Linezolid Norameda 2 mg/ml šķīdums infūzijām
Līdz lietošanai uzglabāt oriģinālā iepakojumā (aizsargapvalkā un kartona kastītē), lai pasargātu no gaismas.
Linezolidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
17-0232-01
17-0232
Norameda UAB, Lithuania
25-OCT-17
24-OCT-22
Recepšu zāles
2 mg/ml
Šķīdums infūzijām
Ir apstiprināta
Norameda UAB, Lithuania
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Linezolid Norameda 2 mg/ml šķīdums infūzijām
Linezolidum
Jūsu zāļu nosaukums ir Linezolid Norameda 2 mg/ml šķīdums infūzijām, kas turpmāk lietošanas instrukcijā tiks sauktas kā Linezolid Norameda.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Linezolid Norameda un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Linezolid Norameda lietošanas
Kā lietot Linezolid Norameda
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Linezolid Norameda
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Linezolid Norameda un kādam nolūkam to lieto
Linezolid Norameda aktīvā viela ir linezolīds. Linezolīds ir oksazolidinonu grupas antibiotisks līdzeklis, kas darbojas, apstādinot noteiktu infekciju izraisošu mikroorganismu (baktēriju) augšanu pieaugušajiem. To izmanto, lai ārstētu pneimoniju un dažas ādas vai zemādas infekcijas. Ārsts izlems, vai Linezolid Norameda ir piemērots Jūsu infekcijas ārstēšanai.
2. Kas Jums jāzina pirms Linezolid Norameda lietošanas
Nelietojiet Linezolid Norameda šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret linezolīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūs lietojat vai pēdējo 2 nedēļu laikā esat lietojis jebkādas zāles, kas zināmas kā monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI, piemēram, fenelzīns, izokarboksazīds, selegilīns, moklobemīds). Šīs zāles var lietot depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai;
ja Jūs barojat bērnu ar krūti, jo Linezolid Norameda izdalās ar mātes pienu un var iedarboties uz bērnu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Linezolid Norameda lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:
Linezolid Norameda var nebūt Jums piemērots, ja Jūs atbildat apstiprinoši uz kādu no zemāk uzdotajiem jautājumiem. Šajā gadījumā izstāstiet to ārstam, jo viņam/viņai vajadzēs pārbaudīt Jūsu vispārējo veselības stāvokli un asinsspiedienu pirms ārstēšanas un ārstēšanas laikā, vai arī var izlemt par citas terapijas piemērotību.
Jautājiet ārstam, ja Jūs neesat drošs, vai šīs zemāk minētās situācijas attiecas uz Jums.
Vai Jums ir paaugstināts asinsspiediens un vai Jūs lietojat, vai nelietojat zāles tā ārstēšanai?
Vai Jums ir diagnosticēta pastiprināta vairogdziedzera darbība?
Vai Jums ir virsnieru audzējs (feohromocitoma) vai karcinoīda sindroms (to izraisa audzēji hormonālajā sistēmā ar tādiem simptomiem kā caureja, ādas pietvīkums, sēkšana)?
Vai Jūs ciešat no maniakālas depresijas, šizoafektīviem traucējumiem, prāta apjukuma vai citiem psihiskiem traucējumiem?
Īpaša piesardzība, lietojot Linezolid Norameda
Pastāstiet ārstam pirms šo zāļu lietošanas:
ja Jums viegli rodas zemādas asiņošana un asiņošana;
ja Jums ir anēmija (samazināts sarkano asins šūnu skaits);
ja Jūs esat uzņēmīgāks pret infekcijām;
ja Jums agrāk ir bijuši krampji;
ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi, īpaši, ja Jums tiek veikta dialīze;
ja Jums ir caureja.
Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja ārstēšanās laikā Jums rodas:
tādas ar redzi saistītas problēmas kā neskaidra redze, izmaiņas krāsu uztverē, grūtības saskatīt detalizēti vai, ja Jums ir ierobežots redzes lauks;
sajūta, ka nejūtat rokas vai kājas, vai tirpšanas vai durstīšanas sajūta rokās vai kājās;
antibiotisko līdzekļu (arī Linezolid Norameda) lietošanas laikā vai pēc tās Jums var attīstīties caureja. Jums nekavējoties jāpārtrauc Linezolid Norameda lietošana un jākonsultējas ar ārstu, ja tā kļūst nopietna vai nepārejoša, vai, ja Jūs pamanāt asins vai gļotu piejaukumu izkārnījumos. Šajā gadījumā Jūs nedrīkstat lietot zāles, kas pārtrauc vai palēnina zarnu kustības;
atkārtoti slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā vai ātra elpošana.
Citas zāles un Linezolid Norameda
Pastāv risks, ka Linezolid Norameda dažreiz var mijiedarboties ar noteiktām zālēm un izraisīt tādas blakusparādības kā asinsspiediena, ķermeņa temperatūras vai sirds ritma izmaiņas.
Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat vai pēdējo 2 nedēļu laikā esat lietojis kādu no zemāk minētajām zālēm, jo Linezolid Norameda nedrīkst lietot, ja Jūs jau lietojat vai nesen esat lietojis kādu no šīm zālēm (skatīt arī 2. punktu „Nelietojiet Linezolid Norameda šādos gadījumos”)
monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI, piemēram, fenelzīns, izokarboksazīds, selegilīns, moklobemīds). Šīs zāles var lietot depresijas vai Parkinsona slimības ārstēšanai.
Pastāstiet ārstam, ja Jūs lietojat arī kādas no zemāk minētajām zālēm. Ārsts var izlemt turpināt Linezolid Norameda lietošanu, bet būs nepieciešams pārbaudīt Jūsu vispārējo veselības stāvokli un asinsspiedienu gan pirms ārstēšanas, gan ārstēšanas laikā. Citos gadījumos ārsts var izlemt par citas terapijas piemērošanu Jums.
Zāles, kas satur pseidoefedrīnu vai fenilpropanolamīnu, ko lieto aizlikta deguns, saaukstēšanās vai gripas gadījumā.
Dažas zāles astmas ārstēšanai, piemēram, salbutamols, terbutalīns, fenoterols.
Noteiktas grupas antidepresanti, kas zināmi kā tricikliskie antidepresanti vai SSASI (selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori). Ir ļoti daudz šādu zāļu, piemēram, amitriptilīns, citaloprams, klomipramīns, dosulepīns, doksepīns, fluoksetīns, fluvoksamīns, imipramīns, lofepramīns, paroksetīns, sertralīns.
Zāles migrēnas ārstēšanai, piemēram, sumatriptāns un zolmitriptāns.
Zāles pēkšņu, smagu alerģisku reakciju ārstēšanai, piemēram, adrenalīns (epinefrīns).
Zāles, kas paaugstina Jūsu asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīns (norepinefrīns), dopamīns un dobutamīns.
Zāles vidēji smagu un smagu sāpju ārstēšanai, piemēram, petidīns.
Zāles trauksmes simptomu ārstēšanai, piemēram,ā buspirons.
Zāles, kas novērš asins recekļu veidošanos asinsvados, piemēram, varfarīns.
Antibiotisks līdzeklis – rifampicīns.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Linezolid Norameda kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Jūs varat lietot Linezolid Norameda gan pirms, gan pēc ēšanas, gan āri ēdienreižu laikā.
Nelietojiet uzturā lielu daudzumu nobrieduša siera, rauga ekstraktu vai sojas pupiņu ekstraktus, piemēram, sojas mērci, un nedzeriet alkoholu, īpaši nepasterizētu alu un vīnu. Tas ir tādēļ, ka Linezolid Norameda var mijiedarboties ar vielu tiramīnu, kas ir dabiska šo produktu sastāvdaļa, izraisot asinsspiediena paaugstināšanos.
Ja Jums pēc ēšanas vai dzeršanas parādās pulsējošas galvassāpes, nekavējoties pastāstiet par to ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Linezolid Norameda iedarbība grūtniecēm nav zināma, tādēļ to grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien ārsts to nav ieteicis.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Linezolid Norameda lietošanas laikā nedrīkst barot bērnu ar krūti, jo šīz zāles izdalās ar mātes pienu un var ietekmēt bērnu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Linezolid Norameda lietošanas laikā var rasties reibonis vai redzes traucējumi. Ja parādās šie simptomi, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus. Atcerieties, ka gadījumos, kad Jūs nejūtaties vesels, Jūsu spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus var būt traucēta.
Linezolid Norameda satur glikozi un nātriju
Katrs ml šķīduma satur 45,67 mg glikozes (glikozes monohidrāta veidā) vai 13700 mg glikozes (glikozes monohidrāta veidā) katrā devā (300 ml).
Pastāstiet ārstam vai medmāsai, ja Jums ir cukura diabēts.
Šīs zāles satur 0,38 mg nātrijā katrā ml vai 114 mg nātrija katrā devā (300 ml).
Pastāstiet ārstam vai medmāsai, ja Jūs ievērojat kontrolētu nātrija diētu.
3. Kā lietot Linezolid Norameda
Pieaugušie
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā aprakstīts šajā instrukcijā vai kā ārsts, farmaceits vai medmāsa Jums teikusi. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
Šīs zāles Jums ievadīs ārsts vai veselības aprūpes speciālists caur pilinātāju (infūzijas veidā vēnā). Parastā deva pieaugušajiem (no 18 gadu vecuma) ir 300 ml (600 mg linezolīda) divas reizes dienā, ko ievada pilienu veidā tieši asinsritē (intravenozi) 30 – 120 minūšu laikā.
Ja Jums tiek veikta nieru dialīze, Linezolid Norameda jālieto pēc dialīzes procedūras.
Ārstēšanas kurss parasti ilgst 10 līdz 14 dienas, bet tas var tikt pagarināts līdz 28 dienām. Zāļu drošums un efektivitāte ārstēšanas periodā, kas ilgāks par 28 dienām, nav noteikti. Ārsts izlems par nepieciešamo ārstēšanās kursa ilgumu.
Linezolid Norameda lietošanas laikā ārsts regulāri veiks Jums asinsanalīzes, lai kontrolētu asins sastāvu.
Ārsts pārbaudīs Jūsu redzi, ja lietosiet Linezolid Norameda ilgāk nekā 28 dienas.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Linezolid Norameda parasti neizmanto bērnu un pusaudžu (līdz 18 gadu vecumam) ārstēšanai.
Ja esat lietojis Linezolid Norameda vairāk nekā noteikts
Ja domājat, ka Jums varētu būt ievadīts pārāk daudz Linezolid Norameda, nekavējoties informējiet ārstu vai medmāsu.
Ja esat aizmirsis lietot Linezolid Norameda
Tā kā šīs zāles Jums ievadīs stingrā uzraudzībā, maz ticams, ka Jums tiks izlaista devas lietošana. Ja Jums šķiet, ka ir izlaista kāda ārstēšanās deva, uzreiz pastāstiet to ārstam vai medmāsai.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, Linezolid Norameda var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nekavējoties pastāstiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam, ja Linezolid Norameda lietošanas laikā Jūs novērojat jebkuru no sekojošām blakusparādībām.
Nopietnas blakusparādības (sastopamības biežums norādīts iekavās) saistībā ar Linezolid Norameda lietošanu ir:
smagas ādas reakcijas (nav zināmi), tūska, īpaši ap seju un kaklu (nav zināmi), sēkšana un/vai apgrūtināta elpošana (nav zināmi). Tie var būt alerģiskas reakcijas simptomi un to dēļ var būt nepieciešams pārtraukt Linezolid Norameda lietošanu. Ādas reakcijas, piemēram, sarkana sāpīga āda un tās slāņošanās (dermatīts) (retāk), izsitumi (bieži), nieze (bieži);
problēmas ar redzi, piemēram, neskaidra redze (retāk), izmaiņas krāsu uztverē (nav zināmi), grūtības saskatīt detaļas (nav zināmi) vai, ja Jūsu redzes lauks kļūst ierobežots (reti);
nopietna caureja ar asiņu/ gļotu piejaukumu (ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, tajā skaitā pseidomembranozs kolīts), kas retos gadījumos var izraisīt dzīvību apdraudošas komplikācijas (reti);
atkārtoti slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā vai ātra elpošana (nav zināmi);
linezolīda lietošanas laikā ziņots par lēkmēm vai krampjiem (retāk). Jums jāpastāsta ārstam, ja vienlaicīgas antidepresantu, kas zināmi kā selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (skatīt 2. punktu), lietošanas laikā Jums novērojams uzbudinājums, apjukums, murgi, stīvums, trīce, koordinācijas traucējumi un krampji (nav zināmi);
neizskaidrojamas izcelsmes asiņošana vai zemādas asiņošana, ko var izraisīt noteiktu asins šūnu, kas var ietekmēt asins recēšanu vai izraisīt anēmiju, skaita izmaiņas (bieži);
noteiktu asins šūnu (kas var ietekmēt Jūsu spēju pretoties infekcijām) skaita izmaiņas (bieži). Dažas no infekcijas pazīmēm ir jebkāda veida drudzis (bieži), kakla iekaisums (retāk), čūlas mutes dobumā (retāk) un nogurums (retāk);
aizkuņģa dziedzera iekaisums (retāk);
krampji (retāk);
pārejoša išēmiska lēkme (īslaicīgs asins pieplūdes pārtraukums smadzenēm, kas izraisa tādus pārejošus simptomus kā redzes zudumu, vājumu kājās un rokās, neskaidru izrunu un samaņas zudumu) (retāk);
džinkstoņa ausīs (tinnīts) (retāk).
Pacienti, kuri lietojuši Linezolid Norameda ilgāk par 28 dienām, ziņojuši par nejutīgumu, tirpšanu vai neskaidru redzi. Ja Jums rodas redzes traucējumi, pēc iespējas ātrāk konsultējieties ar ārstu.
Citas blakusparādības ietver:
Biežas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
sēnīšinfekcijas, īpaši maksts vai mutes dobuma „piena sēnīte”;
galvassāpes;
metāliska garšas sajūta mutē;
caureja, slikta dūša vai vemšana;
izmaiņas dažos asins analīžu rezultātos, ieskaitot nieru un aknu funkcionālos rādītājus vai cukura līmeni asinīs;
miega traucējumi;
paaugstināts asinsspiediens;
anēmija (samazināts sarkano asins šūnu skaits);
reibonis;
lokalizētas vai vispārējas vēdera sāpes;
aizcietējums;
gremošanas traucējumi;
lokalizētas sāpes.
Retākas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):
maksts un dzimumorgānu iekaisums sievietēm;
tirpšanas vai nejutīguma sajūta;
pietūkusi, sāpīga mēle vai izmainīta mēles krāsa;
sāpes (pilienveida) infūzijas veikšanas vietā vai ap to;
vēnu iekaisums (tajā skaitā vēnas, kurā veikta (pilienveida) infūzija);
nepieciešamība biežāk urinēt;
drebuļi;
slāpju sajūta;
pastiprināta svīšana;
izmaiņas asins olbaltumvielu, sāļu vai enzīmu, kas raksturo nieru vai aknu darbību, sastāvā;
hiponatriēmija (zems nātrija līmenis asinīs);
nieru mazspēja;
trombocītu skaita samazināšanās;
vēdera uzpūšanās;
sāpes injekcijas vietā;
kreatinīna līmeņa paaugstināšanās;
sāpes vēderā;
sirds ritma izmaiņas (piemēram, paātrināta sirdsdarbība).
Retas blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):
virspusējas zobu krāsas pārmaiņas, kuras var likvidēt, veicot profesionālu (manuālu) zobu tīrīšanu.
Atsevišķos gadījumos ziņots par šādām blakusparādībām (Nav zināmi: sastopamības biežumu nevar noteikt no pieejamajiem datiem):
alopēcija (matu izkrišana);
asins šūnu skaita samazināšanās;
vājums un/vai izmaiņas jušanā.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Linezolid Norameda
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes, maisa un aizsargpārklājuma pēc „EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Līdz lietošanai uzglabāt oriģinālā iepakojumā (aizsargapvalkā un kartona kastītē), lai pasargātu no gaismas.
Pēc atvēršanas
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 24 stundas temperatūrā līdz 25°C un 2°C - 8°C.
No mikrobioloģijas viedokļa, ja vien atvēršanas/ izšķīdināšanas/ atšķaidīšanas metodes neizslēdz mikrobioloģiskā piesārņojuma risku, šīs zāles jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu lietošanas laikā un uzglabāšanas apstākļiem ir atbildīgs lietotājs.
Lietotājam pirms lietošanas šķīdums jāpārbauda vizuāli, un ievadīt drīkst tikai dzidru šķīdumu, kas nesatur redzamas daļiņas. Lietotājam arī jāpārliecinās par šķīduma pareizu uzglabāšanu kartona kastītē un aizsargapvalkā, lai pasargātu no gaismas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Linezolid Norameda satur
Aktīvā viela ir linezolīds. 1 ml šķīduma satur 2 mg linezolīda. 300 ml infūziju maiss satur 600 mg linezolīda.
Citas sastāvdaļas ir glikoze (glikozes monohidrāta veidā – cukura paveids, skatīt 2. punktu), nātrija citrāts (E331, skatīt 2. punktu), citronskābe (E330), sālsskābe (E507) (pH pielāgošanai), nātrija hidroksīds (E524) (pH pielāgošanai) un ūdens injekcijām.
Linezolid Norameda ārējais izskats un iepakojums
Linezolid Norameda ir dzidrs, bezkrāsains līdz dzeltens šķīdums bez redzamām daļiņām. Šīs zāles pieejamas infūziju maisos, kas satur 300 ml (600 mg linezolīda) šķīduma.
Katra kartona kastīte satur 5 vai 30 maisus.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
UAB Norameda, Meistrų 8a, Vilnius LT02189, Lietuva
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Somija | Linezolid Norameda 2 mg/ml infuusioneste, liuo |
---|---|
Latvija | Linezolid Norameda 2 mg/ml šķīdums infūzijām |
Lietuva | Linezolid Norameda 2 mg/ml infuzinis tirpalas |
Ungārija | Linezolid Norameda 2 mg/ml oldatos infúzió |
Slovākija | Linezolid Norameda |
Igaunija | Linezolid Norameda 2 mg/ml infúzny roztok |
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada jūnijā.
--------------------------------------ATDALĪT ZEMĀK ESOŠO SADAĻU----------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Linezolid Norameda 2 mg/ml šķīdums infūzijām
Linezolidum
SVARĪGI: pirms zāļu nozīmēšanas skatīt zāļu aprakstu.
Linezolīds nav aktīvs pret gramnegatīvu mikroorganismu izraisītām infekcijām. Gadījumos, kad tiek konstatēts vai ir iespējams gramnegatīvs mikroorganisms, papildus jāuzsāk specifiska terapija pret gramnegatīviem mikroorganismiem.
Apraksts
Vienai reizei paredzēti, lietošanai gatavi, lateksu nesaturoši, daudzkārtainas poliolefīna plēves infūziju maisi(PVH nesaturoši), kas iepakoti alumīnija aizsargapvalkā. Maisā, kas iepakots kastītē, ir 300 ml šķīduma. Katra kartona kastīte satur 5 vai 30 maisus.
Piezīme: Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Linezolid Norameda 2 mg/ml šķīdums infūzijām satur 2 mg/ml linezolīda šķīduma infūzijām bez redzamām daļiņām. Izotonisks, dzidrs, bezkrāsains līdz dzeltens šķīdums.
Citas sastāvdaļas ir glikoze (glikozes monohidrāta veidā – cukura paveids, skatīt 2. punktu), nātrija citrāts (E331, skatīt 2. punktu), citronskābe (E330), sālsskābe (E507) (pH pielāgošanai), nātrija hidroksīds (E524) (pH pielāgošanai) un ūdens injekcijām.
Devas un lietošanas veids
Devas
Sākotnējai terapijai var izmantot linezolīda šķīdumu infūzijām, apvalkotās tabletes vai suspensiju iekšķīgai lietošanai. Pacientiem, kuriem terapiju sāk ar parenterāli lietojamu zāļu formu, attiecīgu klīnisko indikāciju gadījumā to var nomainīt ar iekšķīgi lietojamu zāļu formu. Tā kā linezolīda iekšķīgi lietojamo zāļu formu biopieejamība ir aptuveni 100%, devas pielāgošana nav nepieciešama.
Ieteicamās devas un ārstēšanās ilgums pieaugušajiem
Ārstēšanās ilgums atkarīgs no patogēna, infekcijas vietas un tās smaguma pakāpes, kā arī no pacienta klīniskās atbildes reakcijas.
Sekojošie ārstēšanās ilguma ieteikumi atbilst klīniskajos pētījumos piemērotajiem. Dažu tipu infekcijām var būt piemērots īsāks terapijas laiks, taču klīniskajos pētījumos tas nav izvērtēts.
Maksimālais ārstēšanas ilgums ir 28 dienas. Linezolīda drošums un efektivitāte, ja to lieto ilgākā laika periodā nekā 28 dienas, nav pierādīta.
Ja infekcija noris ar bakterēmiju, ieteiktās devas vai terapijas ilgumu palielināt nevajag.
Ieteicamās devas infūziju šķīdumam un tabletēm/granulām iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai ir vienādas, proti, šādas:
Infekcijas veids | Deva | Terapijas ilgums |
---|---|---|
Nozokomiāla pneimonija | 600 mg divas reizes dienā | 10–14 dienas pēc kārtas |
Sadzīvē iegūta pneimonija | ||
Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas | 600 mg divas reizes dienā |
Pediatriskā populācija
Linezolīda drošums un efektivitāte bērniem (līdz 18 gadu vecumam) nav pierādīta. Pašlaik pieejamā informācija ir atspoguļota 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, bet nav iespējams sniegt ieteikumus par devām.
Gados vecāki cilvēki
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Nieru darbības traucējumi
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Smagi nieru darbības traucējumi (KLKR < 30 ml/min):
Devas pielāgošana nav nepieciešama. Tā kā nav zināms, cik klīniski nozīmīga ir divu galveno linezolīda metabolītu būtiski (līdz 10 reizēm) palielinātās iedarbības klīniskā ietekme smagas nieru mazspējas gadījumos, tāpēc linezolīdu šādiem pacientiem jālieto īpaši piesardzīgi un vienīgi tad, kad paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku.
Tā kā hemodialīzes procesā 3 stundu laikā tiek izvadīts apmēram 30% no linezolīda devas, hemodializējamiem pacientiem linezolīds jāsaņem pēc dialīzes procedūras. Linezolīda galvenie metabolīti daļēji tiek izvadīti hemodialīzes rezultātā, tomēr pēc dialīzes šo metabolītu koncentrācija vēl arvien ir ievērojami augstāka nekā pacientiem ar normālu nieru darbību vai pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru mazspēju.
Tādēļ pacientiem ar smagu nieru mazspēju, kuriem tiek veikta dialīze, linezolīds lietojams īpaši piesardzīgi un tikai tādā gadījumā, ja paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku.
Līdz šim nav iegūta pieredze par linezolīda lietošanu pacientiem, kuriem tiek veikta nepārtrauktā ambulatorā peritoneālā dialīze (NAPD) vai alternatīva nieru mazspējas terapija (bez hemodialīzes).
Aknu darbības traucējumi
Devas pielāgošana nav nepieciešama. Tomēr klīnisko datu apjoms ir ierobežots, tādēļ tiek ieteikts šādiem pacientiem lietot linezolīdu vienīgi tad, kad paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku.
Lietošanas veids
Ieteicamās linezolīda devas jāievada intravenozi vai iekšķīgi divas reizes dienā.
Lietošanas veids: Intravenozai lietošanai.
Infūzijas šķīduma ievadīšanas laiks ir no 30 līdz 120 minūtēm.
Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret linezolīdu vai jebkuru no palīgvielām.
Linezolīdu nedrīkst lietot pacientiem, kuri lieto jebkādus A vai B monoamīnoksidāzi inhibējošus līdzekļus (piemēram, fenelzīnu, izokarboksazīdu, selegilīnu, moklobemīdu), vai arī ir tos lietojuši pēdējo divu nedēļu laikā.
Gadījumos, kad nav pieejama aparatūra rūpīgai asinsspiediena novērošanai un kontrolei, linezolīdu nedrīkst lietot:
pacientiem ar šādiem klīniskajiem stāvokļiem: nekontrolēta hipertensija, feohromocitoma, karcinoīds, tireotoksikoze, bipolāra depresija, šizoafektīvi traucējumi, akūti apziņas traucējumi;
vienlaicīgi ar sekojošām zālēm: serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem, tricikliskajiem antidepresantiem, serotonīna 5‑HT1 receptoru agonistiem (triptāniem), tiešas vai netiešas iedarbības simpatomimētiskiem līdzekļiem (tajā skaitā, adrenerģiskajiem bronhodilatatoriem, pseidoefedrīnu un fenilpropanolamīnu), vazopresīviem līdzekļiem (piemēram, epinefrīnu, norepinefrīnu), dopamīnerģiskiem līdzekļiem (piemēram, dopamīnu, dobutamīnu), petidīnu vai buspironu.
Pirms šo zāļu lietošanas un uz visu ārstēšanās laiku jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Mielosupresija
Pacientiem, kuri saņēmuši linezolīdu, novērota mielosupresija (tajā skaitā, anēmija, leikopēnija, pancitopēnija un trombocitopēnija). Līdz galam novērotos gadījumos, pārtraucot lietot linezolīdu, hematoloģiskie parametri atgriezās sākotnējā līmenī. Šo efektu rašanās risks ir atkarīgs no terapijas ilguma. Gados vecākiem pacientiem, kuri ārstēti ar linezolīdu, ir lielāks risks attīstīties asins diskrāzijai, nekā gados jaunākiem pacientiem. Trombocitopēnija biežāk rodas pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju neatkarīgi no tā, vai viņiem tiek veikta vai netiek veikta dialīze. Šī iemesla dēļ asinsaina rūpīgi jānovēro pacientiem, kuriem:
iepriekš bijusi anēmija, granulocitopēnija vai trombocitopēnija;
vienlaicīgi tiek lietotas zāles, kas var samazināt hemoglobīna līmeni, samazināt asins šūnu skaitu vai nelabvēlīgi ietekmēt trombocītu skaitu vai to funkcijas;
ir smagas pakāpes nieru mazspēja;
terapijas ilgums pārsniedz 10–14 dienas.
Šādiem pacientiem linezolīdu drīkst nozīmēt tikai tad, ja ir iespējams rūpīgi sekot hemoglobīna līmenim, asins šūnu skaitam un trombocītu skaitam.
Ja linezolīda lietošanas laikā rodas izteikta mielosupresija, terapija jāpārtrauc, ja vien netiek izlemts, ka terapijas turpināšana ir absolūti nepieciešama. Tādā gadījumā pastāvīgi jānovēro asinsaina un jāievieš atbilstoša pacienta stāvokļa uzraudzības sistēma.
Turklāt, visiem pacientiem, kuri saņem linezolīdu, neatkarīgi no tā, kāda viņiem bijusi sākotnējā asinsaina, katru nedēļu ieteicams pārbaudīt pilnu asinsainu (tajā skaitā hemoglobīna līmeni, trombocītu skaitu, kopējo un diferenciālo leikocītu skaitu).
Līdzcietīgas zāļu lietošanas pētījumos, biežāki smagas anēmijas gadījumi tika novēroti pacientiem, kuri saņēma linezolīdu ilgāk nekā maksimāli rekomendētās 28 dienas. Šādiem pacientiem biežāk bija nepieciešama asins pārliešana. Arī pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots par anēmijas gadījumiem, kad bija nepieciešama asins pārliešana - vairumā gadījumu pacientiem, kuri saņēmuši linezolīdu ilgāk nekā 28 dienas.
Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir saņemti ziņojumi par sideroblastiskas anēmijas gadījumiem. Gadījumos, kuros notikuma laiks ir zināms, lielākā daļa pacientu bija lietojuši linezolīdu ilgāk nekā 28 dienas. Pēc linezolīda lietošanas pārtraukšanas lielākā daļa pacientu pilnībā vai daļēji atveseļojās veicot anēmijas ārstēšanu vai bez tās.
Atšķirība mirstībā klīniskajā pētījumā pacientiem ar katetru saistītām grampozitīvām asins infekcijām
Atklātā pētījumā smagi slimiem pacientiem ar intravaskulāro katetru saistītām infekcijām palielināts mirstības risks tika novērots pacientiem, kuri tika ārstēti ar linezolīdu, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma vankomicīna/ dikloksacilīna/ oksacilīna kombināciju [78/363 (21,5 %) salīdzinājumā ar 58/363 (16,0%)]. Galvenais palielinātas mirstības riska faktors bija grampozitīva infekcija ārstēšanas uzsākšanas brīdī. Mirstības rādītāji bija līdzīgi pacientiem ar grampozitīvo organismu izraisītu izolētu infekciju (riska attiecība: 0,96; 95 % ticamības intervāls: 0,58 - 1,59), bet bija ievērojami augstāki (p=0,0162) pacientiem linezolīda terapijas grupā, kuriem sākotnēji bija kāds cits patogēns vai patogēna nebija (riska attiecība 2,48, 95 % ticamības intervāls: 1,38- 4,46). Vislielākā atšķirība novērota terapijas laikā un 7 dienu laika posmā pēc pētāmo zāļu lietošanas pārtraukšanas.
Pētījumu laikā vairāki pacienti linezolīda terapijas grupā ieguva gramnegatīvu infekciju un mira no gramnegatīvas un vairāku mikroorganismu izraisītas infekcijas. Tādēļ komplicētu ādas un mīksto audu infekciju gadījumos linezolīdu drīkst lietot vienīgi pacientiem ar zināmu vai iespējamu līdzesošu gramnegatīvu mikroorganismu izraisītu infekciju, ja cita ārstēšanas izvēle nav iespējama (skatīt 4.1. apakšpunktu). Šādos gadījumos papildus jāuzsāk ārstēšana pret gramnegatīviem mikroorganismiem.
Atšķirība mirstībā klīniskajā pētījumā pacientiem ar katetru saistītām grampozitīvām asins infekcijām
Atklātā pētījumā smagi slimiem pacientiem ar intravaskulāro katetru saistītām infekcijām palielināts mirstības risks tika novērots pacientiem, kuri tika ārstēti ar linezolīdu, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma vankomicīna/ dikloksacilīna/ oksacilīna kombināciju [78/363 (21,5 %) salīdzinājumā ar 58/363 (16,0%)]. Galvenais palielinātas mirstības riska faktors bija grampozitīva infekcija ārstēšanas uzsākšanas brīdī. Mirstības rādītāji bija līdzīgi pacientiem ar grampozitīvo organismu izraisītu izolētu infekciju (riska attiecība: 0,96; 95 % ticamības intervāls: 0,58 - 1,59), bet bija ievērojami augstāki (p=0,0162) pacientiem linezolīda terapijas grupā, kuriem sākotnēji bija kāds cits patogēns vai patogēna nebija (riska attiecība 2,48, 95 % ticamības intervāls: 1,38- 4,46). Vislielākā atšķirība novērota terapijas laikā un 7 dienu laika posmā pēc pētāmo zāļu lietošanas pārtraukšanas.
Pētījumu laikā vairāki pacienti linezolīda terapijas grupā ieguva gramnegatīvu infekciju un mira no gramnegatīvas un vairāku mikroorganismu izraisītas infekcijas. Tādēļ komplicētu ādas un mīksto audu infekciju gadījumos linezolīdu drīkst lietot vienīgi pacientiem ar zināmu vai iespējamu līdzesošu gramnegatīvu mikroorganismu izraisītu infekciju, ja cita ārstēšanas izvēle nav iespējama. Šādos gadījumos papildus jāuzsāk ārstēšana pret gramnegatīviem mikroorganismiem.
Ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīta caureja un kolīts
Ir saņemti ziņojumi par ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistītu caureju un kolītu, tajā skaitā, pseidomembranozo kolītu un ar Clostridium difficile saistītu caureju, kas saistīta ar gandrīz visu antibiotisko līdzekļu, tajā skaitā arī linezolīda lietošanu, un tā smaguma pakāpe var svārstīties no vieglas caurejas līdz letālam kolītam. Tādēļ ir svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kuriem attīstās smaga caureja linezolīda lietošanas laikā vai pēc tā lietošanas pārtraukšanas. Ja ir aizdomas vai tiek apstiprināts ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts vai caureja, jāpārtrauc antibiotisko līdzekļu, tajā skaitā linezolīda lietošana, un nekavējoties jāuzsāk atbilstoša terapija. Peristaltiku nomācošu zāļu lietošana šajā situācijā ir kontrindicēta.
Laktacidoze
Ir ziņots, ka pacientiem, kuri lietojuši linezolīdu, novērota laktacidoze. Pacientiem, kuriem linezolīda lietošanas laikā attīstās tādi metabolās acidozes pazīmes un simptomi kā atkārtota slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā, zems bikarbonātu līmenis vai hiperventilācija, jāsaņem neatliekama medicīniskā palīdzība. Ja attīstās laktacidoze, pirms turpmākas linezolīda lietošanas jāizvērtē, vai paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku.
Mitohondriālā disfunkcija
Linezolīds nomāc mitohondriju olbaltumvielu sintēzi. Šī nomākuma rezultātā var rasties tādas blakusparādības kā laktacidoze, anēmija un (optiska un perifēra) neiropātija. Šīs blakusparādības visbiežāk novēro, lietojot zāles ilgāk nekā 28 dienas.
Serotonīna sindroms
Saņemti spontāni ziņojumi par serotonīna sindromu, kas saistīts ar vienlaicīgu linezolīda un serotonerģisku līdzekļu, ieskaitot tādus antidepresantus kā serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI), lietošanu. Vienlaicīga linezolīda un serotonerģisku līdzekļu lietošana ir kontrindicēta, izņemot gadījumus, kad šo zāļu vienlaicīga lietošana ir svarīga. Šajos gadījumos pacienti uzmanīgi jānovēro, vai nerodas tādas serotonīna sindroma pazīmes un simptomi kā uztveres traucējumi, drudzis, hiperrefleksija un koordinācijas traucējumi. Ja pazīmes vai simptomi parādās, ārstam jālemj par vienas vai abu zāļu lietošanas pārtraukšanu. Vienlaicīgi lietota serotonerģiskā līdzekļa atcelšanas gadījumā var tikt novēroti atcelšanas simptomi.
Perifēra un optiska neiropātija
Pacientiem, kuri ārstēti ar linezolīdu ir ziņots par perifērās neiropātijas, kā arī optiskās neiropātijas un optiskā neirīta gadījumiem, kas dažos gadījumos progresējuši līdz redzes zudumam. Šie gadījumi galvenokārt bijuši pacientiem, kuri ārstēti ilgāk nekā maksimāli rekomendētās 28 dienas.
Visiem pacientiem jāiesaka ziņot par tādiem redzes traucējumiem kā izmaiņas redzes asumā, izmaiņas krāsu uztverē, neskaidra redze vai redzes lauka defekts. Tādos gadījumos nepieciešama tūlītēja novērtēšana ar acu ārsta konsultāciju, ja nepieciešams. Ja pacienti lieto linezolīdu ilgāk nekā rekomendētās 28 dienas, regulāri jāveic viņu redzes funkcijas pārbaude.
Ja tiek novērota perifēra vai optiska neiropātija, pirms turpmākās linezolīdu lietošanas jāizvērtē, vai paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku.
Palielināts neiropātiju rašanās risks var būt pacientiem, kuri saņem vai nesen ir saņēmuši antibakteriālos līdzekļus tuberkulozes ārstēšanai.
Krampji
Pacientiem, kuri ārstēti ar linezolīdu, ziņots par krampjiem. Vairums gadījumu tika ziņots pacientiem ar krampjiem anamnēzē vai krampju riska faktoriem. Pacientiem jāiesaka informēt savu ārstu, ja viņiem agrāk bijuši krampji.
Monoamīnoksidāzes inhibitori
Linezolīds ir neselektīvs monoamīnoksidāzes inhibitors (MAOI) ar atgriezenisku iedarbību, tomēr devās, kādās to lieto antibakteriālai terapijai, tam nav nekādas antidepresīvas iedarbības. Pagaidām ir ļoti maz pētīta zāļu mijiedarbība un linezolīda lietošanas drošums pacientiem, kuriem pamatslimības vai vienlaicīgi lietoto zāļu dēļ MAO inhibīcija var būt bīstama. Tādēļ, linezolīda lietošana nav ieteicama, ja nav iespējama pacienta rūpīga novērošana un kontrole.
Lietošana kopā ar uzturu, kas bagāts ar tiramīnu
Pacients jāinformē, ka nedrīkst lietot lielu daudzumu produktu, kas bagāti ar tiramīnu.
Superinfekcija
Klīniskajos pētījumos nav izvērtēta linezolīda terapijas ietekme uz normālo floru.
Antibiotisko līdzekļu lietošanas rezultātā dažkārt savairojas pret antibiotiskajiem līdzekļiem nejutīgi mikroorganismi. Piemēram, no klīnisko pētījumu dalībniekiem, kuri saņēmuši ieteicamās linezolīda devas, apmēram 3 % pacientu pētījuma gaitā attīstījās ar šo zāļu lietošanu saistīta kandidoze. Ja terapijas laikā rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši ārstēšanas pasākumi.
Īpašas pacientu grupas
Īpaši piesardzīgi linezolīds lietojams pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju, turklāt tikai tad, ja paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku.
Pacientiem ar smagu aknu mazspēju linezolīdu ieteicams lietot tikai tad, ja paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku.
Fertilitātes traucējumi
Pieaugušiem žurku tēviņiem linezolīds pie iedarbības, kas ir apmēram tāda pati kā sagaidāmā iedarbība cilvēkam, izraisīja atgriezeniskus fertilitātes traucējumus un patoloģiskas pārmaiņas spermatozoīdu morfoloģijā. Linezolīda iespējamā ietekme uz vīrieša reproduktīvo sistēmu nav zināma.
Klīniskie pētījumi
Linezolīda lietošanas drošums un efektivitāte, lietojot to ilgāk par 28 dienām, nav pētīti.
Kontrolētos klīniskajos pētījumos netika iesaistīti pacienti ar diabētiskiem pēdas bojājumiem, izgulējumiem, išēmiskiem bojājumiem, smagiem apdegumiem vai gangrēnu. Tāpēc pieredze linezolīda lietošanā šo stāvokļu ārstēšanai ir ierobežota.
Palīgvielas
Katrs ml šķīduma satur 45,67 mg glikozes (glikozes monohidrāta veidā) vai 13700 mg glikozes (glikozes monohidrāta veidā) devā (300 ml). Tas jāņem vērā pacientiem ar cukura diabētu vai citiem medicīniskiem stāvokļiem, kas saistīti ar glikozes nepanesību. Katrs ml šķīduma satur arī 0,38 mg (114 mg/300 ml) nātrija. Tas jāņem vērā pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Monoamīnoksidāzes inhibitori
Linezolīds ir neselektīvs monoamīnoksidāzes inhibitors (MAOI) ar atgriezenisku iedarbību. Pagaidām ir ļoti maz pētīta zāļu mijiedarbība un linezolīda lietošanas drošums pacientiem, kuriem pamatslimības vai vienlaicīgi lietoto zāļu dēļ MAO inhibīcija var būt bīstama. Tādēļ, linezolīda lietošana nav ieteicama, ja nav iespējama pacienta rūpīga novērošana un kontrole.
Potenciāla mijiedarbība, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos
Veseliem, normotensīviem brīvprātīgiem linezolīda ietekmē pastiprinājās pseidoefedrīna un fenilpropanolamīna hidrohlorīda izraisītais asinsspiedienu paaugstinošais efekts. Linezolīda lietošana vienlaicīgi ar pseidoefedrīnu vai fenilpropanolamīnu izraisīja sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos vidēji par 30−40 mmHg, kamēr, lietojot linezolīdu vienu pašu, sistoliskais spiediens paaugstinājās tikai par 11−15 mmHg, lietojot tikai pseidoefedrīnu vai fenilpropanolamīnu, − par 14−18 mmHg un, lietojot placebo par 8−11 mmHg. Līdzīgi pētījumi ar hipertensijas pacientiem nav veikti. Ieteicams uzmanīgi pielāgot devu zālēm ar vazopresīvu iedarbību, ieskaitot dopamīnerģiskos līdzekļus, lai iegūtu vēlamo atbildes reakciju, ja šīs zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar linezolīdu.
Potenciāla serotonerģiska mijiedarbība
Potenciālā mijiedarbība ar dekstrometorfānu pētīta veseliem brīvprātīgajiem. Indivīdi saņēma dekstrometorfānu (divas 20 mg devas ar 4 stundu intervālu) vienu pašu vai kombinācijā ar linezolīdu. Veseliem indivīdiem, kuri saņēma linezolīdu kombinācijā ar dekstrometorfānu, serotonīna sindroma izpausmes (apjukums, delīrijs, nemiers, trīce, pietvīkums, svīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra) netika novērotas.
Pēcreģistrācijas pieredze: ziņots par vienu gadījumu, kad pacientam, lietojot linezolīdu vienlaicīgi ar dekstrometorfānu, novērotas serotonīna sindroma izpausmes, kas izzuda, pārtraucot abu zāļu lietošanu.
Klīniskajā praksē saņemti ziņojumi par serotonīna sindromu, lietojot linezolīdu vienlaicīgi ar serotonerģiskiem līdzekļiem, ieskaitot tādus antidepresantus kā selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI). Tādēļ, neskatoties uz to, ka šo zāļu vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta, pacientu, kuriem ārstēšana ar linezolīdu un serotonerģisku līdzekli ir būtiska, aprūpe ir aprakstīta sadaļā „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Lietošana kopā ar uzturu, kas bagāts ar tiramīnu
Nav novērota būtiska nomācoša reakcija indivīdiem, kuri saņēma linezolīdu un mazāk par 100 mg tiramīna. Tas liecina, ka pilnīgi pietiek ar to, ka pacients linezolīda terapijas laikā ierobežo uztura un dzērienu, kas bagāti ar tiramīnu, patēriņu (mazāk lieto, piemēram, nobriedušu sieru, rauga ekstraktus, nedestilētus alkoholiskos dzērienus un fermentētos sojas pupiņu produktus, kā sojas mērce).
Zāles, kuras metabolizē citohroms P450
Linezolīda metabolismā praktiski nepiedalās citohroma P450 (CYP) enzīmu sistēma, un tas nenomāc nevienu no klīniski nozīmīgām cilvēka CYP izoformām (1A2, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1, 3A4). Linezolīds arī neinducē P450 izoenzīmus žurkām. Tādēļ linezolīda lietošanas gadījumā CYP450 ierosināta zāļu mijiedarbība nav sagaidāma.
Rifampicīns
Rifampicīna ietekme uz linezolīda farmakokinētiku tika pētīta sešpadsmit veseliem brīvprātīgiem pieaugušiem vīriešiem, lietojot linezolīdu pa 600 mg divas reizes dienā 2,5 dienas ar vai bez rifampicīna pa 600 mg vienu reizi dienā 8 dienas. Rifampicīns samazināja linezolīda Cmax un AUC attiecīgi vidēji par 21 % [90 % TI, 15, 27] un 32% [90 % TI, 27, 37]. Šīs mijiedarbības mehānisms un klīniskais nozīmīgums nav zināms.
Varfarīns
Linezolīda terapijai tā līdzsvara koncentrācijas fāzē pievienojot varfarīnu, tos ievadot vienlaicīgi, par 10 % samazinājās vidējā maksimālā INR un par 5 % samazinājās INR AUC. Tā kā nav pietiekamu datu par pacientiem, kuri lieto kā varfarīnu, tā linezolīdu, tad nav iespējams novērtēt, vai šai atradnei ir klīniska nozīme un, ja tā vispār ir.
Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Informācija par linezolīda lietošanu grūtniecēm ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par reproduktīvo toksicitāti. Pastāv potenciāls risks cilvēkam.
Linezolīdu grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien nav absolūtas nepieciešamības, proti, potenciālais ieguvums atsver teorētisko risku.
Barošana ar krūti
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka linezolīds un tā metabolīti var izdalīties mātes pienā, un tādēļ pirms zāļu lietošanas un uz visu ārstēšanās laiku jāpārtrauc barot bērnu ar krūti.
Fertilitāte
Pētījumos ar dzīvniekiem linezolīds izraisīja fertilitātes traucējumus.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pacienti jābrīdina par iespējamo reiboni vai redzes traucējumu simptomiem linezolīda lietošanas laikā, un tāpēc jāiesaka šo simptomu rašanās gadījumā nevadīt transportlīdzekli un neapkalpot mehānismus.
Nevēlamās blakusparādības
Zemāk esošajā tabulā ir uzskaitītas blakusparādības atbilstoši to sastopamības biežumam, pamatojoties uz cēloņsakarību datiem no klīniskajiem pētījumiem, kuros iesaistīti vairāk nekā 2000 pieaugušo, un kuri saņēma ieteiktās linezolīda devas līdz pat 28 dienas.
Visbiežāk ziņots par caureju (8,4 %), galvassāpēm (6,5 %), sliktu dūšu (6,3 %) un vemšanu (4%).
Visbiežākās ar šo zāļu lietošanu saistītās blakusparādības, kuru dēļ tika pārtraukta terapija, bija galvassāpes, caureja, slikta dūša un vemšana. Blakusparādību dēļ terapiju pārtrauca apmēram 3 % pacientu.
Citas blakusparādības, kas novērotas pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, ir iekļautas tabulā ar sastopamības biežumu „Nav zināmi”, jo patieso sastopamības biežumu pēc pieejamiem datiem nevar noteikt.
Linezolīda terapijas laikā novērotas un ziņotas par zemāk minētajām nevēlamajām blakusparādībām un sastopamības biežuma klasifikācijai izmantots šāds iedalījums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Orgānu sistēmu klase | Bieži (≥1/100 līdz <1/10) |
Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100) |
Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) |
Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) |
---|---|---|---|---|
Infekcijas un infestācijas | Kandidoze, mutes dobuma kandidoze, maksts kandidoze, sēnīšinfekcijas | Vaginīts | Ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, tajā skaitā pseidomembranozais kolīts* | |
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | Anēmija*† | Leikopēnija*, neitropēnija, trombocitopēnija*, eozinofīlija | Pancitopēnija* | Mielosupresija*, sideroblastiska anēmija* |
Imūnās sistēmas traucējumi | Anafilakse | |||
Vielmaiņas un uztures traucējumi | Hiponatriēmija | Laktacidoze* | ||
Psihiskie traucējumi | Bezmiegs | |||
Nervu sistēmas traucējumi | Galvassāpes, izmainīta garšas sajūta (metāliska garša mutē), reibonis | Krampji*, hipoestēzija, parestēzija |
Serotonīna sindroms**, perifēra neiropātija* | |
Acu bojājumi | Neskaidra redze* | Izmaiņas redzes lauka uztverē* | Optiska neiropātija*, optisks neirīts*, redzes zudums*, izmaiņas redzes asumā*, izmaiņas krāsu redzē* | |
Ausu un labirinta bojājumi | Tinnīts | |||
Sirds funkcijas traucējumi | Aritmija (tahikardija) | |||
Asinsvadu sistēmas traucējumi | Hipertensija | Pārejošas išēmiskas lēkmes, flebīts, tromboflebīts | ||
Kuņģa- zarnu trakta traucējumi | Caureja, slikta dūša, vemšana, lokālas vai vispārīgas sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija | Pankreatīts, gastrīts, vēdera uzpūšanās, sausums mutē, glosīts, šķidra vēdera izeja, stomatīts, mēles krāsas pārmaiņas vai bojājumis | Virspusējas zobu krāsas pārmaiņas | |
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi | Novirzes aknu funkcionālajās analīzes, paaugstināts ASAT, ALAT vai sārmainās fosfatāzes līmenis | Paaugstināts kopējā bilirubīna līmenis | ||
Ādas un zemādas audu bojājumi | Nieze, izsitumi | Nātrene, dermatīts, pastiprināta svīšana | Bullozi ādas bojājumi, piemēram Stīvensa - Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze, angioedēma, alopēcija | |
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi | Paaugstināts urīnvielas slāpekļa līmenis | Nieru mazspēja, paaugstināts kreatinīna līmenis, poliūrija | ||
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības | Vulvovagināli traucējumi | |||
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | Drudzis, lokalizētas sāpes | Drebuļi, vājums, sāpes injekcijas vietā, pastiprināta slāpju sajūta | ||
Izmeklējumi | Bioķīmiskie testi Paaugstināts ZBL, kreatīnkināzes, lipāzes, amilāzes vai postprandiālās glikozes līmenis. Pazemināts kopējā proteīna, albumīna, nātrija vai kalcija līmenis. Paaugstināts vai pazemināts kālija vai bikarbonātu līmenis. Hematoloģija Palielināts neitrofīlu vai eozinofīlu skaits. Pazemināts hemoglobīna līmenis, hematokrīta līmenis vai sarkano asins šūnu skaits. Palielināts vai pazemināts trombocītu vai balto asins šūnu skaits. |
Bioķīmiskie testi Paaugstināts nātrija vai kalcija līmenis. Pazemināts postprandiālās glikozes līmenis. Paaugstināts vai pazemināts hlorīda daudzums. Hematoloģija Palielināts retikulocītu skaits. Samazināts neitrofīlu skaits. |
* Skatīt sadaļu „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
** Skatīt sadaļu „Kontrindikācijas” un „Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi”.
† Skatīt zemāk.
Sekojošas linezolīda izraisītās blakusparādības retos gadījumos tika uzskatītas par nopietnām: lokālas sāpes vēderā, pārejošas išēmiskas lēkmes un hipertensija.
† Kontrolētos klīniskajos pētījumos, lietojot linezolīdu līdz pat 28 dienām, anēmiju novēroja 2 % pacientu. Pacientiem līdzcietīgas zāļu lietošanas programmā ar dzīvībai bīstamām infekcijām un pavadošām blakus saslimšanām, anēmija tika novērota 2,5 % (33/1326) pacientu, kuri saņēma linezolīdu ≤ 28 dienas, salīdzinājumā ar 12,3 % (53/430) pacientu, kuri ārstēti > 28 dienas. Attiecība, kad zāļu izraisītas nopietnas anēmijas gadījumā bija nepieciešama asins pārliešana, bija 9 % (3/33) gadījumos, kad pacienti tika ārstēti ≤ 28 dienas un 15 % (8/53) gadījumos, kad terapija bija > 28 dienas.
Pediatriskā populācija
Drošuma dati, kas iegūti klīniskajos pētījumos ar vairāk nekā 500 pediatriskiem pacientiem (vecumā no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam), neuzrāda atšķirības linezolīda drošuma profilā pediatriskiem pacientiem un pieaugušiem pacientiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Pārdozēšana
Specifisks antidots nav zināms.
Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem, tomēr var būt noderīga tālāk sniegtā informācija.
Ieteicama uzturoša aprūpe, vienlaicīgi uzturot glomerulāro filtrāciju. Ar hemodialīzes palīdzību 3 stundās tiek izvadīti apmēram 30% no linezolīda devas. Nav pieejama informācija par linezolīda izvadīšanu ar peritoneālās dialīzes vai hemoperfūzijas palīdzību. Abi linezolīda galvenie metabolīti arī tiek daļēji izvadīti ar hemodialīzes palīdzību.
Toksicitātes pazīmes, kas tika novērotas žurkām, lietojot 3000 mg/kg dienā, bija samazināta aktivitāte un ataksija, turpretim suņiem, kuri saņēma 2000 mg/kg dienā, radās vemšana un trīce.
Nesaderība
Šķīdumam citas vielas pievienot nedrīkst. Ja linezolīds jāievada vienlaicīgi ar citām zālēm, katras zāles ievada atsevišķi, ievērojot to lietošanas instrukciju. Ja ar vienu infūzijas sistēmu secīgi ievada vairākas zāles, sistēma pirms un pēc linezolīda ievadīšanas jāizskalo ar saderīgu infūzijas šķīdumu.
Linezolīda šķīdums infūzijām ir fizikāli nesaderīgs ar šādām vielām: amfotericīnu B, hlorpromazīna hidrohlorīdu, diazepāmu, pentamidīna izetionātu, eritromicīna laktobionātu, fenitoīna nātrija sāli un sulfometoksazolu/ trimetoprimu. Turklāt tas ir ķīmiski nesaderīgs ar ceftriaksona nātrija sāli.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Tikai vienreizējai lietošanai.
Aizsargapvalks jānoņem tikai pirms maisa satura lietošanas. Pēc tam, stingri saspiežot maisu, pārbaudiet, vai tam nav sūce. Ja maisam ir sūce, nelietojiet to, jo iespējams, ka saturs vairs nav sterils. Pirms lietošanas šķīdums jāpārbauda vizuāli, un ievadīt drīkst tikai dzidru šķīdumu bez redzamām daļiņām.
Nelietot šos maisus sērijveida savienojumos. Neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina. Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Daļēji izlietotos maisus nedrīkst pievienot atkārtoti.
Linezolīda šķīdums infūzijām ir saderīgs ar šādiem šķīdumiem: 5% glikozes šķīdums intravenozām infūzijām, 0,9% nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām, Ringera-laktāta šķīdums injekcijām (Hartmana šķīdums injekcijām) - 24 stundas, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C vai temperatūrā 2°C - 8°C.
Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Līdz lietošanai uzglabāt oriģinālā iepakojumā (aizsargapvalkā un kartona kastītē), lai pasargātu no gaismas.
Uzglabāšanas laiks
Pirms atvēršanas
2 gadi.
Pēc atvēršanas/atšķaidīšanas
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 24 stundas temperatūrā līdz 25°C un 2°C - 8°C.
No mikrobioloģijas viedokļa, ja vien atvēršanas/ izšķīdināšanas/ atšķaidīšanas metodes neizslēdz mikrobioloģiskā piesārņojuma risku, šīs zāles jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu lietošanas laikā un uzglabāšanas apstākļiem ir atbildīgs lietotājs.
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Linezolid Norameda 2 mg/ml šķīdums infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 ml šķīduma satur 2 mg linezolīda (Linezolidum). 300 ml infūziju maiss satur 600 mg linezolīda.
Palīgvielas ar zināmu iedarbību
Katrs ml šķīduma satur 0,38 mg nātrija un 45,67 mg glikozes (glikozes monohidrāta veidā).
300 ml šķīduma satur 114 mg nātrija un 13700 mg glikozes (glikozes monohidrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums infūzijām bez redzamām daļiņām.
Izotonisks, dzidrs, bezkrāsains līdz dzeltens šķīdums.
Osmolaritāte: 285 mOsmol/l līdz 330 mOsmol/l.
pH: 4,50 līdz 5,10.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Nozokomiāla pneimonija.
Sadzīvē iegūta pneimonija.
Linezolīds ir indicēts pieaugušajiem sadzīvē iegūtas pneimonijas un nozokomiālas pneimonijas ārstēšanai, ja zināms vai paredzams, ka izraisītājs ir pret šo antibiotisko līdzekli jutīgs grampozitīvs mikroorganisms. Lai noteiktu, vai linezolīds ir piemērots ārstēšanai, jāņem vērā mikrobioloģisko testu rezultāti vai informācija par to, cik izplatīta ir grampozitīvo mikroorganismu rezistence pret antibakteriālajiem līdzekļiem (informāciju par konkrētu mikroorganismu jutību skatīt 5.1. apakšpunktu).
Linezolīds nav aktīvs pret gramnegatīvu mikroorganismu izraisītām infekcijām. Gadījumos, kad tiek konstatēts vai ir iespējams gramnegatīvs mikroorganisms, papildus jāuzsāk specifiska terapija pret gramnegatīviem mikroorganismiem.
Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Linezolīds ir indicēts pieaugušajiem komplicētu ādas un mīksto audu infekciju ārstēšanai vienīgi tad, ja mikrobioloģisko testu rezultāti apstiprina, ka infekcijas izraisītājs ir grampozitīvs mikroorganisms.
Linezolīds nav aktīvs pret gramnegatīvu baktēriju izraisītām infekcijām. Ja pacientiem ar komplicētu ādas un mīksto audu infekciju ir zināma vai iespējama papildus gramnegatīvu baktēriju izraisīta infekcija, linezolīdu drīkst lietot tikai tad, ja nav iespējama alternatīva ārstēšana (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šādos gadījumos papildus jāuzsāk ārstēšana pret gramnegatīviem mikroorganismiem.
Linezolīdu drīkst sākt lietot tikai slimnīcas apstākļos un pēc konsultācijas ar atbilstošu speciālistu, piemēram, mikrobiologu vai infekciju slimību speciālistu.
Jāievēro oficiālās vadlīnijas par atbilstošu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Sākotnējai terapijai var izmantot linezolīda šķīdumu infūzijām, apvalkotās tabletes vai suspensiju iekšķīgai lietošanai. Pacientiem, kuriem terapiju sāk ar parenterāli lietojamu zāļu formu, attiecīgu klīnisko indikāciju gadījumā to var nomainīt ar iekšķīgi lietojamu zāļu formu. Tā kā linezolīda iekšķīgi lietojamo zāļu formu biopieejamība ir aptuveni 100%, devas pielāgošana nav nepieciešama.
Ieteicamās devas un ārstēšanās ilgums pieaugušajiem
Ārstēšanās ilgums atkarīgs no patogēna, infekcijas vietas un tās smaguma pakāpes, kā arī no pacienta klīniskās atbildes reakcijas.
Sekojošie ārstēšanās ilguma ieteikumi atbilst klīniskajos pētījumos piemērotajiem. Dažu tipu infekcijām var būt piemērots īsāks terapijas laiks, taču klīniskajos pētījumos tas nav izvērtēts.
Maksimālais ārstēšanas ilgums ir 28 dienas. Linezolīda drošums un efektivitāte, ja to lieto ilgākā laika periodā nekā 28 dienas, nav pierādīta (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ja infekcija noris ar bakterēmiju, ieteiktās devas vai terapijas ilgumu palielināt nevajag.
Ieteicamās devas infūziju šķīdumam un tabletēm/granulām iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai ir vienādas, proti, šādas:
Infekcijas veids
Deva
Terapijas ilgums
Nozokomiāla pneimonija
600 mg divas reizes dienā
10–14 dienas pēc kārtas
Sadzīvē iegūta pneimonija
Komplicētas ādas un mīksto audu infekcijas
600 mg divas reizes dienā
Pediatriskā populācija
Linezolīda drošums un efektivitāte bērniem (līdz 18 gadu vecumam) nav pierādīta. Pašlaik pieejamā informācija ir atspoguļota 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, bet nav iespējams sniegt ieteikumus par devām.
Gados vecāki cilvēki
Devas pielāgošana nav nepieciešama.
Nieru darbības traucējumi
Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Smagi nieru darbības traucējumi (KLKR < 30 ml/min):
Devas pielāgošana nav nepieciešama. Tā kā nav zināms, cik klīniski nozīmīga ir divu galveno linezolīda metabolītu būtiski (līdz 10 reizēm) palielinātās iedarbības klīniskā ietekme smagas nieru mazspējas gadījumos, tāpēc linezolīdu šādiem pacientiem jālieto īpaši piesardzīgi un vienīgi tad, kad paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku.
Tā kā hemodialīzes procesā 3 stundu laikā tiek izvadīts apmēram 30% no linezolīda devas, hemodializējamiem pacientiem linezolīds jāsaņem pēc dialīzes procedūras. Linezolīda galvenie metabolīti daļēji tiek izvadīti hemodialīzes rezultātā, tomēr pēc dialīzes šo metabolītu koncentrācija vēl arvien ir ievērojami augstāka nekā pacientiem ar normālu nieru darbību vai pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru mazspēju.
Tādēļ pacientiem ar smagu nieru mazspēju, kuriem tiek veikta dialīze, linezolīds lietojams īpaši piesardzīgi un tikai tādā gadījumā, ja paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku.
Līdz šim nav iegūta pieredze par linezolīda lietošanu pacientiem, kuriem tiek veikta nepārtrauktā ambulatorā peritoneālā dialīze (NAPD) vai alternatīva nieru mazspējas terapija (bez hemodialīzes).
Aknu darbības traucējumi
Devas pielāgošana nav nepieciešama. Tomēr klīnisko datu apjoms ir ierobežots, tādēļ tiek ieteikts šādiem pacientiem lietot linezolīdu vienīgi tad, kad paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Ieteicamās linezolīda devas jāievada intravenozi divas reizes dienā.
Lietošanas veids: Intravenozai lietošanai.
Infūzijas šķīduma ievadīšanas laiks ir no 30 līdz 120 minūtēm.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret linezolīdu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Linezolīdu nedrīkst lietot pacientiem, kuri lieto jebkādus A vai B monoamīnoksidāzi inhibējošus līdzekļus (piemēram, fenelzīnu, izokarboksazīdu, selegilīnu, moklobemīdu), vai arī ir tos lietojuši pēdējo divu nedēļu laikā.
Gadījumos, kad nav pieejama aparatūra rūpīgai asinsspiediena novērošanai un kontrolei, linezolīdu nedrīkst lietot:
pacientiem ar šādiem klīniskajiem stāvokļiem: nekontrolēta hipertensija, feohromocitoma, karcinoīds, tireotoksikoze, bipolāra depresija, šizoafektīvi traucējumi, akūti apziņas traucējumi;
vienlaicīgi ar sekojošām zālēm: serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem (skatīt 4.4. apakšpunktu), tricikliskajiem antidepresantiem, serotonīna 5‑HT1 receptoru agonistiem (triptāniem), tiešas vai netiešas iedarbības simpatomimētiskiem līdzekļiem (tajā skaitā, adrenerģiskajiem bronhodilatatoriem, pseidoefedrīnu un fenilpropanolamīnu), vazopresīviem līdzekļiem (piemēram, epinefrīnu, norepinefrīnu), dopamīnerģiskiem līdzekļiem (piemēram, dopamīnu, dobutamīnu), petidīnu vai buspironu.
Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati liecina, ka linezolīds un tā metabolīti var izdalīties ar mātes pienu, tāpēc pirms šo zāļu lietošanas un uz visu ārstēšanās laiku jāpārtrauc bērna barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Mielosupresija
Pacientiem, kuri saņēmuši linezolīdu, novērota mielosupresija (tajā skaitā, anēmija, leikopēnija, pancitopēnija un trombocitopēnija). Līdz galam novērotos gadījumos, pārtraucot lietot linezolīdu, hematoloģiskie parametri atgriezās sākotnējā līmenī. Šo efektu rašanās risks ir atkarīgs no terapijas ilguma. Gados vecākiem pacientiem, kuri ārstēti ar linezolīdu, ir lielāks risks attīstīties asins diskrāzijai, nekā gados jaunākiem pacientiem. Trombocitopēnija biežāk rodas pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju neatkarīgi no tā, vai viņiem tiek veikta vai netiek veikta dialīze. Šī iemesla dēļ asinsaina rūpīgi jānovēro pacientiem, kuriem:
iepriekš bijusi anēmija, granulocitopēnija vai trombocitopēnija;
vienlaicīgi tiek lietotas zāles, kas var samazināt hemoglobīna līmeni, samazināt asins šūnu skaitu vai nelabvēlīgi ietekmēt trombocītu skaitu vai to funkcijas;
ir smagas pakāpes nieru mazspēja;
terapijas ilgums pārsniedz 10–14 dienas.
Šādiem pacientiem linezolīdu drīkst nozīmēt tikai tad, ja ir iespējams rūpīgi sekot hemoglobīna līmenim, asins šūnu skaitam un trombocītu skaitam.
Ja linezolīda lietošanas laikā rodas izteikta mielosupresija, terapija jāpārtrauc, ja vien netiek izlemts, ka terapijas turpināšana ir absolūti nepieciešama. Tādā gadījumā pastāvīgi jānovēro asinsaina un jāievieš atbilstoša pacienta stāvokļa uzraudzības sistēma.
Turklāt, visiem pacientiem, kuri saņem linezolīdu, neatkarīgi no tā, kāda viņiem bijusi sākotnējā asinsaina, katru nedēļu ieteicams pārbaudīt pilnu asinsainu (tajā skaitā hemoglobīna līmeni, trombocītu skaitu, kopējo un diferenciālo leikocītu skaitu).
Līdzcietīgas zāļu lietošanas pētījumos, biežāki smagas anēmijas gadījumi tika novēroti pacientiem, kuri saņēma linezolīdu ilgāk nekā maksimāli rekomendētās 28 dienas. Šādiem pacientiem biežāk bija nepieciešama asins pārliešana. Arī pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots par anēmijas gadījumiem, kad bija nepieciešama asins pārliešana - vairumā gadījumu pacientiem, kuri saņēmuši linezolīdu ilgāk nekā 28 dienas.
Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir saņemti ziņojumi par sideroblastiskas anēmijas gadījumiem. Gadījumos, kuros notikuma laiks ir zināms, lielākā daļa pacientu bija lietojuši linezolīdu ilgāk nekā 28 dienas. Pēc linezolīda lietošanas pārtraukšanas lielākā daļa pacientu pilnībā vai daļēji atveseļojās veicot anēmijas ārstēšanu vai bez tās.
Atšķirība mirstībā klīniskajā pētījumā pacientiem ar katetru saistītām grampozitīvām asins infekcijām
Atklātā pētījumā smagi slimiem pacientiem ar intravaskulāro katetru saistītām infekcijām palielināts mirstības risks tika novērots pacientiem, kuri tika ārstēti ar linezolīdu, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma vankomicīna/ dikloksacilīna/ oksacilīna kombināciju [78/363 (21,5 %) salīdzinājumā ar 58/363 (16,0%)]. Galvenais palielinātas mirstības riska faktors bija grampozitīva infekcija ārstēšanas uzsākšanas brīdī. Mirstības rādītāji bija līdzīgi pacientiem ar grampozitīvo organismu izraisītu izolētu infekciju (riska attiecība: 0,96; 95 % ticamības intervāls: 0,58 - 1,59), bet bija ievērojami augstāki (p=0,0162) pacientiem linezolīda terapijas grupā, kuriem sākotnēji bija kāds cits patogēns vai patogēna nebija (riska attiecība 2,48, 95 % ticamības intervāls: 1,38- 4,46). Vislielākā atšķirība novērota terapijas laikā un 7 dienu laika posmā pēc pētāmo zāļu lietošanas pārtraukšanas.
Pētījumu laikā vairāki pacienti linezolīda terapijas grupā ieguva gramnegatīvu infekciju un mira no gramnegatīvas un vairāku mikroorganismu izraisītas infekcijas. Tādēļ komplicētu ādas un mīksto audu infekciju gadījumos linezolīdu drīkst lietot vienīgi pacientiem ar zināmu vai iespējamu līdzesošu gramnegatīvu mikroorganismu izraisītu infekciju, ja cita ārstēšanas izvēle nav iespējama (skatīt 4.1. apakšpunktu). Šādos gadījumos papildus jāuzsāk ārstēšana pret gramnegatīviem mikroorganismiem.
Atšķirība mirstībā klīniskajā pētījumā pacientiem ar katetru saistītām grampozitīvām asins infekcijām
Atklātā pētījumā smagi slimiem pacientiem ar intravaskulāro katetru saistītām infekcijām palielināts mirstības risks tika novērots pacientiem, kuri tika ārstēti ar linezolīdu, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma vankomicīna/ dikloksacilīna/ oksacilīna kombināciju [78/363 (21,5 %) salīdzinājumā ar 58/363 (16,0%)]. Galvenais palielinātas mirstības riska faktors bija grampozitīva infekcija ārstēšanas uzsākšanas brīdī. Mirstības rādītāji bija līdzīgi pacientiem ar grampozitīvo organismu izraisītu izolētu infekciju (riska attiecība: 0,96; 95 % ticamības intervāls: 0,58 - 1,59), bet bija ievērojami augstāki (p=0,0162) pacientiem linezolīda terapijas grupā, kuriem sākotnēji bija kāds cits patogēns vai patogēna nebija (riska attiecība 2,48, 95 % ticamības intervāls: 1,38- 4,46). Vislielākā atšķirība novērota terapijas laikā un 7 dienu laika posmā pēc pētāmo zāļu lietošanas pārtraukšanas.
Pētījumu laikā vairāki pacienti linezolīda terapijas grupā ieguva gramnegatīvu infekciju un mira no gramnegatīvas un vairāku mikroorganismu izraisītas infekcijas. Tādēļ komplicētu ādas un mīksto audu infekciju gadījumos linezolīdu drīkst lietot vienīgi pacientiem ar zināmu vai iespējamu līdzesošu gramnegatīvu mikroorganismu izraisītu infekciju, ja cita ārstēšanas izvēle nav iespējama (skatīt 4.1. apakšpunktu). Šādos gadījumos papildus jāuzsāk ārstēšana pret gramnegatīviem mikroorganismiem.
Ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīta caureja un kolīts
Ir saņemti ziņojumi par ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistītu caureju un kolītu, tajā skaitā, pseidomembranozo kolītu un ar Clostridium difficile saistītu caureju, kas saistīta ar gandrīz visu antibiotisko līdzekļu, tajā skaitā arī linezolīda lietošanu, un tā smaguma pakāpe var svārstīties no vieglas caurejas līdz letālam kolītam. Tādēļ ir svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kuriem attīstās smaga caureja linezolīda lietošanas laikā vai pēc tā lietošanas pārtraukšanas. Ja ir aizdomas vai tiek apstiprināts ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts vai caureja, jāpārtrauc antibiotisko līdzekļu, tajā skaitā linezolīda lietošana, un nekavējoties jāuzsāk atbilstoša terapija. Peristaltiku nomācošu zāļu lietošana šajā situācijā ir kontrindicēta.
Laktacidoze
Ir ziņots, ka pacientiem, kuri lietojuši linezolīdu, novērota laktacidoze. Pacientiem, kuriem linezolīda lietošanas laikā attīstās tādi metabolās acidozes pazīmes un simptomi kā atkārtota slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā, zems bikarbonātu līmenis vai hiperventilācija, jāsaņem neatliekama medicīniskā palīdzība. Ja attīstās laktacidoze, pirms turpmākas linezolīda lietošanas jāizvērtē, vai paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku.
Mitohondriālā disfunkcija
Linezolīds nomāc mitohondriju olbaltumvielu sintēzi. Šī nomākuma rezultātā var rasties tādas blakusparādības kā laktacidoze, anēmija un (optiska un perifēra) neiropātija. Šīs blakusparādības visbiežāk novēro, lietojot zāles ilgāk nekā 28 dienas.
Serotonīna sindroms
Saņemti spontāni ziņojumi par serotonīna sindromu, kas saistīts ar vienlaicīgu linezolīda un serotonerģisku līdzekļu, ieskaitot tādus antidepresantus kā serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI), lietošanu. Vienlaicīga linezolīda un serotonerģisku līdzekļu lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu), izņemot gadījumus, kad šo zāļu vienlaicīga lietošana ir svarīga. Šajos gadījumos pacienti uzmanīgi jānovēro, vai nerodas tādas serotonīna sindroma pazīmes un simptomi kā uztveres traucējumi, drudzis, hiperrefleksija un koordinācijas traucējumi. Ja pazīmes vai simptomi parādās, ārstam jālemj par vienas vai abu zāļu lietošanas pārtraukšanu. Vienlaicīgi lietota serotonerģiskā līdzekļa atcelšanas gadījumā var tikt novēroti atcelšanas simptomi.
Perifēra un optiska neiropātija
Pacientiem, kuri ārstēti ar linezolīdu ir ziņots par perifērās neiropātijas, kā arī optiskās neiropātijas un optiskā neirīta gadījumiem, kas dažos gadījumos progresējuši līdz redzes zudumam. Šie gadījumi galvenokārt bijuši pacientiem, kuri ārstēti ilgāk nekā maksimāli rekomendētās 28 dienas.
Visiem pacientiem jāiesaka ziņot par tādiem redzes traucējumiem kā izmaiņas redzes asumā, izmaiņas krāsu uztverē, neskaidra redze vai redzes lauka defekts. Tādos gadījumos nepieciešama tūlītēja novērtēšana ar acu ārsta konsultāciju, ja nepieciešams. Ja pacienti lieto linezolīdu ilgāk nekā rekomendētās 28 dienas, regulāri jāveic viņu redzes funkcijas pārbaude.
Ja tiek novērota perifēra vai optiska neiropātija, pirms turpmākās linezolīdu lietošanas jāizvērtē, vai paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku.
Palielināts neiropātiju rašanās risks var būt pacientiem, kuri saņem vai nesen ir saņēmuši antibakteriālos līdzekļus tuberkulozes ārstēšanai.
Krampji
Pacientiem, kuri ārstēti ar linezolīdu, ziņots par krampjiem. Vairums gadījumu tika ziņots pacientiem ar krampjiem anamnēzē vai krampju riska faktoriem. Pacientiem jāiesaka informēt savu ārstu, ja viņiem agrāk bijuši krampji.
Monoamīnoksidāzes inhibitori
Linezolīds ir neselektīvs monoamīnoksidāzes inhibitors (MAOI) ar atgriezenisku iedarbību, tomēr devās, kādās to lieto antibakteriālai terapijai, tam nav nekādas antidepresīvas iedarbības. Pagaidām ir ļoti maz pētīta zāļu mijiedarbība un linezolīda lietošanas drošums pacientiem, kuriem pamatslimības vai vienlaicīgi lietoto zāļu dēļ MAO inhibīcija var būt bīstama. Tādēļ, linezolīda lietošana nav ieteicama, ja nav iespējama pacienta rūpīga novērošana un kontrole (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Lietošana kopā ar uzturu, kas bagāts ar tiramīnu
Pacients jāinformē, ka nedrīkst lietot lielu daudzumu produktu, kas bagāti ar tiramīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Superinfekcija
Klīniskajos pētījumos nav izvērtēta linezolīda terapijas ietekme uz normālo floru.
Antibiotisko līdzekļu lietošanas rezultātā dažkārt savairojas pret antibiotiskajiem līdzekļiem nejutīgi mikroorganismi. Piemēram, no klīnisko pētījumu dalībniekiem, kuri saņēmuši ieteicamās linezolīda devas, apmēram 3 % pacientu pētījuma gaitā attīstījās ar šo zāļu lietošanu saistīta kandidoze. Ja terapijas laikā rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši ārstēšanas pasākumi.
Īpašas pacientu grupas
Īpaši piesardzīgi linezolīds lietojams pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju, turklāt tikai tad, ja paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Pacientiem ar smagu aknu mazspēju linezolīdu ieteicams lietot tikai tad, ja paredzamais ieguvums atsver teorētisko risku (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Fertilitātes traucējumi
Pieaugušiem žurku tēviņiem linezolīds pie iedarbības, kas ir apmēram tāda pati kā sagaidāmā iedarbība cilvēkam, izraisīja atgriezeniskus fertilitātes traucējumus un patoloģiskas pārmaiņas spermatozoīdu morfoloģijā. Linezolīda iespējamā ietekme uz vīrieša reproduktīvo sistēmu nav zināma (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Klīniskie pētījumi
Linezolīda lietošanas drošums un efektivitāte, lietojot to ilgāk par 28 dienām, nav pētīti.
Kontrolētos klīniskajos pētījumos netika iesaistīti pacienti ar diabētiskiem pēdas bojājumiem, izgulējumiem, išēmiskiem bojājumiem, smagiem apdegumiem vai gangrēnu. Tāpēc pieredze linezolīda lietošanā šo stāvokļu ārstēšanai ir ierobežota.
Palīgvielas
Katrs ml šķīduma satur 45,67 mg glikozes (glikozes monohidrāta veidā) vai 13700 mg glikozes (glikozes monohidrāta veidā) katrā devā (300 ml). Tas jāņem vērā pacientiem ar cukura diabētu vai citiem medicīniskiem stāvokļiem, kas saistīti ar glikozes nepanesību. Katrs ml šķīduma satur arī 0,38 mg (114 mg/300 ml) nātrija. Tas jāņem vērā pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Monoamīnoksidāzes inhibitori
Linezolīds ir neselektīvs monoamīnoksidāzes inhibitors (MAOI) ar atgriezenisku iedarbību. Pagaidām ir ļoti maz pētīta zāļu mijiedarbība un linezolīda lietošanas drošums pacientiem, kuriem pamatslimības vai vienlaicīgi lietoto zāļu dēļ MAO inhibīcija var būt bīstama. Tādēļ, linezolīda lietošana nav ieteicama, ja nav iespējama pacienta rūpīga novērošana un kontrole (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Potenciāla mijiedarbība, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos
Veseliem, normotensīviem brīvprātīgiem linezolīda ietekmē pastiprinājās pseidoefedrīna un fenilpropanolamīna hidrohlorīda izraisītais asinsspiedienu paaugstinošais efekts. Linezolīda lietošana vienlaicīgi ar pseidoefedrīnu vai fenilpropanolamīnu izraisīja sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos vidēji par 30−40 mmHg, kamēr, lietojot linezolīdu vienu pašu, sistoliskais spiediens paaugstinājās tikai par 11−15 mmHg, lietojot tikai pseidoefedrīnu vai fenilpropanolamīnu, − par 14−18 mmHg un, lietojot placebo par 8−11 mmHg. Līdzīgi pētījumi ar hipertensijas pacientiem nav veikti. Ieteicams uzmanīgi pielāgot devu zālēm ar vazopresīvu iedarbību, ieskaitot dopamīnerģiskos līdzekļus, lai iegūtu vēlamo atbildes reakciju, ja šīs zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar linezolīdu.
Potenciāla serotonerģiska mijiedarbība
Potenciālā mijiedarbība ar dekstrometorfānu pētīta veseliem brīvprātīgajiem. Indivīdi saņēma dekstrometorfānu (divas 20 mg devas ar 4 stundu intervālu) vienu pašu vai kombinācijā ar linezolīdu. Veseliem indivīdiem, kuri saņēma linezolīdu kombinācijā ar dekstrometorfānu, serotonīna sindroma izpausmes (apjukums, delīrijs, nemiers, trīce, pietvīkums, svīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra) netika novērotas.
Pēcreģistrācijas pieredze: ziņots par vienu gadījumu, kad pacientam, lietojot linezolīdu vienlaicīgi ar dekstrometorfānu, novērotas serotonīna sindroma izpausmes, kas izzuda, pārtraucot abu zāļu lietošanu.
Klīniskajā praksē saņemti ziņojumi par serotonīna sindromu, lietojot linezolīdu vienlaicīgi ar serotonerģiskiem līdzekļiem, ieskaitot tādus antidepresantus kā selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI). Tādēļ, neskatoties uz to, ka šo zāļu vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu), pacientu, kuriem ārstēšana ar linezolīdu un serotonerģisku līdzekli ir būtiska, aprūpe ir aprakstīta 4.4. apakšpunktā.
Lietošana kopā ar uzturu, kas bagāts ar tiramīnu
Nav novērota būtiska nomācoša reakcija indivīdiem, kuri saņēma linezolīdu un mazāk par 100 mg tiramīna. Tas liecina, ka pilnīgi pietiek ar to, ka pacients linezolīda terapijas laikā ierobežo uztura un dzērienu, kas bagāti ar tiramīnu, patēriņu (mazāk lieto, piemēram, nobriedušu sieru, rauga ekstraktus, nedestilētus alkoholiskos dzērienus un fermentētos sojas pupiņu produktus, kā sojas mērce).
Zāles, kuras metabolizē citohroms P450
Linezolīda metabolismā praktiski nepiedalās citohroma P450 (CYP) enzīmu sistēma, un tas nenomāc nevienu no klīniski nozīmīgām cilvēka CYP izoformām (1A2, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1, 3A4). Linezolīds arī neinducē P450 izoenzīmus žurkām. Tādēļ linezolīda lietošanas gadījumā CYP450 ierosināta zāļu mijiedarbība nav sagaidāma.
Rifampicīns
Rifampicīna ietekme uz linezolīda farmakokinētiku tika pētīta sešpadsmit veseliem brīvprātīgiem pieaugušiem vīriešiem, lietojot linezolīdu pa 600 mg divas reizes dienā 2,5 dienas ar vai bez rifampicīna pa 600 mg vienu reizi dienā 8 dienas. Rifampicīns samazināja linezolīda Cmax un AUC attiecīgi vidēji par 21 % [90 % TI, 15, 27] un 32% [90 % TI, 27, 37]. Šīs mijiedarbības mehānisms un klīniskais nozīmīgums nav zināms.
Varfarīns
Linezolīda terapijai tā līdzsvara koncentrācijas fāzē pievienojot varfarīnu, tos ievadot vienlaicīgi, par 10 % samazinājās vidējā maksimālā INR un par 5 % samazinājās INR AUC. Tā kā nav pietiekamu datu par pacientiem, kuri lieto kā varfarīnu, tā linezolīdu, tad nav iespējams novērtēt, vai šai atradnei ir klīniska nozīme un, ja tā vispār ir.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Informācija par linezolīda lietošanu grūtniecēm ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pastāv potenciāls risks cilvēkam.
Linezolīdu grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien nav absolūtas nepieciešamības, proti, potenciālais ieguvums atsver teorētisko risku.
Barošana ar krūti
Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka linezolīds un tā metabolīti var izdalīties mātes pienā, un tādēļ pirms zāļu lietošanas un uz visu ārstēšanās laiku jāpārtrauc barot bērnu ar krūti.
Fertilitāte
Pētījumos ar dzīvniekiem linezolīds izraisīja fertilitātes traucējumus (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pacienti jābrīdina par iespējamo reiboni vai redzes traucējumu simptomiem (kā aprakstīts 4.4. un 4.8. apakšpunktā) linezolīda lietošanas laikā, un tāpēc jāiesaka šo simptomu rašanās gadījumā nevadīt transportlīdzekli un neapkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Zemāk esošajā tabulā ir uzskaitītas blakusparādības atbilstoši to sastopamības biežumam, pamatojoties uz cēloņsakarību datiem no klīniskajiem pētījumiem, kuros iesaistīti vairāk nekā 2000 pieaugušo, un kuri saņēma ieteiktās linezolīda devas līdz pat 28 dienas.
Visbiežāk ziņots par caureju (8,4 %), galvassāpēm (6,5 %), sliktu dūšu (6,3 %) un vemšanu (4%).
Visbiežākās ar šo zāļu lietošanu saistītās blakusparādības, kuru dēļ tika pārtraukta terapija, bija galvassāpes, caureja, slikta dūša un vemšana. Blakusparādību dēļ terapiju pārtrauca apmēram 3 % pacientu.
Citas blakusparādības, kas novērotas pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, ir iekļautas tabulā ar sastopamības biežumu „Nav zināmi”, jo patieso sastopamības biežumu pēc pieejamiem datiem nevar noteikt.
Linezolīda terapijas laikā novērotas un ziņotas par zemāk minētajām nevēlamajām blakusparādībām un sastopamības biežuma klasifikācijai izmantots šāds iedalījums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Orgānu sistēmu klase
Bieži
(≥1/100 līdz <1/10)
Retāk
(≥1/1 000 līdz <1/100)
Reti
(≥1/10 000 līdz <1/1 000)
Nav zināmi
(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)
Infekcijas un infestācijas
Kandidoze, mutes dobuma kandidoze, maksts kandidoze, sēnīšinfekcijas
Vaginīts
Ar antibiotisko līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, tajā skaitā pseidomembranozais kolīts*
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Anēmija*†
Leikopēnija*, neitropēnija, trombocitopēnija*, eozinofīlija
Pancitopēnija*
Mielosupresija*, sideroblastiska anēmija*
Imūnās sistēmas traucējumi
Anafilakse
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hiponatriēmija
Laktacidoze*
Psihiskie traucējumi
Bezmiegs
Nervu sistēmas traucējumi
Galvassāpes, izmainīta garšas sajūta (metāliska garša mutē), reibonis
Krampji*,
hipoestēzija, parestēzija
Serotonīna sindroms**, perifēra neiropātija*
Acu bojājumi
Neskaidra redze*
Izmaiņas redzes lauka uztverē*
Optiska neiropātija*, optisks neirīts*, redzes zudums*, izmaiņas redzes asumā*, izmaiņas krāsu uztverē*
Ausu un labirinta bojājumi
Tinnīts
Sirds funkcijas traucējumi
Aritmija (tahikardija)
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Hipertensija
Pārejošas išēmiskas lēkmes, flebīts, tromboflebīts
Kuņģa- zarnu trakta traucējumi
Caureja, slikta dūša, vemšana, lokālas vai vispārīgas sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija
Pankreatīts, gastrīts, vēdera uzpūšanās, sausums mutē, glosīts, šķidra vēdera izeja, stomatīts, mēles krāsas pārmaiņas vai bojājumis
Virspusējas zobu krāsas pārmaiņas
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Novirzes aknu funkcionālajās analīzes, paaugstināts ASAT, ALAT vai sārmainās fosfatāzes līmenis
Paaugstināts kopējā bilirubīna līmenis
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nieze, izsitumi
Nātrene, dermatīts, pastiprināta svīšana
Bullozi ādas bojājumi, piemēram Stīvensa - Džonsona sindroms un toksiska epidermas nekrolīze, angioedēma, alopēcija
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Paaugstināts urīnvielas slāpekļa līmenis
Nieru mazspēja, paaugstināts kreatinīna līmenis, poliūrija
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Vulvovagināli traucējumi
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Drudzis, lokalizētas sāpes
Drebuļi, vājums, sāpes injekcijas vietā, pastiprināta slāpju sajūta
Izmeklējumi
Bioķīmiskie testi
Paaugstināts ZBL, kreatīnkināzes, lipāzes, amilāzes vai postprandiālās glikozes līmenis. Pazemināts kopējā proteīna, albumīna, nātrija vai kalcija līmenis. Paaugstināts vai pazemināts kālija vai bikarbonātu līmenis.
Hematoloģija
Palielināts neitrofīlu vai eozinofīlu skaits. Pazemināts hemoglobīna līmenis, hematokrīta līmenis vai sarkano asins šūnu skaits. Palielināts vai pazemināts trombocītu vai balto asins šūnu skaits.
Bioķīmiskie testi
Paaugstināts nātrija vai kalcija līmenis. Pazemināts postprandiālās glikozes līmenis. Paaugstināts vai pazemināts hlorīda daudzums.
Hematoloģija
Palielināts retikulocītu skaits.
Samazināts neitrofīlu skaits.
* Skatīt 4.4. apakšpunktu.
** Skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu.
† Skatīt zemāk.
Sekojošas linezolīda izraisītās blakusparādības retos gadījumos tika uzskatītas par nopietnām: lokālas sāpes vēderā, pārejošas išēmiskas lēkmes un hipertensija.
† Kontrolētos klīniskajos pētījumos, lietojot linezolīdu līdz pat 28 dienām, anēmiju novēroja 2 % pacientu. Pacientiem līdzcietīgas zāļu lietošanas programmā ar dzīvībai bīstamām infekcijām un pavadošām blakus saslimšanām, anēmija tika novērota 2,5 % (33/1326) pacientu, kuri saņēma linezolīdu ≤ 28 dienas, salīdzinājumā ar 12,3 % (53/430) pacientu, kuri ārstēti > 28 dienas. Attiecība, kad zāļu izraisītas nopietnas anēmijas gadījumā bija nepieciešama asins pārliešana, bija 9 % (3/33) gadījumos, kad pacienti tika ārstēti ≤ 28 dienas un 15 % (8/53) gadījumos, kad terapija bija > 28 dienas.
Pediatriskā populācija
Drošuma dati, kas iegūti klīniskajos pētījumos ar vairāk nekā 500 pediatriskiem pacientiem (vecumā no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam), neuzrāda atšķirības linezolīda drošuma profilā pediatriskiem pacientiem un pieaugušiem pacientiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/../" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Specifisks antidots nav zināms.
Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem, tomēr var būt noderīga tālāk sniegtā informācija.
Ieteicama uzturoša aprūpe, vienlaicīgi uzturot glomerulāro filtrāciju. Ar hemodialīzes palīdzību 3 stundās tiek izvadīti apmēram 30% no linezolīda devas. Nav pieejama informācija par linezolīda izvadīšanu ar peritoneālās dialīzes vai hemoperfūzijas palīdzību. Abi linezolīda galvenie metabolīti arī tiek daļēji izvadīti ar hemodialīzes palīdzību.
Toksicitātes pazīmes, kas tika novērotas žurkām, lietojot 3000 mg/kg dienā, bija samazināta aktivitāte un ataksija, turpretim suņiem, kuri saņēma 2000 mg/kg dienā, radās vemšana un trīce.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi, citi antibakteriālie līdzekļi.
ATĶ kods: J01XX08
Vispārīgs raksturojums
Linezolīds ir sintētisks antibakteriāls līdzeklis, kas pieder pie jaunas antibakteriālo līdzekļu grupas klases – oksazolidinoniem. In vitro tam piemīt aktivitāte pret aerobiem grampozitīviem mikroorganismiem un anaerobiem mikroorganismiem. Linezolīds selektīvi nomāc mikroorganismu olbaltumvielu sintēzi ar unikāla darbības mehānisma palīdzību. Tas piesaistās pie baktēriju ribosomām (konkrēti, pie 50S apakšvienības 23S fragmenta), un neļauj veidoties sākotnējam funkcionālajam 70S kompleksam, kurš ir būtisks translācijas procesa komponents.
Staphylococcus aureus gadījumā linezolīda pēcantibiotiskais efekts (PAE) in vitro ir apmēram 2 stundas. Dzīvnieku modeļos in vivo PAE bija 3,6 stundas Staphylococcus aureus gadījumā un 3,9 stundas Streptococcus pneumoniae gadījumā. Pētījumos ar dzīvniekiem galvenais farmakodinamikas efektivitātes rādītājs bija laiks, kāds nepieciešams, lai linezolīda koncentrācija plazmā pārsniegtu minimālo infekcijas ierosinātājus mikroorganismus inhibējošo koncentrāciju (MIK).
Antibakteriālās aktivitātes spektrs
Eiropas pretmikrobu jutības testēšanas komitejas (EUCAST) noteiktie minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIK) robežvērtības norādītas zemāk.
EUCAST ieteikumi (10.03.2017, v 7.1)
Jutīgs
Rezistents
Staphylococcus sugas
≤ 4 mg/l
>4 mg/l
Enterococcus sugas
≤ 4 mg/l
>4 mg/l
Streptococcus A, B, C un G grupa*
≤ 2 mg/l
>4 mg/l
Streptococcus pneumoniae
≤ 2 mg/l
>4 mg/l
Ar sugu nesaistītās MIK robežvērtības1
≤ 2 mg/l
>4 mg/l
* Nejutīgi izolāti ir sastopami reti vai arī par tiem nav ziņots. Jebkura šāda izolāta identifikācija un antibakteriālās jutības tests ir jāapstiprina un izolāts jānosūta uz atsauces laboratoriju.
1 Šīs robežvērtības ir piemērojamas tikai gadījumos, kad sugai raksturīgās robežvērtības nav zināmas vai arī nav citu ieteikumu (slīpsvītra vai piezīme) sugām specifiskajās tabulās.
Jutība
Iegūtās rezistences sastopamība atsevišķām sugām var atšķirties ģeogrāfiski un dažādos laika posmos, un ieteicams iegūt vietējo informāciju par rezistenci, īpaši ārstējot smagas infekcijas. Nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar ekspertiem, ja vietējā rezistences sastopamība liek apšaubīt šo zāļu lietošanas lietderību vismaz dažu infekciju ārstēšanai.
Kategorija
Jutīgie mikroorganismi
Grampozitīvie aerobi:
Enterococcus faecalis
Enterococcus faecium*
Staphylococcus aureus*
Koagulāzes negatīvi stafilokoki
Streptococcus agalactiae*
Streptococcus pneumoniae*
Streptococcus pyogenes*
C grupas streptokoki
G grupas streptokoki
Grampozitīvie anaerobi:
Clostridium perfringens
Peptostreptococcus anaerobius
Peptostreptococcus sugas
Rezistentie mikroorganismi
Haemophilus influenzae
Moraxella catarrhalis
Neisseria sugas
Enterobacteriaceae
Pseudomonas sugas
* Pierādīta klīniskā efektivitāte jutīgiem izolātiem apstiprinātām klīniskām indikācijām.
Linezolīdam in vitro piemīt zināma aktivitāte pret Legionella, Chlamydia pneumoniae un Mycoplasma pneumoniae, tomēr nav pietiekamu datu, lai apliecinātu klīnisko efektivitāti.
Rezistence
Krusteniskā rezistence
Linezolīdam raksturīgs savs, no citām antibiotisko līdzekļu grupām atšķirīgs darbības mehānisms. In vitro pētījumi ar klīniskiem izolātiem (tajā skaitā stafilokokiem, kas rezistenti pret meticilīnu, enterokokiem, kas rezistenti pret vankomicīnu un streptokokiem, kas rezistenti pret eritromicīnu) liecina, ka linezolīds parasti ir aktīvs pret mikroorganismiem, kuri ir rezistenti pret vienas vai vairāku grupu antibakteriālajiem līdzekļiem.
Rezistence pret linezolīdu ir saistīta ar punktveida mutācijām rRNS fragmentā 23S.
Līdzīgi citiem antibiotiskajiem līdzekļiem, lietojot linezolīdu pacientiem ar grūti ārstējamām infekcijām un/vai ilgstoši, novērota sekojoša jutības samazināšanās pret linezolīdu. Ziņots par enterokoku, Staphylococcus aureus un koagulāzes negatīvu stafilokoku rezistences gadījumiem pret linezolīdu. Parasti tie bija saistīti ar ilgstošas terapijas kursiem un protēžu materiālu vai nedrenētu abscesu klātbūtni. Ja slimnīcā tiek konstatēti pret antibiotiskiem līdzekļiem rezistenti mikroorganismi, svarīgi aktivizēt infekcijas kontroles pasākumus.
Informācija par klīniskajiem pētījumiem
Pētījumi pediatriskā populācijā
Atklātā pētījumā bērniem vecumā no dzimšanas līdz 11 gadu vecumam tika salīdzināta linezolīda (10 mg/kg ik pēc 8 stundām) efektivitāte salīdzinājumā ar vankomicīnu (10-15 mg/kg ik pēc 6-24 stundām) tādu infekciju ārstēšanai, ko izraisa paredzami vai pierādīti rezistenti grampozitīvi mikroorganismi (ieskaitot nozokomiālu pneimoniju, komplicētas ādas un zemādas struktūras infekcijas, ar katetru lietošanu saistītu bakterēmiju, nezināmas izcelsmes bakterēmiju un citas infekcijas). Klīniskās izārstēšanās koeficients klīniski vērtētajā populācijā bija attiecīgi 89,3 % (134/150) un 84,5 % (60/71) linezolīdam un vankomicīnam (95 % TI: -4,9, 14,6).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Linezolid Norameda galvenokārt satur s-linezolīdu, kas ir bioloģiski aktīvs un metabolisma rezultātā veido neaktīvus atvasinājumus.
Uzsūkšanās
Iekšķīgas lietošanas gadījumā linezolīda uzsūkšanās ir ātra un intensīva. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 2 stundu laikā pēc devas lietošanas. Linezolīda absolūtā biopieejamība (gan pēc iekšķīgas lietošanas, gan pēc intravenozas ievadīšanas, kā konstatēts krusteniskā pētījumā) ir pilnīga (apmēram 100 %). Uztura uzņemšana būtiski neietekmē uzsūkšanos, un zāļu uzsūkšanās, lietojot suspensiju iekšķīgai lietošanai, ir praktiski tāda pati kā lietojot apvalkotās tabletes.
Ievadot intravenozi pa 600 mg divas reizes dienā, līdzsvara koncentrācijas fāzē linezolīda Cmax un Cmin (vidējā un [SD]) plazmā bija attiecīgi 15,1 [2,5] mg/l un 3,68 [2,68] mg/l.
Citā pētījumā, iekšķīgi lietojot pa 600 mg divas reizes dienā un sasniedzot līdzsvara koncentrācijas līmeni, linezolīda Cmax un Cmin bija attiecīgi 21,2 [5,8] mg/l un 6,15 [2,94] mg/l. Līdzsvara koncentrācijas līmenis tiek sasniegts terapijas otrajā dienā.
Izkliede
Veseliem pieaugušiem līdzsvara koncentrācijas apstākļos izkliedes tilpums vidēji ir apmēram 40-50 litri, kas ir tuvu kopējam ūdens daudzumam organismā. Apmēram 31 % saistās ar plazmas olbaltumvielām, turklāt neatkarīgi no zāļu koncentrācijas plazmā.
Pētījumos ar nelielu skaitu brīvprātīgo tika noteikta linezolīda koncentrācija dažādos ķermeņa šķidrumos pēc vairākkārtējām devām. Linezolīda koncentrācija siekalās un sviedros salīdzinājumā ar koncentrāciju plazmā bija attiecīgi 1,2:1,0 un 0,55:1,0. Koncentrācija plaušu alveolu epitēliju klājošā šķidrumā attiecībā pret koncentrāciju alveolu šūnās, mērot Cmax līdzsvara koncentrācijas apstākļos bija attiecīgi 4,5:1,0 un 0,15:1,0. Nelielā pētījumā, ievadot vairākas devas pacientiem ar ventrikuloperitoneālo šuntu un neiekaisušiem smadzeņu apvalkiem, linezolīda koncentrācija cerebrospinālajā šķidrumā attiecībā pret Cmax plazmā bija 0,7:1,0.
Biotransformācija
Linezolīds tiek metabolizēts galvenokārt morfolīna gredzena oksidācijas ceļā, kā rezultātā veidojas divi neaktīvi atvērta cikla karbonskābes atvasinājumi. Šie metabolīti ir aminoetoksietiķskābe (PNU-142300) un hidroksietilglicīns (PNU-142586). Cilvēka organismā pārsvarā veidojas hidroksietilglicīna (PNU-142586) metabolīts un, kā tiek uzskatīts, tas notiek bez enzīmu piedalīšanās. Aminoetoksietiķskābes (PNU-142300) metabolīts konstatējams mazākā daudzumā. Nelielos daudzumos konstatējami vēl citi neaktīvi metabolīti.
Eliminācija
Pacientiem ar normālu nieru darbību, kā arī pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru mazspēju līdzsvara koncentrācijas apstākļos linezolīds no organisma izdalās galvenokārt ar urīnu kā PNU-142586 (40 %), sākotnējās zāles (30 %) un metabolīts PNU-142300 (10 %). Izkārnījumos sākotnējās zāles praktiski nav nosakāmas, kamēr metabolītu PNU-142586 un PNU 142300 formā atrodami attiecīgi apmēram 6 % un 3 % no devas. Linezolīda eliminācijas pusperiods ir apmēram 5-7 stundas.
Apmēram 65 % no linezolīda kopējā klīrensa nav saistīti ar nieru klīrensu. Palielinoties linezolīda devai, klīrensā novērojama neliela nelinearitāte. Tas, jādomā, ir tādēļ, ka pie augstākas linezolīda koncentrācijas samazinās nieru klīrenss un ar nierēm nesaistītais klīrenss. Tomēr atšķirības klīrensā ir tik mazas, ka tās neietekmē šķietamo eliminācijas pusperiodu.
Īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru mazspēju
Pēc vienas, atsevišķas 600 mg devas lietošanas pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (t.i., kreatinīna klīrenss <30 ml/min) divu galveno linezolīda metabolītu koncentrācija plazmā palielinājās 7−8 reizes. Turpretim sākotnējo zāļu AUC nepalielinājās. Kaut arī zināms daudzums galveno linezolīda metabolītu tiek izvadīti ar hemodialīzes palīdzību, tomēr pēc vienas 600 mg devas ievadīšanas metabolītu koncentrācija plazmā pēc dialīzes saglabājās ievērojami augstāka nekā tā bija pacientiem ar normālu nieru darbību un pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru mazspēju.
24 pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju, no kuriem 21 pacientam regulāri tika veikta hemodialīze, pēc vairāku dienu ilgas linezolīda lietošanas divu galveno tā metabolītu koncentrācija plazmā bija apmēram 10 reizes augstāka nekā pacientiem ar normālu nieru darbību. Linezolīda maksimālā koncentrācija plazmā neatšķīrās.
Šo novērojumu klīniskā nozīme nav pierādīta, jo pagaidām ir pārāk maz datu par drošumu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Pacienti ar aknu mazspēju
Ierobežots datu daudzums liecina, ka pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu mazspēju (t.i., Child-Pugh A un B kategorija) linezolīda farmakokinētika, kā arī PNU-142300 un PNU-142586 līmenis nemainās. Linezolīda farmakokinētika pacientiem ar smagas pakāpes aknu mazspēju (t.i., Child-Pugh C kategorija) nav pētīta. Tomēr sakarā ar to, ka linezolīds tiek metabolizēts neenzimātiska procesa ceļā, nav sagaidāms, ka aknu darbības traucējumi varētu būtiski ietekmēt tā metabolismu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija (<18 gadus veci pacienti)
Nav pietiekamu datu par linezolīda drošumu un efektivitāti bērniem un pusaudžiem (<18 gadus veciem pacientiem), tādēļ linezolīdu nav ieteicams lietot šajā vecuma grupā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Lai izstrādātu drošas un efektīvas dozēšanas rekomendācijas, ir nepieciešami turpmāki pētījumi. Farmakokinētiskos pētījumos pēc vienas devas, kā arī vairāku devu lietošanas bērniem (vecumā no 1 nedēļas līdz 12 gadiem) linezolīda klīrenss (rēķinot atbilstoši ķermeņa masai [kg]) bija lielāks nekā pieaugušajiem, taču tas samazinājās, palielinoties vecumam.
Bērniem vecumā no 1 nedēļas līdz 12 gadiem, lietojot 10 mg/kg ik pēc 8 stundām dienā, tika sasniegta gandrīz tāda pati iedarbība kā pieaugušiem, lietojot 600 mg divas reizes dienā.
Jaundzimušajiem līdz 1. dzīves nedēļai linezolīda sistēmiskais klīrenss (rēķinot atbilstoši ķermeņa masai [kg]) strauji palielinājās pirmās dzīves nedēļas laikā. Tādēļ jaundzimušajiem, kuri saņēma 10 mg/kg ik pēc 8 stundām dienā, vislielākā sistēmiskā iedarbība bija 1. dienā pēc piedzimšanas. Tomēr pirmajā dzīves nedēļā, lietojot rekomendētās devas, pārmērīga uzkrāšanās nav paredzama, jo klīrenss šajā periodā strauji palielinās.
Pusaudžiem (12 līdz 17 gadus veciem), linezolīda farmakokinētika bija tāda pati kā pieaugušajiem, lietojot 600 mg devu. Tādēļ pusaudžiem, lietojot 600 mg ik pēc 12 stundām dienā, iedarbība būs tāda pati kā pieaugušajiem, lietojot tādas pašas devas.
Pediatriskiem pacientiem ar ventrikuloperitoneālu šuntu, kuriem tika lietoti 10 mg/kg linezolīda ik pēc 12 stundām vai ik pēc 8 stundām, tika novērota atšķirīga linezolīda koncentrācija cerebrospinālajā šķidrumā (CŠ) pēc vienas devas vai atkārtotu linezolīda devu lietošanas. Terapeitiskā koncentrācija CŠ netika sasniegta vai uzturēta nepārtraukti. Tādēļ linezolīds nav ieteicams empīriskai terapijai pediatriskiem pacientiem ar centrālās nervu sistēmas infekcijām.
Gados vecāki pacienti
Linezolīda farmakokinētika pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem, būtiski neatšķiras.
Sievietes
Pārrēķinot attiecībā pret ķermeņa masu, sievietēm, salīdzinājumā ar vīriešiem, ir nedaudz mazāks linezolīda izkliedes tilpums un par apmēram 20 % mazāks vidējais klīrenss. Koncentrācija plazmā sievietēm ir relatīvi augstāka, kas daļēji var būt saistīts ar ķermeņa masas atšķirībām. Tā kā linezolīda eliminācijas pusperiods sievietēm būtiski neatšķiras no šī rādītāja vīriešiem, tad nav sagaidāms, ka zāļu koncentrācija plazmā viņām varētu būt ievērojami augstāka par koncentrācijām, kuras tiek labi panestas, un tādēļ devu pielāgošana nav nepieciešama.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Linezolīds žurku tēviņiem, pie iedarbības, kas līdzvērtīga iedarbībai cilvēkam, izraisa fertilitātes un reproduktīvo spēju samazinājumu. Dzimumnobriedušiem dzīvniekiem šie efekti bija atgriezeniski. Turpretim neatgriezeniski tie bija jauniem dzīvniekiem, kuri gandrīz visu dzimumnobriešanas periodu bija saņēmuši linezolīdu. Pieaugušiem žurku tēviņiem sēkliniekos bija konstatējama patoloģiska spermas morfoloģija un epiteliālo šūnu hipertrofija un hiperplāzija sēklinieku piedēkļos. Novērots, ka linezolīds žurkām nelabvēlīgi ietekmē spermatozoīdu nobriešanu. Papildterapija ar testosteronu nespēja novērst linezolīda ietekmi uz fertilitāte. Suņiem, kuri tika ārstēti 1 mēnesi, netika novērota sēklinieku hipertrofija, kaut arī tika novērtas priekšdziedzera, sēklinieku un sēklinieku piedēkļu masas izmaiņas.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar pelēm un žurkām, pie iedarbības, kas radīja 4 reizes lielāku iedarbību nekā paredzamā iedarbība cilvēkam vai tai ekvivalenta, teratogēna iedarbība netika novērota. Tomēr līdzīgas linezolīda koncentrācijas bija toksiskas peļu mātītēm un izraisīja embriju bojāejas gadījumu skaita palielināšanos, arī visa metiena bojāeju, un augļu ķermeņa masas samazināšanos, kā arī palielinātu ģenētisko noslieci uz patoloģisku krūšu kaula formu attīstību šīm peļu sugām. Žurku mātītēm nelielas pakāpes toksicitāte radās pie iedarbības, kas bija mazāka par klīniski sagaidāmo iedrabību. Novērota neliela toksicitāte dzīvnieku augļiem, kas izpaudās ar samazinātu ķermeņa masu, aizkavētu krūšu kaula osifikāciju, samazinātu mazuļu izdzīvošanas spēju un nelielu ar malnutrīciju saisstītu atpalicību attīstībā. Kad šie mazuļi pieauga un tika pāroti, novēroja biežāku, no devas atkarīgu un atgriezenisku augļu bojāeju pirms implantācijas ar atbilstošu auglīguma kritumu. Trušiem samazināta augļa masa tika novērota vienīgi mātītes toksicitātes gadījumā (klīniskie simptomi, samazināta ķermeņa masas palielināšanās un uztura patēriņš) pie zema iedarbības līmeņa (0,06 reizes salīdzinot ar paredzamo iedarbību cilvēkam), balstoties uz AUC. Sugas ir zināmas kā jutīgas pret antibiotisko līdzekļu iedarbību.
Žurku mātītēm zīdīšanas periodā linezolīds un tā metabolīti izdalās ar pienu koncentrācijās, kas ir augstākas par koncentrāciju žurku mātīšu plazmā.
Novērots, ka žurkām un suņiem linezolīds izraisa atgriezenisku mielosupresiju.
Žurkām, lietojot linezolīdu iekšķīgi 6 mēnešus ar devu 80 mg/kg/dienā, novēroja neatgriezenisku, minimālu līdz mērenu aksonālu sēžas nerva deģenerāciju. Minimāla sēžas nerva deģenerācija tika novērota arī vienam tēviņam šajā devas līmenī pēc 3 mēnešu ilgas lietošanas, veicot nekropsiju. Lai konstatētu pierādījumus redzes nerva deģenerācijai, morfoloģiski precīzi tika izvērtēti perfūzijā fiksētie audi. Minimāla līdz mērena redzes nerva deģenerācija bija novērojama 2 no 3 žurku tēviņiem pēc 6 mēnešu zāļu lietošanas, bet tieša saistība ar zālēm bija apšaubāma dēļ šīs atradnes akūtās izpausmes un asimetriskās izplatības. Novērotā redzes nerva deģenerācija bija mikroskopiski salīdzināma ar spontānu vienpusēju redzes nerva deģenerāciju, kas tika novērota vecākām žurkām, un varētu būt saistīta ar pamata patoloģisko izmaiņu saasināšanos.
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti, neliecina par īpašu risku cilvēkam, izņemot iedarbību, kas minēta citos šī zāļu apraksta apakšpunktos. Kancerogenitātes/onkogenitātes pētījumi nav veikti tādēļ, ka zāles tiek lietotas īsu laiku un tām nepiemīt genotoksiska iedarbība.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Glikoze (glikozes monohidrāta veidā)
Nātrija citrāts (E331)
Citronskābe (E330)
Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai) (E524)
Sālsskābe (pH pielāgošanai) (E507)
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Šķīdumam citas vielas pievienot nedrīkst. Ja linezolīds jāievada vienlaicīgi ar citām zālēm, katras zāles ievada atsevišķi, ievērojot to lietošanas instrukciju. Ja ar vienu infūzijas sistēmu secīgi ievada vairākas zāles, sistēma pirms un pēc linezolīda ievadīšanas jāizskalo ar saderīgu infūzijas šķīdumu (skatīt 6.6. apakšpunktu).
Linezolīda šķīdums infūzijām ir fizikāli nesaderīgs ar šādām vielām: amfotericīnu B, hlorpromazīna hidrohlorīdu, diazepāmu, pentamidīna izetionātu, eritromicīna laktobionātu, fenitoīna nātrija sāli un sulfometoksazolu/ trimetoprimu. Turklāt tas ir ķīmiski nesaderīgs ar ceftriaksona nātrija sāli.
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Pirms atvēršanas
2 gadi.
Pēc atvēršanas/atšķaidīšanas
Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte ir pierādīta 24 stundas temperatūrā līdz 25°C un 2°C - 8°C.
No mikrobioloģijas viedokļa, ja vien atvēršanas/ izšķīdināšanas/ atšķaidīšanas metodes neizslēdz mikrobioloģiskā piesārņojuma risku, šīs zāles jālieto nekavējoties. Ja tās nelieto nekavējoties, par uzglabāšanas ilgumu lietošanas laikā un uzglabāšanas apstākļiem ir atbildīgs lietotājs.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Līdz lietošanai uzglabāt oriģinālā iepakojumā (aizsargapvalkā un kartona kastītē), lai pasargātu no gaismas.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
PVH nesaturošs poliolefīna maiss (300 ml) alumīnija aizsargapvalkā ar pieslēgvietas caurulīti un noskrūvējamu savienotāju.
Katra kartona kastīte satur 5 vai 30 maisus.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Tikai vienreizējai lietošanai.
Aizsargapvalks jānoņem tikai pirms maisa satura lietošanas. Pēc tam, stingri saspiežot maisu, pārbaudiet, vai tam nav sūce. Ja maisam ir sūce, nelietojiet to, jo iespējams, ka saturs vairs nav sterils. Pirms lietošanas šķīdums jāpārbauda vizuāli, un ievadīt drīkst tikai dzidru šķīdumu bez redzamām daļiņām.
Nelietot šos maisus sērijveida savienojumos. Neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina. Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Daļēji izlietotos maisus nedrīkst pievienot atkārtoti.
Linezolīda šķīdums infūzijām ir saderīgs ar šādiem šķīdumiem: 5% glikozes šķīdums intravenozām infūzijām, 0,9% nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām, Ringera-laktāta šķīdums injekcijām (Hartmana šķīdums injekcijām) - 24 stundas, uzglabājot temperatūrā līdz 25°C vai temperatūrā 2°C - 8°C.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
UAB Norameda, Meistrų 8a, Vilnius LT02189, Lietuva
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2017.gada septembrī.
SASKAŅOTS ZVA 19-10-2017
EQ PAGE 1
EQ PAGE 1