Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Tert-butylamini perindoprilum Amlodipinum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
18-0160-04
18-0160
TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
31-OCT-18
30-OCT-23
Recepšu zāles
2,85 mg/2,5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg tabletes
Tonarssa 5,7 mg/5 mg tabletes
tert-Butylamini perindoprilum/Amlodipinum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Tonarssa un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Tonarssa lietošanas
3. Kā lietot Tonarssa
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Tonarssa
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Tonarssa un kādam nolūkam to lieto
Tonarssa ir divu aktīvo vielu, perindoprila un amlodipīna, kombinācija. Abas vielas palīdz kontrolēt Jūsu paaugstināto asinsspiedienu
Perindoprils ir AKE (angiotensīna konvertējošā enzīma) inhibitors. Amlodipīns ir kalcija antagonists (kas pieder pie zāļu grupai, ko sauc par dihidropiridīniem). Tie kopīgi darbojas, paplašinot un atslābinot asinsvadus, lai pa tiem vieglāk varētu plūst asinis un lai sirdij būtu vieglāk nodrošināt labu asins plūsmu.
Tonarssa lieto augsta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai pieaugušajiem.
2. Kas Jums jāzina pirms Tonarssa lietošanas
Nelietojiet Tonarssa šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret perindoprila terc-butilamīnu vai amlodipīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi,
ja Jums ir bijuši tādi simptomi kā sēcoša elpošana, sejas vai mēles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim šādi simptomi ir bijuši jebkādos citos apstākļos (tādu stāvokli dēvē par angioedēmu);
ja Jums ir sašaurināts sirds aortas vārstulis (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad sirds nespēj apgādāt ķermeni ar pietiekamu daudzumu asiņu),
ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (hipotensija),
ja Jums ir sirds mazspēja pēc sirdslēkmes,
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus (labāk arī izvairīties no Tonarssa lietošanas grūtniecības sākumā – skatīt punktu par grūtniecību),
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar asinsspiedienu pazeminošām zālēm, kuru sastāvā ir aliskirēns;
ja Jums tiek veikta dialīze vai jebkāda cita veida asins filtrācija. Atkarībā no izmantotās iekārtas Tonarssa Jums var nebūt piemērots,
ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta asins plūsma uz nierēm (nieru artēriju stenoze).
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Tonarssa lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība),
ja Jums ir sirds mazspēja,
ja Jums ir izteikti paaugstināts asinsspiediens (hipertensīvā krīze),
ja Jums ir jebkādas citas sirds slimības,
ja Jums ir aknu funkciju traucējumi,
ja Jums ir nieru darbības traucējumi (ieskaitot nieru transplantāciju),
ja Jums ir patoloģiski paaugstināts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs aldosteronisms),
ja Jums ir kolagēna asinsvadu slimība (saistaudu slimība), piemēram, sistēmiska sarkanā vilkēde vai sklerodermija,
ja Jums ir cukura diabēts,
ja Jūs ievērojat diētu vai ierobežotu sāls daudzumu vai ja Jūs lietojat kāliju saturošus sāls aizvietotājus (liela nozīme ir sabalansētam kālija līmenim asinīs);
ja esat gados vecāks cilvēks un Jums jāpalielina deva,
ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatori (ARB tiek dēvēti arī par sartāniem– piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
aliskirēns.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) daudzumu serumā.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Tonarssa šādos gadījumos”
ja Jums Jūs esat melnādainais, jo Jums var būt palielināts angioedēmas risks un šīs zāles Jums var pazemināt asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā pacientiem, kas nav melnādainie.
ja Jūs lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, var būt palielināts angioedēmas risks:
sirolimu, everolimu, temsirolimu un citas zāles, kas pieder mTOR inhibitoru klasei (lieto, lai izvairītos no transplantētu orgānu atgrūšanas).
Angioedēma
Pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, arī perindoprilu, ir novērota angioedēma (smaga alerģiska reakcija ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, kas saistīta ar apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu). Tā var rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Ja Jums rodas tādi simptomi, Jums jāpārtrauc lietot Tonarssa un nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Skatīt arī 4. punktu.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Tonarssa nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo, lietots šajā laikā, tas var nodarīt lielu kaitējumu bērnam (skatīt apakšpunktu par grūtniecību).
Tonarssa lietošanas laikā Jums jāinformē ārsts vai medicīniskais personāls, ja Jums:
ir plānota vispārējā anestēzija un/vai apjomīga ķirurģiska operācija;
ir nesen bijusi caureja vai vemšana;
plānota desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem.
Bērni un pusaudži
Tonarssa nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Tonarssa
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.
Jums ir jāizvairās no Tonarssa lietošanas vienlaicīgi ar:
litiju (lieto depresijas ārstēšanai),
estramustīnu (lieto vēža ārstēšanai),
zāles, kuras visbiežāk lieto, lai novērstu transplantētu orgānu atgrūšanu (sirolims, everolims, temsirolims un citas, tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles). Skatīt apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
kāliju aizturošiem diurētiskajiem līdzekļiem (triamterēnu, amilorīdu), kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāls aizstājējiem,
aliskirēnu (lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai), (skatīt arī informāciju “Nelietojiet Tonarssa šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),
angiotensīna II receptoru blokatoriem (ARB) (lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai), piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu.
dantrolēnu (infūzijas veidā ) (lieto muskuļu stīvumu novēršanai noteiktu slimību, piemēram, multiplā sklerozes gadījumā vai ļaundabīgas hipertermijas ārstēšanai anestēzijas laikā, kad simptomi ir izteikts drudzis un muskuļu stīvums).
Ārstēšanu ar Tonarssa var ietekmēt citas zāles. Noteikti pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no šādām zālēm, jo Jums var būt nepieciešama īpaša aprūpe:
citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, tai skaitā diurētiskus līdzekļus (zāles, kas palielina urīna daudzumu, kas veidojas nierēs),
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns) pret sāpēm vai aspirīns lielās devās,
zāles cukura diabēta ārstēšanai (piemēram, insulīns, gliptīni),
zāles psihisku traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes, šizofrēnijas u.c.traucējumu, ārstēšanai (piemēram, tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, imipramīnam līdzīgie antidepresanti, neiroleptiskie līdzekļie),
imūnsupresanti (zāles, kas mazina organisma aizsargspējas), ko lieto autoimūnu slimību ārstēšanai vai pēc transplantācijas (piemēram, ciklosporīnu, takrolimu),
allopurinols (podagras ārstēšanai),
prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai),
vazodilatatori, tai skaitā nitrāti (zāles, kas paplašina asinsvadus),
heparīns (zāles asins šķidrināšanai),
efedrīns, noradrenalīns vai adrenalīns (zāles, ko lieto zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai),
baklofēns, ko lieto muskuļu stīvuma novēršanai noteiktu slimību, piemēram, multiplās sklerozes, gadījumā;
dažas antibiotikas, piemēram, rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (baktēriju izraisītas infekcijas ārstēšanai),
pretepilepsijas līdzekļi, piemēram, karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, fosfenitoīns, primidons,
itrakonazols, ketokonazols (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai),
alfa blokatoi, ko lieto palielināta priekšdziedzera ārstēšanai, piemēram, prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns,
amifostīns (ko lieto citu zāļu vai staru terapijas, ko izmanto vēža ārstēšanai, izraisītu blakusparādību novēršanai vai mazināšanai)
kortikosteroīdi (ko lieto dažādu slimību, tostarp smagas astmas un reimatoīdā artrīta ārstēšanai),
zelta sāļi, īpaši intravenozas ievadīšanas gadījumā (lieto reimatoīdā artrīta simptomu ārstēšanai),
ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs (tā dēvētie proteāzes inhibitori, ko lieto HIV ārstēšanā),
kāliju aizturošas zāles, kuras izmanto sirds mazspējas ārstēšanā: eplerenons un spironolaktons devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā,
trimetoprims un kotrimoksazols (infekciju ārstēšanai),
estramustīnu (lieto vēža ārstēšanai),
Hypericum perforatum (divšķautņu asinszāle, augu izcelsmes zāles depresijas ārstēšanai),
simvastatīns (holesterīnu līmeņa samazināšanai).
Tonarssa kopā ar uzturu
Skatīt 3. punktu.
Cilvēki, kuri lieto Tonarssa, nedrīkst uzturā lietot greipfrūtus un greipfrūtu sulu. Tas ir tādēļ, ka greipfrūti un greipfrūtu sula var izraisīt paaugstinātu aktīvās vielas amlodipīna koncentrācijas asinīs, kas var izraisīt neparedzamu Tonarssa asinsspiedienu pazeminošas iedarbības pastiprināšanos.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat
grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks Jums pārtraukt Tonarssa lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, un ieteiks Jums lietot citas zāles Tonarssa vietā. Tonarssa neiesaka lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, kad grūtniecība ilgusi vairāk nekā 3 mēnešus, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lieto pēc trešā grūtniecības mēneša.
Barošana ar krūti
Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties sākt to darīt. Tonarssa neiesaka lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var izvēlēties Jums cita veida terapiju, it īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaicīgi.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Tonarssa var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Ja tablešu ietekmē Jūs jūtaties slims, vājš, apreibis vai noguris vai izjūtat galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.
Tonarssa satur nātriju
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) tabletē, būtībā tās ir nātriju “nātriju nesaturošas”.
3. Kā lietot Tonarssa
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg deva ir viena tablete dienā.
Ja Jums ir vidēji smagi nieru darbības traucējumi, ārsts var ieteikt ārstēšanas sākumā lietot vienu Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg tableti katru otro dienu.
Atkarībā no Jūsu reakcijas uz ārstēšanu ārsts pēc viena mēneša var lemt palielināt devu līdz Tonarssa 5,7 mg/5 mg vienu reizi dienā.
Viena Tonarssa 5,7 mg/5 mg tablete vienu reizi dienā ir maksimālā ieteicamā deva augsta asinsspiediena ārstēšanai.
Tableti vēlams lietot katru dienu vienā un tajā pašā laikā, no rīta pirms ēšanas.
Nedrīkst pārsniegt parakstīto devu.
Ja esat lietojis Tonarssa vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar tuvāko neatliekamās palīdzības nodaļu vai nekavējoties sazinieties ar savu ārstu. Visticamāk, pārdozēšanas gadījumā var rasties zems asinsspiediens, kura dēļ iespējams reibonis vai ģībonis. Tādā gadījumā var palīdzēt atgulšanās un kāju pacelšana.
Ja esat aizmirsis lietot Tonarssa
Ir svarīgi lietot zāles katru dienu, jo regulāra ārstēšanās darbojas labāk. Taču, ja esat aizmirsis vienu Tonarssa devu, lietojiet nākamo devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Tonarssa
Tā kā terapija ar Tonarssa parasti turpinās visu mūžu, pirms tablešu lietošanas pārtraukšanas jākonsultējas ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums rodas kāda no šādām izpausmēm, nekavējoties pārtrauciet zāļu lietošanu un nekavējoties vērsieties pie ārsta:
pēkšņa sēcoša elpošana, sāpes krūškurvī, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana (bronhospazma) (retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem)
plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums (retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
mēles un rīkles tūska, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu (angioedēma) (retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
smagas ādas reakcijas, ieskaitot, intensīvus izsitumus uz ādas, nātreni, ādas piesārtumu pa visu ķermeni, stipru niezi (erythema multiforme) (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), pūšļi uz ādas, ādas lobīšanās un ādas pietūkums (eksfoliatīvais dermatīts) (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms) (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem) vai citas alerģiskas reakcijas (retāk — var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);
stiprs reibonis vai ģībonis zema asinsspiediena dēļ (bieži — var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem);
roku vai kāju vājums vai runas traucējumi, kas var būt iespējama insulta pazīmes (ļoti reti —var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
sirdslēkme, sāpes krūškurvī (stenokardija) (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem), neparasti ātrs vai savāds pulss (bieži — var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem);
aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);
ādas vai acu dzelte, kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).
Saistībā ar Tonarssa ziņots par šādām blakusparādībām. Ja jebkura no tām Jums rada problēmas, Jums jāsazinās ar ārstu.
Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem): noreibuma sajūta, klepus, tūska (šķidruma aizture).
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem): augsts kālija līmenis asinīs, kas var izraisīt sirds ritma traucējumus (hiperkaliēmija), pārmērīgi augsts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija), nogurums.
Par tālāk minētajām blakusparādībām ziņots saistībā ar perindoprila vai amlodipīna lietošanu, bet, lietojot Tonarssa tās vai nu nav novērotas, vai arī novērotas retāk. Šīs blakusparādības var rasties arī Tonarssa lietošanas gadījumā. Ja jebkura no tām Jums rada problēmas, Jums jāsazinās ar ārstu:
Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): tūska (šķidruma aizture).
Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem): galvassāpes, miegainība īpaši ārstēšanas sākumā), garšas sajūtas traucējumi, roku vai kāju nejutīguma vai tirpšanas sajūta, vertigo, redzes traucējumi (tostarp redzes dubultošanās), džinkstēšana ausīs (trokšņi ausīs), sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), piesarkšana, elpas trūkums (dispnoja), sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, dispepsija vai gremošanas traucējumi, izmaiņas zarnu darbībā, aizcietējums, caureja, nieze, izsitumi, ādas apsārtums, potīšu tūska, nogurums, vājums.
Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem): palielināts dažu balto asinsšūnu skaits (eozinofīlija), pazemināts nātrija līmenis asinīs (hiponātriēmija), zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija), garastāvokļa pārmaiņas, trauksme, depresija, miega traucējumi, sinkope, sāpju sajūtas zudums, trīce, vaskulīts (asinsvadu iekaisums), rinīts (aizlikts deguns vai iesnas), sausums mutē, pastiprināta svīšana, matu izkrišana, sarkani plankumi uz ādas, ādas krāsas pārmaiņas, pūšļu sakopojumu veidošanās uz ādas, jutība pret gaismu, muguras sāpes, muskuļu vai locītavu sāpes, urinācijas traucējumi, pastiprināta vajadzība urinēt nakts laikā, urinācijas biežuma palielināšanās, nieru darbības traucējumi, impotence, diskomforts vai krūšu palielināšanās vīriešiem, sāpes krūtīs, slikta pašsajūta, sāpes, ķermeņa masas pieaugums vai zudums, paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, kritieni.
Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem): apjukums, augsts bilirubīna līmenis asinīs, paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija.
Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem): izmaiņas asins sastāvā, tādas kā samazināts balto un sarkano asins šūnu skaits, , samazināta hemoglobīna koncentrācija, samazināts trombocītu skaits, paaugstināts muskuļu tonuss, nervu darbības traucējumi, kas var izraisīt vājumu, tirpšana vai nejutīguma sajūta, eozinofiliska pneimonija (reta plaušu karsoņa forma), smaganu tūska, vēdera uzpūšanās (gastrīts), dzeltena ādas krāsa (dzelte), akūta nieru mazspēja.
Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): trīce, stīva stāja, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūcoša, nestabila gaita, koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apjukums un lēkmes, kas var rasties neatbilstošas antidiurētiskā hormona (ADH) sekrēcijas dēļ. Ja Jums ir šie simptomi, pēc iespējas ātrāk sazinieties ar savu ārstu.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Tonarssa
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma (kastītes un blistera) pēc EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Tonarssa satur
Aktīvās vielas ir perindoprila terc-butilamīns un amlodipīns.
Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg tabletes
Katra tablete satur 2,85 mg perindoprila terc-butilamīna, kas atbilst 2,38 mg perindoprila, un 2,5 mg amlodipīna (besilāta veidā).
Tonarssa 5,7 mg/5 mg tabletes
Katra tablete satur 5,7 mg perindoprila terc-butilamīna, kas atbilst 4,76 mg perindoprila, un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).
Citas sastāvdaļas (palīgvielas) ir nātrija hidrogēnkarbonāts, mikrokristāliskā celuloze, preželatinēta kukurūzas ciete, nātrija cietes glikolāts, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds un magnija stearāts. Skatīt 2. punktu "Tonarssa satur nātriju".
Tonarssa ārējais izskats un iepakojums
Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas tabletes ar nošķeltām malām. Diametrs: 5,5 mm.
Tonarssa 5,7 mg/5 mg tabletes ir baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar nošķeltām malām un dalījuma līniju vienā pusē. Diametrs: 7 mm. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai.
Tabletes ir pieejamas kartona kastītēs, kas satur:
10, 30, 60, 90 un 100 tabletes blisteros.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Ražotājs
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts
Zāļu nosaukums
Portugāle
Perindopril + Amlodipina TAD
Itālija
Perindopril e amlodipina Krka
Beļģija, Francija
Perindopril/Amlodipine Krka
Somija, Rumānija
Preamlessa
Ungārija, Igaunija
Dalnessa
Čehija, Latvija, Lietuva
Tonarssa
Bulgārija
Амлеса
Slovākija
Amlessa
Polija, Slovēnija
Amlessini
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2018
SASKAŅOTS ZVA 25-10-2018
PAGE
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg tabletes
Tonarssa 5,7 mg/5 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg tabletes
Katra tablete satur 2,85 mg perindoprila terc-butilamīna (tert-Butylamini perindoprilum), kas atbilst 2,38 mg perindoprila, un 2,5 mg amlodipīna (Amlodipinum) besilāta veidā.
Tonarssa 5,7 mg/5 mg tabletes
Katra tablete satur 5,7 mg perindoprila terc-butilamīna (tert-Butylamini perindoprilum), kas atbilst 4,76 mg perindoprila, un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) besilāta veidā.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete
Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg tabletes
Baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas tabletes ar nošķeltām malām. Diametrs: 5,5 mm.
Tonarssa 5,7 mg/5 mg tabletes
Baltas līdz gandrīz baltas, apaļas, abpusēji izliektas tabletes ar nošķeltām malām un dalījuma līniju vienā pusē. Diametrs: 7 mm. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes sadalīšanai.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
Tonarssa indicētas esenciālās hipertensijas ārstēšanai pieaugušajiem.
4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Iekšķīgai lietošanai.
Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg paredzētas pirmās izvēles terapijai pacientiem ar arteriālu hipertensiju.
Tonarssa ieteicamā sākumdeva ir 2,85 mg/2,5 mg vienu reizi dienā.
Pacientiem, kuriem asinsspiediens nav atbilstoši kontrolēts ar Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg, pēc vismaz četras nedēļas ilgas ārstēšanas devu var palielināt līdz 5,7 mg/5 mg vienu reizi dienā.
Īpašas pacientu grupas
Nieru darbības traucējumi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Tonarssa ir kontrindicētas pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss zem 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30-60 ml/min) Tonarssa ieteicamā sākumdeva ir 2,85 mg/2,5 mg katru otro dienu. Pacientiem, kuriem asinsspiediens nav atbilstoši kontrolēts, Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg devu drīkst lietot vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, pacientiem, kuru stāvoklis nav pietiekami kontrolēts, devu drīkst palielināt. Parastā medicīniskā uzraudzība ietver kreatinīna un kālija līmeņa kontrole (skatīt 4.4 un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Jāievēro piesardzība, ordinējot Tonarssa pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.
Gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Tonarssa efektivitāte un drošums gados vecākiem cilvēkiem ir pierādīts. Sākot zāļu lietošanu, atkarībā no nieru darbības jāievēro piesardzība.
Pēc ārstēšanas sākuma, pirms palielināt devu, jāpārbauda nieru darbība, īpaši 75 gadus veciem un vecākiem pacientiem. Parastā medicīniskā uzraudzībā ietver kreatinīna un kālija līmeņa noteikšana.
Pediatriskā populācija
Tonarssa drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Tonarssa tableti ir nepieciešams lietot vienā devā, vēlams, no rīta un pirms ēšanas.
4.3 Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru 6.1. apakšpunktā minēto palīgvielu,
Smagi nieru darbības traucējumi (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu),
Ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju saistīta angioedēma anamnēzē,
Pārmantojama vai idiopātiska angioedēma,
Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu),
Smaga hipotensija,
Šoks, tai skaitā kardiogēns šoks,
Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze),
Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta,
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Tonarssa lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu),
Ekstrakorporāla terapija, kas rada asins saskari ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5 apakšpunktu),
Nozīmīga bilaterāla nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze.
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaši brīdinājumi
Paaugstināta jutība/Angioedēma
Retos gadījumos pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tai skaitā perindoprilu, radusies sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šī blakusparādība var rasties jebkurā terapijas brīdī. Šādos gadījumos nekavējoties jāpārtrauc Tonarssa lietošana un jāsāk piemērota uzraudzība, kas jāturpina līdz pilnīgai simptomu izzušanai. Ja radusies tikai sejas un lūpu tūska, komplikācija izzudusi bez īpašas terapijas, lai arī prethistamīna līdzekļus ir ieteicams lietot simptomu mazināšanai.
Angioedēmai, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāls iznākums. Ja tūska skar mēli, balss spraugu vai balseni un ir aizdomas, ka tā varētu izraisīt elpceļu obstrukciju, steidzami jāsniedz neatliekamā palīdzība. Tā ietver adrenalīna lietošanu un/vai pasākumus elpceļu caurlaidības nodrošināšanai. Pacientam jābūt ciešā medicīniskā uzraudzībā, līdz simptomi izzūd pilnīgi un stāvoklis stabilizējas. Pacientiem, kam anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks Tonarssa lietošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitorus, ir novērota zarnu angioedēma. Šiem pacientiem tā izpaudusies ar sāpēm vēderā (ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās); dažos gadījumos šī patoloģija nebija saistīta ar sejas angioedēmu un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Angioedēma tika diagnosticēta ar vēdera dobuma datortomogrāfijas vai ultraskaņas izmeklēšanu vai arī ķirurģiski, un simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāietver arī zarnu angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Vienlaicīga mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima vai temsirolima) lietošana:
Pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu), var būt palielināts angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles tūska ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā:
Pacientiem, kas lietojuši AKE inhibitoru desensibilizācijas terapijas laikā (piemēram, pret plēvspārņu indi), radušās anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem minētās reakcijas bija iespējams novērst, uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu, bet nejauša atkārtotas lietošanas gadījumā tās radās no jauna.
Neitropēnija/Agranulocitoze/Trombocitopēnija/Anēmija
Saņemti ziņojumi par neitropēniju, agranulocitozi, trombocitopēniju un anēmiju pacientiem, kas lieto AKE inhibitorus. Pacientiem ar normālu nieru darbību un bez citiem komplikācijas veicinošiem faktoriem neitropēnija rodas reti. Tonarssa īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimībām, kā arī pacietiem, kuri lieto imūnsupresīvas zāles, allopurinolu vai prokaīnamīdu vai arī šo komplicējošo faktoru kombinācijas gadījumā, īpaši, ja ir nieru darbības traucējumi. Dažiem no šiem pacientiem radušās smagas infekcijas, kam dažos gadījumos nebija atbildes reakcijas uz intensīvu antibiotiku terapiju. Ja šādi pacienti lieto Tonarssa, ieteicama periodiska leikocītu skaita noteikšana un pacientiem jāieteic ziņot par jebkādām infekcijas pazīmēm (piemēram, sāpes kaklā, drudzis).
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Primārs aldosteronisms
Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nenovēro atbildes reakcijas uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tāpēc šo zāļu lietošana nav ieteicama.
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt Tonarssa lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, ja vien turpmāka Tonarssa lietošana netiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu, jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar Tonarssa nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skat. 4.3. un 4.6. apakšpunktus).
Lietošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) Tonarssa ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30-60 ml/min) Tonarssa ieteicamā sākumdeva ir 2,85 mg/2,5 mg vienu reizi katru otro dienu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Parastājā medicīniskajā uzraudzībā šiem pacientiem jāietver kreatinīna un kālija līmeņa kontrole (skatīt 4.4 un 5.2. apakšpunktu).
Dažiem pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, kuri lieto AKE inhibitorus, novērots paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, kas parasti ir atgriezenisks, pārtraucot terapiju. Īpaši liela šādu traucējumu rašanās varbūtība ir pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir renovaskulāra hipertensija, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Urīnvielas koncentrācija asinīs un kreatinīna koncentrācija serumā, parasti maznozīmīgi un pārejoši, paaugstinājusies arī dažiem hipertensijas pacientiem, kam iepriekš nebija nieru asinsvadu slimības, īpaši, ja perindoprilu lietoja kopā ar diurētisku līdzekli. Šīs parādības rašanās iespēja lielāka ir pacientiem, kam ir iepriekš bijuši nieru darbības traucējumi.
Amlodipīnu pacientiem ar nieru mazspēju var lietot parastās devās. Amlodipīna koncentrācijas izmaiņas plazmā nav saistītas ar nieru darbības traucējumu smaguma pakāpi. Amlodipīnu nevar izvadīt ar dialīzes palīdzību.
Nieru transplantācija
Tā kā nav pieredzes, lietojot perindoprila/amlodipīna pacientiem, kam nesen veikta nieru transplantācija, ārstēšana ar Tonarssa nav ieteicama.
Renovaskulāra hipertensija
Pacientam ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi lietojot AKE inhibitorus, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors. Nieru funkciju zudums var rasties jau nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat pacientiem ar vienpusēju nieru artēriju stenozi.
Lietošana pacientiem ar traucētu aknu darbību
Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana ir saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (dažkārt) nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. Pacientiem, kas lieto Tonarssa un kuriem rodas dzelte vai izteikta aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, jāpārtrauc Tonarssa lietošana un jāveic atbilstoša medicīniskā uzraudzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības
Lietošana gados vecākiem cilvēkiem
Gados vecākiem cilvēkiem, ņemot vērā nieru darbības rādītājus, uzsākot zāļu lietošana un palielinot devu, jāievēro piesardzība. Pirms devas palielināšanas jāpārbauda nieru darbības rādītāji. Tādēļ parastā medicīniskajā novērošana jābūt ietvertai regulārai kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšanai. (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Piesardzība lietošanā
Hipertensīvā krīze
Amlodipīna drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā nav pierādīta.
Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju:
Pacienti ar sirds mazspēju jāārstē piesardzīgi.
Tonarssa jālieto piesardzīgi pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo amlodipīns var palielināt kardiovaskulāru notikumu un mirstības risku nākotnē.
Hipotensija
AKE inhibitori var izraisīt strauju asinsspiediena pazemināšanos. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju simptomātisku hipotensiju novēro reti, un lielāka tās rašanās iespējamība ir pacientiem ar samazinātu šķidruma daudzumu organismā, piemēram, pēc diurētisko līdzekļu lietošanas, ja ir ievērota diēta ar ierobežotu sāls uzņemšanu, veikta dialīze vai ir caureja vai vemšana, vai pacientiem, kam ir izteikta renīnatkarīga hipertensija (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Pacientiem ar augstu simptomātiskas hipotensijas risku, Tonarssa lietošanas laikā rūpīgi jākontrolē asinsspiediens, nieru darbības rādītāji un kālija koncentrācija serumā.
Līdzīgi apsvērumi attiecināmi uz pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kad pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Ja rodas hipotensija, pacients jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, viņam intravenozas infūzijas veidā jāievada 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdums. Pārejoša hipotensija nav kontrindikācija turpmākai zāļu lietošanai, parasti tās var lietot bez problēmām, tiklīdz pēc šķidruma daudzuma palielināšanas ir paaugstinājies asinsspiediens.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija
AKE inhibitori piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, piemēram, pacientiem ar aortas stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju.
Rase
Pacientiem ar melnu ādas krāsu AKE inhibitori biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu izraisa angioedēmu.
Pacientiem ar melnu ādas krāsu AKE inhibitori asinsspiedienu var pazemināt mazāk efektīvi nekā pacientiem ar citu ādas krāsu; iespējamais iemels tam ir lielāka zemas renīna koncentrācijas stāvokļu izplatība starp hipertensijas pacientiem ar melnu ādas krāsu.
Klepus
Saistībā ar perindoprila/amlodipīna lietošanu ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir pastāvīgs, neproduktīvs un izzūd pēc terapijas pārtraukšanas. Klepus diferenciāldiagnozes ietvaros jāapsver AKE inhibitoru izraisīts klepus.
Ķirurģiskas procedūras/Anestēzija
Pacientiem, kam tiek veikta liela ķirurģiska operācija vai tiek izmantota anestēzija ar hipotensiju izraisošiem anestēzijas līdzekļiem, perindoprils var bloķēt angiotensīna II veidošanos sekundāri kompensējošai renīna atbrīvošanai. Tonarssa jāpārtrauc lietot iepriekšējā dienā pirms operācijas. Ja rodas hipotensija un uzskata, ka tas ir šī mehānisma dēļ, to var koriģēt, palielinot šķidruma daudzumu.
Hiperkaliēmija
Dažiem pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, tostarp perindoprilu, novērota paaugstināta kālija koncentrācija serumā. Pie hiperkaliēmijas attīstības riska faktoriem pieder nieru mazspēja, nieru darbības pasliktināšanās, vecums (> 70 gadi), cukura diabēts, interkurenti notikumi, īpaši dehidratācija, akūta sirds dekompensācija, metaboliska acidoze vai kālijsaudzējošo diurētisko līdzekļu (piemēram, spironolaktona, eplerenona, triamterēna vai amilorīda, vai to kombinācijas), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju vienlaicīga lietošana; šāds risks ir arī pacientiem, kas lieto citas zāles, kuras saistītas ar paaugstinātu kālija līmeni asinīs (piem., heparīns citi AKE inhibitori, angiotensīna II receptora antagonisti, acetilsalicilskābe 3 g/dienā, COX-2 inhibitori un neselektīvie NSPL, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims). Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var būtiski paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnu aritmiju, kam dažkārt var būt letāls iznākums. Ja jebkura no iepriekš minētajiem līdzekļiem vienlaicīgu lietošanu ar Tonarssa uzskata par nepieciešamu, tie jālieto piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija koncentrāciju serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Pacienti ar cukura diabētu
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri ārstēti ar perorālajām pretdiabēta zālēm vai insulīnu, rūpīgi jākontrolē glikozes līmenis asinīs pirmajā Tonarssa lietošanas mēnesī (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kāliju aizturošas zāles, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji
Parasti neiesaka kombinēt Tonarssa un kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus, kāliju saturošus uztura bagātinātājus un kāliju saturošus sāls aizvietotājus (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Nātrijs
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka dubulta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar lielāku nevēlamo blakusparādību, piemēram, hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (arī akūtas nieru mazspējas) biežumu salīdzinājumā ar viena RAAS ietekmējoša līdzekļa lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju
Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NSPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims, un fiksētu devu kombinācijas ar sulfametoksazolu (kotrimoksazols). Tonarssa kombinācijā ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.
Vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)
Aliskirēns
Pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem palielinās hiperkaliēmijas, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības risks.
Ekstrakorporāla terapija
Ekstrakorporālas ārstēšana, kuras rezultātā asinis nonāk saskarē ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības membrānām (piemēram, poliakrilnitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo pastāv palielināts smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda ārstēšana ir nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānas vai lietot citas klases antihipertensīvo līdzekli.
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Estramustīns
Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioneirotiskās tūskas (angioedēmas), risks.
mTOR inhibitori (piemēram, sirolims, everolims, temsirolims)
Pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar mTOR inhibitoriem, var būt palielināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kālijsaudzējošie diurētiskie līdzekļi (piemēram, triamterēns, amilorīds), kālija sāļi
Hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), īpaši saistībā ar nieru darbības traucējumiem (hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās). AKE inhibitorus nedrīkst lietot vienlaicīgi ar hiperkaliēmiju izraisošām vielām, izņemot hipokaliēmijas gadījumus.
Tonarssa neiesaka lietot kombinācijā ar iepriekš minētajiem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja šo līdzekļu vienlaicīga lietošana tomēr indicēta, zāles jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija koncentrācija serumā. Informāciju par spironolaktona lietošanu sirds mazspējas gadījumā skatīt tālāk.
Litijs
Lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem, atgriezeniski palielinājusies litija koncentrācija un radušās toksiskās reakcijas. Tonarssa lietošana kombinācijā ar litiju nav ieteicama. Ja šādu kombināciju uzskata par nepieciešamu, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija koncentrāciju serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Dantrolēns (infūzija)
Dzīvniekiem saistībā ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un intravenoza dantrolēna lietošanas novērota sirds kambaru fibrilācija un asinsvadu kolapss. Hiperkaliēmijas riska dēļ ieteicams izvairīties no vienlaicīgas Tonarssa, kura sastāvā ietilpst kalcija kanālu blokators amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuriem varētu būt ļaundabīga hipertermija, kā arī gadījumā, ja tiek ārstēta ļaundabīga hipertermija.
Vienlaicīga lietošana, kad nepieciešama īpaša piesardzība
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)
Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.
Baklofēns
Pastiprina antihipertensīvo darbību. Nepieciešams kontrolēt asinsspiedienu un nieru darbības rādītājus un, ja nepieciešams, jāpielāgo antihipertensīvā līdzekļa deva.
Kāliju neaizturoši diurētiskie līdzekļi
Pacientiem, kas lieto diurētiskus līdzekļus, jo īpaši tiem, kam ir samazināts cirkulējoša šķidruma tilpums un/vai ir sāļu zudums, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas, ir iespējama pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensijas risku var mazināt, pārtraucot lietot diurētiskos līdzekļus, pirms Tonarssa terapijas sākuma palielinot šķidruma vai sāls uzņemšanu.
Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš lietota diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai šķidruma zudumu, vai pirms Tonarssa lietošanas sākuma jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana (tādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli). Pirmajās Tonarssa terapijas nedēļās jānovēro nieru darbības rādītāji (kreatinīna koncentrācija).
Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)
Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām:
Ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas ordinēšanu.
Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu. Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā, bet pēc tam — reizi mēnesī.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), tai skaitā aspirīns pa ≥ 3 g dienā
Ja AKE inhibitorus lieto vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i. acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NSPL), var pavājināties to antihipertensīvā darbība. AKE inhibitoru un Tonarssa vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, arī iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī paaugstināt kālija līmeni serumā, īpaši pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem. Šāda kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem jānodrošina pietiekama hidratācija, kā arī jāapsver nieru darbības uzraudzīšana pēc vienlaicīgas terapijas sākšanas un periodiski vēlāk terapijas laikā.
CYP3A4 induktori
Dati par CYP3A4 induktoru ietekmi uz amlodipīnu nav pieejami. CYP3A4 induktoru (piem., rifampicīna, asinszāles preparātu) vienlaicīga lietošana var pazemināt amlodipīna koncentrāciju plazmā. Tonarssa kopā ar CYP3A4 induktoriem jālieto piesardzīgi.
CYP3A4 inhibitori
Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitori, azolu pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi, piemēram, eritromicīns vai klaritromicīns, verapamils vai diltiazems) var būtiski pastiprināties amlodipīna iedarbība. Klīniski šīs farmakokinētiskās pārmaiņas spēcīgāk var izpausties gados vecākiem cilvēkiem. Tādēļ var būt nepieciešama klīniska novērošana un Tonarssa devu pielāgošana.
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto klaritromicīnu un amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar klaritromicīnu, pacientus ieteicams rūpīgi novērot
Kombinācijas, kurām jāpievērš uzmanība
Antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, bēta blokatori) un vazodilatatori
Šo līdzekļu vienlaicīga lietošana var pastiprināt Tonarssa hipotensīvo iedarbību. Vienlaicīga lietošana ar nitroglicerīnu un citiem nitrātiem vai citiem vazodilatatoriem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu, tāpēc tā jāvērtē piesardzīgi.
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)
Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem; tam pamatā ir samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.
Tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/anestēzijas līdzekļi
Noteiktu anestēzijas līdzekļu, triciklisko antidepresantu un antipsihotisko līdzekļu lietošana vienlaicīgi ar Tonarssa var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.
Simpatomimētiski līdzekļi
Simpatomimētiskie līdzekļi var mazināt Tonarssa antihipertensīvo iedarbību.
Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds
Antihipertensīvās darbības mazināšanās (sāls un šķidruma aizture kortikosteroīdu dēļ).
Alfa blokatori (prazosīns, alfuzosīns, doksazosīns, tamsulosīns, terazosīns):
Pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks.
Amfiostīns
Var pastiprināt amlodipīna antihipertensīvo iedarbību.
Zelta preparāti
Retos gadījumos pacienti, kas saņēmuši injicējamo zelta preparātu (nātrija aurotiomalātu) un vienlaicīgu AKE inhibitoru, tostarp perindoprila, terapiju, ir ziņojuši par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).
Greipfrūti
Tā kā dažiem pacientiem var būt palielināta amlodipīna biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošā iedarbība, nav ieteicama Tonarssa lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu.
Takrolims
Ja takrolimu lieto vienlaicīgi ar amlodipīnu, ir palielinātas takrolima koncentrācijas risks asinīs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto amlodipīnu un takrolimu, nepieciešams regulāri kontrolēt takrolima koncentrāciju asinīs un, ja nepieciešams, pielāgot takrolima devu.
Ciklosporīns
Nav veikti ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām, izņemot pacientus, kuriem veikta nieres transplantācija; viņiem novērota dažāda (vidēji par 0–40 %) ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās. Jāapsver iespēja regulāri kontrolēt ciklosporīna koncentrāciju pacientiem, kuriem veikta nieres transplantācija un kuri lieto amlodipīnu, un atkarībā no nepieciešamības jāsamazina ciklosporīna deva.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Ņemot vērā šo zāļu atsevišķo sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību un barošanu ar krūti
Pirmajā grūtniecības trimestrī Tonarssa lietošana nav ieteicama. Tonarssa ir kontrindicēta otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā.
Tonarssa nav ieteicams lietot laikā, kamēr bērnu baro ar krūti. Tādēļ jāpieņem lēmums pārtraukt vai nu barošanu ar krūti, vai Tonarssa lietošanu, atkarībā no terapijas nozīmīguma mātei.
Grūtniecība
Saistībā ar perindoprilu
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši; taču nevar izslēgt nelielu riska pieaugumu. Ja vien AKE inhibitora terapijas turpināšana netiek uzskatīta par absolūti indicētu, pacientēm, kas ieplānojušas grūtniecību, terapija jāaizstāj ar citu hipertensijas ārstēšanas metodi, kuras drošums grūtniecības laikā ir noskaidrots. Ja iestājusies grūtniecība, terapija ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja tas ir piemēroti, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka AKE inhibitoru iedarbība otrā un trešā trimestra laikā cilvēkam izraisa fetotoksicitāti (samazinātas nieru funkcijas, samazināts amnija šķidruma daudzums, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksicitāti jaundzimušajiem (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Ja AKE inhibitori iedarbojušies grūtniecības otrajā trimestrī, ieteicama nieru funkciju un galvaskausa pārbaude ar ultraskaņu.
Zīdaiņiem, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar amlodipīnu
Amlodipīna drošums grūtniecības laikā cilvēkiem nav apstiprināts.
Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot lielas devas, novērota reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lietošana grūtniecības laikā ieteicama tikai tad, ja nav drošākas alternatīvas un ja slimība mātei un auglim rada lielāku risku.
Barošana ar krūti
Saistībā ar perindoprilu
Tā kā nav informācijas par perindoprila lietošanu laikā, kamēr bērnu baro ar krūti, tā lietošana nav ieteicama un vēlams izvēlēties alternatīvu terapiju ar labāk pierādītu drošumu barošanas ar krūti laikā, it īpaši, ja ar krūti baro jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.
Saistībā ar amlodipīnu
Nav zināms, vai amlodipīns izdalās mātes pienā. Lēmums par bērna barošanas ar krūti turpināšanu vai pārtraukšanu vai par amlodipīna terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā barošanas ar krūti pozitīvo ietekmi uz bērnu un amlodipīna terapijas radīto ieguvumu mātei.
Fertilitāte
Saistībā ar perindoprilu
Nav novērota ietekme uz reproduktīvajām spējām vai fertilitāti.
Saistībā ar amlodipīnu
Ir ziņots par atgriezeniskām bioķīmiskām pārmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstēti ar kalcija kanālu blokatoriem. Klīniskie dati par amlodipīna iespējamo ietekmi uz fertilitāti nav pietiekami. Vienā pētījumā ar žurkām ir konstatēta nevēlama ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu Tonarssa ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus.
Perindoprils un amlodipīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja pacientiem ir reiboņis, galvassāpes, nogurums vai slikta dūša, var būt traucēta reakcija. Lietojot Tonarssa, ieteicams ievērot piesardzību, īpaši ārstēšanas sākumā.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Perindoprila/amlodipīna drošuma profils vērtēts 6 mēnešus ilgā kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 1771 pacients (887 pacienti lietoja perindoprilu/amlodipīnu), 6 nedēļas ilgā kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 837 pacienti (279 pacienti lietoja perindoprilu/amlodipīnu) un 8 nedēļas ilgā ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 1581 pacienti (249 lietoja perindoprilu/amlodipīnu).
Šajos klīniskajos pētījumos jaunas nozīmīgas nevēlamās blakusparādības, salīdzinot kombināciju ar atsevišķo sastāvdaļu zināmo ietekmi, nav novērotas.
Konstatēts, ka klīnisko pētījumu laikā visbiežāk tika ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām: reibonis, klepus un tūska.
Tālāk esošajā tabulā uzskaitītas nevēlamās blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots, lietojot vienu no perindoprila/amlodipīna kombinācijas sastāvdaļām, klīnisko pētījumu laikā un/vai pēc to reģistrācijas, jo tādas blakusparādības var rasties arī fiksētu devu kombinācijas lietošanas gadījumā.
Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā
Tālāk minētās nevēlamās blakusparādības novērotas, lietojot perindoprila/amlodipīna kombināciju vai atsevišķi perindoprilu vai amlodipīnu, un tās sakārtotas atbilstoši MedDRA klasifikācijai, ņemot vērā orgānu sistēmu klasifikāciju un biežuma iedalījumu:
Ļoti bieži (≥ 1/10); Bieži (≥1/100 līdz <1/10); Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); Ļoti reti (<1/10 000); Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
MedDRA orgānu sistēmu klasifikācija
Nevēlamās blakusparādības
Biežums
Perindoprils/ Amlodipīns
Amlodipīns
Perindoprils
Infekcijas un infestācijas
Rinīts
–
Retāk
Ļoti reti
Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi
Eozonofilija
–
–
Retāk*
Leikopēnija/neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
Ļoti reti
Ļoti reti
Agranulozocitoze vai pancitopēnija (4.4. skatīt apakšpunktu)
–
–
Ļoti reti
Trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ļoti reti
Ļoti reti
Hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-6FDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
–
Ļoti reti
Imūnās sistēmas traucējumi
Paaugstināta jutība
–
Ļoti reti
Retāk
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (Syndrome of inappropriate antidiuretic hormone secretion - SIADH)
–
–
Nav zināmi
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Hiperkaliēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Retāk
–
Retāk*
Hiperglikēmija
Retāk
Ļoti reti
–
Hiponatriēmija
–
–
Retāk*
Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)
–
–
Retāk
Psihiskie traucējumi
Garastāvokļa pārmaiņas (arī trauksmes sajūta)
–
Retāk
Retāk
Bezmiegs
–
Retāk
–
Depresija
–
Retāk
–
Miega traucējumi
–
–
Retāk
Apmulsuma stāvoklis
–
Reti
Ļoti reti
Nervu sistēmas traucējumi
Reibonis (īpaši ārstēšanas sākumā)
Bieži
Bieži
Bieži
Galvassāpes (īpaši ārstēšanas sākumā)
–
Bieži
Bieži
Miegainība (īpaši ārstēšanas sākumā)
–
Bieži
Retāk*
Disgeizija (garšas sajūtas traucējumi)
–
Retāk
Bieži
Parestēzija
–
Retāk
Bieži
Ģībonis
–
Retāk
Retāk*
Hipoestēzija
–
Retāk
–
Trīce
–
Retāk
–
Hipertonija
–
Ļoti reti
–
Perifēra neiropātija
–
Ļoti reti
–
Cerebrovaskulārs notikums, iespējams, sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
–
Ļoti reti
Ekstrapiramidāli traucējumi (ekstrapiramidālais sindroms)
–
Nav zināmi
–
Acu bojājumi
Redzes traucējumi (ieskaitot redzes dubultošanos)
–
Retāk
Bieži
Ausu un labirinta
bojājumi
Troksnis ausīs
–
Retāk
Bieži
Vertigo
–
–
Bieži
Sirds funkcijas traucējumi
Sirdsklauves
–
Bieži
Retāk*
Tahikardija
–
–
Retāk*
Stenokardija
–
–
Ļoti reti
Miokarda infarkts, iespējams sekundāri pārmērīgai hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
Ļoti reti
Ļoti reti
Aritmija (tai skaitā bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija)
–
Ļoti reti
Ļoti reti
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Pietvīkums
–
Bieži
–
Hipotensija (un ar hipotensiju saistīta ietekme)
–
Retāk
Bieži
Vaskulīts
–
Ļoti reti
Retāk*
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Klepus
Bieži
Ļoti reti
Bieži
Elpas trūkums
–
Retāk
Bieži
Bronhospazma
–
–
Retāk
Eozinofīla pneimonija
–
–
Ļoti reti
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Sāpes vēderā
–
Bieži
Bieži
Slikta dūša
–
Bieži
Bieži
Vemšana
–
Retāk
Bieži
Dispepsija
–
Retāk
Bieži
Caureja
–
Retāk
Bieži
Aizcietējums
–
Retāk
Bieži
Vēdera izejas izmaiņas
–
Retāk
–
Sausums mutē
–
Retāk
Retāk
Smaganu hiperplāzija
–
Ļoti reti
–
Pankreatīts
–
Ļoti reti
Ļoti reti
Gastrīts
–
Ļoti reti
–
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Hepatīts, dzelte
–
Ļoti reti
–
Hepatīts, citolītisks vai holestātisks (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
–
Ļoti reti
Ādas un zemādas audu bojājumi
Izsitumi, eksantēma
–
Retāk
Bieži
Nieze
–
Retāk
Bieži
Hiperhidroze
–
Retāk
Retāk
Alopēcija
–
Retāk
–
Purpura
–
Retāk
–
Ādas krāsas pārmaiņas
–
Retāk
–
Pemfigoīds
–
–
Retāk*
Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss aparāta un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu)
–
Ļoti reti
Retāk
Nātrene
–
Ļoti reti
Retāk
Fotosensibilizācijas reakcijas
–
Ļoti reti
Retāk*
Daudzformu eritēma
Retāk
Ļoti reti
Ļoti reti
Kvinkes tūska
–
Ļoti reti
–
Stīvensa-Džonsona sindroms
–
Ļoti reti
–
Eksfoliatīvais dermatīts
–
Ļoti reti
–
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Muguras sāpes
–
Retāk
–
Locītavu pietūkums (potīšu pietūkums)
–
Bieži
–
Muskuļu spazmas
–
Retāk
Bieži
Artralģija, mialģija
–
Retāk
Retāk*
Nieru un urīnceļu traucējumi
Urinēšanas traucējumi, niktūrija, pollakiūrija
–
Retāk
–
Nieru mazspēja
–
–
Retāk
Akūta nieru mazspēja
–
–
Ļoti reti
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Erektilā disfunkcija
–
Retāk
Retāk
Ginekomastija
–
Retāk
–
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Tūska
Bieži
Bieži
Retāk*
Nespēks
Retāk
Bieži
–
Astēnija
–
Retāk
Bieži
Sāpes krūškurvī
–
Retāk
Retāk*
Savārgums
–
Retāk
Retāk*
Sāpes
–
Retāk
–
Izmeklējumi
Ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās
–
Retāk
–
Paaugstināts urīnvielas koncentrācijas asinīs
–
–
Retāk*
Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs
–
–
Retāk*
Paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs
–
–
Reti
Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija
–
Ļoti reti
Reti
Pazemināta hemoglobīna koncentrācija un samazināta hematokrīta vērtība
–
–
Ļoti reti
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Kritieni
–
–
Retāk*
* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem
Papildus informācija par perindoprila/amlodipīna kombināciju:
Randomizētā, dubultmaskētā, 8 nedēļas ilgā ar placebo kontrolētā pētījumā pierādīts, ka pacientiem, kuri saņēma perindoprila 3,5 mg/amlodipīna 2,5 mg kombināciju, perifēras tūskas, kas ir vispārzināma amlodipīna blakusparādība, sastopamība ir mazāka nekā pacientiem, kuri saņēma tikai amlodipīnu 5 mg devā (attiecīgi 1,6 % un 4,9 %).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9 Pārdozēšana
Nav informācijas par perindoprila/amlodipīna pārdozēšanu.
Pieredze saistībā ar tīšu amlodipīna pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežota.
Simptomi: pieejamie dati ļauj domāt, ka masīva pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Ir ziņots par izteiktu un, iespējams, paildzinātu sistēmisku hipotensiju līdz šokam un ietverot to, kad rezultātā bijis letāls iznākums.
Ārstēšana: klīniski nozīmīga hipotensija amlodipīna pārdozēšanas dēļ prasa aktīvu kardiovaskulārās sistēmas atbalstu, ietverot biežu sirdsdarbības un elpošanas funkcijas monitoringu, ekstremitāšu pacelšanu un uzmanības pievēršanu cirkulējošajam šķidruma daudzumam un izvadītā urīna daudzumam.
Lai atjaunotu asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, noderīgs var būt asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ja vien tā lietošanai nav kontrindikāciju. Lai novērstu kalcija kanālu blokādi, lietderīga var būt kalcija glikonāta intravenoza ievadīšana.
Dažos gadījumos noderīga var būt kuņģa skalošana. Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem ir pierādīts, ka ogles lietošana 2 stundu laikā pēc 10 mg amlodipīna lietošanas samazina amlodipīna uzsūkšanās apjomu.
Tā kā amlodipīns izteikti saistās ar proteīniem, dialīzei nav paredzama labvēlīga ietekme.
Pieejami ierobežoti dati par perindoprila pārdozēšanu cilvēkiem. Simptomi, kas saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu, var ietvert hipotensiju, cirkulatoru šoku, elektrolītu līdzsvara traucējumus, nieru mazspēju, hiperventilāciju, tahikardiju, sirdsklauves, bradikardiju, reiboni, trauksmi un klepu.
Ieteicamā terapija pārdozēšanas gadījumā ir intravenoza fizioloģiskā šķīduma infūzija. Ja rodas hipotensija, pacients jānovieto šoka pozīcijā. Var apsvērt arī ārstēšanu ar angiotensīna II infūziju un/vai kateholamīnu intravenozu ievadīšanu, ja šāda terapija pieejama. Perindoprilu var izvadīt no sistēmiskās cirkulācijas ar hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Bradikardijas gadījumā, kad tā nepadodas terapijai, indicēta kardiostimulatora lietošana. Pastāvīgi jākontrolē organisma stāvokļa galvenie rādītāji, elektrolītu līmenis serumā un kreatinīna koncentrācija
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi, AKE inhibitori un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods: C09BB04.
Darbības mehānisms
Tonarssa ir divu antihipertensīvo savienojumu kombinācija ar papildinošu darbības mehānismu, lai kontrolētu asinsspiedienu pacientiem ar esenciālu hipertensiju: amlodipīns pieder kalcija antagonistu grupai, bet perindoprils pieder angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupai.
Šādai vielu kombinācijai piemīt sinerģiska antihipertensīvā darbība.
Farmakodinamiskā iedarbība
Perindoprils
Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārvērš angiotensīnā II (angiotensīnu konvertējošais enzīms, AKE). Konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas angiotensīnu I ļauj pārvērst vazokonstriktorā angiotensīnā II, kā arī izraisa vazodilatatora bradikinīna sašķelšanu līdz neaktīvam heptapeptīdam. AKE inhibīcijas rezultātā pazeminās angiotensīna II koncentrācija plazmā, kā rezultātā palielinās renīna aktivitāte plazmā (inhibējot negatīvo ietekmi uz renīna izdalīšanos) un samazinās aldosterona sekrēcija. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcijas rezultātā arī palielinās cirkulējošā un lokālā kalikreīnkinīna sistēmas aktivitāte (un tādējādi arī tiek aktivēta arī prostaglandīnu sistēma). Iespējams, ka šis mehānisms sekmē AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību un daļēji nosaka noteiktas to blakusparādības (piem., klepu).
Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta, proti, perindoprilāta, starpniecību. Citiem metabolītiem in vitro nav konstatēta spēja inhibēt AKE.
Amlodipīns
Amlodipīns ir dihidropiridīnu grupas kalcija jonu ieplūdes inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), kas inhibē kalcija jonu transmembrāno ieplūdi sirds un asinsvadu gludās muskulatūras šūnās.
Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānisma pamatā ir tieša asinsvadu gludo muskulatūru atslābinoša ietekme. Precīzs mehānisms, kā amlodipīns mazina stenokardiju, nav pilnībā noskaidrots, taču amlodipīns mazina kopējo išēmisko slodzi ar divu mehānismu starpniecību.
- Amlodipīns izraisa perifēro arteriolu dilatāciju un tādējādi mazina kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā pulss saglabājas stabils, sirds atslogošana mazina enerģijas patēriņu miokardā un nepieciešamo skābekļa daudzumu.
- Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno vainagartēriju un koronāro arteriolu dilatāciju gan normālos, gan išēmiskos apgabalos. Šāda dilatācija palielina miokarda apgādi ar skābekli pacientiem, kam ir koronāro artēriju spazmas (Princmetāla vai variantā stenokardija).
Klīniskā efektivitāte un drošums
Perindoprils/amlodipīns
Astoņas nedēļas ilgā daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā paralēlu grupu faktoriālajā pētījumā, kurā piedalījās 1581 pacients ar vieglu līdz vidēji smagu hipertensiju, perindoprils devā 3,5 mg/amlodipīns devā 2,5 mg klīniski un statistiski nozīmīgi pazemināja vidējo sistolisko/diastolisko asinsspiedienu (SAS/DAS) par 22,0/13,6 mmHg, salīdzinot ar placebo (14,2/9,3 mmHg), perindoprilu devā 3,5 mg (16,3/9,7 mmHg) un amlodipīnu devā 2,5 mg (16,0/10,3 mmHg) ( visiem salīdzinājumiem p<0,001).
Sešus mēnešus ilgā daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā pētījumā 1774 pacienti ar vieglu līdz vidēji smagu hipertensiju lietoja vai nu perindoprilu 3,5 mg devā/amlodipīnu 2,5 mg devā, ko titrēja uz augšu līdz 7 mg/5 mg, 14 mg/10 mg un pēc tam līdz 14 mg/10 mg, kombinācijā ar indapamīdu devā 1,5 mg, vai valsartāna-amlodipīna shēmu (valsartāns 80 mg devā, ko titrēja uz augšu līdz 160 mg, valsartānam/amlodipīnam devā 160 mg/5 mg un pēc tam līdz valsartānam/amlodipīnam devā 160 mg/10 mg).
Pēc trīs mēnešiem perindoprila/ amlodipīna shēmas lietotājiem bija konstatējams klīniski un statistiski nozīmīgs SAS/DAS vidējais pazeminājums (25,9/16,9 mmHg), salīdzinot ar valsartāna-amlodipīna shēmu (23,6/15,5 mmHg; visiem salīdzinājumiem p<0,001).
Asinsspiediena kontrole tika panākta 56,4 % pēc perindoprila/ amlodipīna shēmas ārstēto pacientu un 49,0 % pēc valsartāna-amlodipina shēmas ārstēto pacientu (p=0,002), un tādu pacientu, kam bija vērojama atbildes reakcija, īpatsvars bija attiecīgi 87,4 % un 81,6 % (p<0,001).
Perindoprila/ amlodipīna shēmas pārākums salīdzinājumā ar valsartāna-amlodipīna shēmu, vērtējot asinsspiediena pazemināšanos un tādu pacientu īpatsvaru, kam bija atbildes reakcija, bija vērojams no pirmā mēneša un saglabājās visās vizītes līdz sešu mēnešu termiņam.
Šie rezultāti tika apstiprināti 24 stundas ilgā automatizētā asinsspiediena monitorēšanā (AASM), ko veica 1029 pacientiem. Pēc 3 mēnešiem un 6 mēnešiem vidējā SAS un DAS pazeminājums 24 stundu periodā bija izteiktāks, lietojot perindoprilu/ amlodipīnu (attiecīgi 15,5/0,4 mmHg un 17/10,4 mmHg), salīdzinot ar valsartāna-amlodipīna stratēģiju (attiecīgi 12,7/8,0 mmHg un 14,7/9,2 mmHg, p≤0,001).
Astoņus mēnešus ilgā novērošanā, kurā piedalījās 1554 pacienti, perindoprila/ amlodipīna drošuma profils izrādījās atbilstošs perindoprila un amlodipīna drošuma profilam.
Deviņus mēnešus ilgā daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā pētījumā 3270 pacienti ar vieglu līdz smagu hipertensiju lietoja vai nu perindoprilu/ amlodipīnu devā 3,5 mg/2,5 mg (atbilst Tonarssa 2,85 mg/2,5 mg), ko titrēja uz augšu līdz 7 mg/5 mg (atbilst Tonarssa 5,7 mg/5 mg), 14 mg/5 mg un pēc tam 14 mg/10 mg, vai irbesartāna-hidrohlortiazīda shēmu (irbesartāns 150 mg devā, tas irbesartāns/hidrohlortiazīds 150 mg/12,5 mg, 300 mg/12,5 mg un 300 mg/25 mg devā).
Tādu pacientu īpatsvars, kam asinsspiediens tika statistiski nozīmīgi kontrolēts, palielinājās ar katru perindoprila/amlodipīna terapijas devu un katrā novērtēšanas posmā (p<0,001 līdz 3 mēnešiem un p≤0,003 līdz 6 mēnešiem).
Pēc 6 ārstēšanas mēnešiem vidējais asinsspiediena pazeminājums perindoprila/ amlodipīna grupā (22,0/10,1 mmHg) un irbesartāna-hidrohlortiazīda grupā (22,5/9,6 mmHg) bija līdzīgs, vērtējot gan SAS (p=0,116), gan DAS (p=0,050).
Biežākās nevēlamās blakusparādības klīniskajos pētījumos bija reibonis, klepus un tūska (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Klīniskajos pētījumos novērotās blakusparādības atbilda paredzamajām blakusparādībām, ņemot vērā sastāvdaļu perdindoprila un amlodipīna drošuma profilu.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubultas blokādes klīniskā pētījuma dati
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitora un angiotensīna II receptoru blokatora vienlaicīga lietošana.
Pētījumā ONTARGET piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē bija kardiovaskulāra vai cerebrovaskulāra slimība vai 2. tipa diabēts un kuriem bija pierādīti mērķa orgānu bojājumi. Pētījumā VA NEPHRON-D piedalījās pacienti ar 2. tipa diabētu un diabētisko nefropātiju.
Šajos pētījumos nav konstatēta būtiska labvēlīga ietekme uz nieru un/vai kardiovaskulārajiem iznākumiem un mirstību, bet tajos salīdzinājumā ar monoterapiju novērots palielināts hiperkaliēmijas, akūta nieru bojājuma un/vai hipotensijas risks.
Ņemot vērā līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šādi rezultāti ir būtiski arī attiecībā uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisko nefropātiju.
Pētījuma ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) dizains bija tāds, lai pārbaudītu ietekmi, kādu rada aliskirēna pievienošana standarta terapijai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa diabētu un hronisku nieru slimību, kardiovaskulāru slimību vai abām šīm slimībām. Pētījums tika pārtraukts priekšlaicīgi, jo bija palielināts nevēlama iznākuma risks. Aliskirēna grupā skaitliski biežāk nekā placebo grupā novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā biežāk nekā placebo grupā novēroja nevēlamās blakusparādības un noteiktas smagas nevēlamās blakusparādības (hiperkaliēmija, hipotensija un nieru disfunkcija).
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Perindoprila/ amlodipīna kombinācijas uzsūkšanās ātrums un apmērs būtiski neatšķiras no to uzsūkšanās ātruma un apmēra atsevišķu tablešu zāļu formu lietošanas gadījumā.
Perindoprils
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda.
Perindoprils ir priekšzāles. Aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā asinsritē nonāk divdesmit septiņi procenti no lietotās perindoprila devas. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3–4 stundu laikā.
Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprila arginīns jālieto tikai vienu reizi dienā — no rīta pirms ēšanas.
Ir pierādīts, ka pastāv lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.
Izkliede
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāts ar plazmas olbaltumvielām saistās 20 % apmērā, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šis rādītājs ir atkarīgs no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un tā nesaistītās frakcijas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas; līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 dienās.
Amlodipīns
Uzsūkšanās, izkliede, saistīšanās ar plazmas proteīniem:
Pēc terapeitisku devu perorālas lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, un maksimālā koncentrācija asinīs tiek sasniegta 6–12 stundas pēc lietošanas. Ir aplēsts, ka tā absolūtā biopieejamība ir 64–80 % robežās. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos pierādīts, ka aptuveni 97,5 % no asinsritē cirkulējošā amlodipīna ir saistīts ar plazmas proteīniem.
Amlodipīna biopieejamību neietekmē barības uzņemšana.
Biotransformācija, eliminācija
Terminālais eliminācijas pusperiods plazmā ir aptuveni 35–50 stundas, un tas atbilst lietošanai vienreiz dienā. Amlodipīns tiek masīvi metabolizēts aknās līdz neaktīvajiem metabolītiem, un 10 % no sākotnējā savienojuma un 60 % metabolītu tiek izvadīti ar urīnu.
Īpašas pacientu grupas
Pediatriskā populācija (līdz 18 gadu vecumam)
Dati par farmakokinētiku pediatriskā populācijā nav pieejami.
Gados vecāki cilvēki
Gados vecākiem un jauniem pacientiem laiks, kādā tiek sasniegta amlodipīna maksimālā koncentrācija plazmā, ir vienāds. Gados vecākiem pacientiem amlodipīna klīrensam ir tendence samazināties ar pieaugošu AUC un eliminācijas pusperiodu.
Sākot zāļu lietošanu un palielinot devu gados vecākiem cilvēkiem, jāievēro piesardzība atkarībā no nieru darbības rādītājiem.
Gados vecākiem cilvēkiem ir samazināta perindoprilāta eliminācija. Pirms devas palielināšanas jāpārbauda nieru darbības rādītāji. Tāpēc parasti medicīniskā novērošana ietver regulāru kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30-60 ml/min) ieteicamā Tonarssa sākumdeva ir 2,85 mg/2,5 mg katru otro dienu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi amlodipīna farmakokinētiku būtiski neietekmē. Amlodipīnu nav iespējams izvadīt dialīzes ceļā.
Pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju ir samazināta perindoprilāta eliminācija.
Tāpēc parasti medicīniskā novērošana ietver regulāru kreatinīna un kālija koncentrācijas noteikšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu slimību jāievēro piesardzība (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.
Perindoprilāta klīrenss dialīzes gadījumā ir 70 ml/min. Perindoprila kinētika ir izmainīta pacientiem ar aknu cirozi: sākotnējā savienojumahepātiskais klīrenss ir samazināts uz pusi. Taču perindoprilāta daudzums nemazinās un devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
5.3 Preklīniskie dati par drošumu
Perindoprils/Amlodipīns
Preklīniskā drošuma pētījumā pierādīts, ka perindoprila un amlodipīna kombināciju labi panes žurkas. 13 nedēļas ilgā ar žurkām veiktā toksicitātes pētījuma rezultāti, lietojot zāles iekšķīgi, bija atbilstoši ar perindoprilu un amlodipīnu iegūtajiem rezultātiem, kad šīs aktīvās vielas lietoja vienas pašas. Netika konstatēta jauna toksicitāte vai pastiprināta kāda komponenta toksicitāte.
Perindoprils
Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumos (žurkas un pērtiķiem), mērķa orgāns ir nieres, kam tika nodarīti atgriezeniski bojājumi.
Mutagenitāte in vitro un in vivo pētījumos nav novērota.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) netika konstatētas embriotoksicitātes vai teratogenitātes pazīmes. Tomēr ir pierādīts, ka grauzējiem un trušiem angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru grupai piederoši līdzekļi atstāja nevēlamu ietekmi uz augļa attīstību, kā rezultātā auglis gāja bojā vai radās iedzimtas patoloģijas, proti, nieru bojājumi, kā arī pieauga mirstības biežums dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā.
Kancerogenitāte ilgtermiņa pētījumos ar žurkām un pelēm nav novērota. Ne žurku tēviņiem, ne mātītēm fertilitāte netika ietekmēta.
Amlodipīns
Reproduktīvā toksicitāte
Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un pelēm konstatēts, ka, lietojot devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, izsakot mg/kg, bija novēlots dzemdību laiks, paildzināts dzemdību norises laiks un samazināta mazuļu dzīvildze.
Ietekme uz fertilitāti
Nebija ietekmes uz fertilitāti žurkām, kuras saņēma amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devās līdz 10 mg/kg dienā (8 reizes* pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem, proti, 10 mg, rēķinot pēc mg/m2). Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņiem 30 dienas lietoja amlodipīna besilātu devā, kas bija līdzīga cilvēkiem lietotajai devai, izsakot mg/kg, tika konstatēta pazemināta folikulstimulējošā hormona un testosterona koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozoīdu un Sertoli šūnu skaits.
Karcinoģenēze, mutaģenēze
Žurkām un pelēm, kuras divu gadu garumā kopā ar barību saņēma amlodipīnu tādā koncentrācijā, kas bija aprēķināta, lai nodrošinātu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg uzņemšanu dienā, kancerogenitātes pazīmes netika konstatētas. Lielākā deva (kas pelēm bija vienāda ar, bet žurkām — divas reizes lielāka* par maksimālo ieteicamo klīnisko devu, proti, 10 mg, izsakot mg/m2), bija tuva maksimālajai panesamajai devai pelēm, bet ne žurkām.
Mutagenitātes pētījumos netika atklāta ar zālēm saistīta ietekme ne gēnu, ne hromosomu līmenī.
*Par pamatu ņemot pacienta ķermeņa masu 50 kg.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Mikrokristāliskā celuloze
Preželatinēta kukurūzas ciete
Nātrija cietes glikolāts
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Blisteris (OPA/Al/PVH//Al folija): 10, 30, 60, 90 un 100 tabletes kastītē.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
Jebkuras neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums:
Pēdējās pārreģistrācijas datums:
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
06/2018
SASKAŅOTS ZVA 25-10-2018
PAGE
