Cefazolin Unifarma

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Cefazolin Unifarma 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 1,048 g cefazolīna nātrija sāls, kas atbilst 1 g cefazolīna (Cefazolinum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Zāles satur 50,56 mg nātrija vienā flakonā.

Šīs zāles nesatur citas palīgvielas.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.

Balts vai gandrīz balts pulveris.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Cefazolin Unifarma ir indicēts infekciju slimību ārstēšanai, ko izraisījušas baktērijas, kuras jutīgas pret cefazolīnu:

ādas un mīksto audu infekcijas;

kaulu un locītavu infekcijas;

perioperatīvo infekciju profilakse: preoperatīva, intraoperatīva, postoperatīva, lai samazinātu iepriekš definēto postoperatīvo infekciju biežumu pacientiem, kuriem tiek veiktas ķirurģiskas procedūras ar esošu vai iespējamu inficēšanas risku.

Ja iespējams, ārstēšanu uzsāk, pamatojoties uz atbilstoši noteiktu mikroorganismu jutība pret cefalosporīnu grupas antibakteriāliem līdzekļiem.

Jāievēro vietējās vadlīnījas, kas attiecas uz pareizu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Deva ir atkarīga no mikroorganisma jutības un slimības smaguma pakāpes.

Pieaugušie

Ļoti jutīgu Gram - pozitīvu mikroorganismu izraisītas infekcijas

Pieaugušajiem parastā deva ir 1–2 g dienā, ievadot divās vai trijās vienādās devās (ik pēc 8 vai 12 stundām).

Mazāk jutīgu Gram - pozitīvu un Gram – negatīvu mikroorganismu izraisītas infekcijas

Parastā deva ir 3–4 g dienā, ievadot trijās vai četrās vienādās devās (ik pēc 6 vai 8 stundām).

Ārstējot smagas infekcijas (piem., endokardītu), dalītās trijās vai četrās vienādās devās (ik pēc 6 vai 8 stundām) var ievadīt līdz 6 g lielas dienas devas.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pieaugušajiem ar nieru darbības traucējumiem, lai novērstu iespējamu zāļu devas kumulāciju, var būt nepieciešama mazāka zāļu deva. Samazinātās devas lielums var tikt noteikts saskaņā ar cefazolīna līmeni asins serumā. Ja tas nav iespējams, tad devu var noteikt saskaņā ar kreatinīna klīrensu un/vai urīnvielas slāpekļa asinīs (BUN). Devas samazināšana ir ieteicama pēc pirmās piesātinošās 500mg devas, atbilstoši nieru darbības traucējumu smaguma pakāpei.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem cefazolīna uzturošās devas

Deva

Deva

Nieru darbība traucējumi

Urīnvielas slāpekļa asinīs (BUN) (mg%)

Kreatinīna klīrenss (ml/min)

Gram - pozitīvu mikroorganismu izraisītas infekcijas

Gram - negatīvu mikroorganismu izraisītas infekcijas

Pusperiods serumā (stundas)

Viegli

20-34

70-40

250 -500mg katras 8 stundas

500mg – 1g katras 8 stundas

3 -5

Vidēji

35-49

40-20

125 – 250 mg katras 12 stundas

250 – 600 mg katras 12 stundas

6 - 12

Nopietni

50-75

20-5

75 – 150 mg katras 24 stundas

150 – 400 mg katras 24 stundas

15 - 30

Skatīt 4.4.apakšpunktu.

Perioperatīva profilaktiska lietošana

Pēcoperācijas infekciju profilaksei operāciju gadījumos ar esošu vai iespējamu inficēšanas risku ir ieteicamas šādas devas:

a. 1 g ievadīt intravenozi no 30 minūtēm līdz 1 stundai pirms operācijas sākuma;

b. ilgstošas operācijas gadījumā (2 stundas un ilgāk) tās laikā intravenozi jāievada 500 mg–1 g (ievadāmā deva jāmaina atkarībā no operācijas ilguma);

c. 24 stundu laikā pēc operācijas ik pēc 6–8 stundām intravenozi jāievada 500 mg–1 g.

Ir svarīgi 1) pirms operācijas lietojamo devu ievadīt tieši pirms operācijas sākuma (30–60 minūtes pirms tā), lai pirmā ķirurģiskā grieziena brīdī serumā un audos būtu pietiekami augsts antibiotiskā līdzekļa līmenis; 2) operācijas laikā cefazolīnu pēc nepieciešamības ievadīt ar piemērotiem starplaikiem, lai tad, kad ir paredzama visizteiktākā infekcijas izraisītāju iedarbība, būtu pietiekami augsts antibiotiskā līdzekļa līmenis. Cefazolīna profilaktiskā ievadīšana parasti ir jāpārtrauc 24 stundu laikā pēc ķirurģiskās procedūras. Profilaktiskā terapija ar cefazolīnu jāturpina 3-5 dienas pēc operācijas beigām gadījumos, ja veiktas operācijas, kurās infekciju rašanās rada īpaši lielu risku (piem., atvērta tipa sirds operācija vai atroplastikas/endoprotezēšanas operācijas).

Pediatriskā populācija

Ļoti jutīgu Gram - pozitīvu mikroorganismu izraisītas infekcijas

Ieteicamā kopējā dienas deva ir 25 – 50 mg/kg ķermeņa masas, kuru ievada 2 – 4 dalītās devās.

Mazāk jutīgu Gram - pozitīvu un Gram – negatīvu mikroorganismu izraisītas infekcijas

Devu var palielināt līdz 100 mg/kg ķermeņa masas dienā, kuru ievada 3-4 dalītās devās.

Bērni ar nieru darbības traucējumiem

Bērniem ar nieru darbības traucējumiem, lai novērstu iespējamu zāļu devas kumulāciju, var būt nepieciešama mazāka zāļu deva. Samazinātās devas lielums var tikt noteikts saskaņā ar cefazolīna līmeni asins serumā. Ja tas nav iespējams, tad devu var noteikt saskaņā ar kreatinīna klīrensu atbilstoši ieteikumiem turpmāk.

Bērniem ar mēreniem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss robežās no 20 - 40 ml/min) ievada 25 % no standarta dienas devas, sadalot divās reizēs dienā ar 12 stundu starplaiku. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss robežās no 5 - 20 ml/min) ievada 10 % no standarta dienas devas ar 24 stundu starplaiku. (Skatīt arī 4.4.apašpunktu)

Priekšlaikus dzimuši bērni un zīdaiņi līdz viena mēneša vecumam

Lietošanas drošums priekšlaikus dzimušiem bērniem un zīdaiņiem līdz viena mēneša vecumam nav noteikts, tāpēc šādiem pacientiem cefazolīna lietošana nav ieteicama. Skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

Pediatriskajā populācijā aptuvenās ieteicamās devas

Daudzums flakonā

Pievienojamā šķīdinātāja daudzums

Aptuvenā koncentrācija

1 g

4 ml

225 mg/ml

Ķermeņa masa

Deva 25 mg/kg dienā, dalīta 3 vienādās devās

Deva 25 mg/kg dienā, dalīta 4 vienādās devās

(kg)

Reizes deva, mg (katras 8 stundas)

Nepieciešamais tilpums, ml

Reizes deva, mg (katras 6 stundas)

Nepieciešamais tilpums, ml

5

42

0,2

31

0,15

10

85

0,4

62

0,3

15

125

0,5

94

0,4

20

167

0,7

125

0,5

25

208

0,9

156

0,7

Ķermeņa masa

Deva 50 mg/kg dienā, dalīta 3 vienādās devās

Deva 50 mg/kg dienā, dalīta 4 vienādās devās

(kg)

Reizes deva, mg (katras 8 stundas)

Nepieciešamais tilpums, ml

Reizes deva, mg (katras 6 stundas)

Nepieciešamais tilpums, ml

5

83

0,4

63

0,3

10

166

0,7

125

0,6

15

250

1,1

188

0,8

20

333

1,5

250

1,1

25

417

1,9

313

1,4

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ar normālu nieru darbību deva nav jāpielāgo.

Ārstēšanas ilgums.

Terapijas ilgums ir dažāds atkarībā no slimības gaitas. Tāpat kā antibakteriāla terapija kopumā, arī cefazolīna lietošana jāturpina 48 – 72 stundas pēc tam, kad pacientam izzudis drudzis vai iegūti pierādījumi par baktēriju iznīcināšanu.

Lietošanas veids

Cefazolīna 1 g pulveri injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai pēc šķīduma pagatavošanas drīkst ievadīt dziļu intramuskulāru injekciju veidā, lēnas intravenozas injekcijas vai intravenozas infūzijas veidā (nepārtrauktas vai intermitējošas).

Kopējā zāļu diennakts deva intravenozas un intramuskulāras ievadīšanas gadījumā ir vienāda.

Cefazolīna 1 g pulveri injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai pēc šķīduma pagatavošanas intravenozas injekcijas gadījumā ievada lēnas, 3–5 minūtes ilgas injekcijas veidā. Nekādā gadījumā nav atļauts injicēt ātrāk nekā triju minūšu laikā.

Jāinjicē tieši vēnā vai arī intravenozā šķīduma ievadīšanai jāizmanto intravenoza caurulīte.

Reizes deva, kas lielāka par 1g, jāievada 30-60 minūšu laikā.

Šķīdināšanai un atšķaidīšanai izmantojamā šķīdinātāja daudzums ir atkarīgs no ievadīšanas veida.

Ieteikumus par zāļu šķīdināšanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret cefazolīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Paaugstināta jutība pret citiem cefalosporīniem.

Paaugstināto jutību pret citām β-laktāma antibiotikām, piemēram, penicilīniem anamnēzē

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstināta jutība

Pirms terapijas sākšanas jāpārliecinās, ka pacientam iepriekš nav novērotas paaugstinātas jutības reakcijas pret cefalosporīniem un penicilīniem.
Cefalosporīnus nedrīkst lietot pacienti, kuriem anamnēzē bijušas tūlītējas paaugstinātas jutības reakcijas pret cefalosporīniem. Ja rodas šaubas, konsultējieties ar pacientu iepriekš ārstējušo ārstu, lai atklātu iespējamu pirmreizējo alerģisku reakciju. Ir zināma krusteniska paaugstināta jutība pret penicilīniem un cefalosporīniem.

Smagu paaugstinātas jutības reakciju gadījumos nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana ar cefazolīnu un jāveic atbilstoši pirmās palīdzības pasākumi.

Nieru darbības traucējumi

Lai gan cefazolīns nieru darbības traucējumus izraisa reti, ieteicams pārbaudīt nieru darbību, īpaši smagi slimiem pacientiem, tiem, kuriem tiek ievadītas maksimālās devas, kā arī pacientiem, kuriem vienlaikus tiek lietotas citas potenciāli nefrotoksiskas zāles, piemēram, aminoglikozīdi vai spēcīgas iedarbības diurētiskie līdzekļi (piemēram, furosemīds, etakrīnskābe). Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem antibiotiku koncentrācija var palielināties un būt ilgāk paaugstināta. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas un/vai intervālu starp tām var pielāgot atbilstoši nieru darbības traucējumu smaguma pakāpei (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ar asiņošanu saistīti traucējumi

Atsevišķos gadījumos cefazolīna terapijas laikā iespējami koagulācijas traucējumi. Iespējamie riska faktori ir K vitamīna deficīts pacienta organismā vai ietekme uz citiem koagulācijas mehānismiem (parenterālas barošanas, nepietiekama uztura, aknu un nieru mazspējas vai trombocitopēnijas dēļ). Asiņu recēšanas traucējumus var izraisīt arī blakusslimības (piemēram, hemofilija vai kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla), kas var būt asiņošanas iemesls vai pastiprināt asiņošanu. Tādēļ pacientiem, kam ir šādas patoloģijas, jākontrolē protrombīna laiks. Ja tas ievērojami samazinās, papildus jālieto K vitamīns (pa 10 mg nedēļā).

Baktēriju rezistence un superinfekcijas
Tāpat kā ar citiem antibakteriāliem līdzekļiem, ilgstoša cefazolīna lietošana var izraisīt nejūtīgu mikroorganismu pastiprinātu vairošanos. Ja rodas superinfekcija, jāveic atkārtota pacienta stāvokļa novērtēšana un, ja nepieciešams, jāveic atbilstoši pasākumi.

Ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts pseidomembranozs kolīts
Tāpat kā ar citām antibiotikām, terapijas laikā vai arī pēc terapijas pārtraukšanas var attīstīties pseidomembranozais kolīts. Tādēļ jāievēro piesardzība ar pacientiem, kuriem cefazolīna terapijas laikā, vai pēc tās, attīstās caureja. Tādā gadījumā jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.
Skatīt arī 4.8. apakšpunktu “Nevēlamās blakusparādības”.

Pediatriskā populācija

Priekšlaikus dzimuši bērni un zīdaiņi līdz viena mēneša vecumam
Tā nav noteikts lietošanas drošums jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz viena mēneša vecumam, nav ieteicams lietot cefazolīnu šai pacientu grupai. Skatīt 4.2.apakšpunktu.

Intratekāla ievadīšana
Nav ieteicama cefazolīna intratekāla un intraventrikulāra ievadīšana, jo pastāv toksiskas iedarbības uz CNS risks, tai skaitā var rasties krampji.

Zāles satur 50,56 mg nātrija vienā flakonā. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kontrindicētas kombinācijas
Antibiotikas
Vienlaicīga bakteriostātisku antibakteriālu līdzekļu lietošana var ietekmēt cefazolīna darbību (antagonistiska darbība).

Nevēlamas kombinācijas
Probenecīds
Probenecīds var mazināt cefazolīna nieru ekskrēciju, tāpēc vienlaicīga lietošana var izraisīt paaugstinātu cefazolīna līmeni serumā.

Jāievēro piesardzība
K₁ vitamīns

Daži cefalosporīni, piemēram, cefamandols, cefazolīns un cefotetāns, var intrahepātiski inhibēt K₁ vitamīna metabolismu un izraisīt hipotrombinēmiju īpaši tā deficīta gadījumā. Tādēļ varētu būt nepieciešams papildus lietot K₁ vitamīnu.

Antikoagulanti
Cefazolīns retos gadījumos var izraisīt asinsreces traucējumus (skatīt 4.4.apakšpunktu). Regulāri jākontrolē koagulācijas rādītāji, ja lieto vienlaicīgi ar zālēm, kas ietekmē koagulāciju, piemēram, lielas heparīna devas, perorālie antikoagulanti (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Nefrotoksiskie līdzekļi
Lietojot cefazolīnu kombinācijā ar nefrotoksiskām zālēm, tostarp aminoglikozīdiem (piem., gentamicīnu), polimiksīniem, etakrīnskābi, furosemīdu un spēcīgiem diurētiskiem līdzekļiem, rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas, jo pastāv risks attīstīties nieru darbības traucējumiem.

Laboratoriskie izmeklējumi
Lietojot cefalosporīnus, var būt pozitīvs Kumbsa tests. Tas attiecas arī uz pacientiem, kas saņem cefazolīnu.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi:
Cefazolīns var nelabvēlīgi ietekmēt hormonālo kontraceptīvo līdzekļu efektivitāti, tādēļ ieteicams lietot papildu nehormonālās kontracepcijas līdzekļus

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ir liela pieredze, lietojot pirmās paaudzes cefalosporīnus grūtniecības laikā. Nav pierādījumu par kaitīgu ietekmi uz grūtniecību vai augļa/jaundzimušā veselību. Nav pietiekamu datu par cefazolīna lietošanu grūtniecības laikā, lai novērtētu iespējamo kaitīgumu. Cefazolīns šķērso placentāro barjeru. Eksperimentālie pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par teratogenitāti vai citu reproduktīvo toksicitāti
pierādīts (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Cefazolīnu, ievērojot piesardzību, grūtniecības laikā drīkst lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

Barošana ar krūti
Cefazolīns izdalās mātes pienā tik nelielā daudzumā, ka nav paredzama ietekme uz zīdaini. Tāpēc nav nepieciešams pārtraukt barošanu ar krūti šo zāļu lietošanas laikā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Cefazolīns neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību biežums sadalīts šādi: ļoti bieži(≥ 1/10), bieži (≥ 1/100, < 1/10), retāk (≥ 1/1000, < 1/100), reti (≥ 1/10000, < 1/1000) un ļoti reti (< 1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēma

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Infekcijas un infestācijas

Orāla kandidoze (ilgstoša lietošana).

Ģenitāla kandidoze (monoliāze), vaginīts.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikocitoze, granulocitoze, monocitoze, limfocitopēnija, bazofīlija, eozinofīlija, granulocitopēnija, neitropēnija, leikopēnija, trombocitopēnija.

Šīs izmaiņas ir atgriezeniskas.

Koagulācijas (asinsreces) traucējumi un to izraisīta asiņošana. Šīs blakusparādības parasti novēro pacientiem ar K vitamīna vai citu asinsreces faktoru deficītu vai pacientiem ar mākslīgo barošanu, neatbilstošu uzturu, aknu un nieru darbības traucējumiem, trombocitopēniju, kā arī pacientiem ar traucējumiem vai slimībām, kas var izraisīt asiņošanu (piemēram, hemofilija, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas).

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktisks šoks (balsenes tūska ar elpceļu sašaurināšanos, paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, asinsspiediena pazemināšanās, mēles tūska, sejas tūska.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Palielināta vai samazināta glikozes koncentrācija asinīs

Nervu sistēmas traucējumi

Krampji (pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, lietojot neatbilstoši lielas devas).

Reibonis, nespēks, nogurums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Pleirāls izsvīdums, aizdusa vai respiratorā mazspēja, klepus, rinīts.

Kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi

Caureja, slikta dūša, anoreksija, vemšana
Šie simptomi parasti izzūd terapijas laikā vai pēc tās pārtraukšanas.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

ASAT, ALAT, GGT, bilirubīna un/vai laktātdehidrogenāzes un sārmainās fosfatāzes īslaicīga paaugstināšanās serumā, pārejošs hepatīts, pārejoša holestātiska dzelte.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ekzantēma, eritēma, multiformā eritēma, nātrene, atgriezeniska lokāla caurlaidības palielināšanās asinsvados, locītavās, gļotādās (angioedēma), medikamentu izraisīts drudzis un intersticiāla pneimonija vai pneimonīts.

Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermālā nekrolīze (Laiela sindroms).

Nieze anālā apvidū, nieze ģenitāliju apvidū

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nefrotoksicitāti, intersticiālu nefrītu, neprecizētu nefropātiju, proteinūriju, urīnvielas slāpekļa asinīs (BUN) īslaicīgu paaugstināšanos asinīs parasti novēro pacientiem, kas lieto arī citus potenciāli nefrotoksiskus medikamentus.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Sāpes, reizēm indurācija intramuskulāras injekcijas vietā.

Pēc intravenozas ievadīšanas var attīstīties tromboflebīts.

Sāpes krūtīs

Gadījumā, ja cefazolīna terapijas laikā attīstās smaga un nepārejoša caureja, jākonsultējas ar ārstu. Caureja var būt nopietna stāvokļa (pseidomembranā kolīta) simptoms, kas jāārstē nekavējoties. Pacients jābrīdina neizmantot līdzekļus, kas nomāc peristaltiku.

Cefalosporīnu ilgstoša lietošana var izraisīt nejutīgu organismu, it īpaši Enterobacter, Citrobacter, Pseudomonas, Enterococci vai Candida pārmērīgu savairošanos.

Izmeklējumi
Iespējama pārejoša ALAT, ASAT, urīnvielas un sārmainās fosfatāzes līmeņu paaugstināšanās bez klīniskām aknu vai nieru bojājuma pazīmēm.

Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati liecina par cefazolīna potenciālo nefrotoksicitāti. Lai gan klīniskajos pētījumos tas nav pierādīts, jāņem vērā šāda iespēja, it īpaši pacientiem, kuri ilgstoši saņem lielas devas. Retos gadījumos ziņots par intersticiālu nefrītu un nenoteiktu nefropātiju. Pacienti, kuriem to novēroja, bija smagi slimi un lietoja dažādus medikamentus. Cefazolīna loma intersticiāla nefrīta un citu nefropātiju attīstībā vēl nav noskaidrota.

Retos gadījumos ziņots par dažiem cefalosporīniem:
Samazināts hemoglobīna līmenis un/vai hematokrīts, anēmija, agranulocitoze, aplastiskā anēmija, pancitopēnija, hemolītiskā anēmija.
Ārstēšanas laikā ar dažiem cefalosporīniem ziņots arī par šādiem gadījumiem:
Murgi, vertigo, hiperaktivitāte, nervozitāte vai bailes, bezmiegs, miegainība, vājums, karstuma viļņi, traucēta krāsu redze, apjukums, epileptogēna aktivitāte.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pārdozēšanas simptomi ir galvassāpes, reibonis, parestēzija, CNS uzbudinājums, mioklonija, krampji.

Pārdozēšanas simptomi var būt sāpes, iekaisums un flebīts injekcijas vietā. Pēc neparasti lielas parenterālas cefalosporīnu devas var būt reibonis, parestēzija un galvassāpes. Pēc dažu cefalosporīnu pārdozēšanas var rasties krampji, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, rodoties kumulācijai. Pēc pārdozēšanas kreatinīna, urīnvielas slāpekļa asinīs, aknu enzīmu un bilirubīna koncentrācija ir palielināta un ir iespējama pozitīvs Kumbsa tests, trombocitoze, trombocitopēnija, eozinofilija, leikopēnija un protrombīna laika pagarināšanās.

Ārstēšana
Ja rodas krampji, cefazolīna lietošana nekavējoties jāpārtrauc. Jāuzsāk pretkrampju terapija, kā arī jāveicina plaušu ventilācija un asins perfūzija, jāseko līdz galvenajiem klīniskajiem rādītājiem. Var apsvērt kombinētās hemodialīzes un hemoperfūzijas uzsākšanu smagas pārdozēšanas gadījumā, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumi, kā arī ja atbildes reakcija uz konservatīvas terapijas pasākumiem ir nepietiekami ātra. Tomēr nav pieejami dati, kas atbalsta šo terapiju.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Citi bēta laktāma antibakteriālie līdzekļi, pirmās paaudzes cefalosporīni, ATĶ kods: J01DB04

Darbības mehānisms

Visi cefalosporīni (β-laktāma antibiotikas) inhibē šūnas sieniņas veidošanos un ir peptidoglikānu sintēzes selektīvs inhibitors. Sākuma posms zāļu darbības mehānismā ir zāļu saistīšanās ar šūnas receptoriem (penicilīnu saistošajiem proteīniem). Pēc tam, kad β-laktāma antibiotikas ir saistījušās ar šiem receptoriem, tiek inhibēta transpeptidācijas reakcija un tiek bloķēta peptidoglikānu sintēze. Galarezultāts ir bakteriolīze.

Rezistences mehānisms

β-laktāma antibiotikas satur tā saucamo β-laktāma gredzenu, kas ir būtisks antibakteriālajai iedarbībai. Sadaloties šim gredzenam, antibiotika zaudē savu funkciju. Dažām baktērijām ir fermenti (β-laktamāzes), kas izraisa šī gredzena atvēršanos un tādejādi nodrošina izturību pret šo antibakteriālo līdzekļu veidu.

Tāpat kā visiem cefalosporīniem un citām β-laktāma antibiotikām, iegūtie rezistences mehānismi atšķiras vienā baktēriju grupā un tie ir:

mērķa struktūru (penicilīnus saistošo proteīnu) pārmaiņas, bēta laktamāžu izraisīta molekulas centrālā gredzena enzimātiska noārdīšanās un mainīta piekļuve mērķa struktūrai. Ir novērota krusteniska rezistence starp cefalosporīniem un penicilīniem. Gram-negatīvi mikroorganismi, kas satur induktīvās hromosomu saistītās β-laktamāzes
piemēram, Enterobacter, Serratia, Citrobacter un Providentia sugas ir uzskatāms par izturīgu pret cefazolīnu, neskatoties uz jutību in vitro.

Cefazolīna robežvērtības

Minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIK) robežvērtības, ko noteikusi Eiropas Antimikrobiālās uzņēmības testēšanas komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing, EUCAST), ir šādas:

Ar sugām nesaistītas: Jutīgs ≤ 1 μg/ml, Rezistents:> 2 μg/ml.

Mikrobioloģiskā jutība

Iegūtās rezistences izplatība var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un konkrēto sugu noteikšanas laika, un vēlams izmantot vietējo informāciju par rezistenci, it īpaši, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jāmeklē iespēja konsultēties ar speciālistu, ja rezistences vietējā izplatība ir tāda, ka šo zāļu lietošanas lietderība vismaz dažu infekciju veidu gadījumā ir apšaubāma. Staphylococcus jutīgums ir iegūts no jutīguma pret meticilīnu

Cefazolīns in vitro parasti ir iedarbīgs pret šādiem mikroorganismiem.

Sugas, kas parasti ir jutīgas

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Staphylococcus aureus (jutīgs pret meticilīnu)

Staphylococcus epidermidis (jutīgs pret meticilīnu)

Mikroorganismi, kuriem iegūtā rezistence varētu būt problēma

Haemophilus influenzae

Neisseria gonorrhoeae

A, B, C un G grupas beta hemolītiskie streptokoki

Streptococcus pneumoniae

Mikroorganismi ar pārmantotu rezistenci

Citrobacter sugas

Enterobacter sugas (Enterobacter cloacae, Enterobacter aerogenes)

Morganella morganii

Proteus mirabilis

Proteus stuartii

Proteus vulgaris

Pseudomonas aeruginosa

Serratia

Staphylococcus (meticilīnrezistents)

Indol-pozitīvo Proteus patogēnu celmi

Enterobacter sugas (Klebsiella pneumoniae)

Enterobacter sugas (Proteus mirabilis)

Daži mikroorganismu celmi var būt vairāk vai mazāk jutīgi pret cefazolīnu, nekā norādīts lielākajai daļai šo mikrobu. Šī iemesla dēļ ieteicami jutīguma testi.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc 500 mg devas ievadīšanas intramuskulāras injekcijas veidā maksimālā koncentrācija serumā pēc aptuveni stundas ir 20-40 mikrogrami/ml. Pēc 1 g devas ievadīšanas maksimālā koncentrācija serumā ir 37-63 mikrogrami/ml. Kādā pētījumā ar veseliem pieaugušajiem, kurā pirmajā stundā nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā ievadīja 3,5 mg/kg (aptuveni 250 mg) cefazolīna un 1,5 mg/kg (aptuveni 100 mg) cefazolīna nākamajās divās stundās, stabilu koncentrāciju serumā aptuveni 28 mikrogrami/ml panāca trešajā stundā. Tabulā atspoguļota cefazolīna vidējā koncentrācija pēc vienreizējas 1 g devas ievadīšanas intravenozas injekcijas veidā.

Seruma koncentrācija (µg/ml) pēc 1 g intravenozas ievadīšanas

5 min

15 min

30 min

1 h

2 h

4 h

188,4

135,8

106,8

73,7

45,6

16,5

Biotransformācija

Cefazolīns nemetabolizējas.

Eliminācija

Seruma pusizvades periods ir aptuveni 1 stunda 35 minūtes. Cefazolīns mikrobioloģiski aktīvas vielas veidā izdalās ar urīnu. Intramuskulāri ievadot 500 mg cefazolīna, aptuveni 56-89% izdalās pirmajās sešas stundās, 80% līdz gandrīz 100% izdalās 24 stundās. Intramuskulāri ievadot 500 mg un 1 g cefazolīna, tā koncentrācija urīnā var sasniegt 500-4000 μg / ml. Cefazolīns no seruma izvadās galvenokārt glomerulārās filtrācijas ceļā, tā renālais klīrenss ir 65 ml/min/1,73 m².

Izkliede

Ap 70-86% cefazolīna saistās ar plazmas olbaltumvielām. Izkliedes tilpums ir aptuveni 11 l/1,73m². Ja cefazolīnu ievada pacientiem, kuriem nav žults izvades traucējumu, cefazolīna līmenis žultī pēc 90 - 120 minūtēm no cefazolīna ievadīšanas brīža parasti ir lielāks nekā serumā. No otras puses, ja pastāv žults izvades traucējumi, tad cefazolīna koncentrācija žulti ir daudz zemāka nekā seruma līmenis. Pacientiem, kuriem nav galvas smadzeņu apvalku iekaisuma, cefazolīna koncentrācija cerebrospinālajā šķidrumā ir no 0 līdz 0,4 μg/ml. Cefazolīns viegli iekļūst locītavās caur iekaisušām sinoviālajām membrānām un koncentrācija, kuru tas sasniedz locītavā, ir salīdzināma ar seruma līmeni.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Cefazolīnam raksturīga niecīga akūtā toksicitāte. Ir novērota nieru toksicitāte pēc atkārtotas lietošanas trušiem, bet ne žurkām vai suņiem. Cefazolīnam nebija teratogēnas vai citas toksiskas ietekmes uz reproduktīvo funkciju žurkām, pelēm un trušiem. Nav pieejami pētījumi par cefazolīna mutagenitāti un kancerogenitāti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Šīs zāles nesatur palīgvielas.

6.2. Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Ieteicamos šķīdinātājus skatīt 6.6. apakšpunktā.

Cefazolīns nav savienojams ar amikacīna disulfātu, nātrija amobarbitālu, askorbīnskābi, bleomicīna sulfātu, kalcija glikoheptonātu, cimetidīnu, nātrija kolistīna metānsulfātu, eritromicīnu, oksitetraciklīnu, nātrija pentobarbitālu, tetraciklīnu.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Pēc izšķīdināšanas (intramuskulārai un tiešai intravenozai injekcijai) un atšķaidīšanas (infūziju šķīdums) pagatavotais šķīdums jāizmanto nekavējoties.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Cefazolin Unifarma 1 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai ir iepakots 24,9 ml bezkrāsaina stikla (III klases) flakonā ar brombutilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu. Iepakojumā pa 10 flakoniem.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Šķīdumu sagatavošana

Intramuskulāra injekcija
Cefazolīna 1 g pulveri injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai šķīdina injekciju ūdenī saskaņā ar tālāk sniegto šķīdināšanas tabulu.

Flakons jākrata, līdz pulveris ir pilnībā izšķīdis.

Šķīdināšanas tabula intramuskulārām injekcijām.

Daudzums flakonā

Pievienojamā šķīdinātāja daudzums

Vidēji iegūtais tilpums

Aptuvenā koncentrācija

1 g

2,5 ml

3,0 ml

330 mg/ml*

*Iegūtais cefazolīna šķīduma tilpums šķīdinātājā vidē palielinās sakarā ar zāļu vielas izkliedes koeficientu, iegūstot norādīto koncentrāciju mg/ml.

Pediatriskajā populācijā ieteicamā šķīdināšanas tabula.

Daudzums flakonā

Pievienojamā šķīdinātāja daudzums

Aptuvenā koncentrācija

1 g

4 ml

225 mg/ml

Intravenoza lietošana

Pārtraukta un nepārtraukta infūzija
1 g cefazolīna izšķīdina 10 ml ūdens injekcijām un pēc tam atšķaida ar 100 ml 0,9% nātrija hlorīda šķīduma.

Tieša intravenoza injekcija
1 g cefazolīna šķīdina, pievienojot 10 ml ūdens injekcijām.

Nelietot šķīdumus, kas ir mainījuši krāsu vai satur nogulsnes.

Pagatavotais šķīdums paredzēts vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA Unifarma, Vangažu iela 23, Rīga, Latvija

Tālrunis: +371 67 514 388

Fakss: +371 67 383 495

e-pasts: info@unifarma.lv

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

18-0174

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2018. gada 26. novembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1