Uvamin retard

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Uvamin retard 100 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra kapsula satur 100 mg nitrofurantoīna (nitrofurantoinum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts.

Katra kapsula satur 20 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības cietā kapsula.

Dzeltenas ilgstošas darbības cietās kapsulas ar uzrakstu ,,100”.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Akūtas nekomplicētas vai hroniskas urīnceļu infekcijas paasinājuma ārstēšanai, ko izraisījuši mikroorganismi, kam ir pierādīta jutība vai droši zināms, ka tie ir jutīgi pret nitrofurantoīnu.

Ilgstošai sekundārai profilaksei, lai novērstu atkārtotu/ hronisku urīnceļu iekaisuma paasinājumu.

Jāievēro oficiālās/ lokālās vadlīnijas par antibiotisko līdzekļu rezistenci, kā arī jāievēro atbilstoša antimikrobiālā terapija saistībā ar antibiotisko līdzekļu lietošanu.

Devas un lietošanas veids

Devas

Nekomplicētas akūtas urīnceļu infekcijas vai hroniskas urīnceļu infekcijas paasinājums

Pieaugušajiem un bērniem no12 gadu vecuma

Parasti dienas deva pieaugušajiem ir 100 mg 2 reizes dienā.

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšanai jāturpinās 7 – 10 dienas vai vismaz 3 dienas pēc tam, kad pierādīta urīna sterilitāte.

Ilgstoša sekundāra profilakse, lai novērstu atkārtotu/ hronisku urīnceļu infekcijas paasinājumu

Pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma

100 mg vienreizējā devā vakarā pirms gulētiešanas.

Ārstēšanas ilgums

Vairāki mēneši.

Pediatriskā populācija

Ierobežotas pieredzes dēļ Uvamin retard nav ieteicams lietot bērniem līdz 12 gadu vecumam.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Nitrofurantoīns ir kontrindicēts pacientiem ar oligūriju un anūriju vai pacientiem ar nieru mazspēju, kuriem eGFR ir zem 45 ml/min. Nepietiekošas pieredzes dēļ nav noteiktas īpašas dozēšanas rekomendācijas pacientiem ar nieru mazspēju, kuriem eGFR ir virs 45 ml/min. Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Nepietiekošas pieredzes dēļ nav noteiktas īpašas dozēšanas rekomendācijas pacientiem ar aknu mazspēju. Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Lietošanas veids

Lai uzlabotu zāļu panesamību, nitrofurantoīns jālieto ēdienreižu laikā vai tūlīt pēc tam.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai kādu no nitrofurantoīna atvasinājumiem.

Anūrija, oligoūrija vai ievērojami traucēta nieru funkcija (eGFR zem 45 ml/min) ir kontrindikācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Grūtniecēm 38. – 42. gestācijas nedēļās, dzemdību laikā vai, ja dzemdību sākumu nav iespējams aizkavēt (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Jaundzimušie līdz viena mēneša vecumam (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nitrofurantoīns ir kontrindicēts glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes nepietiekamības gadījumā (hemolītiskās anēmijas risks).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi

Nitrofurantoīns jānozīmē tikai pacientiem ar normālu nieru darbību (eGFR virs 45 ml/min).

Īpaša piesardzība nepieciešama pacientiem ar renālās eliminācijas traucējumiem, jo nepietiekama eliminācija var novest pie aktīvās vielas kumulācijas un vienlaicīgi ievērojami var samazināt tās efektīvo koncentrāciju urīnā.

Perifēra neiropātija

Nitrofurantoīns var izraisīt perifēru neiropātiju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lietojot nitrofurantoīnu nieru mazspējas gadījumā, paaugstinās perifērās neiropātijas rašanās risks.

Jāievēro piesardzība pacientiem ar anēmiju, cukura diabētu, elektrolītu disbalansu, motorās funkcijas traucējumiem, B grupas vitamīnu un folskābes deficītu, jo šajos gadījumos pieaug perifērās neiropātijas risks.

Uvamin retard nekavējoties jāpārtrauc lietot, ja novēro ekstremitāšu tirpšanas un nejutīguma pirmās pazīmes.

Hepatotoksicitāte

Reti rodas aknu reakcijas, tostarp hepatīts, autoimūns hepatīts, holestātiska dzelte, hronisks, aktīvs hepatīts un aknu nekroze. Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu. Hroniska, aktīva hepatīta sākums var būt mānīgs, un periodiski jāuzrauga izmaiņas pacientu bioķīmisko testu rezultātos, kas varētu liecināt par aknu bojājumu. Ja rodas hepatīts, zāļu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāveic atbilstoši pasākumi.

Hemolītiskā anēmija

Eritrocītu glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes nepietiekamības dēļ, nitrofurantoīni var izraisīt hemolītisko anēmiju. Hemolīze ir indikācija, lai pārtrauktu nitrofurantoīnu lietošanu. Tā beidzās pēc zāļu lietošanas beigšanas. Hemolīze var izraisīt akūtu nieru mazspēju.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nenobriedušu eritrocītu enzīmu sistēmas dēļ (glutationa nestabilitāte) iespējama hemolītiskā anēmija. Tāpēc zāles ir kontrindicētas grūtniecēm 38. – 42. gestācijas nedēļā, dzemdību laikā, vai, ja dzemdību sākumu nav iespējams aizkavēt.

Jaundzimušie

Iepriekš minētā iemesla dēļ, zāles ir kontrindicētas zīdaiņiem līdz 1 mēneša vecumam.

Plaušu traucējumi

Pēc zāļu lietošanas var rasties autoimūnas reakcijas, kas galvenokārt saistītas ar hroniskām plaušu vai aknu reakcijām.

Akūti, subakūti vai hroniski plaušu traucējumi ir novēroti pacientiem, kuri ārstēti ar nitrofurantoīnu. Ja rodas šādi traucējumi, jāpārtrauc nitrofurantoīna lietošana un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana. Saņemti ziņojumi par plaušu traucējumiem, kas izraisījuši nāvi.

Hroniski plaušu traucējumi (difūzs intersticiāls pneimonīts vai plaušu fibroze, vai abi) var rasties pakāpeniski, bez simptomiem. Šie traucējumi ir reti un parasti tos novēro pacientiem, kuriem terapija ar nitrofurantoīnu ilgst vairāk par sešiem mēnešiem. Pacientiem, kuri lieto nitrofurantoīnu ilgāk par sešiem mēnešiem, rūpīgi jākontrolē plaušu stāvoklis, un jānovērtē iespējamā riska un ieguvuma attiecība.

Atšķirības ir starp akūtām, subakūtām un hroniskām plaušu reakcijām.

Vairumā gadījumu klīniskā aina akūtos gadījumos izpaužas kā alerģiska plaušu tūska ar pēkšņu apgrūtinātu elpošanu, klepu, drudzi un plaušu infiltrāciju (nitrofurantoīna pneimonija), kas parasti rodas dažu stundu laikā pēc pēdējās nitrofurantoīna devas lietošanas. Pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas, sindroms pilnībā pazūd pēc 2-3 nedēļām.

Subakūtas reakcijas, kas visbiežāk novērojamas pēc apmēram mēnesi ilgas nitrofurantoīna terapijas, izpaužas kā aizdusa, apgrūtināta elpošana, drudzis, ilgstošs klepus, intersticiāla pneimonija un/vai plaušu fibroze. Drudzi un eozinofīliju novēro daudz retāk nekā akūtu reakciju gadījumā. Stāvokļa uzlabošanās pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas notiek daudz lēnāk.

Hroniskās formas simptomi, kuri bieži vien rodas pēc aptuveni 6 mēnešus ilgas nitrofurantoīna lietošanas, ir tādi paši kā subakūtu reakciju gadījumā. Simptomi un bojājumi ir tikai daļēji atgriezeniski.

Pēc pirmo blakusparādību simptomu parādīšanās, zāļu lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Ļoti svarīgi ir sākotnēji konstatēt plaušu paaugstinātas jutības reakcijas un, ja nepieciešams, nekavējoties pārtraukt nitrofurantoīna lietošanu, lai aizkavētu smagu un potenciāli neatgriezenisku bojājumu attīstību.

Pseidomembranozais kolīts

Ir saņemti ziņojumi par pseidomembranozo kolītu, ko sauc arī par Clostridium difficile izraisītu diareju (CDID), lietojot gandrīz visus antibakteriālos līdzekļus, tai skaitā nitrofurantoīnu, un tās smaguma pakāpe var būt no vieglas caurejas līdz letālam kolītam. Ārstēšana ar antibakteriāliem līdzekļiem maina resnās zarnas normālo mikrofloru - to pārmāc Clostridium difficile.

Clostridium difficile izdala A un B toksīnus, kuru ietekmē rodas CDID. Hipertoksīnu producējošie Clostridium difficile celmi izraisa augstu saslimstību un mirstību, jo šīs infekcijas var būt grūti ārstējamas ar antimikrobo terapiju un tādēļ var būt nepieciešama kolektomija. CDID iespējamība ir jāapsver visiem pacientiem, kuriem ir bijusi caureja pēc antibiotisko līdzekļu lietošanas. Svarīgi rūpīgi ievākt anamnēzi, jo ir saņemti ziņojumi par CDID vairāk nekā divus mēnešus pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas.

Ja ir aizdomas vai apstiprināta CDID, jāapsver antibiotisko līdzekļu, kas tieši neietekmē Clostridium difficile, lietošanas pārtraukšana. Ja ir klīniski nepieciešams, jāuzsāk atbilstoša elektrolītu un šķidrumu, olbaltumvielu ievade, antibiotisko līdzekļu, kas efektīvi pret Clostridium difficile lietošana, vai var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Superinfekcijas

Ārstēšana ar nitrofurantoīnu var izraisīt rezistentu mikroorganismu (it īpaši Pseudomonas) savairošanos. Šādas superinfekcijas gadījumā nepieciešams nekavējoties uzsākt atbilstošu terapiju.

Vispārējā piesardzība

Ilgstošas profilakses un terapijas gadījumos nepieciešams veikt asins analīzes, nieru un aknu darbības izmeklēšanu, kā arī neiroloģisku izmeklēšanu. Šī izmeklēšana jāveic visiem pacientiem bez izņēmuma, kuri pakļauti šai terapijai.

Nitrofurantoīns nav indicēts pacientiem ar urīnceļu infekcijām, kas kombinējas ar parenhimatozo audu iekaisumu un/vai bakterēmiju (pielonefrīts, akūts cistīts vīriešiem) kā arī uretrītu (ko daudzos gadījumos izraisa Gonococcii, Chlamydia un/vai Mycoplasma) vai prostatītu (nepietiekama nitrofurantoīna penetrācija prostatas sekrētā).

Uvamin retard kapsulas satur laktozi

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles podagras ārstēšanai

Vienlaicīga lietošana kopā ar sulfīnpirazonu vai probenecīdu var izraisīt nitrofurantoīna efektivitātes samazināšanos un toksicitātes paaugstināšanos, ko izraisa renālās ekskrēcijas samazināšanās.

Antacīdie līdzekļi

Magnija trisilikāts un antacīdie līdzekļi var samazināt nitrofurantoīna uzsūkšanos, tāpēc tos nevajadzētu lietot vienlaicīgi ar Uvamin retard, bet vismaz 1 stundu vēlāk.

Girāzes inhibitori

Nitrofurantoīns in vitro samazina nalidiksīnskābes un citu girāzes inhibitoru efektivitāti, bet šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav skaidra.

Fenitoīns

Nitrofurantoīns var samazināt fenitoīna koncentrāciju plazmā un līdz ar to arī tā akivitāti.

Zāles, kas paaugstina urīna pH

Nitrofurantoīna efektivitāti samazina mijiedarbība ar nātrija hidrogēnkarbonātu, nātrija laktātu un citām vielām, kas dod urīnam sārmainu reakciju.

Antiholīnerģiskie līdzekļi

Propantelīns samazina nitrofurantoīna uzsūkšanos caur kuņģa gļotādu, tādējādi paaugstinot nitrofurantoīna koncentrāciju urīnā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Reprodukcijas pētījumi ar dzīvniekiem pierādīja zāļu toksicitāti (aizkavēta augšana, kroplības), ko nav iespējams apstiprināt, veicot analogus pētījumus ar sievietēm pirmajā grūtniecības trimestrī. Taču nav veikti adekvāti un labi kontrolēti pētījumi ar sievietēm grūtniecības laikā. Tā kā pētījumu ar dzīvniekiem rezultāti ne vienmēr ļauj paredzēt cilvēku reakciju, šīs zāles grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja ir absolūta nepieciešamība. Nenobriedušu eritrocītu rezultātā radusies hemolītiskā anēmija var tikt novērota grūtniecības beigu periodā. Tāpēc nitrofurantoīns ir kontrindicēts pacientēm 38. – 42. gestācijas nedēļā, dzemdību laikā vai, ja dzemdību sākumu nav iespējams aizkavēt.

Barošana ar krūti

Nelielā daudzumā nitrofurantoīns ir konstatēts mātes pienā. Lietojot nitrofurantoīnu, ir iespējamas nopietnas blakusparādības (hemolītiskā anēmija) zīdaiņiem (jaunākiem par vienu mēnesi), kurus baro ar krūti. Tāpēc, ņemot vērā terapijas nozīmīgumu mātei, vajadzētu izlemt – pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt zāļu lietošanu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Hemolītiskās anēmijas draudi pastāv pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes nepietiekamību.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Uvamin retard neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000): hemolītiskā un megaloblastiskā anēmija (īpaši pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu), agranulocitoze, trombocitopēnija, leikopēnija un eozinofilija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži (≥1/100 līdz <1/10): alerģiskas reakcijas (1-2 %): īpaši ādas reakcijas, kā eksantēma, nātrene, nieze, bet novēro arī citas alerģiskas reakcijas, kā zāļu izraisītu drudzi, angioedēmu, eozinofiliju, astmas lēkmes, eksudatīvu pleirītu.

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100): galvenokārt ilgstošas ārstēšanas gadījumos un gadījumos, kad rodas neatgiezeniska plaušu fibroze, novēro alerģisku plaušu infiltrāciju (nitrofurantoīna pneimoniju) kopā ar klepus lēkmēm, apgrūtinātu elpošanu, sāpēm aiz krūšu kaula.

Nav zināmi (rašanās biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): ādas vaskulīts.

Reti(≥1/10 000 līdz <1/1 000): Stīvensa-Džonsona vai Leila sindroms un anafilaktiskais šoks. Atsevišķos gadījumos pēc nitrofurantoīna lietošanas novērotas autoimūnas reakcijas, kas galvenokārt saistītas ar hroniskām izmaiņām plaušās vai aknās. Šie vilkēdei līdzīga sindroma pamatsimptomi ir drudzis, pārejoša eksantēma, artralģijas un eozinofīlija. Vairāk nekā 2 no šādiem parametriem bija paaugstinātas vērtības serumā: antinukleārās antivielas, antivielas pret gludās muskulatūras sistēmu vai glomeruļiem un Coomb’s tests.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži (≥1/100 līdz <1/10): novēro CNS traucējumu simptomus, piemēram, galvassāpes, reibonis, nistagms. Īpaši pacientiem ar nieru mazspēju, anēmiju, cukura diabētu, elektrolītu disbalansu un B grupas vitamīnu deficītu dažreiz novēro neatgriezenisku perifēro polineiropātiju. Pirmie simptomi galvenokārt ir parestēzija, dedzinoša sajūta pēdās, motorās funkcijas vājums.

Kuņģa – zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži (≥1/10): slikta dūša, vemšana un apetītes zudums (13 – 15%). To biežums pieaug, palielinoties devai (> 7 mg/kg dienā).

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000): pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000): aknu traucējumi, kas ir atgriezeniski, izzūd pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas un tie ir līdzīgi kā pie akūtiem stāvokļiem (pēc īslaicīgas ārstēšanas), piemēram, hepatīts vai holestāze līdz hroniskam, aktīvam hepatītam un masīvai aknu nekrozei (parasti pēc ilgstošas ārstēšanas). Simptomi ir pēkšņs drudzis, izsitumi, dzelte, hepatomegālija un aknu enzīmu vērtības paaugstināšanās.

Nav zināmi (rašanās biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): autoimūns hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000): erythema nodosum un pārejoša matu izkrišana.

Nieru un urīnceļu traucējumi

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000): kristālūrija.

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): urīna iekrāsošanās dzelteni brūnā krāsā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nav zināmi (rašanās biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): intersticiāls nefrīts.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000): traucēta spermatoģenēze sakarā ar spermatisko kanāliņu epitēlija bojājumu, kas ir atgriezeniska.

Vispārējie traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000): parotīts.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV- 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

Pārdozēšana

Pārdozēšanas pazīmes ir slikta dūša, vemšana, galvassāpes un reibonis. Akūtas intoksikācijas gadījumā jāveic kuņģa skalošana.

Ja nitrofurantoīna uzsūkšanās ir notikusi, tad to, ja nepieciešams, var izvadīt hemodialīzes ceļā.

Centrālās nervu sistēmas traucējumu simptomu rašanās norāda uz nitrofurantoīna paaugstinātu koncentrāciju asinīs. Polineirīta rašanās ir nitrofurantoīna un tā metabolītu kumulācijas sekas. Tādēļ polineirīti attīstās daudz biežāk nieru mazspējas gadījumos.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, nitrofurāna atvasinājumi.

ATĶ kods: J01XE01

Darbības mehānisms

Nitrofurantoīns, kā sintētisks nitrofurāna atvasinājums ir viela ar antibakteriālu darbību, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanai. Detalizēts tā darbības mehānisms nav precīzi zināms.

Darbības mehānisms, iespējams, balstās uz baktēriju dažādu enzīmu sistēmu inhibēšanu (iejaucoties olbaltumvielu sintēzē). Mazās devās nitrofurāni darbojas bakteriostatiski, bet lielākās koncentrācijās – baktericīdi uz proliferējošiem un potenciāliem patogēniem. Iedarbīgas antibakteriālās koncentrācijas tiek sasniegtas tikai urīnceļos, bet ne asinīs un audos.

Antibakteriālās darbības spektrs in vitro ietver daudzus mikroorganismus, kas izraisa urīnceļu infekcijas, piemēram, E. coli, Klebsiella, Enterobacter, Enterococci un Staphylococci.

Mikroorganismu jutība

Mikroorganismu jutība var būt atkarīga no ģeogrāfiskā apgabala un laika posma. Tāpēc, ja nepieciešams, jāiegūst vietējā informācija par mikroorganismu rezistenci, īpaši, ja jāārstē smagas infekcijas. Gadījumos, ka mikroorganismu lokālā rezistence ir tāda, ka zāļu efektivitāte, ārstējot vismaz dažas infekciju slimības, ir apšaubāma, jālūdz eksperta konsultācija.

Mikroorganismi

Jutība pret nitrofurantoīnu (%)

Jutīgi (MIC₉₀ < 32 µg/ml)

Grampozitīvie aerobie

Staphylococcus aureus

0

Stteptococcus aureus

Nav datu

Koagulāzes negatīvie stafilokoki (ieskaitot Staphylococcus epidermidis un Staphylococcus saprophyticus)

0

Grampozitīvie aerobie

B grupas streptokoki (Streptococcus agalactiae)

Nav datu

D grupas streptokoki

Nav datu

Viridans grupas streptokoki

Nav datu

Enterokoki (piemēram, Enterococcus faecalis).

Nitrofurantoīns uzrāda aktivitāti pret vankomicīnu rezistentiem enterokokiem

0

Gramnegatīvie aerobie

Escherichia coli

0 – 11,2

Citrobacter amalonaticus

Nav datu

Citrobacter diversus

Nav datu

Citrobacter freundii

Nav datu

Klebsiella oxytoca

Nav datu

Klebsiella ozaenae

Nav datu

Salmonella ģintis

Nav datu

Anaerobie

Bacteroides ģintis

Nav datu

Citi

--------

Daļēji vai vidēji jutīgi mikroorganismi (MIK₉₀ = 32-128μg/ml)

Grampozitīvie aerobie

---------

Gramnegatīvie aerobie

Klebsiella pneumoniae

32,9

Klebsiella ģintis

Nav datu

Enterobacter ģintis

Daži Enterobacter un Klebsiella ģinšu celmi ir rezistenti

27,4 (E.cloacae)

Anaerobie

------------

Citi

-----------

Rezistenti mikroorganismi (MIK₉₀ >128μg/ml)

Grampozitīvie aerobi

---------

Gramnegatīvie aerobi

Acinetobacter

Nav datu

Providencia ģintis

Nav datu

Pseudomonas cepacia

Nav datu

Gramnegatīvie aerobi

Pseudomonas aeruginosa

Nav datu

Proteus ģintis

100

Serratia ģintis

Nav datu

Anaerobi

--------

Citi

---------

To infekciju gadījumā, ko izraisa pret nitrofurantoīnu vidēji jutīgi mikroorganismi, iesaka veikt jutības testu, lai izslēgtu iespējamo rezistenci.

Mikroorganismu jutības kritēriji

Jutību pret Uvamin retard var noteikt ar standartizētām metodēm, tādām kā disku vai atšķaidīšanas testiem, ko rekomendē Klīnisko Laboratoriju Standartu Nacionālā Komiteja (KLSNK).

Šajās procedūrās KLSNK ieteiktie parametri ( tikai priekš urīnceļu infekciju izraisošām baktērijām) kā jutības kritēriji ir sekojoši:

Disku tests (300 μg) atšķaidīšanas tests

Diametrs (mm) MIC (mg/l)

Jutīgs >17 <32

Vidēji jutīgs 15 – 16 64

Rezistents <14 >128

Rezistences mehānisms

In vitro rezistence pret nitrofurantoīnu attīstās lēnām un pakāpeniski. Kā Enterobacteriaceae galvenais rezistences mehānisms aprakstīts, ka samazinās bakteriālais nitrofurāna reduktāzes līmenis. Atšķirībā no daudziem citiem urīnceļu un citiem antimikrobiem līdzekļiem, R-plazmīdu izraisīta rezistence neattīstās, ja vien pēc desmitiem gadus ilgas, plašas lietošanas. No tā var secināt, ka rezistence pret nitrofurantoīnu rodas spontānu mutāciju ceļā un ir sastopama ļoti reti. Tas ir saskaņā ar klīniskajiem novērojumiem, ka par rezistences rašanos pret mikrobiem, kas sākumā bijuši jutīgi pret zālēm, ir ziņots reti un tikai ilgstošas lietošanas gadījumos.

Krustotā rezistence novērota arī ar citiem nitrofurāniem, bet par krustoto rezistenci starp nitrofurantoīnu un citām antibakteriālajām vielām, ieskaitot sulfonilamīdus nav ziņots.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Nitrofurantoīns pēc perorālas lietošanas uzsūcas gandrīz pilnībā. Nitrofurantoīna forma, kas ir Uvamin retard sastāvā, uzsūcas lēnāk, tāpēc uzlabojas vielas panesamība. Pārtikas uzņemšana palielina nitrofurantoīna biopieejamību. Pēc 100 mg vienreizējas perorālas devas lietošanas, aptuveni 2 μg/ml aktīvās vielas koncentrācija plazmā izmērāma pēc 1-4 stundām. Efektīvas antibakteriālās koncentrācijas nenonāk asins un audu līmenī.

Izkliede

Straujas renālās eliminācijas dēļ, ir neiespējami sasniegt terapeitiski nozīmīgu nitrofurantoīna koncentrāciju asinīs un audos.

Lietojot 100 mg vienreizēju Uvamin retard devu, vidēji 178 – 136 μg/ml lielas koncentrācijas izdalās urīnā pirmo 4 stundu laikā. 4 – 8 stundas pēc zāļu lietošanas, koncentrācija vēl ir virs 60 μg/ml.

Nitrofurantoīna piesaiste plazmas olbaltumvielām ir aptuveni 60%.

Nitrofurantoīns pārvar placentāro barjeru un nonāk mātes pienā.

Biotransformācija

Metaboliskā biotransformācija ir aptuveni 50-60%.

Nitrofurantoīns nonāk organismā (galvenokārt aknās) galvenokārt metabolizēts un inaktivēts (cita starpā nitro grupas reducēšanās, furāna cikla atvēršanās). Asins un olbaltumvielas neinaktivē nitrofurantoīnu, tāpat kā citus nitrofurāna atvasinājumus.

Eliminācija

Pēc 100 mg nitrofurantoīna vienreizējas devas lietošanas, koncentrācija urīnceļos krītas pakāpeniski un 8 – 10 stundas paliek virs būtiskās minimālās koncentrācijas, kas nomāc svarīgākos urīnceļu infekciju izraisītājus.

Nitrofurantoīns 24 stundu laikā gandrīz pilnībā izdalās caur nierēm. Eliminācija caur nierēm notiek aptuveni 17 – 20% glomerulārās filtrācijas ceļā un aptuveni 80 – 85% tubulārās sekrēcijas ceļā. Aptuveni 50% aktīvās vielas izdalās urīnā neaktīvu metabolītu veidā, kas iekrāso urīnu dzelteni-brūnā krāsā. Aptuveni 2-4% izdalās fēcēs. (Q0=0.7).

Nitrofurantoīna eliminācijas pusperiods ir 20-35 min.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Anūrija un nieru mazspēja ar kreatinīna klīrensa vērtību mazāk kā 60 ml/min: šajos gadījumos pieaug toksisko blakusparādību biežums.

Nieru darbības traucējumu gadījumā eliminācijas pusperiods var pagarināties līdz 1 stundai. Gadījumā, ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 60ml/min, sakarā ar kumulācijas risku nitrofurantoīns ir kontrindicēts.

Pietiekama nitrofurantoīna koncentrācija netiek sasniegta nieru mazspējas gadījumā, ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 40 ml/min.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Netika konstatēta nitrofurantoīna kancerogenitāte 44,5 nedēļas to dodot Holtzman žurku mātītēm vai 75 nedēļas Sprague-Dawley žurku mātītēm. Divos hroniskos biopētījumos ar grauzējiem, izmantojot Sprague-Dawley žurku tēviņus un mātītes un divos hroniskos biopētījumos ar Šveices pelēm un BDF1 pelēm netika atklāti pierādījumi par kancerogenitāti.

Nitrofurantoīns uzrādīja kancerogēnu aktivitāti B6C3F1 peļu mātītēm, kas izpaudās kā tubulāras adenomas, labdabīgi jaukti audzēji un olnīcas granulozo šūnu audzējs. F344/N peļu tēviņiem novēroja neparastas nieru tubulāro šūnu neoplazmas, kaulu osteosarkomas un zemādas audu neoplazmas. Vienā pētījumā, subkutāni lietojot 75 mg/kg nitrofurantoīna grūsnām peļu mātītēm, F1 paaudzei novēroja nezināmas nozīmes plaušu papilārās adenomas.

Nitrofurantoīns radīja noteiktiem Salmonella typhirmurium celmiem punktveida mutācijas un tālākas mutācijas L5178Y peļu limfomas šūnās. Nitrofurantoīns izraisīja palielinātu māsu hromatīdu apmaiņu skaitu un hromosomālās novirzes Ķīnas kāmīšu olnīcu šūnās, bet to nenovēroja cilvēku šūnu kultūrās. Ar dzimumu saistītā recesīva letāla faktora pārbaude mušām Drosophila bija negatīva pēc nitrofurantoīna lietošanas, uzņemot to ar barību vai injicējot. Nitrofurantoīns neizraisīja pārmantojamas mutācijas pārbaudītajiem grauzēju modeļiem.

Kancerogenitātes un mutagenitātes atradņu nozīme attiecībā uz nitrofurantoīna lietošanu terapeitiskās devās cilvēkiem nav zināma.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Kapsulas pildījums

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Hipromeloze

Kapsulas sastāvs

Želatīns

Hinolīna dzeltenais ( E 104)

Titāna dioksīds (E 171)

Nesaderība

Nav piemērojama.

Uzglabāšanas laiks

5 gadi

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Uvamin retard kapsulas ir iepakotas PVH/PVDH/alumīnija blisteros pa 10 kapsulām.

Iepakojumā 20 kapsulas.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

00-1183

PIRMĀS REGISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 6. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 30. decembris

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2019

SASKAŅOTS ZVA 14-03-2019

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 2

Version: 2019-03-11_var007_3.2