Tezeo HCT 80 mg/12,5 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Telmisartanum Hydrochlorothiazidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
5.36 €
13-0248-02
13-0248
Zentiva, k.s., Czech Republic; Zentiva SA, Romania
31-OCT-18
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
80 mg/12,5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
Zentiva, k.s., Czech Republic
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija pacientam
Tezeo HCT 80 mg/12,5 mg tabletes
Telmisartanum/Hydrochlorothiazidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz
iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Tezeo HCT un kādam nolūkam tās lieto
Kas Jums jāzina pirms Tezeo HCT lietošanas
Kā lietot Tezeo HCT
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Tezeo HCT
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Tezeo HCT un kādam nolūkam tās lieto
Tezeo HCT ir divu aktīvo vielu, telmisartāna un hidrohlortiazīda, kombinācija vienā tabletē. Abas šīs vielas palīdz nodrošināt augsta asinsspiediena kontroli.
- Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem.
Angiotensīns II ir viela, kas veidojas organismā un sašaurina asinsvadus, tādējādi paaugstinot Jūsu asinsspiedienu. Telmisartāns bloķē angiotensīna II iedarbību, tas izsauc asinsvadu atslābināšanos, un Jūsu asinsspiediens pazeminās.
- Hidrohlortiazīds pieder tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, kas veicina urīna izdalīšanos un tādējādi pazemina Jūsu asinsspiedienu.
Augsts asinsspiediens, ja to neārstē, var bojāt asinsvadus vairākos orgānos, kā rezultātā dažos gadījumos var rasties sirdslēkme, sirds vai nieru mazspēja, insults vai aklums. Parasti pirms bojājumu parādīšanās nav augsta asinsspiediena simptomu, tādēļ nepieciešams regulāri mērīt asinsspiedienu, lai apstiprinātu, ka tas ir normas robežās.
Tezeo HCT lieto augsta asinsspiediena (esenciālas hipertensijas) ārstēšanai pieaugušajiem, kuriem pietiekamu asinsspiediena kontroli nav iespējams nodrošināt, lietojot tikai telmisartānu.
Kas Jums jāzina pirms Tezeo HCT lietošanas
Nelietojiet Tezeo HCT šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret telmisartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja Jums ir alerģija pret hidrohlortiazīdu vai kādām citām sulfonamīdu grupas zālēm,
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, (Ieteicams izvairīties no Tezeo HCT lietošanas arī grūtniecības sākumā - skatīt apakšpunktu par grūtniecību.)
ja Jums ir smaga aknu slimība, piemēram, holestāze vai žultsceļu aizsprostojums (traucēta žults izdalīšanās no aknām un žultspūšļa), vai kāda cita smaga aknu slimība,
ja Jums ir smaga nieru slimība,
ja ārsts ir konstatējis, ka Jums asinīs ir zems kālija vai augsts kalcija līmenis, kas ārstēšanas gaitā neuzlabojas,
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi, un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.
Ja jebkas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, informējiet savu ārstu vai farmaceitu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Tezeo HCT lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja Jums ir vai agrāk ir bijis kāds no turpmāk minētajiem stāvokļiem vai slimībām, pastāstiet to savam ārstam:
zems asinsspiediens (hipotensija), ko var būt izraisījusi dehidratācija (palielināts ūdens zudums no organisma) vai sāls trūkums sakarā ar diurētisko līdzekļu lietošanu, diēta ar mazu sāls saturu, caureja, vemšana vai hemodialīze,
nieru slimība vai transplantēta niere,
nieru artēriju stenoze (vienu vai abas nieres apgādājošo asinsvadu sašaurinājums),
aknu slimība,
sirds slimība,
diabēts,
podagra,
paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā vienlaicīgi ar dažādu asins minerālvielu līdzsvara traucējumiem),
sistēmiska Lupus erythematosus (ko sauc arī par “vilkēdi” jeb SLE) – slimība, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam,
ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Tezeo HCT lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.
Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt neparastu reakciju, kas rada redzes pasliktināšanos un sāpes acīs. Tie var būt paaugstināta acu spiediena simptomi un var rasties stundu vai nedēļu laikā pēc Tezeo HCT uzsākšanas. Ja to neārstē, var rasties neatgriezenisks redzes zudums.
Konsultējieties ar ārstu pirms Tezeo HCT lietošanas:
ja Jūs lietojat digoksīnu;
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Tezeo HCT šādos gadījumos”.
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība.
Tezeo HCT lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc trešā grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā periodā, var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu par grūtniecību).
Hidrohlortiazīda lietošana Jūsu organismā var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus. Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu raksturīgie simptomi ir sausums mutē, vājums, letarģija, miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, slikta dūša, vemšana, muskuļu noguruma sajūta un ievērojami paātrināta sirdsdarbība (vairāk nekā 100 sitieni minūtē). Ja Jums ir kāda no minētajām parādībām, pastāstiet par to savam ārstam.
Jums jāpastāsta savam ārstam arī, ja Jums ir paaugstināta ādas jutība pret sauli ar saules apdeguma simptomiem (piemēram, apsārtumu, niezi, pietūkumu, čūlām), kas rodas ātrāk nekā parasti.
Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā Jums savam ārstam ir jāpastāsta, ka lietojat Tezeo HCT.
Tezeo HCT var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu melnās rases pacientiem.
Bērni un pusaudži
Tezeo HCT lietošana bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav ieteicama.
Citas zāles un Tezeo HCT
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai jāievēro citi piesardzības pasākumi. Dažos gadījumos Jums kādu zāļu lietošana var būt jāpārtrauc. Minētais īpaši attiecas uz turpmāk nosauktajām zālēm, kas tiek lietotas vienlaicīgi ar Tezeo HCT:
litiju saturošas zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai,
zāles, kuru lietošana ir saistīta ar zemu kālija līmeni asinīs (hipokaliēmiju), piemēram, citi diurētiskie (urīndzenošie) līdzekļi, caurejas līdzekļi (piemēram, rīcineļļa), kortikosteroīdi (piemēram, prednizons), AKTH (hormons), amfotericīns (pretsēnīšu līdzeklis), karbenoksolons (lieto pret čūlām mutes dobumā) un penicilīna G nātrija sāls (antibiotisks līdzeklis), kā arī salicilskābe un tās atvasinājumi,
zāles, kuru lietošana var paaugstināt kālija līmeni asinīs, tādas kā kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kālija piedevas, kāliju saturošie sāls aizvietotāji, AKE inhibitori, ciklosporīni (imūnsistēmu nomācošas zāles) un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls (antikoagulants),
zāles, kuru darbību ietekmē kālija līmeņa serumā izmaiņas, piemēram, sirds zāles (piemēram, digoksīns) vai zāles Jūsu sirds ritma kontrolei (piemēram, hinidīns vai disopiramīds, amiodarons, sotalols),
zāles garīgo slimību ārstēšanai (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns vai levomepromazīns) un citas zāles, piemēram, daži antibiotiskie līdzekļi (piemēram, sparfloksacīns, pentamidīns) vai dažas zāles alerģisku reakciju ārstēšanai (piemēram, terfenadīns),
zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns vai iekšķīgi lietojamas zāles, piemēram, metformīns),
holestiramīns un kolestipols, zāles tauku līmeņa asinīs samazināšanai,
zāles, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīns,
muskuļus atslābinošas zāles, piemēram, tubokurarīns,
kalciju saturoši līdzekļi un/vai D vitamīna piedevas,
antiholīnerģiskas zāles (zāles, kuras lieto dažādu traucējumu ārstēšanai, piemēram, kuņģa-zarnu trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, kustību traucējumu, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības un kā anestēzijas līdzekli) tādas kā atropīns un biperidēns,
amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai un arī vīrusu izraisītu dažu slimību ārstēšanai un profilaksei),
citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, kortikosteroīdi, pretsāpju zāles (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)), pretvēža zāles, zāles pret podagru vai artrītu,
ja Jūs lietojat AKE inhibitorus vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „ Nelietojiet Tezeo HCT šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),
digoksīns.
Tezeo HCT lietošana var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo iedarbību citām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, vai zālēm ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piem., baklofēns, amifostīns). Turklāt zemu asinsspiedienu var sekmēt alkohols, barbiturāti, narkotikas vai antidepresanti. To Jūs variet novērot kā reiboni pieceļoties. Gadījumā, ja Tezeo HCT lietošanas laikā ir jāpielāgo šo citu zāļu deva, Jums ir jākonsultējas ar savu ārstu.
Tezeo HCT iedarbība var kļūt vājāka, ja lietojat NPL (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, aspirīnu vai ibuprofēnu).
Tezeo HCT kopā ar uzturu un alkoholu
Jūs varat lietot Tezeo HCT ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.
Izvairieties no alkohola lietošanas, ja neesat konsultējies ar ārstu. Alkohols var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu un/vai palielināt reiboņa vai ģībšanas risku.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība.
Visticamāk, ārsts Jums ieteiks pārtraukt Tezeo HCT lietošanu jau pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība ir iestājusies un aizvietot Tezeo HCT ar citām zālēm. Tezeo HCT lietošana nav ieteicama grūtniecības laikā un to nedrīkst lietot pēc trešā grūtniecības mēneša, jo tā lietošana pēc trešā grūtniecības mēneša var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Tezeo HCT lietošana nav ieteicama mātēm, barojot bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums parakstīt citas zāles.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Dažiem cilvēkiem Tezeo HCT lietošanas laikā var būt reibonis un noguruma sajūta. Ja Jums ir reibonis vai noguruma sajūta, nevadiet transportlīdzekļus un nestrādājiet ar iekārtām.
Tezeo HCT satur sorbītu (E420) un nātriju.
Šīs zāles satur 348,3 mg sorbīta katrā tabletē.
Sorbīts ir fruktozes avots. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kādu cukuru nepanesība vai Jums ir konstatēta iedzimta fruktozes nepanesība (IFN), reta ģenētiska saslimšana, kad organisms nevar sašķelt fruktozi, konsultējieties ar savu ārstu pirms šo zāļu lietošanas.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
Kā lietot Tezeo HCT
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā Tezeo HCT deva ir viena tablete dienā. Centieties ieņemt tableti vienā un tai pašā dienas laikā. Tezeo HCT var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm. Tabletes jānorij, uzdzerot nedaudz ūdens vai cita bezalkoholiska dzēriena. Tas ir svarīgi, ka lietojat Tezeo HCT katru dienu, kamēr vien Jūsu ārsts nav norādījis savādāk.
Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, parastā deva nedrīkst pārsniegt 40 mg/12,5 mg dienā.
Ja esat lietojis Tezeo HCT vairāk nekā noteikts
Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz tablešu, Jums var rasties pazemināta asinsspiediena simptomi un ātra sirdsdarbība. Ir ziņojumi arī par lēnu sirdsdarbību, reiboni, vemšanu, samazinātu nieru darbību, ieskaitot nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda darbības rezultātā iespējama nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās un zems kālija līmenis asinīs, kas var izpausties kā slikta dūša, miegainība un muskuļu krampji un/vai neregulāra sirdsdarbība saistībā ar vienlaicīgu zāļu (tādu kā digitalis (uzpirkstītes) vai dažu antiaritmisko zāļu) lietošanu. Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu, vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.
Ja esat aizmirsis lietot Tezeo HCT
Ja esat aizmirsis ieņemt tableti, izlaidiet šo devu. Lietojiet kārtējo devu, tiklīdz atceraties, un turpiniet kā iepriekš. Ja tableti neesat lietojis visu dienu, ieņemiet to nākamajā dienā sev ierastajā laikā.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto zāļu devu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Dažas blakusparādības var būt nopietnas un nepieciešama nekavējoša medicīniska palīdzība.
Jums nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība šādos gadījumos:
Sepse* (bieži dēvēta par asinssaindēšanos, kas ir smaga infekcija ar visa organisma iesaisti iekaisumā), straujš ādas un gļotādas pietūkums (angioedēma), pūslīšu veidošanās uz ādas un ādas augšējā slāņa lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze). Šīs blakusparādības ir reti sastopamas (var rasties līdz 1 no 1 000 lietotājiem) vai ar nezināmu biežumu (toksiska epidermas nekrolīze), bet ir ārkārtīgi nopietnas, un pacientam nekavējoties jāpārtrauc zāļu lietošana un jāmeklē ārsta palīdzība.
Ja šos stāvokļus neārstē, tie var kļūt letāli.
Paaugstināta sepses sastopamība ir novērota tikai telmisartānam, taču to nevar izslēgt Tezeo HCT gadījumā.
Tezeo HCT iespējamas sekojošas blakusparādības:
Bieži sastopamas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem):
reibonis.
Retāk sastopamas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem):
zems kālija līmenis asinīs,
trauksme,
ģībonis (sinkope),
kņudēšanas sajūta,
tirpšanas sajūta (parestēzija),
griešanās sajūta (vertigo),
ātra sirdsdarbība (tahikardija),
sirds ritma traucējumi,
zems asinsspiediens,
pēkšņa asinsspiediena samazināšanās pieceļoties,
elpas trūkums (aizdusa),
caureja,
sausuma sajūta mutē,
meteorisms,
sāpes mugurā,
muskuļu spazmas,
muskuļu sāpes,
erektilā disfunkcija (nespēja panākt vai saglabāt erekciju),
sāpes krūtīs,
paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs.
Reti sastopamas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1 000 lietotājiem):
plaušu iekaisums,
sistēmiskās sarkanās vilkēdes aktivizēšanās vai paasināšanās (slimība, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam un izsauc locītavu sāpes, ādas izsitumus un drudzi),
rīkles sāpes,
deguna blakusdobumu iekaisums,
nomākts garastāvoklis (depresija),
iemigšanas grūtības (bezmiegs),
redzes traucējumi,
apgrūtināta elpošana,
sāpes vēderā,
aizcietējums,
vēdera uzpūšanās (gremošanas traucējumi),
slikta dūša (vemšana),
kuņģa iekaisums (gastrīts),
aknu darbības traucējumi (japāņu pacientiem ir lielāka iespēja rasties šai blakusparādībai),
ādas apsārtums (eritēma),
alerģiskas reakcijas, piemēram, nieze vai izsitumi,
pastiprināta svīšana,
nātrene,
locītavu sāpes (artralģija) un ekstremitāšu sāpes,
muskuļu krampji,
gripai līdzīga slimība,
sāpes,
zems nātrija līmenis,
paaugstināts kreatinīna līmenis, aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.
Nevēlamas reakcijas, kas ziņotas katrai atsevišķai sastāvdaļai, var būt arī potenciālās Tezeo HCT blakusparādības, pat ja tās nav pieminētas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.
Telmisartāns
Pacientiem, kuri lieto tikai telmisartānu, ir aprakstītas šādas blakusparādības:
Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 lietotājiem):
augšējo elpceļu infekcija (piemēram, rīkles sāpes, deguna blakusdobumu iekaisums, iesnas),
urīnceļu infekcijas,
samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija),
augsts kālija līmenis,
lēna sirdsdarbība (bradikardija),
nieru darbības traucējumi, arī akūta nieru mazspēja,
vājums,
klepus.
Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1 000 lietotājiem):
mazs trombocītu skaits (trombocitopēnija),
noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofīlija),
smagas alerģiskas reakcijas (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija, zāļu izraisīti izsitumi),
pazemināts cukura līmenis asinīs (diabēta pacientiem),
kuņģa darbības traucējumi,
ekzēma (ādas bojājums),
artroze,
cīpslu iekaisums,
pazemināts hemoglobīna (asins olbaltums) līmenis,
miegainība.
Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotājiem):
progresējošs plaušu audu bojājums (intersticiāla plaušu slimība)**.
* Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.
** Progresējoši plaušu audu bojājumu gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr cēloniska saistība ar telmisartānu nav atzīta.
Hidrohlortiazīds
Pacientiem, kuri lieto tikai hidrohlortiazīdu, ir aprakstītas šādas blakusparādības:
Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem):
slikta dūša (vemšana),
zems magnija līmenis asinīs.
Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1 000 lietotājiem):
trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas palielina asiņošanas risku vai zilumu veidošanās risku (asiņošanas izraisīti mazi violeti-sarkani punktiņi ādā vai citos audos),
augsts kalcija līmenis asinīs,
galvassāpes.
Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotājiem):
palielināts pH (traucēts skābju-sārmu līdzsvars) zema hlorīdu līmeņa asinīs dēļ.
Blakusparādības, kuru biežums nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
siekalu dziedzeru iekaisums,
ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis),
asins šūnu skaita samazināšanās (vai pat trūkums), tostarp arī asins sarkano un balto šūnu skaita samazināšanās,
smagas alerģiskas reakcijas (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija),
samazināta apetīte vai tās zudums,
nemiers,
reibonis,
neskaidra redze vai dzeltens redzes lauka fons,
pasliktināta redze un sāpes acīs (iespējamas akūtas miopijas vai akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes),
asinsvadu iekaisums (nekrotizējošs vaskulīts),
aizkuņģa dziedzera iekaisums,
kuņģa darbības traucējumi,
dzeltena ādas un/vai acu krāsa (dzelte),
lupus līdzīgs sindroms (stāvoklis, kas atgādina sistēmisko sarkano vilkēdi, kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam),
ādas bojājumi, piemēram, ādas asinsvadu iekaisums, pastiprināta jutība pret gaismu,
izsitumi, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīs vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis (daudzformu eritēmas iespējamās pazīmes),
vājums,
nieru iekaisums vai to darbības traucējumi,
glikoze urīnā (glikozūrija),
drudzis,
traucēts elektrolītu līdzsvars,
augsts holesterīna līmenis asinīs,
samazināts asiņu tilpums,
paaugstināts glikozes līmenis asinīs, grūti kontrolējams glikozes līmenis asinīs/ urīnā cukura diabēta pacientiem vai paaugstināts tauku līmenis asinīs.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
Kā uzglabāt Tezeo HCT
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25oC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojiet. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Tezeo HCT satur
Aktīvās vielas ir telmisartāns un hidrohlortiazīds.
Katra tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.
Pārējās sastāvdaļas ir sorbīts (E420), nātrija hidroksīds, povidons 25 un magnija stearāts.
Tezeo HCT ārējais izskats un iepakojums
Gandrīz baltas vai dzeltenīgas, iegarenas formas, abpusēji izliektas tabletes ar iespiedumu “81” vienā pusē, 16,5 mm garas un 8,3 mm platas.
Iepakojuma lielums:
OPA/Al/PVH/Al blisteri kartona kastītē. Iepakojuma lielums: 14, 28, 30, 56, 84, 90 vai 98 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Zentiva, k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehija
Ražotājs
Zentiva, k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehija
S.C. ZENTIVA S.A., B-dul. Theodor Pallady nr.50, sector 3, Bucuresti, cod 032266, Rumānija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Tezeo HCT Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā un Тезео HCT Bulgārijā.
lovenia
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2018.
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
CZ/H/0444/002/IB/013
PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Tezeo HCT 80 mg/12,5 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 80 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (Hydrochlorothiazidum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: sorbīts (E420) un nātrijs.
Katra tablete satur 348,3 mg sorbīta un 3,91 mg nātrija.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Gandrīz baltas vai dzeltenīgas, iegarenas formas, abpusēji izliektas tabletes ar iespiedumu “81” vienā pusē, 16,5 mm garas un 8,3 mm platas.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Esenciālās hipertensijas ārstēšana.
Tezeo HCT fiksēto devu kombināciju (80 mg telmisartāna/12,5 mg hidrohlortiazīda) lieto pieaugušajiem, kuru asinsspiedienu nevar atbilstoši kontrolēt tikai ar telmisartānu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Pieaugušie
Tezeo HCT jālieto pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar atbilstoši kontrolēt tikai ar telmisartānu.
Pirms pārejas uz fiksēto kombināciju, katra no abām aktīvās vielas devām jāpielāgo individuāli. Ja tas ir klīniski piemērots, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz fiksēto devu kombināciju.
Tezeo HCT 80 mg/12,5 mg var lietot vienu reizi dienā pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pietiekami kontrolēt tikai ar telmisartānu 80 mg.
Īpašas pacientu grupas
Nieru darbības traucējumi
Ieteicams periodiski kontrolēt nieru darbības rādītājus (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst lietot vairāk kā vienu devu Tezeo HCT 40 mg/12,5 mg dienā. Tezeo HCT ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar traucētu aknu darbību tiazīdi jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Gados vecāki cilvēki
Devas korekcija nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Tezeo HCT drošība un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta.
Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Tezeo HCT tabletes ir paredzētas iekšķīgai lietošanai vienu reizi dienā, uzdzerot šķidrumu, neatkarīgi no ēdiena uzņemšanas.
4.3. Kontrindikācijas
- Paaugstināta jutība pret kādu no aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
- Paaugstināta jutība pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem (jo hidrohlortiazīds pieder pie sulfonamīdu atvasinājumiem).
- Grūtniecības otrais vai trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).
- Holestāze un žults izvades sistēmas obstruktīvas slimības.
- Smagi aknu darbības traucējumi.
- Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min).
- Refraktāra hipokaliēmija, hiperkalcēmija.
Vienlaicīga Tezeo HCT un aliskirēnu saturošu zāļu lietošana ir kontrindicēta cukura diabēta pacientiem vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Tezeo HCT nedrīkst lietot pacientiem ar holestāzi, žults izvades sistēmas obstruktīvu slimību vai smagu aknu mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu), jo telmisartāns galvenokārt izvadās ar žulti. Šiem pacientiem telmisartāna aknu klīrenss var būt pazemināts.
Turklāt Tezeo HCT piesardzīgi jālieto pacientiem ar pavājinātu aknu darbību vai progresējošām aknu slimībām, jo nelielas izmaiņas šķidruma un elektrolītu līdzsvara novirzes var izraisīt aknu komu. Nav klīniskas pieredzes telmisartāna/ hidrohlortiazīda lietošanā slimniekiem ar aknu darbības traucējumiem.
Renovaskulārā hipertensija
Pacientiem ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi, lietojot zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.
Pavājināta nieru darbība un nieru transplantācija
Tezeo HCT nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav pieredzes, lietojot telmisartānu/ hidrohlortiazīdu pacientiem, kam nesen veikta nieru transplantācija. Tā kā nav pietiekošas pieredzes, lietojot telmisartānu/ hidrohlortiazīdu, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem periodiski jāpārbauda kālija, kreatinīna un urīnskābes koncentrācija. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var rasties azotēmija, kas saistīta ar tiazīdu lietošanu.
Intravaskulāra hipovolēmija
Pacientiem ar samazinātu asinsvadu šķidruma tilpumu un/vai nātrija deficītu pēc intensīvas terapijas ar diurētiskiem līdzekļiem, sāls ierobežojumiem uzturā, caurejas vai vemšanas dēļ, var rasties simptomātiska hipotensija, it īpaši pēc pirmās devas lietošanas. Šie stāvokļi jākoriģē pirms Tezeo HCT ārstēšanas sākšanas.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Citi stāvokļi ar aktivizētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas
Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru funkcijas ir atkarīgas galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru slimībām, ieskaitot nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, ir saistīta ar akūtu hipotensiju, hiperazotēmiju, oligūriju, retāk - akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.8 apakšpunktu).
Primārais aldosteronisms
Pacientiem ar primāro aldosteronismu parasti nenovēro atbildes reakcijas uz antihipertensīviem līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ Tezeo HCT lietošana nav ieteicama.
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija
Tāpat kā citus vazodilatatorus, īpaši piesardzīgi zāles jālieto pacientiem ar aortas atveres vai mitrāla vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.
Metabolisms un ietekme uz endokrīno sistēmu
Ārstēšana ar tiazīdu var pazemināt glikozes toleranci, turpretim pacientiem ar cukura diabētu, kuri ārstēti ar insulīnu vai perorālajām pretdiabēta zālēm, var rasties hipoglikēmija, lietojot vienlaicīgi telmisartānu. Tādēļ, šiem pacientiem ieteicams kontrolēt glikozes līmeni asinīs; var būt nepieciešama insulīna vai pretdiabēta zāļu pielāgošana.
Slēptais cukura diabēts var izpausties ārstēšanas laikā ar tiazīdu.
Terapija ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem ir saistīta ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos; tomēr attiecībā uz Tezeo HCT sastāvā esošo 12,5 mg devu paaugstināšanās ir neliela vai tās nav. Dažiem pacientiem, kuri tiek ārstēti ar tiazīdiem, var rasties hiperurikēmija vai podagras paasināšanās.
Elektrolītu līdzsvara traucējumi
Visiem pacientiem diurētisko līdzekļu lietošanas laikā ik pēc noteikta laika intervāla nepieciešams kontrolēt elektrolītu koncentrāciju serumā.
Tiazīdi, ieskaitot hidrohlortiazīdu, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (ieskaitot hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisko alkalozi). Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu simptomi ir sausums mutē, slāpes, astēnija, letarģija, miegainība, trauksme, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nogurums, hipotensija, oligūrija, tahikardija, kuņģa -zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša vai vemšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
- Hipokaliēmija
Lai gan lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus var rasties hipokaliēmija, vienlaicīga terapija ar telmisartānu var samazināt diurētisko līdzekļu izraisīto hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks ir lielāks pacientiem ar aknu cirozi, pastiprinātu diurēzi anamnēzē, iespējamu nepietiekamu perorālu elektrolītu uzņemšanu, un pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar kortikosteroīdiem vai adrenokortikotropo hormonu AKTH (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiperkaliēmija
Pretēji Tezeo HCT sastāvdaļa telmisartāns, sakarā ar antagonismu pret angiotensīna II(AT1) receptoriem, var izraisīt hiperkaliēmiju. Lai gan klīniski nozīmīgi hiperkaliēmijas gadījumi netika konstatēti, lietojot telmisartānu/ hidrohlortiazīdu, tomēr pie hiperkaliēmijas attīstīšanās riska faktoriem pieder nieru un/vai sirds mazspēja un cukura diabēts. Lietojot Tezeo HCT kopā ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošām uztura bagātinātājiem vai kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem, jāievēro piesardzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
- Hiponatriēmija un hipohlorēmiskā alkaloze
Nav pierādījumu, ka telmisartāns/ hidrohlortiazīds samazinātu vai aizkavētu diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju. Hlorīdu deficīts ir galvenokārt nenozīmīgs un parasti ārstēšana nav nepieciešama.
- Hiperkalciēmija
Tiazīdi var samazināt kalcija daudzumu izdalītajā urīnā un izraisīt intermitējošu un nenozīmīgu kalcija līmeņa palielināšanos serumā, kas neizraisa ar kalcija metabolismu saistītus zināmus traucējumus.
Ievērojama hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Tiazīdu lietošana ir jāpārtrauc pirms epitēlijķermenīšu darbības pārbaudes veikšanas.
- Hipomagniēmija
Tiazīdi palielina magnija daudzumu izdalītajā urīnā, kā rezultātā var rasties hipomagniēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Etniskās atšķirības
Pacientiem ar melnu ādas krāsu telmisartāns (tāpat kā visi citi angiotensīna II receptoru antagonisti) asinsspiedienu var pazemināt mazāk efektīvi nekā pacientiem ar citu ādas krāsu; iespējamais iemels tam ir lielāka zemas renīna koncentrācijas stāvokļu izplatība starp hipertensijas pacientiem ar melnu ādas krāsu.
Citi
Tāpat kā ar jebkuru antihipertensīvu līdzekli, pārmērīga asinsspiediena pazemināšana pacientiem ar išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Vispārējie
Pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē vai bez tām, iespējamas paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu, bet ir biežāk novērojamas pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē. Ir dati, ka lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus, hidrohlortiazīdu ieskaitot, iespējama sistēmiskās sarkanās vilkēdes paasināšanās vai aktivizēšanās.
Ziņots par fotosensibilizācijas reakciju gadījumiem, lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja fotosensibilizācijas reakcijas rodas ārstēšanas laikā, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja atkārtota diurētiska līdzekļa lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams aizsargāt atklātās ķermeņa daļas no saules vai mākslīgā UVA starojuma.
Nemelanomas ādas vēzis
Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.
Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).
Akūta miopija un slēgta kakta glaukoma
Hidrohlortiazīds (pieder pie sulfonamīdiem) var izraisīt idiosinkratisku reakciju, kas rada akūtu pārejošu miopiju un akūtu slēgta kakta glaukomu. Simptomi ir akūta redzes asuma pasliktināšanās vai sāpes acīs un parasti tie rodas stundu vai nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas uzsākšanas. Neārstēta slēgta kakta glaukoma var radīt neatgriezenisku redzes zudumu. Sākotnējā ārstēšana ir nekavējoša hidrohlorotiazīda lietošanas pārtraukšana. Tūlītēja terapeitiska vai ķirurģiska ārstēšana var būt nepieciešama, ja intraokulārais spiediens saglabājas nekontrolējams. Akūtas slēgta kakta glaukomas attīstības riska faktoru starpā var būt ar alerģiju pret sulfonamīdu vai penicilīnu anamnēzē.
Palīgvielas
Šīs zāles satur 348,3 mg sorbīta katrā tabletē.
Jāņem vērā vienlaicīgi lietoto sorbītu (vai fruktozi) saturošo produktu un ar uzturu uzņemtā sorbīta (vai fruktozes) papildinošais efekts.
Sorbīta saturs iekšķīgi lietojamās zālēs var ietekmēt vienlaicīgi lietotu citu iekšķīgi lietojamu zāļu biopieejamību. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar iedzimtu fruktozes nepanesību IFN).
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Litijs
Vienlaicīgi lietojot litiju ar angiotensīna konvertējošo enzīmu inhibitoriem ir iespējama atgriezeniska litija koncentrācijas serumā un toksicitātes palielināšanās. Par šādiem gadījumiem reti tiek ziņots,lietojot kopā ar angiotensīna II receptoru antagonistiem (tostarp telmisartānu/ hidrohlortiazīdu).
Vienlaicīga litija un Tezeo HCT lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu. Ja šādu kombināciju uzskata par nepieciešamu, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija koncentrāciju serumā.
Zāles, kas saistītas ar kālija izvadīšanu un hipokaliēmiju (piemēram, citi kāliju izdalošie diurētiskie līdzekļi, laksatīvie līdzekļi, kortikosteroīdi, AKTH, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīna G nātrija sāls, salicilskābe un tās atvasinājumi)
Ja šīs aktīvās vielas tiek lietotas kopā ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, jākontrolē kālija līmenis plazmā. Šie medikamenti var potencēt hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija koncentrāciju serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāles, kas var palielināt kālija koncentrāciju vai izraisīt hiperkaliēmiju (piemēram, AKE inhibitori, kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošas uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizvietotāji, ciklosporīns un citas zāles, kā heparīna nātrija sāls)
Ja šīs zāles lieto vienlaicīgi ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ir ieteicams kontrolēt kālija koncentrāciju plazmā. Balstoties uz pieredzi, ka citu zāļu, kas ietekmē renīna-angiotensīna sistēmu, vienlaicīga lietošana ar iepriekšminētajām zālēm, iespējams, paaugstina kālija koncentrācija serumā, tāpēc tā nav ieteicama (skatīt 4.4 apakšpunktu).
Zāles, kuru iedarbību ietekmē kālija koncentrācijas izmaiņas serumā
Vienlaicīgi lietojot Tezeo HCT un zāles, kuru iedarbību var ietekmēt kālija koncentrācijas izmaiņas serumā (piemēram, sirds glikozīdus, antiaritmiskos līdzekļus), iesaka periodiski kontrolēt kālija koncentrāciju serumā un EKG. To jāveic arī vienlaicīgi lietojot zemāk norādītās zāles (kas ietver arī dažus antiaritmiskos līdzekļus), kas var izsaukt torsades de pointes lēkmes, kad hipokaliēmija ir torsades de pointes predisponējošs faktors:
- I a klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds),
- III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalolols, dofetilīds, ibutilīds),
- daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns, trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols, droperidols),
- citas (piemēram, bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns IV, halofantrīns, mizolastīns, pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamīns IV).
Sirds glikozīdi
Tiazīdu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagnēmija veicina sirds glikozīdu inducētas aritmijas rašanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Digoksīns
Telmisartāna un digoksīna vienlaicīgas lietošanas laikā tika novērota digoksīna maksimālās (49%) un minimālās (20%) plazmas koncentrācijas mediānas palielināšanās. Uzsākot, pielāgojot un pārtraucot telmisartāna lietošanu, jākontrolē digoksīna koncentrācija, lai to uzturētu terapeitiskā diapazonā.
Citi antihipertensīvie līdzekļi
Telmisartāns var pastiprināt citu antihipertensīvo līdzekļu hipotensīvo efektu.
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru darbība (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Pretdiabēta līdzekļi (perorālie hipoglikēmiskie līdzekļi un insulīns)
Var būt nepieciešama hipoglikēmisko līdzekļu devas pielāgošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Metformīns
Metformīns jālieto piesardzīgi laktacidozes riska dēļ, ko varētu izsaukt iespējamā hidrohlortiazīda izraisītā funkcionālā nieru mazspēja.
Holestiramīns un žultsskābi saistoši sveķi
Vienlaicīga lietošana ar anjonu apmaiņas sveķiem samazinās hidrohlortiazīda absorbciju.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
NPL (piemēram, acetilsalicilskābe pretiekaisuma dozēšanas režīmā, COX-2 inhibitori un neselektīvie NPL) var samazināt tiazīdu diurētisko līdzekļu diurētisko, natriurētisko un antihipertensīvo angiotensīna II receptoru antagonistu iedarbību.
Dažiem pacientiem ar traucētu nieru darbību (piemēram, dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem pacientiem ar traucētu nieru darbību) vienlaicīga angiotensīna II receptoru antagonistu un ciklooksigenāzi inhibējošu līdzekļu lietošana var izraisīt nieru darbības turpmāku pasliktināšanos, tostarp iespējama akūta nieru mazspēja, kas parasti ir pārejoša. Tādēļ kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina adekvāta hidratācija un jāapsver nieru darbības kontrole pirms vienlaicīgas lietošanas uzsākšanas un periodiski pēc tam.
Vienā pētījumā telmisartāna un ramiprila vienlaicīga lietošana izraisīja līdz pat 2,5 kārtīgu ramiprila un ramiprilata AUC 0-24 un Cmax paaugstināšanos. Šī novērojuma klīniskais nozīmīgums nav zināms.
Presorie amīni (piemēram, noradrenalīns)
Presoro amīnu iedarbība var pavājināties.
Nedepolarizējoši miorelaksanti (miorelaksanti) (piemēram, tubokurarīns)
Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo miorelaksantu iedarbību.
Zāles, ko izmanto podagras ārstēšanai (piemēram, probenecīds, sulfīnpirazons un alopurinols)
Tā kā hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā, var būt nepieciešamība atbilstoši pielāgot urikozurisko zāļu devas. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana. Vienlaicīgi lietojot tiazīdus un alopurinolu, var palielināties alopurinola izraisītu paaugstinātas jutības reakciju biežums.
Kalcija sāļi
Tiazīdu diurētiskie līdzekļi var palielināt kalcija koncentrāciju serumā, samazinātas ekskrēcijas dēļ. Ja jālieto kalciju saturošus uztura bagātinātājus vai kalciju saudzējošas zāles (piemēram, D vitamīna lietošana), jākontrolē kalcija līmenis serumā un kalcija devas atbilstoši jāpielāgo.
β blokatori un diazoksīds
Tiazīdi var izmainīt β-blokatoru un diazoksīda hiperglikēmisko iedarbību.
Antiholīnerģiskās zāles (piemēram, atropīns, biperidēns) var paaugstināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu bioloģisko pieejamību, pazeminot kuņģa un zarnu trakta motoriku un kuņģa iztukšošanās ātrumu.
Amantadīns
Tiazīdi var paaugstināt amantadīna izraisīto blakusparādību risku.
Citotoksiskie līdzekļi (piemēram, ciklofosfamīds, metotreksāts)
Tiazīdi var samazināt citotoksisko zāļu nieru ekskrēciju un potencēt to mielosupresīvo iedarbību.
Pamatojoties uz farmakoloģiskajām īpašībām, zāles baklofēns un amifostīns var pastiprināt visu antihipertensīvo līdzekļu, tostarp telmisartāna iedarbību.
Turklāt, ortostatisku hipotensiju var paasināt alkohola, barbiturātu, narkotisku līdzekļu vai antidepresantu lietošana.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pietiekamu datu par telmisartāna/ hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja par reproduktīvu toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Epidemioloģiski pierādījumi par AKE inhibitoru radītu teratogenitātes risku grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši. Tomēr nelielu riska pieaugumu nevar izslēgt. Lai gan nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati par angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) risku, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu nieru funkciju, oligohidramniju, aizkavētu galvaskausa pārkaulošanos) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju). (Skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja paciente lietojusi AIIRA no otrā grūtniecības trimestra, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.
Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ir ierobežota pieredze par hidrohlortiazīdu lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmā trimestra laikā.
Pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda darbības farmakoloģisko mehānismu, tā lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī var iespaidot feto- placentāro perfūziju un radīt auglim un jaundzimušajam, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un trombocitopēniju.
Sakarā ar plazmas apjoma samazināšanās un placentāras hipoperfūzijas risku, hidrohlortiazīdu nedrīkstētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas gadījumos, bez labvēlīga efekta uz slimības gaitu.
Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecēm esenciālas hipertensijas ārstēšanā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nevar pielietot citu terapiju.
Barošana ar krūti
Sakarā ar informācijas trūkumu par telmisartāna/ hidrohlortiazīda lietošanu barošanas ar krūti laikā, Tezeo HCT iesaka nelietot barošanas ar krūti laikā un piemeklēt alternatīvu ārstēšanu ar labāk zināmu drošības profilu, īpaši, ja tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis.
Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Tiazīdi lielās devās, izraisot intensīvu diurēzi, var kavēt piena veidošanos. Tezeo HCT lietošana barošanas ar krūti laikā nav ieteicama. Ja Tezeo HCT tiek lietots barošanas ar krūti laikā, tad devai jābūt pēc iespējas mazākai.
Fertilitāte
Preklīniskajos pētījumos ne telmisartāna, ne hidrohlortiazīda ietekme uz vīriešu un sieviešu fertilitāti netika novērota.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Tezeo HCT var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tezeo HCT lietošanas laikā dažkārt var rasties reibonis vai miegainība.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Drošības datu apkopojums
Visbiežāk ziņotā blakusparādība ir reibonis. Nopietna angioneirotiskā tūska var rasties reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000).
Visumā ziņojumus par telmisartāna/ hidrohlortiazīda blakusparādībām var salīdzināt ar telmisartāna randomizētu pētījumu ziņojumiem par blakusparādībām, kuros tika iesaistīti nejauši izvēlēti 1471 pacients, no kuriem daļa (835) saņēma telmisartānu plus hidrohlortiazīdu, bet daļa (636) telmisartānu vien. Blakusparādību biežumu neietekmēja devas, un netika parādīta sakarība ar pacientu dzimumu, vecumu vai rasi.
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
Visos klīnisko pētījumu ziņojumos sastopamās blakusparādības un to biežums (p ≤ 0,05), veicot ārstēšanu ar telmisartānu plus hidrohlortiazīdu un salīdzinot ar placebo, norādītas zemāk atbilstoši orgānu sistēmai. Blakusparādības, kas novērotas katru sastāvdaļu lietojot atsevišķi, bet nav novērotas klīniskajos pētījumos, var parādīties Tezeo HCT terapijas laikā.
Blakusparādības sakārtotas atbilstoši to sastopamības biežumam: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Orgānu sistēmas grupa
Biežums
Blakusparādības
Infekcijas un infestācijas
Reti
Bronhīts, faringīts, sinusīts
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti
Sistēmiskās sarkanās vilkēdes paasinājums vai aktivizēšanās1
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk
Hipokaliēmija
Reti
Hiponatriēmija
Psihiskie traucējumi
Retāk
Trauksme
Reti
Depresija
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Reibonis
Retāk
Sinkope, parestēzija
Reti
Bezmiegs, miega traucējumi
Acu bojājumi
Reti
Redzes traucējumi, redzes miglošanās
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk
Reibonis (vertigo)
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Tahikardija, aritmijas
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk
Hipotensija, ortostatiska hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk
Elpas trūkums
Reti
Respiratora distresa sindroms (arī pneimonīts un plaušu tūska)
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk
Caureja, sausums mutē, meteorisms
Reti
Sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija, vemšana, gastrīts
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Reti
Patoloģiska aknu darbība /aknu darbības
traucējumi2
Ādas un zemādas audu bojājumi
Reti
Angioedēma (arī letāli gadījumi), eritēma, nieze, izsitumi, hiperhidroze, nātrene
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk
Sāpes mugurā, muskuļu spazmas, mialģija
Reti
Artralģija, muskuļu krampji, sāpes ekstremitātēs
Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības
Retāk
Erektīlā disfunkcija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk
Sāpes krūtīs
Reti
Gripai līdzīga slimība, sāpes
Izmeklējumi
Retāk
Paaugstināta urīnskābes koncentrācija asinīs
Reti
Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs, paaugstināts aknu enzīmu līmenis
1 pamatojas uz tirgū esošu zāļu lietošanas pieredzi
2 sīkākai informācijai skatīt apakšpunktu Atsevišķu blakusparādību apraksts
Papildus informācija par atsevišķām sastāvdaļām
Iepriekšējie blakusparādību ziņojumi, lietojot vienu no sastāvdaļām, ir arī iespējamās Tezeo HCT blakusparādības, pat ja tās nav pieminētas klīniskajos pētījumos ar telmisartānu/ hidrohlortiazīdu.
Telmisartāns
Blakusparādību biežums bija vienāds gan ar placebo, gan ar telmisartānu ārstētiem pacientiem.
Kopumā ziņojumi par blakusparādību biežumu, lietojot telmisartānu (41,4%) ir salīdzināmi ar placebo (43,9%), kas pierādīts placebo kontrolētajos pētījumos. Zemāk uzskaito blakusparādību biežums apvienots no klīnisko pētījumu ziņojumiem par hipertensijas pacientiem, kuri terapijā lietojuši telmisartānu vai pacientiem 50 gadu vecumā vai vecākiem ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku.
Orgānu sistēmas grupa
Biežums
Blakusparādības
Infekcijas un infestācijas
Retāk
Augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija, ieskaitot cistītu
Reti
Sepse (ieskaitot letālu iznākumu)3
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Retāk
Anēmija
Reti
Eozinofīlija, trombocitopēnija
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti
Paaugstināta jutība, anafilaktiskas reakcijas
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk
Hiperkaliēmija
Reti
Hipoglikēmija (diabēta slimniekiem)
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk
Bradikardija
Nervu sistēmas traucējumi
Reti
Miegainība
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk
Klepus
Ļoti reti
Intersticiāla plaušu slimība3
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Reti
Nepatīkama sajūta kuņģī
Ādas un zemādas audu bojājumi
Reti
Ekzēma, zāļu izraisīti izsitumi, toksiski ādas izsitumi
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Reti
Artroze, cīpslas sāpes
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Nieru darbības traucējumi (arī akūta nieru mazspēja)
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Retāk
Astēnija
Izmeklējumi
Reti
Pazemināts hemoglobīna līmenis
3 sīkākai informācijai skatīt apakšpunktu Atsevišķu blakusparādību apraksts
Hidrohlortiazīds
Hidrohlortiazīds var izraisīt vai pastiprināt hipovolēmiju, kas var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Hidrohlortiazīda monoterapijas izraisītās blakusparādības, kuru biežums nav zināms, ir šādas:
Orgānu sistēmas grupa
Biežums
Blakusparādība
Infekcijas un infestācijas
Nav zināmi
Sialadenīts
Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)
Nav zināmi
Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti
Trombocitopēnija (dažreiz ar purpuru)
Nav zināmi
Aplastiska anēmija, hemolītiskā anēmija, kaulu smadzeņu darbības nomākums, leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze
Imūnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Anafilaktiskas reakcijas, paaugstināta jutība
Endokrīnās sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Nekontrolēts cukura diabēts
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Bieži
Hipomagniēmija
Reti
Hiperkalcēmija
Ļoti reti
Hipohlorēmiskā alkaloze
Nav zināmi
Anoreksija, samazināta ēstgriba, elektrolītu līdzsvara traucējumi, hiperholesterinēmija,
hiperglikēmija, hipovolēmija
Psihiskie traucējumi
Nav zināmi
Trauksme
Nervu sistēmas traucējumi
Reti
Galvassāpes
Nav zināmi
Viegls reibonis
Acu bojājumi
Nav zināmi
Ksantopsija, akūta miopija, akūta slēgta kakta glaukoma
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Nekrotizējošs vaskulīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Slikta dūša
Nav zināmi
Pankreatīts, diskomforta sajūta kuņģī
Aknu un/vai žultsceļu traucējumi
Nav zināmi
Hepatocelulāra dzelte, holestātiska dzelte
Ādas un zemādas audu bojājumi
Nav zināmi
Sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms,
fotosensibilizācijas reakcijas, ādas vaskulīts, toksiska epidermāla nekrolīze, daudzformu eritēma
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Nav zināmi
Vājums
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Nav zināmi
Intersticiālais nefrīts, nieru darbības traucējumi, glikozūrija
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Nav zināmi
Drudzis
Izmeklējumi
Nav zināmi
Paaugstināts triglicerīdu līmenis
Atsevišķu blakusparādību apraksts
Patoloģiska aknu darbība/aknu darbības traucējumi
Visbiežāk patoloģiska aknu darbība/aknu darbības traucējumi novēroti pēcreģistrācijas pētījumos japāņu pacientiem. Japāņu pacientiem ir lielāka iespēja rasties šīm blakusparādībām.
Sepse
PRoFESS pētījumā tika novērots paaugstināts sepses biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo. Novērotās parādības var būt sagadīšanās vai saistītas ar iepriekš nezināmu mehānismu (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Intersticiāla plaušu slimība
Intersticiālas plaušu slimības gadījumi ir novēroti pēcreģistrācijas pētījumos, saistībā ar īslaicīgu telmisartāna lietošanu. Tomēr cēloniska saistība nav atzīta.
Nemelanomas ādas vēzis
Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Ir ierobežoti dati par telmisartāna pārdozēšanu cilvēkiem. Hidrohlortiazīda eliminācijas hemodialīzes apjoms nav noskaidrots.
Simptomi
Nozīmīgie telmisartāna pārdozēšanas simptomi bija hipotensija un tahikardija. Ir ziņojumi arī par bradikardiju, reiboni, vemšanu, palielinātu kreatinīna līmeni serumā un akūtu nieru mazspēju.
Hidrohlortiazīda pārdozēšanas gadījumā pastiprināta diurēze var izraisīt elektrolītu daudzuma samazināšanos (hipokaliēmiju un hipohlorēmiju) un hipovolēmiju. Visbiežāk sastopamās pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir slikta dūša un miegainība. Hipokalēmija var izraisīt muskuļu spazmas un / vai pastiprināt aritmiju, kas ir saistīta ar sirds glikozīdu vai noteiktu antiaritmisku zāļu vienlaicīgu lietošanu.
Terapija
Telmisartānu nevar izvadīt ar hemodialīzi. Pacients rūpīgi jānovēro, jāveic simptomātiska un uzturoša terapija. Pasākumi ir atkarīgi no tā, pirms cik ilga laika preparāts ir ieņemts, kā arī no simptomu smaguma pakāpes. Ieteicams izraisīt vemšanu un/vai skalot kuņģi. Pārdozēšanas ārstēšanā var izmantot aktivēto ogli. Bieži jākontrolē elektrolītu līmenis un kreatinīna līmenis serumā. Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto guļus stāvoklī, nekavējoties jādod sāls un šķidruma tilpuma aizvietotāji.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējoši līdzekļi, angiotensīna II antagonisti un diurētiskie līdzekļi.
ATĶ kods: C09DA07
Tezeo HCT ir kombinēts angiotensīna II receptoru antagonista telmisartāna un tiazīdu diurētiskā līdzekļa hidrohlortiazīda preparāts. Šo vielu kombinācijai piemīt savstarpēji papildinoša antihipertensīva iedarbība, kas asinsspiedienu pazemina lielākā mērā nekā katrs komponents atsevišķi.
Tezeo HCT lietošana vienu reizi dienā nodrošina efektīvu un pakāpenisku asinsspiediena pazemināšanos visā terapeitiskās devas amplitūdā.
Darbības mehānisms
Telmisartāns ir perorāli lietojams, efektīvs un specifisks angiotensīna II receptoru 1 apakštipa (AT1) antagonists. Telmisartāns ar ļoti lielu afinitāti izspiež angiotensīnu II no tā saistīšanās vietas ar AT1 apakštipa receptoriem, kas nosaka zināmā angiotensīna II iedarbība. Telmisartānam nepiemīt nekāda agonista aktivitāte attiecībā pret AT1 receptoriem. Telmisartāns selektīvi saistās ar AT1 receptoriem. Saistība ir ilgstoša. Telmisartānam nepiemīt afinitāte pret citiem receptoriem, ieskaitot AT2 un citus mazāk tipiskus AT receptorus. Šo receptoru funkcionālā loma nav zināma, tāpat nav zināma to iespējamās pārmērīgas stimulācijas efekts ar angiotensīnu II, kura līmeni paaugstina telmisartāns.
Telmisartāns pazemina aldosterona līmeni plazmā. Telmisartāns neinhibē cilvēka plazmas renīnu un nebloķē jonu kanālus. Telmisartāns neinhibē angiotensīna konvertējošo enzīmu (kināzi II), kurš noārda arī bradikinīnu. Tādēļ nav sagaidāms, ka tas varētu potencēt ar bradikinīnu saistītās blakusparādības.
Lietojot 80 mg telmisartāna veseliem brīvprātīgajiem, gandrīz pilnīgi tiek inhibēts angiotensīna II izraisītais asinsspiediena paaugstinājums. Inhibējošais efekts saglabājas 24 stundas un ir vērojams līdz pat 48 stundām.
Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētiskais līdzeklis. Tiazīdu antihipertensīvās iedarbības mehānisms nav pilnībā zināms. Tiazīdi iedarbojas uz nieru kanāliņiem, ietekmējot elektrolītu reabsorbcijas mehānismu, tieši palielinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju aptuveni vienādā daudzumā. Hidrohlortiazīda diurētiskās iedarbības dēļ samazinās plazmas tilpums, palielinās renīna aktivitāte plazmā, palielinās aldosterona sekrēcija, kas savukārt palielina kālija un bikarbonātu izdalīšanos ar urīnu un samazina kālija koncentrāciju serumā. Jādomā, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokāde, ko nodrošina telmisartāna vienlaicīgā lietošana, novērš šī diurētiskā līdzekļa radīto kālija zudumu. Hidrohlortiazīda diurētiskā iedarbība sākas apmēram pēc 2 stundām, maksimumu sasniedzot pēc 4 stundām, un tā iedarbība ilgst apmēram 6-12 stundas.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Esenciālās hipertensijas ārstēšana
Pēc pirmās telmisartāna devas antihipertensīvā iedarbība pakāpeniski parādās 3 stundu laikā.
Maksimālais asinsspiedienu pazeminošais efekts parasti tiek sasniegts 4-8 nedēļas pēc ārstēšanās uzsākšanas, un tas saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Antihipertensīvais efekts saglabājas nemainīgs 24 stundas pēc devas ieņemšanas, ieskaitot pēdējās 4 stundas pirms nākamās devas, kas pierādīts ar ambulatoriem asinsspiediena mērījumiem. Tas ir apstiprināts, veicot mērījumus maksimālās iedarbības laikā un tieši pirms nākamās devas (ar placebo kontrolētajos klīniskajos pētījumos pēc 40 mg un 80 mg telmisartāna devas izejas un maksimuma punkta attiecība vienmēr pārsniedza 80 %).
Pacientiem ar hipertensiju telmisartāns samazina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu, neietekmējot pulsa frekvenci. Telmisartāna antihipertensīvā iedarbība ir salīdzināma ar citu grupu antihipertensīviem līdzekļiem (tas ir pierādīts klīniskajos pētījumos, salīdzinot telmisartānu ar amlodipīnu, atenololu, enalaprilu, hidrohlortiazīdu un lizinoprilu).
Papildus informācija 80 mg/25 mg stiprumam. Dubultmaskētā kontrolētā klīniskā pētījumā (n=687 pacientiem vērtēta efektivitāte) cilvēkiem bez atbildes reakcijas uz 80 mg/12,5 mg kombināciju sākotnējais 80 mg/25 mg kombinācijas asinsspiedienu pazeminošais efekts, salīdzinot ar turpmāku 80 mg/25 mg kombinācijas lietošanu, bija 2,7/1,6 mmHg (SAS/DAS) (pielāgoto vidējo pārmaiņu atšķirība, salīdzinot ar sākumstāvokli). Novērošanas pētījumā 80 mg/25 mg kombinācija vēl turpināja pazemināt asinsspiedienu (veidojot kopējo pazeminājumu par 11,5/9,9 mmHg (SAS/DAS)).
Apkopotā divu līdzīgu 8 nedēļu dubultmaskētu placebo kontrolētu klīnisko pētījumu salīdzinājumā ar valsartānu/hidrohlortiazīdu 160 mg/25 mg (n+2121 pacientiem vērtēta efektivitāte) analīzē konstatēta nozīmīgi lielāka asinsspiediena pazemināšanās par 2,2/1,2 mmHg (SAS/DAS) attiecīgi pielāgoto vidējo pārmaiņu no sākumstāvokļa atšķirība) par labu telmisartāna/ hidrohlortiazīda 80 mg/25 mg kombinācijai.
Pēkšņi pārtraucot ārstēšanu ar telmisartānu, asinsspiediens pakāpeniski vairāku dienu laikā atgriežas līmenī, kāds bija pirms ārstēšanas, un hipertensijas atsitiena efektu nenovēro.
Klīniskajos pētījumos, salīdzinot divus antihipertensīvās terapijas veidus, sausa klepus gadījumi daudz mazāk bija sastopami pacientiem, kuriem lietoja telmisartānu, nekā pacientiem, kuriem lietoja angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitorus.
Kardiovaskulārā profilakse
ONTARGET pētījumā (ONgoing Telmisartan Alone and in Combination with Rampril Global Endpoint Trial) tika salīdzināta telmisartāna, ramiprila un telmisartāna un ramiprila kombinācijas ietekme uz kardiovakulāro galarezultātu 25 620 pacientiem vecumā no 55 gadu vecuma, kuriem anamnēzē bija koronāro artēriju slimība, insults, TIL, perifēro artēriju slimība vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķa orgānu bojājumu (piemēram, retinopātiju, kreisā kambara hipertrofiju, makro- vai mikroalbuminūriju), kas ir kardiovaskulāro slimību riska populācija.
Pacientus nejaušināti iekļāva vienā no šādām trim ārstēšanas grupām: 80 mg telmisartāna (n = 8542), 10 mg ramiprila (n = 8576) vai 80 mg telmisartāna plus 10 mg ramiprila kombinācija (n = 8502), un apsekoja ar vidējo novērošanas ilgumu 4,5 gadi.
Mazinot kardiovaskulāru cēloņu izraisītas nāves, neletāla miokarda infarkta, neletāla insulta vai sastrēguma sirds mazspējas izraisītas stacionēšanas primāro salikto mērķa kritēriju, telmisartāns bija līdzvērtīgs ramiprilam. Primārā mērķa kritērija sastopamības biežums telmisartāna (16,7 %) un ramiprila (16,5 %) grupā bija līdzīgs. Salīdzinot ar ramiprila lietotājiem, pacientiem telmisartāna terapijas grupā riska attiecība bija 1,01 (97,5% TI 0,93–1,10, p (līdzvērtīguma) = 0,0019 pie robežvērtības 1,13). Visu cēloņu mirstības biežums bija attiecīgi 11,6% un 11,8% pacientiem, kas ārstēti ar telmisartānu vai ramiprilu.
Telmisartāna un ramiprila efektivitāte bija vienāda, vērtējot pēc iepriekš noteikta sekundārā mērķa kritērija – kardiovaskulāru cēloņu izraisītas nāves, neletāla miokarda infarkta un neletāla insulta [0,99 (97,5% TI 0,90–1,08, p (līdzvērtīguma) = 0,0004)], kas bija primārais primārais mērķa kritērijs atsauces pētījumā HOPE (The Heart Outcomes Prevention Evaluation Study), kurā ramiprila darbība tika salīdzināta ar placebo.
TRANSCEND pētījumā pacienti ar AKE-I nepanesību, bet pārējiem iekļaušanas kritērijiem tādiem pašiem kā ONTARGET pētījumā, tika nejaušināti iedalīti grupās, lai lietotu telmisartānu 80 mg (n=2954) vai placebo (n=2972) papildus standarta terapijai.
Vidējais novērošanas periods bija 4 gadi un 8 mēneši. Netika atklātas statistiski nozīmīgas primārā saliktā mērķa kritērija (kardiovaskulāru cēloņu izraisītas nāves, neletāla miokarda infarkta, neletāla insulta vai sastrēguma sirds mazspējas izraisītas stacionēšanas) sastopamības atšķirības (15,7% telmisartāna un 17,0 % placebo grupā ar riska attiecību 0,92 (95% TI 0,81–1,05, p = 0,22)). Netika iegūti pierādījumi par telmisartāna lietošanas ieguvumu, salīdzinot ar placebo, vērtējot pēc iepriekš noteikta sekundārā saliktā mērķa kritērija - kardiovaskulāru cēloņu izraisītas nāves, neletāla miokarda infarkta un neletāla insulta [0,87 (95% TI 0,76–1,00, p = 0,048)]. Netika iegūti pierādījumi par ieguvumu attiecībā uz kardiovaskulāro mirstību (riska attiecība 1,03, 95% TI 0,85–1,24).
Pacientiem, kuri lietoja telmisartānu, par klepu un angioedēmu ziņoja retāk nekā pacientiem, kuri lietoja ramiprilu, savukārt par hipotensiju biežāk ziņoja telmisartāna grupā.
Telmisartāna lietošanas kombinācija ar ramiprilu nerādīja papildu ieguvumu, salīdzinot ar ramiprila vai telmisartāna monoterapiju. Kardiovaskulāro cēloņu un visu cēloņu izraisītā mirstība kombinētās terapija grupā bija skaitliski lielākas. Bez tam kombinētās terapijas grupā tika novērots nozīmīgi lielāks hiperkaliēmijas, nieru mazspējas, hipotensijas un sinkopes biežums. Tādēļ šai pacientu grupā telmisartāna un ramiprila kombinācijas lietošana nav ieteicama.
PRoFESS („Prevention Regimen for Effectively avoiding Secondary Strokes”) pētījumā pacientiem 50 gadu vecumā un vecākiem, kuriem nesen bijis insults, tika novērots paaugstināts sepses sastopamības biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo, 0,70 % pret 0,49 % [RR 1.43 (95 % ticamības intervāls 1,00-2,06)]; letālas sepses biežums bija paaugstināts telmisartāna grupas pacientiem (0.33 %) pret placebo grupas pacientiem (0.16 %) [RR 2,07 % (95% ticamības intervāls 1,14-3,76)]. Novērotais paaugstinātais sepses biežums telmisartāna lietotājiem var būt sagadīšanās vai arī saistīts ar līdz šim nezināmu mehānismu.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgānu bojājumu. Sīkāku informāciju skatīt iepriekš punktā “Kardiovaskulārā profilakse”. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints - aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Epidemioloģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka ilgstoša ārstēšana ar hidrohlortiazīdu samazina kardiovaskulāro saslimšanu un mirstības iespējamību.
Fiksētās telmisartāna/hidrohlortiazīda devas kombinācijas ietekme uz mirstību un kardiovaskulārajām slimībām pašlaik nav zināma.
Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus telmisartāna/ hidrohlortiazīda kombinācijai visās pediatriskās populācijas apakšgrupās hipertensijas ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Vienlaicīga hidrohlortiazīda un telmisartāna lietošana veseliem cilvēkiem neietekmēja vienas vai otras vielas farmakokinētiskās īpašības.
Uzsūkšanās
Telmisartāns: Pēc perorālas lietošanas maksimālā telmisartāna koncentrācija tiek sasniegta 0,5-1,5 stundās. Telmisartāna 40 mg un 160 mg devu absolūtā bioloģiskā pieejamība ir attiecīgi 42% un 58%. Pārtika nedaudz samazina telmisartāna bioloģisko pieejamību, samazinot vielas koncentrācijas laukumu zem līknes (AUC) par apmēram 6% 40 mg zāļu devai un apmēram 19 % 160 mg devai. Trīs stundas pēc telmisartāna lietošanas plazmas koncentrācija bija līdzīga neatkarīgi no tā, vai zāles lietoja tukšā dūšā vai ar pārtiku. Nelielas AUC samazināšanās dēļ nav sagaidāma terapeitiskās iedarbības samazināšanās. Atkārtoti nozīmējot, nenovēro būtisku telmisartāna uzkrāšanos plazmā.
Hidrohlortiazīds: Pēc perorālas Tezeo HCT lietošanas maksimālā hidrohlortiazīda koncentrācija tiek sasniegta pēc 1,0-3,0 stundām. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda kumulatīvo nieru ekskrēciju, absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 60%.
Izkliede
Telmisartāns lielā mērā saistās ar plazmas olbaltumvielām (>99,5%), galvenokārt ar albumīnu un alfa-1 skābo glikoproteīnu. Telmisartāna šķietamais izkliedes tilpums ir apmēram 500 litri, kas norāda uz papildus saistīšanos audos.
Hidrohlortiazīda saistība ar plazmas olbaltumvielām ir 68% un šķietamais izkliedes tilpums ir 0,83-1,14 l/kg.
Biotransformācija
Telmisartāns tiek metabolizēts konjugācijas ceļā līdz farmakoloģiski neaktīvam acilglikuronīdam. Šis pamatsavienojuma glikuronīds ir vienīgais metabolīts, ko identificēja cilvēkiem. Pēc vienas ar 14C iezīmētas telmisartāna devas, veicot radioaktivitātes mērījumus plazmā, glikuronīdi ir apmēram 11%.
Telmisartāna metabolismā nav iesaistīts citohroma P450 izoenzīms. Kopējais plazmas klīrenss pēc perorālas telmisartāna lietošanas ir >1500 ml/min. Terminālais eliminācijas pusperiods ir >20 stundas.
Hidrohlortiazīds cilvēka organismā nemetabolizējas.
Eliminācija
Telmisartāns: Pēc intravenozas vai perorālas ar 14C iezīmēta telmisartāna lietošanas lielākā daļa (>97%) izdalās fēcēs žults ekskrēcijas ceļā. Urīnā izdalītais daudzums ir ļoti niecīgs. Kopējais plazmas klīrenss pēc perorālas telmisartāna lietošanas ir >1500 ml/min. Terminālais eliminācijas pusperiods
ir >20 stundas.
Hidrohlortiazīds gandrīz viss izdalās ar urīnu nemainītā veidā. Apmēram 60% perorālās devas eliminējas 48 stundu laikā. Renālais klīrenss ir apmēram 250-300 ml/min. Hidrohlortiazīda terminālais eliminācijas pusperiods ir 10-15 stundas.
Linearitāte/ nelinearitāte
Telmisartāns: perorāli lietojot 20 – 160 mg lielas devas, telmisartāna farmakokinētika nav lineāra proporcionāli lielākas plazmas koncentrācijas kāpuma dēļ (Cmax un AUC) attiecībā pret devas palielināšanos.
Hidrohlortiazīdam ir raksturīga lineāra farmakokinētika.
Gados vecāki pacienti
Telmisartāna farmakokinētika neatšķiras gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kas jaunāki par 65 gadiem.
Dzimums
Telmisartāna plazmas koncentrācija ir 2-3 reizes augstāka sievietēm nekā vīriešiem. Tomēr klīniskajos pētījumos pierādīts, ka tam nav būtiskas ietekmes uz asinsspiediena rādītājiem vai ortostatiskās hipotensijas sastopamības biežuma palielināšanos sievietēm. Devas pielāgošana nav nepieciešama. Ir vērojama arī tendence, ka sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā ir lielāka. Tomēr šim faktam nav klīniski svarīgas nozīmes.
Nieru darbības traucējumi
Nieru ekskrēcija telmisartāna klīrensu neietekmē. Balstoties uz nelielo pieredzi par pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30-60 ml/min, vidēji apmēram 50 ml/min), pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva īpaši nav jāpielāgo. Telmisartānu no asinīm nevar izdalīt ar hemodialīzi. Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību hidrohlortiazīda eliminācijas laiks ir saīsināts. Rutīnas pētījumos pacientiem ar vidējo (90 ml/min) kreatinīna klīrensu hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods palielinājās. Pacientiem ar vienīgo funkcionējošu nieri eliminācijas pusperiods ir apmēram 34 stundas.
Aknu darbības traucējumi
Farmakokinētiskie pētījumi ar pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pierādīja, ka absolūtā bioloģiskā pieejamība palielinās gandrīz līdz 100%. Eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nemainās.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Preklīniskos drošuma pētījumos telmisartāna un hidrohlortiazīda vienlaicīgas ievadīšanas rezultātā normotensīvām žurkām un suņiem devās, kas salīdzināmas ar klīniski terapeitiskām devām, netika iegūti papildu dati, kādi iegūti par katru sastāvdaļu atsevišķi. Toksikoloģisko pētījumu rezultātiem humānajā terapijā nav būtiska nozīme, ārstējot cilvēkus.
Preklīniskajos pētījumos iegūtie toksikoloģisko pētījumu rezultāti ar angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotensīna II receptoru antagonistiem liecina par samazinātiem sarkano asins šūnu parametriem (eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts), izmaiņām nieru hemodinamikā (palielināts atlieku slāpeklis asinīs un kreatinīns), palielinātu plazmas renīna aktivitāti, jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju un kuņģa gļotādas bojājumiem. Kuņģa bojājumus dzīvniekiem var novērst/uzlabot ar perorālām sāls pārtikas piedevām un tiem dzīvojot grupās. Suņiem tika novērota nieru kanāliņu dilatācija un atrofija. Uzskata, ka šie fakti ir saistīti ar telmisartāna farmakoloģisko aktivitāti.
Nav tiešu teratogēnas iedarbības pierādījumu, taču telmisartāna toksisku devu lietošanas laikā tika novērots efekts uz pēcnācēju postnatālo attīstību, piemēram, ķermeņa masas samazināšanās un novēlota acu atvēršanās.
Pētījumos in vitro netika pierādīta telmisartāna mutagenitāte un būtiska klastogēna aktivitāte, un netika pierādīta kancerogenitāte žurkām un pelēm. Pētījumi ar hidrohlortiazīdu parādīja apšaubāmus genotoksicitātes vai kancerogenitātes efektus atsevišķiem eksperimentāliem modeļiem. Tomēr plašā pieredze, lietojot hidrohlortiazīdu terapijā cilvēkiem, nepierādīja saistību starp tā lietošanu un neoplazmu biežuma pieaugumu.
Par iespējamo telmisartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas toksisko ietekmi uz augli skatīt 4.6. apakšpunktā.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Sorbīts (E420)
Nātrija hidroksīds
Povidons 25
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
OPA/Al/PVH/Al blisteri kartona kastītē. Iepakojuma lielums: 14, 28, 30, 56, 84, 90 vai 98 tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Zentiva, k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
13-0248
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2013. gada 6. novembris
Pārreģistrācijas datums: 2018. gada 31. oktobris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
11/2018
SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019
CZ/H/0444/002/IB/013
PAGE 1