Ursogrix

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

URSOGRIX 250 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra cietā kapsula satur 250 mg ursodezoksiholskābes (Acidum ursodeoxycholicum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Baltas cietās želatīna kapsulas, 0 izmēra, aptuveni 21,7 mm x 7,64 mm. Saturs – balts vai gandrīz balts pulveris.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

• Holesterīna žultsakmeņu šķīdināšanai pacientiem:

• kuriem ir viens vai vairāki rentgennegatīvi žultsakmeņi, vēlams ar diametru ne lielāku par 2 cm, ja žultspūslis ir pareizi funkcionējošs;

• kuri atteikušies no ķirurģiskas iejaukšanās, vai kuriem ķirurģiskās procedūras nav indicētas;

• kuriem holesterīna pārsātinājums ir pierādīts ķīmiski pārbaudot žulti, kas iegūta, izmantojot divpadsmitpirkstu zarnas drenāžu;

• kā papildu zāles pirms un pēc žultsakmeņu triecienviļņa šķīdināšanas (litotripsijas).

- Primārais biliārais holangīts (PBH, zināma arī kā primārā biliārā ciroze).

Pediatriskā populācija

Hepatobiliāri traucējumi, kas saistīti ar cistisko fibrozi bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Žultsakmeņu šķīdināšana (atsevišķi vai kombinācijā ar litotripsiju).

Ieteicamā deva ir 8-10 mg ursodezoksiholskābes uz kilogramu ķermeņa masas, ekvivalenta 2-4 kapsulām, lietojot kopā ar maltīti kā norādīts turpmāk:

• dienas deva 2 kapsulas: abas kapsulas kopā ar vakara maltīti;

• dienas deva 3 kapsulas: 1 kapsula no rīta un 2 vakarā;

• dienas deva 4 kapsulas: 2 kapsulas no rīta un 2 vakarā.

Šķīdināšanas procesa ilgums ar šīm zālēm ir no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem, tas atkarīgs no akmeņu lieluma ārstēšanas sākumā. Attiecībā uz terapeitiskā iznākuma atbilstošu novērtējumu, ir nepieciešams ārstēšanas sākumā precīzi noteikt esošo akmeņu lielumu un pēc tam tos regulāri uzraudzīt, piemēram, ik pēc 3 līdz 4 mēnešiem, izmantojot jaunus rentgena un/vai ultraskaņas izmeklējumus.

Pacientiem, kuru žultsakmeņi nav samazinājušies izmēros pēc 6 mēnešu ārstēšanas pie norādītās devas, ir ieteicams noteikt biliāro litogēno indeksu, izmantojot divpadsmitpirkstu zarnas drenāžu. Ja žultij indekss ir >1,0, maz ticams, ka varēs iegūt labvēlīgu rezultātu, un labāk ir apsvērt cita veida žultsakmeņu ārstēšanu. Ārstēšana jāturpina vēl 3 līdz 4 mēnešus, kad ultraskaņas pārbaude ir apstiprinājusi pilnīgu žultsakmeņu izšķīšanu.

Ārstēšanas pārtraukšana

Ārstēšanas pārtraukšana uz 3-4 nedēļām noved pie žults pārsātinājuma atgriešanās un paildzina terapijas kopējo ilgumu. Ārstēšanas pārtraukšanai pēc žultsakmeņu šķīdināšanas var sekot recidīvs.

Primāra biliārā holangīta (PBH) ārstēšana

I-III stadija

Dienas deva ir atkarīga no ķermeņa masas un svārstās no 12-16 mg ursodezoksiholskābes uz kilogramu ķermeņa masas (3-7 kapsulas).

Pirmajos 3 ārstēšanas mēnešos šīs zāles jāsadala pa daļām lietošanai dienas laikā. Ja aknu funkcija uzlabojas, kopējo dienas devu var lietot reizi dienā vakarā.

IV stadija

Ja vienlaikus ir arī paaugstināts bilirubīna līmenis serumā (> 40 μg/l; konjugētais), tikai puse no parastās devas (skatīt I-III stadijas devas) sākotnēji būtu jādod (6-8 mg/kg/dienā ursodezoksiholskābes, ekvivalents aptuveni 2-3 kapsulām).

Turpmāk aknu darbība būtu pienācīgi jāuzrauga vairākas nedēļas (reizi 2 nedēļās 6 nedēļas). Ja nenovēro aknu funkciju pasliktināšanos (sārmainā fosfatāze (SF), ALAT, ASAT, gamma-GT, bilirubīns) un ja nerodas palielināta nieze, devu var palielināt līdz parastajam līmenim. Tomēr aknu funkcijas būtu atkal rūpīgi jākontrolē vairākas nedēļas. Atkārtoti, ja nav aknu funkciju pasliktināšanās, pacients var lietot uzturošo normālo devu ilgtermiņā.

Pacientiem ar primāro bilāro holangītu (IV stadijā) bez paaugstināta bilirubīna līmeņa serumā ir atļauts saņemt normālu sākuma devu uzreiz (skatīt I-III stadijas devas).

Tomēr arī šādos gadījumos ir piemērojama rūpīga aknu funkciju monitorēšana kā aprakstīts iepriekš; PBH ārstēšanu būs nepieciešams regulāri novērtēt, pamatojoties uz aknu parametru (laboratorijas) un klīniskajiem datiem.

Šo zāļu lietošanu PBH gadījumā var turpināt neierobežoti ilgi.

Pediatriskā populācija

Bērni un pusaudži ar cistisko fibrozi vecumā no 6 līdz 18 gadiem:

20 mg uz kilogramu ķermeņa masas dienā, kopējo dienas devu sadalot atsevišķās 2-3 devās, ar iespēju palielināt devu līdz 30 mg uz kilogramu ķermeņa masas dienā, ja nepieciešams.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Kapsulas jānorij veselas, uzdzerot nedaudz šķidruma. Zāles jālieto regulāri.

Ja sakarā ar kapsulas izmēru pacientam ir norīšanas grūtības, kapsulu, ja nepieciešams, var atvērt un tās saturu pievienot, piemēram, jogurtam.

4.3. Kontrindikācijas

• Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, žultsskābēm vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

• akūts žultspūšļa vai žultsceļu iekaisums;

• žultsceļu oklūzija (kopējā žultsvada vai cistiskā vada oklūzija);

- atkārtotas žults kolikas;

- rentgenkontrastējošie pārkaļķojušies žultsakmeņi;

- traucēta žultspūšļa kontraktilitāte.

Pediatriskā populācija:

- neveiksmīga portoenterostomija vai, ja nav atjaunojusies žults plūsma bērniem ar biliāro atrēziju.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ursodezoksiholskābe jālieto medicīniskā uzraudzībā.

Pirmo 3 terapijas mēnešu laikā, aknu funkcijas rādītāji ASAT, ALAT, SF un γ‑GT jāuzrauga ārstam ik pēc 4 nedēļām, vēlāk ik pēc 3 mēnešiem. Neraugoties uz iespēju identificēt uz terapiju reaģējošus un nereaģējošus pacientus, kuriem ārstē PBH, šī kontrole varētu arī ļaut agrīni konstatēt iespējamu aknu darbības pasliktināšanos, īpaši pacientiem ar progresējošu PBH.

Ja to lieto žultsakmeņu šķīdināšanai

Lai novērtētu ārstēšanas gaitu un laikus noteiktu žultsakmeņu kalcificēšanos, atkarībā no akmeņu lieluma žultspūslis jāapskata (perorāla holecistogrāfija) kopumā un atsevišķos skatos stāvus un guļus pozīcijā (ultrasonogrāfiska pārbaude) 6 – 10 mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas.

Ja žultspūsli nevar vizualizēt rentgenattēlā vai ja žultsakmeņi ir kalcificējušies, ir traucēta žultspūšļa kontraktilitāte vai ir biežas biliāras kolikas, ārstēšana ar šīm zālēm jāpārtrauc.

Sievietēm, kas lieto šīs zāles žultsakmeņu šķīdināšanai, jālieto efektīva nehormonāla kontracepcijas metode, jo hormonālie kontracepcijas līdzekļi var veicināt žultsakmeņu veidošanos (skatīt 4.5. un 4.6. apakšpunktus).

Ja to izmanto, lai ārstētu pacientus ar progresējošu PBH

Ļoti retos gadījumos novērota aknu cirozes dekompensācija, kas pēc terapijas pārtraukšanas bija daļēji atgriezeniska.

Pacientiem ar PBH retos gadījumos ārstēšanas sākumā klīniskie simptomi var saasināties, piemēram, var pastiprināties nieze. Šajā gadījumā šo zāļu devu var samazināt līdz vienai 250 mg kapsulai dienā un pēc tam pakāpeniski jāpalielina līdz ieteicamajai devai, kā aprakstīts 4.2. apakšpunktā.

Ja rodas caureja, jāsamazina deva, bet nepārejošas caurejas gadījumā terapija jāpārtrauc.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Šīs zāles nedrīkst lietot vienlaikus ar kolestiramīnu, kolestipolu vai antacīdiem līdzekļiem, kas satur alumīnija hidroksīdu un/vai smektītu (alumīnija oksīdu), jo šīs vielas zarnās saistās ar URSOGRIX un tādejādi samazina tā uzsūkšanos un efektivitāti. Ja ir nepieciešams lietot kādas no šīm zālēm, tās jālieto vismaz 2 stundas pirms vai pēc URSOGRIX lietošanas.

Šīs zāles var ietekmēt ciklosporīna absorbciju zarnās. Tādēļ ārstam jāuzrauga ciklosporīna līmenis asinīs pacientiem, kuri tiek ārstēti ar ciklosporīnu, un nepieciešamības gadījumā jākoriģē ciklosporīna deva.

Ņemot vērā ursodezoksiholskābes ietekmi uz žultsskābju sekrēciju, pastāv teorētiska varbūtība, ka arī citu lipofīlo vielu uzsūkšanās var tikt ietekmēta.

Atsevišķos gadījumos URSOGRIX var samazināt ciprofloksacīna absorbciju.

Klīniskajā pētījumā, kura ietvaros veseli brīvprātīgie vienlaicīgi lietoja šīs zāles (500 mg dienā) un rosuvastatīnu (20 mg dienā), novēroja, ka pētījuma dalībniekiem nedaudz paaugstinājies rosuvastatīna līmenis plazmā. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme attiecībā arī uz citiem statīniem nav zināma.

Pierādīts, ka veseliem brīvprātīgajiem šīs zāles samazina kalcija antagonista nitrendipīna augstāko koncentrāciju plazmā (C_max) un laukumu zem līknes (AUC). Tāpēc nitrendipīna un URSOGRIX vienlaicīgas lietošanas gadījumā tiek rekomendēta rūpīga uzraudzība. Var būt nepieciešama nitrendipīna devas palielināšana. Novērota arī mijiedarbība ar dapsonu un tā terapeitiskās efektivitātes samazināšanās. Šie novērojumi kopā ar to, kas konstatēts in vitro, varētu norādīt uz URSOGRIX spēju inducēt citohroma P450 3A enzīmu. Tomēr šādu indukciju nenovēroja īpaši izstrādātā mijiedarbības pētījumā ar budezonīdu, kas ir pazīstams citohroma P450 3A substrāts.

Estrogēnie hormoni un līdzekļi, kas pazemina holesterīna koncentrāciju asinīs, piemēram, klofibrāts, pastiprina holesterīna sekrēciju aknās un tādejādi var veicināt žultsakmeņu veidošanos, kas ir pretēja iedarbība šo zāļu, ko izmanto žultsakmeņu šķīdināšanai, iedarbībai.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav datu par URSOGRIX lietošanu grūtniecēm, vai šie dati ir ļoti ierobežoti. Pētījumos ar dzīvniekiem grūtniecības sākumā novērota reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tāpēc šīs zāles nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietes reproduktīvā vecumā drīkst ārstēt ar URSOGRIX tikai tad, ja viņas lieto atbilstošu kontracepciju: ieteicama nehormonāla kontracepcijas metode vai nelielu estrogēna daudzumu saturoši perorālie kontracepcijas līdzekļi. Tomēr pacientēm, kuras žultsakmeņu šķīdināšanai lieto šīs zāles, jāizmanto efektīva nehormonāla kontracepcijas metode, jo perorālie hormonālie kontracepcijas līdzekļi var veicināt žultsakmeņu veidošanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pirms ārstēšanas sākšanas jāizslēdz grūtniecības iespējamība.

Barošana ar krūti

Saskaņā ar atsevišķiem dokumentētiem gadījumiem URSOGRIX līmenis mātes pienā ir ļoti zems un uzskatāms, ka tas neatstāj ietekmi uz zīdaini.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem netika novērota šo zāļu iedarbība uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nav datu par to, kā šo zāļu terapija ietekmējusi cilvēka fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

URSOGRIX 250 mg cietās kapsulas neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību novērtējums pamatots, ņemot vērā šādu biežumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Kunģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: pastveida izkārnījumi vai caureja.

Ļoti reti: stipras sāpes vēdera augšējā labajā pusē PBH ārstēšanas laikā.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: žultsakmeņu kalcificēšanās; aknu cirozes dekompensācija (progresējošās PBH terapijas laikā), kas daļēji samazinājās pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti: nātrene.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV‑1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā var novērot caureju. Parasti citi pārdozēšanas simptomi nav raksturīgi, jo palielinot devas, šo zāļu absorbcija samazinās un tāpēc tās lielos daudzumos izdalās ar fekālijām.

Specifiska ārstēšana nav nepieciešama un caurejas izraisītās sekas ir jāārstē simptomātiski, atjaunojot ūdens un elektrolītu līdzsvaru.

Papildu informācija par īpašu pacientu populāciju

Ilgtermiņa terapijas laikā pacientiem ar primāru sklerozējošu holangītu (zāļu lietošana, kas nav saskaņā ar apstiprināto zāļu informāciju), lietojot lielas šo zāļu devas (28-30 mg uz kilogramu ķermeņa masas dienā), būtiskas blakusparādības novērotas biežāk.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: līdzekļi žults sistēmas slimību ārstēšanai, žultsskābe un tās atvasinājumi, ATĶ kods: A05AA02

Žultsskābes ir svarīgākās žults sastāvdaļas un tām ir nozīme žults ražošanas veicināšanā. Žultsskābes arī ir svarīgas, lai saglabātu holesterīnu izšķīdušu žultī. Veseliem indivīdiem attiecība starp holesterīna un žultsskābju koncentrāciju žultī ir tāda, ka holesterīns tur ir izšķīdis lielāko dienas daļu. Tādējādi žultsakmeņi nevar veidoties (žults ir ne-litogēna). Pacientiem ar holesterīna akmeņiem žultspūslī, šī attiecība ir izmainīta, un žults ir pārsātināta ar holesterīnu (žults ir litogēna). Pēc kāda laika, tas var izraisīt holesterīna kristālu izgulsnēšanos un žultsakmeņu veidošanos. Šīs zāles var pārvērst litogēno žulti par ne- litogēno žulti un arī pakāpeniski izšķīdina holesterīna žultsakmeņus.

Pētījumi par šo zāļu ietekmi uz holestāzi pacientiem ar traucētu biliāro drenāžu un uz klīniskajiem simptomiem pacientiem ar biliāro cirozi un cistisko fibrozi, ir pierādījuši strauju holestātisko simptomu samazināšanos asinīs (nosakot pēc paaugstināta sārmainās fosfatāzes (SF), gamma-GT un bilirubīna līmeņa) un niezes samazināšanos, kā arī samazinājās nogurums lielākajai daļai pacientu.

Pediatriskā populācija

Cistiskā fibroze

Ir pieejami klīnisko pētījumu dati par par šo zāļu lietošanu līdz 10 gadiem ilgi un ilgāk pediatrijas pacientiem, kas slimo ar cistiskās fibrozes izraisītiem hepatobiliāriem traucējumiem. Ir pierādīts, ka ārstēšana ar šīm zālēm var mazināt žultsvadu proliferāciju, apturēt histoloģisko bojājumu progresēšanu un pat novērst hepatobiliāras izmaiņas, ja šīs zāles lieto cistiskās fibrozes izraisītu hepatobiliāru traucējumu sākumstadijā. Lai paaugstinātu ārstēšanas efektivitāti, ārstēšanu ar šīm zālēm vajadzētu uzsākt tiklīdz noteikta cistiskās fibrozes izraisītu hepatobiliāru traucējumu diagnoze.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Aptuveni 60-80% iekšķīgi lietotas ursodezoksiholskābes ātri absorbējas pasīvā transporta ceļā jejunum un augšējā ileum zonā, terminālā ileum zonā – aktīvā transporta veidā..

Pēc uzsūkšanās ursodezoksiholskābe nokļūst aknās (ir ievērojams "pirmā loka efekts"), kur tā tiek konjugēta ar glicīnu vai taurīnu un pēc tam ekskretēta žults ceļos. Tikai neliela daļa ursodezoksiholskābes ir atrodama sistēmiskajā cirkulācijā un izdalās caur nierēm. Ar konjugācijas izņēmumiem, ursodezoksiholskābe netiek metabolizēta. Tomēr neliels iekšķīgi lietotās ursodezoksiholskābes daudzums tiek pakļauts bakteriālai pārveidei par 7‑keto‑litoholskābi vai litoholskābi pēc katras enterohepātiskās cirkulācijas, kad notiek arī baktēriāla dekonjugācija divpadsmitpirkstu zarnā.

Tā kā ursodezoksiholskābe, 7‑keto‑litoholskābe un litoholskābe salīdzinoši slikti šķīst ūdenī, liels to daudzums izdalās ar žulti fēcēs. Absorbētā ursodezoksiholskābe tiek rekonjugēta aknās; 80 % no litoholskābes, kas veidojas divpadsmitpirkstu zarnā, izdalās ar fēcēm, bet atlikušie 20 % pēc absorbcijas aknās tiek sulfatēti par nešķīstošiem litoholila konjugātiem, kas pēc tam tiek izvadīti ar žulti un fēcēm. Absorbētā 7‑keto‑litoholskābe aknās tiek pārveidota par henodeoksiholskābi.

Litoholskābe var izraisīt holestātisku aknu bojājumu, kad aknas nespēj sulfatēt litoholskābi. Lai gan dažiem pacientiem konstatēta samazināta spēja sulfātēt litoholskābi aknās, pagaidām nav klīnisku pierādījumu, kas liecinātu, ka holestātiski aknu bojājumi var būt saistīti ar ursodezoksiholskābes terapiju.

Pēc atkārtotas devas ursodezoksiholskābes koncentrācija žultī sasniedz līdzsvara stāvokli pēc apmēram 3 nedēļām: tomēr kopējā ursodezoksiholskābes koncentrācija nekad nav augstāka par aptuveni 60 % no kopējās žultsskābju koncentrācijas žultī, pat lielās devās.

Pēc ursodezoksiholskābes terapijas pārtraukšanas, ursodezoksiholskābes koncentrācija žultī pēc 1 nedēļas strauji samazinās līdz 5-10 % no līdzsvara koncentrācijas.

Ursodezoksiholskābes bioloģiskais pusperiods ir aptuveni 3,5–5,8 dienas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Akūtā toksicitāte

Akūtās toksicitātes pētījumi ar dzīvniekiem neuzrādīja toksisku iedarbību.

Hroniskā toksicitāte

Subhroniskas toksicitātes pētījumos ar pērtiķiem grupās, kas lietoja augstas devas, konstatēja hepatotoksisku efektu. Šī ietekme bija divējāda - gan funkcionālas izmaiņas (piemēram, aknu enzīmu izmaiņas), gan morfoloģiskas izmaiņas, tādas kā žultsvada hiperplāzija, portāls iekaisums un hepatocelulāra nekroze. Šīs toksiskā iedarbība visticamāk ir attiecināma uz litoholskābi, ursodezoksiholskābes metabolītu, kurš pērtiķiem (atšķirībā no cilvēkiem) nesadalās. Klīniskie pētījumi apliecina, ka aprakstītā hepatotoksiskā iedarbība nav nozīmīga cilvēkiem.

Kancerogēnais un mutagēnais potenciāls

Ilgtermiņa pētījumos ar pelēm un žurkām netika atklāta ursodezoksiholskābes kancerogēniska un mutagēniska ietekme.

Reproduktīvā toksicitāte

Pētījumos ar žurkām, lietojot lielu ursodezoksiholskābes devu - 2000 mg uz kg ķermeņa masas -, radās astes patoloģijas. Trušiem netika konstatēta teratogēna iedarbība, lai gan novēroja embriotoksisku iedarbību pie augstām devām 100 mg/kg vai vairāk. Šīs zāles neietekmēja auglību žurkām un perinatālo/postnatālo pēcnācēju attīstību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kukurūzas ciete

Silīcija dioksīds (E 551)

Magnija stearāts (E 470B)

Cietā želatīna kapsula

Korpusa un vāciņa sastāvs

Titāna dioksīds (E 171)

Želatīns (E 441)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Kapsulas ir iepakotas PVH/alumīnija blisteros.

10 kapsulas vienā blisterī. 5, 6 vai 10 blisteri (50, 60 vai 100 kapsulas) kartona kastē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS GRINDEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV‑1057, Latvija

Tel.: +371 67083205

Fakss: +371 67083505

E‑pasts: grindeks@grindeks.lv

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

17-0043

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2017. gada 15. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2019