Vildagliptin Teva 50 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Vildagliptinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
19-0016-02
19-0016
Merckle GmbH, Germany; Teva Pharma B.V., Netherlands; Teva Nederland B.V., Netherlands; Teva Operations Poland Sp.z o.o., Poland; Pliva Hrvatska d.o.o., Croatia; Actavis Ltd, Malta; Teva UK Ltd., United Kingdom
Recepšu zāles
50 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Teva B.V., Netherlands
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Vildagliptin Teva 50 mg tabletes
Vildagliptinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Vildagliptin Teva un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Vildagliptin Teva lietošanas
Kā lietot Vildagliptin Teva
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Vildagliptin Teva
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Vildagliptin Teva un kādam nolūkam to lieto
Vildagliptin Teva aktīvā viela vildagliptīns pieder pie zāļu grupas, ko sauc par iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem.
Vildagliptin Teva lieto, lai ārstētu pieaugušos pacientus ar 2. tipa cukura diabētu. To lieto, kad cukura diabētu neizdodas ārstēt tikai ar diētu un fiziskiem vingrinājumiem. Tas palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs. Ārsts Jums parakstīs Vildagliptin Teva vienu pašu vai kopā ar dažiem citiem pretdiabēta līdzekļiem, kurus Jūs jau lietojat, ja tie nebija pietiekami efektīvi, lai kontrolētu cukura diabēta norisi.
2. tipa cukura diabēts rodas, kad organisms neizstrādā pietiekami daudz insulīna vai kad organisma
izstrādātais insulīns nedarbojas pietiekami labi. Tas var rasties arī tad, ja organisms izstrādā pārāk
daudz glikagona.
Insulīns ir viela, kas palīdz mazināt cukura līmeni asinīs, īpaši pēc ēdienreizēm. Glikagons ir viela, kas izraisa cukura produkciju aknās, izraisot cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. Aizkuņģa dziedzeris ražo abas šīs vielas.
Kā darbojas Vildagliptin Teva
Vildagliptin Teva darbojas, liekot aizkuņģa dziedzerim izstrādāt vairāk insulīna un mazāk glikagona.
Tas palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs. Tika pierādīts, ka šīs zāles samazina cukura līmeni asinīs, kas var palīdzēt novērst komplikācijas, kuras ir saistītas ar cukura diabēta slimību. Neraugoties uz to, ka Jūs pašreiz sākat lietot jaunas zāles cukura diabēta ārstēšanai, ir svarīgi, lai Jūs turpinātu ievērot diētu un/vai veiktu fiziskos vingrinājumus, kas Jums ieteikti.
Kas Jums jāzina pirms Vildagliptin Teva lietošanas
Nelietojiet Vildagliptin Teva šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret vildagliptīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu
sastāvdaļu. Ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt alerģija pret vildagliptīnu vai jebkuru citu Vildagliptin Teva sastāvdaļu, nelietojiet šīs zāles un konsultējieties ar ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Vildagliptin Teva lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu
ja Jums ir 1. tipa cukura diabēts (t.i., Jūsu organisms neražo insulīnu) vai, ja Jums stāvoklis, ko sauc par ketoacidozi;
ja Jūs lietojat zāles pret cukura diabētu, kuras sauc par sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (lai novērstu zemu glikozes līmeni asinīs, iespējams, ka ārsts liks samazināt sulfonilurīnvielas atvasinājumu devu, ja Jūs lietojat tos kopā ar Vildagliptin Teva [hipoglikēmija]);
ja Jums ir vidēji smaga vai smaga nieru slimība (Jums būs jālieto mazāka Vildagliptin Teva deva);
ja Jums tiek veikta dialīze;
ja Jums ir aknu slimība;
ja Jums ir sirds mazspēja;
ja Jums ir vai ir bijusi aizkuņģa dziedzera slimība.
Ja Jūs iepriekš esat lietojis vildagliptīnu, bet tā lietošana bija jāpārtrauc aknu slimības dēļ, Jūs nedrīkstat atkal lietot šīs zāles.
Cukura diabēta izraisītie ādas bojājumi ir bieži sastopama komplikācija. Jums ieteicams ievērot ārsta vai medmāsas sniegtos norādījumus par ādas un kāju kopšanu. Jums arī ieteicams pievērst pastiprinātu uzmanību pūšļiem un čūlām, kas no jauna radušies Vildagliptin Teva lietošanas laikā. Ja rodas šādi pūšļi vai čūlas, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Pirms ārstēšanas ar Vildagliptin Teva uzsākšanas, ik pēc trim mēnešiem pirmā gada laikā un periodiski pēc tam Jums tiks veikta pārbaude, lai noskaidrotu Jūsu aknu darbību. Tas tiek darīts tādēļ, lai pēc iespējas agrāk noteiktu aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos.
Bērni un pusaudži
Vildagliptin Teva nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.
Citas zāles un Vildagliptin Teva
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Ārsts varētu pielāgot Vildagliptin Teva devu, ja Jūs lietojat citas zāles, piemēram:
tiazīdus vai citus diurētiskus (urīndzenošus) līdzekļus;
kortikosteroīdus (galvenokārt tiek lietoti iekaisumu ārstēšanai);
zāles, kas ietekmē vairogdziedzeri;
noteiktas zāles, kas ietekmē nervu sistēmu.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Nelietojiet Vildagliptin Teva grūtniecības laikā. Nav zināms, vai Vildagliptin Teva izdalās mātes pienā. Jūs nedrīkstat lietot Vildagliptin Teva, ja barojat vai plānojat barot bērnu ar krūti.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Ja Vildagliptin Teva lietošanas laikā Jums ir reibonis, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.
Vildagliptin Teva satur laktozi
Vildagliptin Teva satur laktozi (piena cukuru). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Vildagliptin Teva satur nātriju
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
Kā lietot Vildagliptin Teva
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai
farmaceitam.
Cik daudz un kad jālieto Vildagliptin Teva
Vildagliptin Teva daudzums, kas jālieto, ir atkarīgs no cilvēka slimības stāvokļa. Ārsts Jums pateiks, cik Vildagliptin Teva tablešu Jums jālieto. Maksimālā dienas deva ir 100 mg.
Parasti Vildagliptin Teva deva ir:
50 mg dienā, ko lieto vienu reizi no rīta, ja Jūs lietojat Vildagliptin Teva kopā ar zālēm, ko sauc par sulfonilurīnvielas atvasinājumu;
100 mg dienā, ko lieto kā 50 mg no rīta un 50 mg vakarā, ja Jūs lietojat Vildagliptin Teva vienu pašu, kopā ar citām zālēm, ko sauc par metformīnu vai glitazonu, kombinācijā ar metformīnu un ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, vai kopā ar insulīnu;
50 mg dienā no rīta, ja Jums ir vidēji smagi vai smagi nieru darbības traucējumi vai Jums tiek
veikta dialīze.
Kā jālieto Vildagliptin Teva
Norijiet tableti, uzdzerot nedaudz ūdens.
Cik ilgi jālieto Vildagliptin Teva
Lietojiet Vildagliptin Teva katru dienu tik ilgi, cik to noteicis ārsts. Jums var būt nepieciešams lietot šo terapiju ilgstoši.
Ārsts regulāri pārbaudīs Jūsu stāvokli, lai noteiktu, vai terapija dod vēlamo efektu.
Ja esat lietojis Vildagliptin Teva vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz Vildagliptin Teva tablešu vai kāds cits lietojis šīs tabletes, nekavējoties konsultējieties ar ārstu. Var būt nepieciešama medicīniska palīdzība. Ja Jums ir jādodas pie ārsta vai uz slimnīcu, paņemiet līdzi zāļu iepakojumu.
Ja esat aizmirsis lietot Vildagliptin Teva
Ja esat aizmirsis lietot tableti, izdariet to tiklīdz par to atceraties. Pēc tam lietojiet nākamo devu parastajā laikā. Ja pienācis nākamās devas lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja pārtraucat lietot Vildagliptin Teva
Nepārtrauciet Vildagliptin Teva lietošanu, ja vien to nav norādījis ārsts. Ja Jums ir kādi jautājumi par to, cik ilgi jālieto šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Dažu blakusparādību gadījumā nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība:
Jums nekavējoties jāpārtrauc Vildagliptin Teva lietošana un jākonsultējas ar ārstu, ja Jums rodas kāda no tālāk minētajām blakusparādībām:
angioedēma (reti: var rasties līdz 1 cilvēkam no 1000): simptomi ir sejas, mēles vai rīkles tūska, apgrūtināta rīšana, apgrūtināta elpošana, pēkšņi izsitumi vai nātrene, kuri var liecināt par reakciju, ko sauc par angioedēmu;
aknu slimība (hepatīts) (reti): simptomi ir dzeltena āda vai acis, slikta dūša, ēstgribas zudums
vai tumšs urīns, kas var liecināt par aknu slimību (hepatītu);
aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts) (biežums nav zināms): simptomi ir spēcīgas un
ilgstošas sāpes vēdera dobumā (kuņģa apvidū), kas varētu izstarot uz muguru, kā arī slikta dūša un vemšana.
Citas blakusparādības
Dažiem pacientiem, lietojot Vildagliptin Teva (vildagliptīnu) kopā ar metformīnu, bijušas šādas blakusparādības:
bieži (var rasties ne vairāk kā 1 cilvēkam no 10): trīce, galvassāpes, reibonis, slikta dūša, zems glikozes līmenis asinīs;
retāk (var rasties ne vairāk kā 1 cilvēkam no 100): nogurums.
Dažiem pacientiem, lietojot Vildagliptin Teva (vildagliptīnu) kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, bijušas šādas blakusparādības:
bieži: trīce, galvassāpes, reibonis, vājums, zems glikozes līmenis asinīs;
retāk: aizcietējums;
ļoti reti (var rasties ne vairāk kā 1 cilvēkam no 10 000): iekaisis kakls, iesnas.
Dažiem pacientiem, lietojot Vildagliptin Teva (vildagliptīnu) kopā ar glitazonu, bijušas šādas blakusparādības:
bieži: ķermeņa masas palielināšanās, roku, potīšu vai pēdu pietūkums (tūska);
retāk: galvassāpes, vājums, zems glikozes līmenis asinīs.
Dažiem pacientiem, lietojot Vildagliptin Teva (vildagliptīnu) vienu pašu, bijušas šādas blakusparādības:
bieži: reibonis;
retāk: galvassāpes, aizcietējums, roku, potīšu vai pēdu pietūkums (tūska), sāpes locītavās, zems glikozes līmenis asinīs;
ļoti reti: iekaisis kakls, iesnas.
Dažiem pacientiem, lietojot Vildagliptin Teva (vildagliptīnu) kopā ar metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, bijušas šādas blakusparādības:
bieži: reibonis, trīce, vājums, zems glikozes līmenis asinīs, stipra svīšana.
Dažiem pacientiem, lietojot Vildagliptin Teva (vildagliptīnu) kopā ar insulīnu (kopā ar metformīnu vai bez tā), bijušas šādas blakusparādības:
bieži: galvassāpes, drebuļi, slikta dūša, zems glikozes līmenis asinīs, grēmas;
retāk: caureja, vēdera uzpūšanās.
Kopš zāļu nonākšanas tirgū saņemti ziņojumi par šādām blakusparādībām:
biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): niezoši izsitumi, aizkuņģa
dziedzera iekaisums, lokalizēta ādas lobīšanās vai pūšļu veidošanās, muskuļu sāpes.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv"www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Vildagliptin Teva
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Vildagliptin Teva satur
Aktīvā viela ir vildagliptīns.
Katra tablete satur 50 mg vildagliptīna.
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, laktoze, nātrija cietes glikolāts (A tipa), magnija stearāts.
Vildagliptin Teva ārējais izskats un iepakojums
Vildagliptin Teva 50 mg tabletes ir baltas, apaļas, plakanas tabletes ar slīpām malām. Diametrs 8,5 mm. Vienā pusē iegravējums “A013”.
Vildagliptin Teva ir iepakots blisteros, iepakojumā pa 14, 28, 50, 56, 90, 100 vai 180 tabletēm un perforētos dozējamu vienību blisteros, iepakojumā pa 10 x 1, 30 x 1, 56 x 1 vai 60 x 1 tabletēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Teva B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
Ražotājs
TEVA UK Ltd, Brampton Road, Hampden Park, BN22 9AG Eastbourne, Lielbritānija
Teva Nederland BV, Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
Teva Operations Poland Sp. z.o.o, ul. Mogilska 80, 31-546 Kraków, Polija
Merckle GmbH, Ludwig-Merckle-Str. 3, Blaubeuren 89143, Baden-Wuerttemberg, Vācija
Teva Pharma B.V., Swensweg 5, 2031 GA Haarlem, Nīderlande
PLIVA Hrvatska d.o.o., Prilaz baruna Filipovića 25, 10000 Zagreb, Horvātija
Actavis Ltd., BLB015-016, Bulebel Industrial Estate, 3000 Zejtun ZTN, Malta
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Austrijā: Vildagliptin Actavis 50 mg Tabletten
Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Itālijā: Vildagliptin Teva
Francijā: Vildagliptine Teva 50 mg comprimé
Latvijā: Vildagliptin Teva 50 mg tabletes
Lielbritānijā: Vildagliptin 50 mg Tablets
Portugālē: Vildagliptina Teva
Slovākijā: Vildagliptin Teva 50 mg
Spānijā: Vildagliptina Teva 50 mg comprimidos EFG
Ungārijā: Vildagliptin Teva 50mg tabletta
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 01/2019
SASKAŅOTS ZVA 07-02-2019
EQ PAGE 1 Version: 2019-01-29_reg_0.2
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Vildagliptin Teva 50 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 50 mg vildagliptīna (Vildagliptinum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību
Katra tablete satur 49 mg laktozes.
Katra tablete satur līdz 0,176 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Balta, apaļa, plakana tablete ar slīpām malām. Diametrs 8,5 mm. Vienā pusē iegravējums “A013”
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Vildagliptīns ir indicēts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai pieaugušajiem:
Monoterapijas veidā:
- pacientiem, kuru stāvoklis netiek pietiekami kontrolēts tikai ar diētu un fiziskām aktivitātēm, un tiem, kuriem metformīns nav piemērots kontrindikāciju vai nepanesības dēļ.
Divkāršas iekšķīgi lietojamas terapijas veidā kombinācijā ar:
- metformīnu pacientiem ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neraugoties uz maksimālo
panesamo metformīna monoterapijas devu,
- sulfonilurīnvielas atvasinājumu pacientiem ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neraugoties uz
maksimālo panesamo sulfonilurīnvielas atvasinājuma devu, un kuriem metformīns nav
piemērots kontrindikāciju vai nepanesības dēļ,
- tiazolidīndionu pacientiem ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, kuriem ir piemērota
tiazolidīndiona lietošana.
Trīskāršas iekšķīgi lietojamas terapijas veidā kombinācijā ar:
- sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un metformīnu, ja diēta un fiziskās aktivitātes kombinācijā ar
divkāršu terapiju kopā ar šīm zālēm nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli.
Vildagliptīns ir arī indicēts lietošanai kombinācijā ar insulīnu (ar metformīnu vai bez tā), ja diēta un
fiziskās aktivitātes kopā ar stabilu insulīna devu nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Lietojot monoterapijas veidā, kombinācijā ar metformīnu, kombinācijā ar tiazolidīndionu, kombinācijā
ar metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai kombinācijā ar insulīnu (ar metformīnu vai bez
tā), ieteicamā vildagliptīna dienas deva ir 100 mg, ko lieto kā vienu 50 mg devu no rīta un
vienu 50 mg devu vakarā.
Lietojot divkāršā kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, ieteicams lietot 50 mg vildagliptīna
vienu reizi dienā no rīta. Šai pacientu grupai 100 mg vildagliptīna dienā lietošana nebija efektīvāka par
50 mg vildagliptīna vienu reizi dienā.
Ja tiek lietota kombinācija ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, hipoglikēmijas riska mazināšanai
jāapsver mazāku devu lietošana.
Nav ieteicams lietot lielākas devas par 100 mg.
Ja ir izlaista Vildagliptin Teva deva, tā jālieto tiklīdz pacients par to atceras. Nedrīkst lietot dubultu devu vienā un tajā pašā dienā.
Nav klīniskas pieredzes par vildagliptīna drošumu un efektivitāti, lietojot to trīskāršā kombinētā terapijā ar metformīnu un tiazolidīndionu.
Papildu informācija par īpašām pacientu grupām
Gados vecāki cilvēki (≥ 65 gadi)
Gados vecākiem cilvēkiem deva nav jāpielāgo (skatīt arī 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≥ 50 ml/min) deva nav
jāpielāgo. Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem vai pacientiem ar
nieru slimību beigu stadijā (end-stage renal disease - ESRD), ieteicamā Vildagliptin Teva deva ir 50 mg vienu reizi dienā (skatīt arī 4.4., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Vildagliptin Teva nedrīkst lietot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, tai skaitā pacientiem, kuriem pirms ārstēšanas uzsākšanas alanīnaminotransferāzes (AlAT) vai aspartātaminotransferāzes (AsAT) līmenis vairāk kā 3 reizes pārsniedz augšējo normas robežu (ANR) (skatīt arī 4.4. un 5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Vildagliptin Teva nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem (< 18 gadiem). Vildagliptīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem (< 18 gadiem), līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami (skatīt arī 5.1. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
Vildagliptin Teva var lietot ēdienreizes laikā vai neatkarīgi no tām (skatīt arī 5.2. apakšpunktu).
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Vispārēji
Vildagliptin Teva nav paredzēts insulīna aizvietošanai pacientiem, kuriem nepieciešams insulīns. Vildagliptin Teva nedrīkst lietot pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu vai diabētiskās ketoacidozes ārstēšanai.
Nieru darbības traucējumi
Nav pietiekamas pieredzes pacientiem ar ESRD, kuriem tiek veikta hemodialīze. Tādēļ, ordinējot
Vildagliptin Teva šiem pacientiem, jāievēro piesardzība (skatīt arī 4.2., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Vildagliptin Teva nedrīkst lietot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, tai skaitā pacientiem, kuriem pirms ārstēšanas uzsākšanas ALAT vai ASAT līmenis vairāk kā 3 reizes pārsniedz ANR (skatīt arī 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu enzīmu līmeņa kontrole
Retos gadījumos ziņots par aknu darbības traucējumiem (tai skaitā hepatītu). Šajos ziņojumos
pacientiem novērotie aknu darbības traucējumi galvenokārt bija asimptomātiski un bez klīniskām
komplikācijām; aknu funkcionālo testu rezultāti normalizējās pēc terapijas pārtraukšanas. Pirms
terapijas ar Vildagliptin Teva uzsākšanas, lai noteiktu sākotnējo līmeni, ieteicams veikt aknu funkcionālos testus. Terapijas laikā ar Vildagliptin Teva aknu funkcionālos testus ieteicams veikt ik pēc trim mēnešiem pirmajā gadā un periodiski pēc tam. Pacientiem, kuriem paaugstinās aknu transamināžu līmenis, jāveic aknu darbības vērtējuma otra kontrole, lai apstiprinātu šo atradi, un pēc tam jānovēro, regulāri veicot aknu funkcionālos testus, līdz patoloģija (-as) mazinās un atjaunojas normas robežas. Ja AsAT vai AlAT līmenis pārsniedz ANR 3 reizes vai saglabājas ilgstoši, ieteicams pārtraukt terapiju ar Vildagliptin Teva.
Pacientiem, kuriem rodas dzelte vai citi simptomi, kas liecina par aknu darbības traucējumiem,
jāpārtrauc Vildagliptin Teva lietošana.
Pēc terapijas ar Vildagliptin Teva pārtraukšanas un aknu funkcionālo testu rezultātu normalizēšanās, terapiju ar Vildagliptin Teva atsākt nedrīkst.
Sirds mazspēja
Klīniskajā pētījumā ar vildagliptīnu pacientiem ar I-III funkcionālo klasi pēc Ņujorkas Sirds
Asociācijas (New York Heart Association (NYHA)) klasifikācijas pierādīts, ka ārstēšana ar
vildagliptīnu nav saistīta ar izmaiņām kreisā kambara darbībā vai ar esošās sastrēguma sirds
mazspējas (SSM) pastiprināšanos salīdzinājumā ar placebo. Klīniskā pieredze par pacientiem ar
III funkcionālo klasi pēc NYHA, kas ārstēti ar vildagliptīnu, joprojām ir ierobežota, un rezultāti ir
nepārliecinoši (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Nav pieredzes par vildagliptīna lietošanu klīniskajos pētījumos pacientiem ar IV funkcionālo klasi pēc
NYHA, tādēļ vildagliptīnu šiem pacientiem lietot nav ieteicams.
Ādas bojājumi
Neklīniskajos toksikoloģijas pētījumos pērtiķiem novēroti ādas bojājumi uz ekstremitātēm, tai skaitā
pūšļu un čūlu veidošanās (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lai gan klīniskajos pētījumos nav novērots ādas
bojājumu biežuma pieaugums, pieredze par pacientiem ar diabēta izraisītām ādas komplikācijām ir
neliela. Turklāt pēcreģistrācijas periodā tika saņemti ziņojumi par bulloziem un eksfoliatīviem ādas
bojājumiem. Tādēļ, ievērojot diabēta pacientu aprūpes standartus, ieteicams veikt ādas bojājumu, tai
skaitā čulgu un čūlu, veidošanās uzraudzību.
Akūts pankreatīts
Vildagliptīna lietošana ir saistīta ar akūta pankreatīta rašanās risku. Pacienti jāinformē par akūta
pankreatīta raksturīgākajiem simptomiem.
Ja ir aizdomas par pankreatītu, jāpārtrauc vildagliptīna lietošana; ja diagnoze akūts pankreatīts ir
apstiprināta, nevajadzētu atsākt vildagliptīna lietošanu. Jāievēro piesardzība pacientiem ar akūtu
pankreatītu anamnēzē.
Hipoglikēmija
Ir zināms, ka sulfonilurīnvielas atvasinājumi var izraisīt hipoglikēmiju. Pacienti, kuri lieto
vildagliptīnu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, var būt pakļauti hipoglikēmijas
riskam, tāpēc hipoglikēmijas riska mazināšanai jāapsver iespēja lietot mazāku sulfonilurīnvielas
atvasinājumu devu.
Palīgvielas
Tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,
ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Vildagliptīna mijiedarbības iespējamība ar citām vienlaicīgi lietotām zālēm ir maza. Vildagliptīns nav
citohroma P (CYP) 450 enzīma substrāts un neinhibē un neinducē CYP 450 enzīmus, tāpēc tas nevarētu mijiedarboties ar aktīvajām vielām, kas ir šo enzīmu substrāti, inhibitori vai induktori.
Kombinācija ar pioglitazonu, metformīnu un gliburīdu
Rezultāti no pētījumiem, kas veikti ar šiem iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem, nepierādīja klīniski nozīmīgu farmakokinētisku mijiedarbību.
Digoksīns (Pgp substrāts), varfarīns (CYP2C9 substrāts)
Klīniskie pētījumi, kas veikti ar veselām personām, neliecināja par klīniski nozīmīgu farmakokinētisku
mijiedarbību. Tomēr tas nav pierādīts mērķa populācijā.
Kombinācija ar amlodipīnu, ramiprilu, valsartānu vai simvastatīnu
Zāļu mijiedarbības pētījumi veselām personām tika veikti ar amlodipīnu, ramiprilu, valsartānu un
simvastatīnu. Šajos pētījumos pēc vildagliptīna vienlaikus lietošanas nenovēroja klīniski nozīmīgu
farmakokinētisku mijiedarbību.
Kombinācija ar AKE-inhibitoriem
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto AKE-inhibitorus, ir iespējams paaugstināts angioedēmas risks (skatīt
4.8. apakšpunktu).
Tāpat kā citām iekšķīgi lietojamām pretdiabēta zālēm, vildagliptīna hipoglikemizējošo darbību var
mazināt noteiktas aktīvās vielas, to vidū tiazīdi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera līdzekļi un
simpatomimētiskie līdzekļi.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pietiekamu datu par vildagliptīna lietošanu grūtniecības laikā. Ar dzīvniekiem veiktie pētījumi pierāda reproduktīvo toksicitāti lielās devās (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Datu trūkuma dēļ Vildagliptin Teva grūtniecības laikā nevajadzētu lietot.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai vildagliptīns izdalās cilvēka pienā. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par vildagliptīna
izdalīšanos pienā. Vildagliptin Teva nav ieteicams bērna barošanas ar krūti periodā.
Fertilitāte
Nav veikti pētījumi par vildagliptīna ietekmi uz cilvēka fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Pacientiem, kuriem rodas reibonis, jāizvairās no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Dati par drošumu tika iegūti kopumā no 3 784 pacientiem, kuri lietoja vildagliptīna dienas devu 50 mg
(vienu reizi dienā) vai 100 mg (50 mg divas reizes dienā vai 100 mg vienu reizi dienā) vismaz
12 nedēļas ilgos kontrolētos pētījumos. No šiem pacientiem 2 264 pacienti saņēma vildagliptīnu
monoterapijā un 1 520 pacienti saņēma vildagliptīnu kombinācijā ar citām zālēm. 2 682 pacienti
tika ārstēti ar 100 mg vildagliptīna dienā (vai nu 50 mg divas reizes dienā vai 100 mg vienu reizi
dienā) un 1 102 pacienti tika ārstēti ar 50 mg vildagliptīna vienu reizi dienā.
Lielākā daļa blakusparādību šajos pētījumos bija vieglas un pārejošas, un to dēļ terapija nebija
jāpārtrauc. Nav atklāta blakusparādību saistība ar vecumu, etnisko piederību, lietošanas ilgumu vai dienas devu.
Retos gadījumos ziņots par aknu darbības traucējumiem (tai skaitā hepatītu). Šajos ziņojumos
pacientiem novērotie aknu darbības traucējumi galvenokārt bija asimptomātiski un bez klīniskām
komplikācijām; aknu darbība normalizējās pēc terapijas pārtraukšanas. Dati no kontrolētiem monoterapijas un papildterapijas pētījumiem, kas ilga līdz pat 24 nedēļām, AlAT vai AsAT paaugstināšanās ≥ 3 x ANR (ko klasificē kā vismaz 2 secīgos mērījumos esošu vai terapijas
beigu vizītē novērotu) biežums bija 0,2%, 0,3% un 0,2%, lietojot attiecīgi 50 mg vildagliptīna vienu
reizi dienā, 50 mg vildagliptīna divas reizes dienā un salīdzinošu terapiju. Šī transamināžu
paaugstināšanās parasti bija asimptomātiska, neprogresējoša veida un nebija saistīta ar holestāzi vai
dzelti.
Retos gadījumos saņemti ziņojumi par angioedēmu vildagliptīna lietotājiem, un tās biežums ir
līdzīgs kā kontroles grupā. Lielāks skaits ziņojumu tika saņemts, lietojot vildagliptīnu kombinācijā ar
angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru (AKE-Inhibitors). Lielākajā daļā gadījumu
blakusparādības bija vieglas un izzuda, turpinot ārstēšanu ar vildagliptīnu.
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
Blakusparādības, par kurām ziņots pacientiem, kuri dubultmaskētos pētījumos saņēma vildagliptīnu
monoterapijā un papildterapijā, apkopotas, pamatojoties uz orgānu sistēmu klasifikāciju un pēc absolūtā sastopamības biežuma. Sastopamības biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to smaguma pakāpes samazinājuma secībā.
Lietošana kombinācijā ar metformīnu
1. tabula. Blakusparādības, par kurām dubultmaskētos pētījumos ziņots pacientiem, kuri
saņēma 100 mg vildagliptīna dienā kombinācijā ar metformīnu (N=208)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži Hipoglikēmija
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži Trīce
Bieži Galvassāpes
Bieži Reibonis
Retāk Nogurums
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži Slikta dūša
Atsevišķu blakusparādību raksturojums
Kontrolētos klīniskajos pētījumos ar kombināciju vildagliptīns 100 mg dienā + metformīns netika
ziņots par lietošanas pārtraukšanu blakusparādību dēļ ne vildagliptīna 100 mg dienā + metformīna,
ne placebo + metformīna terapijas grupās.
Klīniskajos pētījumos hipoglikēmiju novēroja bieži pacientiem, kuri saņēma vildagliptīnu
kombinācijā ar metformīnu (1%), un retāk pacientiem, kuri saņēma placebo + metformīnu (0,4%).
Vildagliptīna grupās par smagiem hipoglikēmijas gadījumiem netika ziņots.
Klīniskajos pētījumos, pievienojot vildagliptīnu 100 mg dienā metformīnam, nenovēroja ķermeņa
masas izmaiņas salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem (+0,2 kg vildagliptīna grupā un attiecīgi -1,0 kg
placebo grupā).
Klīniskajos pētījumos, kas ilga vismaz 2 gadus, vildagliptīnu pievienojot metformīnam, nekonstatēja
citas blakusparādības vai citus neparedzētus riskus.
Kombinācija ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem
2. tabula. Blakusparādības, par kurām ziņots dubultmaskētos pētījumos pacientiem, kuri saņēma 50 mg vildagliptīna kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (N=170)
Infekcijas un infestācijas
Ļoti reti Nazofaringīts
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži Hipoglikēmija
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži Trīce
Bieži Galvassāpes
Bieži Reibonis
Bieži Astēnija
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk Aizcietējums
Atsevišķu blakusparādību raksturojums
Kontrolētos klīniskajos pētījumos, lietojot kombinācijā vildagliptīnu 50 mg + sulfonilurīnvielas
atvasinājumu, kopējais izstāšanās gadījumu skaits blakusparādību dēļ vildagliptīna 50 mg dienā +
sulfonilurīnvielas atvasinājuma grupā bija 0,6%, salīdzinot ar 0% placebo + sulfonilurīnvielas
atvasinājuma grupā.
Klīniskajos pētījumos hipoglikēmijas rašanās biežums pacientiem, kuri saņēma vildagliptīnu 50 mg
dienā kombinācijā ar glimepirīdu, bija 1,2%, salīdzinot ar 0,6% pacientiem, kuri saņēma placebo +
glimepirīdu. Vildagliptīna grupā nenovēroja smagus hipoglikēmijas gadījumus.
Klīniskajos pētījumos, pievienojot vildagliptīnu 50 mg dienā glimepirīdam, nenovēroja ķermeņa
masas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem (-0,1 kg vildagliptīna grupā un attiecīgi -0,4 kg
placebo grupā).
Lietošana kombinācijā ar tiazolidīndionu
3. tabula. Blakusparādības, ko dubultmaskētos pētījumos novēroja pacientiem, lietojot vildagliptīnu 100 mg dienā kombinācijā ar tiazolidīndionu (N=158)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži Ķermeņa masas pieaugums
Retāk Hipoglikēmija
Nervu sistēmas traucējumi
Retāk Galvassāpes
Retāk Astēnija
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži Perifēriska tūska
Atsevišķu blakusparādību raksturojums
Kontrolētos klīniskajos pētījumos, lietojot kombinācijā vildagliptīnu 100 mg dienā + tiazolidīndionu,
netika saņemti ziņojumi par izstāšanās gadījumiem blakusparādību dēļ ne vildagliptīna 100 mg dienā
+ tiazolidīndiona grupā, ne placebo + tiazolidīndiona grupā.
Klīniskajos pētījumos hipoglikēmijas rašanās biežums bija retāks pacientiem, kuri saņēma
vildagliptīnu + pioglitazonu (0,6%), bet biežāks pacientiem, kuri saņēma placebo + pioglitazonu
(1,9%). Vildagliptīna grupā nenovēroja smagus hipoglikēmijas gadījumus.
Pioglitazona papildus lietošanas pētījumā kopējās ķermeņa masas pārmaiņas, lietojot placebo un
100 mg vildagliptīna dienā, bija attiecīgi 1,4 un 2,7 kg.
Pievienojot pioglitazona pamatterapijas maksimālajai devai (45 mg vienu reizi dienā) 100 mg vildagliptīna dienā, perifēriskas tūskas rašanās biežums bija 7,0%, salīdzinot ar 2,5% pēc tikai pioglitazona pamatterapijas lietošanas.
Monoterapija
4. tabula. Blakusparādības, par kurām ziņots pacientiem, kuri saņēma 100 mg vildagliptīna
dienā monoterapijas veidā dubultmaskētos pētījumos (N=1 855)
Infekcijas un infestācijas
Ļoti reti Augšējo elpošanas ceļu infekcija
Ļoti reti Nazofaringīts
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk Hipoglikēmija
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži Reibonis
Retāk Galvassāpes
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk Perifēriska tūska
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk Aizcietējums
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk Artralģija
Atsevišķu blakusparādību raksturojums
Kopējais izstāšanās gadījumu skaits no kontrolētas monoterapijas pētījumiem blakusparādību dēļ
pacientiem, kuri tika ārstēti ar vildagliptīnu pa 100 mg dienā (0,3%), nebija lielāks kā placebo (0,6%)
vai salīdzinājuma zāļu lietošanas gadījumā (0,5%).
Salīdzinošos kontrolētos monoterapijas pētījumos par hipoglikēmiju tika ziņots retāk - 0,4% (7 no
1 855) pacientu, kas tika ārstēti ar 100 mg vildagliptīna dienā, salīdzinot ar 0,2% (2 no 1 082)
pacientu grupās, kas tika ārstētas ar aktīvu salīdzinošu preparātu vai placebo, un netika ziņots par
nopietniem vai smagiem gadījumiem.
Klīniskajos pētījumos, lietojot monoterapijā vildagliptīnu 100 mg dienā, nenovēroja ķermeņa masas
izmaiņas salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem (-0,3 kg vildagliptīna grupā un attiecīgi -1,3 kg placebo
grupā).
Klīniskajos pētījumos, kas ilga vismaz 2 gadus, lietojot vildagliptīnu monoterapijā, nekonstatēja citas
blakusparādības vai citus neparedzētus riskus.
Kombinācija ar metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumiem
5. tabula. Blakusparādības, par kurām ziņots pacientiem, kuri saņēma 50 mg vildagliptīna divas
reizes dienā kombinācijā ar metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (N=157)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži Hipoglikēmija
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži Reibonis, trīce
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži Hiperhidroze
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži Astēnija
Atsevišķu blakusparādību raksturojums
Netika ziņots par lietošanas pārtraukšanu blakusparādību dēļ vildagliptīna + metformīna + glimepirīda
terapijas grupā salīdzinājumā ar 0,6% placebo + metformīna + glimepirīda terapijas grupā.
Hipoglikēmijas gadījumi tika novēroti bieži abās terapijas grupās (5,1% vildagliptīna + metformīna +
glimepirīda terapijas grupā salīdzinājumā ar 1,9% placebo + metformīna + glimepirīda terapijas
grupā). Tika ziņots par vienu smagas hipoglikēmijas gadījumu vildagliptīna grupā.
Ietekme uz vidējo ķermeņa masu pētījuma beigās bija neitrāla (+0,6 kg vildagliptīna grupā un –0,1 kg
placebo grupā).
Kombinācija ar insulīnu
6. tabula. Blakusparādības, par kurām ziņots pacientiem, kuri dubultmaskētos pētījumos
dienā saņēma 100 mg vildagliptīna kombinācijā ar insulīnu (ar metformīnu vai bez tā)
(N=371)
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži Pazemināts glikozes līmenis asinīs
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži Galvassāpes, drebuļi
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži Slikta dūša, gastroezofageālā refluksa slimība
Retāk Caureja, vēdera uzpūšanās
Atsevišķu blakusparādību raksturojums
Kontrolētos klīniskajos pētījumos, lietojot vildagliptīnu 50 mg divas reizes dienā kombinācijā ar
insulīnu, ar vai bez vienlaicīgas metformīna lietošanas, lietošanas pārtraukšanas gadījumu skaits
blakusparādību dēļ bija 0,3% vildagliptīna terapijas grupā, un netika ziņots par lietošanas
pārtraukšanu placebo terapijas grupā.
Hipoglikēmijas gadījumu biežums bija līdzīgs abās terapijas grupās (14,0% vildagliptīna grupā
salīdzinājumā ar 16,4% placebo grupā). Par smagas hipoglikēmijas izpausmēm tika ziņots diviem
pacientiem vildagliptīna grupā un 6 pacientiem placebo grupā.
Pētījuma beigās ietekme uz vidējo ķermeņa masu bija neitrāla (+0,6 kg salīdzinājumā ar sākuma
vērtībām vildagliptīna grupā, un nekādu izmaiņu ķermeņa masas rādītājos placebo grupā).
Pēcreģistrācijas pieredze
7. tabula. Pēcreģistrācijas periodā novērotās nevēlamās blakusparādības
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Nav zināmi Pankreatīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi Hepatīts (atgriezenisks, pārtraucot zāļu lietošanu),
izmaiņas aknu funkcionālajos testos (atgriezeniskas, pārtraucot zāļu lietošanu)
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nav zināmi Muskuļu sāpes
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nav zināmi Nātrene,
eksfoliatīvi un bullozi ādas bojājumi, tai skaitā bullozs pemfigoīds
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Ir maz informācijas par vildagliptīna pārdozēšanu.
Simptomi
Informācija par iespējamiem vildagliptīna pārdozēšanas simptomiem iegūta no pieaugošu devu
panesības pētījuma veseliem indivīdiem, kuri lietoja vildagliptīnu 10 dienas. 400 mg devas
lietošanas laikā bija trīs muskuļu sāpju gadījumi un atsevišķi vieglas un pārejošas parestēzijas, drudža,
tūskas un pārejošas lipāzes līmeņa paaugstināšanās gadījumi. 600 mg devas lietošanas laikā vienam
indivīdam atklāja pēdu un roku tūsku un paaugstinātu kreatīna fosfokināzes (KFK), AsAT, C-reaktīvā
proteīna (CRP) un mioglobīna līmeni. Trīs citiem indivīdiem radās pēdu tūska ar parestēziju divos
gadījumos. Visi simptomi un laboratorijas rezultātu novirzes pēc pētījuma zāļu lietošanas pārtraukšanas izzuda bez ārstēšanas.
Ārstēšana
Pārdozēšanas gadījumā ieteicama uzturoša ārstēšana. Vildagliptīnu nevar izvadīt hemodialīzē. Tomēr nozīmīgāko hidrolīzes metabolītu (LAY 151) var izvadīt hemodialīzē.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: zāles cukura diabēta ārstēšanai, dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP-4) inhibitori,
ATĶ kods: A10BH02
Vildagliptīns, kurš pieder saliņu darbības uzlabotāju grupai, ir spēcīgs un selektīvs DPP-4 inhibitors.
Darbības mehānisms
Vildagliptīns izraisa strauju un pilnīgu DPP-4 darbības inhibīciju, kas paaugstina iekšējās sekrēcijas
hormonu GLP-1 (glikagonam līdzīgā peptīda 1) un GIP (no glikozes atkarīgā insulīntropiskā
polipeptīda) endogēnos līmeņus tukšā dūšā un pēc ēšanas.
Farmakodinamiskā iedarbība
Paaugstinot iekšējās sekrēcijas hormonu endogēno līmeni, vildagliptīns palielina bēta šūnu jutību pret
glikozi, kas izraisa pastiprinātu no glikozes atkarīgo insulīna sekrēciju. Ārstēšana ar vildagliptīnu pa
50-100 mg dienā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu nozīmīgi uzlaboja bēta šūnu funkcijas
marķierus, to vidū HOMA-β (Homeostasis Model Assessment –β), proinsulīna un insulīna attiecību un
bēta šūnu atbildreakcijas rādītājus bieži par paraugu izmantotā maltītes panesības testā. Indivīdiem
bez cukura diabēta (ar normālu glikēmiju) vildagliptīns nestimulē insulīna sekrēciju un nepazemina
glikozes līmeni.
Paaugstinot endogēnā GLP-1 līmeni, vildagliptīns arī palielina alfa šūnu jutību pret glikozi, kas izraisa
glikozei atbilstošāku glikagona sekrēciju.
Pastiprinātā insulīna/glikagona attiecības palielināšanās hiperglikēmijas laikā paaugstinātā inkrēta
hormona līmeņa dēļ izraisa glikozes izstrādes mazināšanos aknās tukšā dūšā un pēc ēšanas, kas
savukārt pazemina glikēmiju.
Zināmā paaugstinātā GLP-1 līmeņa ietekme uz kuņģa iztukšošanās palēnināšanu ārstēšanas laikā ar
vildagliptīnu nav novērota.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Dubultmaskētos ar placebo vai aktīvām zālēm kontrolētos klīniskos pētījumos, kas ilga vismaz
2 gadus, piedalījās vairāk nekā 15 000 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu. Šajos pētījumos vildagliptīns
tika lietots vairāk nekā 9 000 pacientiem dienas devās 50 mg vienu reizi dienā, 50 mg divas reizes
dienā vai 100 mg vienu reizi dienā. Vairāk nekā 5 000 vīriešu un vairāk nekā 4 000 sieviešu saņēma
50 mg vildagliptīna vienu reizi dienā vai 100 mg dienā. No pacientiem, kuri saņēma 50 mg
vildagliptīna vienu reizi dienā vai 100 mg dienā, vairāk nekā 1 900 bija ≥ 65 gadus veci. Šajos pētījumos
vildagliptīns tika lietots monoterapijā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuri iepriekš nebija
saņēmuši medikamentozu ārstēšanu, vai kombinācijā pacientiem, kuru stāvoklis netika pietiekami labi
kontrolēts ar citiem pretdiabēta medikamentiem.
Kopumā vildagliptīns uzlaboja glikēmijas kontroli, to lietojot monoterapijā vai kombinācijā ar
metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un tiazolidīndionu, ko noteica ar klīniski nozīmīgu
HbA1c samazināšanos no sākotnējā līmeņa līdz pētījuma beigām (skatīt 8. tabulu).
Klīniskajos pētījumos, vildagliptīna izraisīta HbA1c samazināšanās bija nozīmīgāka pacientiem ar
augstāku sākumstāvokļa HbA1c.
52 nedēļas ilgā dubultmaskētā kontrolētā pētījumā vildagliptīns (50 mg divas reizes dienā) samazināja
sākumstāvokļa HbA1c par -1%, salīdzinot ar -1,6%, lietojot metformīnu (titrējot līdz 2 g dienā),
līdzvērtīga efektivitāte netika statistiski apstiprināta. Pacientiem, kuri ārstēti ar vildagliptīnu, tika
ziņots par nozīmīgi mazāku kuņģa-zarnu trakta blakusparādību sastopamību, salīdzinot ar personām,
kuras ārstētas ar metformīnu.
24 nedēļas ilgā dubultmaskētā klīniskajā pētījumā tika salīdzināts vildagliptīns (50 mg divas reizes
dienā) ar rosiglitazonu (8 mg vienu reizi dienā). Pacientiem ar vidējo HbA1c sākumstāvoklī 8,7% vidējais samazinājums bija par –1,20%, lietojot vildagliptīnu, un, par –1,48%, lietojot rosiglitazonu.
Pacientiem, kuri saņēma rosiglitazonu, attīstījās vidēja ķermeņa masas palielināšanās (+1,6 kg), bet
tiem, kuri saņēma vildagliptīnu, ķermeņa masas palielināšanās neattīstījās (-0,3 kg). Perifēriskās
tūskas rašanās biežums vildagliptīna grupā bija zemāks nekā rosiglitazona grupā (attiecīgi 2,1% pret
4,1%).
Klīniskajā pētījumā, kas ilga 2 gadus, salīdzināja vildagliptīnu (50 mg divas reizes dienā) ar gliklazīdu
(līdz 320 mg/dienā). Pēc divu gadu ārstēšanas vidējais HbA1c samazinājums bija -0,5%, lietojot
vildagliptīnu, un -0,6% lietojot gliklazīdu, salīdzinot ar vidējo HbA1c sākumstāvoklī 8,6%. Līdzvērtīga
efektivitāte netika statistiski apstiprināta. Vildagliptīna lietošana saistīta ar retākiem hipoglikēmijas
gadījumiem (0,7%), salīdzinot ar gliklazīda lietošanu (1,7%).
24 nedēļas ilgā klīniskajā pētījumā pacientiem, kuriem slimības kontrole netika panākta lietojot
metformīnu (vidējā dienas deva: 2020 mg), salīdzināja vildagliptīnu (50 mg divas reizes dienā) ar
pioglitazonu (30 mg vienreiz dienā). Pacientiem ar HbA1c sākumstāvoklī 8,4% vidējais samazinājums
bija -0,9%, vildagliptīnu pievienojot metformīnam, un -1,0%, pioglitazonu pievienojot metformīnam.
Pacientiem, kuriem pioglitazonu pievienoja metformīnam, ķermeņa masa palielinājās vidēji par
+1,9 kg, salīdzinot ar pacientiem, kuriem ķermeņa masa palielinājās vidēji par +0,3 kg, ja
metformīnam pievienoja vildagliptīnu.
Klīniskajā pētījumā, kas ilga 2 gadus, pacientiem, kurus ārstēja ar metformīnu (vidējā dienas deva:
1894 mg), salīdzināja vildagliptīnu (50 mg divas reizes dienā) ar glimepirīdu (līdz 6 mg/dienā – vidējā
deva 2 gadu laikā: 4,6 mg). Salīdzinot ar vidējo sākumstāvokļa HbA1c 7,3%, pēc viena gada ārstēšanas
vidējais HbA1c samazinājums bija -0,4%, vildagliptīnu pievienojot metformīnam, un -0,5%
glimepirīdu pievienojot metformīnam. Ķermeņa masas izmaiņas bija -0,2 kg vildagliptīna grupā
salīdzinot ar +1,6 kg glimepirīda grupā. Hipoglikēmijas gadījumu skaits vildagliptīna grupā bija
ievērojami zemāks (1,7%), salīdzinot ar glimepirīda grupu (16,2%). Sasniedzot pētījuma mērķa
kritēriju (2 gadi), abās terapijas grupās HbA1c vērtības atbilda sākotnējam līmenim un saglabājās
atšķirības ķermeņa masas izmaiņu un hipoglikēmijas gadījumu biežuma rādītājos.
52 nedēļas ilgā klīniskajā pētījumā pacientiem, kuriem slimības kontrole netika panākta lietojot
metformīnu (sākumstāvokļa metformīna deva 1928 mg/dienā), salīdzināja vildagliptīnu (50 mg divas
reizes dienā) ar gliklazīdu (vidējā dienas deva: 229,5 mg). Pēc 1 gada ārstēšanas vidējais HbA1c
samazinājums bija -0,81%, lietojot metformīnu kopā ar vildagliptīnu (vidējā HbA1c sākumstāvokļa
vērtība 8,4%), un -0,85%, lietojot metformīnu kopā ar gliklazīdu (vidējā HbA1c sākumstāvokļa vērtība
8,5%); līdzvērtīga efektivitāte netika statistiski apstiprināta (95% TI -0,11 – 0,20). Ķermeņa masas
izmaiņas bija +0,1 kg vildagliptīna grupā salīdzinot ar +1,4 kg gliklazīda grupā.
24 nedēļas ilgā klīniskajā pētījumā pacientiem, kuri iepriekš nebija saņēmuši medikamentozu ārstēšanu, izvērtēja vildagliptīna un metformīna fiksētas devas kombinācijas lietošanas efektivitāti sākotnējā ārstēšanā (devu pakāpeniski titrējot līdz 50 mg/500 mg divas reizes dienā vai 50 mg/1000 mg divas reizes dienā). Vildagliptīns/metformīns 50 mg/1000 mg divas reizes dienā samazināja HbA1c par -1,82%, vildagliptīns/metformīns 50 mg/500 mg divas reizes dienā samazināja HbA1c par -1,61%, metformīns 1000 mg divas reizes dienā samazināja HbA1c par -1,36% un vildagliptīns 50 mg divas reizes dienā samazināja HbA1c par -1,09%, salīdzinot ar vidējo HbA1c sākumstāvoklī 8,6%. Pacientiem ar HbA1c sākumstāvoklī ≥10,0% novēroja vēl lielāku samazinājumu.
Tika veikts 24 nedēļu, vairāku centru, randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts klīniskais
pētījums, kurā 515 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un vidēji smagiem (N=294) vai smagiem
(N=221) nieru darbības traucējumiem izvērtēja ārstēšanas ar 50 mg vildagliptīna efektivitāti, salīdzinot
ar placebo. Sākumstāvoklī attiecīgi 68,8% un 80,5% pacientu ar vidēji smagiem vai smagiem nieru
darbības traucējumiem tika ārstēti ar insulīnu (vidējā dienas deva attiecīgi 56 un 51,6 vienības).
Vildagliptīns, salīdzinot ar placebo, 7,9% pacientu ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem
nozīmīgi samazināja HbA1c par -0,53%, salīdzinot ar vidējo HbA1c sākumstāvoklī. Vildagliptīns,
salīdzinot ar placebo, 7,7% pacientu ar smagiem nieru darbības traucējumiem nozīmīgi samazināja
HbA1c par -0,56%, salīdzinot ar vidējo HbA1c sākumstāvoklī.
Tika veikts 24 nedēļas ilgs, randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts pētījums 318 pacientiem,
lai izvērtētu vildagliptīna (50 mg divas reizes dienā) efektivitāti un drošumu kombinācijā ar
metformīnu (≥1500 mg dienā) un glimepirīdu (≥4 mg dienā). Vildagliptīns kombinācijā ar metformīnu
un glimepirīdu būtiski samazināja HbA1c, salīdzinot ar placebo. Pēc placebo koriģētais vidējais
samazinājums no sākotnējās vidējās HbA1c vērtības 8,8% bija -0,76%.
Tika veikts 24 nedēļas ilgs, randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts pētījums 449 pacientiem,
lai izvērtētu vildagliptīna (50 mg divas reizes dienā) efektivitāti un drošumu kombinācijā ar stabilu
bazālā vai jauktā insulīna devu (vidējā dienas deva 41 vienības) un vienlaicīgu metformīna lietošanu
(N=276) vai bez vienlaicīgas metformīna lietošanas (N=173). Vildagliptīns kombinācijā ar insulīnu
būtiski samazināja HbA1c, salīdzinot ar placebo. Kopējā pētījuma populācijā pēc placebo koriģētais
vidējais samazinājums no sākotnējās vidējās HbA1c vērtības 8,8% bija -0,72%. Apakšgrupās, kurās
pacienti tika ārstēti ar insulīnu ar vai bez vienlaicīgas metformīna lietošanas, pēc placebo koriģētais
vidējais HbA1c samazinājums bija attiecīgi -0,63% un -0,84%. Kopējā pētījuma populācijā
hipoglikēmijas gadījumu biežums bija attiecīgi 8,4% un 7,2% vildagliptīna un placebo grupās.
Pacientiem, kuri saņēma vildagliptīnu, nenovēroja ķermeņa masas pieaugumu (+0,2 kg), kaut gan
tiem, kuri saņēma placebo, novēroja ķermeņa masas samazinājumu (-0,7 kg).
Citā 24 nedēļas ilgā pētījumā pacientiem ar stipri progresējošu 2. tipa cukura diabētu un ar
nepietiekamu (glikēmijas) kontroli, lietojot insulīnu (īsas vai garākas darbības, vidējā insulīna deva
80 SV/dienā), vidējā HbA1c samazinājuma statistiskā ticamība pēc vildagliptīna (50 mg divas reizes
dienā) pievienošanas insulīnam bija lielāka, nekā pacientiem, kas saņēma placebo plus insulīnu (0,5%
salīdzinājumā ar 0,2%). Hipoglikēmijas gadījumu biežums bija mazāks vildagliptīna grupā nekā
placebo grupā (22,9% salīdzinājumā ar 29,6%).
52 nedēļu ilgs daudzcentru, randomizēts, dubultakls pētījums veikts pacientiem ar 2. tipa cukura
diabētu un sastrēguma sirds mazspēju (I-III funkcionālā klase pēc NYHA), lai novērtētu 50 mg
vildagliptīna divas reizes dienā iedarbību uz kreisā kambara izsviedes frakciju (KKIF), (N=128)
salīdzinājumā ar placebo (N=126). Ārstēšana ar vildagliptīnu nebija saistīta ar izmaiņām kreisā
kambara funkcijās vai ar esošās SSM pasliktināšanos. Neatkarīgi izvērtētie sirds-asinsvadu notikumi
kopumā bija līdzvērtīgi. Pacientiem ar III klases pēc NYHA sirds mazspēju, ārstētiem ar vildagliptīnu,
novērots vairāk sirds notikumu salīdzinājumā ar placebo. Tomēr sirds-asinsvadu risks sākumstāvoklī
bija nevienlīdzīgs un par labu placebo, un notikumu skaits bija zems, lai izdarītu viennozīmīgu
secinājumu. Vildagliptīns nozīmīgi samazināja HbA1c salīdzinājumā ar placebo (0,6% starpība) no
vidēja sākumstāvokļa līmeņa 7,8% 16. nedēļā. Pacientu apakšgrupā ar III klasi pēc NYHA HbA1c
samazinājums salīdzinājumā ar placebo bija zemāks (0,3% starpība), bet šo secinājumu nevar stingri
pamatot, jo ir ierobežots pacientu skaits (n=44). Hipoglikēmijas gadījumu biežums vispārējā
populācijā bija attiecīgi 4,7% un 5,6% vildagliptīna un placebo grupā.
Sirds-asinsvadu risks
Veikta neatkarīgu un prospektīvu neatkarīgi izvērtētu sirds-asinsvadu notikumu meta analīze par 37
III un IV fāzes, līdz 2 gadu ilgiem monoterapijas un kombinētas terapijas klīniskiem pētījumiem
(vidējais vildagliptīna iedarbības ilgums 50 nedēļas, salīdzinājuma zālēm – 49 nedēļas), kas pierādīja,
ka ārstēšana ar vildagliptīnu nav saistīta ar paaugstinātu sirds-asinsvadu risku, salīdzinot ar salīdzinājuma zālēm. Neatkarīgi izvērtētu būtisku nevēlamu sirds-asinsvadu notikumu (MACE –
major adverse cardiovascular events), ieskaitot akūtu miokarda infarktu, insultu vai kardiovaskulāru
nāvi, bija līdzīgs vildagliptīnam salīdzinājumā ar kombinētu terapiju ar aktīvu vielu un placebo
saturošām salīdzinājuma zālēm [Mantel–Haenszel riska attiecība (M-H RR) 0,82 (95% TI 0,61-1,11)].
MACE radās 83 no 9 599 (0,86%) ar vildagliptīnu ārstētiem pacientiem un 85 no 7 102 (1,2%) ar
salīdzinājuma zālēm ārstētiem pacientiem. Katra atsevišķa MACE komponenta izvērtējums neuzrādīja
palielinātu risku (līdzīga M-H RR). Par apstiprinātiem sirds mazspējas (SM) notikumiem, ko definēja
kā SM, kuras gadījumā nepieciešama stacionēšana, vai no jauna radusies SM, ziņoja 41 (0,43%) ar
vildagliptīnu ārstētiem pacientiem un 32 (0,45%) ar salīdzinājuma zālēm ārstētiem pacientiem, kuriem
M-H RR bija 1,08 (95% TI 0,68-1,70).
8. tabula. Galvenie vildagliptīna efektivitātes rezultāti ar placebo-kontrolētos monoterapijas
pētījumos un papildinošas kombinētas terapijas pētījumos (primāras efektivitātes ITT populācija)
Ar placebo kontrolēti monoterapijas pētījumi |
Vidējā HbA1c (%) sākumstāvokļa vērtība |
Vidējā HbA1c (%) pārmaiņa no sākumstāvokļa 24. nedēļā |
Ar placebo koriģētas HbA1c (%) vidējās pārmaiņas 24. nedēļā (95%TI) |
| Pētījums 2301: 50 mg vildagliptīna divas reizes dienā (N=90) | 8,6 | -0,8 | -0,5* (-0,8, -0,1) |
| Pētījums 2384: 50 mg vildagliptīna divas reizes dienā (N=79) | 8,4 | -0,7 | -0,7* (-1,1, -0,4) |
|
|||
| Papildu/Kombinētas terapijas pētījumi | |||
| 50 mg vildagliptīna divas reizes dienā + metformīns (N=143) | 8,4 | -0,9 | -1,1* (-1,4, -0,8) |
| 50 mg vildagliptīna dienā + glimepirīds (N=132) | 8,5 | -0,6 | -0,6* (-0,9, -0,4) |
| 50 mg vildagliptīna divas reizes dienā + pioglitazons (N=136) | 8,7 | -1,0 | -0,7* (-0,9, -0,4) |
| 50 mg vildagliptīna divas reizes dienā + metformīns + glimepirīds (N=152) | 8,8 | -1,0 | -0,8* (-1,0, -0,5) |
|
Pediatriskā populācija
Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus vildagliptīnam visās pediatriskās populācijas apakšgrupās pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc iekšķīgas lietošanas tukšā dūšā vildagliptīns ātri uzsūcas, maksimālo koncentrāciju plazmā
sasniedzot pēc 1,7 stundām. Uzturs nedaudz aizkavē laiku līdz maksimālās koncentrācijas
sasniegšanai plazmā līdz 2,5 stundām, bet nemaina kopējo iedarbību (AUC). Vildagliptīna lietošana
kopā ar uzturu izraisīja Cmax pazemināšanos (19%), salīdzinot ar lietošanu tukšā dūšā. Tomēr
pārmaiņu izteiktība nav klīniski nozīmīga, tāpēc vildagliptīnu var lietot gan ēšanas laikā, gan neatkarīgi no ēdienreizes. Absolūtā biopieejamība ir 85%.
Izkliede
Vildagliptīns maz saistās ar plazmas olbaltumiem (9,3%) un vienmērīgi izkliedējas starp plazmu un
eritrocītiem. Vildagliptīna vidējais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī pēc intravenozas ievadīšanas
(Vss) ir 71 litrs, kas liecina par ekstravaskulāru izkliedi.
Biotransformācija
Metabolisms ir vildagliptīna galvenais eliminācijas mehānisms cilvēkiem, kas attiecināms uz 69%
devas. Galvenais metabolīts (LAY 151) ir farmakoloģiski neaktīvs un ir ciāna daļas hidrolīzes
produkts, kas attiecināms uz 57% devas, kam seko glikuronīds (BQS867) un amīda hidrolīzes produkti
(4% devas). Dati no in vitro pētījumiem cilvēka nieru mikrosomās liecina, ka nieres varētu būt viens
no galvenajiem orgāniem, kur notiek vildagliptīna hidrolīze līdz tā nozīmīgākajam neaktīvajam
metabolītam LAY151. DPP-4 daļēji piedalās vildagliptīna hidrolīzē, kas pamatojas uz pētījumu in
vivo, izmantojot žurkas ar DPP-4 deficītu. CYP 450 enzīmi nemetabolizē vildagliptīnu skaitliski
nosakāmā apjomā. Sakarā ar to nav sagaidāms, ka vildagliptīna metabolisko klīrensu ietekmēs
vienlaikus lietotās zāles, kas ir CYP 450 inhibitori un/vai inducētāji. In vitro pētījumos pierādīts, ka
vildagliptīns neinhibē/neinducē CYP 450 enzīmus. Tādēļ nav sagaidāms, ka vildagliptīns ietekmētu
vienlaicīgi lietoto zāļu, ko metabolizē CYP 1A2, CYP 2C8, CYP 2C9, CYP 2C19, CYP 2D6, CYP
2E1 vai CYP 3A4/5, metabolisko klīrensu.
Eliminācija
Pēc iekšķīgas [14C] vildagliptīna lietošanas aptuveni 85% devas tiek izvadīti urīnā un 15% devas tiek
izvadīti izkārnījumos. Neizmainīta vildagliptīna izvadīšana caur nierēm ir 23% no iekšķīgi lietotas devas. Pēc intravenozas ievadīšanas veseliem indivīdiem vildagliptīna kopējais plazmas un nieru
klīrenss ir attiecīgi 41 un 13 l/h. Vidējais eliminācijas pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas ir
aptuveni 2 stundas. Eliminācija pusperiods pēc iekšķīgas lietošanas ir aptuveni 3 stundas.
Linearitāte/nelinearitāte
Vildagliptīna Cmax un laukums zem plazmas koncentrācijas un laika līknes (AUC) terapeitiskās devas robežās palielinājās aptuveni devai proporcionālā veidā.
Raksturojums specifiskās pacientu grupās
Dzimums
Veseliem vīriešiem un sievietēm netika novērotas klīniski nozīmīgas vildagliptīna farmakokinētikas
atšķirības plašās vecuma un ķermeņa masas indeksa (ĶMI) robežās. Dzimums neietekmē DPP-
4 inhibīciju, ko rada vildagliptīns.
Gados vecāki cilvēki
Veseliem, gados vecākiem cilvēkiem (≥ 70 gadi) kopējā vildagliptīna (100 mg vienu reizi dienā) kopējā iedarbība palielinājās par 32%, un maksimālā koncentrācija plazmā palielinājās par 18%, salīdzinot ar gados jaunām, veselām personām (18–40 gadi). Tomēr šīs pārmaiņas neuzskata par
klīniski nozīmīgām. Vecums neietekmē vildagliptīna izraisīto DPP-4 inhibīciju.
Aknu darbības traucējumi
Aknu darbības traucējumu ietekme uz vildagliptīna farmakokinētiku tika pētīta pacientiem ar
viegliem, vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem pēc Child-Pugh skalas (robežās no
6 (viegli darbības traucējumi) līdz 12 (smagi darbības traucējumi)), salīdzinot ar veselām personām.
Vildagliptīna koncentrācija pēc vienreizējas devas lietošanas pacientiem ar viegliem un vidēji
smagiem aknu darbības traucējumiem bija samazināta (attiecīgi 20% un 8%), bet vildagliptīna
koncentrācija pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem palielinājās par 22%. Maksimālā
vildagliptīna koncentrācijas pārmaiņa (palielināšanās vai samazināšanās) ir ~30%, kas netiek uzskatīta
par klīniski nozīmīgu. Netika novērota korelācija starp aknu slimības smaguma pakāpi un vildagliptīna
koncentrācijas pārmaiņām.
Nieru darbības traucējumi
Tika veikts vairāku devu atvērta tipa klīniskais pētījums, kurā pacientiem ar dažādas pakāpes
hroniskiem nieru darbības traucējumiem, ko definēja pēc kreatinīna klīrensa (viegli: 50 līdz
<80 ml/min, vidēji smagi: 30 līdz <50 ml/min un smagi: <30 ml/min) izvērtēja zemākās vildagliptīna
(50 mg vienu reizi dienā) terapeitiskās devas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar veselām kontroles personām.
Pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem vildagliptīna AUC
attiecīgi palielinājās vidēji 1,4, 1,7 un 2 reizes, salīdzinot ar veselām personām. Pacientiem ar
viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem metabolītu LAY151 un BQS867
AUC attiecīgi palielinājās vidēji 1,5, 3 un 7 reizes. Ierobežoti dati no pacientiem ar nieru slimību
beigu stadijā (ESRD) liecina, ka vildagliptīna iedarbība ir līdzīga kā pacientiem ar smagiem nieru
darbības traucējumiem. LAY151 koncentrācija bija vidēji 2-3 reizes augstāka nekā pacientiem ar
smagiem nieru darbības traucējumiem.
Vildagliptīns ierobežotā apjomā tiek izvadīts ar hemodialīzi (3% 3-4 stundu hemodialīzes sesijas laikā
4 stundas pēc devas lietošanas).
Etniskā grupa
Ierobežots daudzums datu liecina, ka rasei nav būtiskas ietekmes uz vildagliptīna farmakokinētiku.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Suņiem, lietojot 15 mg/kg devu, kas neizraisa ietekmi (7 reizes pārsniedzot koncentrāciju cilvēkam,
pamatojoties uz Cmax), tika novērota intrakardiālo impulsu vadīšanas kavēšanās.
Žurkām un pelēm tika novērota putu alveolāro makrofāgu uzkrāšanās plaušās. Žurkām deva, kas neizraisa ietekmi, bija 25 mg/kg (5 reizes pārsniedz cilvēkam konstatēto kopējo iedarbību, pamatojoties uz AUC) un pelēm 750 mg/kg (142 reizes pārsniedz cilvēkam konstatēto kopējo iedarbību).
Suņiem tika novēroti gastrointestināli simptomi, galvenokārt mīksti izkārnījumi, gļotaini izkārnījumi,
caureja un, lietojot lielākas devas, arī asinis izkārnījumos. Līmenis bez ietekmes netika noskaidrots.
Vildagliptīns standarta in vitro un in vivo genotoksicitātes testos nebija mutagēns.
Auglības un agrīnās embrionālās attīstības pētījums žurkām neatklāja vildagliptīna izraisītus auglības,
reproduktīvās uzvedības vai agrīnās embrionālās attīstības traucējumus.
Embriofetālā toksicitāte tika novērtēta žurkām un trušiem. Žurkām tika novērota palielināta viļņainu
ribu sastopamība apvienojumā ar samazinātiem mātes ķermeņa masas raksturlielumiem, bezefekta
deva bija 75 mg/kg (10 reižu pārsniedz cilvēkam konstatēto kopējo iedarbību). Trušiem samazināts
augļu svars un skeleta pārmaiņas, kas liecina par attīstības aizkavēšanos, tika konstatētas tikai tad, ja
bija smaga toksicitāte mātei, bezefekta deva bija 50 mg/kg (9 reizes pārsniedz cilvēkam konstatēto
kopējo iedarbību). Žurkām tika veikts pre- un postnatālās attīstības pētījums. Novirzes tika novērotas
tikai saistībā ar toksisku ietekmi mātei ≥ 150 mg/kg un ietvēra atgriezenisku ķermeņa masas
samazināšanos un samazinātu motorisko aktivitāti F1 paaudzei.
Divu gadu kancerogenitātes pētījums tika veikts žurkām, lietojot līdz 900 mg/kg devas iekšķīgi
(aptuveni 200 reižu pārsniedz cilvēkam konstatēto kopējo iedarbību maksimāli ieteiktajās devās).
Netika novērota nekāda uz vildagliptīnu attiecināma audzēju sastopamības palielināšanās. Cits divu
gadu kancerogenitātes pētījums tiks veikts pelēm, lietojot iekšķīgi līdz 1000 mg/kg devas. Tika
novērota palielināta piena dziedzeru adenokarcinomu un hemangiosarkomu sastopamība, bezefekta
deva bija attiecīgi 500 mg/kg (59 reizes pārsniedz cilvēkam konstatēto kopējo iedarbību) un
100 mg/kg (16 reizes pārsniedz cilvēkam konstatēto kopējo iedarbību). Uzskata, ka palielinātā šo
audzēju sastopamība pelēm neliecina par nozīmīgu risku cilvēkam, ņemot vērā genotoksicitātes
trūkumu vildagliptīnam un tā galvenajam metabolītam, audzēju rašanos tikai vienai sugai, un lielo
sistēmiskās iedarbības koeficientu, kad tika novēroti audzēji.
13 nedēļu ilgā toksikoloģijas pētījumā ar makaka sugas pērtiķiem, lietojot ≥ 5 mg/kg devas dienā, tika konstatēti ādas bojājumi. Tie vienmēr atradās uz ekstremitātēm (plaukstām, pēdām, ausīm un astes). Lietojot 5 mg/kg devu dienā (aptuveni atbilst AUC kopējai iedarbībai cilvēkam, lietojot 100 mg devu), tika novērotas tikai bullas. Tās izzuda, neskatoties uz ārstēšanas turpināšanu, un nebija saistītas ar histopatoloģiskām novirzēm. Ādas atslāņošanās, ādas lobīšanās, kreveles un jēlumi uz astes ar atbilstošām histopatoloģiskām pārmaiņām tika konstatēti, lietojot ≥ 20 mg/kg dienā (aptuveni 3 reizes pārsniedz AUC kopējo iedarbību cilvēkam, lietojot 100 mg devu). Nekrotiski astes bojājumi tika novēroti, lietojot ≥ 80 mg/kg dienā. Pērtiķiem, ko ārstēja ar 160 mg/kg dienā, radās neatgriezeniski ādas bojājumi 4 nedēļu atveseļošanās perioda laikā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mikrokristāliskā celuloze
Laktoze
Nātrija cietes glikolāts (A tipa)
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
OPA/Al/PVH-Al blisteri.
Blisteri: iepakojumā 14, 28, 50, 56, 90, 100 vai 180 tabletes.
Perforēti dozējamu vienību blisteri: iepakojumā 10 x 1, 30 x 1, 56 x 1 vai 60 x 1 tablete.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Teva B.V.
Swensweg 5
2031 GA Haarlem
Nīderlande
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
01/2019
