiskas dozēšanas shēmas

Akūts vidusauss iekaisums

Sākotnējai akūta vidusauss iekaisuma ārstēšanai intramuskulāri var ievadīt vienreizēju 50 mg/kg lielu Ceftriaxone-BCPP devu. Ierobežoti dati liecina, ka tad, ja bērns ir smagi slims vai sākotnējā terapija bijusi neveiksmīga, Ceftriaxone-BCPP var būt efektīvs, ja to trīs dienas ievada intramuskulāri pa 50 mg/kg dienā.

Preoperatīva operācijas vietas infekciju profilakse

50 – 80 mg/kg vienreizējas devas veidā pirms operācijas.

Sifiliss

Parastā ieteicamā deva ir 75 – 100 mg/kg (ne vairāk kā 4 g) vienu reizi dienā 10 – 14 dienas. Ieteiktās devas sifilisa, tajā skaitā neirosifilisa, ārstēšanai pamato ļoti ierobežoti dati. Jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Diseminēta Laimas borelioze (agrīna [II stadija] un vēlīna [III stadija]).

50 – 80 mg/kg vienu reizi dienā 14 – 21 dienu. Ieteicamais ārstēšanas ilgums atšķiras, tādēļ jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

0 – 14 dienas veci jaundzimušie

Ceftriaxone-BCPP ir kontrindicēts priekšlaikus dzimušiem jaundzimušajiem līdz 41 postkonceptuālās nedēļas vecumam (gestācijas vecums + hronoloģiskais vecums).

Ceftriaksona deva*

Ārstēšanas biežums

Indikācijas

20 – 50 mg/kg

Vienu reizi dienā

Vēdera dobuma infekcijas

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas

Komplicētas urīnceļu infekcijas (tajā skaitā pielonefrīts)

Sadzīvē iegūta pneimonija

Hospitāla pneimonija

Kaulu un locītavu infekcijas

Lai ārstētu neitropēniskus pacientus ar drudzi, kas varētu būt radies bakteriālas infekcijas dēļ

50 mg/kg

Vienu reizi dienā

Bakteriāls meningīts

Bakteriāls endokardīts

* Dokumentētas bakterēmijas gadījumos jāapsver nepieciešamība lietot lielākās ieteiktā diapazona devas.

Maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 50 mg/kg.

Indikācijas 0 – 14 dienu veciem jaundzimušajiem, kuru gadījumā nepieciešamas specifiskas dozēšanas shēmas:

Akūts vidusauss iekaisums

Sākotnējai akūta vidusauss iekaisuma ārstēšanai intramuskulāri var ievadīt vienreizēju 50 mg/kg lielu Ceftriaxone-BCPP devu.

Preoperatīva operācijas vietas infekciju profilakse

20 - 50 mg/kg vienreizējas devas veidā pirms operācijas.

Sifiliss

Parastā ieteicamā deva ir 50 mg/kg vienu reizi dienā 10 – 14 dienas. Ieteiktās devas sifilisa, tajā skaitā neirosifilisa, ārstēšanai pamato ļoti ierobežoti dati. Jāņem vērā nacionālās vai vietējās vadlīnijas.

Terapijas ilgums

Terapijas ilgums ir dažāds atkarībā no slimības gaitas. Tāpat kā antibakteriāla terapija kopumā, arī ceftriaksona lietošana jāturpina 48 – 72 stundas pēc tam, kad pacientam izzudis drudzis vai iegūti pierādījumi par baktēriju iznīcināšanu.

Gados vecāki pacienti

Ja nieru un aknu darbība ir apmierinoša, gados vecākiem cilvēkiem nav jāpielāgo pieaugušajiem ieteiktās devas.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pieejamie dati neliecina, ka vieglu vai vidēji smagu aknu darbības traucējumu gadījumā, ja nieru darbība ir normāla, būtu jāpielāgo deva.

Pētījumu dati par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pieejami (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ja aknu darbība ir normāla, ceftriaksona deva nav jāsamazina. Tikai preterminālas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 10 ml/min) ceftriaksona deva nedrīkst pārsniegt 2 g dienā.

Pacientiem, kuriem veic dialīzi, pēc dialīzes nav jālieto papildu deva. Ceftriaksonu nav iespējams izvadīt ar peritoneālo dialīzi vai hemodialīzi. Ieteicama rūpīga drošuma un efektivitātes klīniska uzraudzība.

Pacienti ar smagiem aknu un nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar vienlaicīgi esošiem smagiem nieru un aknu darbības traucējumiem ieteicama rūpīga drošuma un efektivitātes klīniska uzraudzība.

Lietošanas veids

Ceftriaxone-BCPP var ievadīt vismaz 30 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā (ieteicamais ievadīšanas veids) vai lēnas 5 minūtes ilgas intravenozas injekcijas veidā, vai dziļas intramuskulāras injekcijas veidā. Intermitējoša intravenoza injekcija jāveic 5 minūšu laikā, ieteicams lielākās vēnās. Zīdaiņiem un bērniem vecumā līdz 12 gadiem 50 mg/kg vai lielāka intravenozā deva jāievada infūzijas veidā. Jaundzimušajiem intravenozās devas jāievada 60 minūšu laikā, lai mazinātu iespējamo bilirubīna encefalopātijas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Intramuskulārās injekcijas jāveic dziļi relatīvi liela muskuļa masā, un vienā vietā atļauts injicēt ne vairāk par 1 g. Intramuskulāra ievadīšana jāapsver gadījumos, kad intravenoza ievadīšana nav iespējama vai pacientam ir mazāk piemērota. Devas, kas pārsniedz 2 g ir jāievada intravenozi.

Ja kā šķīdinātāju izmanto lidokaīnu, iegūto šķīdumu nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi (skatīt 4.3. apakšpunktu). Jāņem vērā lidokaīna zāļu aprakstā sniegtā informācija.

Ceftriaksons ir kontrindicēts jaundzimušajiem (≤ 28 dienas), ja viņiem nepieciešama (vai paredzams, ka varētu būt nepieciešama) ārstēšana ar kalciju saturošiem intravenozi ievadāmiem šķīdumiem, kas ietver arī nepārtrauktas kalciju saturošas infūzijas, piemēram, parenterālo barošanu, jo pastāv ceftriaksona-kalcija nogulšņu veidošanās risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Kalciju saturošus šķīdinātājus (piemēram, Ringera šķīdumu vai Hartmana šķīdumu) nedrīkst izmantot ceftriaksona flakonu satura šķīdināšanai vai izšķīdinātā satura turpmākai atšķaidīšanai intravenozai ievadīšanai, jo var veidoties nogulsnes. Ceftriaksona-kalcija nogulšņu veidošanās iespējama arī tad, ja ceftriaksonu sajauc ar kalciju saturošiem šķīdinātājiem vienā intravenozās ievadīšanas sistēmā. Tādēļ ceftriaksonu un kalciju saturošus šķīdumus nedrīkst sajaukt vai ievadīt vienlaicīgi (skatīt 4.3., 4.4. un 6.2. apakšpunktu).

Preoperatīvai operācijas vietas infekciju profilaksei ceftriaksons jāievada 30 – 90 minūtes pirms operācijas.

Ieteikumus par zāļu šķīdināšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem cefalosporīniem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smaga paaugstināta jutība (piemēram, anafilaktiska reakcija) pret kādu citu bēta laktāma grupas antibakteriālo līdzekli (penicilīniem, monobaktāmiem un karbapenēmiem) anamnēzē.

Ceftriaksons ir kontrindicēts:

priekšlaikus dzimušiem jaundzimušajiem līdz 41 postkonceptuālās nedēļas vecumam (gestācijas vecums + hronoloģiskais vecums)*;

laikā dzimušiem jaundzimušajiem (līdz 28 dienu vecumam):

kuriem ir hiperbilirubinēmija, dzelte vai hipoalbuminēmija, vai acidoze, jo šie ir stāvokļi, kuru gadījumā var būt traucēta bilirubīna saistīšana*;

ja nepieciešama (vai paredzams, ka varētu būt nepieciešama) intravenoza terapija ar kalciju vai kalciju saturošām infūzijām, jo pastāv ceftriaksona-kalcija sāls nogulšņu veidošanās risks (skatīt 4.4., 4.8. un 6.2. apakšpunktu).

* In vitro pētījumos ir novērots, ka ceftriaksons var izspiest bilirubīnu no tā piesaistes vietām seruma albumīnos un tādā veidā šiem pacientiem radīt bilirubīna encefalopātijas risku.

Lietojot kā šķīdinātāju lidokaīna šķīdumu, pirms ceftriaksona intramuskulāras injicēšanas jāpārliecinās, vai nav kontrindikāciju lidokaīna lietošanai (skatīt 4.4. apakšpunktu). Skat. informāciju lidokaīna zāļu aprakstā, īpaši par kontrindikācijām.

Lidokaīnu saturošu ceftriaksona šķīdumu nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstinātas jutības reakcijas

Tāpat kā lietojot visus bēta laktāma grupas antibakteriālos līdzekļus, ziņots par nopietnām un dažkārt letālām paaugstinātas jutības reakcijām (skatīt 4.8. apakšpunktu). Smagu paaugstinātas jutības reakciju gadījumā ārstēšana ar ceftriaksonu nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoši neatliekamās palīdzības pasākumi. Pirms ārstēšanas uzsākšanas jānoskaidro, vai pacientam anamnēzē nav smagas paaugstinātas jutības reakcijas pret ceftriaksonu, citiem cefalosporīniem vai kādu citu bēta laktāma grupas līdzekli. Lietojot ceftriaksonu pacientiem, kuriem anamnēzē ir ne-smagas pakāpes paaugstināta jutība pret citiem bēta laktāma grupas līdzekļiem, jāievēro piesardzība.

Saistībā ar ceftriaksona lietošanu ziņots par smagām nevēlamām ādas blakusparādībām (Stīvensa Džonsona sindromu vai Laiela sindromu/toksisku epidermas nekrolīzi un zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)), kas var būt dzīvībai bīstamas vai izraisīt nāvi); tomēr šo traucējumu sastopamības biežums nav zināms (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Jariša-Herksheimera reakcija (JHR)

Dažiem pacientiem ar spirohetu infekcijām neilgi pēc ceftriaksona lietošanas uzsākšanas var rasties Jariša-Herksheimera reakcija (JHR). JHR parasti ir pašierobežojoša vai to var novērst ar simptomātisku terapiju. Ja rodas šāda reakcija, antibiotiku lietošana nav jāpārtrauc.

Mijiedarbība ar kalciju saturošiem līdzekļiem

Aprakstīti letālu reakciju gadījumi, kad priekšlaikus un laikā dzimušiem jaundzimušajiem līdz viena mēneša vecumam plaušās un nierēs ir izveidojušās kalcija-ceftriaksona nogulsnes. Vismaz viens no šiem pacientiem bija saņēmis ceftriaksonu un kalciju dažādos laikos un caur dažādām intravenozām sistēmām. Pieejamie zinātniskie dati neietver ziņojumus par apstiprinātiem intravaskulāras nogulšņu veidošanās gadījumiem citiem pacientiem, kā vien jaundzimušajiem, kuri ārstēti ar ceftriaksonu un kalciju saturošiem šķīdumiem vai kādiem citiem kalciju saturošiem līdzekļiem. In vitro pētījumos pierādīts, ka jaundzimušajiem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, ir palielināts ceftriaksona-kalcija nogulšņu veidošanās risks.

Jebkura vecuma pacientiem ceftriaksonu nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) vai lietot vienlaicīgi ar jebkādiem kalciju saturošiem intravenozi ievadāmiem šķīdumiem, pat caur atšķirīgām infūziju sistēmām vai dažādās infūzijas vietās. Tomēr pacientiem pēc 28 dienu vecuma ceftriaksonu un kalciju saturošus šķīdumus var ievadīt secīgi vienu pēc otra, ja tiek izmantotas infūziju sistēmas dažādās vietās vai arī infūziju sistēmas starp infūzijām tiek nomainītas vai kārtīgi izskalotas ar fizioloģisko sāls šķīdumu, lai izvairītos no nogulšņu veidošanās. Pacientiem, kuriem nepieciešama nepārtraukta infūzija ar kalciju saturošiem pilnīgas parenterālas barošanas (PPB) šķīdumiem, veselības aprūpes speciālisti var vēlēties apsvērt arī alternatīvu antibakteriālo līdzekļu izmantošanu, kas nerada līdzīgu nogulšņu veidošanās risku. Ja uzskata, ka pacientiem, kuriem nepieciešama nepārtraukta barošana, ir jālieto ceftriaksons, PPB šķīdumus un ceftriaksonu var ievadīt vienlaicīgi, bet caur dažādām infūziju sistēmām dažādās vietās. Vai arī PPB šķīduma infūziju var pārtraukt uz ceftriaksona infūzijas laiku un izskalot infūziju sistēmas starp dažādu šķīdumu ievadīšanu (skatīt 4.3., 4.8., 5.2. un 6.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ceftriaxone-BCPP drošums un efektivitāte jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem ir noteikts devām, kas aprakstītas apakšpunktā „Devas un lietošanas veids” (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pētījumos pierādīts, ka ceftriaksons, tāpat kā daži citi cefalosporīni, var izstumt bilirubīnu no saistīšanās vietām ar seruma albumīnu.

Ceftriaxone-BCPP ir kontrindicēts priekšlaikus dzimušiem un laikā dzimušiem jaundzimušajiem, kuriem ir bilirubīna encefalopātijas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Imūnmediēta hemolītiska anēmija

Pacientiem, kuri saņem cefalosporīnu grupas antibakteriālos līdzekļus, tajā skaitā Ceftriaxone-BCPP, ir novērota imūnmediēta hemolītiska anēmija (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ārstēšanas laikā ar Ceftriaxone-BCPP gan pieaugušajiem, gan bērniem ziņots par smagiem hemolītiskas anēmijas gadījumiem arī ar letālu iznākumu.

Ja pacientam ceftriaksona lietošanas laikā rodas anēmija, jāapsver ar cefalosporīnu saistītas anēmijas diagnoze un ceftriaksona lietošana jāpārtrauc līdz cēloņa noskaidrošanai.

Ilgstoša ārstēšana

Ilgstošas ārstēšanas laikā regulāri jānosaka pilna asins aina.

Kolīts/nejūtīgu mikroorganismu savairošanās

Par antibakteriālo līdzekļu izraisītu kolītu un pseidomembranozo kolītu ir ziņots, lietojot gandrīz visus antibakteriālos līdzekļus, tajā skaitā arī ceftriaksonu, un tā smaguma pakāpe var būt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai. Tādēļ ir svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kuriem rodas caureja ceftriaksona lietošanas laikā vai pēc tam (skatīt 4.8. apakšpunktu). Jāapsver ceftriaksona terapijas pārtraukšana un specifiska terapija pret Clostridium difficile. Nedrīkst lietot peristaltiku nomācošas zāles.

Tāpat kā lietojot citus antibakteriālos līdzekļus, iespējama nejūtīgu mikroorganismu izraisītas superinfekcijas.

Smaga nieru un aknu mazspēja

Smagas nieru un aknu mazspējas gadījumā ieteicama rūpīga drošuma un efektivitātes klīniska uzraudzība (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ietekme uz seroloģiskām pārbaudēm

Iespējama ietekme uz Kūmbsa testu, jo Ceftriaxone-BCPP var izraisīt kļūdaini pozitīvus šī testa rezultātus. Ceftriaxone-BCPP var izraisīt arī kļūdaini pozitīvus galaktozēmijas testa rezultātus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Neenzimātiskas metodes glikozes noteikšanai urīnā var dot viltus pozitīvus rezultātus. Glikoze urīnā ārstēšanas laikā ar Ceftriaxone-BCPP jānosaka ar enzimātiskām metodēm (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Nātrijs

Šīs zāles satur 82,8 mg nātrija katrā flakonā, kas ir līdzvērtīgi 0,04 % no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

Antibakteriālais spektrs

Ceftriaksonam ir ierobežots antibakteriālās darbības spektrs, un tas var nebūt piemērots, lai to vienu pašu lietotu dažu infekciju veidu ārstēšanai, izņemot gadījumus, kad patogēns ir jau noteikts (skatīt 4.2. apakšpunktu). Polimikrobiālu infekciju gadījumos, kad starp iespējamajiem patogēniem var būt pret ceftriaksonu rezistenti mikroorganismi, jāapsver nepieciešamība papildus lietot citus antibiotiskos līdzekļus.

Lidokaīna lietošana

Lietojot kā šķīdinātāju lidokaīna šķīdumu, ceftriaksona šķīdumus drīkst ievadīt vienīgi intramuskulāras injekcijas veidā. Pirms lietošanas jāizvērtē lidokaīna lietošanas kontrindikācijas (skatīt 4.3. apakšpunktu), brīdinājumi un cita nozīmīga informācija, kas iekļauta lidokaīna zāļu aprakstā. Lidokaīna šķīdumu nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Žultsakmeņi

Ja sonogrammās redzamas ēnas, jāapsver kalcija un ceftriaksona nogulšņu iespējamība. Žultspūšļa sonogrammās ir atklātas ēnas, kas kļūdaini uzskatītas par žultsakmeņiem un ir novērotas biežāk, ja ceftriaksona dienas deva ir bijusi 1 g vai lielāka. Īpaši piesardzības pasākumi jāapsver, ārstējot bērnus. Šīs nogulsnes izzūd, pārtraucot ārstēšanu ar ceftriaksonu. Retos gadījumos kalcija ceftriaksona nogulsnes ir izraisījušas simptomus. Simptomātiskos gadījumos ieteicama konservatīva neķirurģiska ārstēšana un ārstam jālemj par ceftriaksona terapijas pārtraukšanu, pamatojoties uz specifiskas ieguvuma un riska izvērtēšanas rezultātiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Žults stāze

Ar Ceftriaxone-BCPP ārstētiem pacientiem ir aprakstīti, iespējams, žultsvadu aizsprostošanās izraisīta pankreatīta gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vairumam pacientu bija žults stāzes un žults sabiezējuma riska faktori, piemēram, agrāk veikta intensīva terapija, smaga slimība vai pilnīgi parenterāla barošana. Nevar izslēgt iespējamību, ka izraisītājs vai veicinošs faktors ir ar Ceftriaxone-BCPP lietošanu saistīta žults izgulsnēšanās.

Nierakmeņi

Dažos gadījumos ir aprakstīti nierakmeņi, kas izzuda pēc ceftriaksona lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Simptomātiskos gadījumos ir nepieciešama sonogrāfija. Ārstam jāapsver zāļu lietošanu pacientiem, kuriem anamnēzē ir nierakmeņi vai hiperkalciūrija, īpaši izvērtējot ieguvuma un riska attiecību.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kalciju saturošus šķīdinātājus, piemēram, Ringera šķīdumu vai Hartmana šķīdumu, nedrīkst izmantot Ceftriaxone-BCPP flakonu satura šķīdināšanai vai izšķīdinātā satura turpmākai atšķaidīšanai intravenozai ievadīšanai, jo var veidoties nogulsnes. Ceftriaksona-kalcija nogulsnes iespējamas arī tad, ja ceftriaksonu sajauc ar kalciju saturošiem šķīdinātājiem vienā intravenozās ievadīšanas sistēmā. Ceftriaksonu nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar kalciju saturošiem intravenozi ievadāmiem šķīdumiem, tajā skaitā arī ar nepārtrauktām kalciju saturošām infūzijām, piemēram, veicot parenterālo barošanu caur Y veida pieslēgvietu. Tomēr citiem pacientiem, izņemot jaundzimušos, ceftriaksonu un kalciju saturošus šķīdumus var ievadīt secīgi vienu pēc otra, ja infūziju sistēmas starp infūzijām kārtīgi izskalo ar saderīgu šķidrumu. In vitro pētījumos, izmantojot pieaugušo un no nabas saites asinīm iegūto jaundzimušo plazmu, pierādīja, ka jaundzimušajiem ir paaugstināts ceftriaksona-kalcija nogulšņu veidošanās risks (skatīt 4.2., 4.3., 4.4., 4.8. un 6.2. apakšpunktu).

Lietošana vienlaicīgi ar perorālajiem antikoagulantiem var pastiprināt K vitamīnu antagonizējošo iedarbību un palielināt asiņošanas risku. Gan ceftriaksona lietošanas laikā, gan pēc tās beigām ieteicams bieži kontrolēt starptautisko standartizēto koeficientu (International Normalised Ratio - INR) un atbilstoši tam pielāgot K vitamīna antagonista devu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Iegūti pretrunīgi pierādījumi par iespējamu aminoglikozīdu nieru toksicitātes palielināšanos, lietojot tos kopā ar cefalosporīniem. Šādos gadījumos klīniskajā praksē rūpīgi jāveic ieteiktā aminoglikozīdu grupas līdzekļa līmeņa (un nieru darbības) uzraudzība.

In vitro pētījumā hloramfenikola un ceftriaksona kombinācijai novēroja antagonistisku ietekmi. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma.

Nav ziņots par mijiedarbību starp ceftriaksonu un iekšķīgi lietojamiem kalciju saturošiem līdzekļiem un mijiedarbību starp intramuskulāri ievadītu ceftriaksonu un kalciju saturošiem līdzekļiem (intravenozi vai iekšķīgi lietotiem).

Ar ceftriaksonu ārstētiem pacientiem var būt iespējams kļūdaini pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts.

Ceftriaksons tāpat kā citi antibiotiskie līdzekļi, var uzrādīt kļūdaini pozitīvus galakotzēmijas testu rezultātus.

Tāpat neenzimātiskas metodes glikozes noteikšanai urīnā var uzrādīt kļūdaini pozitīvus rezultātus. Tādēļ glikozes līmenis urīnā ārstēšanas laikā ar ceftriaksonu jānosaka ar enzimātiskām metodēm.

Pēc vienlaicīgas lielu ceftriaksona devu un spēcīgu diurētisko līdzekļu (piemēram, furosemīda) lietošanas nieru darbības pasliktināšanās nav novērota.

Vienlaicīga probenecīda lietošana nemazina ceftriaksona elimināciju.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ceftriaksons šķērso placentāro barjeru. Informācija par ceftriaksona lietošanu grūtniecēm ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz embrija/augļa attīstību, perinatālo un postnatālo attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ceftriaksonu grūtniecības laikā, it īpaši pirmajā grūtniecības trimestrī, drīkst lietot vienīgi tad, ja ieguvums attaisno risku.

Barošana ar krūti

Ceftriaksons nelielā koncentrācijā izdalās mātes pienā, bet terapeitiskās devās ceftriaksonam nav paredzama ietekme uz zīdaiņiem, kurus baro ar krūti. Tomēr nevar izslēgt caurejas un gļotādu sēnīšu infekcijas risku. Jāņem vērā sensitizācijas iespējamība. Jāpieņem lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt ceftriaksona terapiju/izvairīties no tās, ņemot vērā ieguvumu, ko barošana ar krūti sniedz bērnam, un terapijas ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Reproduktīvajos pētījumos nav iegūti pierādījumi par nevēlamu ietekmi uz vīriešu vai sieviešu auglību.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ārstēšanas laikā ar ceftriaksonu var rasties nevēlamas blakusparādības (piemēram, reibonis), kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, pacientiem jāievēro piesardzība.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās ceftriaksona nevēlamās blakusparādības ir eozinofīlija, leikopēnija, trombocitopēnija, caureja, izsitumi un paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Datus ceftriaksona nevēlamo blakusparādību sastopamības biežuma noteikšanai ieguva no klīniskiem pētījumiem.

Sastopamības biežuma klasificēšanai izmantota šāda sistēma:

ļoti bieži (≥1/10);

bieži (≥1/100 līdz <1/10);

retāk (≥1/1 000 līdz <1/100);

reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000);

ļoti reti (<1/10 000);

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klasifikācija

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi^a

Infekcijas un infestācijas

Dzimumorgānu sēnīšu infekcijas

Pseidomembranozs kolīts^b

Superinfekcija^b

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Eozinofīlija

Leikopēnija

Trombocitopēnija

Granulocitopēnija

Anēmija

Koagulopātija

Hemolītiska anēmija^b

Agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktisks šoks

Anafilaktiska reakcija

Anafilaktoīda reakcija

Paaugstināta jutība^b

Jariša-Herksheimera reakcija^b

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Krampji

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhospazmas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja^b

Šķidri izkārnījumi

Slikta dūša

Vemšana

Pankreatīts^b

Stomatīts

Glosīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Nogulšņu veidošanās žultspūslī^b

Kodolu dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Nieze

Nātrene

Stīvensa-Džonsona sindroms^b

Toksiska epidermas nekrolīze^b

Zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem^b

Erythema multiforme

Akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Hematūrija

Glikozūrija

Oligūrija

Nogulšņu veidošanās nierēs (atgriezeniski)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Flebīts

Sāpes injekcijas vietā

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Tūska

Drebuļi

Izmeklējumi

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Kļūdaini pozitīvs Kūmbsa testa rezultāts^b

Kļūdaini pozitīvs galaktozēmijas testa rezultāts^b

Kļūdaini pozitīvs rezultāts, nosakot glikozi ar neenzimātiskām metodēm^b

^a Pamatojoties uz pēcreģistrācijas ziņojumiem. Tā kā par šīm reakcijām ziņots brīvprātīgi no nezināma lieluma populācijas, nav iespējams droši aprēķināt to sastopamības biežumu, kas tādēļ norādīts kā nezināms.

^b Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Infekcijas un infestācijas

Ziņojumi par caureju pēc ceftriaksona lietošanas var būt saistīti ar Clostridium difficile. Jāveic atbilstoša šķidruma un elektrolītu līmeņa korekcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ceftriaksona-kalcija sāls nogulsnes

Retos gadījumos priekšlaikus un laikā dzimušiem jaundzimušajiem (līdz 28 dienu vecumam), kuri ārstēti, intravenozi ievadot ceftriaksonu un kalciju, ziņots par smagām un dažos gadījumos arī letālām nevēlamām blakusparādībām. Ceftriaksona-kalcija sāls nogulsnes pēc nāves ir konstatētas plaušās un nierēs. Augstais nogulšņu veidošanās risks jaundzimušajiem ir saistīts ar mazo asins tilpumu un ilgāku ceftriaksona eliminācijas pusperiodu nekā pieaugušajiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Ir ziņots par nogulšņu veidošanos nierēs, galvenokārt bērniem pēc 3 gadu vecuma, kuri ārstēti ar lielām dienas devām (piemēram, ≥ 80 mg/kg dienā) vai par 10 gramiem lielākām kopējām devām un kuriem ir citi riska faktori (piemēram, ierobežots šķidruma patēriņš vai gultas režīms). Nogulšņu veidošanās risks ir palielināts imobilizētiem vai dehidratētiem pacientiem. Šis traucējums var būt simptomātisks vai asimptomātisks, var izraisīt nieru mazspēju un anūriju, kā arī izzūd pēc ceftriaksona lietošanas pārtraukšanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Novērota ceftriaksona kalcija sāls nogulšņu veidošanās žultspūslī, galvenokārt pacientiem, kuri ārstēti ar devām, kas pārsniedz ieteikto standarta devu. Bērniem prospektīvos pētījumos pierādīta mainīga nogulšņu veidošanās sastopamība intravenozas zāļu ievadīšanas gadījumā – dažos pētījumos pārsniedzot 30%. Sastopamības biežums ir mazāks lēnas infūzijas (20 – 30 minūtes) gadījumā. Šī ietekme parasti ir asimptomātiska, bet nogulšņu veidošanās gadījumā reti ir novēroti tādi klīniskie simptomi kā sāpes, slikta dūša un vemšana. Šajos gadījumos ieteicama simptomātiska ārstēšana. Nogulšņu veidošanās parasti ir atgriezeniska, pārtraucot ceftriaksona lietošanu (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā var rasties tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana un caureja. Ceftriaksona koncentrāciju nav iespējams samazināt, veicot hemodialīzi vai peritoneālo dialīzi. Specifisks antidots nav zināms. Pārdozēšanas ārstēšanai jābūt simptomātiskai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretmikrobu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, trešās paaudzes cefalosporīni.

ATĶ kods: J01DD04

Darbības mehānisms

Ceftriaksons pēc piesaistīšanās penicilīnu saistošām olbaltumvielām (penicillin binding proteins - PBP) nomāc baktēriju šūnas sienas sintēzi. Tā rezultātā tiek pārtraukta šūnas sienas (peptidoglikāna) biosintēze, kas izraisa baktēriju šūnas līzi un bojāeju.

Rezistence

Baktēriju rezistence pret ceftriaksonu var būt saistīta ar vienu vai vairākiem no šiem mehānismiem:

bēta laktamāžu, tajā skaitā arī plaša spektra bēta laktamāžu (extended-spectrum beta-lactamases - ESBL), karbapenemāžu un Amp C enzīmu izraisīta hidrolīze, kas var būt inducēta vai stabili nomākta noteiktām aerobām gramnegatīvām baktēriju sugām;

samazināta penicilīnu saistošo olbaltumvielu afinitāte pret ceftriaksonu;

ārējās membrānas necaurlaidība gramnegatīviem mikroorganismiem;

baktēriju izplūdes sūkņi.

Jutības pārbaužu robežvērtības

Eiropas Mikroorganismu jutības pārbaužu komitejas (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing - EUCAST) noteiktās minimālās inhibējošās koncentrācijas (minimum inhibitory concentration - MIC) robežvērtības ir šādas:

Patogēns

Atšķaidījuma tests (MIC, mg/l)

Jutīgs

Rezistents

Enterobacteriaceae

≤ 1

> 2

Staphylococcus sugas

^a

^a

Streptococcus sugas (A, B, C un G grupas)

^b

^b

Streptococcus pneumoniae

≤ 0,5^c

> 2

Viridans grupas streptokoki

≤0,5

>0,5

Haemophilus influenzae

≤ 0,12^c

> 0,12

Moraxella catarrhalis

≤ 1

> 2

Neisseria gonorrhoeae

≤ 0,12

> 0,12

Neisseria meningitidis

≤ 0,12^c

> 0,12

Ar sugām nesaistīti mikroorganismi

≤ 1^d

> 2

^a Informācija par jutību iegūta no cefoksitīna jutības datiem.

^b Informācija par jutību iegūta no penicilīna jutības datiem.

^c Izolāti, kuriem ceftriaksona MIC pārsniedz jutīguma robežvērtību, sastopami reti un, ja tiek konstatēti, jāpārbauda atkārtoti un, ja rezultāts tiek apstiprināts, tie jānosūta uz atsauces laboratoriju.

^d Robežvērtības attiecas uz intravenozu dienas devu 1 g x 1 un lielu devu – vismaz 2 g x 1.

Klīniskā efektivitāte pret specifiskiem patogēniem

Iegūtās rezistences sastopamība atsevišķām sugām ģeogrāfiski un laika gaitā var būt dažāda un vēlams iegūt vietējo informāciju par rezistenci, it īpaši ārstējot smagas infekcijas. Ja nepieciešams, gadījumos, kad lokālā rezistences sastopamība ir tāda, ka ceftriaksona pielietojamība vismaz dažu veidu infekciju gadījumā ir diskutabla, jākonsultējas ar speciālistu.

Parasti jutīgas sugas

Grampozitīvi aerobie mikroorganismi

Staphylococcus aureus (jutīgs pret meticilīnu)^£

Koagulāzes negatīvi stafilokoki (jutīgi pret meticilīnu)^£

Streptococcus pyogenes (A grupa)

Streptococcus agalactiae (B grupa)

Streptococcus pneumoniae

Viridans grupas streptokoki

Gramnegatīvi aerobie mikroorganismi

Borrelia burgdorferi

Haemophilus influenzae

Haemophilus parainfluenzae

Moraxella catarrhalis

Neisseria gonorrhoea

Neisseria meningitidis

Proteus mirabilis

Providencia sugas

Treponema pallidum

Sugas, kurām problēmas var radīt iegūtā rezistence

Grampozitīvi aerobie mikroorganismi

Staphylococcus epidermidis⁺

Staphylococcus haemolyticus⁺

Staphylococcus hominis⁺

Gramnegatīvi aerobie mikroorganismi

Citrobacter freundii

Enterobacter aerogenes

Enterobacter cloacae

Escherichia coli^%

Klebsiella pneumoniae^%

Klebsiella oxytoca^%

Morganella morganii

Proteus vulgaris

Serratia marescens

Anaerobie mikroorganismi

Bacteroides sugas

Fusobacterium sugas

Peptostreptococcus sugas

Clostridium perfringens

Iedzimti rezistenti mikroorganismi

Grampozitīvi aerobie mikroorganismi

Enterococcus sugas

Listeria monocytogenes

Gramnegatīvi aerobie mikroorganismi

Acinetobacter baumannii

Pseudomonas aeruginosa

Stenotrophomonas maltophilia

Anaerobie mikroorganismi

Clostridium difficile

Citi

Chlamydia sugas

Chlamydophila sugas

Mycoplasma sugas

Legionella sugas

Ureaplasma urealyticum

^£ Visi pret meticilīnu rezistentie stafilokoki ir rezistenti pret ceftriaksonu.

⁺ Vismaz vienā reģionā rezistences sastopamības biežums > 50%.

^% ESBL producējošie celmi vienmēr ir rezistenti.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc intravenozas 500 mg un 1 g ceftriaksona bolus devas ievadīšanas, vidējais maksimālais ceftriaksona līmenis plazmā ir attiecīgi aptuveni 120 un 200 mg/l. Pēc 500 mg, 1 g un 2 g ceftriaksona intravenozas infūzijas ceftriaksona līmenis plazmā ir attiecīgi aptuveni 80, 150 un 250 mg/l. Pēc intramuskulāras injekcijas vidējais maksimālais ceftriaksona līmenis plazmā ir aptuveni puse no tā, kāds novērots pēc līdzvērtīgas devas intravenozas ievadīšanas. Maksimālā koncentrācija plazmā pēc vienreizējas intramuskulāras 1 g devas ievadīšanas ir aptuveni 81 mg/l, un tā tiek sasniegta 2 – 3 stundu laikā pēc ievadīšanas.

Laukums zem koncentrācijas plazmā-laika līknes pēc intramuskulāras ievadīšanas ir līdzvērtīgs tam, kāds tiek sasniegts pēc līdzvērtīgas devas intravenozas ievadīšanas.

Izkliede

Ceftriaksona izkliedes tilpums ir 7 – 12 l. Koncentrācija, kas būtiski pārsniedz minimālo inhibējošo koncentrāciju pret vairumu nozīmīgo patogēnu, ir konstatējama audos, tajā skaitā arī plaušās, sirdī, žultsceļos/aknās, mandelēs, vidusausī un deguna gļotādā, kaulos un cerebrospinālajā, pleiras, priekšdziedzera un sinoviālajā šķidrumā. Lietojot atkārtoti, novēro vidējās maksimālās koncentrācijas plazmā (C_max) paaugstināšanos par 8 – 15%; līdzsvara stāvoklis vairumā gadījumu tiek sasniegts 48 – 72 stundu laikā atkarībā no ievadīšanas veida.

Iekļūšana konkrētos audos

Ceftriaksons šķērso mīkstos smadzeņu apvalkus. Šķērsošana visizteiktākā ir tad, kad mīkstie smadzeņu apvalki ir iekaisuši. Ziņots, ka vidējā maksimālā ceftriaksona koncentrācija CSŠ pacientiem ar bakteriālu meningītu ir līdz 25% no līmeņa plazmā, salīdzinot ar 2% no līmeņa plazmā pacientiem, kuriem mīkstie smadzeņu apvalki nav iekaisuši. Ceftriaksona maksimālā koncentrācija CSŠ tiek sasniegt aptuveni 4 – 6 stundu laikā pēc intravenozas injekcijas. Ceftriaksons šķērso placentāro barjeru un izdalās mātes pienā mazākā koncentrācijā (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Saistīšanās ar olbaltumvielām

Ceftriaksons atgriezeniski saistās ar albumīnu. Ar plazmas olbaltumvielām saistās aptuveni 95%, ja koncentrācija plazmā ir mazāka par 100 mg/l. Saistīšanās ir piesātināma, un saistītā daļa samazinās, palielinoties koncentrācijai (līdz 85 %, ja koncentrācija plazmā ir 300 mg/l).

Biotransformācija

Ceftriaksons netiek metabolizēts sistēmiski, bet par neaktīviem metabolītiem to pārvērš zarnu mikroflora.

Eliminācija

Visa ceftriaksona (saistītā un nesaistītā) plazmas klīrenss ir 10 - 22 ml/min. Nieru klīrenss ir 5 – 12 ml/min. 50 - 60 % ceftriaksona izdalās nemainītā veidā ar urīnu, galvenokārt glomerulārās filtrācijas ceļā, bet 40 - 50 % izdalās neizmainītā veidā ar žulti. Visa ceftriaksona eliminācijas pusperiods pieaugušajiem ir aptuveni 8 stundas.

Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem ceftriaksona farmakokinētika ir izmainīta minimāli un eliminācijas pusperiods ir nedaudz pagarināts (mazāk nekā divas reizes), pat pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Salīdzinoši mērenā eliminācijas pusperioda pagarināšanās nieru darbības traucējumu gadījumā ir skaidrojama ar kompensatoru ne-renālā klīrensa palielināšanos, kam pamatā ir samazināta saistīšanās ar olbaltumvielām un atbilstošs kopējā ceftriaksona ne-renālā klīrensa pieaugums.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ceftriaksona eliminācijas pusperiods nav palielināts, jo kompensatoriski palielinās nieru klīrenss. Tas saistīts arī ar ceftriaksona brīvās plazmas frakcijas palielināšanos, kas veicina novēroto paradoksālo kopējā zāļu klīrensa palielināšanos, izkliedes tilpums palielinās līdzīgi kā kopējais klīrenss.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem pēc 75 gadu vecuma vidējais eliminācijas pusperiods parasti ir 2 – 3 reizes ilgāks nekā jauniem pieaugušajiem.

Pediatriskā populācija

Ceftriaksona eliminācijas pusperiods jaundzimušajiem ir ilgāks. No dzimšanas līdz 14 dienu vecumam brīvā ceftriaksona līmenis var palielināties vēl vairāk samazinātas glomerulārās filtrācijas un izmainītas saistīšanās ar olbaltumvielām dēļ. Bērnībā eliminācijas pusperiods ir īsāks nekā jaundzimušajiem vai pieaugušajiem.

Kopējā ceftriaksona plazmas klīrenss un izkliedes tilpums jaundzimušajiem zīdaiņiem un bērniem ir lielāks nekā pieaugušajiem.

Linearitāte/nelinearitāte

Ceftriaksona farmakokinētika ir nelineāra, un visi pamata farmakokinētikas parametri, izņemot eliminācijas pusperiodu, ir atkarīgi no devas, nosakot pēc kopējās zāļu koncentrācijas, un tie palielinās mazāk nekā proporcionāli devai. Nelinearitāte ir saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām piesātinājuma dēļ un tādēļ to novēro kopējam plazmā esošam ceftriaksonam, bet ne brīvam (nesaistītam) ceftriaksonam.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Tāpat kā citiem bēta laktāmiem, farmakokinētikas-farmakodinamikas indekss, kam pierādīta vislabākā korelācija ar in vivo efektivitāti, ir procenti no dozēšanas intervāla, kad nesaistītā ceftriaksona koncentrācija pārsniedz ceftriaksona minimālo inhibējošo koncentrāciju (MIC) pret konkrētām mērķa sugām (t.i., %T > MIC).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumos ar dzīvniekiem iegūti pierādījumi, ka lielas ceftriaksona kalcija sāls devas izraisīja konkrementu un nogulšņu veidošanos žultspūslī suņiem un pērtiķiem, un pierādīts, ka šī ietekme ir atgriezeniska. Pētījumos ar dzīvniekiem neieguva pierādījumus par toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un genotoksicitāti. Nav veikti kancerogenitātes pētījumi ar ceftriaksonu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nav.

6.2. Nesaderība

Pamatojoties uz literatūrā publicētiem ziņojumiem, ceftriaksons nav saderīgs ar amsakrīnu, vankomicīnu, flukonazolu un aminoglikozīdiem.

Ceftriaksonu saturošos šķīdumus nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citiem līdzekļiem vai pievienot tiem (izņemot 6.6. apakšpunktā minētos). Īpaši kalciju saturošus šķīdinātājus (piemēram, Ringera šķīdumu, Hartmana šķīdumu) nedrīkst izmantot ceftriaksona flakonu satura šķīdināšanai vai izšķīdinātā satura turpmākai atšķaidīšanai intravenozai ievadīšanai, jo var veidoties nogulsnes. Ceftriaksonu nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) vai ievadīt vienlaicīgi ar kalciju saturošiem šķīdumiem, ieskaitot pilnīgu parenterālo barošanu (skatīt 4.2., 4.3., 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

6.3. Uzglabāšanas laiks

Neatvērti flakoni

3 gadi.

Atvērti flakoni/pagatavots šķīdums

Lietošanai sagatavotu atšķaidītu zāļu ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 24 stundas, uzglabājot 2 – 8°C temperatūrā. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas tūlītēji, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir atbildīgs lietotājs. Tas parasti nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām, uzglabājot 2 - 8°C temperatūrā, ja atšķaidīšana ir notikusi kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Bezkrāsaini 10 ml stikla (III klases) flakoni. Flakoni ir noslēgti ar gumijas aizbāzni un ar alumīnija vāciņu.

1 flakons kartona kastītē.

5 flakoni ietvarā. 1 ietvars iepakots kartona kastītē.

5 flakoni ietvarā. 11 ietvari iepakoti kartona kastītē.

55 flakoni iepakoti kartona kastītē ar atdalītājiem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Norādījumi par lietošanu

Intravenozas injekcijas koncentrācija: 100 mg/ml

Ceftriaxone-BCPP 1000 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai ir jāšķīdina 10 ml ūdens injekcijām (rezultātā tiek iegūts 10,8 ml šķīduma, kura koncentrācija ir 93 mg/ml). Intravenozai injekcijai tieši vēnā vai caur intravenozas infūzijas cauruli jāilgst vismaz 2 - 4 minūtes (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Intravenozas infūzijas koncentrācija: 50 mg/ml

Ceftriaxone-BCPP 1000 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai ir jāšķīdina vienā no turpmāk minētajiem kalcija jonus nesaturošiem šķīdumiem: 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumā, 0,45 % nātrija hlorīda un 2,5 % glikozes šķīdumā, 5 % vai 10% glikozes šķīdumā, 6 % dekstrāna un 5% glikozes šķīdumā vai 6 - 10 % hidroksietilcietes infūziju šķīdumā. Skatīt arī 6.2. apakšpunktā sniegto informāciju.

Lai atšķaidītu lietošanai gatavo šķīdumu līdz nepieciešamajam infūzijas šķīduma tilpumam, ir jāveic divas darbības:

Ceftriaxone-BCPP 1000 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai tā flakonā ir jāizšķīdina 10 ml kādā no saderīgajiem intravenozai ievadei paredzētajiem šķīdumiem. Iegūtais šķīdums ir jāpārnes piemērotā infūzijas maisā. Jāstrādā validētos un kontrolētos aseptiskos apstākļos.

Šis šķīdums jāatšķaida ar vēl 9 ml šķīdinātāja, rezultātā iegūstot 20,5 ml šķīduma, kura koncentrācija ir 49 mg/ml.

Šis 20,5 ml tilpuma atšķaidītais infūziju šķīdums ir nekavējoties jāievada 30 minūšu ilgas īslaicīgas infūzijas veidā. Jaundzimušajiem deva jāievada lēnām 60 minūšu ilgas intravenozas infūzijas veidā.

Mazākus daudzumus, kas nepieciešami mazākām devām, ko nosaka atbilstoši mg/kg ķermeņa masas, jāaprēķina proporcionāli.

Intramuskulāras injekcijas

Ceftriaxone-BCPP 1000 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai ir jāšķīdina 3,5 ml 1 % (masas/tilpuma attiecība) lidokaīna hidrohlorīda injekciju šķīduma.

Šis šķīdums (tā tilpums ir 4,2 ml un koncentrācija – 238 mg/ml) jāievada dziļas intramuskulāras injekcijas veidā. Devas, kas lielākas par 1000 mg, ir jāsadala un jāievada vairākās vietās. Vienā ķermeņa pusē nedrīkst ievadīt vairāk kā 1000 mg ceftriaksona.

Lidokaīna šķīdumus nedrīkst ievadīt intravenozi (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 1 % lidokaīna hidrohlorīda injekciju šķīdumu (tikai intramuskulārām injekcijām)).

Lai nodrošinātu pilnīgu ceftriaksona izšķīšanu, šķīdums ir jākrata līdz pat 60 sekundes ilgi.

Šķīdinot vielu intramuskulārai vai intravenozai injekcijai, baltais vai dzeltenīgais kristāliskais pulveris veido gaiši dzeltenu vai dzintara krāsas šķīdumu.

Pagatavotais šķīdums ir vizuāli jāpārbauda. Atļauts lietot tikai dzidrus šķīdumus, kuros nav redzamas daļiņas. Pagatavotais šķīdums ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai – viss neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA Briz, Rasas iela 5, Rīga, LV-1057, Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

05-0082

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2005.gada 13.aprīlis.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010.gada 26.novembris.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019.gada maijs.

SASKAŅOTS ZVA 23-05-2019

05-0082/IA/033

EQ PAGE 1