Zofistar Plus 30 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C
Zofenoprilum calcium Hydrochlorothiazidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
13-0177-04
13-0177
Menarini-Von Heyden GmbH, Germany; A. Menarini Manufacturing Logistic and Services s.r.l., Italy
23-MAR-18
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
30 mg/12,5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Menarini International Operations Luxembourg S.A., Luxembourg
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Zofistar Plus 30 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
Zofenoprilum calcium/Hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcija. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir Zofistar Plus, un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Zofistar Plus lietošanas
3. Kā lietot Zofistar Plus
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Zofistar Plus
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Zofistar plus, un kādam nolūkam to lieto
Zofistar Plus sastāvā ir aktīvās vielas – 30 mg zofenoprila kalcija sāls un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Zofenoprila kalcija sāls ir sirds un asinsvadu zāles, kas pieder pie asinsspiedienu pazeminošo zāļu grupas, ko sauc par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem.
Hidrohlortiazīds ir urīndzenošs līdzeklis, kas darbojas, palielinot izdalītā urīna daudzumu.
Zofistar Plus lieto viegli vai mēreni paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai, kad tikai ar zofenoprilu to nevar pietiekami kontrolēt.
2. Kas Jums jāzina pirms Zofistar plus lietošanas
Nelietojiet Zofistar Plus šādos gadījumos:
ja esat 3. vai vēlākā grūtniecības mēnesī (arī grūtniecības sākumā vēlams izvairīties no Zofistar Plus lietošanas – skatīt punktā par grūtniecību);
ja Jums ir alerģija pret zofenoprila kalcija sāli vai hidrohlortiazīdu, vai kādu citu šo zāļu sastāvdaļu (norādītas 6. punktā);
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem (līdzīgiem hidrohlortiazīdam, kas ir sulfonamīdu atvasinājums);
ja Jums agrāk bijusi alerģiska reakcija pret kādu citu AKE inhibitoru, piemēram, pret kaptoprilu vai enalaprilu;
ja Jums agrāk bijis stiprs pietūkums un nieze sejas, deguna un kakla apvidū (angioedēma) saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju vai Jums ir iedzimta/idiopātiska angioedēma (straujš ādas, audu, gremošanas trakta un citu orgānu pietūkums);
ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks;
ja Jums ir smagi aknu vai nieru darbības traucējumi;
ja Jums ir sašaurinātas nieru artērijas;
Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Zofistar Plus lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:
aknu vai nieru darbības traucējumi;
paaugstināts asinsspiediens, ko izraisījusi nieru slimība vai nieru artērijas sašaurināšanās (renovaskulāra hipertensija);
nesen pārstādīta niere;
tiek veikta dialīze;
tiek veikta ZBL aferēze (procedūra, kas līdzīga nieru dialīzei un attīra asinis no kaitīgā holesterīna);
pārmērīgi augsts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs aldosteronisms) vai pazemināts hormona aldosterona līmenis asinīs (hipoaldosteronisms);
sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai sirds sieniņu sabiezējums (hipertrofiska kardiomiopātija);
vai agrāk bijusi psoriāze (ādas slimība, kam raksturīgi zvīņaini, rozā plankumi);
saņemat desensibilizācijas terapiju (‘alerģijas injekcijas’) pret kukaiņu kodumiem;
sistēmas sarkanā vilkēde (imūnsistēmas – organisma aizsargsistēmas – traucējums);
bieži zems kālija līmenis asinīs, īpaši, ja ciešat no pagarināta QT intervāla sindroma (novirze EKG) vai lietojat sirds glikozīdus (palīdz sirdij sūknēt asinis);
cukura diabēts;
stenokardija vai traucējumi, kas ietekmē galvas smadzeņu darbību, jo pazemināts asinsspiediens var izraisīt sirdstrieku (infarktu) vai trieku (insultu);
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
- angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
- aliskirēnu.
ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, var būt palielināts angioedēmas risks:
- racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;
- zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu);
- vildagliptīnu – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai; ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Zofistar Plus lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
Ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Zofistar Plus šādos gadījumos”.
Zofistar Plus sastāvā esošais hidrohlortiazīds var izraisīt palielinātu ādas jutību pret saules gaismu vai mākslīgo UV gaismu. Pārtrauciet Zofistar Plus lietošanu un paziņojiet ārstam, ja ārstēšanās laikā Jums rodas izsitumi, niezoši plankumi vai jūtīga āda (skatīt arī 4. punktu).
Antidopinga tests: Zofistar Plus var izraisīt pseidopozitīvu antidopinga testa rezultātu.
Pēc Zofistar Plus lietošanas Jūsu asinsspiediens var pazemināties pārmērīgi, īpaši pēc pirmās devas (vairāk tas iespējams, ja lietojat arī urīndzenošus līdzekļus, ja organisms ir zaudējis pārāk daudz šķidruma vai ievērojat mazsāls diētu). Ja tā notiek, nekavējoties pasakiet ārstam un atgulieties uz muguras (skatīt arī 4. punktu).
Ja jums tiek veikta operācija, pirms narkozes saņemšanas pasakiet anesteziologam, ka lietojat Zofistar Plus. Tas viņam palīdzēs operācijas laikā kontrolēt Jūsu asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu.
Jums jāizstāsta ārstam, ja ir aizdomas par (vai varētu iestāties) grūtniecība. Zofistar Plus nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot no 3. grūtniecības mēneša, jo tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, lietojot šajā laikā (skatiet punktā par grūtniecību).
Bērni un pusaudži
Nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo tas varētu nebūt droši.
Citas zāles un Zofistar Plus
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Noteikti pasakiet ārstam, ja lietojat:
kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošos diurētiskos līdzekļus un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai); ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, un heparīnu zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai);
citas zāles, kas ietekmē ķīmisko vielu daudzumu asinīs (adrenokortikotropo hormonu – AKTH –, ko lieto, lai veicinātu dažu hormonu izdali organismā, amfotericīnu B injekcijās, karbenoksolonu, stimulējošos caurejas līdzekļus);
litiju (lieto garastāvokļa traucējumu ārstēšanai);
anestēzijas līdzekļus;
narkotiskas zāles (piemēram, morfīnu);
antipsihotiskas zāles (lieto šizofrēnijas un līdzīgu slimību ārstēšanai);
tricikliskos antidepresantus, piemēram, amitriptilīnu un klomipramīnu;
barbiturātus (lieto trauksmes, bezmiega un krampju ārstēšanai);
citas zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu un asinsvadus paplašinošus līdzekļus (to vidū bēta blokatorus, alfa blokatorus un urīndzenošus līdzekļus, piemēram, hidrohlortiazīdu, furosemīdu, torasemīdu).
Ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Zofistar Plus šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);
nitroglicerīnu un citus nitrātus, ko lieto pret sāpēm krūtīs (stenokardiju);
antacīdos līdzekļus, arī cimetidīnu (lieto grēmu/dedzināšanas un kuņģa čūlas ārstēšanai);
ciklosporīnu (lieto pēc orgānu pārstādīšanas) un citus imūnsupresantus (zāles, kas nomāc organisma imūnsistēmas aizsargspējas);
zāles podagras ārstēšanai (piemēram, probenecīdu, sulfīnpirazonu un allopurinolu);
insulīnu un perorālos pretdiabēta līdzekļus;
citostatiskos līdzekļus (lieto, lai ārstētu vēzi vai slimības, kas ietekmē organisma imūnsistēmas aizsargspējas);
kortikosteroīdus (spēcīgas pretiekaisuma zāles);
prokaīnamīdu (lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);
nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL, piemēram, aspirīnu vai ibuprofēnu);
simpatomimētiskos līdzekļus (zāles, kas ietekmē nervu sistēmu, to vidū arī tādas, ko lieto astmas un siena drudža ārstēšanai, un kateholamīnus, piemēram, adrenalīnu);
kalcija sāļus;
sirds glikozīdus (palīdz sirdij sūknēt asinis);
holestiramīnu un kolestipola sveķus (lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai);
zāles muskuļu atslābināšanai (piemēram, tubokurarīnu);
amantadīnu (pretvīrusu zāles);
racekadotrilu (lieto pret caureju), zāles, ko lieto, lai izvairītos no pārstādīta orgāna atgrūšanas un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu), un vildagliptīnu (lieto cukura diabēta ārstēšanai). Var palielināties angioedēmas risks.
Zofistar Plus kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Zofistar Plus var lietot gan ēšanas laikā, gan tukšā dūšā, taču tabletei vienmēr jāuzdzer ūdens.
Alkohols pastiprina Zofistar Plus hipotensīvo (asinsspiedienu pazeminošo) iedarbību. Lūdziet ārsta padomu par alkohola lietošanu ārstēšanas laikā ar šīm zālēm.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ārstam vajadzētu ieteikt Jums pārtraukt Zofistar Plus lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai līdzko uzzināt, ka grūtniecība iestājusies. Ārsts Zofistar Plus vietā ieteiks Jums citas zāles.
Zofistar Plus nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo iespējams nopietns kaitējums bērnam, ja šīs zāles tiek lietotas pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti
Ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Zofistar Plus nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ārsts var izvēlēties jums citu ārstēšanu, ja vēlaties barot ar krūti, īpaši, jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Šīs zāles var izraisīt reiboni vai nogurumu. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet iekārtas.
Zofistar Plus satur laktozi
Šo zāļu sastāvā ir laktoze (piena cukurs). Ja zināt, ka jums ir kādu cukuru nepanesamība, sazinieties ar ārstu pirms šo zāļu lietošanas.
3. Kā lietot Zofistar plus
Vienmēr lietojiet Zofistar Plus tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.
Ieteicamā Zofistar Plus deva ir viena tablete dienā.
Zofistar Plus var lietot vai nu ēšanas laikā, vai tukšā dūšā. Tabletei vēlams uzdzert ūdeni.
Dalījuma līnija paredzēta, tikai lai tableti varētu sadalīt uz pusēm, ja Jums ir grūti to norīt.
Ja esat vecāks par 65 gadiem un jums ir nieru darbības traucējumi, Zofistar Plus var nebūt jums piemērots (skatīt arī 2. punktā “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Šīs zāles nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.
Ja esat lietojis Zofistar Plus vairāk nekā noteikts
Ja nejauši ieņemat pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu (ņemot līdzi visas atlikušās tabletes, iepakojuma kastīti vai šo instrukciju, ja iespējams).
Biežākie pārdozēšanas simptomi ir pazemināts asinsspiediens ar ģīboni (hipotensija), ļoti lēna sirdsdarbība (bradikardija), asins ķīmiskā sastāva (elektrolītu) pārmaiņas, nieru darbības traucējumi, pastiprināta urīna izdalīšanās un tās izraisīts šķidruma zudums organismā, slikta dūša un miegainība, muskuļu spazmas, sirds ritma traucējumi (īpaši, ja lietojat arī sirds glikozīdus vai zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai).
Ja esat aizmirsis lietot Zofistar Plus
Ja esat aizmirsis ieņemt devu, lietojiet nākamo devu, līdzko atceraties. Taču, ja tuvu ir jau nākamās devas lietošanas brīdis, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet nākamo paredzēto normālo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja pārtraucat lietot Zofistar Plus
Vienmēr pirms Zofistar Plus terapijas pārtraukšanas konsultējieties ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, arī Zofistar Plus var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Zofistar Plus klīniskajos pētījumos ziņots par turpmāk minētajām blakusparādībām.
Bieži vērojamas blakusparādības (var skart ne vairāk kā 1 no 10 pacientu):
reibonis;
galvassāpes;
klepus.
Retāk vērojamas blakusparādības (var skart ne vairāk kā 1 no 100 pacientu):
spējš pietūkums, īpaši lūpu, vaigu, plakstiņu, mēles, aukslēju, balsenes pietūkums ar iespējamu pēkšņi apgrūtinātu elpošanu (angioedēma). Ja jums rodas kāds no šiem simptomiem, tas nozīmē, ka jums ir smaga alerģija pret Zofistar Plus. Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība vai ievietošana slimnīcā;
infekcija;
bronhīts;
kakla iekaisums;
holesterīna un/vai citu lipīdu līmeņa paaugstināšanās asinīs, paaugstināts glikozes, kālija, urīnskābes, kreatinīna un aknu enzīmu līmenis asinīs;
pazemināts kālija līmenis asinīs;
bezmiegs;
miegainība, ģībonis, muskuļu stīvums (hipertonija);
stenokardija, sirdstrieka (miokarda infarkts), priekškambaru plandīšanās, sirdsklauves;
pietvīkums, zems asinsspiediens, augsts asinsspiediens;
slikta dūša, gremošanas traucējumi, gastrīts, smaganu iekaisums, sausums mutē, sāpes vēderā;
ādas slimība ar zvīņainiem, rozā plankumiem (psoriāze), pinnes, sausa āda, nieze, nātrene;
muguras sāpes;
pastiprināta urinēšana (poliūrija);
vispārējs vājums (astēnija), gripai līdzīgi simptomi, perifēra tūska (parasti ap potītēm);
impotence.
Papildus tām blakusparādībām, par ko ziņots Zofistar Plus lietošanas gadījumā, tālāk minētās blakusparādības novērotas zofenoprila kalcija sāls un/vai citu AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, tāpēc iespējamas arī Zofistar Plus lietošanas gadījumā:
nogurums (nespēks). Stipri pazemināts asinsspiediens ārstēšanas sākumā vai devas palielināšanas laikā ar reiboni, redzes traucējumiem, ģīboni, kā arī asinsspiediena pazemināšanās pieceļoties;
sāpes krūtīs, muskuļu sāpes un/vai krampji;
apziņas traucējumi, pēkšņs reibonis, pēkšņi redzes traucējumi vai vājums, un/vai pieskāriena sajūtas zudums vienā ķermeņa pusē (tranzitora išēmiska lēkme vai insults);
pavājināta nieru darbība, diennaktī izdalītā urīna daudzuma pārmaiņa, olbaltumvielas urīnā (proteinūrija);
vemšana, caureja, aizcietējums;
alerģiskas ādas reakcijas ar lobīšanos, apsārtumu, atslāņošanos un čūlošanos (toksiska epidermas nekrolīze), psoriāzes pastiprināšanās, matu izkrišana (alopēcija);
pastiprināta svīšana;
garastāvokļa pārmaiņa, depresija;
mainīta ādas jutība, piemēram, dedzināšana, durstīšana vai tirpšana (parestēzija);
līdzsvara traucējumi, apjukums, troksnis ausīs, garšas sajūtas traucējumi, redzes miglošanās;
apgrūtināta elpošana, elpceļu sašaurināšanās plaušās (bronhu spazmas), sinusīts, iesnas vai aizlikts deguns (rinīts), mēles iekaisums (glosīts);
ādas dzelte, aknu vai aizkuņģa dziedzera iekaisums (hepatīts, pankreatīts), zarnu aizsprostojums (ileuss);
asins analīžu rezultātu, piemēram, sarkano asinsķermenīšu, balto asinsķermenīšu vai trombocītu skaita, pārmaiņa vai visu asins šūnu skaita samazināšanās (pancitopēnija). Sazinieties ar ārstu, ja atklājat, ka Jums vieglāk rodas zilumi vai ir neizskaidrojams kakla iekaisums vai drudzis;
paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs;
anēmija sarkano asinsķermenīšu sabrukšanas dēļ (hemolītiskā anēmija), kas var rasties, ja ciešat no G6FD (glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes) deficīta.
Par turpmāk minētajām blakusparādībām nav ziņots Zofistar Plus klīniskajos pētījumos, taču par tām ziņots hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā, tāpēc tās iespējamas arī Zofistar Plus lietošanas gadījumā:
traucēta jaunu asins šūnu veidošanās kaulu smadzenēs (kaulu smadzeņu mazspēja);
drudzis, vispārēja alerģiska reakcija (anafilaktiska reakcija);
organisma šķidruma daudzuma samazināšanās (atūdeņošanās) un asins ķīmisko elementu (elektrolītu) daudzuma pārmaiņa, podagra, cukura diabēts, metabolā alkaloze;.
apātija, nervozitāte, nemiers;
krampji, apziņas traucējumi, koma, parēze;
viss izskatās dzeltens (ksantopsija), tuvredzības pastiprināšanās, samazināta asaru izdalīšanās;
vertigo (reibonis);
sirds ritma traucējumi (aritmijas), izmaiņas elektrokardiogrammā;
trombu veidošanās vēnās (tromboze) un embolija, asinsrites kolapss (šoks);
respiratorais distress, plaušu iekaisums (pneimonīts), fibrozu audu veidošanās plaušās (intersticiāla plaušu slimība), šķidruma uzkrāšanās plaušās (plaušu tūska);
slāpes, ēstgribas zudums (anoreksija), zarnu kustību apstāšanās (paralītisks ileuss), pārmērīgs gāzu daudzums kuņģī, siekalu dziedzeru iekaisums (sialadenīts), paaugstināts amilāzes (aizkuņģa dziedzera fermenta) daudzums asinīs (hiperamilazēmija), žultspūšļa iekaisums (holecistīts);
sārti plankumi uz ādas (purpura), pastiprināta ādas jutība pret saules gaismu, izsitumi (īpaši uz sejas) un/vai plankumains apsārtums, kas var izraisīt rētu veidošanos (ādas sarkanā vilkēde), asinsvadu iekaisums, kas izraisa audu atmiršanu (nekrotizējošs vaskulīts);
akūta nieru mazspēja (ar samazinātu urīna veidošanos un šķidruma un šlakvielu uzkrāšanos organismā), saistaudu iekaisums nierēs (intersticiāls nefrīts), glikoze urīnā;
biežums “nav zināmi”: ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Zofistar plus
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30oC.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un plāksnītes pēc ”EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Vienmēr glabājiet tabletes oriģinālajā iepakojumā.
Zāles nedrīkst izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Zofistar Plus satur
Aktīvās vielas ir 30 mg zofenoprila kalcija sāls un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Citas sastāvdaļas ir šādas:
- tabletes kodols: mikrokristāliska celuloze, laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, hipromeloze, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts;
- tabletes apvalks: Opadry Pink 02B24436 (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171), makrogols 400, sarkanais dzelzs oksīds (E 172)), makrogols 6000.
(Skatīt 2. punktā “Zofistar Plus satur laktozi”)
Zofistar Plus ārējais izskats un iepakojums
Zofistar 30 mg/12,5 mg tabletes ir pasteļsarkanas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās. Tabletes ir iepakojumā pa 14, 28, 30, 50, 56, 90 vai 100 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Menarini International Operations Luxembourg S.A.
1, Avenue de la Gare, L-1611
Luxembourg, Luksemburga
Ražotājs
A. Menarini Manufacturing Logistics and Services S.r.l.
Campo di Pile, L’Aquila (AQ), 67100, Itālija
Menarini – Von Heyden GmbH
Leipziger Strasse 7-13
01097 – Dresden, Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrija: Zofenil Plus
Bulgārija: Zofen Plus
Dānija: Zofenil Plus
Igaunija: Zofistar Plus
Somija: Zofenil Comp
Francija: Zofenilduo
Vācija: Zofenil Plus
Grieķija: Zofepril-Plus
Īrija: Zofenil Plus
Itālija: Zozide
Islande: Zofenil Comp
Latvija: Zofistar Plus
Lietuva: Zofistar Plus
Luksemburga: Zofenil Plus
Norvēģija: Zofenil Comp
Polija: Zofenil Plus
Portugāle: Zofenil Plus
Rumānija: Zomen Plus 30 mg/12.5 mg comprimate filmate
Slovākija: Zofaril Plus
Slovēnija: Tenzopril HCT
Spānija: Zofenil Diu
Nīderlande: Zofil HCTZ
Lielbritānija: Zozide
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2019. gada maijā.
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
13-0177_PL_LV_033 PAGE \* MERGEFORMAT 1. lpp.
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Zofistar Plus 30 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 28,7 mg zofenoprila 30 mg zofenoprila kalcija sāls (zofenoprilum calcium) veidā un 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
katra apvalkotā tablete satur 56,20 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete
Pasteļsarkanas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas, 9 mm tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.
Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Vieglas vai vidēji smagas arteriālās hipertensijas ārstēšana.
Šī fiksētā devas kombinācija indicēta pacientiem, kuriem asinsspiediens nevar pietiekami kontrolēt tikai ar zofenoprilu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušajiem
Pirms pārejas uz fiksētās devas kombināciju ieteicams titrēt atsevišķo sastāvdaļu (t. i., zofenoprila un hidrohlortiazīda) devu.
Klīniski atbilstošos gadījumos var apsvērt pāreju tieši no monoterapijas uz fiksēto devu kombināciju.
Pacienti, kuriem nav hipovolēmijas vai sāļu deficīta
Parastā efektīvā deva ir viena tablete vienu reizi dienā.
Pacienti, kuriem ir aizdomas par hipovolēmiju vai sāļu deficītu
Zofistar Plus nav ieteicams lietot.
Gados vecāki cilvēki (vecāki par 65 gadiem)
Gados vecākiem cilvēkiem ar normālu kreatinīna klīrensu deva nav jāpielāgo.
Gados vecākiem cilvēkiem ar samazinātu kreatinīna klīrensu (mazāku par 45 ml/min) Zofistar Plus nav ieteicams lietot.
Zinot kreatinīna līmeni serumā, kreatinīna klīrensu var aprēķināt pēc Kokrofta-Golta formulas.
(140 – vecums) x ķermeņa masa (kg)
CrCl (ml/min) =
72 x kreatinīna līmenis serumā (mg/dl)
Pēc šīs formulas var aprēķināt kreatinīna klīrensu vīriešiem. Sievietēm iegūtais rezultāts jāreizina ar 0,85.
Pediatriskā populācija
Zofistar Plus lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav pierādīta.
Tādēļ to nav ieteicams lietot.
Nieru darbības traucējumi un dialīze
Hipertensijas pacientiem ar vieglas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 45 ml/min) var lietot tādu pašu Zofistar Plus devu vienu reizi dienā kā pacientiem ar normālu nieru darbību.
Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 45 ml/min) tā lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) Zofistar Plus ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Hipertensijas slimniekiem, kuriem tiek veikta dialīze, Zofistar Plus lietošana nav ieteicama.
Aknu darbības traucējumi
Hipertensijas slimniekiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, kad sasniegta 30 mg zofenoprila monoterapijas deva, var lietot tādu pašu devu kā pacientiem ar normālu aknu darbību.
Hipertensijas slimniekiem ar smagu aknu mazspēju Zofistar Plus lietošana ir kontrindicēta.
Lietošanas veids
Zofistar Plus jālieto vienu reizi dienā vai nu ēšanas laikā, vai neatkarīgi no ēdienreizēm.
Lai atvieglotu norīšanu, tabletes var sadalīt divās daļās un norīt vienu tabletes pusi pēc otras parakstītajā lietošanas laikā.
4.3. Kontrindikācijas
Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
Paaugstināta jutība pret zofenoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru.
Paaugstināta jutība pret hidrohlortiazīdu vai citiem sulfonamīdu atvasinājumiem.
Paaugstināta jutība pret kādu no 6.1. apakšpunktā minētajām palīgvielām.
Anamnēzē angioedēma pēc AKE inhibitora lietošanas.
Lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Zofistar Plus lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Iedzimta/idiopātiska angioedēma.
Smagi aknu darbības traucējumi.
Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).
Abpusēja nieru artērijas stenoze vai vienīgās nieres artērijas stenoze.
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Zofistar Plus lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
ZOFENOPRILS
Hipotensija
Tāpat kā citi AKE inhibitori, Zofistar Plus var izraisīt izteiktu asinsspiediena pazemināšanos, īpaši pēc pirmās devas lietošanas, lai gan slimniekiem ar nekomplicētu hipertensiju simptomātiska hipotensija attīstās reti.
Tā biežāk attīstās pacientiem, kuriem ir hipovolēmija un elektrolītu samazināšanās diurētisko līdzekļu lietošanas, samazināta sāls patēriņa, dialīzes, caurejas vai vemšanas dēļ, vai arī pacientiem ar smagu renīn-atkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar sirds mazspēju un ar to saistītu nieru mazspēju vai bez tās novērota simptomātiska hipotensija. Vairāk tā iespējama pacientiem ar smagākas pakāpes sirds mazspēju, par ko liecina lielas cilpas diurētiku devas, hiponatriēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi.
Pacientiem ar palielinātu simptomātiskas hipotensijas risku ārstēšana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā, vēlams slimnīcā, ar mazām devām un rūpīgu devu titrēšanu. Ja iespējams, sākot ārstēšanu ar Zofistar Plus, uz laiku jāpārtrauc ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem.
Tas attiecas arī uz pacientiem, kuriem ir stenokardija vai cerebrovaskulāra slimība un kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās varētu izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Ja attīstās hipotensija, pacients jānogulda. Var būt nepieciešama cirkulējošā tilpuma atjaunošana, intravenozi ievadot fizioloģisko sāls šķīdumu. Neskatoties uz hipotensijas attīstību pēc sākumdevas lietošanas, turpmāk zāļu devu var piesardzīgi palielināt.
Pacienti ar renovaskulāru hipertensiju
Ārstējot pacientus ar renovaskulāru hipertensiju un abpusēju nieru artēriju stenozi vai ar vienīgās nieres artērijas stenozi ar AKE inhibitoriem, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors. Nieru funkcijas pasliktināšanās var izpausties tikai ar nelielām kreatinīna līmeņa pārmaiņām serumā pat pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi.
Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk slimnīcā stingrā medicīniskā uzraudzībā ar mazām devām, deva jāpalielina uzmanīgi un jākontrolē nieru darbība.
Pacienti ar nieru mazspēju
Terapijas laikā rūpīgi jākontrolē nieru darbība. Lietojot AKE inhibitorus, ziņots par nieru mazspējas gadījumiem, galvenokārt, pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi. Dažiem pacientiem bez iepriekš diagnosticētas nieru slimības palielinājās atlieku slāpekļa un kreatinīna koncentrācija asinīs, īpaši lietojot preparātu vienlaicīgi ar diurētisku līdzekli. Var būt jāsamazina atsevišķo sastāvdaļu deva. Pirmās terapijas nedēļās ieteicams rūpīgi kontrolēt nieru darbību.
Pacienti, kuriem veic dialīzi
Pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze ar augsti caurlaidīgām poliakrilnitrila membrānām (piemēram, AN 69) un kuri tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, dažu minūšu laikā pēc hemodialīzes sākšanas var attīstīties anafilaktoīdas reakcijas, piemēram, sejas pietūkums, pietvīkums, hipotensija un dispnoja. Ieteicams izmantot citu membrānu vai citas antihipertensīvas zāles.
Zofenoprila efektivitāte un drošums pacientiem ar miokarda infarktu, kuriem veic hemodialīzi, nav pierādīti. Tādēļ šiem pacientiem zāles nedrīkst lietot.
Pacienti, kuriem veic ZBL aferēzi
Pacientiem, kurus ārstē ar AKE inhibitoru un kuriem veic ZBL aferēzi ar dekstrāna sulfātu, var attīstīties anafilaktoīdas reakcijas, līdzīgi kā pacientiem, kuriem veic hemodialīzi ar augsti caurlaidīgām membrānām (skatīt iepriekš). Šiem pacientiem ieteicams lietot citas grupas antihipertensīvas zāles.
Anafilaktiskas reakcijas desensitizācijas laikā vai pēc kukaiņu kodumiem
Reti pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā (piemēram, ar plēvspārņu indi), vai pēc kukaiņu kodumiem attīstās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem no šīm reakcijām varēja izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitora lietošanu, bet pēc nejaušas atkārtotas zāļu lietošanas tās parādījās atkal. Tāpēc pacientiem, kuri tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem un kuriem tiek veiktas šādas desensibilizācijas procedūras, jāievēro piesardzība.
Nieru transplantācija
Nav pieredzes par Zofistar Plus lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija. Tāpēc šādiem pacientiem Zofistar Plus lietošana nav ieteicama.
Primārais aldosteronisms
Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna – angiotenzīna sistēmu. Tādēļ zofenoprilu lietot nav ieteicams.
Paaugstināta jutība/Angioedēma
Ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem var attīstīties sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēma, kas biežāk rodas pirmajās ārstēšanas nedēļās. Tomēr retos gadījumos smaga angioedēma var attīstīties pēc ilgstošas ārstēšanas ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru. Ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un jāaizstāj ar citas antihipertensīvo zāļu grupas līdzekli.
Mēles, uzbalseņa vai balsenes angioedēma var būt letāla. Jāveic neatliekama ārstēšana, tostarp, bet ne tikai, nekavējoties zemādā jāievada adrenalīna šķīdums 1:1000 (0,3 – 0,5 ml) vai lēnām intravenozi jāievada 1 mg/ml adrenalīna (atšķaidot saskaņā ar norādījumiem), rūpīgi kontrolējot EKG un asinsspiedienu. Pacientu nepieciešams hospitalizēt un jānovēro vismaz 12 – 24 stundas. Pacientu nedrīkst izrakstīt no slimnīcas, līdz simptomi nav pilnīgi izzuduši.
Pat tādos gadījumos, kad tūska skar tikai mēli bez elpošanas traucējumiem, pacientiem var būt nepieciešama uzraudzība, jo var nepietikt ar prethistamīna līdzekļu un kortikosteroīdu terapiju.
Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori melnādainiem pacientiem angioedēmu izraisa biežāk nekā citu rasu pārstāvjiem.
Pacientiem ar angioedēmu anamnēzē, kas nav bijusi saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks, AKE inhibitoru terapijas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu Kontrindikācijas).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc Zofistar Plus pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar Zofistar Plus drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Klepus
Ārstēšanas laikā ar AKE inhibitoriem var attīstīties sauss un neproduktīvs klepus, kas izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāņem vērā klepus diferenciāldiagnozē.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana bijusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestatisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (reizēm) līdz nāvei. Šī sindroma mehānisms nav izprasts. Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai stipri paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāatrodas atbilstošā medicīniskā uzraudzībā.
Kālija līmenis serumā
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Taču pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un/vai pacientiem, kuri lieto kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, kas pazīstams arī kā trimetoprims/sulfametoksazols, un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus, var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Operācija/narkoze
AKE inhibitori var izraisīt hipotensiju vai pat hipotensīvo šoku pacientiem, kuriem veic lielu ķirurģisku iejaukšanos, vai narkozes laikā, jo tie var bloķēt angiotenzīna II veidošanos sekundāri kompensatorai renīna atbrīvošanai. Ja nav iespējams pārtraukt AKE inhibitora lietošanu, rūpīgi jākontrolē intravaskulārais un plazmas tilpums.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
AKE inhibitori uzmanīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, un no to lietošanas jāizvairās kardiogēna šoka un hemodinamiski nozīmīgas obstrukcijas gadījumā.
Neitropēnija/agranulocitoze
Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, ziņots par neitropēniju/agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju. Neitropēnijas risks ir atkarīgs no devas, zāļu veida un pacienta klīniskā stāvokļa. Neitropēnija reti novērota pacientiem, kuriem slimība norit bez sarežģījumiem, bet tā var attīstīties pacientiem ar zināmu nieru mazspējas pakāpi, īpaši kolagēnas asinsvadu slimības, piemēram, sistēmas sarkanās vilkēdes, sklerodermijas, dēļ un veicot ārstēšanu ar imūnsupresīvām zālēm, allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai pacientiem ar šo komplicējošo faktoru kombināciju. Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja pret intensīvu ārstēšanu ar antibiotikām.
Ja zofenoprilu lieto šādiem pacientiem, pirms ārstēšanas, ik pēc 2 nedēļām ārstēšanas gaitā pirmajos 3 zofenoprila terapijas mēnešos un periodiski pēc tam ietiecams noteikt leikocītu skaitu un asins ainu. Ārstēšanas laikā visiem pacientiem jānorāda ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm (piemēram, kakla iekaisumu, drudzi), kad jānosaka diferenciālais leikocītu skaits. Ja tiek atklāta neitropēnija (neitrofilu skaits nepārsniedz 1000/mm3) vai par to ir aizdomas, zofenoprila un citu vienlaicīgi lietoto zāļu (skatīt 4.5. apakšpunktu) lietošana ir jāpārtrauc.
Psoriāze
Pacientiem ar psoriāzi AKE inhibitori jālieto piesardzīgi.
Proteinūrija
Var attīstīties proteinūrija, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai lietojot relatīvi lielas AKE inhibitoru devas. Pacientiem, kuriem iepriekš bijusi nieru slimība, pirms ārstēšanas un periodiski pēc tam jānosaka proteīns urīnā (ar teststrēmeli pirmajā rīta urīna porcijā).
Cukura diabēta slimnieki
Cukura diabēta slimniekiem, kuri iepriekš ārstēti ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmajos ārstēšanas mēnešos ar AKE inhibitoru stingri jākontrolē glikēmijas līmenis (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Litijs
Litija un Zofistar Plus kombināciju parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā citi angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, zofenoprils melnādainiem cilvēkiem var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu nekā citu rasu pārstāvjiem.
Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori melnādainiem pacientiem biežāk izraisa angioneirotisku tūsku nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.
Grūtniecība
AKE inhibitoru lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Ja vien AKE inhibitoru terapijas turpināšana netiek uzskatīta par ļoti svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāsāk alternatīva antihipertensīvā terapija, kurai ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Diagnosticējot grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem jāpārtrauc nekavējoties, un, ja tas ir atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
HIDROHLORTIAZĪDS
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru slimību iespējama tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu izraisīta azotēmija. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem šī aktīvā viela var uzkrāties, Ja parādās progresējoša nieru bojājuma pazīmes, par ko liecina slāpekli saturošo vielmaiņas galaproduktu koncentrācijas palielināšanās asinīs, terapija uzmanīgi jāpārskata, apsverot diurētiskā līdzekļa lietošanas pārtraukšanas nepieciešamību.
Aknu darbības traucējumi
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi uzmanīgi lietojami pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību, jo nelielas šķidruma un elektrolītu līdzsvara pārmaiņas var izraisīt aknu komu.
Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu
Tiazīdu terapija var samazināt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama insulīna un perorālo
hipoglikēmisko līdzekļu devas pielāgošana (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tiazīdu terapijas laikā
var izpausties latents cukura diabēts.
Tiazīdu diurētisko līdzekļu terapija saistās ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos. Noteiktiem pacientiem tiazīdu terapija var paātrināt hiperurikēmijas un/vai podagras rašanos.
Elektrolītu līdzsvara traucējumi
Periodiski jānosaka elektrolītu līmenis serumā, tāpat kā jebkuram pacientam, kurš saņem diurētisku līdzekli.
Tiazīdi, tostarp hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi). Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu brīdinošie simptomi ir sausuma sajūta mutē, slāpes, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nespēks, hipotensija, oligūrija, tahikardija un kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, slikta dūša vai vemšana.
Lai gan tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas gadījumā iespējama hipokaliēmija, vienlaicīga ārstēšana ar zofenoprilu var mazināt diurētiskā līdzekļa izraisito hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks ir lielāks pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem, kuriem ir intensīva diurēze, pacientiem, kuri saņem perorāli elektrolītus nepietiekamā daudzumā, kā arī pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem kortikosteroīdu vai AKTH terapiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pacientiem ar tūskām karstā laikā var rasties dilūcijas hiponatriēmija. Hlorīda deficīts parasti ir mērens, un tā ārstēšana parasti nav nepieciešama.
Tiazīdi var mazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu un izraisīt pārejošu un nelielu kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā, ja nav diagnosticēti kalcija metabolisma traucējumi. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireoidismu. Pirms epitēlijķermenīšu funkciju noteikšanas jāpārtrauc tiazīdu lietošana.
Konstatēts, ka tiazīdi palielina magnija izdalīšanos ar urīnu, kas var izraisīt hipomagniēmiju.
Sistēmiskā sarkanā vilkēde
Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas gadījumā ziņots par sistēmiskās vilkēdes paasināšanos vai aktivēšanos.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms. Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Antidopinga tests
Šo zāļu sastāvā esošais hidrohlortiazīds antidopinga testā var dot pozitīvu rezultātu.
Citi
Pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē iespējamas alerģiskas reakcijas.
Reti ziņots par fotosensitivitāti, kas saistīta ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ieteicams ārstēšanu partraukt, ja tās laikā rodas fotosensitivitāte. Ja nepieciešams atsākt ārstēšanu, tad ieteicams aizsargāt atklātās ķermeņa daļas no saules vai mākslīgās UVA gaismas.
ZOFENOPRILA/HIDROHLORTIAZĪDA KOMBINĀCIJA
Papildus brīdinājumiem, kas saistīti ar atsevišķām aktīvajām vielām, jāņem vērā arī turpmāk minētais.
Grūtniecība
Zofistar Plus neiesaka lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Ņemot vērā zofenoprila un hidrohlortiazīda iedarbību pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, Zofistar Plus nevajadzētu lietot pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 45 ml/min).
Hipokaliēmijas risks
AKE inhibitora un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa kombinācija neizslēdz hipokaliēmijas rašanās iespējamību. Regulāri jāpārbauda kālija līmenis serumā.
Glikozes nepanesamība, Lapp laktāzes deficīts, glikozes-galaktozes malabsorbcija
Šo zāļu sastāvā ir laktoze. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbcijas sindromu.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
ZOFENOPRILS
Zāles, kas pastiprina angioedēmas risku
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālij saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar zofenoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi( piemēram, spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. Piesardzība jāievēro arī tad, ja zofenoprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu. Tādēļ zofenoprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto uzmanīgi un bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.
AKE inhibitori, angiotenzīna II receptoru blokatori vai aliskirēns
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība
Diurētiskie līdzekļi (tiazīdi un cilpas diurētikas): iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu devām var izraisīt šķidruma zudumu un hipotensijas risku, sākot terapiju ar zofenoprilu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Hipotensīvo iedarbību var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa lietošanu, palielinot tilpumu vai sāls uzņemšanu vai sākot ārstēšanu ar mazu zofenoprila devu.
Anestēzijas līdzekļi: AKE inhibitori var pastiprināt atsevišķu anestēzijas līdzekļu hipotensīvo darbību.
Narkotiskie līdzekļi/tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/barbiturāti: var attīstīties ortostatiska hipotensija.
Citi antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, beta blokatori, alfa blokatori, kalcija antagonisti): iespējama papildinoša hipotensīvā iedarbība vai tās pastiprināšanās. Ārstēšana ar nitroglicerīnu vai citiem nitrātiem, vai citiem vazodilatatoriem jāveic uzmanīgi.
Cimetidīns: var palielināt hipotensīvas iedarbības risku.
Ciklosporīns: lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija.
Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns
Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Allopurinols, prokaīnamīds, sistēmiski kortikosteroīdi, citostatiskie līdzekļi un imūnsupresanti: palielināts alerģisku reakciju risks, lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem. Dati par citiem AKE inhibitoriem liecina par palielinātu leikopēnijas risku, lietojot vienlaicīgi.
Pretdiabēta līdzekļi: retos gadījumos AKE inhibitori cukura diabēta slimniekiem var pastiprināt insulīna un perorālo pretdiabēta līdzekļu, piemēram, sulfonilurīnvielas atasinājumu, glikozes līmeni pazeminošo darbību asinīs. Šādos gadījumos vienlaicīgas ārstēšanas laikā ar AKE inhibitoriem var būt jāsamazina pretdiabēta līdzekļu deva.
Hemodialīze ar stipri caurlaidīgām dialīzes membrānām: palielināts anafilaktoīdu reakciju risks, lietojot vienlaikus ar AKE inhibitoriem.
Simpatomimētiskie līdzekļi: var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību; pacienti uzmanīgi jāuzrauga, lai pārliecinātos, ka sasniegta vēlamā iedarbība.
Antacīdi: mazina AKE inhibitoru bioloģisko pieejamību.
Uzturs: var mazināt zofenoprila uzsūkšanās ātrumu, bet nevis apjomu.
Zelts: pacientiem, kuri saņem AKE inhibitoru terapiju, biežāk ziņots par nitritoīda reakcijām (vazodilatācijas simptomiem, piemēram, par pietvīkumu, sliktu dūšu, reiboni un hipotensiju, kas var būt ļoti smaga) pēc injicējamo zelta preparātu (piemēram, nātrija aurotiomalāta) ievadīšanas.
Papildu informācija
CYP enzīmi: nav tiešu klīnisku datu par zofenoprila mijiedarbību ar citām zālēm, ko metabolizē CYP enzīmi. Tomēr in vitro veiktie metabolisma pētījumi ar zofenoprilu neliecina par mijiedarbību ar CYP enzīmu metabolizētām zālēm.
HIDROHLORTIAZĪDS
Vienlaikus jālieto piesardzīgi
Kolestiramīns un kolestipola sveķi: anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē ir traucēta hidrohlortiazīda uzsūkšanās. Atsevišķas kolestiramīna vai kolestipola devas saistās ar hidrohlortiazīdu un mazina tā uzsūkšanos no kuņģa-zarnu trakta līdz pat attiecīgi 85% un 43%.
Sulfonamīdu grupas diurētiskie līdzekļi jālieto vismaz vienu stundu pirms vai 4 – 6 stundas pēc šo zāļu lietošanas.
Kortikosteroīdu, AKTH, amfotericīns B (parenterāli), karbenoksolons, stimulējoši caurejas līdzekļi: lietojot vienlaicīgi ar hidrohlortiazīdu, var pastiprināties elektrolītu līdzsvara traucējumus, īpaši hipokaliēmiju.
Kalcija sāļi: lietojot vienlaicīgi ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, var paaugstināties kalcija līmenis serumā, sakarā ar samazinātu tā izdalīšanos no organisma.
Sirds glikozīdi: tiazīdu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija var veicināt sirds glikozīdu izraisītas sirds aritmijas rašanos.
Zāles, kas izraisa torsades de pointes: hipokaliēmijas riska dēļ, piesardzība jāievēro, lietojot hidrohlortiazīdu vienlaicīgi ar zālēm, kas var izraisaīt torsades de pointes, piemēram, daži antiaritmiski līdzekļi, daži antipsihotiski līdzekļi un citas zāles, kas izraisa torsades de pointes..
Kateholamīni (piemēram, adrenalīns): var pavājināties kateholamīnu iedarbība, bet ne tik daudz, lai nedrīkstētu lietot hidrohlortiazīdu.
Nedepolarizējošie miorelaksanti (piemēram, tubokurarīns): hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo miorelaksantu iedarbību.
Amantadīns: tiazīdi var palielināt amantadīna izraisīto blakusparādību risku.
Podagras ārstēšanai izmantojamās zāles (probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols): var būt jāpielāgo urikozūrisko zāļu deva, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā. Nepieciešamības gadījumā probenecīda vai sulfīnpirazona deva var būt jāpalielina. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var palielināt alerģisku reakciju rašanās biežumu pret allopurinolu.
Papildu informācija
Mijiedarbība ar laboratorijas testiem: ietekmes dēļ un kalcija metabolismu tiazīdi var ietekmēt epitēlijķermenīšu funkcijas testu rezultātus.
ZOFENOPRILA/HIDROHLORTIAZĪDA KOMBINĀCIJA
Papildus mijiedarbībai, kas saistīta ar atsevišķajām sastāvdaļām, jāņem vērā arī turpmāk minētais.
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Litijs: tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu vienlaicīga lietošana var palielināt litija toksicitātes risku un pastiprināt jau palielināto litija toksicitātes risku, lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem.
Tādēļ Zofistar Plus nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar litiju, un, ja šāda kombinācija nepieciešama, uzmanīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā.
Klīniskā bioķīmija: tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var pazemināt ar olbaltumiem saistītā joda līmenis serumā bez vairogdziedzera darbības traucējuma pazīmēm.
Vienlaicīgi jālieto piesardzīgi
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) (arī acetilsalicilskābe >3 g dienā): NPL lietošana var samazināt AKE inhibitora un diurētiskā līdzekļa antihipertensīvo ietekmi. Turklāt aprakstīts, ka NPL un AKE inhibitoriem piemīt papildinoša ietekme uz kālija līmeņa palielināšanos serumā un tas var izraisīt nieru darbības pasliktināšanos. Šī ietekme parasti ir atgriezeniska un pārsvarā rodas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Reti var rasties akūta nieru mazspēja, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem vai dehidratētiem pacientiem.
Alkohols: pastiprina AKE inhibitora un diurētiskā līdzekļa antihipertensīvo iedarbību.
Trimetoprims: AKE inhibitora un diurētiskā līdzekļa lietošana vienlaicīgi ar trimetoprimu palielina hiperkalcēmijas risku.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Zofenoprils un hidrohlortiazīds
Ņemot vērā atsevišķo šī kombinētā preparāta sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību, Zofistar Plus nav ieteicams lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Zofistar Plus lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Zofenoprils
AKE inhibitorus nav ieteicams lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmajā grūtniecības trimestrī nav viennozīmīgi. Tomēr nedaudz palielinātu risku nevar izslēgt. Ja vien AKE inhibitora terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāsāk lietot alternatīvs antihipertensīvs līdzeklis, kuram ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Zināms, ka AKE inhibitora terapijas ietekme otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī izraisa fetotoksisku iedarbību cilvēkam (pavājināta nieru darbība, oligohidramnijs, aizkavēta galvaskausa pārkaulošanās) un jaundzimušā toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja auglis ticis pakļauts AKE inhibitora iedarbībai no otrā grūtniecības trimestra, ieteicams veikt nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumu. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, uzmanīgi jāuzrauga, vai tiem nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Hidrohlortiazīds
Ir maz pieredzes par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī. Ar dzīvniekiem veikto pētījumu dati ir nepietiekami.
Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Ņemot vērā hidrohlortiazīda farmakoloģisko darbības mehānismu, tā lietošana 2. un 3. trimestrī var pavājināt augļa-placentas apasiņošanu un izraisīt traucējumus auglim un jaundzimušajam, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.
Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas un preeklampsijas ārstēšanai, jo pastāv samazināta plazmas tilpuma un placentas hipoperfūzijas risks bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu.
Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot esenciālas hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retus gadījumus, kad citu terapiju nevar izmantot.
Barošana ar krūti
Nav pieejama informācija par Zofistar Plus lietošanu barošanas ar krūti laikā, tāpēc Zofistar Plus nav ieteicams, un vēlama ir alternatīva terapija ar zālēm, kurām ir labāks lietošanas drošuma profils barošanas ar krūti laikā, īpaši barojot ar krūti jaundzimušo vai neiznēsātu bērnu.
Hidrohlortiazīds
Hidrohloritazīds mātes pienā izdalās nelielā daudzumā. Tiazīdi lielā devā, kas izraisa intensīvu diurēzi, var kavēt piena veidošanos. Zofistar Plus nav ieteicams lietot barošanas ar krūti laikāā. Ja Zofistar Plus lieto barošanas ar krūti laikā, devai jābūt pēc iespējas mazākai.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāatceras, ka dažkārt var attīstīties miegainība, reibonis vai nogurums.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros piedalījās 597 pacienti, kuriem bija iedalīts saņemt zofenoprilu plus hidrohlortiazīdu, netika novērotas nekādas nevēlamas blakusparādības īpaši pret šīm kombinētajām zālēm. Bija tikai tās blakusparādības, kas jau agrāk novērotas zofenoprila kalcija sāls vai hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā. Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums nebija atkarīgs no pacienta vecuma.
Blakusparādību saraksts tabulā
Tabulā norādītas visas klīniskajos pētījumos novērotās blakusparādības, kas varētu būt vismaz varbūtēji-iespējami saistītas ar ārstēšanu ar zofenoprilu/hidrohlortiazīdu 30 mg/12,5 mg. Tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmām un sastopamības biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (>1/10), bieži (>1/100, <1/10), retāk (>1/1000, <1/100), reti (>1/10 000, <1/1000), ļoti reti (<1/10 000).
MedDRA
orgānu sistēmu grupa
Nevēlamās blakusparādības
Biežums
Infekcijas un infestācijas
Infekcija
Retāk
Bronhīts
Retāk
Faringīts
Retāk
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hiperholesterinēmija
Retāk
Hiperglikēmija
Retāk
Hiperlipidēmija
Retāk
Hipokaliēmija
Retāk
Hiperkaliēmija
Retāk
Hiperurikēmija
Retāk
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis
Bieži
Galvassāpes
Bieži
Miegainība
Retāk
Ģībonis
Retāk
Hipertonija
Retāk
Psihiskie traucējumi
Bezmiegs
Retāk
Sirds funkcijas traucējumi
Stenokardija
Retāk
Priekškambaru plandīšanās
Retāk
Miokarda infarkts
Retāk
Sirdsklauves
Retāk
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Pietvīkums
Retāk
Hipotensija
Retāk
Hipertensija
Retāk
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Klepus
Bieži
Aizdusa
Retāk
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša
Retāk
Dispepsija
Retāk
Gastrīts
Retāk
Gingivīts
Retāk
Sausa mute
Retāk
Sāpes vēderā
Retāk
Ādas un zemādas audu bojājumi
Angioedēma
Retāk
Psoriāze
Retāk
Akne
Retāk
Sausa āda
Retāk
Nieze
Retāk
Nātrene
Retāk
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muguras sāpes
Retāk
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Poliūrija
Retāk
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Astēnija
Retāk
Gripai līdzīga slimība
Retāk
Perifēra tūska
Retāk
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Erektilā disfunkcija
Retāk
Izmeklējumi
Paaugstināts kreatinīna līmenis
Retāk
aknu funkcionālo testu rezultātu novirzes
Retāk
Papildu informācija par atsevišķām sastāvdaļām
Sastāvdaļu atsevišķas lietošanas gadījumā zināmās blakusparādības iespējamas arī Zofistar Plus lietošanas gadījumā.
Zofenoprils
Biežāk novērotās tipiskās AKE inhibitoru blakusparādības, kas radušās klīniskos pētījumos ar zofenoprilu ārstētiem pacientiem
MedDRA
orgānu sistēmu grupa
Nevēlamās blakusparādības
Biežums
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis
Bieži
Galvassāpes
Bieži
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Klepus
Bieži
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Slikta dūša
Bieži
Vemšana
Bieži
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi
Retāk
Angioedēma
Reti
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muskuļu krampji
Retāk
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Nogurums
Bieži
Astēnija
Retāk
Lietojot AKE inhibitorus, novērotas šādas blakusparādības.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Dažiem pacientiem iespējama agranulocitoze un pancitopēnija.
Saņemti ziņojumi par hemolītisko anēmiju pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu.
Endokrīnie traucējumi
Nav zināms sastopamības biežums – neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Ļoti reti ir hipoglikēmija.
Psihiskie traucējumi
Reti ir depresija, mainīts garastāvoklis, miega traucējumi, apjukuma stāvoklis.
Nervu sistēmas traucējumi
Reizēm ir parestēzija, disgeizija, līdzsvara traucējumi.
Acu bojājumi
Reti ir redzes miglošanās.
Ausu un labirinta bojājumi
Reti ir troksnis ausīs.
Sirds funkcijas traucējumi
AKE inhibitoru lietošanas gadījumā saistībā ar hipotensiju ziņots par atsevišķiem tahikardijas, sirdsklauvju, aritmijas, stenokardijas, miokarda infarkta gadījumiem.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Sākot terapiju vai palielinot devu, attīstījās smaga hipotensija. Smaga hipotensija īpaši attīstās atsevišķām riska grupām (skatīt apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā). Saistībā ar hipotensiju var attīstīties tādi simptomi kā reibonis, vājuma sajūta, pavājināta redze, reti – apziņas traucējumi (sinkope).
Retos gadījumos rodas pietvīkums.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Reti ziņots par elpas trūkumu, sinusītu, rinītu, glosītu, bronhītu un bronhu spazmām. AKE inhibitoru lietošana nelielai pacientu apakšgrupai bijusi saistīta ar angioedēmas rašanos, skarot seju un mutes un rīkles gala audus. Atsevišķos gadījumos augšējo elpceļu angioedēma izraisīju letālu elpceļu aizsprostojumu.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Dažkārt var būt sāpes vēderā, caureja, aizcietējums un sausums mutē.
Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu aprakstīti atsevišķi pankreatīta un zarnu noprostojuma gadījumi.
Ļoti reti ir tievo zarnu angioedēma.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu aprakstīti atsevišķi holestatiskas dzeltes un hepatīta gadījumi.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Dažkārt var attīstīties alerģiskas un palielinātas jutības reakcijas, piemēram, izsitumi, nātrene, erythema multiforme, Stīvensa–Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, psoriāzei līdzīgi izsitumi, alopēcija.
Šīs reakcijas var būt vienlaicīgi ar drudzi, mialģiju, artralģiju, eozinofiliju un/vai palielinātiem ANA titriem.
Reti rodas hiperhidroze.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Reizēm iespējama mialģija.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Var attīstīties vai pastiprināties nieru mazspēja. Ziņots par akūtu nieru mazspēju (skatīt apakšpunktā Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).
Retos gadījumos rodas urinēšanas traucējumi.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Reti ir erektīlā disfunkcija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti reti ir perifēra tūska un sāpes krūtīs.
Izmeklējumi
Iespējama atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeņa palielināšanās asinīs, kas izzūd, pārtraucot preparāta lietošanu, īpaši nieru mazspējas, smagas sirds mazspējas un renovaskulāras hipertensijas gadījumā.
Dažiem pacientiem ziņots par hemoglobīna, hematokrīta, trombocītu un leikocītu skaita mazināšanos.
Ziņots arī par aknu enzīmu un bilirubīna līmeņa palielināšanos serumā.
Hidrohlortiazīds
Tikai hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā ziņots par šādām blakusparādībām.
Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
Biežums “nav zināmi”: nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)
Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiskā anēmija, hemolītiskā anēmija, kaulu smadzeņu nomākums.
Imūnās sistēmas traucējumi
Anafilaktiskas reakcijas.
Metabolisma un barošanās traucējumi
Anoreksija, dehidratācija, podagra, cukura diabēts, metabola alkaloze, hiperurikēmija, elektrolītu līdzsvara traucējumi (tostarp hiponatriēmija, hipokaliēmija, hipomagnēmija, hipohlorēmija un hiperkalcēmija), hiperglikēmija, hiperamilazēmija.
Psihiskie traucējumi
Apātija, apjukums, depresija, nervozitāte, nemiers, miega traucējumi.
Nervu sistēmas traucējumi
Krampji, apziņas nomākums, koma, galvassāpes, reibonis, parestēzija, parēze.
Acu bojājumi
Ksantopsija, neskaidra redze, miopija (pastiprināta), samazināta asaru izdalīšanās.
Ausu un labirinta bojājumi
Vertigo.
Sirds funkcijas traucējumi
Sirds aritmijas, sirdsklauves.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Ortostatiska hipotensija, tromboze, embolija, šoks.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Pneimonīts, intersticiāla plaušu slimība, plaušu tūska.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Sausuma sajūta mutē, slikta dūša, vemšana, diskomforts kuņģa apvidū, caureja, aizcietējums, sāpes vēderā, paralītisks ileuss, meteorisms, sialadenīts, pankreatīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Holestātiska dzelte, holecistīts.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nieze, purpura, nātrene, fotosensitivitātes reakcijas, izsitumi, sistēmiskā sarkanā vilkēde (ādas forma), nekrotizējošs vaskulīts, toksiska epidermas nekrolīze.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muskuļu spazmas, muskuļu sāpes.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nieru darbības traucējumi, akūta nieru mazspēja, intersticiāls nefrīts, glikozūrija.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts dziedzera slimības
Erektīlā disfunkcija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Vājums, drudzis, nogurums, slāpes.
Izmeklējumi
Izmaiņas elektrokardiogrammā, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pārdozēšanas simptomi ir smaga hipotensija, šoks, stupors, bradikardija, elektrolītu līdzsvara traucējumi un nieru mazspēja.
Ārstēšana ir simptomātiska un uzturoša. Pēc pārdozēšanas pacientiem jāatrodas stingrā uzraudzībā, vēlams intensīvās terapijas nodaļā. Bieži jākontrolē elektrolītu un kreatinīna līmenis serumā. Ārstēšana atkarīga no simptomu veida un smaguma pakāpes. Ja zāles ieņemtas nesen, var veikt pasākumus zāļu uzsūkšanās mazināšanai, piemēram, kuņģa skalošanu, lietot adsorbentus un nātrija sulfātu. Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto šoka pozā un jāapsver šķidruma aizstājterapija un/vai ārstēšana ar angiotenzīnu II. Bradikardija vai pastiprinātas vagālas reakcijas jāārstē ar atropīnu. Var apsvērt sirds stimulatora izmantošanu. AKE inhibitorus no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzi. Jāizvairās no stipri caurlaidīgu poliakrilnitrila membrānu lietošanas.
Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu zudumu (hipokaliēmiju, hipohlorēmiju) un dehidratāciju pastiprinātas diurēzes dēļ. Biežākās pārdozēšanas pazīmes ir slikta dūša un miegainība. Hipokaliēmija var izraisīt muskuļu spazmas un/vai pastiprināt sirds aritmijas, kas saistītas ar vienlaicīgu sirds glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu lietošanu.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un diurētiskie līdzekļi
ATĶ kods: C09BA15.
Zofenoprila/hidrohlortiazīda kombinācija
Zofistar Plus ir kombinēts fiksētas devas preparāts, kurā ir zofenoprils – angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitors – un hidrohlortiazīds – tiazīdu grupas diurētisks līdzeklis. Abu sastāvdaļu darbības mehānismi viens otru papildina, un antihipertensīvā iedarbība ir pastiprināta.
Zofenoprils ir sulfhidrila AKE inhibitors, kas spēj bloķēt angiotenzīna I konversiju vazokonstriktīvajā peptīdā angiotenzīnā II katalizējošo enzīmu, izraisot samazinātu vazopresoro aktivitāti un samazinātu aldosterona sekrēciju. Šī pēdējā iedarbība var izraisīt kālija koncentrācijas palielināšanos serumā līdz ar nātrija un šķidruma izvadi. Angiotenzīna II negatīvās atgriezeniskās saites pārtraukšana uz renīna sekrēciju izraisa renīna aktivitātes palielināšanos plazmā. Uzskata, ka mehānisms, ar kādu zofenoprils pazemina asinsspiedienu, primāri ir renīna–angiotenzīna–aldosterona sistēmas nomākšana. AKE ir identiska kinināzei II – enzīmam, kas šķeļ spēcīgo vazodilatējošos peptīdu bradikinīnu, kam, šķiet, ir nozīme terapeitiskajā AKE inhibitoru iedarbībā.
Hidrohlortiazīds ir diurētisks un antihipertensīvs līdzeklis. Tas ietekmē elektrolītu reabsorbcijas mehānismu nieru distālajos kanāliņos, aptuveni vienādā daudzumā palielinot gan nātrija, gan hlorīdu izvadi. Natriurēze var būt saistīta ar kālija un bikarbonātu izvadi. Bloķējot renīna–angiotenzīna–aldosterona sistēmu, vienlaicīga zofenoprila lietošana mazina ar šī diurētiskā līdzekļa lietošanu saistīto kālija izvadi. Hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā diurēze sākas pēc aptuveni 2 stundām un maksimālā iedarbība ir 4 stundas pēc devas ieņemšanas, darbība ilgst aptuveni 6 – 12 stundas.
Cita informācija
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes ) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95 % TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95 % TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95 % TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Zofenoprila un hidrohlortiazīda vienlaicīga lietošana maz ietekmē katras aktīvās vielas biopieejamību vai neietekmē to vispār. Kombinētās tabletes lietošana ir bioekvivalenta atsevišķu aktīvo vielu lietošanai.
ZOFENOPRILS
Zofenoprils ir neaktīvs savienojums, jo aktīvais inhibitors ir brīvs sulfhidrilsavienojums zofenoprilāts, kas veidojas tioestera hidrolīzes rezultātā.
Uzsūkšanās
Lietojot perorāli, zofenoprils uzsūcas ātri un pilnīgi un gandrīz pilnībā tiek pārvērsta par zofenoprilātu, kas maksimālo līmeni plazmā sasniedz 1,5 h pēc perorālas zofenoprila lietošanas. Lietojot 10 – 80 mg zofenoprila, vienreizējas devas kinētika ir lineāra. Lietojot 15 – 60 mg zofenoprila 3 nedēļas, uzkrāšanās nenotiek. Uzturs kuņģī un zarnu traktā mazina uzsūkšanās ātrumu, bet nevis apjomu, un zofenoprilāta AUC tukšā dūšā un pēc ēšanas ir gandrīz vienāds.
Izkliede
Aptuveni 88% cirkulējošās radioaktivitātes, kas konstatēta ex vivo pēc radioloģiski iezīmēta zofenoprila devas lietošanas, saistās ar plazmas olbaltumiem, un līdzsvara izkliedes tilpums ir 96 litri.
Biotransformācija
Pēc radioloģiski iezīmētas zofenoprila lietošanas cilvēka urīnā konstatēja 8 metabolītus, kas veido 76% urīnā konstatētās radioaktivitātes. Galvenais metabolīts ir zofenoprilāts (22%), kas pēc tam tika metabolizēts dažādos ceļos, tostarp ir glikuronīda konjugācija (17%), ciklizēšana un glikuronīda konjugācija (13%), cisteīna konjugācija (9%) un tiolgrupas S–metilēšana (8%).
Eliminācija
Pēc intravenozas radioloģiski iezīmēta zofenoprilāta ievadīšanas tas izdalās ar urīnu (76%) un izkārnījumiem (16%), bet pēc radioloģiski iezīmēta zofenoprila perorālas lietošanas 69% un 26% radioaktivitātes konstatēti attiecīgi urīnā un izkārnījumos, kas liecina par divējādu izvadi (caur nierēm un aknām). Pēc perorālas zofenoprila lietošanas zofenoprilāta eliminācijas pusperiods ir 5,5 h un kopējais organisma klīrenss ir 1300 ml/min.
Farmakokinētika īpašās pacientu grupās
Farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem
Gados vecākiem cilvēkiem, ja nieru darbība ir normāla, deva nav jāpielāgo.
Farmakokinētika nieru darbības traucējumu gadījumā
Ņemot vērā zofenoprilāta galveno farmakokinētisko raksturlielumu salīdzinājumu pēc radioloģiski iezīmētas zofenoprila perorālas lietošanas, pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 45 un < 90 ml/min) zofenoprils no organisma izdalās tādā pat ātrumā kā veseliem cilvēkiem (kreatinīna klīrenss > 90 ml/min).
Pacientiem ar vidēji smagu vai smagu nieru mazspēju (7 – 44 ml/min) izvadīšanas ātrums mazinās aptuveni par 50% no normālā.
Pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, kuriem tiek veikta hemodialīze un peritoneālā dialīze, izvadīšanas ātrums mazinās līdz 25% no normālā līmeņa.
Farmakokinētika aknu darbības traucējumu gadījumā
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, lietojot vienreizēju radioloģiski iezīmētas zofenoprila devu, zofenoprilāta Cmax un Tmax raksturlielumi bija līdzīgi kā veseliem cilvēkiem, bet AUC pacientiem ar aknu cirozi bija aptuveni divreiz lielāks nekā veseliem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem zofenoprila sākumdevai jābūt uz pusi mazākai nekā pacientiem ar normālu aknu darbību.
Nav datu par zofenoprila un zofenoprilāta farmakokinētiku pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, tādēļ zofenoprila lietošana šiem pacientiem ir kontrindicēta.
HIDROHLORTIAZĪDS
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas hidrohlortiazīds labi uzsūcas organismā (65 – 75%). Tā koncentrācija plazmā lineāri atbilst lietotajai devai. Hidrohlortiazīda uzsūkšanās nav atkarīga no tā kustības ātruma zarnās, t. i., tā nepalielinās, ja zarnu satura kustības ātrums samazinās, piemēram, zāles lietojot ēšanas laikā. 24 stundas novērojot aktīvās vielas līmeni plazmā, tika konstatēts, ka pusperiods plazmā mainās no 5,6 līdz 14,8 stundām un ka maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 – 5 h laikā pēc zāļu lietošanas.
Izkliede
Tiazīdi labi sadalās organisma šķidrumos un daudz (92%) saistās ar plazmas olbaltumiem, īpaši albumiņiem, un aizstātās molekulas ir visstiprāk saistītās. Tādējādi mazinās nieru klīrenss, salīdzinot ar iepriekšējiem savienojumiem, un paildzinās iedarbība. Nav pierādīta sakarība starp hidrohlortiazīda līmeni plazmā un asinsspiediena pazemināšanās pakāpi.
Eliminācija
Hidrohlortiazīds izvadās galvenokārt caur nierēm. Tiazīdi pārsvarā tiek izvadīti urīnā nemainītā veidā, un 3 – 6 stundas pēc zāļu iekšķīgas lietošanas urīnā ir vairāk kā 95% nemainīta hidrohlortiazīda. Pacientiem ar nieru slimību hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā paaugstinās un eliminācijas pusperiods pagarinās. Hidrohlortiazīds šķērso placentu, bet ne hematoencefālisko barjeru.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par akūtu toksicitāti, atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par īpašu zofenoprila un hidrohlortiazīda kombinācijas risku cilvēkam.
Vairošanās toksiskuma pētījumos zāļu kombinācija pētīta žurkām un trušiem, un zofenoprils un HCTZ nebija teratogēni. Tomēr grūsnām žurkām un trusenēm zāļu kombinācija stipri palielināja zofenoprila izraisīto toksicitāti mātītei.
Kanceroģenēzes pētījumi ar zofenoprila un hidrohlortiazīda kombināciju nav veikti.
Ar zofenoprilu veiktos kanceroģenēzes pētījumos pelēm un žurkām kanceroģenēzes pazīmes nekonstatēja.
Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par HCTZ farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Mikrokristāliska celuloze
Laktozes monohidrāts
Kukurūzas ciete
Hipromeloze
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
Tabletes apvalks
Opadry Pink 02B24436:
Hipromeloze
Titāna dioksīds (E 171)
Makrogols 400
Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)
Makrogols 6000
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30oC.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Ar PVDH pārklāti PVH/alumīnija blisteri.
14, 28, 30, 50, 56, 90 vai 100 apvalkotu tablešu iepakojumā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Menarini International Operations Luxembourg S.A.
1, Avenue de la Gare, L-1611
Luxembourg, Luksemburga
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
13-0177
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2013. gada 15. augusts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018. gada 23. marts
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2019. gada maijs
SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019
13-0177_SmPC_LV_033 PAGE \* MERGEFORMAT 1. lpp.
