Biseptol

Lejupielādēt zāļu aprakstu

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Biseptol (200 mg + 40 mg)/5 ml suspensija iekšķīgai lietošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

5 ml suspensijas satur 200 mg sulfametoksazola (Sulfamethoxazolum) un 40 mg trimetoprima (Trimethoprimum), kas ir 240 mg kotrimoksazola sastāvs.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: 5 ml suspensijas iekšķīgai lietošanai satur 14 mg makrogola glicerīna hidroksistearāta; 7,5 mg metilparahidroksibenzoāta (E 218); 2,5 mg propilparahidroksibenzoāta (E 216); 2,42 g maltīta; 142,72 mg propilēnglikola (E 1520), 38 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija iekšķīgai lietošanai

Suspensija ir balta vai gandrīz balta, ar meža zemeņu smaržu.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Kotrimoksazols ir jālieto tikai gadījumos, kad atbilstoši ārsta uzskatiem terapijas sniegtais ieguvums atsver visus iespējamos riskus. Jāapsver lēmums lietot vienu efektīvu antibakteriālu līdzekli.

Pneumocystis jiroveci (iepriekš saukta par P. carinii) izraisītas pneimonijas terapija un profilakse (skatīt 4.2. apakšpunktu “Devas un lietošanas veids” un 4.8. apakšpunktu “Nevēlamās blakusparādības”).

Urīnceļu infekcijas: Akūtas urīnceļu infekcijas bez komplikācijām: urīnceļu infekciju terapija gadījumos, kad ir iegūti pierādījumi par baktēriju jutību pret kotrimoksazolu un ir pamatots iemesls priekšroku dot šai kombinācijai, nevis kāda cita antibiotiska līdzekļa monoterapijai.

Vidusauss iekaisums: akūta vidusauss iekaisuma terapija gadījumos, kad ir pamatots iemesls dot priekšroku kotrimoksazola, nevis kāda antibiotiska līdzekļa monoterapijai.

Elpceļu infekcijas: hroniska bronhīta akūtu saasinājumu terapija gadījumos, kad ir iegūti pierādījumi par baktēriju jutību pret kotrimoksazolu un ir pamatots iemesls priekšroku dot šai kombinācijai nevis kāda cita antibiotiska līdzekļa monoterapijai.

Biseptol ir indicēts pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem no 6 nedēļu vecuma.

Jāņem vērā oficiālas vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu pareizu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Standarta devas

Pieaugušie:

20 ml ik pēc 12 stundām.

Ja vien nav ordinēts citādi, ieteicamās devas lielums ir 6 mg trimetoprima un 30 mg sulfametoksazola uz 1 kg ķermeņa masas ik pēc 24 stundām, devu sadalot 2 vienādās daļās.

Pediatriskā populācija

Devas bērniem atbilst aptuveni 6 mg trimetoprima un 30 mg sulfametoksazola uz kg ķermeņa masas dienā.

Shēmas bērniem atbilst bērnu vecumam, un tās ir sniegtas turpmāk tabulā:

Terapija ir jāturpina tik ilgi, līdz pacientam divas dienas nav novēroti slimības simptomi. Vairumam pacientu ir nepieciešama vismaz 5 dienas ilga terapija. Ja pēc 7 dienas ilgas terapijas nav vērojama klīniskā stāvokļa uzlabošanās, pacients ir jāizmeklē atkārtoti.

Pneumocystis jiroveci izraisīta pneimonija

Terapija: Ieteicams lietot lielāko ieteikto preparāta devu – divas nedēļas pa 20 mg trimetoprima un 100 mg sulfametoksazola uz kilogramu ķermeņa masas dienā, devu sadalot divās vai vairākās vienādās daļās.

Atvērta iepakojuma saturs jāizlieto 8 mēnešu laikā.

Lietošanas veids

Iepakojumam ir pievienota mērkarote.

Preparāts ir paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Lai iegūtu homogēnu suspensiju, pirms lietošanas sakratīt!

Lai līdz minimumam samazinātu kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumu iespēju, šīs zāles ir jālieto pēc ēšanas kopā ar dzērienu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, sulfonamīdiem, kotrimoksazolu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Preparāts ir kontrindicēts pacientiem ar izteiktiem aknu parenhīmas bojājumiem.

Preparāts ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumos, kad nav iespējams atkārtoti noteikt aktīvo vielu koncentrāciju plazmā.

Izņemot gadījumus, kad tiek nodrošināta rūpīga pacienta kontrole, kotrimoksazolu nav atļauts lietot pacientiem ar smagām hematoloģiska rakstura patoloģijām (skatīt 4.8. apakšpunktu “Nevēlamās blakusparādības”). Kotrimoksazols ir lietots pacientiem, kuri saņem citotoksisku terapiju, tomēr novērotā papildus ietekme uz kaulu smadzeņu darbību vai perifērās asins sastāvu vai nu ir bijusi niecīga, vai izpalikusi.

Kotrimoksazolu nedrīkst lietot zīdaiņiem pirmo 6 dzīves nedēļu laikā.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lai gan ļoti reti, sakarā ar smagām reakcijām, arī zibensveida aknu nekrozi, agranulocitozi, aplastisku anēmiju, citām asins sastāva novirzēm un paaugstinātas jutības reakcijām elpceļos, ir aprakstīti nāves gadījumi.

Kotrimoksazola lietošanas laikā aprakstītas dzīvībai bīstamas ādas reakcijas – Stīvensa-Džonsona sindroms (SJS) un toksiska epidermas nekrolīze (TEN).

Pacienti jāinformē par pazīmēm un simptomiem, kā arī rūpīgi jānovēro attiecībā uz ādas reakcijām. Vislielākais SJS vai TEN risks ir pirmajās ārstēšanas nedēļās (atkarībā no konkrētajām zālēm, ja pieejami šādi dati).

Ja pacientam ir SJS vai TEN simptomi (piemēram, progresējoši izsitumi uz ādas, bieži kopā ar pūslīšiem vai gļotādu bojājumiem), ārstēšana ar kotrimoksazolu jāpārtrauc.

Vislabākos SJS un TEN ārstēšanas rezultātus nodrošina agrīna diagnozes noteikšana un zāļu, kas var būt izraisījušas minētās parādības, tūlītēja lietošanas pārtraukšana. Preparāta agrīna lietošanas pārtraukšana ir saistīta ar labāku prognozi.

Ja pacientam kotrimoksazola lietošanas laikā ir attīstījies SJS vai TEN, šāds pacients nekādā gadījumā nedrīkst atsākt kotrimoksazola lietošanu.

Ārstējot gados vecākus pacientus, vienmēr jāievēro īpaša piesardzība, jo šai pacientu grupai ir raksturīga paaugstināta jutība pret nevēlamajām blakusparādībām, kā rezultātā šiem pacientiem palielinās smagu nevēlamu blakusparādību iespēja. Minētais īpaši attiecas uz gadījumiem, kad pastāv komplikācijas izraisoši faktori, piemēram, nieru un/vai aknu darbības traucējumi un/vai vienlaicīga citu zāļu lietošana.

Īpaša uzmanība ir nepieciešama, ārstējot gados vecākus pacientus vai pacientus ar iespējamu folskābes sāļu deficītu organismā. Jāapsver nepieciešamība ordinēt folskābes sāļus saturošus uztura bagātinātājus.

Visu laiku ir jāuztur pietiekama urīna izvade. In vivo pierādījumi par kristālūriju ir iegūti reti, tomēr atdzesētā ar preparātu ārstēto pacientu urīnā sulfonamīdu grupas vielu kristāli ir novēroti. Pacientiem ar barošanās traucējumiem šādas parādības risks var palielināties.

Ilgstošas kotrimoksazola lietošanas gadījumos ieteicams regulāri (reizi mēnesī) kontrolēt asinsainu, jo sakarā ar pieejamu folskābes sāļu trūkumu ir iespējamas asimptomātiskas laboratorisko hematoloģisko izmeklējumu rezultātu izmaiņas. Šīs izmaiņas, nekavējot preparāta antibakteriālo aktivitāti, var novērst, lietojot folskābi (5 - 10 mg dienā).

Arī ilgstošas lielu kotrimoksazola devu lietošanas gadījumos ir jāapsver nepieciešamība ordinēt folskābes sāļus saturošus uztura bagātinātājus (skatīt 4.5. apakšpunktu “Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi” un 4.8. apakšpunktu “Nevēlamās blakusparādības”).

Pacientiem ar glikozes 6-fosfātdehidrogenāzes (G-6-FD) deficītu ir iespējama hemolīze.

Kotrimoksazols piesardzīgi jālieto pacientiem ar smagu alerģiju vai bronhiālo astmu.

Kotrimoksazolu nav atļauts lietot A grupas β-hemolītisko streptokoku izraisīta streptokoku izcelsmes faringīta terapijai. Salīdzinot ar penicilīna lietošanu, šo mikroorganismu apkarošana mutē un rīklē ir mazāk efektīva.

Novērots, ka trimetoprima lietošana izraisa fenilalanīna metabolisma traucējumus, tomēr attiecībā uz fenilketonūrijas slimniekiem, kuri ievēro piemērotus diētas ierobežojumus, minētajam nav nozīmes.

Kotrimoksazolu jāizvairās lietot pacientiem ar diagnosticētu vai iespējamu akūtas porfīrijas risku, jo gan trimetoprima, gan sulfonamīdu grupas vielu lietošana (lai gan ne tieši sulfametoksazola lietošana) ir bijusi saistīta ar klīniskiem porfīrijas saasinājumiem.

Hiperkalēmijas riskam pakļautiem pacientiem rūpīgi jākontrolē kālija jonu koncentrācija serumā.

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.

Var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, aizkavētas).

Biseptol satur makrogola glicerīna hidroksistearātu – var izraisīt kuņģa darbības traucējumus un caureju.

Biseptol satur metilparahidroksibenzoātu (E 218) un propilparahidroksibenzoātu (E 216) – var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, aizkavētas).

Biseptol satur maltītu. Pacienti ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību nedrīkst lietot šīs zāles.

Ja lietotā deva pārsniedz 20 ml, šīm zālēm var būt viegla laksatīva iedarbība.

Maltīta kaloriju daudzums ir 2,3 kkal/g .

Biseptol satur 142,72 mg propilēnglikola (E 1520) 5 ml suspensijas iekšķīgai lietošanai. Lietojot devu, kas pārsniedz 1,75 ml (14 mg trimetoprima un 70 mg sulfametoksazola) uz kg ķermeņa masas dienā, jāņem vērā zemāk norādītie brīdinājumi:

• Biseptol vienlaicīga lietošana ar jebkuru alkohola dehidrogenāzes substrātu, piemēram, etilspirtu, var izraisīt nopietnas blakusparādības bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem;

• lai arī propilēnglikols neizraisa reproduktīvo vai attīstības toksicitāti dzīvniekiem vai cilvēkiem, tas var nokļūt auglī un ir atrodams pienā. Līdz ar to propilēnglikola nozīmēšana grūtniecēm vai ar krūti barojošām pacientēm jāapsver katrā gadījumā atsevišķi;

• pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem ir nepieciešama medicīniska uzraudzība, jo ziņots par dažādām ar propilēnglikolu saistītām blakusparādībām, piemēram, nieru disfunkcija (akūta tubulārā nekroze), akūta nieru mazspēja un aknu disfunkcija.

Šīs zāles satur 38 mg nātrija 5 ml, kas atbilst 1,9% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem. Šī līdzekļa dienas deva 40 ml ir līdzvērtīga 15,2% no PVO ieteiktās maksimālās 2 g nātrija devas pieaugušajiem.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Gados vecākiem pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto diurētiskos līdzekļus (galvenokārt tiazīdu grupas vielas) palielinās trombocitopēnijas risks (ar purpuru vai bez tās).

Reti ziņojumi liek uzskatīt, ka pacientiem, kuri saņem pirimetamīna devas, kuru lielums pārsniedz 25 mg nedēļā, vienlaicīgi lietojot kotrimoksazolu, var attīstīties megaloblastiska anēmija.

Dažos gadījumos vienlaicīga terapija ar zidovudīnu var palielināt risku, ka pacientam attīstīsies hematoloģiska rakstura reakcijas pret kotrimoksazolu. Gadījumos, kad ir nepieciešama vienlaicīga terapija, jāapsver nepieciešamība kontrolēt hematoloģiskos parametrus.

160 mg/800 mg lielu trimetoprima/sulfametoksazola (kotrimoksazola) devu lietošana sakarā ar to, ka preparāts satur trimetoprimu, par 40 % pastiprina lamivudīna iedarbības intensitāti. Lamivudīns trimetoprima vai sulfametoksazola farmakokinētiskās īpašības neietekmē.

Pacientiem, kuri pēc nieru transplantācijas ir ārstēti ar kotrimoksazolu un ciklosporīnu, ir novērota pārejoša nieru darbības pasliktināšanās.

Pierādīts, ka kotrimoksazols, stereoselektīvi inhibējot varfarīna metabolismu, pastiprina tā antikoagulējošo iedarbību. In vitro sulfametoksazols spēj izspiest varfarīnu no tā saistības ar plazmas albumīniem. Vienlaicīgas kotrimoksazola terapijas laikā ieteicams rūpīgi kontrolēt antikoagulējošās terapijas iedarbības intensitāti.

Kotrimoksazola lietošana palielina fenitoīna pusperioda ilgumu, un vienlaicīgas lietošanas rezultātā ir iespējama pārāk intensīva fenitoīna iedarbība. Ieteicams rūpīgi kontrolēt pacienta stāvokli un fenitoīna koncentrāciju serumā.

Preparāta mijiedarbību ar sulfonilurīnvielas grupas hipoglikemizējošajiem preparātiem novēro reti, tomēr ir aprakstīts to iedarbības intensitātes pieaugums.

Vienlaicīgas rifampicīna un kotrimoksazola lietošanas rezultātā aptuveni pēc nedēļas saīsinās trimetoprima plazmas pusperiods. Uzskata, ka šai parādībai klīniskas nozīmes nav.

Gadījumos, kad trimetoprimu lieto vienlaicīgi ar zālēm, kas fizioloģisko pH vērtību robežās veido katjonus un turklāt to ekskrēcija daļēji notiek aktīvas nieru sekrēcijas veidā (piemēram, ar prokaīnamīdu vai amantadīnu), pastāv šī procesa konkurējoša nomākuma iespēja, kas var izraisīt vienas vai abu aktīvo vielu koncentrācijas palielināšanos plazmā.

Pierādīts, ka vienlaicīga trimetoprima un digoksīna lietošana daļai gados vecāku pacientu palielina digoksīna koncentrāciju plazmā.

Piesardzība jāievēro attiecībā uz pacientiem, kuri lieto jebkādas citas zāles, kas var izraisīt hiperkaliēmiju.

Trimetoprima un sulfametoksazola (kotrimoksazola) vienlaicīga lietošana ar spironolaktonu var izraisīt klīniski nozīmīgu hiperkaliēmiju.

Kotrimoksazola lietošana var palielināt brīvā metotreksāta koncentrāciju plazmā.

Gadījumos, kad kotrimoksazola lietošanu uzskata par piemērotu terapijas veidu pacientiem, kuri saņem citas zāles, kuru lietošana samazina folskābes sāļu daudzumu organismā (piemēram, metotreksātu), jāapsver nepieciešamība ordinēt folskābes sāļus saturošus uztura bagātinātājus.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Trimetoprims un sulfametoksazols šķērso placentu, un to lietošanas drošums attiecībā uz cilvēka grūtniecību nav noteikts. Trimetoprims ir folskābes sāļu antagonists, turklāt pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka abas vielas izraisa augļa anomālijas (skatīt 5.3. apakšpunktu “Preklīniskie dati par drošumu”). Gadījumu kontroles pētījumu laikā ir pierādīts, ka ir iespējama sakarība starp folskābes sāļu antagonistu lietošanu un cilvēka iedzimtajām anomālijām. Tādējādi, ja vien potenciālais ieguvums mātei neatsver iespējamo risku auglim, grūtniecības laikā, jo īpaši tās pirmā trimestra laikā no kotrimoksazola lietošanas ir jāizvairās. Gadījumos, kad kotrimoksazolu lieto grūtniecības laikā, jāapsver nepieciešamība lietot folskābes sāļus saturošus uztura bagātinātājus.

Sulfametoksazols konkurē ar bilirubīnu attiecībā uz saistību ar plazmas albumīniem. Tā kā jaundzimušā organismā vairākas dienas saglabājas nozīmīgas no mātes organisma saņemto aktīvo vielu koncentrācijas, gadījumos, kad māte neilgi pirms dzemdībām ir saņēmusi kotrimoksazolu, pastāv risks, ka bērnam parādīsies vai saasināsies neonatālā hiperbilirubīnēmija, kas, savukārt, teorētiski ir saistīta ar kodolu dzeltes risku. Šis teorētiskais risks īpaši attiecas uz zīdaiņiem ar palielinātu hiperbilirubinēmijas risku, priekšlaikus dzimušiem bērniem un bērniem ar glikozes 6-fosfātdehidrogenāzes deficītu.

Barošana ar krūti

Trimetoprims un sulfametoksazols izdalās mātes pienā. Vēlīnās grūtniecības stadijās, kā arī mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, apstākļos, kad mātei vai zīdainim ir hiperbilirubinēmija vai pastāv īpašs tās attīstības risks, lietot kotrimoksazolu ir jāizvairās. Turklāt ievērojot, ka maziem bērniem pastāv hiperbilirubinēmijas attīstības tendence, kotrimoksazolu jāizvairās lietot par 8 nedēļām jaunākiem zīdaiņiem.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacients ir jābrīdina, ka attīstoties tādām nevēlamām blakusparādībām kā galvassāpēm, miegainībai, depresijai vai apātijai, jāierobežo transportlīdzekļa vadīšana un darbības, kuru veikšanai ir nepieciešama ātra garīgā un fiziskā reakcija.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību klasifikācijai pēc to biežuma ir izmantoti šādi apzīmējumi: ļoti bieži – ≥ 1/10, bieži – no ≥ 1/100 līdz < 1/10, retāk – no ≥ 1/1000 līdz < 1/100, reti – no ≥ 1/10000 līdz < 1/1000, ļoti reti – <1/10 000.

Infekcijas un infestācijas

Bieži: pastiprināta kandidu augšana.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: leikopēnija, neitropēnija, trombocitopēnija, agranulocitoze, megaloblastiska anēmija, aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija, methemoglobinēmija, eozinofīlija, purpura, hemolīze atsevišķiem jutīgiem pacientiem ar G-6-FD deficītu.

Vairumā gadījumu hematoloģisko parametru izmaiņas ir vieglas un pēc terapijas pārtraukšanas atgriezeniskas. Vairums izmaiņu klīniskus simptomus neizraisa, tomēr atsevišķos gadījumos tās var kļūt smagas. Minētais īpaši attiecas uz gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar samazinātu folskābes sāļu koncentrāciju organismā. Aprakstīti riskam pakļautu pacientu nāves gadījumi, tādēļ šādi pacienti ir rūpīgi jākontrolē (skatīt 4.3. apakšpunktu “Kontrindikācijas”).

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: seruma slimība, anafilaksija, alerģisks miokardīts, angioedēma, zāļu lietošanas izraisīts drudzis, Henoka – Šēnleina purpurai līdzīgs alerģisks vaskulīts, Periarteritis nodosa, sistēmiska sarkanā vilkēde.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži: hiperkaliēmija.

Ļoti reti: hipoglikēmija, hiponatriēmija, anoreksija.

Gadījumos, kad kotrimoksazolu lieto gados vecāki pacienti, kā arī tad, ja tiek lietotas lielas kotrimoksazola devas, pacientus ieteicams rūpīgi kontrolēt, jo viņiem var būt palielināta jutība pret hiperkaliēmiju vai hipernatriēmiju.

Psihiskie traucējumi

Ļoti reti: depresija, halucinācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes.

Ļoti reti: aseptisks meningīts, krampji, perifērs neirīts, ataksija, vertigo, troksnis ausīs, reibonis.

Pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas aseptiskais meningīts ātri pāriet, tomēr dažos gadījumos pēc atkārtotas kotrimoksazola vai tikai trimetoprima iedarbības tas ir atjaunojies.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti: klepus, elpas trūkums, infiltrāti plaušās.

Klepus, elpas trūkums un infiltrāti plaušās var būt agrīnas elpceļu paaugstinātas jutības reakciju pazīmes, kas, lai gan ļoti reti, ir izraisījušas nāves iestāšanos.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, caureja.

Retāk: vemšana.

Ļoti reti: glosīts, stomatīts, pseidomembranozs kolīts, pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: transamināžu koncentrācijas palielināšanās serumā, bilirubīna koncentrācijas palielināšanās, holestātiska dzelte, aknu nekroze.

Holestātiskā dzelte un aknu nekroze var būt nāves iemesls.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: izsitumi uz ādas.

Ļoti reti: fotosensibilizācija, eksfoliatīvs dermatīts, fiksēti zāļu izraisīti izsitumi, Erythema multiforme, Stīvensa–Džonsona sindroms, Laiela sindroms (toksiska epidermas nekrolīze; skatīt 4.4. apakšpunktu).

Laiela sindroms ir saistīts ar augstu mirstības risku.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti: locītavu sāpes, muskuļu sāpes.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: nieru darbības traucējumi (dažkārt aprakstīti kā nieru mazspēja), intersticiāls nefrīts.

Ar Pneumocystis jiroveci (P. carinii) izraisītas pneimonijas (PCP) terapiju saistītās nevēlamās blakusparādības

Ļoti reti: smagas paaugstinātas jutības reakcijas, izsitumi, drudzis, neitropēnija, trombocitopēnija, aknu enzīmu koncentrācijas palielināšanās, hiperkaliēmija, hiponatriēmija.

Lietojot lielās PCP terapijai nepieciešamās preparāta devas, ir aprakstītas smagas paaugstinātas jutības reakcijas, kas ir radījušas nepieciešamību terapiju pārtraukt. Parādoties kaulu smadzeņu darbības nomākuma pazīmēm, pacientam ir jāordinē kalcija folinātu saturoši uztura bagātinātāji (5 - 10 mg dienā). Atkārtotas kotrimoksazola iedarbības gadījumos PCP slimniekiem ir aprakstītas smagas paaugstinātas jutības reakcijas (dažkārt pēc tam, kad preparāta lietošana uz dažām dienām ir bijusi pārtraukta).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas iespējamās pazīmes/simptomi ir slikta dūša, vemšana, reibonis un apjukums. Akūtas trimetoprima pārdozēšanas gadījumos ir aprakstīts kaulu smadzeņu darbības nomākums.

Ja pacientam nav bijusi vemšana, to ir vēlams izraisīt. Var palīdzēt kuņģa skalošana, tomēr preparāta absorbcija no kuņģa–zarnu trakta parasti ir ļoti ātra un pilnīgi beidzas aptuveni 2 stundu laikā. Ievērojamas pārdozēšanas gadījuma tas tā varētu arī nenotikt. Ja pacientam ir vāja urīna izvade, atkarīgi no nieru darbības stāvokļa ir ieteicams ievadīt šķidrumu.

Gan trimetoprims, gan aktīvais sulfametoksazols ir mēreni dializējami ar hemodialīzes palīdzību. Peritoneāla dialīze ir neefektīva.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretinfekciju līdzekļi; sulfonamīdu grupas vielu kombinācijas ar trimetoprimu vai tā atvasinājumiem, ATĶ kods: J 01 EE 01

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Ķīmijterapeitisks preparāts, sulfonamīdu grupas vielas un diaminopiridīna atvasinājuma trimetoprima kombinācija attiecībā 5:1 (kotrimoksazols).

Aktivitāte in vitro: Baktēriju šūnās sulfametoksazols konkurējoši inhibē paraaminobenzoskābes izmantojumu dihidrofolāta sintēzei, kā rezultātā iestājas bakteriostāze. Trimetoprims atgriezeniski inhibē baktēriju dihidrofolātreduktāzi – enzīmu, sakarā ar kura aktivitāti folskābes sāļu metabolisma procesu laikā dihidrofolāti pārvēršas par tetrahidrofolātiem. Atkarīgi no apstākļiem šāda iedarbība var būt baktericīda. Tādējādi trimetoprima un sulfametoksazola iedarbība bloķē divas secīgas purīna atvasinājumu biosintēzes stadijas, kā rezultātā tiek bloķēta daudzām baktērijām neaizstājamu nukleīnskābju sintēze. In vitro šāda iedarbība savstarpēji izteikti pastiprina abu vielu aktivitāti.

Daudzas bieži sastopamas patogēnās baktērijas in vitro ir jutīgas pret trimetoprimu un sulfametoksazolu apstākļos, kad šo vielu koncentrācijas ir ievērojami mazākas par tām, kas pēc ieteikto preparāta devu lietošanas tiek sasniegtas asinīs, audu šķidrumos un urīnā. Tomēr tāpat kā to bieži novēro arī citu antibiotisko līdzekļu lietošanas gadījumā, aktivitāte in vitro obligāti nenozīmē pierādītu klīnisko efektivitāti, turklāt ir jāatzīmē, ka apmierinoši jutības testu rezultāti ir iegūstami tikai ieteiktajā vidē, kas nesatur inhibējošas vielas (īpaši timidīnu un timīnu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Perorāli ieņemts trimetoprims un sulfametoksazols absorbējas ātri un gandrīz pilnīgi. Pārtikas klātbūtne šo vielu absorbciju neaizkavē. Vielu augstākā koncentrācija asinīs tiek sasniegta no 1 līdz 4 stundām pēc ieņemšanas, bet koncentrācijas lielums ir saistīts ar ieņemtās devas lielumu.

Trimetoprims ir lipofils. Trimetoprima koncentrācija audos parasti ir lielāka par attiecīgo koncentrāciju plazmā, bet īpaši lielu vielas koncentrāciju novēro plaušās un nierēs. Trimetoprima koncentrāciju plazmā pārsniedz tā koncentrācija žultī, prostatas šķidrumā un audos, siekalās, krēpās un maksts izdalījumos. Acs šķidrumā, mātes pienā, cerebrospinālajā šķidrumā, vidusauss šķidrumā, sinoviālajā šķidrumā un zarnu trakta audu šķidrumā vielas koncentrācija ir pietiekama, lai būtu nodrošināta antibakteriālā aktivitāte. Trimetoprims iekļūst amniotiskajā šķidrumā un augļa audos, kur tā koncentrācija aptuveni sasniedz to, ko novēro mātes serumā.

Aptuveni 50 % trimetoprima plazmā ir saistīti ar proteīniem. Normālas nieru darbības gadījumā vielas pusperioda ilgums cilvēka organismā ir robežās no 8,6 līdz 17 stundām. Ja kreatinīna klīrensa ātrums ir mazāks par 10 ml/min, pusperioda ilgums palielinās 1,5 - 3,0 reizes. Nozīmīgas pusperioda atšķirības gados vecākiem pacientiem, salīdzinājumā ar jauniem pacientiem, nenovēro.

Galvenais trimetoprima ekskrēcijas ceļš ir caur nierēm un aptuveni 50 % ieņemtās devas neizmainītas vielas formā 24 stundu laikā tiek izvadīti ar urīnu. Urīnā ir identificēti daži trimetoprima metabolīti. Trimetoprima koncentrācija urīnā mainās plašās robežās.

Aktīvā sulfometoksazola koncentrācija daudzos organisma šķidrumos atbilst 20 – 50 % no vielas koncentrācijas plazmā.

Aptuveni 60 % sulfametoksazola plazmā ir saistīti ar proteīniem, un galvenais vielas ekskrēcijas ceļš ir caur nierēm. Normālas nieru darbības gadījumā cilvēka organismā vielas pusperiods ilgst aptuveni 9 - 11 stundas. Vājinoties nieru darbībai, aktīvā sulfametoksazola pusperioda ilgums nemainās, bet gadījumos, kad kreatinīna klīrensa ātrums ir mazāks par 25 ml/min, palielinās vielas galvenā, acetilētā metabolīta pusperioda ilgums.

Galvenais sulfametoksazola ekskrēcijas ceļš ir caur nierēm. 15 - 30 % no urīna izdalītās devas ir vielas aktīvā forma. Gados vecākiem pacientiem sulfametoksazola klīrensa ātrums caur nierēm samazinās.

Pediatriskā populācija

Abu Biseptol komponentu, trimetoprima un sulfametoksazola, farmakokinētika pediatriskajā populācijā ar normālu nieru darbību ir atkarīga no vecuma. Trimetoprima un sulfametoksazola eliminācija ir samazināta jaundzimušajiem pirmo divu dzīves mēnešu laikā, pēc tam gan trimetoprims, gan sulfametoksazols tiek eliminēti intensīvāk, klīrenss ir lielāks un eliminācijas pusperiods ir īsāks. Atšķirības ir visizteiktākās maziem bērniem (no >1,7 mēnešiem līdz 24 mēnešiem) un samazinās, palielinoties vecumam, salīdzinot ar maziem bērniem (no 1 gada līdz pat 3,6 gadiem), bērniem (no 7,5 gadiem līdz <10 gadiem) un pieaugušajiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Reproduktīvās toksikoloģijas dati:

Žurkām, lietojot trimetoprima un sulfametoksazola devas, kuru lielums pārsniedz cilvēkam ieteikto terapeitisko devu lielumu, ir aprakstīts, ka šīs vielas rada aukslēju šķeltni un citas augļa anomālijas, kas ir tipiskas folskābes sāļu antagonistiem. Trimetoprima iedarbības izraisīto iedarbību bija iespējams novērst, diētai pievienojot folskābes sāļus. Trušiem, ievadot trimetoprima devas, kuru lielums pārsniedz cilvēkam ieteikto terapeitisko devu lielumu, tika novēroti augļa bojāejas gadījumi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Makrogola/glicerīna hidroksistearāts, karmelozes nātrija sāls, alumīnija/magnija silikāts, citronskābes monohidrāts, nātrija hidrogēnfosfāta dodekahidrāts, metilparahidroksibenzoāts (E 218), propilparahidroksibenzoāts (E 216), maltīts, nātrija saharināts, propilēnglikols (E 1520), meža zemeņu aromatizētājs un attīrīts ūdens

6.2. Nesaderība

Nav zināma.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Derīguma termiņš pēc pirmās atvēršanas ­– 8 mēneši.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

Uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

80 ml suspensijas brūna stikla pudelē un mērkarote kartona iepakojumā.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Medana Pharma SA

98-200 Sieradz

Wł. Łokietka 10

Polija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

96-0424

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1996. gada 11. oktobris

Pārreģistrācijas datums: 2008. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS