Visipaque

Šķīdums injekcijām

Visipaque 550 mg/ml šķīdums injekcijām

Stikla flakons, N10
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Iodixanolum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

03-0188-12

Zāļu reģistrācijas numurs

03-0188

Ražotājs

GE Healthcare Ireland Limited, Ireland; GE Healthcare AS, Norway

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

20-JUN-08

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

550 mg/ml

Zāļu forma

Šķīdums injekcijām

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

GE Healthcare AS, Norway

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

VISIPAQUE 550 mg/ml šķīdums injekcijām

VISIPAQUE 652 mg/ml šķīdums injekcijām

Iodixanolum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir VISIPAQUE un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms VISIPAQUE lietošanas

Kā lietot VISIPAQUE

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt VISIPAQUE

Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir VISIPAQUE un kādam nolūkam to lieto

VISIPAQUE ir kontrastviela, ko lieto diagnostikas vajadzībām pieaugušajiem un bērniem. To lieto tikai, lai palīdzētu identificēt slimību, nevis, lai ārstētu.

Pēc injekcijas tā var palīdzēt Jūsu ārstam noteikt dažu Jūsu ķermeņa orgānu formu un izskata atbilstību vai neatbilstību normai.

VISIPAQUE var izmantot, lai izmeklētu Jūsu urīnceļus, locītavas, olvadus, muguras smadzenes, asinsvadus, tai skaitā, arī Jūsu sirds, barības vada un kuņģa-zarnu trakta asinsvadus.

Šīs zāles var Jums ievadīt pirms galvas vai ķermeņa skenēšanas ar datortomogrāfijas metodi vai skenēšanas laikā (CT skenēšana).

Ārsts var nozīmēt VISIPAQUE arī citām vajadzībām. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.

Kas Jums jāzina pirms VISIPAQUE lietošanas

Nelietojiet VISIPAQUE šādos gadījumos:

ja Jums ir smagi vairogdziedzera darbības traucējumi;

ja Jums ir alerģija pret jodiksanolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir akūta iegurņa iekaisuma slimība, Jums nevajadzētu veikt dzemdes vai olvadu rentgenizmeklēšanu.

Ja neesat pārliecināts par iepriekš minēto, vaicājiet ārstam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms VISIPAQUE lietošanas konsultējieties ar ārstu

ja Jums ir bijušas alerģiskas reakcijas pēc VISIPAQUE līdzīgu zāļu, kuras sauc par kontrastvielām, lietošanas;

ja Jums ir jebkādi vairogdziedzera darbības traucējumi;

ja Jums jebkad ir bijusi jebkāda alerģija vai astma, jo kontrastviela var izraisīt paasinājumu;

ja Jums ir cukura diabēts;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi vai gan aknu, gan nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir epilepsija, asins receklis smadzenēs, insults vai smadzeņu audzējs;

ja Jums ir sirds vai plaušu slimība;

ja Jums ir slimība, ko sauc par myasthenia gravis (stāvoklis, kas izraisa smagu muskuļu vājumu);

ja Jums ir feohromocitoma (augsts asinsspiediens nieru tuvumā esoša audzēja dēļ);

ja Jums ir homocisteīnūrija (stāvoklis ar palielinātu aminoskābes cisteīna izdalīšanos urīnā);

ja Jums ir jebkādas asins vai kaulu smadzeņu saslimšanas;

ja Jums jebkad ir bijusi alkohola vai narkotisko vielu atkarība;

ja Jums dažu nākamo nedēļu laikā ir paredzēti vairogdziedzera funkcijas izmeklējumi;

ja Jums tai pašā dienā tiks ņemti asins vai urīna paraugi.

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā neattiecas uz Jums, konsultējieties ar ārstu pirms VISIPAQUE ievades.

Citas zāles un VISIPAQUE

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes vai esat iegādājies ārzemēs.

Pastāstiet ārstam:

ja lietojat metformīnu diabēta gadījumā;

ja lietojat vai nesen esat lietojis (divas nedēļas pirms izmeklējuma) zāles, lai nomāktu imūno aizsardzību, piemēram, saistībā ar transplantāciju (interleikīns-2);

ja lietojat zāles asinsspiediena pazemināšanai (bēta blokatori).

Dažas zāles var ietekmēt VISIPAQUE iedarbību, tāpat arī VISIPAQUE var ietekmēt citu zāļu iedarbību. Parasti tas notiek bez sekām. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, vaicājiet ārstam.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ja esat grūtniece, parasti Jums nevajadzētu veikt dzemdes un olvadu rentgenizmeklēšanu. Ja esat grūtniece, parasti Jums nevajadzētu veikt rentgenizmeklēšanu vai saņemt VISIPAQUE. Ārsts izvērtēs katru gadījumu. Ja VISIPAQUE ir ievadīts mātei grūtniecības laikā, jaundzimušā vairogdziedzera funkcija jāpārbauda pirmajā nedēļā pēc dzimšanas, kā arī un 2. un 6. nedēļā priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem ar mazu dzimšanas svaru.

Barošana ar krūti

VISIPAQUE daudzums mātes pienā, iespējams, ir neliels, un maz ticams, ka tam var būt kaitīga ietekme uz jaundzimušo. Pēc izmeklējumiem, kuru laikā ir ievadīts VISIPAQUE, barošanu ar krūti ir atļauts turpināt kā parasti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus 24 stundas pēc injekcijas ievadīšanas galvaskausā (intratekāla ievadīšana). VISIPAQUE var izraisīt tādu blakusparādību kā reiboni, kas vairāk vai mazāk var ietekmēt drošību strādājot ar mehānismiem, un spēju droši pārvietoties, atrodoties satiksmē. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.

Visipaque šķīdums injekcijām satur nātriju. Nātrija daudzums atkarīgs no izmeklējuma veida. Jāņem vērā pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

Kā lietot VISIPAQUE

VISIPAQUE Jums vienmēr ievadīs īpaši apmācīts un kvalificēts personāls.

VISIPAQUE vienmēr tiks lietots slimnīcā vai klīnikā.

Ārsts Jums pastāstīs visu, kas Jums jāzina par drošu zāļu lietošanu.

Ieteicamā deva ir

Parasti VISIPAQUE tiks ievadīts asinsvadā pirms vai rentgenizmeklēšanas laikā, vai arī Jums lūgs to norīt, vai, ja esat bērns, to var ievadīt rektāli. Ievadītais daudzums var mainīties atkarībā no izmeklējuma, izmantotās tehnikas un Jūsu vecuma un ķermeņa masas. Noteikti dzeriet daudz šķidruma pirms pārbaudes.

Pēc VISIPAQUE ievades

Noteikti dzeriet daudz šķidruma pēc pārbaudes (lai palīdzētu zāles izskalot no Jūsu organisma).

Aptuveni 30 minūtes palieciet rentgenoloģiskās izmeklēšanas nodaļā vai tās tuvumā.

Ja Jums šajā laikā rodas jebkādas blakusparādības, nekavējoties pastāstiet ārstam (skatīt “Iespējamās blakusparādības”). Šis ieteikums attiecas uz visiem pacientiem, kuriem ir ievadīts VISIPAQUE. Neskaidrību gadījumā jautājiet ārstam.

VISIPAQUE var lietot dažādos veidos. Ierastie šo zāļu lietošanas veidi ir norādīti zemāk.

Urogrāfija (urīnpūšļa un urīnceļu pārbaude)

Visbiežāk VISIPAQUE ievada Jūsu rokas asinsvadā (rokas vēnā). Parastais ievadītais daudzums ir 40‑80 ml. Daudzums bērniem tiek pielāgots.

Datortomogrāfija (CT skenēšana, datorizēta rentgenizmeklēšana)

Visbiežāk VISIPAQUE ievada rokas vēnā. Parastais ievadītais daudzums ir 50‑150 ml.

Venogrāfija (ievadīšana vēnās)

Visbiežāk VISIPAQUE ievada kājas vēnā caur šauru plastmasas caurulīti. Parastais ievadītais daudzums ir 50‑150 ml uz katru kāju.

Arteriogrāfija (ievadīšana artērijās)

VISIPAQUE tiks ievadīts pēc šauras plastmasas caurulītes ievietošanas nepieciešamajā artērijā. Ievadītais daudzums atkarīgs no izmeklējuma veida, parasti 5‑60 ml injekcijā.

Mielogrāfija (ievadīšana mugurkaula kanālā)

VISIPAQUE tiks ievadīts telpā ap muguras smadzenēm. Parasti tiek ievadīts mazāk kā 12 ml. Ja VISIPAQUE tiks ievadīts telpā ap Jūsu mugurkaulu vai muguras smadzenēm, Jums lūgs:

galvu un ķermeni vienu stundu turēt vertikāli vai sešas stundas, ja paliekat gultā;

staigāt piesardzīgi un censties sešas stundas nenoliekties uz leju;

nepalikt vienatnē pirmās 24 stundas pēc VISIPAQUE lietošanas, ja ārstējaties ambulatori un Jums kādreiz ir bijuši krampji.

Citi ievadīšanas veidi

Lai veiktu barības vada, kuņģa vai tievo zarnu izmeklēšanu, parasti 10‑200 ml deva tiek norīta. Lai veiktu šādus izmeklējumus, VISIPAQUE ir atļauts atšķaidīt ar ūdeni. Organisma dobumu (piemēram, locītavas, dzemde un olvadi) iemeklēšanai tiek lietota 5‑20 ml deva. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.

Ja esat lietojis VISIPAQUE vairāk nekā noteikts (pārdozēšana)

Tā kā VISIPAQUE Jums ievadīs īpaši apmācīts personāls, maz ticams, ka tas var tikt pārdozēts. Ja ļoti lielas devas tiek lietotas pacientiem ar nieru bojājumu, šiem pacientiem var būt nepieciešama dialīze (asiņu attīrīšana), lai izvadītu lieko jodiksanolu. Šiem pacientiem būs jāievada arī ūdens un minerālvielas.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Alerģiskas reakcijas

Ja slimnīcā vai klīnikā, kur Jums ir ievadīts VISIPAQUE, Jums rodas alerģiska reakcija,

nekavējoties pastāstiet par to ārstam. Pazīmes var būt:

sēkšana, apgrūtināta elpošana vai spiediena sajūta/sāpes krūtīs;

izsitumi uz ādas, nātrene, sacietējumi, niezoši plankumi, čūlas uz ādas un mutes dobumā vai citi alerģijas simptomi;

sejas tūska;

pazemināta asinsspiediena izraisīts reibonis vai ģībonis.

Iepriekš minētās blakusparādības var rasties vairākas stundas vai dienas pēc VISIPAQUE lietošanas. Ja kādas no šīm blakusparādībām rodas pēc tam, kad esat atstājis slimnīcu vai klīniku, nekavējoties dodieties uz tuvākās slimnīcas pirmās palīdzības nodaļu.

Turpmāk ir minētas citas Jums iespējamās blakusparādības; tās atkarīgas no tā, kā un kādēļ Jums ir ievadīts VISIPAQUE. Jautājiet ārstam, ja Jūs nezināt, kā ir ievadīts VISIPAQUE.

Pēc injekcijas artērijā vai vēnā

Retāk (skar mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem)

alerģiskas reakcijas, kas ir pazīstamas arī kā paaugstinātas jutības reakcijas, pazīmes skatīt “Alerģiskas reakcijas” iepriekš

galvassāpes

pietvīkums

slikta dūša, vemšana

akūts nieru bojājums

karstuma sajūta

sāpes krūtīs

Reti (skar mazāk nekā 1 no 1 000 cilvēkiem)

reibonis

izmaiņas sajūtās (tai skaitā garšas sajūtas vai ožas izmaiņas, jušanas traucējumi, tirpšana vai nejutīgums, vai dedzināšanas sajūta)

neregulāra sirdsdarbība

zems asinsspiediens

sirdslēkme

klepus

šķaudīšana

drebuļi, drudzis

aukstuma sajūta

ādas vai gļotādu apsārtums

sāpes un lokālas reakcijas (injekcijas vietā)

slikta pašsajūta

Ļoti reti (skar mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem)

uzbudinājums

trauksme

insults

ģībonis

pavājināta pieskāriena sajūta

pārejoša trīce

augsts asinsspiediens

apgrūtināta elpošana

rīkles pietūkums

rīkles kairinājums

pārejošs aklums

pārejoši redzes traucējumi (tai skaitā redzes dubultošanās, neskaidra redze)

plakstiņu tūska

sāpes un diskomforta sajūta kuņģa rajonā (sāpes vēderā)

caureja

sirds apstāšanās

sirdskauves

tūska (angioedēma)

īslaicīgs atmiņas zudums

nemiers

izteikts nogurums

sāpes mugurā

muskuļu spazmas

sejas tūska vai cita lokalizēta tūska

izteikta svīšana

asiņu daudzuma samazināšanās (išēmija)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

alerģiskas reakcijas, alerģisks šoks, kas var izraisīt šoku un samaņas zudumu, izsitumi uz ādas, sabiezējumi, niezoši plankumi, čūlas uz ādas, pazīmes skatīt “Alerģiskas reakcijas” iepriekš

apjukuma sajūta

koma

krampji

asins trombu veidošanās (tromboze)

samazināts trombocītu skaits asinīs

sāpes kādā no artērijām, tai skaitā, sirds artērijās

šoks

samazināta sirds sūknēšanas spēja

sāpes un pietūkums vēnās

smagi elpošanas traucējumi (dēļ šķidruma plaušās, elpošanas apstāšanās)

aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi (akūts aizkuņģa dziedzera iekaisums vai tā pasliktināšanās)

smagas ādas reakcijas

palielināti siekalu dziedzeri

pastiprināta vairogdziedzera darbība, pavājināta vairogdziedzera darbība, tā var būt pārejoša

pietūkums

sāpes locītavās

sirdsdarbības un elpošanas apstāšanās

stenokardija

īslaicīgi smadzeņu darbības traucējumi (encefalopātija), kas var izraisīt apjukumu, halucinācijas, atmiņas zudumu un grūtības pārvietoties

krampji (krampju lēkmes)

paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

saindēšanās ar jodu (jodisms)

Pēc injekcijas telpā ap muguras smadzenēm

Retāk (skar mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem)

galvassāpes (var būt smagas un ilgt vairākas stundas)

vemšana

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

reiboņa sajūta

slikta dūša

drebuļi

sāpes injekcijas vietā

alerģiskas reakcijas, pazīmes skatīt “Alerģiskas reakcijas” iepriekš

īslaicīgi smadzeņu darbības traucējumi (encefalopātija), kas var izraisīt apjukumu, halucinācijas, atmiņas zudumu un grūtības pārvietoties

muskuļu spazmas

Pēc lietošanas ķermeņa dobumos (piemēram, dzemdē vai olvados)

Ļoti bieži (skar vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)

sāpes kuņģa rajonā

asiņošana no maksts

Bieži (skar mazāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

galvassāpes

slikta dūša (nelabums)

augsta temperatūra

Retāk (skar mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem)

vemšana

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

drebuļi

lokālas reakcijas (injekcijas vietā)

alerģiskas reakcijas, pazīmes skatīt “Alerģiskas reakcijas” iepriekš

Pēc injekcijas locītavās

Bieži (skar mazāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

sāpes injekcijas vietā

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

drebuļi

alerģiskas reakcijas, pazīmes skatīt “Alerģiskas reakcijas” iepriekš

Pēc iekšķīgas lietošanas

Bieži (skar mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)

caureja

slikta dūša (nelabums)

sāpes kuņģa rajonā

Retāk (skar mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem)

vemšana

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

drebuļi

alerģiskas reakcijas, pazīmes skatīt “Alerģiskas reakcijas” iepriekš

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

Kā uzglabāt VISIPAQUE

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Stikla iepakojumos, kā arī 50, 75, 100, 150, 200 un 500 ml tilpuma polipropilēna pudelēs iepildītas zāles pirms lietošanas, ne ilgāk kā 1 mēnesi, ir atļauts uzglabāt 37°C temperatūrā. 10 un 20 ml tilpuma polipropilēna pudeles pirms lietošanas, ne ilgāk kā 1 nedēļu, ir atļauts uzglabāt 37°C temperatūrā.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko VISIPAQUE satur

Aktīvā viela ir jodiksanols.

1 ml VISIPAQUE 550 mg/ml šķīdums injekcijām satur 550 mg jodiksanola (atbilst 270 mg joda).

1 ml VISIPAQUE 652 mg/ml šķīdums injekcijām satur 652 mg jodiksanola (atbilst 320 mg joda).

Citas sastāvdaļas ir neliels daudzums trometamola, nātrija hlorīds, kalcija hlorīda dihidrāts, nātrija/kalcija edetāts un sālsskābe, koncentrēta (pH korekcijai), ūdens injekcijām.

VISIPAQUE ārējais izskats un iepakojums

VISIPAQUE šķīdums injekcijām ir dzidrs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens ūdens šķīdums.

Stikla flakoni un pudeles

Šīs zāles ir iepildītas injekciju flakonos (20 ml) un infūziju pudelēs (50, 100, 200 un 500 ml).

Abu iepakojuma veidu materiāls ir bezkrāsains, ļoti izturīgs borsilikāta stikls (Ph. Eur.). Pudelēm ir hlorbutilgumijas (Ph. Eur.) aizbāžņi un tās ir noslēgtas ar krāsainiem noraujamiem viengabala plastmasas vāciņiem.

Polipropilēna pudeles

Šīs zāles ir iepildītas polipropilēna pudelēs. Šīs 10, 20, un 50 ml tilpuma pudeles ir cietas, vertikāli stāvošas pudeles ar noraujamu vāciņu.

50, 75, 100, 150, 200 un 500 ml tilpuma pudeles ir noslēgtas ar hlorbutilgumijas (Ph. Eur.) aizbāžņiem un aprīkotas ar skrūvējamiem plastmasas vākiem ar drošības gredzeniem.

VISIPAQUE ir pieejams šādos iepakojumos:

550 mg/ml

10 flakoni pa 20 ml

10 pudeles pa 50 ml

10 pudeles pa 100 ml

6 pudeles pa 200 ml

6 pudeles pa 500 ml

10 polipropilēna pudeles pa 10 ml

10 polipropilēna pudeles pa 20 ml

10 polipropilēna pudeles pa 50 ml

10 polipropilēna pudeles pa 75 ml

10 polipropilēna pudeles pa 100 ml

10 polipropilēna pudeles pa 150 ml

10 polipropilēna pudeles pa 200 ml

6 polipropilēna pudeles pa 500 ml

652 mg/ml

10 flakoni pa 20 ml

10 pudeles pa 50 ml

10 pudeles pa 100 ml

6 pudeles pa 200 ml

6 pudeles pa 500 ml

10 polipropilēna pudeles pa 10 ml

10 polipropilēna pudeles pa 20 ml

10 polipropilēna pudeles pa 50 ml

10 polipropilēna pudeles pa 75 ml

10 polipropilēna pudeles pa 100 ml

10 polipropilēna pudeles pa 150 ml

10 polipropilēna pudeles pa 200 ml

6 polipropilēna pudeles pa 500 ml

Visi iepakojumu lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

GE Healthcare AS

Nycoveien 1

P.O.Box 4220 Nydalen

NO-0401 Oslo, Norvēģija

Ražotājs

GE Healthcare AS

Nycoveien 1

NO-0485 Oslo, Norvēģija

vai

GE Healthcare Ireland Limited

IDA Business Park

Carrigtohill

Co. Cork, Īrija

Lai saņemtu papildu informāciju, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību GE INTERNATIONAL INC. filiāle Latvijā, Meža 4, Rīga, LV‑1048.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2019

VISIPAQUE ir GE Healthcare piederoša preču zīme.

GE un GE logotips ir General Electric Company piederošas preču zīmes.

SASKAŅOTS ZVA 23-05-2019

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

VISIPAQUE 550 mg/ml šķīdums injekcijām

VISIPAQUE 652 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Aktīvā viela

Jodiksanola saturs

Joda saturs

Iodixanolum (INN)

550 mg/ml

270 mg I/ml

Iodixanolum (INN)

652 mg/ml

320 mg I/ml

Jodiksanols ir nejonu, dimēriska, heksajodinēta, ūdenī šķīstoša rentgenkontrastviela. Visās klīniski izmantojamās koncentrācijās jodiksanola ūdens šķīdumam ir zemāka osmolalitāte kā asinīm un atbilstošas koncentrācijas nejonu monomēriskai kontrastvielai. Pievienojot elektrolītus, VISIPAQUE ir izotonisks visiem normāliem ķermeņa šķidrumiem. VISIPAQUE osmolalitāte un viskozitāte:

Koncentrācija

Osmolalitāte*

mOsm/kg H2O

37oC

Viskozitāte (mPa.s)

20oC

37oC

550 mg/ml (270 mg I/ml)

290

11,3

5,8

652 mg/ml (320 mg I/ml)

290

25,4

11,4

*Metode VPO

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

VISIPAQUE injekcijām ir dzidrs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens ūdens šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Ārstniecības līdzekli lieto tikai diagnostikas vajadzībām. VISIPAQUE ir diagnostiska rentgenkontrastviela, kas paredzēta lietošanai kardioangiogrāfijā, cerebrālā angiogrāfijā (konvencionālā), perifērā arteriogrāfijā (konvencionālā), abdominālā angiogrāfijā (i/a DSA), urogrāfijā, venogrāfijā, CT kontrastizmeklēšanā, visu mugurkaula daļu mielogrāfijā, kā arī artrogrāfijā, histerosalpingogrāfijā (HSG) un kuņģa-zarnu trakta izmeklēšanā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Kontrastvielas deva ir atkarīga no izmeklēšanas veida, pacienta vecuma, ķermeņa masas, sirds sistoliskā tilpuma, vispārējā stāvokļa un izmantojamās tehnikas. Parasti aptuvenā joda koncentrācija un tilpums ir tāds pats kā citām joda rentgenkontrastvielām, bet dažos izmeklējumos, izmantojot jodiksanola injekcijas, adekvātu diagnostisku informāciju var iegūt ar nedaudz zemāku joda koncentrāciju. Pirms un pēc kontrastvielas lietošanas jānodrošina adekvāta organisma hidratācija. Kontrastviela ir paredzēta intravenozai, intraarteriālai un intratekālai ievadīšanai un lietošanai ķermeņa dobumos.

Norādītās devas var izmantot kā paraugu. Devas intraarteriālai ievadīšanai ir norādītas vienreizējai injekcijai, bet nepieciešamības gadījumā var tikt atkārtotas.

Indikācijas /Ievadīšanas veids

Joda koncentrācija

Jodiksanola koncentrācija

Tilpums

Intraarteriāli

Arteriogrāfija

selektīva cerebrāla

270/320 mg I/ml

550/652 mg/ml

5‑10 ml injekcijā

aortogrāfija

270/320 mg I/ml

550/652 mg/ml

40‑60 ml inj.

perifērā

270‑320 mg I/ml

550/652 mg/ml

30‑60 ml inj.

selektīva viscerālā DSA

270 mg I/ml

550 mg/ml

10‑40 ml inj.

Kardioangiogrāfija

Pieaugušie

Kreisais kambaris, aortas sakne

320 mg I/ml

652 mg/ml

30‑60 ml inj.

Selektīva koronarogrāfija

320 mg I/ml

652 mg/ml

4‑8 ml inj.

Bērni

270‑320 mg I/ml

550/652 mg/ml

Atkarībā no vecuma, ķermeņa masas, patoloģijas (maksimālā deva 10 ml/kg).

Intravenozi

Urogrāfija

Pieaugušie

270‑320 mg I/ml

550/652 mg/ml

40‑80 ml(2)

Bērni <7 kg

270‑320 mg I/ml

550/652 mg/ml

2‑4 ml/kg

Bērni >7 kg

270‑320 mg I/ml

550/652 mg/ml

2‑3 ml/kg

Visas devas atkarīgas no vecuma, ķermeņa masas, patoloģijas (maksimālā deva 50 ml).

Venogrāfija

270 mg I/ml

550 mg/ml

50‑150 ml/ekstrem.

CT – kontrastizmeklējums

Galva – pieaugušie

270‑320 mg I/ml

550/652 mg/ml

50‑150 ml

Ķermenis –pieaugušie

270‑320 mg I/ml

550/652 mg/ml

75‑150 ml

Bērni - galva, ķermenis

270‑320 mg I/ml

550/652 mg/ml

2‑3 ml/kg līdz 50 ml, atsevišķos gadījumos līdz 150 ml.

Intratekāli

Krūšu un jostas daļas mielogrāfija (lumbālpunkcijā)

270 mg I/ml

550 mg/ml

10‑12 ml(3)

vai 320 mg I/ml

vai 652 mg/ml

10 ml(3)

Kakla daļas mielogrāfija (subokcipitālā vai lumbālpunkcijā)

270 mg I/ml

550 mg/ml

10‑12 ml(3)

vai 320 mg I/ml

vai 652 mg/ml

10 ml(3)

(1) Var izmantot abas koncentrācijas, bet rekomendē 270 mg I/ml.

(2) 80 ml var tikt pārsniegti dažos gadījumos.

(3) Lai samazinātu iespējamās blaknes kopējā joda deva nedrīkst pārsniegt 3,2 g.

Indikācijas /Ievadīšanas veids

Koncentrācija

Tilpums

Lietošana ķermeņa dobumos

Nepieciešamā deva ir jāpiemēro individuāli, lai iegūtu optimālu vizualizāciju.

Artrogrāfija

270 mg I/ml

550 mg/ml

1‑15 ml

Histerosalpingogrāfija

270 mg I/ml

550 mg/ml

5‑10 ml

Ieteicamo devu var pārsniegt vairākas reizes atpakaļ plūsmas vagīnā dēļ ( ir pētīta deva līdz 40 ml).

Kuņģa-zarnu trakta izmeklējumi

Perorāli

Pieaugušie

Pasāža

320 mg I/ml

652 mg/ml

Ir pētīta deva 80‑200 ml.

Barības vads

320 mg I/ml

652 mg/ml

Ir pētīta deva 10‑200 ml.

Kuņģis

320 mg I/ml

652 mg/ml

Ir pētīta deva 20‑200 ml

Bērni

270/320 mg I/ml

550/652 mg/ml

5 ml/kg ķermeņa masas, ir pētīta deva 10‑240 ml.

Rektāli

Bērni

270/320 mg I/ml

550/652 mg/ml

Ir pētīta deva 30‑400 ml.

Devas gados vecākiem cilvēkiem ir tādas pašas kā pieaugušajiem.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Klīniski izteikta tireotoksikoze.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaši piesardzības pasākumi, lietojot nejonu kontrastvielas – vispārējie.

Paaugstināta jutība

Īpaša piesardzība jāievēro gadījumos, ja pacientam iepriekš bijusi alerģija, astma vai nevēlamas reakcijas pret jodu saturošām kontrastvielām. Šajos gadījumos var būt nepieciešama premedikācija ar kortikosteroīdiem vai histamīna H1 un H2 antagonistiem.

Nopietnu reakciju risks šajos gadījumos, lietojot VISIPAQUE, tiek uzskatīts par minimālu. Tomēr jodu saturošas kontrastvielas var izraisīt anafilaktiskas vai cita veida paaugstinātas jutības reakcijas.

Vienmēr jāņem vērā paaugstinātas jutības reakciju, ieskaitot nopietnu, dzīvībai bīstamu, letālu anafilaktisku/anafilaktoīdu reakciju iespēja. Vairumā gadījumu būtiskas nevēlamas blakusparādības rodas pirmo 30 minūšu laikā. Var rasties paaugstinātas jutības reakcijas ar vēlīnu sākumu (1 stundu vai vēlāk pēc injekcijas). Tādēļ kontrastvielas lietošana jāplāno iepriekš, jābūt pieejamām visām nepieciešamajām zālēm un aprīkojumam anafilaktisko stāvokļu kupēšanai. Rentgenizmeklēšanas laikā kontrastvielas ievadīšanai ieteicams lietot pastāvīgu kanili vai katetru (tūlītējai intravenozai piekļuvei).

Bēta adrenerģisko blokatoru lietošana pēc kontrastvielas ievadīšanas var pazemināt bronhospazmu rašanās slieksni astmatiskiem pacientiem un samazināt atbildes reakciju uz ārstēšanu ar adrenalīnu.

Pēc VISIPAQUE ievadīšanas pacienti jānovēro vismaz 30 minūtes.

Koagulopātija

Nejonu jodu saturošām kontrastvielām, salīdzinot ar jonu kontrastvielām ir mazāka ietekme uz koagulācijas sistēmu in vitro. Ziņots par koagulāciju, ja asinis paliek saskarē ar šļircēm, kas satur kontrastvielu, ieskaitot nejonu kontrastvielu. Ziņots, ka recēšanas iespēja in vitro samazinās lietojot plastmasas šļirces stikla šļirču vietā, bet tā netiek novērsta.

Ziņots par smagiem, reti letāliem, trombembolijas gadījumiem, kas izraisa miokarda infarktu un insultu angio-kardiogrāfijas laikā kā ar jonu, tā arī ar nejonu kontrastvielu. Tādēļ, lai samazinātu trombemboliju gadījumus, jāievēro rūpīga intravaskulāras ievadīšanas metode, īpaši angiogrāfijas procedūru laikā. Trombembolijas rašanos var veicināt vairāki faktori, arī procedūras ilgums, katetra un šļirces materiāls, pamatslimība un vienlaicīga citu zāļu lietošana. Šo iemeslu dēļ angiogrāfijas metode jāveic ārkārtīgi precīzi, papildu rūpīga uzmanība jāpievērš manipulācijām ar adatu un katetru, kolektora sistēmu un/vai trīspusējo ventiļu izmantošanai, biežai katetru skalošanai (piemēram, ar heparinizētiem sāļu šķīdumiem) un procedūras ilguma samazināšanai.

Neatliekamās palīdzības aprīkojumam jābūt viegli pieejamam.

Ieteicama piesardzība pacientiem ar homocisteīnūriju (trombemboliju rašanās risks).

Hidratācija

Pirms un pēc kontrastvielas lietošanas jānodrošina adekvāta organisma hidratācija. Īpaši svarīgi tas ir pacientiem ar multiplu mielomu, cukura diabētu, nieru darbības traucējumiem, kā arī zīdaiņiem, maziem bērniem un gados vecākiem pacientiem. Zīdaiņi (līdz 1 gada vecumam) un sevišķi jaundzimušie ir īpaši jutīgi pret elektrolītu disbalansu un hemodinamikas svārstībām.

Sirds un asinsrites traucējumi

Piesardzība jāievēro pacientiem ar smagām sirds slimībām un pulmonālu hipertensiju, jo viņiem var rasties hemodinamikas traucējumi vai aritmijas. Smagas, dzīvībai bīstamas reakcijas un kardiovaskulāras izcelsmes nāves gadījumi, piemēram, sirdsdarbības, elpošanas apstāšanās un miokarda infarkts, ir bijuši reti.

CNS traucējumi

Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar akūtu cerebrālu patoloģiju, audzējiem vai epilepsiju anamnēzē, jo šiem pacientiem ir krampju predispozīcija. Arī pacientiem ar alkoholismu un narkotiku atkarību ir zemāks krampju un neiroloģisku reakciju slieksnis. Ievadot intravaskulāri, piesardzība jāievēro pacientiem ar akūtu insultu vai akūtu intrakraniālu asiņošanu, pacientiem ar hematoencefālās barjeras traucējumiem, smadzeņu tūsku vai akūtu demielinizāciju.

Nieru darbības traucējumi

Galvenais kontrastvielas izraisītas nefropātijas riska faktors ir nieru darbības traucējumi. Nieru darbības traucējumu rašanās veicinoši faktori ir cukura diabēts un ievadītais jodu saturošās kontrastvielas daudzums. Papildu riska faktori ir dehidratācija, progresējoša ateroskleroze, slikta nieru perfūzija un citu faktoru, kas var būt nefrotoksiski, iedarbība, piemēram, dažas zāles vai lielas operācijas.

Lai novērstu akūtu nieru mazspēju pēc kontrastvielas ievadīšanas, īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar esošu nieru mazspēju un cukura diabētu, jo viņi ir pakļauti riskam.

Riskam pakļauti arī pacienti ar paraproteīnēmijām (mielomatoze un Waldenstroma makroglobulinēmija).

Profilaktiskie pasākumi ir šādi:

paaugstināta riska pacientu identifikācija;

adekvātas organisma hidratācijas nodrošināšana. Ja nepieciešams, veikt i/v infūziju pirms procedūras un tikmēr, kamēr kontrastviela izdalās caur nierēm;

izvairīties no palielinātas slodzes nierēm (nefrotoksiskas zāles, perorāli holecistogrāfiski līdzekļi, arteriālās spailes, nieru artēriju angioplastija, lielas ķirurģiskas operācijas), kamēr kontrastviela nav izvadīta;

devas samazināšana līdz minimālajai;

neatkārtot kontrastizmeklēšanu pirms nieru funkcijas nav atjaunojušās iepriekšējā līmenī.

Jodu saturošas kontrastvielas var lietot hemodialīzes pacientiem, jo tās tiek izvadītas hemodialīzes ceļā.

Diabēta pacienti, kuri saņem metformīnu

Pētījumos konstatēts, ka intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu ievadīšana var izraisīt akūtus nieru darbības traucējumus un ir saistīta ar laktacidozes rašanos pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuri lieto metformīnu.

Lai nepieļautu laktacidozes rašanos, pirms intravaskulāras jodu saturošas kontrastvielas ievadīšanas diabēta pacientiem, kuri ārstēšanā lieto metformīnu, jānosaka kreatinīna līmenis serumā. Normāls seruma kreatinīns/nieru funkcija: metformīna lietošana ir jāpārtrauc kontrastvielas ievadīšanas laikā un to nedrīkst atjaunot 48 stundas vai līdz brīdim, kad nieru funkcija/seruma kreatinīns ir normāls. Seruma kreatinīns/nieru funkcija ārpus normas: metformīna lietošana ir jāpārtrauc un izmeklējums ar kontrastvielu ir jāveic pēc 48 stundām. Metformīnu var atsākt lietot tikai tad, ja nieru funkcija/seruma kreatinīns ir bez izmaiņām. Kritiskos gadījumos, kad nieru funkcija ir ārpus normas vai nezināma, ārstam ir jānovērtē izmeklējuma ar kontrastvielu risks/ieguvums un jāveic piesardzības pasākumi: jāpārtrauc metformīna lietošana, jāveic pacienta hidratācija, jānovēro nieru funkcija un jāseko līdzi, vai pacientam neparādās laktacidozes simptomi.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Īpaša piesardzība nepieciešama pacientiem ar smagiem nieru un aknu darbības traucējumiem, jo viņiem kontrastvielas klīrenss var būt ievērojami aizkavēts.

Myasthenia gravis

Jodu saturošas kontrastvielas lietošana var pastiprināt simptomus pacientiem ar myastenia gravis.

Feohromocitoma

Pacientiem ar feohromocitomu pirms intervencionālām procedūrām hipertoniskās krīzes profilaksei jālieto alfa blokatori.

Vairogdziedzera darbības traucējumi

Pirms jodu saturošas kontrastvielas lietošanas rūpīgi jāizvērtē pacienti ar tireotoksikozes risku. Īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar hipertireozi. Pacientiem ar multinodulāru strumu var rasties hipertireoze pēc jodu saturošas kontrastvielas ievadīšanas.

Ziņots par izmaiņām vairogdziedzera funkciju testu rezultātos, kas liecina par hipotireozi vai pārejošu vairogdziedzera darbības nomākumu pēc jodu saturošu kontrastvielu ievadīšanas pieaugušajiem un bērniem, arī zīdaiņiem. Dažiem pacientiem tika ārstēta hipotireoze.

Pediatriskā populācija

Kontrastvielas ievadīšana var izraisīt pārejošu hipotireozi neiznēsātiem zīdaiņiem.

Ja grūtniecības laikā māte saņēmusi jodu saturošu kontrastvielu, jaundzimušajiem pirmajā dzīves nedēļā jākontrolē vairogdziedzera funkcija. Atkārtota vairogdziedzera funkcijas pārbaude ieteicama otrajā līdz sestajā dzīves nedēļā, it īpaši jaundzimušajiem ar nelielu ķermeņa masu un priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Ekstravazācija

VISIPAQUE, esot izotonisks, rada mazāku lokālu sāpīgumu un ekstravaskulāru tūsku kā hiperosmolāra kontrastviela. Ikdienas praksē rekomendē skartās vietas lokālu atdzesēšanu un pacelšanu uz augšu. Ķirurģiska dekompresija var būt nepieciešama, ja rodas saspieduma sindroms.

Novērošanas laiks

Pēc kontrastvielas lietošanas pacients jānovēro ne mazāk kā 30 minūtes, jo vairums blakusparādību rodas šajā laikā. Tomēr pieredze rāda, ka paaugstinātas jutības reakcijas var rasties vairākas stundas un pat dienas pēc injekcijas.

Intratekāla lietošana

Pēc mielogrāfijas pacientam jāatrodas miera stāvoklī ar paceltu galvu un krūšu kurvi 20oleņķī vienu stundu. Pēc stundas pacients var uzmanīgi celties, bet ir jāizvairās no noliekšanās. Ja pacients pirmās 6 stundas atrodas guļus, galvai un krūšu kurvim jāatrodas paceltā stāvoklī. Pacienti ar paaugstinātu lēkmju iespējamību šajā laikā jānovēro. Ambulatoros pacientus pirmās 24 stundas nedrīkst atstāt bez uzraudzības.

Histerosalpingogrāfija

Histerosalpingogrāfiju nedrīkst veikt grūtniecības laikā vai akūtas iegurņa iekaisuma slimības (IIS) gadījumā.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Visas jodu saturošas kontrastvielas ietekmē vairogdziedzera funkciju testus, jods bloķē vairogdziedzeri, tādēļ testu rezultāti var būt samazināti vairākas nedēļas.

Augsta kontrastvielas koncentrācija serumā un urīnā ietekmē bilirubīna, olbaltumvielu un dažu neorganisko vielu (piemēram, dzelzs, varš, kalcijs, fosfāti) laboratorisko testu rezultātus. Tādēļ to noteikšanu nevajag veikt kontrastizmeklējuma dienā.

Jodu saturošu kontrastvielu lietošana pacientiem ar cukura diabēta, kuri lieto metformīnu, var izraisīt pārejošus nieru darbības traucējumus, kuru rezultātā var rasties pienskābā acidoze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri ārstēšanā vismaz divas nedēļas pirms jodu saturošas kontrastvielas lietošanas saņēmuši interleikīnu-2, ir paaugstināts vēlīnu reakciju risks (gripai līdzīgi simptomi vai ādas reakcijas).

Ir pierādījumi, ka bēta blokatoru lietošana ir anafilaktoīdu reakciju riska faktors lietojot rentgenkontrastvielas (novērota smaga hipotensija lietojot rentgenkontrastvielas kopā ar bēta blokatoriem).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par VISIPAQUE drošu lietošanu cilvēkiem grūtniecības laikā nav noteikti. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz reprodukciju, embrija vai augļa attīstību, grūtniecības gaitu, peri un postnatālu attīstību. No radiācijas ietekmes grūtniecības laikā ir jāizvairās, cik vien tas iespējams, tādēļ jebkura rentgenizmeklējuma lietderība, ar vai bez kontrastvielas, būtu jāsalīdzina ar iespējamo risku. Šīs zāles nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot ja ieguvums pārsniedz riskus un ja ārsts uzskata, ka tas ir noteikti nepieciešams.

Ja grūtniecības laikā māte saņēmusi jodu saturošu kontrastvielu, jaundzimušajiem pirmajā dzīves nedēļā jākontrolē vairogdziedzera funkcija. Atkārtota vairogdziedzera funkcijas pārbaude ieteicama otrajā līdz sestajā dzīves nedēļā, it īpaši jaundzimušajiem ar nelielu ķermeņa masu un priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem.

Barošana ar krūti

Kontrastviela vāji izdalās cilvēka pienā un minimālu daudzumu absorbē zarnās. Ja māte ir saņēmusi jodu saturošu kontrastvielu, barošanu ar krūti drīkst turpināt kā parasti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Nav ieteicams vadīt automašīnu un apkalpot mehānismus pirmo 24 stundu laikā pēc intratekāla izmeklējuma.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Tālāk aprakstītās blakusparādības var būt saistīti ar radioloģiskiem izmeklējumiem, kuros lietots VISIPAQUE.

Blakusparādības, kuras saistāmas ar VISIPAQUE lietošanu, parasti ir vieglas līdz mērenas un pārejošas. Smagas reakcijas un letāls iznākums ir ļoti reti, tās var būt akūta nieru mazspēja pie hroniskas nieru mazspējas, akūta nieru mazspēja, anafilaktisks vai anafilaktoīds šoks, paaugstinātas jutības reakcijas ar kardiālām reakcijām (Kounis sindroms), sirds vai sirds un elpošanas apstāšanās un miokarda infarkts. Sirds reakcijas var veicināt pamatslimība vai pati procedūra.

Paaugstinātas jutības reakcijas var izpausties kā elpošanas traucējumi vai simptomi uz ādas, piemēram, elpas trūkums, izsitumi, eritēma, nātrene, nieze, smagas ādas reakcijas, angioneirotiskā tūska, hipotensija, drudzis, balsenes tūska, bronhu spazmas vai plaušu tūska. Pacientiem ar autoimūnām slimībām ir novēroti vaskulīts un Stīvensa-Džonsa sindromam līdzīgs sindroms.

Tās var parādīties uzreiz pēc injekcijas vai līdz dažas dienas vēlāk. Paaugstinātas jutības reakcijas var rasties neatkarīgi no devas un lietošanas veida, un viegli simptomi var būt pirmās nopietna anafilaktoīdas reakcijas/šoka pazīmes.

Kontrastvielas ievadīšana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāuzsāk atbilstoša ārstēšana, izmantojot vaskulāru pieeju. Pacientiem, kuri lieto bēta blokatorus var rasties netipiski paaugstinātas jutības reakcijas pazīmes, kas kļūdaini var tikt uzskatītas kā vagālas reakcijas.

Pēc jodu saturošu kontrastvielu ievadīšanas bieži ir pārejošs, klīniski nenozīmīgs, kreatinīna līmeņa pieaugums.

Nevēlamo blakusparādību biežums norādīts šādi:

Ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Uzskaitījuma biežumu pamato iekšējā klīniskā dokumentācija un publicētie pētījumi, kas iekļauj vairāk nekā 57 705 pacientu.

Intravaskulāra lietošana (intravenoza un intraarteriāla)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: paaugstinātas jutības reakcijas

Nav zināmi: anafilaktisks/anafilaktoīds šoks, anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas, tai skaitā dzīvībai bīstama vai fatāla anafilakse

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: hipertireoze, pārejoša hipotireoze

Psihiskie traucējumi

Ļoti reti: ažitācija, trauksme

Nav zināmi: apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk: galvassāpes

Reti: reibonis, jušanas traucējumi, tai skaitā garšas sajūtas traucējumi, parestēzija, ožas traucējumi

Ļoti reti: cerebrovaskulārs notikums, ģībonis, trīce (pārejoša), hipoestēzija

Nav zināmi: koma, apziņas traucējumi, krampji, pārejoša kontrastvielas izraisīta encefalopātija, kas var izpausties kā jušanas, motori vai vispārēji nervu sistēmas traucējumi (tai skaitā amnēzija, halucinācijas, paralīze, parēze, dezorientācija, pārejoši runas traucējumi, afāzija, dizartrija)

Acu bojājumi

Ļoti reti: parejošs kortikāls aklums, pārejoši redzes traucējumi (tai skaitā diplopija, neskaidra redze), plakstiņu tūska

Sirds funkcijas traucējumi

Reti: aritmija (tai skaitā, bradikardija, tahikardija), miokarda infarkts

Ļoti reti sirds apstāšanās, sirdsklauves

Nav zināmi: sirds mazspēja, sirds un elpošanas apstāšanās, sirds vadīšanas traucējumi, kambaru hipokinēzija, koronāro artēriju tromboze, stenokardija, koronāro artēriju spazmas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: pietvīkums

Reti: hipotensija

Ļoti reti: hipertensija, išēmija

Nav zināmi: šoks, arteriālas spazmas, tromboze, tromboflebīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti: klepus, šķaudīšana

Ļoti reti: elpas trūkums, rīkles kairinājums, balsenes tūska, rīkles tūska

Nav zināmi: plaušu tūska, bronhospazmas, saspringuma sajūta kaklā, elpošanas apstāšanās, elpošanas mazspēja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk: slikta dūša, vemšana

Ļoti reti: sāpes vēderā/diskomforts, caureja

Nav zināmi: akūts pankreatīts, pankreatīta paasinājums, palielināti siekalu dziedzeri

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: izsitumi vai ar zāļu lietošanu saistīti izsitumi, nieze, nātrene

Reti: eritēma

Ļoti reti: angioedēma, hiperhidroze

Nav zināmi: bullozs vai eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsa sindroms, daudzformu eritēma, toksiska epidermāla nekrolīze, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze, zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti: muguras sāpes, muskuļu spazmas

Nav zināmi: artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: akūts nieru bojājums vai toksiska nefropātija (kontrastvielas izraisīta nefropātija)

Nav zināmi: paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: karstuma sajūta, sāpes krūtīs

Reti: drebuļi, drudzis, sāpes un diskomforts, reakcijas ievadīšanas vietā, tai skaitā, ekstravazācija, aukstuma sajūta

Ļoti reti: astēniski stāvokļi (piemēram, nogurums, nespēks), sejas tūska, lokalizēta tūska

Nav zināmi: pietūkums

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Nav zināmi: jodisms

Intratekāla lietošana

Blakusparādības pēc intratekālas kontrastvielas ievadīšanas var rasties novēloti dažas stundas vai pat dienas pēc procedūras. To biežums ir tāds pat kā vienkāršai lumbālpunkcijai.

Ir novērots meningeāls kairinājums ar fotofobiju un meningismu, kā arī ķīmisks meningīts pēc citu nejona jodu saturošu kontrastvielu lietošanas. Jāņem vērā arī infekcioza meningīta rašanās iespēja.

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: paaugstinātas jutības reakcijas, tai skaitā, anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk: galvassāpes (var būt smagas un ilgstošas)

Nav zināmi: reibonis, pārejoša kontrastvielas izraisīta encefalopātija, kas var izpausties kā jušanas, motori vai vispārēji nervu sistēmas traucējumi, tai skaitā amnēzija, halucinācijas, apjukums, paralīze, parēze, dezorientācija, afāzija, runas traucējumi

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk: vemšana

Nav zināmi: slikta dūša

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi: muskuļu spazmas

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi: drebuļi, reakcijas ievadīšanas vietā

Histerosalpingogrāfija (HSG)

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: paaugstinātas jutības reakcijas

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: sāpes vēderā

Bieži: slikta dūša

Retāk: vemšana

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti bieži: vagināla asiņošana

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: drudzis

Nav zināmi: drebuļi, reakcijas ievadīšanas vietā

Artrogrāfija

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: paaugstinātas jutības reakcijas, arī anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: sāpes ievadīšanas vietā

Nav zināmi: drebuļi

Kuņģa-zarnu trakta izmeklējumi

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: paaugstinātas jutības reakcijas, arī anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: caureja, sāpes vēderā, slikta dūša

Retāk: vemšana

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi: drebuļi

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV‑1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšana ir maz iespējama pacientiem ar normālu nieru darbību. Procedūras ilgumam ir svarīga nozīme nieru tolerancē pret augstu kontrastvielas devu (t ½~ 2 stundas). Pārdozēšanas gadījumā elektrolītu un ūdens zudums jākompensē infūzijas ceļā. Nieru funkciju monitorēšana nepieciešama turpmākās trīs dienas. Ja nepieciešams jāveic hemodialīze, lai no pacienta organisma izvadītu jodiksanolu. Nav specifisku antidotu, pārdozēšanas ārstēšana ir simptomātiska.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: jodu saturoša ūdenī šķīstoša, nefrotropiska zemosmolāra rentgenkontrastviela, ATĶ kods: V08AB09

Organiskajos savienojumos esošais jods absorbē radiāciju asinsvados un audos, ja ir tajos ievadīts. Veseliem brīvprātīgajiem nav novērotas būtiskas izmaiņas izdarītajos hemodinamiskajos, klīniskajos un koagulācijas testos pirms un pēc jodiksanola intravenozas injekcijas. Dažas izmaiņas laboratoriskajos datos ir nelielas un bez klīniskas nozīmes.

VISIPAQUE pacientiem rada ļoti nelielu ietekmi uz nieru darbību. Diabēta pacientiem ar seruma kreatinīna līmeni 1,3‑3,5 mg/dl pēc VISIPAQUE lietošanas 3% pacientu kreatinīns pieauga par ≥0,5 mg/dl, un 0% pacientu kreatinīns pieauga par ≥1,0. No proksimālo kanālīšu šūnām atbrīvoto enzīmu (sārmainās fosfotāzes un N-acetyl- β- glikozaminidāzes) daudzums ir mazāks kā pēc nejonu monomēriskas vai jonu dimēriskas kontrastvielas injekcijas. Nierēm ir laba VISIPAQUE panesamība.

Kardiovaskulārie parametri - LVEDP, LVSP, sirds ritms un QT laiks, kā arī femorālā asins plūsma - tiek mazāk ietekmēti pēc VISIPAQUE injekcijas, nekā pēc citu kontrastvielu lietošanas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Jodiksanols ātri izplatās organismā ar vidējo izkliedes pusperiodu aptuveni 21 minūte. Izplatīšanās šķietamais tilpums ir tāds pats kā ekstracellulāram šķidrumam (0,26 l/kg ķermeņa masas), kas norāda, ka jodiksanols izplatās tikai ekstracelulārajā telpā.

Nav konstatēti nekādi metabolīti. Saistīšanās ar seruma olbaltumiem ir zemāka kā 2%.

Vidējais eliminācijas pusperiods aptuveni ir divas stundas. Jodiksanols tiek izvadīts caur nierēm glomerulārās filtrācijas ceļā. Veseliem brīvprātīgajiem pēc intravenozas injekcijas apmēram 80% no ievadītās devas 4 stundu laikā un 97% diennakts laikā nonāk urīnā neizmainītā veidā. Tikai 1,2% no injicētās devas izdalās ar fekālijām 72 stundu laikā. Maksimālā koncentrācija urīnā ir apmēram stundu pēc injekcijas.

Kontrastvielas kinētiskās īpašības nav atkarīgas no ievadītās devas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Veiktajos reproduktīvo funkciju pētījumos nav atrasti norādījumi par ietekmi uz žurku un trušu fertilitāti vai teratogēnu jodiksanola iedarbību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Trometamols

Nātrija hlorīds

Kalcija hlorīda dihidrāts

Nātrija kalcija edetāts

Sālsskābe, koncentrēta (pH korekcijai)

Ūdens injekcijām

VISIPAQUE pH līmenis ir 6.8‑7.6.

6.2. Nesaderība

Nesaderība nav piemērojama, tomēr nevajadzētu VISIPAQUE tieši sajaukt ar citām zālēm. Ir jālieto atsevišķa injekciju šļirce.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Stikla pudele: 3 gadi.

Polipropilēna pudele: 3 gadi.

Skatīt derīguma termiņu uz iepakojuma.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Zāles, kaas ir iepakotas stikla traukos un 50, 75, 100, 150, 200 un 500 ml polipropilēna pudelēs, var tikt glabātas 37ºC līdz 1 mēnesim pirms lietošanas. 10 ml un 20 ml polipropilēna pudeles var glabāt 37ºC vienu nedēļu pirms lietošanas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Stikla flakoni un pudeles

Zāles ir pildītas injekciju flakonos (20 ml) un infūziju pudelēs (50, 100, 200 un 500 ml). Abu veidu konteineri ir no bezkrāsaina, izturīga borsilikāta stikla (Ph.Eur.Type I), kuri ir slēgti ar hlorbutilgumijas korķiem (Ph.Eur.Type I) un aizvākoti ar pilnīgi noņemamu alumīnija apvalku ar krāsainu plastikāta virsmu.

Polipropilēna pudeles

Zāles ir pildītas polipropilēna pudelēs (10, 20, 50 ml). Pudeles ir stabilas ar noskrūvējamu korķi. 50, 75, 100, 150, 200 un 500 ml pudeles ir slēgtas ar hlorbutilgumijas korķiem (Ph.Eur.Type I) un aizvākotas ar plastikāta noskrūvējamu vāciņu ar drošības gredzenu.

Iepakojums - stikla flakoni/pudeles

550 mg/ml

10 flakoni pa 20 ml

10 pudeles pa 50 ml

10 pudeles pa 100 ml

6 pudeles pa 200 ml

6 pudeles pa 500 ml

652 mg/ml

10 flakoni pa 20 ml

10 pudeles pa 50 ml

10 pudeles pa 100 ml

6 pudeles pa 200 ml

6 pudeles pa 500 ml

Iepakojums - polipropilēna pudeles

550 mg/ml

10 pudeles pa 10 ml

10 pudeles pa 20 ml

10 pudeles pa 50 ml

10 pudeles pa 75 ml

10 pudeles pa 100 ml

10 pudeles pa 150 ml

10 pudeles pa 200 ml

6 pudeles pa 500 ml

652 mg/ml

10 pudeles pa 10 ml

10 pudeles pa 20 ml

10 pudeles pa 50 ml

10 pudeles pa 75 ml

10 pudeles pa 100 ml

10 pudeles pa 150 ml

10 pudeles pa 200 ml

6 pudeles pa 500 ml

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Kā visi parenterālie līdzekļi, VISIPAQUE ir vizuāli jānovērtē pirms lietošanas, ņemot vērā līdzekļa krāsu, noteikto izskatu un iepakojuma veselumu.

Kontrastviela ir jāievelk šļircē tieši pirms injekcijas. Flakons ir vienreizējai lietošanai un neizmantotā daļa ir iznīcināma. VISIPAQUE pirms lietošanas var tikt sasildīts līdz ķermeņa temperatūrai (37ºC).

Papildu norādījumi par automātisko injektoru

Kontrastvielu, kura pildīta 500 ml pudelēs, var izmantot tikai kopā ar automātisko injektoru, kurš ir paredzēts šādam tilpumam. To pievieno, vienu reizi caurdurot iesaiņojuma aizbāzni.

Pēc katra pacienta ir jānomaina pievades caurulīte kura savieno pacientu ar automātisko injektoru. Dienas beigās kontrastvielas atlikums pudelēs un caurulēs ir jāiznīcina. Ja nepieciešams, var izmantot arī mazāka tilpuma pudeles, ievērojot automātisko injektoru ražotāju instrukcijas.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

GE Healthcare AS

Nycoveien 1

P.O.Box 4220 Nydalen

NO-0401 OSLO

Norvēģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Visipaque 550 mg/ml šķīdums injekcijām: 03-0188

Visipaque 652 mg/ml šķīdums injekcijām: 03-0189

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003.gada 10.jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008.gada 20.jūnijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

SASKAŅOTS ZVA 23-05-2019

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Visipaque variācijas