Vinorelbine Ebewe 10 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Uzglabāt ledusskapī (2°C-8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā. Sargāt no gaismas.
Vinorelbinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
06-0297-05
06-0297
Ebewe Pharma Ges.m.b.H Nfg.KG, Austria
27-FEB-12
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
10 mg/ml
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Ir apstiprināta
Sandoz d.d., Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Vinorelbine Ebewe 10 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Vinorelbinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecās arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Vinorelbine Ebewe un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Vinorelbine Ebewe lietošanas
Kā lietot Vinorelbine Ebewe
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Vinorelbine Ebewe
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Vinorelbine Ebewe un kādam nolūkam to lieto
Vinorelbine Ebewe ir pretvēža līdzeklis no kapmirtes alkaloīdu grupas. To lieto, lai ārstētu noteikta veida plaušu vēzi un krūts vēzi.
2. Kas Jums jāzina pirms Vinorelbine Ebewe lietošanas
Nelietojiet Vinorelbine Ebewe šādos gadījumos
- ja Jums ir alerģija pret vinorelbīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
- ja Jums ir, vai arī nesen ir bijusi smaga infekcija, vai arī Jums ir ievērojami samazināts balto asins šūnu skaits (neitropēnija);
- ja Jums ir ievērojami samazināts asins šūnu, ko sauc par trombocītiem skaits asinīs;
- ja Jūs barojat bērnu ar krūti;
- vienlaicīgi ar dzeltenā drudža vakcīnu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Vinorelbine Ebewe lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu
ja Jums agrāk ir bijusi sirds slimība, ko sauc par sirds išēmisko slimību;
ja Jums aknu rajonā tiek veikta staru terapija;
ja Jums ir pazīmes vai simptomi, kas liecina par infekciju (piemēram, drudzis, drebuļi, iekaisis kakls), pastāstiet par to savam ārstam pēc iespējas ātrāk, lai ārsts var veikt visas nepieciešamās pārbaudes;
ja Jūs saņemat dzīvās vakcīnas, piemēram, iekšķīgi lietojamo vakcīnu pret poliomielītu, tuberkulozes vakcīnu;
jāizvairās no jebkāda kontakta ar acīm; ja tas notiek, pastāv nopietns iekaisuma risks vai pat acs virsmas (radzenes) čūlošanās. Ja rodas kontakts, nepieciešama tūlītēja acs skalošana ar fizioloģisku šķīdumu;
ja Jūs lietojat kādas citas zāles, kas ir minētas punktā „Citas zāles un Vinorelbine Ebewe”.
Pirms katras Vinorelbine Ebewe terapijas Jums veiks asins analīzes. Ja rādītāji būs pārāk zemi, ārstēšanās tiks atlikta līdz tie atgriezīsies vēlamajā normā.
Bērni un pusaudži
Vinorelbine Ebewe nerekomendē lietot bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu.
Citas zāles un Vinorelbine Ebewe
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
It īpaši, ja Jūs esat lietojis šādas zāles:
jebkuras zāles, kas var ietekmēt kaulu smadzenes, piemēram, pretvēža zāles;
karbamazepīnu, fenitoīnu un fenobarbitālu (zāles, ko lieto epilepsijas ārstēšanai);
antibiotikas, piemēram, rifampicīnu, eritromicīnu, klaritromicīnu, telitromicīnu;
asinszāli (Hypericum perforatum);
ketokonazolu un itrakonazolu (pretsēnīšu zāles);
pretvīrusu zāles, ko lieto HIV ārstēšanai, piemēram, ritonavīru (HIV proteāzes inhibitorus);
nefazodonu (antidepresants);
ciklosporīnu un takrolimu (zāles, ko lieto, lai samazinātu organisma imūnsistēmas aktivitāti);
verapamilu, hinidīnu (lieto sirds slimību gadījumos);
citas pretvēža zāles, piemēram, mitomicīnu C, cisplatīnu;
asinis šķidrinošus līdzekļus, piemēram, varfarīnu;
dzeltenā drudža un citas dzīvās vakcīnas;
iekšķīgi lietojamas pretvēža zāles, ko sauc par lapatinibu (piemēram, krūts vēža ārstēšanai).
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Grūtniecība
Vinorelbīns izraisa iedzimtus defektus un tāpēc to nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien ieguvums nav lielāks par risku. Jūsu ārsts to ar Jums pārrunās. Sievietēm reproduktīvā vecumā terapijas laikā un trīs mēnešus pēc ārstēšanas beigšanas jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai Jums ir aizdomas par grūtniecību.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai vinorelbīns izdalās mātes pienā. Pirms terapijas uzsākšanas ir jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
Fertilitāte
Vinorelbīnam var būt genotoksiska ietekme. Šā iemesla dēļ vīrieši nedrīkst radīt bērnus terapijas laikā un pēc tās beigšanas vismaz 3 mēnešus. Jāapsver iespēja konsultēties par spermas konservāciju pirms ārstēšanas uzsākšanas, jo ir iespējama neatgriezeniska neauglība, ko izraisa vinorelbīna terapija.
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Jums pašiem jāizlemj, vai Jūs spējat vadīt transportlīdzekļus vai arī veikt citas darbības, kurām nepieciešama pastiprināta koncentrēšanās. Zāļu iedarbības vai zāļu izraisīto nevēlamo blakusparādību rezultātā Jūsu spējas veikt šīs darbības droši var būt samazinātas.
Šīs iedarbības/blakusparādību aprakstu varat atrast citā punktā.
Izlasiet visu lietošanas instrukciju, tā ir kā ieteikums.
Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam.
3. Kā lietot Vinorelbine Ebewe
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.
Devu noteiks Jūsu ārsts, kas to pielāgos tieši Jums. Parastā deva pieaugušajiem ir 25 – 30 mg/m2 ķermeņa virsmas nedēļā. Deva ir atkarīga no Jūsu slimības stāvokļa, vispārējā veselības stāvokļa un no citām vienlaicīgi lietotām zālēm.
Pirms lietošanas šīs zāles tiks atšķaidītas ar parasto fizioloģisko šķīdumu vai 50 mg/ml glikozes šķīdumu (5 %). Tās Jums ievadīs lēnas, 5 – 10 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā vēnā vai arī ar pilinātāju infūzijas veidā vēnā 20 – 30 minūšu laikā. Pēc lēnas injekcijas vai infūzijas pabeigšanas vēna jāizskalo ar vismaz 250 ml izotoniska šķīduma.
Tā kā šīs zāles Jums tiks lietotas slimnīcā, maz ticams, ka Jums tiks lietota pārāk liela vai maza deva, tomēr, ja Jums ir bažas, pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.
Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai medmāsai.
Vinorelbine Ebewe nav ieteicams lietot bērniem līdz 18 gadu vecumam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, Vinorelbine Ebewe var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nopietnas blakusparādības – ja kāda no tām parādās, nekavējoties izstāstiet par to savam ārstam.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): sāpes krūškurvī, apgrūtināta elpošana, elpošanas traucējumi.
Reti (var rasties 1 no 100 cilvēkiem): stenokardija (sāpes krūškurvī, kas izstaro uz kaklu un roku), sirdslēkme un plaušu slimība, kas var būt letāla
Nav zināmi (biežumu nevar novērtēt pēc pieejamiem datiem): alerģisku vai anafilaktisku reakciju pēkšņi simptomi piemēram, izsitumi, nieze vai nātrene uz ādas, apgrūtināta rīšana, sejas, lūpu, mēles vai citu ķermeņa daļu pietūkums, elpas trūkums, sēkšana vai apgrūtināta elpošana, stiprs nogurums (jums ir sajūta, ka tūlīt noģībsiet)
Šīs ir ļoti nopietnas blakusparādības. Jums var būt nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
Citas blakusparādības – ja kāda no tām parādās, nekavējoties izstāstiet par to savam ārstam.
Ļoti bieži (var rasties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem): samazināts balto asins šūnu skaits, kas var palielināt infekciju risku. Samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija), kas var radīt nogurumu. Mutes un rīkles iekaisums. Slikta dūša un vemšana (Jūs saņemsit zāles, kas mazinās šīs izpausmes), anoreksija (ēstgribas zudums), aizcietējums. Matu izkrišana. Pietūkums, jēlums, sāpes un/vai ādas izsitumi injekcijas ievadīšanas vietā. Aknu pārbaužu rezultātu novirzes no normas bez simptomiem. Dziļo cīpslu refleksu zudums un kāju vājums (īpaši pēc ilgāka ārstēšanas perioda).
Bieži (var rasties 1 no 10 cilvēkiem): locītavu sāpes, kas ietver žokļa un muskuļu sāpes. Paaugstināts kreatinīna līmenis (nieru darbības traucējumi). Infekciju simptomi, kas var ietvert drudzi, sāpes un var skart plaušas, urīnpūsli, nieres vai kuņģi un zarnas. Alerģiskas reakcijas, piemēram, ādas izsitumi un elpošanas traucējumi. Īpašu balto asins šūnu skaita samazināšanās, kas var izraisīt drudzi un retos gadījumos nāvi. Zems asins šūnu, kas palīdz asinīm recēt (trombocītu), līmenis. Caureja. Nogurums, drudzis un sāpes.
Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): patoloģiska pieskārienu jušana, kas parasti pāriet pēc ārstēšanas beigšanas. Pārāk augsts vai pārāk zems asinsspiediens, ietverot pietvīkumu un aukstas plaukstas vai pēdas. Elpošanas grūtības un sēkšana. Smaga infekcijas, kas var skart zarnas, asinssaindēšanās.
Reti (var rasties 1 no 1000 cilvēkiem): izteikts aizcietējums, kas var radīt zarnas nosprostojumu, aizkuņģa dziedzera iekaisums, zems nātrija līmenis asinīs. EKG pārmaiņas (pārmaiņas sirdsdarbības pierakstā), ādas bojājums ap injekcijas vietu (pareiza infūzijas adatas ievadīšana un skalošana pēc zāļu ievadīšanas mazina šo ietekmi). Ļoti zems asinsspiediens, kolapss. Ādas reakcijas, piemēram, izsitumi, nieze, nātrene
Ļoti reti (var rasties 1 no 10000 cilvēkiem): smaga asinssaindēšanās, kas var būt letāla. Gijēna-Barē slimība (perifēro nervu iekaisums, kas var izraisīt ievērojamu vājumu), antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (ADH). Šie simptomi ietver svara pieaugumu, sliktu dūšu, vemšanu, muskuļu krampjus, apmulsumu un krampjus (lēkmes). Ātra sirdsdarbība, patoloģisks sirdsdarbības ritms.
Nav zināmi (biežumu nevar novērtēt pēc pieejamiem datiem): drudzis un infekcija, ko izraisa ļoti mazs asins šūnu skaits, balto un sarkano asins šūnu un trombocītu skaita samazināšanās. Ēstgribas zudums. Plaukstu-pēdu sindroms, kas ietver apsārtumu (līdzīgu saules apdegumam), pietūkumu, tirpšanas vai dedzinošu sajūtu, sāpīgumu (jutība uz pieskārienu), ādas saspringumu, biezas tulznas un bullas uz plaukstām un pēdām
Var novērot arī asins sastāva izmaiņas, Jūsu ārsts Jums norīkos asins analīzes, lai to kontrolētu (samazināts balto asins šūnu skaits, anēmija un/vai samazināts trombocītu skaits. Aknu darbība, nieru darbība un dažu sāļu izmaiņas Jūsu organismā).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Vinorelbine Ebewe
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā. Sargāt no gaismas.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Vinorelbine Ebewe satur
Aktīvā viela ir vinorelbīns. 1 ml satur 10 mg vinorelbīna (tartrāta veidā).
Pārējās sastāvdaļas ir ūdens injekcijām.
Vinorelbine Ebewe ārējais izskats un iepakojums
Vinorelbine Ebewe koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai (sterils koncentrāts) ir dzidrs, bezkrāsains līdz bāli dzeltenam, šķīdums.
Šīs zāles ir pieejamas stikla iepakojumos, kurus sauc par flakoniem. Katrs mililitrs (ml) Vinorelbine Ebewe šķīduma satur vinorelbīna tartrātu, kas atbilst 10 mg vinorelbīna.
Katrs 1 ml flakons satur 10 mg vinorelbīna.
Katrs 5 ml flakons satur 50 mg vinorelbīna.
Iepakojuma lielumi:
1 ml: 1, 5 un 10 flakoni
5 ml: 1, 5 un 10 flakoni
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks:
Sandoz d.d.
Verovškova 57
SI-1000 Ljubljana
Slovēnija
Ražotājs
EBEWE Pharma Ges.m.b.H. Nfg. KG
A-4866 Unterach
Austrija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts nosaukums
Zāļu nosaukums
Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Zviedrija, Slovēnija, Lielbritānija
Vinorelbine “Ebewe” 10 mg/ml - concentrate for solution for infusion
Beļģija
Vinorelbine Sandoz 10mg/ml, Concentraat
voor oplossing voor infusie
Itālija
Vinorelbina Sandoz 10 mg/ml - concentrato per soluzione per infusione
Luksemburga
Vinorelbin Sandoz 10 mg/ml - concentrate
for solution for infusion
Vācija
Vinorelbin “NC” 10 mg/ml concentrate for solution for infusion
Spānija
Vinorelbin „Ferrer” 10 mg/ml concentrate for solution for infusion
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2018
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:
Vinorelbine Ebewe 10 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
Drošības pasākumi
Jāievēro vadlīnijas par pareizu rīkošanos ar citostatiskiem līdzekļiem un to iznīcināšanu.
Jālieto piemēroti drošības līdzekļi, vienreizējās lietošanas cimdi, sejas maska un vienreizējās lietošanas priekšauts.
Jāuzslauka viss, kas nolijis vai izšļakstījies.
Jāizvairās no jebkāda kontakta ar acīm. Ja rodas kontakts, nepieciešama tūlītēja acs skalošana ar fizioloģisku šķīdumu. Ja rodas iekaisums, jāsazinās ar acu ārstu. Gadījumā, ja tiek apšļakstīta āda, tā rūpīgi jānomazgā ar ūdeni.
Beidzot darbības, rūpīgi jānomazgā visas virsmas, kas bijušas saskarē, jānomazgā arī rokas un seju. Neizlietās zāles un izlietotais materiāls jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
TIKAI INTRAVENOZAI LIETOŠANAI. PIRMS LIETOŠANAS ATŠĶAIDĪT.
Nesaderība
Vinorelbine Ebewe nedrīkst šķīdināt ar sārmainiem šķīdumiem (nogulsnēšanās risks). Vinorelbine Ebewe nedrīkst sajaukt ar citām zālēm izņemot standarta fizioloģisko šķīdumu vai 50 mg/ml glikozes šķīduma (5 %).
Nepastāv nesaderība starp Vinorelbine Ebewe un bezkrāsainiem stikla flakoniem, PVH vai ar PVH izklātiem infūziju aprīkojumiem.
Lietošana
Vinorelbine Ebewe drīkst ievadīt tikai intravenozi. Vinorelbine Ebewe var ievadīt lēnas (5 – 10 minūtes) bolus injekcijas veidā, atšķaidot ar 20 - 50 ml fizioloģiskā šķīduma vai 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma, vai īsas (20-30 minūtes) infūzijas veidā, atšķaidot ar 125 ml fizioloģiskā nātrija hlorīda šķīduma vai 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma. Lai izskalotu vēnu, pēc zāļu lietošanas pabeigšanas vienmēr jāievada vismaz 250 ml izotoniska šķīduma.
Ļoti svarīgi pirms infūzijas uzsākšanas pārliecināties, ka kanula ir ievadīta tieši vēnā. Ja intravenozās ievadīšanas laikā Vinorelbine Ebewe iekļūst apkārtējos audos, var rasties izteikts kairinājums. Šādā gadījumā injekcija ir jāpārtrauc, vēna ir jāizskalo ar fizioloģisko nātrija hlorīda šķīdumu, bet atlikusī deva jāievada citā vēnā. Ekstravazācijas gadījumā, lai mazinātu flebīta risku, intravenozi var ievadīt glikokortikoīdus.
Uzglabāšanas laiks un nosacījumi
Kā iepakojums pārdošanai: Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā. Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt ārējā iepakojumā. Sargāt no gaismas. Nelietot Vinorelbine Ebewe pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma.
Neatvērts iepakojums: 3 gadi.
Atvērts iepakojums: iepakojumu atverot, tas jāizlieto nekavējoties un pāri palikušais neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
Atšķaidītas zāles: no mikrobioloģiskā viedokļa zāles vajadzētu izlietot nekavējoties. Ja tūlīt neizlieto, jāievēro uzglabāšanas laiks un apstākļi līdz lietošanai (par ko ir atbildīgs lietotājs), bet parasti ne ilgāk par 24 stundām temperatūrā no 2°C līdz 8°C, ja vien atšķaidīšana notiek kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Vinorelbine Ebewe 10 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Vinorelbīns 10 mg/ml (tartrāta veidā) (Vinorelbinum).
Katrs mililitrs koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 10 mg vinorelbīna (tartrāta veidā).
Katri 5 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai satur 50 mg vinorelbīna (tartrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.
Zāļu ārējais izskats: dzidrs, bezkrāsains līdz bāli dzeltenam, šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Vinorelbīns indicēts sekojošu stāvokļu ārstēšanai:
nesīkšūnu plaušu vēzis (3. vai 4. stadija),
kā monoterapijas līdzeklis pacientiem ar metastātisku krūts vēzi (4. stadija), kuriem ārstēšana ar antraciklīnus un taksānus saturošu ķīmijterapiju bija neveiksmīga vai nav piemērota.
4.2. Devas un lietošanas veids
Tikai intravenozai ievadīšanai pēc atbilstošas atšķaidīšanas.
Vinorelbine Ebewe jānozīmē sadarbībā ar ārstu, kuram ir plaša pieredze terapijā ar citostatiskiem līdzekļiem. Vinorelbīna intratekāla ievadīšana var būt letāla.
Norādījumus par šo zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
Vinorelbine Ebewe var ievadīt lēnas (5 – 10 minūtes) bolus injekcijas veidā, atšķaidot ar 20 - 50 ml fizioloģiskā šķīduma vai 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma, vai īsas (20 -30 minūtes) infūzijas veidā, atšķaidot ar 125 ml fizioloģiskā šķīduma vai 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma. Lai izskalotu vēnu, pēc zāļu lietošanas vienmēr jāievada infūzija ar vismaz 250 ml izotoniska šķīduma.
Nesīkšūnu plaušu vēzis: monoterapijas gadījumā parastā deva ir 25 – 30 mg/m2 vienu reizi nedēļā. Poliķīmijterapijas gadījumā ievadīšanas režīms ir atbilstošs ārstēšanas protokolam. Var lietot parasto devu (25 – 30 mg/m2), bet ir jāsamazina ievadīšanas biežums, piemēram, ievada katru trešo nedēļu 1. un 5. dienā vai katru trešo nedēļu 1. un 8. dienā atbilstoši režīmam.
Progresējošs vai metastātisks krūts vēzis: parastā deva ir 25 – 30 mg/m2, ievadīta vienu reizi nedēļā.
Maksimālā panesamā deva ievadīšanas reizē: 35,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma.
Lietošana gados vecākiem cilvēkiem
Klīniskā pieredze neliecina par nozīmīgām atšķirībām gados vecākiem pacientiem attiecībā uz atbildes reakciju, lai gan dažiem pacientiem nav iespējams izslēgt palielinātas jutības risku. Vecums neietekmē vinorelbīna farmakokinētiku.
Pediatriskā populācija
Zāļu drošums un efektivitāte bērniem nav pierādīta un tāpēc ievadīšana nav ieteicama.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem vinorelbīna farmakokinētika nav izmainīta. Tomēr piesardzības nolūkā pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicams ievadīt samazinātu devu (20 mg/m2) un rūpīgi kontrolēt hematoloģiskos rādītājus (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pacienti ar mieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2 .apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret vinorelbīnu vai citiem Vinca alkaloīdiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Neitrofīlo leikocītu skaits < 1500/mm3 vai smaga, pašreiz esoša vai nesen pārciesta infekcija (2 nedēļu laikā).
Trombocītu skaits ≤ 100 000/ mm3.
Vinorelbīna terapijas laikā bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Kombinācijā ar vakcīnu pret dzelteno drudzi (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaši brīdinājumi
Vinorelbīns jāievada ārstam, kuram ir pieredze ķīmijterapijā, uzraudzībā.
Tikai un vienīgi intravenozai lietošanai.
Terapijas laikā jāveic rūpīga hematoloģiskā kontrole (pirms katras jaunas ievadīšanas jānosaka hemoglobīna līmenis un leikocītu, neitrofīlo leikocītu un trombocītu skaits), jo hematopoētiskās sistēmas nomākums ir galvenais risks vinorelbīna terapijas laikā.
Neitropēnija, kas nav kumulatīva un visizteiktākā ir no 7. līdz 14. dienai pēc zāļu ievadīšanas, un ātri atgriežas iepriekšējā līmenī 5 – 7 dienu laikā, ir galvenā devu ierobežojošā blakusiedarbība. Ja neitrofilo leikocītu skaits ir mazāks par 1500/mm3 un/vai trombocītu skaits mazāks par 100 000/mm3, ārstēšana jāatceļ, līdz asinsaina normalizējas.
Ja pacientam ir pazīmes vai simptomi, kas liecina par infekciju, jāveic tūlītēja izmeklēšana.
• Ziņots, ka japāņu izcelsmes pacientiem biežāk rodas intersticiāla plaušu slimība. Šiem specifiskajiem pacientiem jāievēro īpaša piesardzība.
Īpaša piesardzība lietošanā
Īpaša piesardzība ieteicama pacientiem ar sirds išēmisko slimību anamnēzē (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Vineralbīna farmakokinētika nemainās pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem. Par devu pielāgošanu šai specifisku pacientu grupai skatīt 4.2. apakšpunktu.
Tā kā izdalīšanās caur nierēm ir neliela, nav farmakokinētiska pamatojuma devas samazināšanai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Vinorelbine Ebewe nedrīkst ievadīt staru terapijas laikā, ja apstarojamais lauks ietver aknas.
Vinorelbine Ebewe nedrīkst nonākt kontaktā ar acīm; ja zāles tiek iešļāktas acī ar spiedienu, pastāv izteikta kairinājuma un pat radzenes čūlas veidošanās risks. Ja tas ir noticis, acis nekavējoties jāskalo ar fizioloģisko šķīdumu un jāsazinās ar oftalmologu.
Izteikti CYP3A4 inhibitori vai induktori var ietekmēt vinorelbīna koncentrāciju un tādēļ jāievēro piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktā Mijiedarbība, kas raksturīga vinorelbīnam). Vinorelbīnam raksturīga mijiedarbība, un tā kombinācija ar fenitoīnu (tāpat kā ar visiem citotoksiskiem līdzekļiem) un ar itrakonazolu (tāpat kā ar visiem kapmirtes alkaloīdiem) nav ieteicama.
Šīs zāles parasti nav ieteicams kombinēt ar dzīvām novājinātām vakcīnām un ir viennozīmīgi kontrindicētas vienlaicīgi ar dzeltenā drudža vakcīnu.
Informāciju par lietošanu grūtniecības, bērna barošanas ar krūti un fertilitātes periodā, lūdzu skatīt 4.6. apakšpunktā.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Mijiedarbība, kas raksturīga visiem citotoksiskiem līdzekļiem
Audzēja gadījumā, sakarā ar paaugstinātu trombozes risku, bieži tiek izmantota antikoagulantu terapija. Ja tiek nolemts pacientus ārstēt ar perorālajiem antikoagulantiem, būs nepieciešams biežāk kontrolēt INR (Starptautiskais standartizētais koeficients) sakarā ar augsto koagulācijas spēju mainīgumu starp indivīdiem slimības laikā un iespējamo mijiedarbību starp perorālajiem antikoagulantiem un pretaudzēju ķīmijterapijas līdzekļiem.
Vienlaicīga lietošana kontrindicēta
Vakcīna pret dzelteno drudzi ir kontrindicēta letālas sistēmiskas vakcīnas izraisītas slimības riska dēļ (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Dzīvas novājinātas vakcīnas vienlaicīga lietošana (vakcīna pret dzelteno drudzi, skatīt vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta) nav ieteicama, jo pastāv sistēmiskas, iespējams letālas, vakcīnas izraisītas saslimšanas risks. Šis risks ir lielāks pacientiem, kuriem ir jau pamatslimības izraisīts imūnās sistēmas nomākums. Jālieto inaktivētas vakcīnas, ja tas iespējams (poliomielīts) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Fenitoīns: krampju paasinājuma risks, kas rodas samazinoties fenitoīna absorbcijai no kuņģa - zarnu trakta, vai tā toksicitātes palielināšanās vai vinorelbīna efektivitātes samazināšanās risks sakarā ar fenitoīna izraisītu vinorelbīna metabolisma pastiprināšanu aknās.
Vienlaicīga lietošana, kam jāpievērš uzmanība
Ciklosporīns, takrolims: izteikts imūnsistēmas nomākums kopā ar limfoproliferācijas risku.
Kapmirtes alkaloīdiem specifiska mijiedarbība
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Itrakonazols: palielinās kapmirtes alkaloīdu neirotoksicitāte, jo samazinās to metabolisms aknās.
Vienlaicīga lietošana, kam jāpievērš uzmanība
Kapmirtes alkaloīdu un C mitomicīna vienlaicīga lietošana palielina bronhospazmu un aizdusas risku, retos gadījumos novērots intersticiāls pneimonīts.
Tā kā zināms, ka kapmirtes alkaloīdi ir P-glikoproteīna substrāti, un tā kā nav veikti specifiski pētījumi, lietojot vinorelbīnu kombinācijā ar spēcīgiem šīs membrānas transporta mediatoriem, jāievēro piesardzība.
Mijiedarbība, kas raksturīga vinorelbīnam
Kombinējot vinorelbīnu ar citām zālēm, kas izraisa zināmu toksicitāti uz kaulu smadzenēm, iespējams, ka pastiprināsies mielosupresīvā blakus iedarbība.
CYP3A4 ir galvenais enzīms, kas iesaistīts vinorelbīna metabolismā, tādēļ kombinācija ar zālēm, kas inducē (piemēram, fenitoīns, fenobarbitāls, rifampicīns, karbamazepīns, asinszāle (Hypericum perforatum)) vai inhibē (piemēram, itrakonazols, ketokonazols, HIV proteāzes inhibitori, eritromicīns, klaritromicīns, telitromicīns, nefazodons) šo izoenzīmu, var pazemināt vai paaugstināt vinorelbīna koncentrāciju asinīs.
Vinorelbīna un cisplastīna kombinācija (ļoti bieži izmantota kombinācija) vairākos ārstēšanas ciklos nedemonstrē mijiedarbību attiecībā uz vinorelbīna farmakoloģiskajiem parametriem. Tomēr pacientiem, kuri saņēma kombinētu terapiju ar vinorelbīnu un cisplatīnu, tika ziņots par augstāku granulocitopēnijas sastopamību nekā pacientiem, kuri saņēma vinorelbīnu vienu pašu.
Ziņots par palielinātu 3/4 pakāpes neitropēnijas sastopamību, kad vienā I fāzes klīniskajā pētījumā vienlaicīgi tika lietots intravenozi ievadāms vinorelbīns un lapatinibs. Šajā pētījumā ieteicamā intravenozi ievadāmā vinorelbīna deva 3 nedēļu dozēšanas shēmas ietvaros 1.dienā un 8.dienā bija 22,5 mg/m2, kad to lietoja vienlaicīgi ar 1000 mg lapatiniba. Šāda veida kombinācija jāievada piesardzīgi.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pietiekamas informācijas par vinorelbīna lietošanu grūtniecēm. Reprodukcijas pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka vinorelbīns ir embriotoksisks, rada letālu iznākumu auglim un ir teratogēnisks (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti pētījumos ar dzīvniekiem, un šo zāļu farmakoloģisko darbību, iespējams embrija un augļa patoloģiju risks.
Grūtniecības laikā šīs zāles nelieto, izņemot gadījumus, kad sagaidāmais individuālais ieguvums noteikti ir lielāks par iespējamo risku.
Ja grūtniecība iestājas terapijas laikā, paciente jāinformē par iespējamo risku vēl nedzimušajam bērnam, un viņa rūpīgi jākontrolē. Jāapsver ģenētiskās konsultācijas iespējamība.
Sievietes reproduktīvā vecumā
Sievietēm reproduktīvā vecumā terapijas laikā un trīs mēnešus pēc terapijas beigām ar Vinorelbin "Ebewe" jālieto efektīvi kontraceptīvie līdzekļi un jāinformē ārsts, ja iestājusies grūtniecība.
Barošana ar krūti
Nav zināms vai vinorelbīns izdalās ar mātes pienu. Vinorelbīna izdalīšanās mātes pienā nav pētīta pētījumos ar dzīvniekiem. Nevar būt izslēgts risks zīdainim, tāpēc pirms uzsākt terapiju ar Vinorelbine Ebewe, bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Fertilitāte
Vinorelbīnam var būt genotoksiska iedarbība. Tādēļ vīriešiem, kuri tiek ārstēti ar vinorelbīnu, ārstēšanās laikā un vismaz 3 mēnešus pēc tās pārtraukšanas iesaka neradīt bērnus. Pirms ārstēšanas būtu jāsaņem konsultācija par spermas uzglabāšanu sakarā ar iespējamo neatgriezenisko neauglību, ko izraisa vinorelbīna terapija.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ņemot vērā vinorelbīna farmakodinamiskās īpašības, tas neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr ar vinorelbīnu ārstētiem pacientiem jāievēro piesardzība, ņemot vērā dažas no šo zāļu iespējamām blakusparādībam.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības, par kurām tika ziņots vairāk nekā atsevišķā gadījumā, ir sarindotas zemāk pēc orgānu sistēmām un sastopamības biežuma. Sastopamības biežums ir izteikts, lietojot sekojošu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100, <1/10); retāk (≥1/1000, <1/100); reti (≥1/10 000, <1/1000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Visbiežāk ziņots par šādām blakusparādībām: kaulu smadzeņu nomākums ar neitropēniju, anēmija, neiroloģiski traucējumi, kuņģa – zarnu trakta traucējumi ar sliktu dūšu, vemšanu, stomatītu un aizcietējumu, pārejoši paaugstināti aknu funkcionālo testu rezultāti, alopēcija un lokāls flebīts.
Papildus pēcreģistrācijas periodā novērotās blakusparādības ir pievienotas atbilstoši MedDRA klasifikācijai ar sastopamības biežumu – Nav zināmi.
Sīkāka informācija par blakusparādībām
Reakcijas aprakstītas, izmantojot PVO klasifikāciju (1. pakāpe=G1; 2. pakāpe=G2; 3. pakāpe 3=G3; 4. pakāpe=G4; 1.-4. pakāpe=G1-4; 1.-2. pakāpe=G1-2; 3.-4. pakāpe=G3-4).
Infekcijas un infestācijas
Bieži:
Vieglas līdz vidēji smagas dažādas lokalizācijas bakteriālas, vīrusu vai sēnīšu infekcijas (elpošanas, urīnceļu, kuņģa – zarnu trakta), kas parasti izzūd veicot atbilstošu ārstēšanu
Retāk:
Smaga sepse ar citu iekšējo orgānu mazspēju
Septicēmija
Ļoti reti:
Komplicēta septicēmija, kas dažkārt var būt letāla
Nav zināmi:
Neitropēniska sepse
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: Kaulu smadzeņu nomākums, kura dēļ rodas galvenokārt neitropēnija (G3: 24,3%; G4: 27,8%), kas ir atgriezeniska 5 – 7 dienu laikā un tā nav kumulatīva ilgstošā periodā.
Anēmija (G3-4: 7,4%)
Bieži: Var rasties trombocitopēnija (G3-4: 2,5%), kas reti ir smagā formā, neitropēniska sepse, kas dažos gadījumos (1,2%) ir letāla.
Nav zināmi: Febrila neitropēnija, pancitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Bieži: Alerģiskas reakcijas (ādas reakcijas, elpošanas sistēmas reakcijas).
Nav zināmi: Sistēmiskas alerģiskas reakcijas, piemēram, anafilakse, anafilaktisks šoks vai anafilaktoīda tipa reakcijas
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: Antidiurētiskā hormona neatbilstoša sekrēcija (ADHNS)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Reti: Smaga hiponatriēmija
Nav zināmi: Anoreksija
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: Aizcietējums (skatīt arī „Kuņģa-zarnu trakta traucējumi”), neiroloģiski traucējumi (G 3-4: 2,7%), tai skaitā dziļo cīpslu refleksu zudums. Ilgstošas terapijas gadījumā ziņots par apakšējo ekstremitāšu vājumu.
Retāk: Smaga parestēzija ar jušanas un kustību simptomiem (G3-4: < 3%). Šīs parādības parasti ir atgriezeniskas pēc ārstēšsnas pārtraukšanas.
Reti: Ietekme uz veģetatīvo nervu sistēmu, kas izraisa zarnu parēzi un aizcietējumu. Reti tas progresē līdz paralītiskam ileusam (< 3%). (skatīt arī “Kuņģa-zarnu trakta traucējumi”).
Ļoti reti: Gijēna-Barē (Guillain-Barré) sindroms.
Sirds funkcijas traucējumi
Reti: Sirds išēmiskā slimība stenokardijas veidā, izmaiņas elektrokardiogrammā, miokarda infarkts, dažkārt ar letālu iznākumu.
Ļoti reti: Tahikardija, sirdsklauves un sirds ritma traucējumi
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk
Hipotensija, hipertensija, pietvīkums un perifēro ķermeņa daļu vēsums
Reti:
Smaga hipotensija, kolapss
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk: Ārstēšanas laikā ar vinorelbīnu, tāpat kā ar citiem kapmirtes alkaloīdiem, var rasties elpas trūkums un bronhospazmas
Reti: Intersticiāla plaušu slimība, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši pacientiem, kas ārstēti ar vinorelbīna un mitomicīna kombināciju.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži: Aizcietējums (skatīt arī „Nervu sistēmas traucējumi”) ir galvenais simptoms (G3-4: 2,7%), kas retākos gadījumos progresē līdz paralītiskam ileusam, lietojot vinorelbīnu monoterapijā un (G3-4: 4,1%) un kombinācijā ar citiem ķīmijterapeitiskajiem līdzekļiem; slikta dūša, vemšana (G1-2: 30,4% un G3-4: 2,2%). Antiemētiska terapija var samazināt šo blakusparādību rašanās biežumu;
stomatīts (G1-4: 15%, lietojot vinorelbīnu monoterapijā), ezofagīts, anoreksija (G1-2:14%, G3:1%)
Bieži: Caureja (parasti viegla līdz vidēji smaga),
Reti: Pankreatīts, paralītisks ileuss (skatīt arī „Nervu sistēmas traucējumi”) - terapiju drīkst atsākt, kad normalizējas kuņģa un zarnu trakta darbība.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: Izmainīti aknu funkcionālie rādītāji (paaugstināts kopējā bilirubīna, sārmainās fosfotāzes, AsAT, AlAT daudzums) (G 1-2) bez ziņojumiem par klīniskiem simptomiem (bilirubīns, sārmainā fosfatāze, ASAT 27,6% un ALAT 29,3%)
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti bieži: Alopēcija, parasti viegla (G3-4: 4,1%, lietojot vinorelbīnu kā vienīgo līdzekli ķīmijterapijā)
Reti: Ādas reakcijas (ģeneralizētas ādas reakcijas), piemēram, izsitumi, nieze, nātrene
Nav zināms: Palmārs – plantārs eritrodizestēzijas sindroms
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži: Mialģija, artralģija, tai skaitā žokļa sāpes
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Bieži: Paaugstināts kreatinīna līmenis.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Ļoti bieži: Tāpat kā citi kapmirtes alkaloīdi, vinorelbīns ir vidēji spēcīgs bullas veidojošs līdzeklis. Reakcijas injekcijas vietā var ietvert eritēmu, dedzinošas sāpes, injekcijas vietas krāsas maiņu un flebītu injekcijas vietā (G3-4: 3,7%, lietojot vinorelbīnu kā vienīgo līdzekli ķīmijterapijā)
Bieži: Nogurums, drudzis, sāpes dažādās vietās, tai skaitā sāpes krūškurvī un sāpes audzēja vietā, astēnija.
Reti: Nekroze injekcijas vietā. Šo ietekmi var ierobežot, pareizi ievietojot intravenozo kanulu vai katetru un vēnu izskalojot.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Pārdozēšanas var izraisīt smagu kaulu smadzeņu nomākumu ar drudzi un infekciju, ir ziņots arī par paralītisku ileusu. Ieteicama simptomātiska ārstēšana, pielietojot asins transfūziju un plaša spektra antibiotikas. Specifisks antidots nav zināms.
Tā kā intravenozi lietota vinorelbīna pārdozēšanas gadījumā specifiska antidota nav, nepieciešami simptomātiski pasākumi, piemēram:
pastāvīga dzīvībai svarīgo funkciju kontrole un rūpīga pacienta novērošana;
asins ainas kontrole katru dienu, lai konstatētu nepieciešamību pēc asins un augšanas faktora transfūzijām, kā arī konstatētu nepieciešamību pēc intensīvās terapijas un samazinātu infekciju risku;
paralītiskā ileusa profilakses pasākumi vai tā ārstēšana;
asinsrites sistēmas un aknu funkcijas kontrole;
infekciju radīto komplikāciju gadījumā var būt nepieciešama terapija ar plaša spektra antibiotikām.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzeklis (Vinca alkaloīdi)
ATĶ kods: L01CA04
Vinorelbīns ir citostatisks Vinca alkaloīdu grupas līdzeklis.
Vinorelbīns inhibē tubulīna polimerizāciju un atviegloti saistās pie mitotiskiem mikrotubuliem; aksonālos mikrotubuļus bojā tikai pie augstām koncentrācijām. Tubulīna spiralizācijas indukcija ir mazāka nekā vinkristīnam. Vinorelbīns bloķē mitozi G2-M fāzē, izsaucot šūnas bojāeju interfāzē vai nākošā mitozē.
Vinorelbīna drošums un efektivitāte bērniem nav noteikta. Klīniskie dati, kas iegūti divos vienas grupas II fāzes pētījumos ar intravenozi ievadītu vinorelbīnu 33 un 46 bērniem ar recidivējošiem norobežotiem audzējiem, to vidū rabdomiosarkomu, citu mīksto audu sarkomu, Jūinga sarkomu, liposarkomu, sinoviālu sarkomu, fibrosarkomu, centrālās nervu sistēmas vēzi, osteosarkomu, neiroblastomu, lietojot 30 – 33,75 mg/m2 1. un 8. dienā ik pēc trīs nedēļām vai vienreiz nedēļā sešas nedēļas ik pēc astoņām nedēļām, neliecināja par nozīmīgu klīnisko aktivitāti. Toksicitāte bija līdzīga kā pieaugušiem pacientiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pēc intravenozas ievadīšanas asins koncentrācijas – laika profilam ir raksturīga trīsfāziska eksponenciālā eliminācijas līkne. Terminālais eliminācijas pusperiods ir vidēji apmēram 40 stundas. Klīrenss asinīs ir augsts, cieši saistīts ar asins plūsmu aknās un ir aptuveni 0,72 l/h/kg (diapazons: 0,32 – 1,26 l/h/kg), kamēr izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā ir liels, aptuveni 21,2 l/kg, liecinot par plašu izkliedi audos.
Vinorelbīna saistība ar plazmas proteīniem ir vāja (13,5 %), bet izteikta ar asins šūnām, īpaši trombocītiem (78 %).
Vinorelbīnu ievadot intravenozi, tā farmakokinētikās īpašības ir lineāras devās līdz 45 mg/m2.
Vinorelbīns galvenokārt metabolizējas ar CYP3A4 enzīmu un tā nozīmīgākais metabolīts ir 4-O-deacetilvinorelbīns.
Izdalīšanās caur nierēm ir neliela (<20 % no devas) un galvenokārt pamatvielas veidā. Izdalīšanās caur žultsceļiem ir visnozīmīgākais eliminācijas veids, gan metabolītiem, gan neizmainītajam vinorelbīnam.
Samazinātas nieru funkcijas ietekme uz vinorelbīna sadalījumu nav izvērtēta, tomēr sakarā ar nelielo izdalīšanos caur nierēm devas samazināšana nav nepieciešama.
Pacientiem ar metastāzēm aknās, ja ir skarts vairāk par 75 % no aknas, izmainās tikai vinorelbīna vidējais klīrenss. 6 pacientiem ar audzēju, kuriem bija vidēji smagi aknu darbības traucējumi (bilirubīns ≤ 2x NAR (normas augšējā robeža) un aminotransferāzes ≤ 5x NAR), ārstētiem ar vinorelbīnu līdz 25 mg/m2, un 8 pacientiem ar audzēju, kuriem bija smagi aknu darbības traucējumi (bilirubīns > 2x NAR un aminotransferāzes > 5x NAR), ārstētiem ar vinorelbīnu līdz 20 mg/m2, vidējais kopējais klīrenss (abās grupās) bija līdzīgs kā pacientiem ar normālu aknu funkciju. Šie dati tomēr varētu nebūt raksturīgi pacientiem ar samazinātu zāļu eliminācijas kapacitāti aknās, tādēļ pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicams ievērot piesardzību un rūpīgi jākontrolē hematoloģiskie rādītāji (skatīt 4.2 un 4.4apakšpunktu).
Vielmaiņas traucējumu iespējamā ietekme nav noskaidrota, un tādēļ precīzus ieteikumus par devām nevar sniegt.
Ir pierādīta cieša saistība starp iedarbību uz asinīm un leikocītu vai polinukleāro leikocītu skaita samazināšanos.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Mutagēnais un kancerogēnais potenciāls
Pētījumos ar dzīvniekiem vinorelbīns izraisīja aneiploīdas un poliploīdas izmaiņas. Var pieņemt, ka vinorelbīns var arī izraisīt genotoksisku iedarbību cilvēkiem (aneiploīdas un poliploīdas izmaiņas). Rezultāti par kancerogēno potenciālu pelēm un žurkām bija negatīvi, bet testētas tikai tika mazas devas.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumi
Reproduktivitātes pētījumos ar dzīvniekiem iedarbība tika novērota pie subterapeitiskām devām. Tika konstatēta embrio- un fetotoksicitāte, piemēram, intrauterīnās augšanas aizture un aizkavēta osifikācija.
Teratogenitāte (saplūduši skriemeļi, iztrūkstošas ribas) tika novērota pie mātei toksiskām devām. Papildus tam vēl bija pazemināta spermatoģenēze, kā arī prostatas un sēklas pūslīšu sekrēcija, bet žurku vaislība nepazeminājās.
Drošības farmakoloģija
Drošības farmakoloģijas pētījumi, kas tika veikti suņiem un pērtiķiem, neatklāja nekādu nevēlamu blakusiedarbību uz sirds un asinsvadu sistēmu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Vinorelbine Ebewe nevajadzētu atšķaidīt ar sārmainiem šķīdumiem (precipitācijas risks).
Vinorelbine Ebewe ar nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās) .
6.3. Uzglabāšanas laiks
Neatvērts iepakojums: 3 gadi
Atvērts iepakojums: iepakojumu atverot, tas jāizlieto nekavējoties un pāri palikušais neizlietotais šķīdums jāiznīcina.
Atšķaidītas zāles: no mikrobioloģiskā viedokļa zāles vajadzētu izlietot nekavējoties. Ja tūlīt neizlieto, jāievēro uzglabāšanas laiks un apstākļi līdz lietošanai (par ko ir atbildīgs lietotājs), bet parasti ne ilgāk par 24 stundām temperatūrā no 2°C līdz 8°C, ja vien atšķaidīšana notiek kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Kā iepakojums pārdošanai: Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt.
Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā. Sargāt no gaismas.
Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Caurspīdīgs I tipa stikla flakons ar gumijas aizbāzni, kuram ir fluoropolimēra pārklājums. Aizbāznis ir nodrošināts ar drošības alumīnija pārklājumu un aprīkots ar polipropilēna piespiežamu („flip-off”) vāciņu.
Flakoni ar 1 ml (10 mg vinorelbīna) un 5 ml (50 mg vinorelbīna).
Iepakojuma lielumi:
1 ml: 1, 5 un 10 flakoni
5 ml: 1, 5 un 10 flakoni
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Vinorelbine Ebewe sagatavošanu un ievadīšanu jāveic tikai apmācītam personālam. Jālieto atbilstoši aizsardzības piederumi, vienreizējās lietošanas cimdi, sejas maska un vienreizējās lietošanas priekšauts. Izlijušais un iztecējušais šķidrums ir jāsaslauka.
Stingri jāizvairās no jebkāda kontakta ar acīm. Ja ir noticis kontakts ar acīm, nekavējoties tās jāskalo ar fizioloģisko šķīdumu.
Nobeigumā visas atklātās virsmas ir rūpīgi jānotīra, bet rokas un seja jānomazgā.
Nesaderības starp Vinorelbine Ebewe un caurspīdīgo stikla flakonu, PVH vai infūzijas sistēmu ar PVH caurulītēm nav.
Vinorelbine Ebewe var ievadīt lēnas (5 – 10 minūtes) bolus injekcijas veidā pēc atšķaidīšanas ar 20 - 50 ml fizioloģiskā šķīduma vai 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma vai īsas (20 - 30 minūtes)infūzijas veidā pēc atšķaidīšanas ar 125 ml fizioloģiskā šķīduma vai 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma. Lai izskalotu vēnu, pēc zāļu lietošanas vienmēr jāievada vismaz 250 ml izotoniska šķīduma.
Vinorelbine Ebewe jāievada tikai intravenozi. Ļoti svarīgi pirms infūzijas uzsākšanas pārliecināties, ka kanula ir ievadīta tieši vēnā. Ja intravenozās ievadīšanas laikā Vinorelbine Ebewe iekļūst apkārtējos audos, var rasties izteikts kairinājums. Šādā gadījumā injekcija ir jāpārtrauc, vēna ir jāizskalo ar fizioloģisko šķīdumu, bet atlikusī deva jāievada citā vēnā. Ekstravazācijas gadījumā, lai mazinātu flebīta risku, intravenozi var ievadīt glikokortikoīdus.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Sandoz d.d.
Verovškova 57
SI-1000 Ljubljana
Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
06-0297
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2006.12.19
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012.02.27
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
07/2018
SASKAŅOTS ZVA 04-10-2018
