Cefazolin MIP

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Cefazolin MIP 2 g pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Vienā flakonā ir 2096,72 mg cefazolīna nātrija sāls, kas atbilst 2000 mg cefazolīna (cefazolinum).

Vienā flakonā ir 101,6 mg nātrija, kas atbilst 4,4 mmol.

Pilnīgu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.

Balts vai gandrīz balts pulveris.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Cefazolin MIP indicēts šādu pret cefazolīnu jutīgu mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanai:

ādas un mīksto audu infekcijas;

kaulu un locītavu infekcijas.

Perioperatīvā profilakse. Veicot ķirurģiskās operācijas ar paaugstinātu anaerobo patogēnu infekcijas risku, piemēram, kolorektālās operācijas, šīs zāles ieteicams kombinēt ar piemērotu līdzekli, kas darbojas pret anaerobiem.

Cefazolīns lietojams tikai gadījumos, kad vajadzīga parenterāla terapija.

Jānosaka (ja iespējams) izraisītāja jutība pret zālēm, bet ārstēšanu drīkst sākt pirms rezultātu saņemšanas.

Jāņem vērā oficiālās pamatnostādnes par antibakteriālo līdzekļu atbilstošu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas un lietošanas veids ir atkarīgs no infekcijas lokalizācijas un smaguma, kā arī klīniskās atbildes reakcijas un bakterioloģisko izmeklējumu rezultātiem.

Pieaugušie un pusaudži (kas sasnieguši 12 gadu vecumu un sver ≥ 40 kg)

Jutīgu mikroorganismu izraisītas infekcijas: 1 g - 2 g cefazolīna dienā, sadalot 2-3 vienādās reizes devās.

Vidēji jutīgu mikroorganismu izraisītas infekcijas: 3 g - 4 g cefazolīna dienā, sadalot 3-4 vienādās reizes devās.

Smagu infekciju gadījumā devu drīkst paaugstināt līdz 6 g dienā, sadalot trīs vai četrās vienādās reizes devās (viena deva ik pēc 6 vai 8 stundām).

Ieteicamās devas īpašos gadījumos

Perioperatīvā profilakse

Postoperatīvās infekcijas profilaksei strutainas vai iespējami strutainas ķirurģijas gadījumā ieteicamās devas ir: 1 g cefazolīna 30 - 60 minūtes pirms operācijas.

Ilgstošu ķirurģisku operāciju gadījumā (2 vai vairāk stundas) papildus 0,5 g - 1 g cefazolīna operācijas laikā.

Ilgstošai zāļu lietošanai pēc ķirurģiskās iejaukšanās, ja tā rekomendēta vietējās oficiālajās pamatnostādnēs.

Svarīgi atcerēties, ka 1) pirmsoperācijas deva jāievada tieši (30 min līdz 1 h) pirms operācijas sākuma, lai sākotnējā ķirurģiskā grieziena brīdī serumā un audos būtu pietiekama antibakteriālā līdzekļa koncentrācija; un ka 2) vajadzības gadījumā cefazolīns ar atbilstošiem starplaikiem jāievada operācijas laikā, lai nodrošinātu pietiekamu antibakteriālā līdzekļa koncentrāciju brīžos, kad paredzama vislielākā saskare ar infekciozajiem organismiem.

Pieaugušie ar nieru darbības traucējumiem

Pieaugušajiem ar nieru darbības traucējumiem var būt vajadzība samazināt devu, lai nepieļautu pārdozēšanu.

Šo samazināto devu var palīdzēt noteikt zāļu koncentrācijas noteikšana asinīs. Ja tas nav iespējams, devu nosaka atbilstīgi kreatinīna klīrensam.

Cefazolīna uzturošā terapija pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Kreatinīna klīrenss

[ml/min]

Seruma kreatinīns

[mg/dl]

Devas

≥ 55≤ 1,5Parastā deva un ievadīšanas biežums

35 - 54

1,6 – 3,0

Parastā deva, ik pēc 8 stundām

11 - 343,1 – 4,5Puse no parastās devas ik pēc 12 stundām

≤ 10≥ 4,6Puse no parastās devas ik pēc 18-24 stundām

Hemodialīzes pacientiem ārstēšanas shēma atkarīga no dialīzes nosacījumiem.

Pediatriskā populācija

Jutīgu mikroorganismu izraisītas infekcijas

Ieteicamā deva ir 25-50 mg/kg ķermeņa masas dienā, sadalot divās līdz četrās vienādās reizes devās (viena deva ik pēc 6, 8 vai 12 stundām).

Vidēji jutīgu mikroorganismu izraisītas infekcijas

Ieteicamā deva ir līdz 100 mg/kg ķermeņa masas dienā, sadalot trīs vai četrās vienādās reizes devās (viena deva ik pēc 6 vai 8 stundām).

Priekšlaicīgi dzimuši bērni un bērni līdz 1 mēneša vecumam

Nav zināms, vai cefazolīna lietošana priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un bērniem līdz 1 mēneša vecumam ir droša, tāpēc šiem pacientiem šīs zāles nav ieteicams lietot. Skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

Vadlīnijas par pediatriskām devām

1 flakona saturu (2000 mg cefazolīna) izšķīdina 10 ml saderīga šķīdinātāja (proti, aptuvenā koncentrācija ir 200 mg/ml). Līdztekus devai mg tabulā norādīts atbilstošais šķīdinātāja daudzums.

Vajadzīgo devu var ievadīt arī intravenozas infūzijas veidā, izmantojot 6.6. apakšpunktā raksturoto atšķaidīto šķīdumu (10 mg/ml).

Ķermeņa masa

5 kg

10 kg

15 kg

20 kg

25 kg

Dalītā deva ik pēc 12 stundām, 25 mg/kg ķermeņa masas dienā

63 mg;

0,3 ml

125 mg;

0,65 ml

188 mg;

0,95 ml

250 mg;

1,3 ml

313 mg;

1,55 ml

Dalītā deva ik pēc 8 stundām, 25 mg/kg ķermeņa masas dienā

42 mg;

0,2 ml

85 mg;

0,4 ml

125 mg;

0,65 ml

167 mg;

0,85 ml

208 mg;

1,05 ml

Dalītā deva ik pēc 6 stundām, 25 mg/kg ķermeņa masas dienā

31 mg;

0,15 ml

62 mg;

0,3 ml

94 mg;

0,45 ml

125 mg;

0,65 ml

156 mg;

0,8 ml

Dalītā deva ik pēc 12 stundām, 50 mg/kg ķermeņa svara dienā

125 mg;

0,65 ml

250 mg;

1,3 ml

375 mg;

1,9 ml

500 mg;

2,5 ml

625 mg;

3,15 ml

Dalītā deva ik pēc 8 stundām, 50 mg/kg ķermeņa masas dienā

83 mg;

0,4 ml

166 mg;

0,85 ml

250 mg;

1,3 ml

333 mg;

1,65 ml

417 mg;

2,1 ml

Dalītā deva ik pēc 6 stundām, 50 mg/kg ķermeņa masas dienā

63 mg;

0,3 ml

125 mg;

0,65 ml

188 mg;

0,95 ml

250 mg;

1,3 ml

313 mg;

1,55 ml

Dalītā deva ik pēc 8 stundām, 100 mg/kg ķermeņa masas dienā

167 mg;

0,85 ml

333 mg;

1,7 ml

500 mg;

2,5 ml

667 mg;

3,5 ml

833 mg;

4,15 ml

Dalītā deva ik pēc 6 stundām, 100 mg/kg ķermeņa masas dienā

125 mg;

0,65 ml

250 mg;

1,3 ml

375 mg;

1,9 ml

500 mg;

2,5 ml

625 mg;

3,15 ml

Bērni ar nieru darbības traucējumiem

Bērniem ar nieru darbības traucējumiem (līdzīgi kā pieaugušajiem) var būt vajadzība samazināt devu, lai nepieļautu pārdozēšanu.

Šo samazināto devu var palīdzēt noteikt zāļu koncentrācijas noteikšana asinīs. Ja tas nav iespējams, devu nosaka atbilstoši kreatinīna klīrensam pēc sekojošas shēmas.

Bērniem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 40-20 ml/min) pietiekama deva ir 25% no parastās dienas devas, lietojot dalītās devās ik pēc 12 stundām.

Bērniem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīns 20-5 ml/min) pietiekama deva ir 10% no parastās dienas devas, lietojot ik pēc 24 stundām.

Visi minētie norādījumi attiecas uz zāļu dozēšanu pēc sākumdevas lietošanas.

Skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ar normālu nieru funkciju devas nav jāpielāgo.

Lietošanas veids

Cefazolin MIP 2 g pulveri pēc šķīduma pagatavošanas drīkst ievadīt lēnas intravenozas injekcijas vai intravenozas infūzijas veidā.

Atšķaidīšanai izmantojamā šķīdinātāja daudzums ir atkarīgs no ievadīšanas veida.

Norādījumus par šo zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no infekcijas smaguma, kā arī klīniskās atbildes reakcijas un bakterioloģisko izmeklējumu rezultātiem.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret cefazolīnu.

Pacienti, kam iepriekš novērota paaugstināta jutība pret cefalosporīnu grupas antibiotikām.

Smaga hipersensitivitāte (piemēram, anafilaktiska reakcija) anamnēzē pret jebkuru citu bēta laktāma grupas antibakteriālu līdzekli (penicilīniem, monobaktāmiem un karbapenēmiem).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Brīdinājumi

Ja iepriekš novērota hipersensitivitāte pret penicilīniem vai kādu citu bēta laktāma grupas antibakteriālu līdzekli, jāpievērš uzmanība iespējamai krusteniskai sensivitātei (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tāpat kā visiem citiem bēta laktāma grupas antibakteriāliem līdzekļiem šīm zālēm ir novērotas smagas un reizēm letālas hipersensitivitātes reakcijas. Smagu hipersensitivitātes reakciju gadījumā nekavējoties jāpārtrauc cefazolīna lietošana un jāveic atbilstošie neatliekamās palīdzības pasākumi.

Pirms terapijas uzsākšanas jānoskaidro, vai pacientam iepriekš nav bijušas smagas hipersensitivitātes reakcijas pret cefazolīnu, citām cefalosporīnu grupas antibiotikām vai kādu citu bēta laktāma grupas antibakteriālo līdzekli. Ja pacientam pret citiem bēta laktāma grupas līdzekļiem iepriekš bijušas tādas hipersensitivitātes reakcijas, kas nav smagas, cefazolīns jālieto piesardzīgi.

Cefazolīns īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem ar alerģiskām slimībām (piemēram, alerģisku rinītu vai bronhiālo astmu), jo šiem pacientiem ir paaugstināts smagu hipersensitivitātes reakciju risks.

Cefazolīna lietotājiem novērots antibakteriālu līdzekļu izraisīts pseidomembranozs kolīts, kura izpausmes var būt no vieglām līdz dzīvībai bīstamām. Diagnoze jāapsver pacientiem, kam cefazolīna lietošanas laikā vai pēc tās parādās caureja (skatīt. 4.8. apakšpunktu). Jāapsver cefazolīna terapijas pārtraukšana un Clostridium difficile specifiskās ārstēšanas uzsākšana. Nedrīkst nozīmēt zāles, kas kavē zarnu peristaltiku.

Lietošana bērniem: Cefazolin MIP 2 g nedrīkst lietot jaundzimušajiem un bērniem pirmajā dzīves mēnesī, jo pagaidām nav pietiekamas pieredzes ar šo zāļu lietošanu šai pacientu grupai.

Piesardzība lietošanā

Pacientiem ar nieru mazspēju, kuriem glomerulārās filtrācijas ātrums ir mazāks par 55 ml/min, jāņem vērā cefazolīna akumulācijas risks. Tāpēc atbilstoši jāsamazina deva vai jāpagarina zāļu lietošanas starplaiki (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem cefazolīna lietošana var būt saistīta ar krampjiem.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai nepietiekamu barojumu, kā arī pacientiem, kas antibakteriālo terapiju lieto ilgstoši, un pacientiem, kas iepriekš stabilizācijas nolūkā saņēmuši antikoagulantus, iespējama protrombīna laika pagarināšanās. Šiem pacientiem cefazolīna terapijas laikā jākontrolē protrombīna laiks, jo retos gadījumos tā pagarināšanās var izraisīt plazmas noteiktus koagulācijas traucējumus (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem ir slimības, kas var izraisīt asiņošanu (piemēram, gastrointestinālas čūlas), un arī pacientiem, kuriem ir koagulācijas traucējumi (iedzimti: piem., hemofilija; iegūti: piem., parenterāla barošana, nepietiekams barojums, aknu vai nieru darbības traucējumi vai trombocitopēnija; medikamentu izraisīti: piem., lietojot heparīnu vai citus perorālos antikoagulantus), regulāri jānosaka INR (International Normalised Ratio). Vajadzības gadījumā var nozīmēt K vitamīna aizstājterapiju (10 mg nedēļā).

Ilgstoša un atkārtota lietošana var veicināt rezistentu organismu savairošanos. Ja ārstēšanas laikā tiek konstatēta superinfekcija, jāveic atbilstoši pasākumi.

Ietekme uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem

Retos gadījumos, nosakot glikozi urīnā ar neenzimātiskām metodēm, vai Kumbsa testā var būt viltus pozitīvs rezultāts.

Šīs zāles satur 101,6 mg nātrija, kas ir līdzvērtīgi 5,1% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Antikoagulanti

Cefalosporīni ļoti retos gadījumos var izraisīt asiņošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot kopā ar lielām perorālo antikoagulantu (piemēram, varfarīna vai heparīna) devām, jākontrolē koagulācijas rādītāji.

K1 vitamīns

Daži cefalosporīni, piemēram, cefamandols, cefazolīns un cefotetāns, var izmainīt K1 vitamīna metabolismu, jo īpaši K1 vitamīna deficīta gadījumā. Šādos gadījumos var būt vajadzīga K1 vitamīna aizstājterapija.

Probenecīds

Probenecīds kavē diurēzi, tāpēc tā lietošana veicina cefazolīna koncentrācijas palielināšanos un ilgāku uzturēšanos asinīs.

Aminoglikozīdi/diurētiķi

Cefazolīns var pastiprināt aminoglikozīdu un ātras iedarbības diurētiķu (piemēram, furosemīda) nefrotoksisko ietekmi. Tāpēc, lietojot kopā ar šīm zālēm, jākontrolē nieru funkcija.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Cefazolīns iedarbojas uz embriju/augli, šķērsojot placentu. Nav pietiekamas pieredzes ar cefazolīna lietošanu grūtniecības laikā cilvēku populācijā. Piesardzības nolūkā cefazolīnu grūtniecēm drīkst lietot tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska izvērtēšanas, jo īpaši tas attiecas uz pirmo grūtniecības trimestri.

Barošana ar krūti

Cefazolīns nelielā daudzumā nonāk mātes pienā, tāpēc laikā, kad baro bērnu ar krūti, to drīkst lietot tikai pēc rūpīgas ieguvuma un riska izvērtēšanas. Ar krūti barotam bērnam var attīstīties caureja un gļotādu sēnīšu infekcija, kas var būt par iemeslu nepieciešamībai barošanu ar krūti pārtraukt. Jāņem vērā, ka pastāv sensibilizācijas risks.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Cefazolīnam nav vai ir niecīga ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamas blakusparādības

Atkarībā no devas un lietošanas ilguma pacientiem var būt kāda vai vairākas no turpmāk minētajām nevēlamajām blakusparādībām.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Bieži

(≥1/100 līdz <1/10)

Retāk

(≥1/1 000 līdz <1/100)

Reti

(≥ 1/10 000 līdz

< 1/1 000)

Ļoti reti

(< 1/10 000)

Infekcijas un infestācijas

Orāla kandidoze (ilgstoša lietošana).

Ģenitāla kandidoze (monoliāze), vaginīts.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Glikozes līmeņa paaugstināšanās vai samazināšanās asinīs (hiperglikēmija vai hipoglikēmija).

Leikopēnija, granulocitopēnija, neitropēnija, trombocitopēnija, leikocitoze, granulocitoze, monocitoze, limfocitopēnija, bazofīlija un eozinofīlija asins ainā. Šīs izmaiņas novēro reti, un tās ir atgriezeniskas.

Koagulācijas (asinsreces) traucējumi un to izraisīta asiņošana. Šīs blakusparādības parasti novēro pacientiem ar K vitamīna vai citu asinsreces faktoru deficītu vai pacientiem ar mākslīgo barošanu, neatbilstošu uzturu, aknu un nieru darbības traucējumiem, trombocitopēniju, kā arī pacientiem ar traucējumiem vai slimībām, kas var izraisīt asiņošanu (piemēram, hemofilija, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas). Skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu.

Pazemināts hemoglobīns un/vai hematokrīts, anēmija, agranulocitoze, aplastiska anēmija, pancitopēnija un hemolītiska anēmija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Eritēma, multiformā eritēma, ekzantēma, nātrene, atgriezeniska lokāla caurlaidības palielināšanās asinsvados, locītavās, gļotādās (angioedēma), medikamentu izraisīts drudzis un intersticiāla pneimonija vai pneimonīts.

Toksiskā epidermālā nekrolīze (Laiela sindroms), Stīvensa-Džonsona sindroms.

Anafilaktisks šoks, balsenes tūska ar elpceļu sašaurināšanos, paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, asinsspiediena pazemināšanās, mēles tūska, nieze anālajā rajonā, ģenitāliju nieze, sejas tūska.

Nervu sistēmas traucējumi

Krampji (pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, lietojot neatbilstoši lielas devas).

Reibonis, slikta dūša, nogurums.

Slikti sapņi, vestibulārs reibonis, hiperaktivitāte, nervozitāte vai trauksmes sajūta, bezmiegs, miegainība, vājums, karstuma viļņi, traucēta krāsu redze, apjukums un epileptiforma aktivitāte.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Pleirāls izsvīdums, sāpes krūtīs, aizdusa vai respiratorā mazspēja, klepus, rinīts.

Kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi

Apetītes zudums, caureja, slikta dūša un vemšana. Šie simptomi parasti ir mēreni izteikti un bieži izzūd terapijas laikā vai pēc tās pārtraukšanas.

Pseidomembranozs

kolīts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

ASAT, ALAT, GGT, bilirubīna un/vai laktātdehidrogenāzes un sārmainās fosfatāzes īslaicīga paaugstināšanās serumā, pārejošs hepatīts, pārejoša holestātiska dzelte.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nefrotoksicitāti, intersticiālu nefrītu, neprecizētu nefropātiju, proteinūriju, atlieku slāpekļa (BUN) īslaicīgu paaugstināšanos asinīs parasti novēro pacientiem, kas lieto arī citus potenciāli nefrotoksiskus medikamentus.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Sāpes, reizēm indurācija intramuskulāras injekcijas vietā.

Pēc intravenozas ievadīšanas var attīstīties tromboflebīts.

Ziņošana par iespējamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi ir galvassāpes, reibonis, parestēzijas, centrālās nervu sistēmas uzbudinājuma simptomi, mioklonija un krampji.

Intoksikācijas gadījumā jāveic pasākumi, kas veicina zāļu izvadīšanu no organisma. Specifiska antidota nav. Cefazolīnu var izvadīt hemodialīzes ceļā.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pirmās paaudzes cefalosporīns.

ATĶ kods: J01DB04.

Cefazolīns ir parenterālai ievadīšanai paredzēts baktericīds antibakteriāls līdzeklis, kas pieder pirmās paaudzes cefalosporīniem.

Cefalosporīni nomāc baktēriju šūnapvalku sintēzi (augšanas stadijā), inhibējot penicilīnu saistošos proteīnus (PSP), piemēram, transpeptidāzes. Šādi tiek panākta baktericīda iedarbība.

FK/FD attiecība

Cefalosporīniem svarīgākais farmakokinētikas/farmakodinamikas rādītājs, kas korelē ar efektivitāti in vivo, ir zāļu lietošanas starplaika procentuālā daļa, kurā nesaistīto zāļu koncentrācija saglabājas virs cefazolīna minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIK) attiecīgajai mērķa sugai (piem., %T>MIK).

Rezistences mehānisms

Rezistences pret cefazolīnu pamatā var būt sekojoši mehānismi.

Inaktivācija ar bēta laktamāzēm: cefazolīns ir ļoti izturīgs pret grampozitīvu baktēriju sintezētajām penicilināzēm, bet ir diezgan neizturīgs pret plazmīdu kodētām bēta laktamāzēm, piemēram, plaša spektra bēta laktamāzēm, vai hromosomāli kodētām AmpC tipa bēta laktamāzēm.

Penicilīnu saistošo proteīnu samazināta afinitāte pret cefazolīnu: iegūto rezistenci pret pneimokokiem un citiem streptokokiem nosaka mutāciju radītas izmaiņas penicilīnu saistošajos proteīnos. Pret meticilīnu (oksacilīnu) rezistentu stafilokoku rezistence veidojas tāpēc, ka tiek sintezēti jauni penicilīnu saistoši proteīni, kuriem ir samazināta afinitāte pret cefazolīnu.

Cefazolīna nespēja penetrēt gramnegatīvu baktēriju ārējo apvalku, kuras dēļ penicilīnu saistošo proteīnu nomākšana ir nepietiekama.

Cefazolīnu no šūnas izvada izplūdes sūkņi.

Cefazolīnam novērota daļēja vai pilnīga krusteniskā rezistence ar citiem cefalosporīniem un penicilīniem.

Robežkoncentrācijas

EUCAST (Eiropas Antibakteriālās jutības noteikšanas komiteja; 2013-02-11) noteikusi šādas minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIK) robežvērtības.

Mikroorganismu suga

jutīgi

rezistenti

Staphylococcus spp.

^A piezīme

^A piezīme

A, B, C un G grupas streptoki

^B piezīme

^B piezīme

Viridans grupas streptokoki

< 0,5 mg/l

>0,5 mg/l

FK/FD (sugas nespecifiskas) robežkoncentrācijas

≤1 mg/l

>2 mg/l

^A Stafilokoku jutību pret cefalosporīniem nosaka pēc jutības pret cefoksitīnu, izņemot ceftazidīmam, cefiksīmam un ceftibutēnam, kuriem nav noteiktas robežkoncentrācijas un kurus nevajadzētu izmantot stafilokoku infekciju ārstēšanai. Daži meticilīnrezistenti S. aureus ir jutīgi pret ceftarolīnu.

^B A, B, C un G grupas streptokoku jutību pret bēta laktāma antibiotikām nosaka pēc jutības pret penicilīnu.

Mikrobioloģiskā jutība

Tabulā norādīti klīniski nozīmīgi patogēni, iedalot tos jutīgos vai rezistentos, pamatojoties uz in vitro un in vivo datiem. Sugas, pret kurām cefazolīns ir efektīvs in vitro, bet neefektīvs klīniski, tabulā norādītas kā rezistentas.

Konkrētu sugu iegūtās rezistences prevalence dažādos ģeogrāfiskajos reģionos un laika posmos var būt atšķirīga, un ir vēlams iegūt vietējo informāciju par rezistenci, īpaši gadījumos, kad jāārstē smagas infekcijas. Ja saskaņā ar vietējiem rezistences prevalences datiem cefazolīna efektivitāte ir apšaubāma, vajadzības gadījumā jālūdz padoms ekspertiem. Būtu jānosaka mikrobioloģiskā diagnoze, tostarp jāprecizē attiecīgais mikroorganisms un tā jutība pret cefazolīnu, jo īpaši smagu infekciju vai ārstēšanas neefektivitātes gadījumā.

Parasti jutīgas sugas

Grampozitīvi aerobi

Staphylococcus aureus (meticilīnjutīgs)

Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt problēmas

Grampozitīvi aerobi

A, B, C un G grupas bēta hemolītiskie streptokoki

Staphylococcus epidermidis (meticilīnjutīgs)

Streptococcus pneumoniae

Gramnegatīvi aerobi

Haemophilus influenzae

Mikroorganismi ar pārmantotu rezistenci

Grampozitīvi aerobi

Staphylococcus aureus, meticilīnrezistents

Gramnegatīvi aerobi

Citrobacter spp.

Enterobacter spp.

Klebsiella pneumoniae

Morganella morganii

Proteus mirabilis

Proteus stuartii

Proteus vulgaris

Pseudomonas aeruginosa

Serratia spp.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Cefazolīns paredzēts parenterālai lietošanai. Pēc 500 mg devas ievadīšanas intramuskulāras injekcijas veidā maksimālā koncentrācija serumā pēc aptuveni stundas ir 20-40 mikrogrami/ml. Pēc 1 g devas ievadīšanas maksimālā koncentrācija serumā ir 37-63 mikrogrami/ml. Kādā pētījumā ar veseliem pieaugušajiem, kurā pirmajā stundā nepārtrauktas intravenozas infūzijas veidā ievadīja 3,5 mg/kg (aptuveni 250 mg) cefazolīna un 1,5 mg/kg (aptuveni 100 mg) cefazolīna nākamajās divās stundās, stabilu koncentrāciju serumā aptuveni 28 mikrogrami/ml panāca trešajā stundā. Tabulā atspoguļota cefazolīna vidējā koncentrācija pēc vienreizējas 1 g devas ievadīšanas intravenozas injekcijas veidā.

Seruma koncentrācija (µg/ml) pēc 1 g intravenozas ievadīšanas

5 min

15 min

30 min

1 h

2 h

4 h

188,4

135,8

106,8

73,7

45,6

16,5

Izkliede

70% - 86% cefazolīna saistās ar plazmas proteīniem. Tā izkliedes tilpums ir aptuveni 11 l/1,73 m². Pacientiem bez žultsvadu obstrukcijas cefazolīna līmenis žultī 90-120 minūtes pēc ievadīšanas parasti ir augstāks nekā serumā. Savukārt pacientiem ar žultsceļu obstrukciju cefazolīna koncentrācija žultī ir daudz zemāka nekā serumā. Lietojot cefazolīnu terapeitiskās devās pacientiem ar iekaisušiem smadzeņu apvalkiem, cerebrospinālājā šķidrumā konstatēja dažādas cefazolīna koncentrācijas no 0 līdz 0,4 mikrogramiem/ml. Cefazolīns viegli šķērso iekaisušus sinoviālos apvalkus, un tā koncentrācija locītavās ir līdzīga koncentrācijai serumā.

Biotransformācija

Cefazolīns nemetabolizējas.

Eliminācija

Seruma pusizvades periods ir aptuveni 1 stunda 35 minūtes. Cefazolīns mikrobioloģiski aktīvas vielas veidā izdalās ar urīnu. Intramuskulāri ievadot 500 mg cefazolīna, aptuveni 56-89% izdalās pirmajās sešas stundās, 80% līdz gandrīz 100% izdalās 24 stundās. Intramuskulāri ievadot 500 mg un 1 g cefazolīna, tā koncentrācija urīnā var sasniegt 500-4000 μg / ml. Cefazolīns no seruma izvadās galvenokārt glomerulārās filtrācijas ceļā, tā renālais klīrenss ir 65 ml/min/1,73 m².

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Cefazolīnam raksturīga niecīga toksicitāte akūtas intoksikācijas gadījumā. Lietojot intravenozi, LD50 žurkām ir 2400-3700 mg/kg ķermeņa masas. Hroniskas toksicitātes pētījumos dažādām dzīvnieku sugām (žurkas, suņi) toksisku iedarbību nekonstatēja. Tomēr suņiem pēc atkārtotām intramuskulārām injekcijām novēroja muskuļu bojājumus. Pētījumos par toksisku ietekmi uz nierēm trušiem novēroja niecīgu cefazolīna nefrotoksicitāti. Mutagenitātes vai dzīvnieku eksperimentālie pētījumi par cefazolīna kancerogenitāti nav pieejami. Pētījumos ar dzīvniekiem cefazolīnam nekonstatēja teratogēnu iedarbību. Reproduktīvo spēju pētījumos un pētījumos par toksicitāti perinatālajā un postnatālajā periodā neapstiprinājās cefazolīna kaitīgā ietekme.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Nav.

Nesaderība

Cefazolīns nav saderīgs ar amikacīna disulfātu, amobarbitāla nātrija sāli, bleomicīna sulfātu, kalcija gliceptātu, kalcija glikonātu, cimetidīna hidrohlorīdu, kolistimetāta nātrija sāli, eritromicīna gliceptātu, kanamicīna sulfātu, oksitetraciklīna hidrohlorīdu, pentobarbitāla nātrija sāli, polimiksīna B sulfātu un tetraciklīna hidrohlorīdu.

Šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citām zālēm, izņemot tām, kas minētas 6.6. apakšpunktā.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pagatavota injekciju/infūziju šķīduma uzglabāšanas laiks

Pagatavota šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte saglabājas 12 stundas, uzglabājot 25°C temperatūrā, un 24 stundas, uzglabājot 2–8°C temperatūrā. No mikrobioloģiskā viedokļa pagatavotais šķīdums jāizlieto nekavējoties. Ja pagatavoto šķīdumu neizlieto nekavējoties, atbildību par tā uzglabāšanas laiku un apstākļiem uzņemas lietotājs.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

Iepakojuma veids un saturs

Zāles pieejamas 15 ml (I klase) un 100 ml caurspīdīgos stikla flakonos (II klase), kas noslēgti ar hlorbutilgumijas aizbāzni, ko nosedz noņemams alumīnija vāciņš. Flakonā ir balts vai gandrīz balts pulveris.

Iepakojumi pa 1, 5 vai 10 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi par atkritumu likvidēšanu un zāļu lietošanu

Šķīduma pagatavošana

Tabulās katram lietošanas veidam norādīts pievienojamā šķīdinātāja daudzums un šķīduma koncentrācija; šī informācija var noderēt gadījumos, kad zāles jāievada dalītās devās.

Intravenoza injekcija

Sauso pulveri izšķīdina vismaz 10 ml ūdens injekcijām vai saderīga šķīdinātāja (skatīt turpmāk).

Atšķaidīšanas tabula intravenozām injekcijām

Daudzums vienā flakonā

Pievienojamā šķīdinātāja minimālais daudzums

Aptuvenā koncentrācija

2 g

10 ml

200 mg/ml

Cefazolīnu lēni ievada trīs līdz piecu minūšu laikā. Šķīdumu nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt ātrāk nekā 3 minūtēs. Šķīdums jāievada vēnā vai infūzijas caurulītē, pa kuru tiek nodrošināta šķīduma intravenoza ievadīšana pacientam.

Vienreizējas devas, kas pārsniedz 1 g jāievada intravenozas infūzijas veidā 30 līdz 60 minūtes.

Intravenoza infūzija

Sauso pulveri izšķīdina 8 ml ūdens injekcijām un atšķaida ar 50-100 ml saderīga šķīdinātāja. Infūzijai pulveri var izšķīdināt ar šķīdinātāju tieši flakonā.

Atšķaidīšanas tabula intravenozām infūzijām

Daudzums vienā flakonā

Izšķīdināšana

Atšķaidīšana

Aptuvenā koncentrācija

Šķīdinātāja minimālais daudzums

Pievienojamais šķīdinātāja daudzums

2 g

8 ml

50 ml -

100 ml

34 mg/ml -

19 mg/ml

Ja vajadzīga mazāka deva, ieteicams izmantot pusi no pagatavotā šķīduma (aptuveni 4 ml, kas satur 1g cefazolīna, proti, pusi flakona satura) un atšķaidīt to ar tādu daudzumu saderīga šķīdinātāja, lai iegūtu 100 ml šķīduma (koncentrācija aptuveni 10 mg/ml). Tad vajadzīgo daudzumu šī atšķaidītā šķīduma var ievadīt pacientam noteiktajā laikā.

Saderība ar intravenoziem šķīdumiem

Šķīduma pagatavošanai izmantojami šādi šķīdinātāji:

- ūdens injekcijām;

- 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdums;

- 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdums.

Pagatavotais šķīdums ir dzidrs, gaiši dzeltens šķidrums, kas jāsargā no gaismas.

Tāpat kā pirms visu citu parenterāli lietojamu zāļu ievadīšanas pārliecinieties, ka šķīdumā nav parādījušās nogulsnes un ka tas nav mainījis krāsu. Šķīdumu drīkst lietot tikai tad, ja tas ir dzidrs un praktiski nesatur nogulsnes.

Pagatavotais šķīdums paredzēts vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

MIP Pharma GmbH

Kirkeler Str. 41

66440 Blieskastel

Vācija

Tālrunis 0049 (0) 6842 9609 0

Fakss 0049 (0) 6842 9609 355

REĢISTRĀCIJAS NUMURS

14-0063

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 05.03.2014

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2018

SASKAŅOTS ZVA 28-02-2019