Ultravist

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Ultravist 623 mg/ml šķīdums injekcijām un infūzijām

Ultravist 769 mg/ml šķīdums injekcijām un infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml Ultravist satur 623 mg jopromīda (Iopromidum), kas atbilst 300 mg joda.

1 ml Ultravist satur 769 mg jopromīda (Iopromidum), kas atbilst 370 mg joda.

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katrs ml satur 0,000534 mmol (atbilst 0,0123mg) nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām un infūzijām.

Dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens šķīdums bez redzamām daļiņām.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Šīs zāles paredzētas tikai diagnostiskai lietošanai.

Ultravist 623 mg/ml šķīdums injekcijām un infūzijām

Intravaskulārai lietošanai un ķermeņa dobumu vizualizēšanai. Nav paredzēts intratekālai lietošanai.

Datortomogrāfijas (DT) kontrasta pastiprināšana, arteriogrāfija un venogrāfija, tai skaitā intravenoza/intraarteriāla digitāla subtrakcijas angiogrāfija (DSA); intravenozā urogrāfija, ķermeņa dobumu vizualizēšana (piemēram, artrogrāfija), izņemot subarahnoidālās telpas izmeklēšanu.

Ultravist 769 mg/ml šķīdums injekcijām un infūzijām

Intravaskulārai lietošanai un ķermeņa dobumu vizualizēšanai. Nav paredzēts intratekālai lietošanai.

Datortomogrāfijas (DT) kontrasta pastiprināšana, arteriogrāfija un venogrāfija, tai skaitā intravenoza digitāla subtrakcijas angiogrāfija (DSA), īpaši angiokardiogrāfija; intravenozā urogrāfija, ķermeņa dobumu vizualizēšana (piemēram, artrogrāfija), izņemot subarahnoidālās telpas izmeklēšanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

4.2.1. Vispārēja informācija

Sasildīšana pirms lietošanas

Kontrastvielai, kas pirms ievadīšanas sasildīta līdz ķermeņa temperatūrai, ir labāka panesība, turklāt, samazinātās viskozitātes, dēļ to ir vieglāk ievadīt. Papildus norādījumus par lietošanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.2.2. Devas

4.2.2.1. Devas intravaskulārai lietošanai

Deva jāpiemēro, ņemot vērā pacienta vecumu, svaru, klīnisko stāvokli un izmeklēšanas tehniku.

Zemāk norādītās devas ir tikai rekomendācijas, tās atspoguļo parastās devas normālam caurmēra pieaugušajam ar svaru 70 kg. Devas norādītas atsevišķām injekcijām vai uz kilogramu (kg) ķermeņa svara (ĶS).

Parasti devām, kas nepārsniedz 1,5 g joda uz vienu kg ķermeņa svara, ir laba panesība.

Ieteicamās devas atsevišķām injekcijām:

Konvencionālā angiogrāfija

Aortas loka angiogrāfija 50-80 ml Ultravist 623 mg/ml

Selektīva angiogrāfija 6-15 ml Ultravist 623 mg/ml

Torakāla aortogrāfija 50-80 ml Ultravist 623/769 mg/ml

Abdomināla aortogrāfija 40-60 ml Ultravist 623 mg/ml

Arteriogrāfija:

Augšējās ekstremitātes 8-12 ml Ultravist 623 mg/ml

Apakšējās ekstremitātes 20-30 ml Ultravist 623 mg/ml

Angiokardiogrāfija:

Sirds kambari 40-60 ml Ultravist 769 mg/ml

Intrakoronāri 5- 8 ml Ultravist 769 mg/ml

Venogrāfija:

Augšējās ekstremitātes 15-30 ml Ultravist 623 mg/ml

Apakšējās ekstremitātes 30-60 ml Ultravist 623 mg/ml

Intravenozā DSA

Intravenoza 30-60 ml Ultravist 623/769 mg/ml injekcija bolus veidā (injekcijas ātrums 8-12 ml/sek. elkoņa vēnā; 10-20 ml/sek. – dobajā vēnā) ieteicama tikai stumbra lielo asinsvadu kontrasta demonstrācijai. Kontrastvielas daudzumu, kas paliek vēnās, var samazināt un diagnostiski izmantot tūlīt pēc injekcijas bolus veidā, izskalojot ar fizioloģisko šķīdumu.

Pieaugušie

30-60 ml Ultravist 623/769 mg/ml.

Intraarteriālā DSA

Intraarteriālai DSA lietotā deva un koncentrācija var būt mazāka kā konvenciālā angiogrāfijā lietotā.

Datortomogrāfija (DT)

Cik vien iespējams, Ultravist jāievada intravenozi bolus veidā, ieteicams izmantot injektoru. Tikai, izmantojot lēnu skeneri, lai nodrošinātu relatīvi stabilu, bet ne maksimālu, līmeni asinīs, bolus veidā jāievada apmēram puse no kopējās devas un atlikušais daudzums 2-6 minūšu laikā.

Spirāles DT ,it īpaši daudzplakņu tehnikā, dod iespēju ātri iegūt lielu datu apjomu vienas elpas aiztures laikā. Lai optimizētu intravenozi ievadītas bolus injekcijas (80-150 ml Ultravist 623 mg/ml) efektu interesējošā apvidū (pastiprinājuma maksimumu, laiku un ilgumu), ļoti ieteicams izmantot automātisko injektoru.

Visa ķermeņa DT

Datortomogrāfijā nepieciešamā kontrastvielas deva un ievadīšanas ātrums atkarīgi no izmeklējamā orgāna, diagnostikas problēmas un galvenokārt no izmantotā skenera atšķirīgā attēla un vizualizācijas rekonstrukcijas laika.

Kraniālā DT

Pieaugušie:

Ultravist 623 mg/ml : 1,0-2,0 ml/kg ķermeņa svara.

Ultravist 769 mg/ml: 1,0-1,5 ml/kg ķermeņa svara.

Intravenozā urogrāfija

Bērna nieru nenobriedušiem nefroniem raksturīga fizioloģiski vāja koncentrēšanas spēja, tāpēc nepieciešama relatīvi liela kontrastvielas deva.

Ieteicamas šādas devas:

Jaundzimušie 1,2 g I/kg ĶS = 4,0 ml/kg ĶS Ultravist 623 mg/ml

(<1 mēnesis)

= 3,2 ml/kg ĶS Ultravist 769 mg/ml

Zīdaiņi un mazbērni 1,0 g I/kg ĶS = 3,0 ml/kg ĶS Ultravist 623 mg/ml

(1 mēnesis-2 gadi)

= 2,7 ml/kg ĶS Ultravist 769 mg/ml

Bērni 0,5 g I/kg ĶS = 1,5 ml/kg ĶS Ultravist 623 mg/ml

(2-11 gadi)

= 1,4 ml/kg ĶS Ultravist 769 mg/ml

Jaunieši un pieaugušie 0,3 g I/kg ĶS = 1,0 ml/kg ĶS Ultravist 623 mg/ml

= 0,8 ml/kg ĶS Ultravist 769 mg/ml

Īpašu indikāciju gadījumā, ja uzskata par nepieciešamu, pieaugušiem var paaugstināt devu.

Rtg-uzņēmumu veikšanas laiks

Ja tiek ievērotas augstāk minētās dozēšanas vadlīnijas un Ultravist 623/769 mg/ml tiek ievadīts ilgāk kā 1-2 minūtes, nieru parenhīma labi vizualizējas 3-5 minūtes, nieru bļodiņa un urīnceļi 8-15 minūtes pēc ievadīšanas sākuma. Mazākais laiks attiecas uz jauniem, lielākais – uz vecākiem pacientiem.

Parasti ieteicams pirmo rtg-uzņēmumu izdarīt tikai 2-3 minūtes pēc kontrastvielas ievadīšanas. Jaundzimušiem, bērniem un pacientiem ar traucētu nieru funkciju vēlāk izdarīti rtg-uzņēmumi uzlabo urīnceļu vizualizāciju.

4.2.2.2. Devas ievadīšanai citos ķermeņa dobumos

Artrogrāfijas, histerosalpingogrāfijas un ERHP (endoskopiskas retrogrādas holangiopankreatogrāfijas) laikā kontrastvielas injekcija jākontrolē fluoroskopiski.

Ieteicamās devas vienreizējai izmeklēšanai:

devu var mainīt atkarībā no pacienta vecuma, svara un vispārējā stāvokļa. Tā ir atkarīga arī no klīniskās problēmas, izmeklēšanas tehnikas un izmeklējamā apvidus. Zemāk norādītās devas ir tikai rekomendācijas un atspoguļo tikai vidējās devas vidusmēra pieaugušam pacientam.

Artrogrāfija: 5-15 ml Ultravist 623/769 mg/ml.

ERHP: Deva galvenokārt atkarīga no klīniskā jautājuma un vizualizējamās struktūras apjoma.

Citi: Deva galvenokārt atkarīga no klīniskā jautājuma un vizualizējamās struktūras apjoma.

4.2.3. Papildus informācija par īpašām pacientu grupām

4.2.3.1. Jaundzimušie (< 1 mēnesi) un zīdaiņi (1 mēnesis – 2 gadi)

Zīdaiņi (līdz 1 gada vecumam) un īpaši jaundzimušie ir jutīgi pret elektrolītu līdzsvara traucējumiem un hemodinamiskām izmaiņām. Jāievēro piesardzība attiecībā uz ievadāmās kontrastvielas devu, radioloģiskās izmeklēšanas tehnisko izpildījumu un pacienta stāvokli.

4.2.3.2. Vecāka gadagājuma pacienti (65 gadi un vecāki)

Klīniskajos pētījumos jopromīda farmakokinētikā netika novērotas būtiskas atšķirības starp vecāka gadagājuma (65 gadi un vecāki) un jauniem pacientiem. Tāpēc nav īpašu ieteikumu devas pielāgošanā vecāka gadagājuma pacientiem izņemot tos, kas minēti 4.2.2. apakšpunktā.

4.2.3.3. Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Traucēta aknu darbība neietekmē jopromīda izvadīšanu, jo tikai 2% no devas tiek izvadīti ar fēcēm un jopromīds netiek metabolizēts. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

4.2.3.4. Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Tā kā jopromīds izdalās neizmainītā veidā galvenokārt caur nierēm, jopromīda izvadīšana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir kavēta. Lai izvairītos no kontrastvielas izraisīta papildus nieru bojājuma, pacientiem ar esošiem nieru darbības traucējumiem jālieto minimālā iespējamā deva (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Ultravist lietošanai nav absolūtu kontrindikāciju.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

4.4.1. Visām indikācijām

Paaugstinātas jutības reakcijas

Ultravist var izraisīt anafilaktiskas/paaugstinātas jutības reakcijas vai citas idiosinkrāzijas reakcijas, kam raksturīga kardiovaskulāra, respiratora vai ādas izpausme.

Alerģijai līdzīgo reakciju smaguma pakāpe var variēt no vieglas līdz smagai, tajā skaitā iespējams arī šoks (skatīt 4.8. apakšpunktu). Galvenokārt šīs reakcijas parādās 30 minūšu laikā pēc zāļu ievadīšanas. Tomēr var novērot arī vēlīna tipa reakcijas (dažas stundas līdz dažas dienas vēlāk).

Paaugstinātas jutības reakciju risks ir lielāks:

gadījumā, ja iepriekš novērotas reakcijas pret kontrastvielām,

pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi bronhiālā astma vai citas alerģiskas slimības.

Pacientiem ar zināmu paaugstinātu jutību pret Ultravist vai kādu no palīgvielām, vai iepriekšēju paaugstinātas jutības reakciju pret kādu citu jodu saturošu kontrastvielu nepieciešams īpaši rūpīgs riska/ieguvuma izvērtējums, jo pastāv paaugstināts šādu reakciju (tai skaitā smagu reakciju) risks.

Taču šādas reakcijas ir neregulāras un iepriekš neparedzamas.

Pacientiem, kuriem bēta-blokatoru lietošanas laikā ir novērotas šādas reakcijas, var būt rezistence pret terapiju ar bēta-agonistiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām smagu vai pat fatālu paaugstinātas jutības reakciju risks ir lielāks.

Tā kā pēc zāļu lietošanas iespējama paaugstinātu jutības reakciju attīstība, ieteicams pēc procedūras pacientus novērot.

Visiem pacientiem jābūt pieejamai neatliekamajai palīdzībai.

Pacientiem ar paaugstinātu akūtu alerģijai līdzīgu reakciju risku, pacientiem ar agrāk novērotu vidēju vai smagu akūtu reakciju, astmu vai alerģiju, kam nepieciešama terapija, var apsvērt premedikāciju ar kortikosteroīdiem.

4.4.1.2. Vairogdziedzera funkcijas traucējumi

Īpaši rūpīga ieguvuma/riska novērtēšana jāveic pacientiem ar zināmu hipertireozi vai strumu, vai aizdomām par to, jo šādiem pacientiem jodu saturošas kontrastvielas var izraisīt hipertireozi vai tireotoksisko krīzi. Pacientiem ar zināmu hipertireozi vai aizdomām par to, pirms Ultravist lietošanas un/vai profilaktiskas tireostatiskās terapijas jāpārbauda vairogdziedzera funkcija.

Jaundzimušajiem, īpaši priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem, kuri saņēmuši Ultravist vai nu caur māti grūtniecības laikā, vai jaundzimušā periodā, ieteicams novērot vairogdziedzera funkciju, jo lielu joda devu iedarbība var izraisīt hipotireozi, kurai, iespējams, vajadzīga terapija.

4.4.1.3. CNS traucējumi

Pacientiem ar CNS traucējumiem var būt paaugstināts neiroloģisku komplikāciju risks saistībā ar Ultravist lietošanu. Neiroloģiskas komplikācijas biežāk novēro pēc smadzeņu angiogrāfijas un ar to saistītām manipulācijām.

Jāievēro piesardzība situācijās, kad iespējams pazemināts krampju rašanās slieksnis, piemēram, ar krampjiem anamnēzē un vienlaicīgi lietojot atsevišķas zāles.

Faktori, kas palielina hematoencefālās barjeras caurlaidību var veicināt kontrastvielas nokļūšanu smadzeņu audos, kas var izsaukt CNS reakcijas.

4.4.1.4. Hidratācija

Pirms un pēc intravaskulāras Ultravist ievadīšanas jānodrošina adekvāta hidratācija, lai samazinātu kontrastvielas izraisītas nefrotoksicitātes risku (skatīt arī 4.4.2.1. apakšpunktu). Tas īpaši attiecas uz pacientiem ar multiplo mielomu, cukura diabētu, poliūriju, oligūriju, hiperurikēmiju, kā arī jaundzimušiem, zīdaiņiem, maziem bērniem un gados vecākiem pacientiem

4.4.1.5. Trauksme

Izteikts uzbudinājums, trauksme un sāpes var paaugstināt blakusparādību risku vai pastiprināt ar kontrastvielas lietošanu saistītās reakcijas. Šādiem pacientiem jāveic atbilstoša terapija, lai mazinātu trauksmes stāvokli.

4.4.1.6. Testēšana

Paaugstinātas jutības pārbaude, lietojot nelielu kontrastvielas testa devu, nav ieteicama, jo tai nav prognostiskas vērtības. Turklāt pati paaugstinātas jutības pārbaude var izraisīt smagas un pat letālas paaugstinātas jutības reakcijas.

4.4.2. Intravaskulāra ievadīšana

4.4.2.1. Nieru bojājums

Pēc Ultravist intravaskulāras lietošanas iespējama kontrastvielas izraisīta nefrotoksicitāte, kas klīniski izpaužas kā pārejoši nieru funkcijas traucējumi. Dažos gadījumos var attīstīties akūta nieru mazspēja.

Riska faktori ir, piemēram:

nieru mazspēja anamnēzē,

dehidratācija,

cukura diabēts,

multiplā mieloma/paraproteinēmija,

pacienti, kuri saņem atkārtotas vai lielas Ultravist devas.

Visiem pacientiem, kuri saņem Ultravist, jānodrošina adekvāta hidratācija.

Dialīzes pacientiem ar izsīkušu nieru funkciju Ultravist drīkst lietot radioloģiskām procedūrām, jo jodētā kontrastviela tiek izvadīta ar dialīzes palīdzību.

Sirds un asinsvadu slimības

Pacientiem ar smagu sirds slimību vai smagu koronāro artēriju slimību ir paaugstināts klīniski nozīmīgu hemodinamisku traucējumu un aritmijas risks.

Intravaskulāra kontrastvielas ievadīšana var paātrināt plaušu tūskas rašanos pacientiem ar sirds mazspēju.

Feohromocitoma

Pacientiem ar feohromocitomu var būt paaugstināts hipertensīvās krīzes risks.

Myasthenia gravis

Jodu saturošu kontrastvielu lietošana var pastiprināt Myasthenia gravis simptomus.

Trombembolijas gadījumi

Nejonu kontrastvielas maz ietekmē normālas fizioloģiskas funkcijas. No tā izriet, ka nejonu kontrastvielām in vitro ir mazāka antikoagulanta aktivitāte kā jonu kontrastvielām. Papildus kontrastvielai, vairāki faktori var veicināt trombembolijas attīstību, tai skaitā ievadīšanas ilgums, injekciju skaits, katetra un šļirces materiāls, pamatslimība un citas vienlaikus lietotas zāles. Tas jāapzinās, veicot asinsvadu kateterizāciju, tāpēc pedantiski jāievēro angiogrāfijas tehnika un katetrs bieži jāskalo ar fizioloģisko šķīdumu (ja iespējams, ar pievienotu heparīnu), kā arī jāsamazina ievadīšanas ilgums, tādējādi samazinot no procedūras atkarīgu trombozes un embolijas risku.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Biguanīdi (metformīns): pacientiem ar akūtu nieru mazspēju vai smagu hronisku nieru slimību biguanīda eliminācija var būt samazināta, kas var izraisīt biguanīdu akumulāciju un laktacidozi. Tā kā Ultravist ievadīšana var izraisīt nieru funkcijas traucējumus vai jau esošu nieru funkcijas traucējumu pasliktināšanos, pacientiem, kas lieto metformīnu var būt paaugstināts laktacidozes rašanās risks, īpaši tiem pacientiem, kam jau iepriekš bijis nieru bojājums (skatīt 4.4.2.1. apakšpunktu). Ņemot vērā nieru funkcijas rādītājus, jāapsver vai ir nepieciešama metformīna lietošanas pārtraukšana.

Interleikīns 2: vēlīna tipa reakciju biežums pēc Ultravist ievadīšanas ir lielāks pacientiem, kuri iepriekš saņēmuši interleikīnu 2 (līdz dažām nedēļām).

Radioizotopi: vairogdziedzera slimību diagnostika un ārstēšana ar tireotropiem radioizotopiem var būt traucēta pat vairākas nedēļas pēc Ultravist lietošanas, jo radioizotopu uzņemšana būs samazināta.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav veikti pietiekami un labi kontrolēti pētījumi grūtniecēm. Nav pietiekamu pierādījumu jonu kontrastvielas drošai lietošanai grūtniecības laikā. Tā kā grūtniecības laikā, cik vien iespējams, jāizvairās no radiācijas ietekmes, ieguvums no rtg izmeklēšanas ar vai bez kontrastvielas rūpīgi jāizvērtē pret potenciālo risku.

Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību.

Barošana ar krūti

Nav veikti Ultravist drošības pētījumi bērniem, kuri tiek baroti ar krūti. Kontrastviela mātes pienā nonāk ļoti niecīgā daudzumā. Maz ticams, ka tā varētu izraisīt kaitējumu bērnam, kuru baro ar krūti (skatīt 4.4.1.2. apakšpunktu).

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav zināma.

Nevēlamās blakusparādības

4.8.1. Drošības profila kopsavilkums

Kopējā Ultravist drošuma analīze ir balstīta uz datiem no pirmsreģistrācijas pētījumiem ar vairāk kā 3900 pacientiem un pēcreģistrācijas uzraudzības perioda pētījumiem, kuros iesaistīti vairāk kā 74 000 pacientu, kā arī datiem no blakusparādību ziņojumiem un literatūras.

Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības (≥ 4%) pacientiem, kas saņēma Ultravist ir: galvassāpes, slikta dūša un vazodilatācija.

Visnopietnākās blakusparādības pacientiem, kas saņēma Ultravist, ir anafilaktiskais šoks, elpošanas apstāšanās, bronhospazms, balsenes tūska, rīkles tūska, astma, koma, smadzeņu infarkts, insults, smadzeņu tūska, krampji, aritmija, sirds apstāšanās, miokarda išēmija, miokarda infarkts, sirds mazspēja, bradikardija, cianoze, hipotensija, šoks, elpošanas traucējumi, plaušu tūska, elpošanas mazspēja un aspirācija.

4.8.2. Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā

Zemāk esošajā tabulā minētas nevēlamās blakusparādības, kas novērotas pēc Ultravist lietošanas. Tās klasificētas atbilstoši Orgānu sistēmu klasifikācijai (MedDRA versija 13.0 ). Lai aprakstītu noteiktas reakcijas, to sinonīmus un ar tām saistītos stāvokļus, ir izmantots vispiemērotākais MedDRA termins.

Klīniskajos pētījumos novērotās blakusparādības klasificētas atbilstoši to biežumam. Biežums ir definēts šādi:

bieži (≥1/100 līdz <1/10),

retāk (≥1/1000 līdz <1/100),

reti (≥1/10 000 līdz <1/1000).

Blakusparādības, kas novērotas tikai pēcreģistrācijas uzraudzības periodā un kurām nav iespējams noteikt biežumu, ir uzskaitītas zem „Nav zināmi”.

1. tabula. Klīniskajos pētījumos vai pēcreģistrācijas uzraudzības periodā ziņotās blakusparādības pacientiem, kuriem lietots Ultravist

Orgānu sistēmu klasifikācija

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstinātas jutības/anafilaktiskas reakcijas

(anafilaktiskais šoks^§)*), elpošanas apstāšanās^§)*), bronhospazms^*), balsenes^*)/rīkles^*)/sejas tūska,

mēles tūska^§), balsenes/rīkles spazms^§), astma^§)*), konjunktivīts^§),

acu asarošana^§),

šķavas, klepus,

gļotādas tūska, rinīts^§), aizsmakums^§),

rīkles kairinājums^§), nātrene, nieze, angioneirotiskā tūska)

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Tireotoksiskā krīze

Vairogdziedzera funkcijas izmaiņas

Psihiskie traucējumi

Trauksme

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Galvassāpes

Garšas sajūtas traucējumi

Vazovagālas reakcijas

Apjukums

Nemiers

Parestēzija/hipoestēzija

Miegainība

Koma^*)

Smadzeņu išēmija/infarkts^*)

Insults^*)

Smadzeņu tūska^a)*)

Krampji^*)

Pārejošs kortikāls aklums ^a)

Samaņas zudums

Uzbudinājums

Amnēzija

Tremors

Runas traucējumi

Parēze/paralīze

Acu bojājumi

Neskaidra/

traucēta redze

Ausu un labirinta bojājumi

Dzirdes traucējumi

Sirds funkcijas traucējumi

Sāpes/

diskomforts krūškurvī

Aritmija^*)

Sirds apstāšanās^*) Miokarda išēmija^*) Palpitācijas

Miokarda infarkts^*)

Sirds mazspēja^*)

Bradikardija^*)

Tahikardija

Cianoze^*)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija Vazodilatācija

Hipotensija^*)

Šoks^*)

Trombembolija ^a) Asinsvadu spazmas ^a)

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Apgrūtināta elpošana^*)

Plaušu tūska^*)

Elpošanas mazspēja^*)

Aspirācija^*)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša

Vemšana

Sāpes vēderā

Disfāgija

Siekalu dziedzeru pietūkums

Caureja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bullozi stāvokļi (piemēram, Stīvensa-Džonsona vai Laiela sindroms)

Izsitumi

Eritēma

Hiperhidroze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Kompresijas sindroms ekstravazācijas gadījumā ^a)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nieru bojājums ^a) Akūta nieru mazspēja^a)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Sāpes

Reakcijas injekcijas vietā (dažāda veida, piemēram, sāpes,siltuma sajūta^§), tūska^§), iekaisums^§) un mīksto audu bojājums^§) ekstravazācijas gadījumā),

karstuma sajūta

Tūska

Nogurums

Drebuļi

Bālums

Izmeklējumi

Ķermeņa temperatūras svārstības

^*) ziņots par dzīvībai bīstamiem un/vai letāliem gadījumiem

^a) tikai intravaskulāras lietošanas agadījumā.

^§) novēroti tikai pēc-reģistrācijas uzraudzības periodā (biežums nav zināms).

Papildus iepriekš norādītajām blakusparādībām, ERHP gadījumā iespējama sekojošu blakusparādību attīstība: aizkuņģa dziedzera enzīmu līmeņa paaugstināšanās un pankreatīts ar nezināmu biežumu.

Pēc zāļu ievadīšanas ķermeņa dobumos lielākā daļa blakusparādību parādās dažas stundas pēc to lietošanas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīga, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

Pārdozēšana

Akūtas toksicitātes pētījumu rezultāti dzīvniekiem nenorāda uz akūtas intoksikācijas risku pēc Ultravist lietošanas.

Intravaskulāra pārdozēšana

Raksturīgie simptomi ir šķidrumu un elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, kardiovaskulāras un elpošanas sistēmas komplikācijas.

Netīšas intravaskulāras pārdozēšanas gadījumā jākontrolē šķidruma un elektrolītu līdzsvars, un nieru funkcija. Pārdozēšanas terapijai jābūt balstītai uz dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanu.

Ultravist var izvadīt ar dialīzes palīdzību.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa – Diagnostisks līdzeklis. Ūdenī šķīstošas, nefrotropiskas, zemosmolāras kontrastvielas.

ATĶ kods – V08AB05.

Ultravist kontrastu nodrošinošā substance ir jopromīds – nejonu, ūdenī šķīstošs trijodētas izoftalskābes atvasinājums ar molekulmasu 791,12, kas cieši saistīts ar rtg-starus absorbējošo jodu.

Jopromīda injekcija aizēno tos asinsvadus vai ķermeņa dobumus, kas atrodas kontrastvielas plūsmas ceļā, ļaujot radiografiski vizualizēt iekšējās struktūras līdz notiek būtiska kontrastvielas atšķaidīšanās.

Ultravist injekciju šķīduma koncentrāciju fizikāli-ķīmiskais raksturojums atspoguļots tabulā:

Joda koncentrācija (mg/ml)

623 mg/ml

769 mg/m

Osmolalitāte (osm/kg H₂0) temperatūrā 37^oC

0,59

0,77

Viskozitāte (mPa.s)

temperatūrā 20^oC

temperatūrā 37^oC

8,9

4,7

22,0

10,0

Blīvums (g/ml)

temperatūrā 20^oC

temperatūrā 37^oC

1,328

1,322

1,409

1,399

pH

6,5-8,0

6,5-8,0

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

5.2.1. Vispārēja informācija

Jopromīds organismā darbojas līdzīgi citiem augsti hidrofīliem bioloģiski neaktīviem, renāli izvadāmiem savienojumiem (piemēram, mannītam vai inulīnam).

5.2.2. Uzsūkšanās un sadale

Pēc intravenozas ievadīšanas jopromīda plazmas koncentrācija strauji samazinās, sadaloties ekstracelulārajā telpā un pēc tam eliminējoties. Kopējais sadales tilpums līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 16 l, kas aptuveni atbilst ekstracelulārās telpas tilpumam.

Saistīšanās ar proteīniem ir niecīga (apmēram 1%). Nav norāžu, ka jopromīds šķērsotu intaktu hematoencefālo barjeru. Dzīvnieku pētījumos konstatēts, ka neliels daudzums šķērso placentāro barjeru (≤0,3 % devas konstatēti trušu embrijos). Pēc intratekālas ievadīšanas maksimālo joda koncentrāciju, 4,5% no ievadītās devas kopējā plazmas tilpumā, novēroja pēc 3,8 stundām.

Pēc ievadīšanas žults un/vai aizkuņģa dziedzera vados endoskopiskas retrogrādas holangiopankreatogrāfijas laikā (ERHP) jodētās kontrastvielas sistēmiski uzsūcas un sasniedz maksimālo plazmas koncentrāciju starp 1 un 4 h pēc ievadīšanas. Maksimālais joda līmenis serumā pēc vidējas devas, apmēram 7,3 g joda, ievadīšanas bija aptuveni 40 reižu zemāks nekā maksimālā koncentrācija serumā pēc identiskas devas ievadīšanas intravenozi.

5.2.3. Metabolisms

Jopromīds netiek metabolizēts.

5.2.4. Eliminācija

Terminālais eliminācijas pusperiods, neatkarīgi no devas, ir apmēram 2 stundas.

Virknē pārbaudīto devu vidējais kopējais jopromīda klīrenss bija 106 ± 12 ml/min un bija līdzīgs renālajam klīrensam 102 ± 15 ml/min. Tādejādi jopromīds tiek eliminēts galvenokārt renāli. Tikai aptuveni 2% no ievadītās devas tika izvadīti ar fēcēm 3 dienu laikā.

Aptuveni 60% devas 3 stundu laikā pēc intravenozas ievadīšanas tiek izdalīti ar urīnu. Vidēji ≥93% devas tika izvadīti 12 stundu laikā. Izvadīšana kopumā tiek pabeigta 24 stundu laikā.

Pēc ievadīšanas žults un/vai aizkuņģa dziedzera vados ERHP veikšanai joda koncentrācija urīnā atgriežas pirms devas līmenī 7 dienu laikā.

5.2.5. Linearitāte/nelinearitāte

Jopromīda farmakokinētiskie rādītāji cilvēkiem mainās proporcionāli devai (piemēram, C_max, AUC) vai ir devas atkarīgi (piemēram, V_ss, t_1/2).

5.2.6. Raksturojums īpašās pacientu populācijās

5.2.6.1. Vecāka gadagājuma populācija (65 gadus veci un vecāki)

Vidēja vecuma pacientiem (49 – 64 gadus veci) un vecāka gadagājuma pacientiem (65 – 70 gadus veci) bez ievērojami traucētas nieru funkcijas kopējais plazmas klīrenss bija no 74 līdz 114 ml/min (vidēja vecuma grupā vidēji 102 ml/min) un no 72 līdz 110 ml/min (vecāka gadagājuma grupā vidēji 89 ml/min), kas ir tikai nedaudz zemāks kā jauniem veseliem subjektiem (88 līdz 138 ml/min, vidēji 106 ml/min). Individuālie eliminācijas pusperiodi bija attiecīgi 1,9 – 2,9 stundas un 1,5 – 2,7 stundas. Salīdzinot ar jaunu, veselu brīvprātīgo rādītājiem no 1,4 līdz 2,1 h, terminālais eliminācijas pusperiods bija līdzīgs. Nelielās atšķirības skaidrojamas ar fizioloģiski samazinātu glomerulāro filtrāciju novecojot.

5.2.6.2. Pediatriskā populācija

Pediatriskiem pacientiem jopromīda farmakokinētika nav pētīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2.6.3. Pacienti ar nieru funkcijas traucējumiem

Samazinātā glomerulārās filtrācijas ātruma dēļ pacientiem ar traucētu nieru funkciju plazmas eliminācijas pusperiods ir pagarināts.

Plazmas klīrens pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu nieru bojājumu (80>CL_CR>30 ml/min/1,73m²) bija samazināts līdz 49,4 ml/min/1,73m² (CV = 53%) un no dialīzes neatkarīgiem pacientiem ar smagu nieru bojājumu (CL_CR=30 - 10 ml/min/1,73m²) līdz 18,1 ml/min/1,73m² (CV = 30%).

Vidējais terminālais eliminācijas pusperiods pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu nieru bojājumu (80>CL_CR>30 ml/min/1,73m²) bija 6,1 stunda (CV = 43%) un no dialīzes neatkarīgiem pacientiem ar smagu nieru bojājumu (CL_CR=30 - 10 ml/min/1,73m²) - 11,6 stundas (CV = 49%).

Urīnā konstatētais daudzums 6 h pēc devas pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu nieru bojājumu bija 38% un pacientiem ar smagu nieru bojājumu - 26%, salīdzinot ar vairāk kā 83% veseliem brīvprātīgajiem. 24 h laikā eliminācija pacientiem ar vieglu līdz vidēju nieru bojājumu bija 60% un pacientiem ar smagu nieru bojājumu - 51%, salīdzinot ar vairāk kā 95% veseliem brīvprātīgajiem.

Jopromīdu var izvadīt ar dialīzes palīdzību. Aptuveni 60% jopromīda devas tiek izvadīti 3 stundu ilgā dialīzē.

5.2.6.4. Pacienti ar aknu funkcijas traucējumiem

Elimināciju neietekmē aknu funkcijas traucējumi, jo jopromīds netiek metabolizēts un tikai aptuveni 2% no devas tiek izdalīti ar fēcēm.

5.3. Preklīniskie dati par drošību

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un reproduktīvo toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

5.3.1. Sistēmiskā toksicitāte

Eksperimentālos sistēmiskās tolerances pētījumos ar atkārtotu intravenozu ik dienas un atkārtotu ik nedēļas intratekālu ievadīšanu nekonstatēja jebkādu atradi, kas būtu pretrunā ar diagnostisku Ultravist lietošanu cilvēkiem.

5.3.2. Genotoksicitāte, kancerogenitāte

Genotoksiskās iedarbības pētījumos (gēnu hromosomu un genoma mutāciju testi) in vitro un in vivo Ultravist nekonstatēja mutagēnu potenciālu.

Tā kā genotoksisku iedarbību nenovēro un ņemot vērā metabolo stabilitāti, farmakokinētiku un toksiska efekta pazīmju trūkumu uz ātri augošiem audiem, kā arī faktu, ka Ultravist tiek ievadīts tikai vienu reizi, kancerogēnas iedarbības risks uz cilvēku nav pierādīts.

5.3.3. Lokālā tolerance un kontakta-sensitizējošais potenciāls

Lokālas tolerances pētījumos pēc vienreizējas vai atkārtotas intravenozas ievadīšanas, kā arī pēc vienreizējas intraarteriālas, intramuskulāras un paravenozas, intraperitoneālas, intratekālas un konjuktivālas ievadīšanas nekonstatēja lokālas blakusparādības vai arī konstatēja vieglu lokālu iedarbību uz asinsvadiem, paravenozajiem audiem, subarahnoidālo telpu vai cilvēka gļotādu.

Pētījumos par kontakta-sensitizējošu iedarbību netika iegūti pierādījumi par sensitizējošu ietekmi.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kalcija dinātrija edetāts

Sālsskābe (pH korekcijai)

Trometamols

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst jaukt ar citiem produktiem.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

10 stundas pēc pirmās konteinera (ampulas, flakona, pudelītes) atvēršanas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Sargāt no gaismas un jonizējošā starojuma. Uzglabāt temperatūrā līdz 30^oC.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Ampula/flakons: bezkrāsains, I tipa stikls

Pudelīte: bezkrāsains, II tipa stikls

Korķis: hloro- butila elastomērs

Vāciņš: alumīnijs, pārklāts ar laku no iekšpuses un ārpuses, krāsains polipropilēna disks

Ultravist 623 mg/ml

5 ml ampulas. Katrs iepakojums satur 1 ampulu.

50 ml, 75 ml, 100 ml, 125 ml, 150 ml, 200 ml pudelītes. Katrs iepakojums satur 10 pudelītes.

500 ml pudelītes. Katrs iepakojums satur 8 pudelītes.

Ultravist 769 mg/ml

50 ml, 75 ml, 100 ml, 125 ml, 150 ml, 200 ml pudelītes. Katrs iepakojums satur 10 pudelītes.

500 ml pudelītes. Katrs iepakojums satur 8 pudelītes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms lietošanas Ultravist jāsasilda līdz ķermeņa temperatūrai.

6.6.1. Vizuāla apskate

Pirms lietošanas kontrastviela vizuāli jāpārbauda; to nedrīkst lietot, ja izmainīta tā krāsa, ja tas satur piemaisījumus (tai skaitā kristālus), kā arī gadījumā, ja bojāts konteineris. Tā kā Ultravist ir augstas koncentrācijas šķīdums, ļoti reti var novērot kristalizāciju (novēro duļķainu pienveida šķīdumu vai nogulsnes uz sānu malām vai peldošus kristālus).

6.6.2. Ampulas/pudelītes

Kontrastvielas šķīdums jāievelk šļircē vai infūzijas pudelē, kas pievienota sistēmai, tieši pirms izmeklēšanas uzsākšanas.

Gumijas korķi nekad nevajadzētu pārdurt vairāk kā vienu reizi, lai izvairītos no lielāka korķa mikrodaļiņu daudzuma nokļūšanas šķīdumā. Korķa pārduršanai un kontrastvielas atsūkšanai ieteicama garu adatu izmantošana ar maksimālo diametru 18G (atsūkšanai domātas adatas ar sānu atvērumu, piemēram, Nocore-Admix adatas ir īpaši piemērotas).

Jebkura kontrastviela, kas netiek izmantota izmeklēšanai, jāiznīcina.

6.6.3. Lielas devas iepakojumi

Lai vairākkārt atsūktu kontrastvielu no 200 ml vai lielāka konteinera, jāievēro šādi norādījumi:

Vairākkārtēja kontrastvielas atsūkšana pieļaujama tikai no tiem konteineriem, kas domāti vairākkārtējai lietošanai.

Pudeles gumijas korķi nekad nevajadzētu pārdurt vairāk kā vienu reizi, lai izvairītos no lielāka korķa mikrodaļiņu daudzuma nokļūšanas šķīdumā.

Kontrastviela jāievada izmantojot automātisko injektoru vai citu ierīci, kas nodrošina šķīduma sterilitāti.

Lai izvairītos no krustotas inficēšanās, pēc katra pacienta jānomaina savienotājcaurulīte no pacienta uz injektoru (pacienta caurulīte).

Kad infūzijas pudele ir tukša vai 10 stundas pēc pirmās konteinera atvēršanas, savienotājcaurulītes, kā arī visas nomaināmās injektora daļas ir jāizmet.

Pudelē pāri palikusī kontrastviela, savienotājcaurulītes un visas nomaināmās perfuzora daļas jāizmet 10 stundas pēc pirmās konteinera atvēršanas.

Jāievēro arī tie papildus norādījumi, ko sniedz attiecīgās iekārtas ražotājs.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Bayer AG

Kaiser-Wilhelm-Allee 1

51373 Leverkusen

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-)

Ultravist 623 mg/ml: 96 -0119

Ultravist 769 mg/ml: 96-0120

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 1996.gada 04.aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011.gada 03.maijs

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2017

SASKAŅOTS ZVA 27-07-2017

PAGE

PAGE 1