Zyvoxid

Apvalkotā tablete

Zyvoxid 600 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, ABPE pudele, N60
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C
Linezolidum

Zyvoxid ir oksazolidinonu grupas antibiotisks līdzeklis, kas darbojas, apstādinot noteiktu infekciju izraisošu baktēriju augšanu. To izmanto, lai ārstētu pneimoniju un dažas ādas un zemādas infekcijas.

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

04-0286-15

Zāļu reģistrācijas numurs

04-0286

Ražotājs

Pfizer Manufacturing Deutschland GmbH, Germany; Pfizer Manufacturing Belgium NV, Belgium

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

30-APR-09

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

600 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Pfizer Europe MA EEIG, Belgium

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

ZYVOXID 600 mg apvalkotās tabletes

Linezolidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Zyvoxid un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Zyvoxid lietošanas

3. Kā lietot Zyvoxid

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Zyvoxid

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Zyvoxid un kādam nolūkam to lieto

Zyvoxid ir oksazolidinonu grupas antibiotisks līdzeklis, kas darbojas, apstādinot noteiktu infekciju izraisošu baktēriju augšanu. To izmanto, lai ārstētu pneimoniju un dažas ādas un zemādas infekcijas.

Jūsu ārsts izlems, vai Zyvoxid ir piemērots Jūsu infekcijas ārstēšanai.

2. Kas Jums jāzina pirms Zyvoxid lietošanas

Nelietojiet Zyvoxid šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret linezolīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jūs lietojat vai pēdējo divu nedēļu laikā esat lietojis zāles, kas zināmas kā monoamīnoksidāzes inhibitori (MAO inhibitori, piemēram, fenelzīns, izokarboksazīds, selegilīns, moklobemīds). Šīs zāles var lietot depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai;

ja Jūs barojat bērnu ar krūti. Zyvoxid nokļūst mātes pienā un var iedarboties uz bērnu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Zyvoxid lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

Zyvoxid var nebūt Jums piemērots, ja Jūs atbildat apstiprinoši uz kādu no zemāk uzdotajiem jautājumiem. Šajā gadījumā izstāstiet to ārstam, jo viņam/viņai vajadzēs pārbaudīt Jūsu vispārējo veselības stāvokli un asinsspiedienu pirms ārstēšanas un ārstēšanas laikā, vai arī viņš var izlemt par citas terapijas piemērotību.

Jautājiet savam ārstam, ja Jūs neesat drošs, vai šīs zemāk minētās situācijas attiecas uz Jums.

Vai Jums ir paaugstināts asinsspiediens, neatkarīgi no tā, vai lietojat vai nelietojat zāles šī stāvokļa ārstēšanai?

Vai Jums ir bijusi pastiprināta vairogdziedzera darbība?

Vai Jums ir virsnieru audzējs (feohromocitoma) vai karcinoīda sindroms (to izraisa audzēji hormonālajā sistēmā ar šādiem simptomiem kā caureja, ādas pietvīkums, čīkstēšana krūtīs)?

Vai Jūs ciešat no maniakālas depresijas, šizoafektīviem traucējumiem, prāta apjukuma vai citām psihiskām problēmām?

Īpaša piesardzība, lietojot Zyvoxid

Pastāstiet savam ārstam pirms zāļu lietošanas, ja:

Jums viegli parādās zilumi un asiņošana;

Jums ir anēmija (samazināts sarkano asins šūnu skaits);

Jūs esat uzņēmīgāks pret infekcijām;

Jums agrāk bijuši krampji;

Jums ir aknu vai nieru problēmas, it īpaši, ja Jums tiek veikta dialīze;

Jums ir caureja.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja ārstēšanās laikā Jums rodas:

tādas ar redzi saistītas problēmas kā neskaidra redze, izmaiņas krāsu redzē, grūtības saskatīt detalizēti vai, ja Jums ir ierobežots redzes lauks;

sajūta, ka nejūtat rokas vai kājas; tirpšanas vai durstīšanas sajūta rokās vai kājās;

antibiotisko līdzekļu (arī Zyvoxid) lietošanas laikā vai pēc tās Jums var attīstīties caureja. Jums nekavējoties jāpārtrauc Zyvoxid lietošana un jākonsultējas ar ārstu, ja tā kļūst nopietna vai pastāvīga, vai, ja Jūs pamanāt asins piejaukumu izkārnījumos. Šajā gadījumā Jūs nedrīkstat lietot zāles, kas pārtrauc vai palēnina zarnu kustības;

atkārtoti slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā vai pārmērīgi ātra elpošana.

Citas zāles un Zyvoxid

Pastāv risks, ka Zyvoxid dažreiz var mijiedarboties ar noteiktām zālēm un izraisīt tādas blakusparādības kā izmaiņas asinsspiedienā, temperatūrā vai sirdsdarbībā.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā vai esat lietojis.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat vai pēdējo 2 nedēļu laikā esat lietojis kādu no zemāk minētajām zālēm, jo Zyvoxid nedrīkst lietot, ja Jūs jau lietojat vai nesen esat lietojis kādu no šīm zālēm (skatīt arī 2. punktu „Nelietojiet Zyvoxid”)

monoamīnoksidāzes inhibitori (MAO inhibitori, piemēram, fenelzīns, izokarboksazīds, selegilīns, moklobemīds). Šīs zāles var lietot depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai.

Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat arī kādu no zemāk minētajām zālēm. Jūsu ārsts var izlemt turpināt Zyvoxid lietošanu, bet būs nepieciešams pārbaudīt Jūsu veselības stāvokli un asinsspiedienu gan pirms ārstēšanas, gan ārstēšanas laikā. Citos gadījumos Jūsu ārsts var izlemt par citas terapijas piemērošanu.

zāles pret saaukstēšanos vai gripu, kuras satur pseidoefedrīnu vai fenilpropanolamīnu;

dažas zāles astmas ārstēšanai, piemēram, salbutamols, terbutalīns, fenoterols;

noteiktas grupas antidepresanti, kas zināmi kā tricikliskie antidepresanti vai SSASI (selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori). Pie tiem pieder amitriptilīns, citaloprams, klomipramīns, dosulepīns, doksepīns, fluoksetīns, fluvoksamīns, imipramīns, lofepramīns, paroksetīns, sertralīns;

zāles migrēnas ārstēšanai, tādas kā sumatriptāns un zolmitriptāns;

zāles pēkšņu, smagu alerģisku reakciju ārstēšanai, piemēram, adrenalīns (epinefrīns);

zāles, kuras paaugstina Jūsu asinsspiedienu, tādas kā noradrenalīns (norepinefrīns), dopamīns un dobutamīns;

zāles vidēji smagu un smagu sāpju ārstēšanai, piemēram, petidīns;

zāles trauksmes simptomu ārstēšanai, tādas kā buspirons;

zāles, kas novērš asins recekļu veidošanos asinsvados, piemēram, varfarīns

antibiotisku līdzekli rifampicīnu.

ZYVOXID kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Jūs varat lietot Zyvoxid gan pirms/ pēc ēšanas, gan ēšanas laikā.

Nelietojiet uzturā lielu daudzumu nobrieduša siera, rauga ekstraktu vai sojas pupiņu ekstraktus, piemēram, sojas mērci, un nedzeriet alkoholu, īpaši nepasterizētu alu un vīnu. Tas ir tādēļ, ka Zyvoxid var mijiedarboties ar vielu tiramīnu, kas ir dabiska šo produktu sastāvdaļa, izraisot asinsspiediena paaugstināšanos.

Ja Jums pēc ēšanas vai dzeršanas parādās pulsējošas galvassāpes, nekavējoties par to pastāstiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Zyvoxid iedarbība grūtniecēm nav zināma, tādēļ to grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien ārsts to nav ieteicis. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, vai domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Zyvoxid lietošanas laikā nedrīkst barot bērnu ar krūti, jo zāles nokļūst mātes pienā un var ietekmēt bērnu.

Transportlīdzekļa vadīšana un mehānismu apkalpošana

Zyvoxid lietošanas laikā var rasties reibonis vai redzes traucējumi. Ja parādās šie simptomi, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus. Atcerieties, ka gadījumos, kad Jūs nejūtaties vesels, Jūsu spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus var būt traucēta.

3. Kā lietot Zyvoxid

Lietošana pieaugušajiem

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā aprakstīts šajā instrukcijā vai kā ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums teikusi. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Ieteicamā deva ir viena tablete (600 mg linezolīda) divas reizes dienā (ik pēc 12 stundām). Tablete jānorij vesela, uzdzerot ūdeni.

Ja Jums tiek veikta nieru dialīze, Zyvoxid jālieto pēc dialīzes procedūras.

Ārstēšanas kurss parasti ilgst 10 līdz 14 dienas, bet tas var tikt pagarināts līdz 28 dienām. Zāļu drošība un efektivitāte ārstēšanas periodā, ilgākā par 28 dienām, nav noteikta. Jūsu ārsts izlems par nepieciešamo ārstēšanās kursa ilgumu.

Zyvoxid lietošanas laikā ārsts regulāri veiks Jums asinsanalīzes, lai kontrolētu asins sastāvu.

Jūsu ārsts pārbaudīs Jūsu redzi, ja lietosiet Zyvoxid ilgāk nekā 28 dienas.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Zyvoxid netiek lietots bērnu un pusaudžu (līdz 18 gadu vecumam) ārstēšanai.

Ja esat lietojis Zyvoxid vairāk nekā noteikts

Nekavējoties pastāstiet ārstam vai farmaceitam.

Ja esat aizmirsis lietot Zyvoxid

Lietojiet aizmirsto devu, tiklīdz to atceraties. Pēc 12 stundām lietojiet nākamo devu un turpiniet lietot zāles ar 12 stundu intervālu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Zyvoxid

Ir svarīgi turpināt Zyvoxid lietošanu, ja vien ārsts nav licis Jums to pārtraukt.

Nekavējoties pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas Jums atjaunojas sākotnējie slimības simptomi.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārsta, farmaceitam vai medmāsai.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, medmāsai vai farmaceitam, ja zāļu lietošanas laikā Jūs novērojat jebkuru no šīm blakusparādībām:

Zyvoxid nopietnas blakusparādības (biežums norādīts iekavās):

Smags ādas bojājums (nav zināmi), pietūkums, it īpaši uz sejas un kakla (nav zināmi). Tie var būt alerģiskas reakcijas simptomi, un to dēļ var būt nepieciešams pārtraukt Zyvoxid lietošanu. Ādas reakcijas, tādas kā sarkana, sāpīga āda un tās slāņošanās (dermatīts) (retāk), izsitumi (bieži), niezēšana (bieži).

Problēmas ar Jūsu redzi, tādas kā neskaidra redze (retāk), izmaiņas krāsu redzē (nav zināmi), grūtības saskatīt detaļas (nav zināmi) vai, ja Jūsu redzes lauks kļūst ierobežots (reti).

Nopietna caureja ar asiņu/ gļotu piejaukumu (ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, ieskaitot pseidomembranozo kolītu), no kā retos gadījumos var attīstīties dzīvību apdraudošas komplikācijas (reti).

Atkārtota slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā vai ātra elpošana (nav zināmi).

Zyvoxid lietošanas laikā ziņots par lēkmēm vai krampjiem (retāk). Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jūs novērojat uzbudinājumu, apmulsumu, murgus, stīvumu, trīci, koordinācijas trūkumu un krampjus, lietojot vienlaikus arī antidepresantus, kas zināmi kā selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (skatīt 2. punktu) (nav zināmi).

Neizskaidrojamas izcelsmes asiņošana vai zilumi, ko var izraisīt izmaiņas to asins šūnu skaitā, kas var ietekmēt asins recēšanu vai izraisīt anēmiju (bieži).

Izmaiņas to asins šūnu skaitā, kas var ietekmēt Jūsu spēju pretoties infekcijām (bieži); dažas infekciju pazīmes ir: jebkāds drudzis (bieži), iekaisis kakls (retāk), čūlas mutē (retāk) un nogurums (retāk).

Aizkuņģa dziedzera iekaisums (retāk).

Krampji (retāk).

Īslaicīga išēmiska lēkme (īslaicīgs asins pieplūdes pārtraukums smadzenēm, kas izraisa tādus pārejošus simptomus kā redzes zudumu, vājumu kājās un rokās, neskaidru izrunu un samaņas zudumu) (retāk).

Džinkstoņa ausīs (tinnitus) (retāk).

Pacienti, kuri lietojuši Zyvoxid ilgāk par 28 dienām, ziņojuši par tirpšanas un nejutīguma sajūtu vai neskaidru redzi. Ja Jums rodas redzes traucējumi, konsultējieties ar savu ārstu, cik drīz vien iespējams.

Citas blakusparādības:

Bieži novērotas blakusparādības (var rasties līdz 1 pacientam no 10):

Sēnīšu infekcijas, īpaši vaginālā vai mutes kandidoze („piena sēnīte”)

Galvassāpes

Metāliska garšas sajūta mutē

Caureja, slikta dūša vai vemšana

Izmaiņas dažos asins analīžu rezultātos, ieskaitot nieru un aknu funkcionālos rādītājus un cukura līmeni asinīs

Bezmiegs

Paaugstināts asinsspiediens

Anēmija (samazināts sarkano asins šūnu skaits)

Reibonis

Lokalizētas vai vispārējas vēdera sāpes

Aizcietējums

Gremošanas traucējumi

Lokalizētas sāpes

Retāk novērotas blakusparādības (var rasties līdz 1 pacientam no 100):

Maksts un dzimumorgānu iekaisums sievietēm

Leikocītu skaita samazināšanās, neitrofīlo leikocītu skaita samazināšanās, trombocītu skaita samazināšanās, eozinofīlo leikocītu skaita palielināšanās

Tirpšanas vai nejutīguma sajūta

Pietūkusi, sāpīga mēle vai izmainīta mēles krāsa

Vēnu iekaisums

Nepieciešamība biežāk urinēt

Drebuļi

Slāpju sajūta

Pastiprināta svīšana

Izmaiņas asins olbaltumu, sāļu vai enzīmu, kas raksturo nieru vai aknu darbību

Hiponatriēmija (zems nātrija līmenis asinīs)

Nieru mazspēja

Trombocītu skaita samazināšanās

Vēdera uzpūšanās

Nātrene

Kreatinīna līmeņa paaugstināšanās

Sāpes kuņģī

Izmaiņas sirds ritmā (piem, paātrināta sirdsdarbība)

Reti novērotas blakusparādības (var rasties līdz 1 pacientam no 1000):

Ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts (tai skaitā pseido-membranozais kolīts)

Pancitopēnija (visu asins šūnu skaita samazināšanās)

Virspusēja zobu krāsas maiņa, ko var novērst ar profesionālu zobu tīrīšanu (manuāla tīrīšana)

Atsevišķos gadījumos ziņots par šādām blakusparādībām (nav zināms, nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

Bullozi ādas bojājumi: Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze un angioneirotiska tūska (izpaužas kā sejas, mutes un rīkles pietūkums)

Mielosupresija (kaulu smadzeņu darbības nomākums)

Alopēcija (matu izkrišana)

Asins šūnu skaita samazināšanās

Anafilakse (alerģiska reakcija, kas var pazemināt asinsspiedienu, sašaurināt elpceļus, radīt pietūkumu un izsitumus)

Vājums un/vai izmaiņas jušanā

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Zyvoxid

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Zyvoxid satur

- Aktīvā viela ir linezolīds. Katra tablete satur 600 mg linezolīda.

- Citas sastāvdaļas: mikrokristāliska celuloze (E460), kukurūzas ciete, A tipa nātrija cietes glikolāts, hidroksipropilceluloze (E463), magnija stearāts (E572). Tabletes apvalks satur balto opadriju YS-1-18202-A(e), kas satur: makrogolu 400, hipromelozi (E464), titāna dioksīdu (E171) un karnaubvasku (E903).

Zyvoxid ārējais izskats un iepakojums

Zyvoxid 600 mg ir baltas, ovālas formas tabletes ar iespiedumu “ZYV” vienā pusē un “600” otrā pusē.

Iepakojums:

baltas, ABPE pudelītes ar uzskrūvējamu polipropilēna vāciņu, kuras satur 10*, 14*, 20*, 24, 30, 50 vai 60 tabletes.

baltas, ABPE pudelītes ar uzskrūvējamu polipropilēna vāciņu, kuras satur 100 tabletes (tikai stacionāra vajadzībām).

Piezīme:

*Iepriekš minētie iepakojumi var tikt piegādāti kā "stacionāra pakas" pa 5 vai 10.

polivinilhlorīda (PVH)/folijas blisteri ar 10 tabletēm, iepakoti kastītēs. Iepakojumu lielumi: 10*, 20*, 30, 50 vai 60 tabletes.

polivinilhlorīda (PVH)/folijas blisteri ar 10 tabletēm, iepakoti kastītēs. Iepakojumu lielumi: 100 tabletes (tikai stacionāra vajadzībām).

Piezīme:

*Iepriekš minētie iepakojumi var tikt piegādāti kā "stacionāra pakas" pa 5 vai 10.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

Ražotājs

Pfizer Manufacturing Belgium NV

Rijksweg 12, 2870 Puurs

Beļģija

Pfizer Manufacturing Deutschland GmbH

Betriebsstätte Freiburg

Mooswaldallee 1

D-79090 Freiburg

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā

Tel.: + 371 670 35 775

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 09/2018.

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras ( HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv) tīmekļa vietnē.

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 18-10-2018

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Pfleet 2016-0016060; 04-0286/IA/011/G

PAGE 1

EQ PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

ZYVOXID 600 mg apvalkotās tabletes

ZYVOXID 2 mg/ml šķīdums infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 600 mg linezolīda (Linezolidum).

Katrs ml Zyvoxid 2 mg/ml šķīduma infūzijām satur 2 mg linezolīda (Linezolidum). 300 ml infūzijas maisiņi satur 600 mg linezolīda.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Šķīdums infūzijām: katri 300 ml šķīduma infūzijām satur 13,7 g glikozes un 114 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Baltas, ovālas formas tabletes ar iespiedumu „ZYV” vienā pusē un “600” otrā pusē.

Šķīdums infūzijām

Izotonisks, dzidrs, bezkrāsains līdz dzeltens šķīdums ar pH 4,4 – 5,2.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Nozokomiāla pneimonija.

Sadzīvē iegūta pneimonija.

Zyvoxid indicēts pieaugušajiem sadzīvē iegūtas pneimonijas un nozokomiālas pneimonijas ārstēšanai, ja zināms vai paredzams, ka izraisītājs ir pret šo antibiotiku jutīga grampozitīva baktērija. Lai noteiktu, vai Zyvoxid ir piemērots ārstēšanai, jāņem vērā mikrobioloģisko testu rezultāti vai informācija par to, cik izplatīta ir grampozitīvo baktēriju rezistence pret antibakteriāliem līdzekļiem. (Par konkrētu mikroorganismu jutību skatīt 5.1. apakšpunktu).

Linezolīds nav aktīvs pret gramnegatīvu patogēnu izraisītām infekcijām. Gadījumos, kad vienlaikus tiek atrasts vai ir iespējams gramnegatīvs patogēns, papildus jāuzsāk specifiska terapija pret gramnegatīvām baktērijām.

Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zyvoxid indicēts pieaugušajiem komplicētu ādas un mīksto audu infekciju ārstēšanai vienīgi tad, ja mikrobioloģisko testu rezultāti apstiprina, ka infekcijas izraisītājs ir grampozitīva baktērija.

Linezolīds nav aktīvs pret gramnegatīvu patogēnu izraisītām infekcijām. Ja pacientiem ar komplicētu ādas un mīksto audu infekciju ir zināma vai iespējama papildus gramnegatīvu baktēriju izraisīta infekcija, linezolīdu drīkst lietot tikai tad, ja nav iespējama alternatīva ārstēšana (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šādos gadījumos papildus jāuzsāk ārstēšana pret gramnegatīvām baktērijām.

Linezolīdu drīkst sākt lietot tikai slimnīcas apstākļos un pēc konsultācijas ar atbilstošu speciālistu, piemēram, infektologu- klīnisko mikrobiologu.

Jāievēro pastāvošie norādījumi par antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Sākotnējai terapijai var izmantot Zyvoxid šķīdumu infūzijām, apvalkotās tabletes vai suspensiju iekšķīgai lietošanai. Pacientiem, kuriem terapiju sāk ar parenterāli lietojamu zāļu formu, attiecīgu klīnisko indikāciju gadījumā to var nomainīt ar iekšķīgi lietojamu zāļu formu. Tā kā linezolīda iekšķīgi lietojamo zāļu formu biopieejamība ir aptuveni 100%, devas pielāgošana nav nepieciešama.

Ieteicamās devas un ārstēšanās ilgums pieaugušajiem:

ārstēšanās ilgums atkarīgs no izraisītāja, infekcijas vietas un tās smaguma pakāpes, kā arī no pacienta klīniskās atbildes reakcijas.

Sekojošie ārstēšanās ilguma ieteikumi atbilst klīniskajos pētījumos lietotajiem. Dažu tipu infekcijām var būt piemērots īsāks terapijas laiks, taču klīniskos pētījumos tas nav novērtēts.

Maksimālais ārstēšanas ilgums ir 28 dienas. Linezolīda drošums un efektivitāte, ja to lieto ilgākā laika periodā nekā 28 dienas, nav pētīti (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja infekcija noris ar bakterēmiju, ieteiktās devas vai terapijas ilgumu palielināt nevajag.

Ieteicamās devas infūziju šķīdumam un tabletēm/granulām iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai ir vienādas, proti, šādas:

Infekcijas veids

Deva

Terapijas ilgums

Nozokomiāla pneimonija 600 mg divas reizes dienā
Sadzīvē iegūta pneimonija 10–14 dienas pēc kārtas
Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas 600 mg divas reizes dienā

Pediatriskā populācija:

Linezolīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā (< 18 gadi) nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktos, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Gados vecāki cilvēki:

devas pielāgošana nav nepieciešama.

Nieru darbības traucējumi:

devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Smagas pakāpes nieru darbības traucējumi (CLCR < 30 ml/min):

devas pielāgošana nav nepieciešama. Tā kā nav zināms, cik klīniski nozīmīga ir divu galveno linezolīda metabolītu būtiski (līdz 10 reizēm) palielinātās ekspozīcijas klīniskā ietekme smagas nieru mazspējas gadījumos, tad linezolīdu šādiem pacientiem lieto sevišķi piesardzīgi un vienīgi tad, kad paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku.

Sakarā ar to, ka hemodialīzes procesā 3 stundu laikā izvadās ap 30% no linezolīda devas, hemodializējamiem pacientiem linezolīds jāsaņem pēc dialīzes procedūras. Linezolīda galvenie metabolīti daļēji izvadās hemodialīzes ceļā, tomēr pēc dialīzes šo metabolītu koncentrācija vēl arvien ir ievērojami augstāka nekā pacientiem ar normālu nieru funkciju un pacientiem ar vieglas vai mērenas pakāpes nieru mazspēju.

Tādēļ pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju, kuriem tiek veikta dialīze, linezolīds lietojams ļoti uzmanīgi un tikai tādā gadījumā, ja paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku.

Līdz šim nav gūta pieredze linezolīda lietošanā pacientiem, kuriem pastāvīgi ambulatori tiek veikta peritoneālā dialīze vai alternatīva nieru mazspējas terapija (bez hemodialīzes).

Aknu darbības traucējumi:

devas pielāgošana nav nepieciešama. Tomēr klīnisko novērojumu par aknu mazspējas gadījumiem ir maz, tādēļ tiek ieteikts šādiem pacientiem lietot linezolīdu vienīgi tad, kad paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids:

Linezolīda ieteiktās devas jāievada divas reizes dienā intravenozi vai iekšķīgi.

Zyvoxid apvalkotās tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai. Tās var lietot ēšanas laikā vai starp ēdienreizēm.

Zyvoxid 2 mg/ml šķīdums infūzijām paredzēts intravenozai ievadīšanai. Infūzijas šķīduma ievadīšanas laiks ir no 30 līdz 120 minūtēm.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret linezolīdu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Linezolīdu nedrīkst nozīmēt pacientiem, kuri lieto A vai B monoamīnoksidāzi inhibējošus līdzekļus (piemēram, fenelzīnu, izokarboksazīdu, selegilīnu, moklobemīdu) vai tos lietojuši pēdējo divu nedēļu laikā.

Tad, ja nav pieejama aparatūra rūpīgai asinsspiediena monitorēšanai, linezolīdu nedrīkst nozīmēt pacientiem ar tālāk minētiem klīniskajiem stāvokļiem vai līdztekus medikamentozo terapiju:

  • nekontrolēta hipertensija, feohromocitoma, karcinoīds, tireotoksikoze, bipolāra depresija, šizoafektīvi traucējumi, akūti apziņas traucējumi;

  • līdztekus tiek lietoti serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (skatīt 4.4. apakšpunktu), tricikliskie antidepresanti, serotonīna 5‑HT1 receptoru agonisti (triptāni), tiešas vai netiešas darbības simpatomimētiskie līdzekļi (ieskaitot adrenerģiskos bronhodilatatorus, pseidoefedrīnu un fenilpropanolamīnu), vazopresīvie līdzekļi (piemēram, epinefrīns, norepinefrīns), dopamīnerģiskie līdzekļi (piemēram, dopamīns, dobutamīns), petidīns vai buspirons.

Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati liecina, ka linezolīds un tā metabolīti var nonākt mātes pienā, tādēļ pirms zāļu lietošanas un uz visu ārstēšanās laiku jāpārtrauc barot bērnu ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Mielosupresija

Ziņots, ka pacientiem, kuri saņēmuši linezolīdu, novērota mielosupresija (tostarp anēmija, leikopēnija, pancitopēnija un trombocitopēnija). Līdz galam novērotos gadījumos, pārtraucot lietot linezolīdu, hematoloģiskie parametri atgriezās sākotnējā līmenī. Šo efektu rašanās risks ir atkarīgs no terapijas ilguma. Gados vecākiem pacientiem, kuri ārstēti ar linezolīdu, ir lielāks risks attīstīties asins diskrāzijai nekā gados jaunākiem pacientiem. Trombocitopēnija biežāk rodas pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju neatkarīgi no tā, vai viņiem tiek veikta vai netiek veikta dialīze. Šī iemesla dēļ vērīgi jāseko klīniskajai asins ainai šādos gadījumos: jau iepriekš bijusi anēmija, granulocitopēnija vai trombocitopēnija; vienlaikus tiek lietotas zāles, kas var samazināt hemoglobīna līmeni, asins šūnu skaitu vai nelabvēlīgi ietekmēt trombocītu skaitu vai to funkcijas; smagas pakāpes nieru mazspēja; terapijas ilgums pārsniedz 10–14 dienas. Šādiem pacientiem linezolīdu drīkst nozīmēt tikai tad, ja ir iespējams rūpīgi sekot hemoglobīna līmenim, klīniskai asins ainai un trombocītu skaitam.

Ja linezolīda lietošanas laikā parādās izteikta mielosupresija, terapija jāpārtrauc, ja vien netiek izlemts, ka absolūti nepieciešams terapiju turpināt. Tādā gadījumā pastāvīgi jāseko asins sastāvam un jāievieš atbilstoša pacienta stāvokļa uzraudzības sistēma.

Visiem pacientiem, kuri saņem linezolīdu, neatkarīgi no tā, kāda viņiem bijusi sākotnējā asinsaina, katru nedēļu jāpārbauda pilna asinsaina (ieskaitot hemoglobīna līmeni, trombocītu skaitu, kopējo leikocītu skaitu un leikocitāro formulu).

Pētījumos, kuros pacienti saņēma līdzjūtības ārstēšanu (angl. compassionate use studies), biežāki smagas anēmijas gadījumi tika novēroti pacientiem, kuri saņēma linezolīdu ilgāk nekā maksimāli rekomendētās 28 dienas. Šādiem pacientiem biežāk bijusi nepieciešama asins pārliešana. Arī pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots par anēmijas gadījumiem, kad bija nepieciešama asins pārliešana; vairumā gadījumu tas bijis pacientiem, kuri saņēmuši linezolīdu ilgāk nekā 28 dienas.

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir saņemti ziņojumi par sideroblastiskas anēmijas gadījumiem.

Līdz galam novērotos gadījumos lielākā daļa pacientu bija lietojuši linezolīdu ilgāk nekā 28 dienas. Pēc linezolīda lietošanas pārtraukšanas lielākā daļa pacientu pilnībā vai daļēji atveseļojās ar vai bez anēmijas ārstēšanas.

Atšķirība mirstībā klīniskajā pētījumā pacientiem ar katetru saistītām grampozitīvām infekcijām

Atklātā pētījumā smagi slimiem pacientiem ar intravaskulāro katetru saistītām infekcijām paaugstināta mirstība tika novērota pacientiem, kuri tika ārstēti ar linezolīdu, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma vankomicīna/ dikloksacilīna/ oksacilīna kombināciju [78/363 (21,5%) vs 58/363 (16,0%)]. Galvenais faktors, kas saistījās ar paaugstināto mirstības rādītāju bija grampozitīva infekcija ārstēšanas uzsākšanas brīdī. Mirstības rādītāji bija līdzīgi pacientiem ar grampozitīvo organismu izsauktu izolētu infekciju (vidējā attiecība 0,96; 95% ticamības intervāls: 0,58- 1,59), bet bija ievērojami augstāki (p=0,0162) pacientiem linezolīda lietotāju grupā, kuriem bija kāda cita patogēna izraisīta vai nepatogēnu izsaukta infekcija (vidējā attiecība 2,48, 95% ticamības intervāls: 1,38- 4,46). Vislielākā atšķirība konstatēta terapijas laikā un 7 dienu laikposmā pēc terapijas beigām.

Pētījumu laikā vairāki pacienti linezolīda lietotāju grupā ieguva gramnegatīvu infekciju un mira no gramnegatīvas un polimikrobu infekcijas. Tādēļ komplicētu ādas un mīksto audu infekciju gadījumos linezolīdu drīkst lietot vienīgi pacientiem ar zināmu vai iespējamu papildus gramnegatīvu baktēriju izraisītu infekciju, ja cita ārstēšanas izvēle nav iespējama (skatīt 4.1. apakšpunktu). Šādos gadījumos papildus jāuzsāk ārstēšana pret gramnegatīviem organismiem.

Ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīta caureja un kolīts

Saņemti ziņojumi par caureju un kolītu (tai skaitā pseidomembranozo kolītu un ar Clostridium difficile saistīto kolītu), kas saistīta ar gandrīz visu antibiotisko līdzekļu, tai skaitā arī linezolīda lietošanu, un tā smaguma pakāpe var svārstīties no vieglas caurejas līdz letālam kolītam. Tādēļ ir svarīgi rēķināties ar šo diagnozi pacientiem, kuriem attīstās smaga caureja linezolīda lietošanas laikā vai pēc tā lietošanas pārtraukšanas. Ja ir aizdomas vai tiek apstiprināts ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, jāpārtrauc antibiotisko līdzekļu, tai skaitā linezolīda lietošana, un nekavējoties jāuzsāk atbilstoša terapija. Peristaltiku nomācošu zāļu lietošana šajā situācijā ir kontrindicēta.

Pienskābā acidoze

Ziņots, ka pacientiem, kuri lietojuši linezolīdu, novērota pienskābā acidoze. Pacientiem, kuriem linezolīda lietošanas laikā attīstās tādi metabolās acidozes simptomi kā atkārtota slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā, zems bikarbonātu līmenis vai hiperventilācija, jāsaņem neatliekama medicīniskā palīdzība. Ja attīstās pienskābā acidoze, pirms turpmākās linezolīda lietošanas jāizvērtē, vai paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku.

Mitohondriju disfunkcija

Linezolīds nomāc mitohondriju proteīnu sintēzi. Šīs inhibīcijas rezultātā var rasties tādas blakusparādības kā pienskābā acidoze, anēmija un neiropātija (optiska un perifēra); šīs blakusparādības visbiežāk novēro, lietojot zāles ilgāk nekā 28 dienas.

Serotonīna sindroms

Saņemti spontāni ziņojumi par serotonīna sindromu, kas saistīts ar linezolīda un serotonerģisku līdzekļu (ieskaitot tādus antidepresantus kā serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSRI)) vienlaikus lietošanu. Linezolīda un serotonerģisku aģentu vienlaikus lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu), izņemot gadījumus, kad šo zāļu līdztekus lietošana ir svarīga. Šajos gadījumos pacienti uzmanīgi jānovēro, vai neparādās tādi serotonīna sindroma pazīmes un simptomi kā kognitīva disfunkcija, drudzis, hiperrefleksija un koordinācijas trūkums. Ja pazīmes vai simptomi parādās, ārstam jālemj par vienas vai abu zāļu atcelšanu; serotonerģiskā līdzekļa atcelšanas gadījumā var tikt novēroti atcelšanas simptomi.

Perifēra un optiska neiropātija

Ir ziņots par perifērās neiropātijas, kā arī optiskās neiropātijas un optiskā neirīta gadījumiem, kas dažos gadījumos progresējuši līdz redzes zudumam, pacientiem, kuri ārstēti ar Zyvoxid; šie gadījumi galvenokārt bijuši pacientiem, kuri ārstēti ilgāk nekā maksimāli rekomendētās 28 dienas.

Pacientiem jāiesaka ziņot par tādiem redzes traucējumiem kā izmaiņas redzes asumā, izmaiņas krāsu uztverē, neskaidra redze vai redzes lauka defekts. Tādos gadījumos nepieciešama tūlītēja acu ārsta konsultācija. Ja pacients lieto Zyvoxid ilgāk nekā rekomendētās 28 dienas, regulāri jāveic viņa redzes funkcijas pārbaude.

Ja tiek novērota perifēra vai optiska neiropātija, pirms turpmākās Zyvoxid lietošanas jāizvērtē, vai paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku.

Paaugstināts neiropātiju rašanās risks var būt pacientiem, kuri saņem vai nesen ir saņēmuši pretmikrobu līdzekļus tuberkulozes ārstēšanai.

Krampji

Ziņots par krampjiem pacientiem, kuri ārstēti ar Zyvoxid. Vairumā gadījumu saņemta informācija par krampjiem anamnēzē vai krampju riska faktoriem. Pacientiem jāiesaka informēt savu ārstu, ja viņiem agrāk bijuši krampji.

Monoamīnoksidāzes inhibitori

Linezolīds ir neselektīvs monoamīnoksidāzes inhibitors (MAOI) ar atgriezenisku iedarbību, tomēr devās, kādās to lieto antibakteriālai terapijai, tam nav nekāda antidepresīva efekta. Pagaidām ir ļoti maz datu par zāļu mijiedarbību un linezolīda drošumu pacientiem, kuriem pamatslimības vai līdztekus lietoto zāļu dēļ MAO inhibīcija var būt bīstama. Tādēļ tad, ja nav iespējama pacienta rūpīga novērošana un monitorēšana, linezolīda lietošana nav ieteicama (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Lietošana kopā ar tiramīnu bagātu uzturu

Pacients jāinformē, ka nedrīkst lietot lielus daudzumus ar tiramīnu bagātus produktus (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Superinfekcija

Linezolīda terapijas ietekme uz normālo floru nav izvērtēta klīniskos pētījumos.

Antibiotisko līdzekļu lietošanas rezultātā dažkārt savairojas pret antibiotikām nejutīgi mikroorganismi. Piemēram, no klīnisko pētījumu dalībniekiem, kuri saņēmuši ieteicamās linezolīda devas, apmēram 3% pacientu pētījuma gaitā attīstījās ar šo zāļu lietošanu saistīta kandidoze. Ja terapijas laikā rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši ārstēšanas pasākumi.

Īpašas populācijas

Īpaši piesardzīgi linezolīds lietojams pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju, turklāt tikai tad, ja paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju linezolīdu ieteicams lietot tikai tad, ja paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Fertilitātes traucējumi

Pieaugušiem žurku tēviņiem linezolīds pie ekspozīcijas, kas ir apmēram tāda pati kā sagaidāmā ekspozīcija cilvēkam, atgriezeniski samazināja auglīgumu un izraisīja patoloģiskas pārmaiņas spermatozoīdu morfoloģijā; linezolīda iespējamā ietekme uz vīrieša reproduktīvo sistēmu nav zināma (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Klīniskie pētījumi

Linezolīda lietošanas drošums un efektivitāte, lietojot to ilgāk par 28 dienām, nav pētīti.

Kontrolētos klīniskos pētījumos netika iesaistīti pacienti ar diabētiskās pēdas bojājumiem, izgulējumiem, išēmiskiem bojājumiem, smagiem apdegumiem vai gangrēnu. Tāpēc pieredze linezolīda lietošanā šo stāvokļu ārstēšanai ir ierobežota.

Palīgvielas

Katrs ml šķīduma infūzijām satur 45,7 mg (13,7 g/300 ml) glikozes. Tas jāņem vērā pacientiem ar cukura diabētu vai citiem medicīniskiem stāvokļiem, kas saistīti ar glikozes nepanesību. Katrs ml šķīduma satur arī 0,38 mg (114 mg/300 ml) nātrija. Tas jāņem vērā pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Monoamīnoksidāzes inhibitori

Linezolīds ir neselektīvs monoamīnoksidāzes inhibitors (MAOI) ar atgriezenisku iedarbību. Pagaidām ir ļoti maz pētīta zāļu mijiedarbība un linezolīda lietošanas drošums pacientiem, kuriem pamatslimības vai līdztekus lietoto medikamentu dēļ MAO inhibīcija var būt bīstama. Tādēļ tad, ja vien nav iespējama recipienta rūpīga novērošana un monitorēšana, linezolīda lietošana šādos apstākļos nav ieteicama (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Potenciāla mijiedarbība, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos

Veseliem, normotensīviem brīvprātīgiem linezolīda ietekmē pastiprinājās pseidoefedrīna un fenilpropanolamīna hidrohlorīda izraisītais asinsspiedienu paaugstinošais efekts. Linezolīda lietošana līdztekus pseidoefedrīnam vai fenilpropanolamīnam izraisīja sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos par 30−40 mmHg, kamēr, lietojot linezolīdu vienu pašu, sistoliskais spiediens paaugstinājās tikai par 11−15 mmHg, lietojot tikai pseidoefedrīnu vai fenilpropanolamīnu, − par 14−18 mmHg un, lietojot placebo par 8−11 mmHg. Atbilstošs pētījums ar hipertensīviem subjektiem nav veikts. Ieteicams uzmanīgi titrēt devu zālēm ar vazopresīvu iedarbību, ieskaitot dopamīnerģiskos līdzekļus, lai iegūtu vēlamo reakciju, ja šīs zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar linezolīdu.

Potenciāla serotonerģiska mijiedarbība

Linezolīda potenciālā mijiedarbība ar dekstrometorfānu pētīta veseliem brīvprātīgajiem. Subjekti saņēma dekstrometorfānu (divas 20 mg devas ar 4 stundu intervālu) vienu pašu vai kombinācijā ar linezolīdu. Cilvēkiem, kuri saņēma linezolīdu kopā ar dekstrometorfānu, serotonīna sindroma izpausmes (apjukums, delīrijs, nemiers, trīce, pietvīkums, svīšana un paaugstināta temperatūra) netika novērotas.

Pēcreģistrācijas pieredze: ziņots par vienu gadījumu, kad pacientam, lietojot vienlaikus linezolīdu un dekstrometorfānu, novērotas serotonīna sindroma izpausmes. Tās novērstas, pārtraucot abu zāļu lietošanu.

Klīniskajā praksē saņemti ziņojumi par serotonīna sindromu, lietojot linezolīdu kopā ar serotonerģiskiem aģentiem, ieskaitot tādus antidepresantus kā selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSRI). Tādēļ neskatoties uz to, ka šo zāļu vienlaikus lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu), pacientu, kuriem ārstēšana ar linezolīdu un serotonerģisku aģentu ir būtiska, uzraudzība ir aprakstīta 4.4. apakšpunktā.

Ar tiramīnu bagāta uztura lietošana

Subjektiem, lietojot linezolīdu un mazāk par 100 mg tiramīna, būtiska nomācoša reakcija netika novērota. Tas liecina, ka pilnīgi pietiek ar to, ka pacients linezolīda terapijas laikā ierobežo ar tiramīnu bagātu produktu un dzērienu patēriņu (mazāk lieto, piemēram, nobriedušu sieru, rauga ekstraktus, nedestilētus alkoholiskos dzērienus un fermentētos sojas pupiņu produktus, kā sojas mērce).

Zāles, kuras metabolizē citohroms P450

Linezolīda metabolismā praktiski nepiedalās citohroma P450 (CYP) enzīmu sistēma, un linezolīds neinhibē nevienu no klīniski nozīmīgām cilvēka CYP izoformām (1A2, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1, 3A4). Linezolīds arī neinducē P450 izoenzīmus žurkām. Tādēļ linezolīda lietošanas gadījumā CYP450 ierosināta zāļu mijiedarbība nav gaidāma.

Rifampicīns

Rifampicīna ietekme uz linezolīda farmakokinētiku tika pētīta sešpadsmit veseliem brīvprātīgiem pieaugušiem vīriešiem, lietojot linezolīdu pa 600 mg divas reizes dienā 2,5 dienas ar vai bez rifampicīna pa 600 mg vienu reizi dienā 8 dienas ilgi. Rifampicīns samazināja linezolīda Cmax un AUC attiecīgi vidēji par 21% [90% TI, 15, 27] un 32% [90% TI, 27, 37]. Šīs mijiedarbības mehānisms un klīniskais nozīmīgums nav zināms.

Varfarīns

Linezolīda terapijai tā vienmērīgas koncentrācijas fāzē pievienojot varfarīnu, vidēji par 10% samazinājās maksimālā INR un par 5% − INR zemlīknes laukums (angl. AUC). Tā kā nav pietiekamu datu par pacientiem, kuri lieto kā varfarīnu, tā linezolīdu, tad nav iespējams novērtēt, vai šai atradnei ir klīniska nozīme un, ja tā, tad kāda tā ir.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ir ierobežoti dati par linezolīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pastāv potenciāls risks cilvēkam.

Linezolīdu grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien nav absolūtas nepieciešamības, proti, potenciālais ieguvums atsver teorētisko risku.

Barošana ar krūti

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka linezolīds un tā metabolīti var nonākt mātes pienā, un tādēļ pirms zāļu ordinēšanas uz visu ārstēšanās laiku jāpārtrauc barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem linezolīds izraisīja auglības samazināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacienti jābrīdina par iespējamu galvas reibšanu vai redzes traucējumu simptomiem (kā aprakstīts 4.4. un 4.8. apakšpunktā) linezolīda lietošanas laikā, un tāpēc jāiesaka šo simptomu rašanās gadījumā nevadīt transportlīdzekli un neapkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Zemāk esošajā tabulā ir uzskaitītas blakusparādības ar sastopamības biežumu, pamatojoties uz cēloņsakarību datiem no klīniskajiem pētījumiem, kuros iesaistīti vairāk nekā 2000 pieaugušo, un kuri saņēma ieteiktās linezolīda devas līdz 28 dienām ilgi. Visbiežāk ziņots par caureju (8,4%), galvassāpēm (6,5%), sliktu dūšu (6,3%) un vemšanu (4%).

Kā visbiežākās ar šo zāļu lietošanu saistītās blakusparādības, kuru dēļ tika pārtraukta terapija, minētas galvassāpes, caureja, slikta dūša un vemšana. Blakusparādību dēļ terapiju pārtrauca ap 3% pacientu.

Citas blakusparādības, kas novērotas pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, ir iekļautas tabulā sastopamības biežuma grupā „Nav zināmi”, jo patieso sastopamības biežumu pēc pieejamiem datiem nevar noteikt.

Linezolīda terapijas laikā novērotas un ziņotas tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ar šādu biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klase Bieži (≥1/100 līdz <1/10) Retāk
(≥1/1000 līdz <1/100)

Reti

(≥1/10000 līdz <1/1,000)

Ļoti reti

(<1/10000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Infekcijas un infestācijas kandidoze, mutes dobuma kandidoze, maksts kandidoze, sēnīšu infekcijas vaginīts ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, tai skaitā pseido-membranozais kolīts*
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi anēmija* leikopēnija*, neitropēnija, trombocitopēnija* eozinofīlija pancitopēnija* mielosupresija*, sideroblastiska anēmija*
Imūnās sistēmas traucējumi anafilakse
Vielmaiņas un uztures traucējumi hiponatriēmija pienskābā acidoze*,
Psihiskie traucējumi bezmiegs
Nervu sistēmas traucējumi galvassāpes, izmainīta garšas sajūta (metāliska garša mutē), reibonis

krampji*,

hipoestēzija, parestēzija

serotonīna sindroms**, perifēra neiropātija*
Acu bojājumi neskaidra redze* izmaiņas redzes lauka uztverē* optiska neiropātija*, optisks neirīts*, redzes zudums*, izmaiņas redzes asumā*, izmaiņas krāsu uztverē*
Ausu un labirinta bojājumi džinkstoņa ausīs (tinnitus)
Sirds funkcijas traucējumi aritmija (tahikardija)
Asinsvadu sistēmas traucējumi hipertensija īslaicīgas išēmiskas lēkmes, flebīts, tromboflebīts
Kuņģa- zarnu trakta traucējumi caureja, slikta dūša, vemšana, lokālas vai difūzas sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija pankreatīts, gastrīts, vēdera uzpūšanās, sausa mute, glosīts, šķidra vēdera izeja, stomatīts, mēles krāsas maiņa vai patoloģija virspusēja zobu krāsas maiņa
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi izmaiņas aknu funkcionālajos testos; paaugstināts ASAT, ALAT vai sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs paaugstināts kopējā bilirubīna līmenis asinīs
Ādas un zemādas audu bojājumi

nieze,

izsitumi

nātrene, dermatīts, pastiprināta svīšana bullozi ādas bojājumi, tādi kā Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermāla nekrolīze, angioedēma, alopēcija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi paaugstināts urīnvielas slāpekļa līmenis asinīs nieru mazspēja, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, poliūrija
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības vulvovagināla patoloģija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

drebuļi,

lokalizētas sāpes

drudzis, vājums, sāpes injekcijas vietā, pastiprināta slāpju sajūta
Izmeklējumi

Bioķīmiskie testi

Paaugstināts LDH, kreatīnkināzes, lipāzes, amilāzes vai postprandiālās glikozes līmenis. Pazemināts kopējā proteīna, albumīna, nātrija vai kalcija līmenis. Paaugstināts vai pazemināts kālija vai bikarbonātu līmenis.

Hematoloģija

Paaugstināts neitrofīlu vai eozinofīlu skaits. Pazemināts hemoglobīna līmenis, hematokrīta līmenis vai eritrocītu skaits. Paaugstināts vai pazemināts trombocītu vai leikocītu skaits.

Bioķīmiskie testi

Paaugstināts nātrija vai kalcija līmenis. Pazemināts postprandiālās glikozes līmenis. Paaugstināts vai pazemināts hlorīdu daudzums.

Hematoloģija

Paaugstināts retikulocītu skaits.

Pazemināts neitrofīlu skaits.

* Skatīt 4.4. apakšpunktu.

** Skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu.

Skatīt zemāk.

Retos gadījumos reģistrēti nopietni šādu blakusparādību gadījumi: lokālas sāpes vēderā, īslaicīgas tranzitoras išēmiskas lēkmes un hipertensija.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos, lietojot linezolīdu ilgāk par 28 dienām, anēmiju novēroja 2% pacientu. Līdzjūtības ārstēšanas novērojumos pacientiem ar dzīvībai bīstamām infekcijām un pavadošām blakus saslimšanām, anēmija tika novērota 2,5% (33/ 1326) pacientu, kuri saņēma linezolīdu ≤28 dienas, salīdzinājumā ar 12,3% (53/430) pacientu, kuri ārstēti >28 dienas. Attiecība, kad zāļu izraisītas anēmijas gadījumā bija nepieciešama asins pārliešana, bija 9% (3/33) gadījumos, kad pacienti tika ārstēti ≤28 un 15% (8/53) gadījumos, kad terapija bija >28 dienas.

Pediatriskā populācija

Drošuma dati, kas iegūti klīniskos pētījumos ar vairāk nekā 500 pediatriskiem pacientiem (vecumā no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam), neuzrāda atšķirību linezolīda drošības profilā pediatriskiem pacientiem un pieaugušiem pacientiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Specifisks antidots nav zināms.

Pārdozēšanas gadījumi nav aprakstīti, tomēr var būt noderīga tālāk sniegtā informācija.

Ieteicami standarta pasākumi dzīvības funkciju nodrošināšanai, vienlaicīgi uzturot glomerulāro filtrāciju. Ar hemodialīzi 3 stundās tiek izvadīti aptuveni 30% no linezolīda devas. Nav pieejamu datu par linezolīda izvadi ar peritoneālu dialīzi vai hemoperfūziju. Arī linezolīda galvenie metabolīti pa daļai tiek izvadīti hemodialīzes ceļā.

Žurkām, saņemot 3000 mg/kg dienā, izpaudās toksiskās parādības − samazināta aktivitāte un ataksija, kamēr suņiem, kuri saņēma 2000 mg/kg dienā, radās vemšana un trīce.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, ATĶ kods: J 01 XX 08.

Vispārīgs raksturojums

Linezolīds ir sintētisks antibakteriāls līdzeklis, kas pieder pie jaunas pretmikrobu vielu klases – oksazolidinoniem. Tam piemīt in vitro aktivitāte pret aerobām grampozitīvām baktērijām un anaerobiem mikroorganismiem. Linezolīds selektīvi inhibē bakteriālā proteīna sintēzi ar vienīgi tam raksturīga darbības mehānisma palīdzību. Linezolīds piesaistās pie baktēriju ribosomām (konkrēti, pie 50S apakšvienības 23S fragmenta), un neļauj veidoties sākotnējam funkcionālajam 70S kompleksam, kurš ir būtisks translācijas procesa komponents.

Staphylococcus aureus gadījumā linezolīda pēcantibiotiskais efekts (PAE) in vitro ir aptuveni 2 stundas. Dzīvnieku modeļos in vivo PAE bija 3,6 stundas Staphylococcus aureus un 3,9 stundas Streptococcus pneumoniae gadījumā. Pētījumos ar dzīvniekiem galvenais farmakodinamikas efektivitātes parametrs bija laiks, kāds nepieciešams, lai linezolīda koncentrācija plazmā pārsniegtu minimālo infekcijas ierosinātājus mikroorganismus inhibējošo koncentrāciju (MIK).

Robežlielumi

Eiropas pretmikrobu jutības testēšanas komiteja (EUCAST) noteikusi šādus minimālās inhibitoriskās koncentrācijas (MIK) robežlielumus stafilokokiem un enterokokiem: jutīgs ≤4 mg/l un rezistents >4 mg/l. Streptokokiem (ieskaitot S.pneumoniae) šie lielumi ir: jutīgs ≤2 mg/l un rezistents >4 mg/l.

Ar ģinti nesaistītie MIK robežlielumi ir: jutīgs ≤2 mg/l un rezistents >4 mg/l. Šie, ar ģinti nesaistītie robežlielumi ir noteikti galvenokārt pēc FK/FD datiem, un tie nav atkarīgi no MIK sadalījuma konkrētām ģintīm. Tie piemērojami vienīgi tādiem mikroorganismiem, kuriem specifisks robežlielums nav dots, bet ne ģintīm, kurām netiek ieteikta jutības pārbaude.

Jutīgums

Mikrobu iegūtā rezistence dažādos ģeogrāfiskos apvidos un laikposmos var būt atšķirīga, tādēļ vēlams, lai būtu pieejama informācija par vietējo situāciju, sevišķi tad, ja nākas ārstēt smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jālūdz eksperta padoms, proti, tad, ja rezistences lokālā prevalence ir tik liela, ka preparāta lietderība, vismaz dažu infekciju gadījumā, ir apšaubāma.

Kategorija

Jutīgie mikroorganismi

Grampozitīvie aerobi:

Enterococcus faecalis

Enterococcus faecium*

Staphylococcus aureus*
Koagulāzi neproducējošie stafilokoki

Streptococcus agalactiae*

Streptococcus pneumoniae*
Streptococcus pyogenes*
C grupas streptokoki
G grupas streptokoki

Grampozitīvie anaerobi:

Clostridium perfringens

Peptostreptococcus anaerobius

Peptostreptococcus ģintis
Rezistentie mikroorganismi

Haemophilus influenzae

Moraxella catarrhalis

Neisseria ģintis

Enterobacteriaceae

Pseudomonas ģintis

*Pierādīta klīniskā efektivitāte gadījumos, kad pacientiem ar indikācijās norādītiem stāvokļiem ņemtās kultūras, resp., izolāti bija jutīgi pret linezolīdu.

Linezolīdam in vitro piemīt zināma aktivitāte pret Legionella, Chlamydia pneumoniae un Mycoplasma pneumoniae, tomēr nav pietiekamu datu, lai apliecinātu klīnisko efektivitāti.

Rezistence

Krusteniskā rezistence

Linezolīdam raksturīgs savs, no citām antibiotiku klasēm atšķirīgs darbības mehānisms. In vitro pētījumi ar klīniskiem izolātiem (arī meticilīnrezistentiem stafilokokiem, vankomicīnrezistentiem enterokokiem, penicilīnrezistentiem un eritromicīnrezistentiem streptokokiem) liecina, ka linezolīds pret patogēniem, kuri ir rezistenti pret vienu vai vairāku klašu pretmikrobu līdzekļiem, parasti ir iedarbīgs.

Rezistence pret linezolīdu ir saistīta ar punktveida mutācijām rRNS fragmentā 23S.

Līdzīgi citām antibiotikām, lietojot linezolīdu pacientiem ar grūti ārstējamām infekcijām un/vai ilgstoši, novērota jutības samazināšanās pret to. Ziņots par enterokoku, Staphylococcus aureus koagulāzi neproducējošo stafilokoku rezistences gadījumiem pret linezolīdu. Parasti tie bija saistīti ar ilgstošas terapijas kursiem un protēžu materiālu vai nedrenētu abscesu klātbūtni. Ja slimnīcā tiek konstatēti pret antibiotikām rezistenti mikroorganismi, svarīgi aktivizēt infekcijas kontroles pasākumus.

Informācija no klīniskiem pētījumiem

Pētījumi pediatriskā populācijā:

Atklātā pētījumā bērniem vecumā no dzimšanas līdz 11 gadu vecumam tika salīdzināta linezolīda (10 mg/kg ik pēc 8 stundām) iedarbība salīdzinājumā ar vankomicīnu (10-15 mg/kg ik pēc 6-24 stundām) tādu infekciju ārstēšanai, ko izraisa paredzami vai pierādīti grampozitīvi patogēni (ieskaitot nozokomiālu pneimoniju, komplicētas ādas un zemādas infekcijas, ar katetru lietošanu saistītu bakterēmiju, nezināmas izcelsmes bakterēmiju un citas infekcijas). Klīniskās izārstēšanās koeficients klīniski izvērtētajā populācijā bija 89,3% (134/150) un 84,5% (60/71) attiecīgi linezolīdam un vankomicīnam (95% TI: -4,9, 14,6).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Zyvoxid galvenokārt satur s-linezolīdu, kas ir bioloģiski aktīvs un metabolizējas neaktīvos derivātos.

Absorbcija

Iekšķīgi lietojot, linezolīds ātri un intensīvi absorbējas. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 2 stundu laikā pēc devas lietošanas. Linezolīda absolūtā biopieejamība (gan pēc iekšķīgas lietošanas, gan pēc intravenozas ievadīšanas, kā konstatēts vienā krusteniskā pētījumā) ir pilnīga (apmēram 100%). Uztura uzņemšana absorbciju būtiski neietekmē, un zāļu absorbcija no iekšķīgi lietojamās suspensijas ir praktiski tāda pati kā no apvalkotajām tabletēm.

Ievadot vēnā pa 600 mg divas reizes dienā, vienmērīgas koncentrācijas fāzē linezolīda Cmax un Cmin (vidējā un [SD]) plazmā bija attiecīgi 15,1 [2,5] mg/l un 3,68 [2,68] mg/l.

Citā pētījumā, iekšķīgi lietojot pa 600 mg divas reizes dienā un sasniedzot vienmērīgas koncentrācijas līmeni, linezolīda Cmax un Cmin bija attiecīgi 21,2 [5,8] mg/l un 6,15 [2,94] mg/l. Vienmērīgas koncentrācijas līmenis tiek sasniegts terapijas otrajā dienā.

Izplatība audos

Veseliem pieaugušiem vienmērīgas koncentrācijas apstākļos izplatības tilpums vidēji ir ap 40−50 litriem, kas ir tuvu kopējam ūdens daudzumam organismā. Apmēram 31% linezolīda piesaistās pie plazmas olbaltumvielām, turklāt neatkarīgi no zāļu koncentrācijas plazmā.

Pētījumos ar nelielu skaitu brīvprātīgo tika noteikta linezolīda koncentrācija dažādos ķermeņa šķidrumos pēc vairākkārtējām devām. Linezolīda koncentrācija siekalās un sviedros salīdzinājumā ar koncentrāciju plazmā bija attiecīgi 1,2:1,0 un 0,55:1,0. Koncentrācija plaušu alveolu epitēliju klājošā šķidrumā attiecībā pret koncentrāciju alveolu šūnās, mērot Cmax vienmērīgas koncentrācijas apstākļos bija attiecīgi 4,5:1,0 un 0,15:1,0. Nelielā pētījumā, multiplas devas ievadot pacientiem ar ventrikuloperitoneālo šuntu un neiekaisušiem smadzeņu apvalkiem, linezolīda koncentrācija cerebrospinālajā šķidrumā atiecībā pret Cmax plazmā bija 0,7:1,0.

Biotransformācija

Linezolīds metabolizējas galvenokārt morfolīna gredzena oksidācijas ceļā, rezultātā no karboksilskābes ar pārrautu gredzenu veidojoties diviem neaktīviem atvasinājumiem; šie metabolīti ir aminoetoksietiķskābe (PNU-142300) un hidroksietilglicīns (PNU-142586). Cilvēka organismā pārsvarā veidojas hidroksietilglicīns (PNU-142586) un, kā tiek uzskatīts, tas notiek bez enzīmu piedalīšanās. Aminoetoksietiķskābe (PNU-142300) atrodama mazākā daudzumā. Nelielos daudzumos konstatējami vēl citi neaktīvi metabolīti.

Eliminācija

Pacientiem ar normālām nieru funkcijām, kā arī pacientiem ar vieglas vai mērenas pakāpes nieru mazspēju vienmērīgas koncentrācijas apstākļos linezolīds no organisma izdalās galvenokārt ar urīnu kā metabolīts PNU-142586 (40%), nepārvērsts linezolīds (30%) un metabolīts PNU-142300 (10%). Izkārnījumos linezolīdu praktiski nekonstatē, kamēr metabolītu PNU-142586 un PNU‑142300 formā atrodami attiecīgi ap 6% un 3% no devas. Eliminācijas pusperiods ir aptuveni 5−7 stundas.

Ap 65% no linezolīda kopējā klīrensa nav saistīti ar renālo klīrensu. Pieaugot linezolīda devai, klīrensā novērojama neliela nelinearitāte. Tas, jādomā, ir tādēļ, ka pie augstākas linezolīda koncentrācijas samazinās renālais klīrenss un ar nierēm nesaistītais klīrenss. Tomēr atšķirības klīrensā ir tik mazas, ka tās neizmaina eliminācijas pusperioda garumu.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi: pēc vienas, atsevišķas 600 mg devas pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (t.i., kreatinīna klīrensu <30 ml/min) 7−8 reizes pieauga divu galveno linezolīda metabolītu koncentrācija plazmā. Turpretim nepārveidotā linezolīda AUC nepalielinājās. Kaut arī zināms daudzums galveno linezolīda metabolītu tiek izvadīti ar hemodialīzi, tomēr pēc vienas 600 mg lielas devas ievadīšanas metabolītu koncentrācija plazmā pēc dialīzes saglabājās ievērojami augstāka nekā tā bija pacientiem ar normālām nieru funkcijām un pacientiem ar viegliem vai mēreniem nieru funkcijas traucējumiem.

24 pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju, no kuriem 21 pacientam regulāri tika veikta hemodialīze, pēc vairāku dienu ilgas linezolīda lietošanas divu galveno tā metabolītu koncentrācija plazmā bija aptuveni 10 reizes augstāka nekā pacientiem ar normālām nieru funkcijām. Linezolīda maksimālā koncentrācija plazmā šīm pacientu grupām neatšķīrās.

Šo novērojumu klīniskā nozīme nav zināma, jo pagaidām ir pārāk maz datu par linezolīda lietošanas drošumu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi: ierobežots novērojumu skaits norāda, ka pacientiem ar vieglas vai mērenas pakāpes aknu mazspēju (t.i., A un B klase pēc Child-Pugh) linezolīda farmakokinētika, kā arī PNU-142300 un PNU-142586 līmenis nemainās. Linezolīda farmakokinētika pacientiem ar smagas pakāpes aknu mazspēju (t.i., C klase pēc Child-Pugh) nav pētīta. Tomēr sakarā ar to, ka linezolīds metabolizējas neenzimātiska procesa ceļā, nav gaidāms, ka aknu darbības traucējumi varētu būtiski ietekmēt tā metabolismu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija (<18 gadus veci pacienti): nav pietiekamu datu par linezolīda drošumu un efektivitāti lietošanā bērniem un pusaudžiem (<18 gadus veciem pacientiem), tādēļ neiesaka lietot linezolīdu šajā vecuma grupā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Lai izstrādātu drošas un efektīvas dozēšanas rekomendācijas, ir nepieciešami turpmāki pētījumi. Farmakokinētiskos pētījumos pēc atsevišķas devas, kā arī multiplu devu lietošanas bērniem (vecumā no 1 nedēļas līdz 12 gadiem) linezolīda klīrenss (rēķinot pēc kg/ ķermeņa svara) bija lielāks nekā pieaugušiem, taču tas samazinājās, pieaugot vecumam.

Bērniem vecumā no 1 nedēļas līdz 12 gadiem, saņemot zāļu devas 10 mg/kg ik pēc 8 stundām dienā, tika sasniegta gandrīz tāda pati ekspozīcija kā pieaugušiem.

Jaundzimušajiem līdz 1. dzīves nedēļai linezolīda sistēmiskais klīrenss (rēķinot pēc kg/ķermeņa svara) strauji palielinājās pirmās dzīves nedēļas laikā. Tādēļ jaundzimušajiem, kuri saņēma 10 mg/kg ik pēc 8 stundām dienā, vislielākā sistēmiskā ekspozīcija bija 1.dienā pēc piedzimšanas. Tomēr pirmajā dzīves nedēļā, lietojot rekomendētās devas, pārmērīga akumulācija nav paredzama, jo klīrenss šajā periodā strauji palielinās.

Pusaudžiem (12 līdz 17 gadus veciem), linezolīda farmakokinētika bija tāda pati kā pieaugušajiem, lietojot 600 mg devu. Tādēļ pusaudžiem, nozīmējot pa 600 mg ik pēc 12 stundām dienā, ekspozīcija būs tāda pati kā pieaugušajiem, lietojot tādas pašas devas.

Pediatriskiem pacientiem ar ventrikuloperitoneālu šuntu, kuriem tika nozīmēts linezolīds 10 mg/kg ik pēc 12 stundām vai ik pēc 8 stundām, tika novērota atšķirīga linezolīda koncentrācija muguras smadzeņu šķidrumā pēc linezolīda vienas devas vai atkārtotu devu lietošanas. Terapeitiskā koncentrācija muguras smadzeņu šķidrumā netika sasniegta vai uzturēta. Tādēļ linezolīdu nerekomendē empīriskai terapijai pediatriskiem pacientiem ar centrālās nervu sistēmas infekcijām.

Gados vecāki pacienti: linezolīda farmakokinētika pacientiem, vecākiem par 65 gadiem, būtiski neatšķiras no farmakokinētikas gados jaunākiem pieaugušiem.

Sievietes: pārrēķinot attiecībā pret ķermeņa svaru, sievietēm ir nedaudz mazāks linezolīda izplatības tilpums un par aptuveni 20% mazāks vidējais klīrenss. Koncentrācija plazmā sievietēm ir relatīvi augstāka, kas daļēji var būt saistīts ar to, ka viņām ir mazāks ķermeņa svars nekā vīriešiem. Tā kā linezolīda eliminācijas pusperiods sievietēm maz atšķiras no šī rādītāja vīriešiem, tad nav gaidāms, ka preparāta koncentrācija plazmā viņām varētu būt ievērojami augstāka par koncentrācijām, kuras tiek labi panestas, un tādēļ sievietēm devu pielāgošana nav nepieciešama.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Linezolīds žurku tēviņiem, ievadot devās, kas līdzvērtīgas cilvēkam lietotām devām, samazināja auglīgumu un reproduktīvās spējas. Dzimumnobriedušiem dzīvniekiem šie efekti bija atgriezeniski. Turpretim neatgriezeniski tie bija jauniem dzīvniekiem, kuri gandrīz visu dzimumnobriešanas periodu bija saņēmuši linezolīdu. Pieaugušiem žurku tēviņiem sēkliniekos bija konstatējama patoloģiska spermas morfoloģija un sēklinieku piedēkļos − epiteliālo šūnu hipertrofija un hiperplāzija. Novērots, ka linezolīds žurkām nelabvēlīgi ietekmē spermatozoīdu nobriešanu. Aizstājterapija ar testosteronu nespēja novērst linezolīda ietekmi uz auglīgumu. Suņiem, kuri 1 mēnesi saņēma linezolīdu, sēklinieku hipertrofija netika konstatēta, kaut arī prostatas, sēklinieku un sēklinieku piedēkļu svars viņiem bija palielināts.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar pelēm, kurām tika ievadītas devas, kas radīja 4 reizes lielāku ekspozīciju nekā paredzamā ekspozīcija cilvēkam, un ar žurkām, kurām ievadīja devas, kas radīja cilvēka ekspozīcijai ekvivalentu ekspozīciju, teratogēna iedarbība netika konstatēta.

Tomēr līdzīgas linezolīda koncentrācijas bija toksiskas peļu mātītēm un izraisīja embriju bojāejas gadījumu skaita pieaugumu, arī visa metiena bojāeju, un augļu ķermeņa masas samazināšanos, kā arī pieaugošu ģenētisko predispozīciju uz krūšu kaula patoloģisku formu attīstību šajās peļu līnijās. Žurku mātītēm nelielas pakāpes toksicitāti radīja ekspozīcijas, kas bija zemākas par klīniski sagaidāmo ekspozīciju cilvēkam.

Novērota neliela toksicitāte dzīvnieku augļiem, kas izpaudās ar samazinātu ķermeņa masu, krūšu kaula pavājinātu osifikāciju, mazuļu izdzīvošanas spēju kritumu un nelielu atpalicību attīstībā. Kad šie mazuļi pieauga un tika pāroti, novēroja biežāku, no devas atkarīgu un atgriezenisku dīgļu bojāeju pirms implantācijas ar atbilstošu auglīguma kritumu.

Trušiem samazināts augļa svars tika novērots vienīgi mātes toksicitātes gadījumā (klīniskie simptomi, samazināts ķermeņa svara pieaugums un uztura patēriņš) pie zema iedarbības līmeņa 0,06 reizes salīdzinot ar paredzamo iedarbību cilvēkam, balstoties uz AUC. Sugas ir zināmas kā jutīgas pret antibiotiku iedarbību.

Žurku mātītēm zīdīšanas periodā linezolīds un tā metabolīti izdalās ar pienu koncentrācijās, kas ir augstākas par koncentrāciju žurku mātīšu plazmā.

Novērots, ka žurkām un suņiem linezolīds izraisa atgriezenisku mielosupresiju.

Žurkām linezolīdu lietojot iekšķīgi 6 mēnešus ar devu 80 mg/kg/dienā novēroja neatgriezenisku, minimālu līdz mērenu sēžas nerva aksonālu deģenerāciju; sēžas nerva minimāla deģenerācija tika novērota arī vienam tēviņam šajā devas līmenī pēc 3 mēnešu ilgas lietošanas, veicot nekropsiju. Lai konstatētu pierādījumus redzes nerva deģenerācijai, morfoloģiski precīzi tika izvērtēti perfūzijā fiksētie audi. Minimāla līdz mērena redzes nerva deģenerācija bija redzama 2 no 3 žurku tēviņiem pēc 6 mēnešu zāļu lietošanas, bet tieša saikne ar zālēm bija apšaubāma šīs atradnes akūtās dabas un asimetriskās izplatības dēļ. Novērotā redzes nerva deģenerācija bija mikroskopiski salīdzināma ar spontānu vienpusēju redzes nerva deģenerāciju, kas tika novērota vecākām žurkām, un varētu būt saistīta ar pamata patoloģisko izmaiņu saasināšanos.

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti par īpašu risku, izņemot citās šī zāļu apraksta sadaļās minētos toksiskos efektus, neliecina. Pētījumi ar mērķi noskaidrot kancerogenitāti/onkogenitāti nav veikti tādēļ, ka zāles tiek lietotas īsu laiku un genotoksicitāte nav konstatēta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Zyvoxid 600 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols:

Kukurūzas ciete (iegūta no kukurūzas)

Mikrokristāliska celuloze (E460)

Hidroksipropilceluloze (E463)

A tipa nātrija cietes glikolāts

Magnija stearāts (E572)

Tabletes apvalks:

Baltais opadrijs YS-1-18202-A, kura sastāvā ir:

Hipromeloze (E464)

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 400

Karnaubvasks (E903)

Zyvoxid 2 mg/ml šķīdums infūzijām

Glikozes monohidrāts

Nātrija citrāts (E331)

Citronskābes anhidrīds (E330)

Sālsskābe (E507)

Nātrija hidroksīds (E524)

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Zyvoxid 600 mg apvalkotās tabletes

Nav piemērojama.

Zyvoxid 2 mg/ml šķīdums infūzijām

Šķīdumam citas vielas pievienot nedrīkst. Ja linezolīds jāievada vienlaicīgi ar citām zālēm, katru līdzekli ievada atsevišķi, ievērojot tā lietošanas instrukciju. Tad, ja ar vienu infūzijas sistēmu secīgi ievada vairākas zāles, sistēma pirms un pēc linezolīda ievadīšanas jāizskalo ar saderīgu infūzijas šķīdumu (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Linezolīda šķīdums infūzijām ir fizikāli nesaderīgs ar šādām vielām: amfotericīnu B, hlorpromazīna hidrohlorīdu, diazepāmu, pentamidīna izotionātu, eritromicīna laktobionātu, fenitoīna nātrija sāli un sulfometoksazolu/trimetoprimu. Turklāt tas ir ķīmiski nesaderīgs ar ceftriaksona nātrija sāli.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Zyvoxid 600 mg apvalkotās tabletes

3 gadi.

Zyvoxid 2 mg/ml šķīdums infūzijām

Neatvērts iepakojums: 3 gadi.

Atvērts iepakojums: no mikrobioloģiskā viedokļa, ja vien iepakojums nav atvērts, nepieļaujot saskarsmi ar mikrobiem, produkts jāizlieto nekavējoties. Ja šķīdums nav izlietots nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu un apstākļiem atbildība jāuzņemas lietotājam.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zyvoxid 600 mg apvalkotās tabletes

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Zyvoxid 2 mg/ml šķīdums infūzijām

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Līdz lietošanai uzglabāt oriģinālā iepakojumā (ietīts folijā un kartona kastītē).

Sargāt no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmreizējās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Zyvoxid 600 mg apvalkotās tabletes

Baltas, ovālas formas tabletes ar iespiedumu „ZYV” vienā pusē un “600” otrā pusē.

Iepakojums:

  • baltas, ABPE pudelītes ar uzskrūvējamu polipropilēna vāciņu, kuras satur 10*, 14*, 20*, 24, 30, 50 vai 60 tabletes.

  • baltas, ABPE pudelītes ar uzskrūvējamu polipropilēna vāciņu, kuras satur 100 tabletes (tikai stacionāra vajadzībām).

Piezīme:

*Iepriekš minētie iepakojumi var tikt piegādāti kā "stacionāra pakas" pa 5 vai 10.

  • polivinilhlorīda (PVH)/folijas blisteri ar 10 tabletēm, iepakoti kastītēs. Iepakojumu lielumi: 10*, 20*, 30, 50 vai 60 tabletes.

  • Polivinilhlorīda (PVH)/folijas blisteri ar 10 tabletēm, iepakoti kastītēs. Iepakojumu lielumi: 100 tabletes (tikai stacionāra vajadzībām).

Piezīme:

*Iepriekš minētie iepakojumi var tikt piegādāti kā "stacionāra pakas" pa 5 vai 10.

Zyvoxid 2 mg/ml šķīdums infūzijām

Šķīdums infūzijām ir izotonisks, dzidrs, bezkrāsains vai dzeltenas krāsas šķīdums.

Iepakojums: vienai reizei paredzēti, lietošanai gatavi, lateksu nesaturoši, daudzkārtainas poliolefīna plēves infūziju maisiņi, kas no ārpuses noslēgti ar folijas aizsargpārklājumu. Maisiņi satur 300 ml šķīduma, un tie iepakoti kartona kastītēs. Vienā kartona kastītē ir 1*, 2**, 5, 10, 20 vai 25 infūzijas maisiņi.

Piezīme:

Iepriekš atzīmētie iepakojumi var tikt piegādāti kā "slimnīcu iepakojumi" pa:

* 5, 10 vai 20

**3, 6 vai 10

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Zyvoxid 600 mg apvalkotās tabletes

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Zyvoxid 2 mg/ml šķīdums infūzijām

Paredzēts tikai vienai lietošanas reizei. Aizsargpārklājums jānoņem tikai tad, kad maisiņš tūlīt tiks izlietots. Spēcīgi saspiežot maisu, pārbaudiet, vai tam nav sūce. Ja maisiņš tek, nelietojiet to, jo iespējams, ka saturs vairs nav sterils. Pirms lietošanas šķīdums jāpārbauda vizuāli, un ievadīt drīkst tikai dzidru šķīdumu, kurā nav redzamas atsevišķas daļiņas. Nelietojiet šos maisus citām vajadzībām. Visi neizlietotie šķīduma atlikumi ir jāiznīcina. Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Daļēji izlietotu maisu saturu infūzijām izmantot nedrīkst.

Linezolīda šķīdums infūzijām ir saderīgs ar šādiem šķīdumiem: 5% glikozes šķīdums intravenozām infūzijām, 0,9% nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām, Ringera-laktāta šķīdums injekcijām (Hartmaņa šķīdums injekcijām).

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

Zyvoxid 600 mg apvalkotās tabletes: 04-0286

Zyvoxid 2 mg/ml šķīdums infūzijām: 04-0288

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004. gada 29. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 30. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

09/2018

Zyvoxid variācijas
Citi medikamenti ar aktīvo vielu: Linezolidum