Anagrelide Teva

Kapsula, cietā

Anagrelide Teva 0,5 mg cietās kapsulas

Kartona kastīte, ABPE pudele, N42
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Anagrelidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

17-0261-01

Zāļu reģistrācijas numurs

17-0261

Ražotājs

Merckle GmbH, Germany; Actavis Italy S.p.A., Italy; Synthon BV, Netherlands; Synthon Hispania S.L., Spain

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

18-DEC-17

Reģ. apliecības derīguma termiņš

17-DEC-22

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

0,5 mg

Zāļu forma

Kapsula, cietā

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Teva B.V., Netherlands

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Anagrelide Teva 0,5 mg cietās kapsulas

Anagrelidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Anagrelide Teva un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Anagrelide Teva lietošanas

3. Kā lietot Anagrelide Teva

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Anagrelide Teva

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Anagrelide Teva un kādam nolūkam to lieto

Anagrelide Teva satur aktīvo vielu anagrelīdu. Anagrelide Teva ir zāles, kas ietekmē trombocītu veidošanos. Tās samazina kaulu smadzeņu ražoto trombocītu skaitu un rezultātā samazina trombocītu skaitu asinīs, tuvinot normālam līmenim. Šim nolūkam zāles lieto, lai ārstētu pacientus ar esenciālo trombocitēmiju.

Esenciālā trombocitēmija ir stāvoklis, kas veidojas, kad kaulu smadzenes saražo pārāk daudz asins šūnu – trombocītu. Liels trombocītu skaits asinīs var izraisīt nopietnus asinsrites un asins recēšanas traucējumus.

2. Kas Jums jāzina pirms Anagrelide Teva lietošanas

Nelietojiet Anagrelide Teva šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret anagrelīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Alerģiska reakcija var izpausties kā izsitumi, nieze, sejas vai lūpu uztūkums vai elpas trūkums;

ja Jums ir vidēji smagi vai smagi aknu darbības traucējumi;

ja Jums ir vidēji smagi vai smagi nieru darbības traucējumi.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Anagrelide Teva lietošanas konsultējieties ar ārstu:

ja Jums ir vai Jūsuprāt varētu būt problēmas ar sirdi;

ja Jums ir iedzimts pagarināts QT intervāls (to konstatē EKG, sirds elektrisko impulsu pierakstā) vai kādam Jūsu ģimenē tāds bijis, vai lietojat citas zāles, kas izraisa patoloģiskas izmaiņas EKG, vai Jums ir zems elektrolītu, piem., kālija, magnija un kalcija, līmenis (skatīt punktu „Citas zāles un Anagrelide Teva”);

ja Jums ir kādas problēmas, kas saistītas ar aknu vai nieru darbību.

Kombinācijā ar acetilsalicilskābi (vielu, kas ir daudzās zālēs un ko lieto sāpju un drudža mazināšanai, kā arī, lai novērstu asins recekļu veidošanos, un kas ir zināma arī kā aspirīns) ir paaugstināts stipras hemorāģijas (asiņošanas) risks (skatīt punktu „Citas zāles un Anagrelide Teva”).

Bērni un pusaudži

Informācija par Anagrelide Teva lietošanu bērniem un pusaudžiem ir ierobežota, tāpēc šīs zāles ir jālieto piesardzīgi.

Citas zāles un Anagrelide Teva

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm:

zāles, kas var mainīt sirdsdarbības ritmu, piem., sotalolu, amiodaronu;

fluvoksamīnu, ko lieto depresijas ārstēšanai;

dažus antibiotiku veidus, piemēram, enoksacīnu, ko lieto infekciju ārstēšanai;

teofilīnu, ko lieto smagas astmas un elpošanas traucējumu ārstēšanai;

zāles, ko lieto sirds slimību ārstēšanai, piemēram, milrinonu, enoksimonu, amrinonu, olprinonu un cilostazolu;

acetilsalicilskābi (vielu, kas ir daudzās zālēs un ko lieto sāpju un temperatūras mazināšanai, kā arī, lai novērstu asins recekļu veidošanos, un kas ir zināma arī kā aspirīns);

citas zāles, ko lieto tādu slimību ārstēšanai, kas ietekmē trombocītus asinīs, piem., klopidogrelu;

omeprazolu, ko lieto kuņģī radītās skābes daudzuma samazināšanai;

perorālos kontracepcijas līdzekļus: ja šo zāļu lietošanas laikā Jums rodas spēcīga caureja, tā var pavājināt perorālās kontracepcijas līdzekļu iedarbību, tāpēc kontracepcijai ieteicams lietot papildu metodi (piem., prezervatīvu). Skatīt norādījumus Jūsu kontracepcijas tablešu lietošanas instrukcijā.

Anagrelide Teva vai šīs zāles var nedarboties atbilstoši, ja tiek lietotas kopā.

Ja Jūs neesat pārliecināts, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Konsultējieties ar ārstu, ja Jūs esat grūtniece vai plānojat grūtniecību. Grūtnieces nedrīkst lietot Anagrelide Teva. Anagrelide Teva lietošanas laikā sievietēm reproduktīvajā vecumā jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir nepieciešams padoms par kontracepciju.

Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat barot bērnu ar krūti. Anagrelide Teva nedrīkst lietot, ja bērnu baro ar krūti. Jums jāpārtrauc bērna barošana ar krūti, ja lietojat Anagrelide Teva.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Daži pacienti, kuri lietoja Anagrelide Teva, ir ziņojuši par reiboni. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja jūtat reiboni.

Anagrelide Teva satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Anagrelide Teva

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Anagrelide Teva daudzums, ko cilvēki lieto, var būt atšķirīgs un ir atkarīgs no Jūsu vispārējā stāvokļa. Ārsts Jums parakstīs visatbilstošāko devu.

Parasti Anagrelide Teva sākotnējā deva ir 1 mg. Šo devu – pa vienai 0,5 mg kapsulai divas reizes dienā – lieto vismaz vienu nedēļu. Pēc tam ārsts var palielināt vai samazināt lietojamo kapsulu skaitu, lai atrastu Jums vispiemērotāko un visefektīvāko ārstēšanas devu.

Kapsulas jānorij veselas, uzdzerot glāzi ūdens. Nesasmalciniet kapsulas un nešķīdiniet to saturu šķidrumā. Kapsulas varat lietot ēšanas laikā vai pēc tam, vai arī tukšā dūšā. Vislabāk kapsulas lietot vienā un tajā pašā laikā katru dienu.

Nelietojiet vairāk kapsulu, nekā ieteicis ārsts.

Ārsts lūgs Jūs regulāri veikt asins analīzes, lai pārbaudītu, vai zāles ir efektīvas un vai Jūsu aknas un nieres darbojas labi.

Ja esat lietojis Anagrelide Teva vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Anagrelide Teva vairāk nekā noteikts vai kāds cits ir lietojis Jūsu zāles, nekavējoties pastāstiet par to ārstam vai farmaceitam. Parādiet viņiem Anagrelide Teva iepakojumu.

Ja esat aizmirsis lietot Anagrelide Teva

Lietojiet kapsulas, līdzko atceraties. Nākamo devu lietojiet parastajā lietošanas laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ja Jūs par to uztraucaties, konsultējieties ar ārstu.

Nopietnas blakusparādības

Retāk: sirds mazspēja (pazīmes ir elpas trūkums, sāpes krūtīs, kāju pietūkums šķidruma uzkrāšanās dēļ), nopietni sirdsdarbības ātruma vai ritma traucējumi (ventrikulāra tahikardija, supraventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija), aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas izraisa stipras sāpes vēderā un mugurā (pankreatīts), vemšana ar asinīm vai fēces ar asinīm vai melnā krāsā, ievērojama asins šūnu skaita samazināšanās, kas var izraisīt vājumu, zilumus, asiņošanu vai infekcijas (pancitopēnija), plaušu hipertensija (pazīmes ir elpas trūkums, kāju vai potīšu tūska, lūpas un āda var iegūt zilganu nokrāsu).

Reti: nieru mazspēja (kad Jums izdalās maz urīna vai tas neizdalās vispār), sirdslēkme.

Ja Jums rodas kāda no minētajām blakusparādībām, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Ļoti bieži sastopamas blakusparādības: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

Galvassāpes.

Bieži sastopamas blakusparādības: var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem

Reibonis, nogurums, strauja sirdsdarbība, neregulāri vai stipri sirdspuksti (sirdsklauves), slikta dūša, caureja, sāpes vēderā, palielināts gāzu daudzums, slikta dūša (vemšana), sarkano asins šūnu skaita samazināšanās (anēmija), šķidruma aizture vai izsitumi.

Retāk sastopamas blakusparādības: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem

Vājuma sajūta vai slikta pašsajūta, augsts asinsspiediens, neregulāra sirdsdarbība, ģībonis, drebuļi vai drudzis, gremošanas traucējumi, ēstgribas zudums, aizcietējums, zilumi, asiņošana, pietūkums (tūska), ķermeņa masas zudums, muskuļu sāpes, sāpes locītavās, muguras sāpes, pavājināta jušana vai nejutīgums, vai tādas sajūtas kā notirpums, īpaši ādas, un jušanas traucējumi, piem., tirpšana un durstīšana, bezmiegs, depresija, apjukums, nervozitāte, sausa mute, atmiņas zudums, elpas trūkums, deguna asiņošana, smaga plaušu infekcija ar drudzi, aizdusu, klepu un krēpām; matu izkrišana, ādas nieze vai krāsas izmaiņas, impotence, sāpes krūtīs, trombocītu skaita samazināšanās, kas paaugstina asiņošanas vai zilumu rašanās risku (trombocitopēnija), šķidruma uzkrāšanās ap plaušām un aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās. Ārsts var Jums veikt asins analīzi, kas var uzrādīt paaugstinātu aknu enzīmu līmeni.

Reti sastopamas blakusparādības: var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem

Smaganu asiņošana, ķermeņa masas palielināšanās, stipras sāpes krūtīs (stenokardija), sirds muskuļa slimība (pazīmes ir nogurums, sāpes krūtīs un pārsitieni), palielināta sirds, šķidruma uzkrāšanās ap sirdi, koordinācijas traucējumi, runas traucējumi, sausa āda, migrēna, redzes traucējumi vai redzes dubultošanās, džinkstēšana ausīs, reibonis pieceļoties kājās (it īpaši pieceļoties no sēdus vai guļus stāvokļa), biežāka nepieciešamība urinēt nakts laikā, sāpes, gripai līdzīgi simptomi, miegainība, asinsvadu paplašināšanās, resnās zarnas iekaisums (pazīmes ir caureja, parasti ar asinīm un gļotām, sāpes vēderā, drudzis), kuņģa iekaisums (pazīmes ir sāpes, slikta dūša, vemšana), plaušu zona ar izmainītu blīvumu, paaugstināts kreatinīna līmenis asins analīzēs, kas var liecināt par nieru slimībām.

Šīs blakusparādības ir minētas ziņojumos, taču to rašanās biežums nav zināms:

iespējami dzīvībai bīstama, neregulāra sirdsdarbība (torsade de pointes);

aknu iekaisums, kura simptomi ir slikta dūša, vemšana, nieze, ādas un acu dzelte, fēču un urīna krāsas maiņa (hepatīts);

plaušu iekaisums (pazīmes ir drudzis, klepus, apgrūtināta elpošana un sēkšana, tas izraisa plaušu sarētošanos) (alerģisks alveolīts, tai skaitā intersticiāla plaušu slimība, pneimonīts);

nieru iekaisums (tubulointersticiāls nefrīts).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Anagrelide Teva

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudelītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Ja ārsts ir noteicis pārtraukt zāļu lietošanu, neuzglabājiet atlikušās kapsulas, ja vien ārsts nav norādījis to darīt. Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Anagrelide Teva satur

Aktīvā viela ir anagrelīds. Katra kapsula satur 0,5 mg anagrelīda (anagrelīda hidrohlorīda monohidrāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir:

kapsulas saturā: laktozes monohidrāts, kroskarmelozes nātrija sāls, povidons K 29/32, laktoze, mikrokristāliskā celuloze un magnija stearāts (skatīt 2. punktu “Anagrelide Teva satur laktozi”);

kapsulas apvalkā: želatīns un titāna dioksīds (E171).

Anagrelide Teva ārējais izskats un iepakojums

Anagrelide Teva ir necaurspīdīgas, baltas cietās kapsulas, kas ir aptuveni 14,3 mm garas.

Kapsulas ir iepakotas pudelītēs, kas satur 42 vai 100 cietās kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Teva B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande

Ražotājs

SYNTHON HISPANIA, S.L., C/ Castelló, nº1, Pol. Las Salinas, Sant Boi de Llobregat, Barcelona 08830, Spānija

Synthon B.V., Microweg 22, Nijmegen 6545CM, Nīderlande

Merckle GmbH, Ludwig-Merckle-Str. 3, Blaubeuren 89143, Vācija

Actavis Italy S.p.A., Via Pasteur 10, Nerviano, 20014 Milan, Itālija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrijā: Anagrelid ratiopharm 0,5 mg Kapseln

Čehijā, Itālijā: Anagrelide Teva

Dānijā: Anagrelid Teva

Francijā: Anagrelide Teva 0,5 mg gélule

Kiprā, Grieķijā: Anagrelide/Teva 0,5 mg σκληρά καψάκια

Latvijā: Anagrelide Teva 0,5 mg cietās kapsulas

Lielbritānijā: Anagrelide 0.5 mg hard capsules

Lietuvā: Anagrelide Teva 0,5 mg kietosios kapsulės

Nīderlandē: Anagrelide Teva 0,5 mg, harde capsules

Portugālē: Anagrelida Teva

Rumānijā: ANAGRELIDĂ TEVA 0,5 mg capsule

Slovākijā: Anagrelide Teva 0,5 mg tvrdé kapsuly

Slovēnijā: Anagrelid Teva 0,5 mg trde kapsule

Somijā: Anagrelide ratiopharm 0,5 mg kapseli, kova

Spānijā: Anagrelida Teva 0,5 mg cápsulas duras EFG

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2018

Anagrelīdu saturošās atsauces zāles ir reģistrētas „izņēmuma kārtā”. Tas nozīmē, ka sakarā ar šīs slimības retumu nav bijis iespējams iegūt pilnīgu informāciju par šīm zālēm.

Eiropas Zāļu aģentūra ik gadu pārbaudīs visu jauniegūto informāciju par šīm zālēm un vajadzības gadījumā atjauninās šo lietošanas instrukciju.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

EQ PAGE 2 Version: 2018-04-26_var001_1.1

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Anagrelide Teva 0,5 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra kapsula satur 0,5 mg anagrelīda (Anagrelidum) (anagrelīda hidrohlorīda monohidrāta veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

Katra kapsula satur laktozes monohidrātu (28,0 mg) un laktozi (32,9 mg).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Kapsula ar necaurspīdīgu, baltu korpusu un vāciņu, garums aptuveni 14,3 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Anagrelide Teva ir indicēts palielināta trombocītu skaita samazināšanai pacientiem ar potenciālu esenciālās trombocitēmijas (essential thrombocythaemia - ET) risku, kuri nepanes pašreizējo terapiju vai kuriem pašreizējā terapija nepalīdz samazināt palielināto trombocītu skaitu līdz pieņemamam līmenim.

Potenciālā riska pacients

Esenciālās trombocitēmijas potenciālā riska pacientu raksturo viena vai vairākas no tālāk minētajām pazīmēm:

vecums > 60 gadi vai

trombocītu skaits > 1000 x 109/l vai

trombohemorāģija anamnēzē.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar Anagrelide Teva jāuzsāk praktizējošam ārstam, kuram ir pieredze esenciālās trombocitēmijas ārstēšanā.

Devas

Ieteicamā sākotnējā anagrelīda deva ir 1 mg dienā, lietojot iekšķīgi divu dalītu devu (0,5 mg/deva) veidā.

Sākotnējā deva jālieto vismaz vienu nedēļu. Pēc vienas nedēļas devu var titrēt individuāli, lai sasniegtu nepieciešamo zemāko efektīvo devu, kas samazina un/vai uztur trombocītu skaitu zemāk par

600 x 109/l un ideālā gadījumā robežās no 150 x 109/l līdz 400 x 109/l. Devas palielinājums nedrīkst

pārsniegt vairāk nekā 0,5 mg dienā nedēļas laikā, un ieteicamā viena maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 2,5 mg (skatīt 4.9. apakšpunktu). Klīnisko pētījumu laikā lietotās devas bija 10 mg dienā.

Regulāri jākontrolē, kāda ir anagrelīda terapijas iedarbība (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja sākotnējā deva

ir > 1 mg dienā, trombocītu skaita analīzes jāveic katru otro dienu ārstēšanas pirmajā nedēļā un vismaz reizi nedēļā pēc tam, līdz tiek sasniegta stabila uzturošā deva. Parasti trombocītu skaita samazināšanos novēro 14 - 21 dienu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas, un vairākumam pacientu tiek novērota un uzturēta adekvāta terapeitiskā atbildes reakcija, lietojot devu 1 līdz 3 mg dienā (vairāk informācijas par klīnisko iedarbību skatīt 5.1. apakšpunktā).

Gados vecāki cilvēki

Lai gan zāļu farmakokinētika gados vecākiem ET pacientiem atšķiras no farmakokinētikas jaunākiem pacientiem (skatīt 5.2. apakšpunktu), tomēr šo atšķirību dēļ nav jālieto citas sākotnējās devas vai citi devu titrēšanas paņēmieni, lai sasniegtu katram pacientam piemērotāko anagrelīda lietošanas režīmu.

Klīniskajos pētījumos apmēram 50 % pacientu, kuru ārstēšanā izmantoja anagrelīdu, bija vecāki par

60 gadiem, un šiem pacientiem nebija nepieciešamas īpašas devu izmaiņas. Taču, kā jau bija gaidāms, šīs vecuma grupas pacientiem smagu blakusparādību (lielākoties kardioloģisku) sastopamība bija divreiz lielāka.

Nieru darbības traucējumi

Farmakokinētikas dati par šo pacientu grupu ir ierobežoti. Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacientiem ar

nieru darbības traucējumiem jāizvērtē anagrelīda terapijas iespējamais risks un ieguvums (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Farmakokinētikas dati par šo pacientu grupu ir ierobežoti. Tomēr metabolisms aknās ir galvenais

anagrelīda izvadīšanas ceļš un tāpēc sagaidāms, ka aknu darbība varētu ietekmēt šo procesu. Tāpēc

pacientus ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem nav ieteicams ārstēt ar

anagrelīdu. Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem pirms ārstēšanas uzsākšanas

jāizvērtē anagrelīda terapijas iespējamais risks un ieguvums (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Anagrelīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem, nav pierādīta. Pieredze par lietošanu bērniem un

pusaudžiem ir ļoti ierobežota; lietojot anagrelīdu šajā pacientu grupā, ir jāievēro piesardzība. Tā kā

nav īpašu vadlīniju lietošanai pediatriskajā populācijā, PVO ET diagnostiskie kritēriji pieaugušiem pacientiem ir attiecināmi arī uz pediatrisko populāciju. Rūpīgi jāievēro norādījumi esenciālās trombocitēmijas diagnostikas vadlīnijās un šaubu gadījumā periodiski vēlreiz jāizvērtē diagnoze, īpašu uzmanību veltot iedzimtas trombocitozes atšķiršanai no sekundāras trombocitozes un, ja nepieciešams, šajā nolūkā veicot ģenētisko analīzi un kaulu smadzeņu biopsiju.

Augsta riska pediatriskajiem pacientiem parasti apsver citoreduktīvo terapiju.

Ārstēšana ar anagrelīdu jāsāk tikai tad, ja pacientam ir slimības progresēšanas pazīmes vai tromboze. Ja ārstēšana sākta, regulāri jākontrolē anagrelīda terapijas ieguvums un risks un periodiski jāizvērtē nepieciešamība turpināt terapiju.

Trombocītu skaita mērķa rādītāju nosaka ārstējošais ārsts katram pacientam individuāli.

Pediatriskajiem pacientiem, kuriem pēc apmēram 3 mēnešiem nav apmierinošas atbildes reakcijas, jāapsver terapijas pārtraukšana.

Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.4., 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar

sniegt.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Kapsulas jānorij veselas. Kapsulu nedrīkst sasmalcināt vai tās saturu izšķīdināt šķidrumā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret anagrelīdu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacienti ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem.

Pacienti ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 50 ml/min).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Aknu darbības traucējumi

Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem jāizvērtē anagrelīda

terapijas iespējamais risks un ieguvums. Nav ieteicams lietot pacientiem ar paaugstinātu

transamināžu līmeni (> 5 reizes pārsniedz normas augšējo robežu) (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pirms ārstēšanas uzsākšanas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāizvērtē anagrelīda terapijas

iespējamais risks un ieguvums (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Kontrole

Ārstēšanas laikā ir nepieciešama pacienta rūpīga klīniskā uzraudzība, kas ietver pilnas asinsainas

(hemoglobīna, leikocītu un trombocītu skaita), aknu darbības (ALAT un ASAT), nieru darbības (seruma kreatinīna un urīnvielas) un elektrolītu (kālija, magnija un kalcija) novērtēšanu.

Trombocīti

Trombocītu skaits palielinās 4 dienu laikā pēc tam, kad ir pārtraukta ārstēšana ar anagrelīdu, un 10 – 14 dienu laikā atgriežas tādā līmenī, kāds ir bijis pirms ārstēšanas, iespējams, virs

sākotnējām vērtībām. Tāpēc bieži jākontrolē trombocītu skaits.

Sirds un asinsvadu slimības

Ir ziņots par smagām kardiovaskulārām blakusparādībām, tajā skaitā par torsade de pointes,

kambaru tahikardijas, kardiomiopātijas, kardiomegālijas un sastrēguma sirds mazspējas gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lietojot anagrelīdu pacientiem ar zināmiem QT intervāla pagarināšanās

riska faktoriem, piemēram, iedzimtu pagarināta QT intervāla sindromu, iegūtu QTc pagarināšanos anamnēzē, lietojot zāles, kas var pagarināt QTc intervālu, un hipokaliēmiju, jāievēro piesardzība.

Tāpat piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem var būt paaugstināta anagrelīda vai tā aktīvā metabolīta

3-hidroksianagrelīda maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax), piem., aknu darbības traucējumi, kā arī vienlaicīgi lietojot CYP1A2 inhibitorus (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vēlams stingri kontrolēt ietekmi uz QTc intervālu.

Visiem pacientiem pirms anagrelīda terapijas uzsākšanas ieteicama sirds un asinsvadu sistēmas

izmeklēšana, ieskaitot sākotnējus elektrokardiogrāfijas (EKG) un ehokardiogrāfijas izmeklējumus.

Ārstēšanas laikā visi pacienti regulāri jākontrolē (piem., EKG vai ehokardiogrāfija), vai nerodas pazīmes, kas liecina par ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, un tādā gadījumā var būt

nepieciešama sirds un asinsvadu sistēmas papildu pārbaude un izmeklēšana. Hipokaliēmija vai hipomagnēmija jākoriģē pirms anagrelīda lietošanas uzsākšanas un periodiski jākontrolē ārstēšanas laikā.

Anagrelīds ir cikliskās AMF fosfodiesterāzes III inhibitors, un pozitīvās inotropās un hronotropās iedarbības dēļ anagrelīds piesardzīgi jālieto visu vecuma grupu pacientiem, kuriem ir sirds slimība vai ir aizdomas par to. Turklāt smagas kardiovaskulāras blakusparādības radušās arī pacientiem, kuriem nebija aizdomu par sirds slimībām un kuriem sirds–asinsvadu sistēmas izmeklējumi pirms ārstēšanas atbilduši normai.

Anagrelīds jālieto vienīgi tad, ja potenciālais ārstēšanas ieguvums ir lielāks par potenciālo risku.

Plaušu hipertensija

Pacientiem, kuri ārstēti ar anagrelīdu, ziņots par plaušu hipertensijas gadījumiem. Pirms anagrelīda terapijas uzsākšanas un tās laikā pacienti jānovērtē, vai viņiem nav kardiopulmonālas

pamatslimības pazīmes vai simptomi.

Pediatriskā populācija

Dati par anagrelīda lietošanu pediatriskajā populācijā ir ļoti ierobežoti, un šajā pacientu grupā anagrelīds jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2., 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Tāpat kā pieaugušo populācijai, pirms ārstēšanas uzsākšanas un regulāri terapijas laikā jānosaka pilna

asinsaina un jāizvērtē sirds, aknu un nieru darbība. Slimība var progresēt līdz mielofibrozei vai akūtai mieloleikozei. Lai gan šādas progresēšanas biežums nav zināms, bērniem slimības gaita ir ilgāka, tāpēc viņiem var būt augstāks ļaundabīgu jaunveidojumu risks, salīdzinot ar pieaugušajiem.

Izmantojot tādas standarta klīniskās procedūras kā fizikāla izmeklēšana, svarīgāko slimības marķieru izvērtējums un kaulu smadzeņu biopsija, bērni regulāri jākontrolē, vai slimība neprogresē.

Visas novirzes no normas nekavējoties jāizvērtē un jāizvēlas piemēroti pasākumi, piemēram, devas

samazināšana, zāļu lietošanas pārtraukšana vai izbeigšana.

Klīniski nozīmīga mijiedarbība

Anagrelīds ir cikliskās AMF fosfodiesterāzes III (PDE III) inhibitors. Anagrelīda vienlaicīga lietošana ar citiem PDE III inhibitoriem, piemēram, ar milrinonu, amrinonu, enoksimonu, olprinonu

un cilostazolu nav ieteicama.

Anagrelīda un acetilsalicilskābes vienlaicīga lietošana ir saistīta ar masīvas asiņošanas gadījumiem

(skatīt 4.5. apakšpunktu).

Palīgvielas

Anagrelide Teva satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes‑galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ir veikts neliels skaits farmakokinētisko un/vai farmakodinamisko pētījumu, lai noskaidrotu anagrelīda un citu zāļu iespējamo mijiedarbību.

Citu aktīvo vielu ietekme uz anagrelīdu

In vivo mijiedarbības pētījumos cilvēkiem tika konstatēts, ka digoksīns un varfarīns neietekmē anagrelīda farmakokinētiskās īpašības.

CYP1A2 inhibitori

Anagrelīdu galvenokārt metabolizē CYP1A2. Ir zināms, ka CYP1A2 inhibē vairākas zāles, tai

skaitā fluvoksamīns un enoksacīns, un šīs zāles teorētiski varētu nelabvēlīgi ietekmēt anagrelīda

klīrensu.

CYP1A2 induktori

CYP1A2 induktori (piemēram, omeprazols) var samazināt anagrelīda iedarbību, palielinot

tā galvenā aktīvā metabolīta daudzumu. Ietekme uz anagrelīda drošuma un efektivitātes profilu nav pierādīta. Tāpēc pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto CYP1A2 induktorus, ieteicama klīniskā un bioloģiskā kontrole. Ja nepieciešams, var pielāgot anagrelīda devu.

Anagrelīda ietekme uz citām aktīvajām vielām

Anagrelīdam ir vāja inhibējošā aktivitāte pret CYP1A2, kas var nozīmēt teorētiski iespējamu mijiedarbību ar citām vienlaicīgi lietotām zālēm, kuras arī metabolizē CYP1A2, piem., teofilīnu.

Anagrelīds ir PDE III inhibitors. Anagrelīds var pastiprināt tādu zāļu iedarbību, kurām ir

līdzīgas īpašības, piemēram, inotropā milrinona, enoksimona, amrinona, olprinona un

cilostazola iedarbību.

In vivo mijiedarbības pētījumos cilvēkiem tika konstatēts, ka anagrelīds neietekmē digoksīna

vai varfarīna farmakokinētiskās īpašības.

Esenciālās trombocitēmijas ārstēšanai ieteicamo devu lietošanas gadījumā anagrelīds var pastiprināt citu tādu zāļu iedarbību, kas kavē vai pārveido trombocītu funkcijas, piem., acetilsalicilskābe.

Klīniskās mijiedarbības pētījumā veseliem indivīdiem konstatēja, ka, vienlaicīgi lietojot atkārtotas 1 mg anagrelīda devas vienu reizi dienā un 75 mg acetilsalicilskābes vienu reizi dienā, var pastiprināties abu aktīvo vielu spēja mazināt trombocītu agregāciju, salīdzinot ar tikai acetilsalicilskābes lietošanu. Dažiem pacientiem ar ET, kuri vienlaicīgi lietoja acetilsalicilskābi un anagrelīdu, novēroja lielu asiņošanu. Līdz ar to pirms ārstēšanas uzsākšanas jānovērtē anagrelīda vienlaicīgas lietošanas ar acetilsalicilskābi iespējamais risks, īpaši pacientiem ar augstu asiņošanas risku.

Dažiem pacientiem anagrelīds var izraisīt gremošanas traucējumus un traucēt iekšķīgi lietojamo hormonālo kontracepcijas līdzekļu uzsūkšanos.

Mijiedarbība ar pārtiku

Pārtika kavē anagrelīda uzsūkšanos, tomēr būtiski neietekmē sistēmisko iedarbību.

Pārtikas ietekmi uz biopieejamību neuzskata par klīniski nozīmīgu anagrelīda lietošanā.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai ar pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanās laikā ar anagrelīdu jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Grūtniecība

Dati par anagrelīda lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Tādēļ Anagrelide Teva grūtniecības laikā lietot nav ieteicams.

Ja anagrelīdu lieto grūtniecības laikā vai ja pacientei iestājas grūtniecība zāļu lietošanas laikā, viņa jāinformē par iespējamo risku auglim.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai anagrelīds/metabolīti izdalās mātes pienā. Pieejamie dati par dzīvniekiem liecina par

anagrelīda/metabolītu izdalīšanos pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajam/zīdainim. Terapijas

laikā ar anagrelīdu bērna barošana ar krūti jāpārtrauc.

Fertilitāte

Dati par anagrelīda ietekmi uz cilvēka fertilitāti nav pieejami. Žurku tēviņiem anagrelīds neietekmēja

fertilitāti un reproduktīvo funkciju. Žurku mātītēm, kas saņēma par terapeitisko diapazonu lielākas

devas, anagrelīds pārtrauca implantāciju (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Klīniskās izstrādes laikā bieži tika ziņots par reiboni. Pacientiem ieteicams nevadīt transportlīdzekļus un neapkalpot mehānismus, ja anagrelīda lietošanas laikā ir reibonis.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Anagrelīda drošums ir pārbaudīts 4 atklātos klīniskajos pētījumos. Trijos pētījumos 942 pacientiem,

kuri saņēma anagrelīdu vidēji apmēram 2 mg dienā, tika noteikts zāļu drošums. Šajos pētījumos 22 pacienti lietoja anagrelīdu līdz pat 4 gadus.

Pēdējā pētījumā 3660 pacientiem, kuri saņēma anagrelīdu vidēji apmēram 2 mg dienā, tika noteikts

zāļu drošums. Šajā pētījumā 34 pacienti lietoja anagrelīdu līdz pat 5 gadus.

Visbiežāk minētās ar anagrelīda lietošanu saistītās blakusparādības bija galvassāpes, kas radās aptuveni 14 %, sirdsklauves radās apmēram 9 %, šķidruma aizture un slikta dūša radās aptuveni

6 % un caureja 5 %. Šīs zāļu lietošanas blakusparādības ir sagaidāmas sakarā ar anagrelīda

farmakoloģiju (PDE III inhibīcija). Pakāpeniska devas titrēšana var palīdzēt mazināt šo ietekmi

(skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

Blakusparādības, kas radās klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācijas drošuma pētījumos un spontānos

ziņojumos, uzskaitītas tālāk tabulā. Katrā orgānu sistēmu grupā tās sakārtotas atbilstoši šādai klasifikācijai: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to smaguma pakāpes samazinājuma secībā.

MedDRA

orgānu

sistēmu

klasifikācija

Blakusparādību biežums

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Anēmija

Pancitopēnija

Trombocitopēnija

Asiņošana

Ekhimoze

Vielmaiņas

un uztures

traucējumi

Šķidruma

aizture

Tūska

Ķermeņa masas

zudums

Ķermeņa masas

palielināšanās

Nervu

sistēmas

traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Depresija

Amnēzija

Apjukums

Bezmiegs

Parestēzija

Hipoestēzija

Nervozitāte

Sausa mute

Migrēna

Runas

traucējumi

Miegainība

Koordinācijas

traucējumi

Acu

bojājumi

Diplopija

Redzes

traucējumi

Ausu un

labirinta

bojājumi

Troksnis ausīs

Sirds

funkcijas

traucējumi

Tahikardija,

Sirdsklauves

Ventrikulāra

tahikardija

Sastrēguma sirds

mazspēja

Priekškambaru

fibrilācija

Supraventrikulāra

tahikardija

Aritmija

Hipertensija

Sinkope

Miokarda

infarkts

Kardiomiopātija

Kardiomegālija

Izsvīdums

perikardā

Stenokardija

Posturāla

hipotensija

Vazodilatācija

Torsade de pointes

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja

un videnes

slimības

Plaušu

hipertensija

Pneimonija

Izsvīdums pleirā

Aizdusa

Deguna asiņošana

Plaušu infiltrāti

Intersticiāla plaušu

slimība, ieskaitot

pneimonītu un

alerģisku alveolītu

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Caureja

Vemšana

Sāpes

vēderā

Slikta dūša

Meteorisms

Kuņģa un zarnu

trakta asiņošana

Pankreatīts

Anoreksija

Gremošanas traucējumi

Aizcietējums

Kuņģa un zarnu

trakta darbības

traucējumi

Kolīts

Gastrīts

Smaganu

asiņošana

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

Paaugstināts aknu

enzīmu līmenis

Hepatīts

Ādas un

zemādas

audu

bojājumi

Izsitumi

Alopēcija

Nieze

Ādas krāsas

izmaiņas

Sausa āda

Skeleta-muskuļu

un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Artralģija

Mialģija

Muguras sāpes

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Impotence

Nieru mazspēja

Niktūrija

Tubulointersticiāls

nefrīts

Vispārēji

traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas

vietā

Nogurums

Sāpes krūtīs

Drebuļi

Drudzis

Savārgums

Vājums

Gripai līdzīgs

sindroms

Sāpes

Astēnija

Izmeklējumi

Paaugstināts

kreatinīna

līmenis asinīs

Pediatriskā populācija

Četrdesmit astoņi pacienti (19 bērni un 29 pusaudži) vecumā no 6 līdz 17 gadiem saņēma anagrelīdu līdz pat 6,5 gadus vai nu klīniskajos pētījumos, vai arī slimības reģistram paredzētu datu ieguvei (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lielākā daļa novēroto blakusparādību atbilda zāļu aprakstā uzskaitītajām. Tomēr dati par drošumu ir ierobežoti un neļauj pamatoti salīdzināt pieaugušos un pediatriskos pacientus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:  HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par tīšas anagrelīda pārdozēšanas gadījumiem. Ziņots par

tādiem simptomiem kā sinusa tahikardija un vemšana. Simptomi izzuda pēc konservatīvas ārstēšanas.

Pierādīts, ka anagrelīda lietošana par ieteicamo devu lielākās devās, izraisa asinsspiediena pazemināšanos ar atsevišķiem hipotensijas gadījumiem. Vienreizēja 5 mg anagrelīda deva var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos, kas parasti ir kopā ar reiboni.

Specifisks anagrelīda antidots nav noteikts. Pārdozēšanas gadījumā ir nepieciešama pacienta rūpīga

klīniska uzraudzība; ieskaitot trombocītu skaita kontroli, lai konstatētu trombocitopēniju. Deva

jāsamazina vai zāļu lietošana jāpārtrauc, līdz trombocītu skaits atgriežas normās normas robežās.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi pretaudzēju līdzekļi, ATĶ kods: L01XX35.

Darbības mehānisms

Precīzs mehānisms, kā anagrelīds samazina trombocītu skaitu asinīs, nav zināms. Šūnu kultūru

pētījumos anagrelīds nomāca megakariocitopoēzei nepieciešamo transkripcijas faktoru, tai skaitā

GATA-1 un FOG-1, ekspresiju, visbeidzot izraisot trombocītu veidošanās samazināšanos.

Cilvēka megakariocitopoēzes in vitro pētījumos ir konstatēts, ka anagrelīda inhibējošā iedarbība uz

trombocītu veidošanos cilvēkiem tiek sekmēta kavējot megakariocītu nobriešanu un samazinot to

izmēru un ploiditāti. Līdzīgas in vivo iedarbības pierādījums tika novērots ārstēto pacientu kaulu

smadzeņu biopsijas paraugos.

Anagrelīds ir cikliskās AMF fosfodiesterāzes III inhibitors.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Anagrelīda kā trombocītu skaita samazināšanas līdzekļa drošums un efektivitāte tika novērtēta četros

atklātos, nekontrolētos klīniskos pētījumos (pētījuma numuri 700-012, 700-014, 700-999 un

13970-301), kuros piedalījās vairāk nekā 4000 mieloproliferatīvo neoplazmu (MPN) pacientu.

Esenciālas trombocitēmijas pacientiem pilnīga atbildes reakcija tika definēta kā trombocītu skaita

samazināšanās līdz ≤ 600 x 109/l jeb 50 % samazināšanās no sākotnējā līmeņa un pazemināto rādītāju saglabāšanās vismaz 4 nedēļas. Pētījumos 700-012, 700-014, 700-999 un pētījumā 13970-301 laiks līdz pilnīgai atbildes reakcijai svārstījās no 4 līdz 12 nedēļām. Klīniskais ieguvums trombohemorāģijas gadījumu aspektā netika pārliecinoši pierādīts.

Iedarbība uz sirdsdarbības ātrumu un QTc intervālu

Divu anagrelīda devu līmeņu (0,5 mg un 2,5 mg atsevišķas devas) iedarbība uz sirdsdarbības ātrumu

un QTc intervālu tika novērtēta dubultmaskētā, randomizētā, placebo un aktīvi kontrolētā, krustotā

pētījumā veseliem vīriešiem un sievietēm.

Pirmajās 12 stundās tika novērota no devas atkarīga sirdsdarbības paātrināšanās, maksimālā

palielināšanās aptuveni sakrita ar maksimālās koncentrācijas laiku. Vidējā sirdsdarbības ātruma maksimālās izmaiņas notika 2 stundas pēc zāļu lietošanas un bija +7,8 sitieni minūtē 0,5 mg devas saņēmējiem un +29,1 sitiens minūtē 2,5 mg devas saņēmējiem.

Vidējā QTc pārejošu palielināšanos novēroja abu devu saņēmējiem sirdsdarbības paātrināšanās periodos, un vidējā QTcF (Fridericia korekcija) maksimālās izmaiņas un bija +5,0 milisekundes, kas parādījās pēc 2 stundām 0,5 mg devas saņēmējiem un +10,0 milisekundes pēc 1 stundas 2,5 mg devas saņēmējiem.

Pediatriskā populācija

Atklātā klīniskajā pētījumā 8 bērniem un 10 pusaudžiem (tajā skaitā pacienti, kuri anagrelīdu

nebija lietojuši, vai kuri to saņēmuši ne ilgāk kā 5 gadus pirms pētījuma) pēc 12 nedēļu

ārstēšanas trombocītu skaita mediāna samazinājās līdz kontroles līmenim. Vidējā dienas deva

pusaudžiem parasti bija lielāka.

Pediatriskā reģistra pētījumā 14 pediatriskiem pacientiem ar ET (4 bērniem, 10 pusaudžiem), kuri saņēma anagrelīda terapiju, trombocītu skaita mediāna samazinājās kopš diagnozes noteikšanas un saglabājās18 mēnešus. Agrākos, atklātos pētījumos trombocītu skaita mediānas samazināšanos novēroja 7 bērniem un 9 pusaudžiem, kuru ārstēšana ilga no 3 mēnešiem līdz 6,5 gadiem.

Visos pētījumos vidējā kopējā anagrelīda dienas deva pediatriskajiem pacientiem ar ET bija ļoti

atšķirīga, tomēr kopumā dati liecina, ka pusaudžiem sākotnējās devas un uzturošās devas varētu būt līdzīgas pieaugušo devām un ka mazākā sākotnējā deva 0,5 mg dienā varētu būt piemērotākā bērniem pēc 6 gadu vecuma (skatīt 4.2., 4.4., 4.8., 5.2. apakšpunktu). Visiem pediatriskajiem pacientiem dienas deva rūpīgi jātitrē atbilstoši konkrētam pacientam.

Atsauces zāles ir reģistrētas „izņēmuma kārtā”.

Tas nozīmē, ka sakarā ar šīs slimības retumu nav bijis iespējams iegūt pilnīgu informāciju par šīm

zālēm.

Eiropas Zāļu aģentūra ik gadu pārbaudīs jauniegūto informāciju par šīm zālēm un vajadzības gadījumā atjauninās šo zāļu aprakstu.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc anagrelīda iekšķīgas lietošanas cilvēkam vismaz 70 % uzsūcas kuņģa un zarnu traktā.

Lietojot tukšā dūšā, augstākā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 1 stundu pēc lietošanas.

Farmakokinētikas dati veseliem cilvēkiem liecināja, ka uzturs samazina anagrelīda Cmax par 14 %, bet

palielina AUC par 20 %. Uzturs arī samazināja aktīvā metabolīta 3-hidroksianagrelīda Cmax par 29 %,

bet AUC neietekmēja.

Biotransformācija

Anagrelīdu galvenokārt metabolizē CYP1A2, veidojot 3-hidroksianagrelīdu, kuru CYP1A2 tālāk metabolizē par neaktīvo metabolītu 2-amino-5,6-dihlor-3,4-dihidrohinazolīnu.

Eliminācija

Anagrelīda plazmas eliminācijas pusperiods ir īss, aptuveni 1,3 stundas, un, kā sagaidāms no anagrelīda eliminācijas pusperioda, nav pierādījumu par tā uzkrāšanos plazmā. Urīnā anagrelīda veidā atklāj mazāk nekā 1 %. Vidējais 2-amino-5,6-dihlor-3,4-dihidrohinazolīna daudzums, ko atklāj urīnā,

ir apmēram 18–35 % no lietotās devas.

Turklāt šie rezultāti neliecina par anagrelīda klīrensa autoindukciju.

Linearitāte

Devas proporcionalitāte konstatēta devas diapazonā no 0,5 mg līdz 2 mg.

Pediatriskā populācija

Zāles saņēmušo bērnu un pusaudžu (vecumā no 7 līdz 16 gadiem) ar esenciālu trombocitēmiju

farmakokinētiskie dati tukšā dūšā norāda, ka bērniem un pusaudžiem anagrelīda devas standartizētā

iedarbība, Cmax un AUC parasti bija augstāka nekā pieaugušajiem. Novērota arī lielāka devas standartizēta aktīvā metabolīta iedarbības tendence.

Gados vecāki cilvēki

Farmakokinētiskie dati, kas iegūti, apsekojot gados vecākus pacientus ar ET (vecumā no 65 līdz 75 gadiem) tukšā dūšā, un salīdzinot ar pieaugušu pacientu (vecumā no 22 līdz 50 gadiem) datiem tukšā dūšā, norāda, ka anagrelīda Cmax un AUC gados vecākiem pacientiem bija attiecīgi

par 36 % un 61 % lielāks, bet aktīvā metabolīta 3-hidroksianagrelīda Cmax un AUC gados vecākiem

pacientiem bija attiecīgi par 42 % un 37 % mazāks. Šīs atšķirības vecākiem cilvēkiem, visticamāk,

izraisīja mazāks presistēmiskais anagrelīda metabolisms par 3-hidroksianagrelīdu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Atkārtotu devu toksicitāte

Pēc anagrelīda atkārtotas iekšķīgas lietošanas suņu tēviņiem un mātītēm, kas saņēma 1 mg/kg dienā

vai lielākas devas, novēroja subendokardiālu asiņošanu un fokālu miokarda nekrozi, tēviņi bija

jutīgāki. Deva, kuru lietojot nenovēroja iedarbību (no observed effect level – NOEL), suņu tēviņiem

(0,3 mg/kg dienā) atbilst attiecīgi 0,1, 0,1 un 1,6 reizes lielākai par AUC cilvēkiem, ja anagrelīdu lieto

2 mg dienā, un metabolītiem BCH24426 un RL603.

Toksiska ietekme uz reproduktivitāti

Fertilitāte

Žurku tēviņiem, lietojot iekšķīgi anagrelīdu devās līdz 240 mg/kg/dienā (> 1000 reizes lielāku par

devu 2 mg dienā atbilstoši ķermeņa virsmas laukumam), nekonstatēja ietekmi uz fertilitāti un

reproduktīvo funkciju. Žurku mātītēm, lietojot 30 mg/kg dienā, novēroja biežāku augļu bojāeju

pirms un pēc implantācijas un mazāku dzīvu embriju vidējo skaitu. NOEL (10 mg/kg dienā) šajā

gadījumā bija attiecīgi 143, 12 un 11 reizes lielāka par AUC cilvēkiem, kuri anagrelīdu lietoja

2 mg dienā, un metabolītiem BCH24426 un RL603.

Embrija/augļa attīstības pētījumi

Mātītēm toksiskas anagrelīda devas žurkām un trušiem bija saistītas ar lielāku embrija rezorbciju un

augļa bojāeju.

Prenatālās un postnatālās attīstības pētījumā žurku mātītēm, anagrelīda iekšķīgi lietotas devas

≥ 10 mg/kg, paildzināja grūsnību bez nelabvēlīgas ietekmes. Lietojot NOEL devu

(3 mg/kg dienā), anagrelīda un metabolītu BCH24426 un RL603 AUC bija 14,2 un 2 reizes lielāks

nekā AUC cilvēkiem, kas anagrelīdu lietoja iekšķīgi 2 mg dienā.

Anagrelīda devas ≥ 60 mg/kg pagarināja atnešanās laiku mātītei un paaugstināja augļu mirstības

rādītāju. Lietojot NOEL devu (30 mg/kg dienā), anagrelīda un metabolītu BCH24426 un RL603 AUC bija attiecīgi 425, 31 un 13 reizes lielāks nekā AUC cilvēkiem, kas anagrelīdu lietoja iekšķīgi

2 mg dienā.

Iespējamā mutaģenēze un kancerogenitāte

Pētījumos par iespējamo anagrelīda genotoksicitāti nekonstatēja nekādu mutagēnu vai klastogēnu iedarbību.

Divu gadu ilgā kancerogenitātes pētījumā žurkām tika novēroti audzēji un ar audzējiem nesaistīta

atrade, kas bija saistīta ar vai attiecināma uz pastiprinātu farmakoloģisku iedarbību. Tai skaitā virsnieru feohromocitomu sastopamība, salīdzinot ar kontroles grupu, palielinājās tēviņiem visās devu grupās (≥ 3 mg/kg dienā) un mātītēm, kuras saņēma 10 mg/kg dienā un lielākas devas. Mazāka deva tēviņiem (3 mg/kg dienā) 37 reizes pārsniedz AUC cilvēkam pēc devas 1 mg divas reizes dienā. Epiģenētiskas izcelsmes dzemdes adenokarcinomu gadījumi var būt saistīti ar CYP1 saimes enzīmu indukciju. Tos novēroja mātītēm, kuras saņēma 30 mg/kg dienā, kas 572 reizes pārsniedz AUC cilvēkam pēc devas 1 mg divas reizes dienā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Laktozes monohidrāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Povidons K 29/32

Laktoze

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts

Kapsulas apvalks

Želatīns

Titāna dioksīds (E171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelītes ar polipropilēna (PP) bērniem neatveramu vāciņu un desikantu. Iepakojumi ar 42 vai 100 kapsulām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2017

SASKAŅOTS ZVA 14-12-2017

EQ PAGE 1

Version: 2017-11-22_registration_1.0

EQ PAGE 1