Sermion

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

SERMION 5 mg apvalkotās tabletes

SERMION 10 mg apvalkotās tabletes

SERMION 30 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra 5 mg apvalkotā tablete satur 5 mg nicergolīna (Nicergolinum).

Katra 10 mg apvalkotā tablete satur 10 mg nicergolīna (Nicergolinum).

Katra 30 mg apvalkotā tablete satur 30 mg nicergolīna (Nicergolinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

SERMION indicēts vieglas vai vidēji smagas demences radītu kognitīvu un uzvedības traucējumu simptomātiskai ārstēšanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Terapiju vajadzētu uzsākt un turpināt tāda ārsta uzraudzībā, kurš ir specializējies demences diagnosticēšanā un ārstēšanā. Diagnoze jānosaka, par pamatu ņemot apstiprinātās vadlīnijas. Terapiju var uzsākt tikai tad, kad pacientam ir pieejams aprūpētājs, kurš nodrošinās regulāru zāļu lietošanu.

Deva, terapijas ilgums un lietošanas veids ir atkarīgi no slimības smaguma pakāpes.

Ieteicamā dienas deva ir 30 mg līdz 60 mg nicergolīna dalītās devās.

Tabletes jālieto pirms ēšanas. Sermion tablete jānorij vesela, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.

Pieaugušie un gados vecāki pacienti

Ņemot vērā farmakokinētikas un panesamības pētījumus, pieaugušajiem un gados vecākiem cilvēkiem nav nepieciešama devu pielāgošana.

Bērni

Sermion nav paredzēts lietošanai bērniem.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Aptuveni 80% nicergolīna metabolītu tiek izvadīts caur nierēm, tādēļ pacientiem ar nieru mazspēju (seruma kreatinīnu ≥ 2 mg %) ieteicams samazināt nicergolīna devu (skatīt 5.2. apakšpunktu Farmakokinētiskās īpašības). Terapijas efekts rodas pamazām, tādēļ nicergolīns jālieto ilgstoši. Periodiski, taču ne retāk kā ik pēc 6 mēnešiem ārstam jānovērtē, vai turpināt ārstēšanu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret nicergolīnu, citiem melnā rudzu grauda alkaloīdiem un/vai jebkuru no palīgvielām.

Nesens miokarda infarkts, akūta asiņošana, ortostatiska hipotensija vai smaga bradikardija. Vienlaicīga simpatomimētiķu (alfa vai bēta receptorus stimulējošo līdzekļu) lietošana.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pētījumos, kuros lietoja nicergolīnu vienā vai vairākās devās, novēroja, ka pacientiem gan ar normālu, gan paaugstinātu asinsspiedienu nicergolīns var pazemināt sistolisko asinsspiedienu un daudz mazākā mērā arī diastolisko spiedienu. Šī iedarbība var variēt, jo citos pētījumos izmaiņas sistoliskajā vai diastoliskajā asinsspiedienā netika novērotas.

Pacientiem, kuri saņem nicergolīnu, alfa un bēta simpatomimētiķi lietojami ar piesardzību (skatīt 4.5. apakšpunktu Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi).

Pacientiem ar hiperurikēmiju vai anamnēzē podagru un/vai terapiju ar jebkurām zālēm, kas var ietekmēt urīnskābes metabolismu un ekskrēciju, zāles būtu jālieto piesardzīgi (skatīt 4.8. apakšpunktu Nevēlamās blakusparādības).

Fibroze (piemēram, plaušu, sirds, sirds vārstuļu vai retroperitoneālā fibroze) bija saistīta ar dažiem melnā rudzu grauda alkaloīdiem ar agonista aktivitāti uz serotonīna 5HT 2β receptoriem.

Saistībā ar melnā rudzu grauda alkaloīdu un to derivātu lietošanu tika ziņots par ergotisma simptomiem (ieskaitot sliktu dūšu, vemšanu, caureju, sāpēm vēderā un perifēru vazokonstrikciju). Klīnicistiem un tiem, kuri zāles izraksta, pirms šo zāļu lietošanas jābūt informētiem par melnā rudzu grauda zāļu pārdozēšanas simptomiem.

Sermion 5 mg un 10 mg apvalkotās tabletes satur saharozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharozes-izomaltāzes nepietiekamību.

Sermion 5 mg apvalkotās tabletes satur krāsvielu- saulrieta dzelteno (E110), var izraisīt alerģiskas reakcijas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Jāievēro piesardzība, nicergolīnu lietojot vienlaicīgi ar:

antihipertensīvām zālēm. Nicergolīns var pastiprināt antihipertensīvo līdzekļu iedarbību. Nicergolīns var pastiprināt bēta blokatoru iedarbību uz sirdi;

alfa un bēta simpatomimētiķiem. Nicergolīns var pavājināt simpatomimētiķu vazokonstriktīvo iedarbību, jo tam piemīt alfa adrenoreceptorus bloķējoša iedarbība. (skatīt 4.4. apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā);

zālēm, kuras metabolizē CYP2D6 enzīms. Nicergolīns tiek metabolizēts ar CYP 2D6 enzīma palīdzību, tādēļ nevar izslēgt mijiedarbību ar zālēm, kurām ir tāds pats metabolisma ceļš;

antiagregantiem un antikoagulantiem (piemēram, acetilsalicilskābi). Pastiprinot antiagregantu un antikoagulantu hemostatisko iedarbību, var pagarināties asins teces laiks;

zālēm, kas ietekmē urīnskābes metabolismu (skat. 4.8. apakšpunktu). Nicergolīns var veicināt asimptomātisku urīnskābes līmeņa paaugstināšanos serumā.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nicergolīns neradīja reproduktīvo toksicitāti grūsnām žurkām un trušiem. Pētījumi sievietēm grūtniecības laikā nav veikti. Ņemot vērā apstiprinātās indikācijas, ir maz ticams, ka nicergolīns būs jānozīmē grūtniecei vai sievietei, kura baro ar krūti. Nicergolīna lietošana grūtniecības laikā pieļaujama, ja iespējamais ieguvums atsver potenciālo risku auglim.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai nicergolīns izdalās mātes pienā, tāpēc sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, nav ieteicams lietot nicergolīnu.

Fertilitāte

Pētījumā ar žurku tēviņiem nicergolīns neietekmēja fertilitāti. Taču žurku mātītēm, kuras saņēma 50 mg/kg/dienā (8 reizes lielāka deva nekā maksimālā ieteicamā deva cilvēkam, kas ir 60 mg/m² dienā), nicergolīns samazināja fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Nav zināmu pētījumu ar dzīvniekiem (pie supraterapeitiskām devām) rezultātu klīniskā nozīmība cilvēkiem.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Lai gan Sermion klīniskā iedarbība liecina par reakcijas un koncentrēšanās spēju uzlabošanos, tā iedarbība uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav pētīta. Jebkurā gadījumā jāievēro piesardzība, ņemot vērā pamata saslimšanu. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka reizēm var rasties reiboņi vai miegainība, īpaši ārstēšanās kursa sākumā (skatīt 4.8. apakšpunktā).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādību biežuma iedalījums ir sekojošs: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Nevēlamo blakusparādību tabula

Orgānu sistēmas klase

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināms*

Psihiskie traucējumiuztraukums, apjukums, bezmiegs

Nervu sistēmas traucējumi miegainība, reibonis, galvassāpeskarstuma sajūta^a

Asinsvadu sistēmas traucējumi hipotensija, piesarkums

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi diskomforta sajūta vēderācaureja, nelabums,

aizcietējums

Ādas un zemādas audu bojājumi niezeizsitumi^a

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietāfibroze^aIzmeklējumiurīnskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs

^aNevēlamo blakusparādību biežuma novērtējums ir balstīts uz integrētā drošuma kopsavilkumā (Integrated Summary of Safety — ISS) ietvertajiem pētījumiem (jebkāda cēloņa blakusparādības, kas saistītas ar ārstēšanu). Šī integrētā drošuma analīze satur datus no 8 (astoņiem) dubultmaskētiem, kontrolētiem pētījumiem pacientiem ar vieglu līdz vidēji izteiktu demenci. Šajos pētījumos nicergolīnu lietoja 1246 pacienti. Netika piemērots 3 ciparu likums, jo ISS nicergolīna datu kopas saucējs bija mazāks nekā 3000 pētāmās personas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamajām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamajām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Lietojot nicergolīnu lielās devās, ir iespējams īslaicīgs asinsspiediena pazeminājums. Parasti nav nepieciešama īpaša ārstēšana. Ja tas ir noticis, pacientam jāapguļas uz dažām minūtēm. Ārkārtas gadījumos pie smagiem cerebrovaskulāriem un kardiovaskulāriem notikumiem tiek rekomendēts lietot simpatomimētiskos līdzekļus, kontrolējot pacienta asinsspiedienu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: perifērs vazodilatators, melnā rudzu grauda alkoloīdi; ATĶ kods: C04AE02.

Nicergolīns ir ergolīna derivāts, kam, to ievadot parenterāli, piemīt alfa-1 adrenerģisko receptoru bloķējoša darbība. Pēc lietošanas per os produkts strauji un ekstensīvi metabolizējas, radot virkni metabolītu, kas dažādos līmeņos iedarbojas uz CNS.

Ievadot perorāli, nicergolīnam piemīt daudzveidīga neirofarmakoloģiskā darbība, proti, tas ne vien veicina glikozes iekļūšanu un izmantošanu galvas smadzeņu šūnās, pastiprina olbaltumvielu un nukleīnskābju biosintēzi, bet, cik zināms, iedarbojas arī uz dažādām neirotransmiteru sistēmām.

Nicergolīns novecojušiem dzīvniekiem uzlabo cerebrālās holīnerģiskās funkcijas. Ilgstoša nicergolīna ievadīšana vecām žurkām novērsa ar vecumu saistīto acetilholīna līmeņa pazemināšanos (smadzeņu garozā un corpus striatum) un tā atbrīvošanos (hippocampus) in vivo. Pēc ilglaicīgas perorālas nicergolīna ievadīšanas novērota arī holinacetiltransferāzes aktivitātes un muskarīnjutīgo receptoru skaita pieaugums. Turklāt kā in vitro, tā in vivo eksperimentos nicergolīns ievērojami paaugstināja acetilholīnesterāzes aktivitāti. Šajos eksperimentos iegūtie neiroķīmiskie efekti saistījās ar atbilstošām pārmaiņām dzīvnieku uzvedībā, piemēram, labirinta testā ar nicergolīnu ārstētie vecie dzīvnieki parādīja tādus pašus rezultātus kā par viņiem jaunākie dzīvnieki.

Bez tam Sermion samazināja dzīvniekiem dažādu aģentu (hipoksijas, EKT, skopolamīna) ierosināto kognitīvo deficītu. Mazas nicergolīna devas, ievadītas per os, veciem dzīvniekiem pastiprina dopamīna apriti, īpaši mezolimbiskajā apvidū, domājams, modulējot dopamīnerģiskos receptorus. Nicergolīns veciem dzīvniekiem uzlabo celulāros impulsu pārvades mehānismus. Novērots, ka gan atsevišķas perorālas devas, gan ilgstoša nicergolīna ievadīšana pastiprina bazālo un pret agonistiem jutīgo fosfoinozitīdu apriti. Nicergolīns pastiprina arī no kalcija atkarīgo proteīnkināzes C izoformu aktivitāti un translokāciju uz membrānas daļas Šie enzīmi piedalās šķīstošā APP (amiloīda prekursora proteīna) sekrēcijas mehānismā, kura rezultātā pieaug šķīstošā APP izdale un samazinās anomālā bēta amiloīda produkcija, kā tas pierādīts cilvēka neiroblastomas kultūrās.

Izraisot antioksidantu efektus un aktivējot detoksikācijas enzīmus, nicergolīns pasargā nervu šūnas no oksidatīvā stresa izraisītas bojāejas un apoptozes kā in vivo, tā in vitro eksperimentālos modeļos.

Nicergolīns aizkavē ar vecumu saistīto neironālās slāpekļa oksīda sintāzes (nNOS) mRNS ekspresijas mazināšanos, kas varētu būt viens no kognitīvās funkcijas uzlabojuma iemesliem.

Pētījumi ar cilvēkiem

Farmakodinamikas pētījumi, izmantojot datorizētu EEG metodiku, veikti ar gados jauniem un vecākiem brīvprātīgajiem, kā arī ar gados vecākiem pacientiem ar kognitīviem traucējumiem. Sermion bija EEG normalizējošs efekts gados vecākiem un jaunākiem pacientiem hipoksijas apstākļos: tas paaugstināja α un β aktivitāti, bet samazināja δ un θ aktivitāti. Pacientiem ar dažādas izcelsmes demenci (Alcheimera tipa senila demence un multiinfarktu demence) pēc ilgstošas Sermion lietošanas (no 2 līdz 6 mēnešiem) novērota pozitīva dinamika EEG, kas korelēja ar klīnisko simptomu uzlabošanos. Minētie novērojumi liecina, ka nicergolīns darbojas, modulējot plašu demences patofizioloģijā iesaistīto celulāro un molekulāro mehānismu spektru.

Dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos iesaistīts vairāk nekā 1500 pacientu ar demenci (Alcheimera tipa, vaskulāra un jaukta tipa), kuri saņēma vai nu 60 mg nicergolīna dienā, vai placebo. Pastāvīgas nicergolīna terapijas laikā novērota pakāpeniska ar demenci saistīto kognitīvo un uzvedības traucējumu mazināšanās. Pozitīvās pārmaiņas bija konstatējamas pēc 2 mēnešu ilgas ārstēšanās un stabili saglabājās vienu gadu, turpinot ārstēšanos.

Pierādīts, ka nicergolīns uzlabo galvas smadzeņu metaboliski hemodinamisko stāvokli. Nicergolīnam piemīt arī trombocītu agregāciju kavējoša darbība, tam ir labvēlīga hemoreoloģiska ietekme.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Nicergolīns, lietots iekšķīgi, ātri un gandrīz pilnībā absorbējas. Ievadot mazas devas (4−5 mg) radioaktīvi iezīmēta nicergolīna veseliem brīvprātīgajiem, maksimālā radioaktivitāte serumā parādās 1,5 stundas pēc lietošanas. Tomēr ar C¹⁴ iezīmēta nicergolīna terapeitiskas perorālas devas (30 mg) maksimālo radioaktivitāti serumā uzrādīja pēc 3 stundām.

Žurkām 1 stundu pēc tam, kad per os ievadīts ar ¹⁴C iezīmēts nicergolīns (5 mg/kg), galvas smadzenēs bija konstatējams nicergolīns un tā galvenais metabolīts (1-metil-10-metoksihidrolizergols (MMDL)) 50% kopējās radioaktivitātes).

Pēc nicergolīna terapeitisku devu (15 mg) lietošanas veseliem brīvprātīgiem divu galveno nicergolīna metabolītu (metoksidihidrolisergols (MDL) un 1-metil-10-metoksihidrolisergols) seruma radioaktivitātes zemlīknes laukums (AUC) bija attiecīgi 81% un 6% no kopējās radioaktivitātes. MDL maksimālā koncentrācija plazmā tika sasniegta aptuveni 3 – 5 h pēc vienas 30 mg tabletes lietošanas. MMDL maksimālā koncentrācija plazmā tika sasniegta aptuveni 0,5 – 1 h pēc vienas 30 mg tabletes lietošanas.

Per os lietota nicergolīna absolūtā biopieejamība ir ap 5%, jo tam ir augsts hepatiskais klīrenss un pirmā loka metabolisms.

Pēc vienas 30 mg – 60 mg perorāli lietotas devas veseliem brīvprātīgajiem nicergolīna farmakokinētika bija lineāra, ko apstiprināja tā galvenā metabolīta – MDL – mērījumu rezultāti.

Lietojot nicergolīnu perorāli vienā 30 mg devā, ar ēdienu saistīta iedarbība uz MDL un MMDL farmakokinētiku netika novērota.

Izkliede

Nicergolīna izplatīšanās audos ir ātra un ekstensīva, kā to rāda īsā seruma radioaktivitātes izplatības fāze. Nicergolīna izkliedes tilpums centrālajā rajonā (noteikts aptuveni, dalot devu ar nicergolīna koncentrāciju plazmā pirmajā PK noteikšanas reizē pēc intravenozas 2 mg devas ievades) ir diezgan liels (224 l), kas, iespējams, atspoguļo tā metabolismu asinīs un izplatību asins šūnās un/vai audos.

Nicergolīns intensīvi saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām, pie tam ar lielāku afinitāti saistoties ar α skābo glikoproteīnu nekā ar seruma albumīnu. Nicergolīna koncentrāciju palielinot no 1 µg/mL līdz 500 µg/ mL, saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām procentuāli ir relatīvi konstanta. Abiem nicergolīna metabolītiem MDL un MMDL ir zema saistīšanās spēja; 50-200 ng/mL koncentrācijas diapazonā tā ir attiecīgi 14,7% un 34,7%.

Biotransformācija un eliminācija

120 stundu laikā pēc devas ievadīšanas vidēji 82% no kopējās radioaktīvi marķētā nicergolīna devas tika izdalīta caur nierēm un 10% ar fēcēm. Nicergolīna farmakokinētika pēc datiem, kas iegūti pētījumos ar veseliem brīvprātīgiem, kuri lietoja 30−60mg lielas perorālas devas, ir lineāra. Liela daļa nicergolīna tiek metabolizēta pirms izvadīšanas no organisma. Tā galvenais metabolisma ceļš ir estera saites hidrolizēšana ar MMDL veidošanos, no kura savukārt demetilācijas ceļā veidojas MDL. Demetilācijas procesu katalizē izoenzīms CYP2D6. Tādēļ nicergolīna un tā metabolītu farmakokinētika ir traucēta cilvēkiem ar iedzimtu CYP2D6 deficītu. Izveidojušies aktīvie metabolīti (MMDL un MDL) tiek konjugēti ar glikuronskābi. Pēc perorāli lietotas 15 mg devas, cilvēkam galvenokārt veidojas MDL, kurš veido 51% no kopējās devas urīnā un 76% no urīnā konstatējamās radioaktivitātes. MDL terminālā eliminācijas pusperioda galvenā vērtība variē aptuveni 11 – 20 h robežās.

Īpašas populācijas

Nieru darbības traucējumu iedarbība uz nicergolīna farmakokinētiku tika izvērtēta pacientiem ar viegli izteiktiem (Clcr 60-80 ml/min), mēreni izteiktiem (Clcr 30-50 ml/min) un smagiem (Clcr 10-14 ml/min) nieru darbības traucējumiem. 120 minūtes pēc 30 mg perorālas nicergolīna lietošanas pacientiem ar viegli izteiktiem (n=5), mēreni izteiktiem (n=5) un smagiem (n=4) nieru darbības traucējumiem tika novērotas būtiskas atšķirības ar urīnu ekskretētajā MDL daudzumā (attiecīgi 38,1%, 42,6% un 25,7% no devas). Attiecībā uz MMDL, šīs vērtības bija atbilstoši 1,7%, 0,6% un 0,2%. Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju ir ievērojami samazināta MDL ekskrēcija urīnā, salīdzinot ar pārējām 2 grupām. Turklāt pacientiem ar viegli izteiktiem, vidēji izteiktiem un smagiem nieru darbības traucējumiem novēroja vidējo MDL ekskrēcijas samazināšanos urīnā (0 līdz 72 stundas) par attiecīgi 32%, 32% un 59%, salīdzinot ar cilvēkiem ar normālu nieru funkciju no cita pētījuma, kuri saņēma 30 mg tabletes.

Nicergolīna farmakokinētika nav pētīta pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Nicergolīna farmakokinētika nav pētīta bērniem.

Vecuma (geriatriskā) ietekme uz nicergolīna farmakokinētiku nav pilnībā izpētīta.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumi par kancerogenitāti nav veikti. Pamatojoties uz drošuma farmakoloģiskajiem pētījumiem, atkārtotas devas toksicitātes, genotoksicitātes un embrionālās/augļa, perinatālās un postnatālās attīstības pētījumiem, neklīniskie dati neatklāj bīstamību cilvēkam. Pēc toksicitātes testu datiem, perorāli lietotam nicergolīnam ir liels terapeitiskās darbības platums. Atsevišķa letāla perorālā deva žurkām pārsniedz 2800 mg/kg, bet pelēm – 860 mg/kg. Subakūtas un hroniskas toksicitātes pētījumos novērots, ka multiplas perorālas nicergolīna devas nerada mērķorgānos smagus audu bojājumus. Devas, kas bija vismaz 10 reizes lielākas par klīniskus efektus izraisošām devām, radīja vieglus un pārejošus toksiskus simptomus. Nicergolīns izraisa daudz mazāk perifērisku blakusparādību nekā tīri holinomimētiski produkti. Kā rāda pētījumi, kuros pelēm, žurkām un suņiem ievadītas attiecīgi 100 mg/kg, 790 mg/kg un 1500 mg/kg lielas nicergolīna devas, tam nav būtiskas ietekmes uz kardiovaskulāro un nieru funkciju.

Pēc pētījumu datiem tas neietekmē embrionālo attīstību vai postnatālo augšanu. Antigenitātes un mutagenitātes pētījumos nav novērota nekāda nelabvēlīga iedarbība.

Fertilitātes pētījumā nicergolīns devās līdz 50 mg/kg/dienā (8 reizes lielāka deva, nekā ieteicamā maksimālā deva cilvēkiem, kas ir 60 mg/m² dienā) neietekmēja tēviņu fertilitāti. Žurku mātītēm, kurām tika ievadīti 50 mg/kg/dienā, ievērojami samazinājās grūtniecības biežums un, 13. gestācijas dienā veiktajā ķeizargrieziena operācijā, tika konstatēts ievērojami zemāks corpora lutea skaits un apaugļotu olšūnu, un embriju skaits. Taču uz ārstēto mātīšu pēcnācējiem, kuri tika iznēsāti pētījuma laikā, netika novērota nekāda ietekme.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

5 un 10 mg apvalkotās tabletes: mikrokristāliska celuloze, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, nātrija karboksimetilceluloze, magnija stearāts, akācijas sveķi, tetraklīnas sveķi, kolofonijs, talks, magnija karbonāts, titāna dioksīds (E171), karnauba vasks, saharoze, saulrieta dzeltenais (E110) (tikai Sermion 5 mg apvalkotās tabletes).

30 mg apvalkotās tabletes: kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts, nātrija karboksimetilceluloze, Opadry dzeltenais OY-S-22915 (hidroksipropilmetilceluloze, titāna dioksīds (E171), polietilēna glikols 6000, dzeltenais dzelzs oksīds (E172)), silikons.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 ^ºC.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

5 mg un 10 mg apvalkotās tabletes:

Tabletes iepakotas caurspīdīgos PVH/PVDH alumīnija blisteros. Sermion 5 mg iepakotas pa 30 apvalkotām tabletēm, Sermion 10 mg iepakotas pa 30 un 50 apvalkotām tabletēm.

30 mg apvalkotās tabletes:

Tabletes iepakotas PVH/PVDH alumīnija vai PVDH blisteros pa 30; 60; 100 vai 120 apvalkotajām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Italia S.r.l.

Via Isonzo, 71

04100 Latina

Itālija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Sermion 5 mg apvalkotās tabletes: 99-0124

Sermion 10 mg apvalkotās tabletes: 99-0125

Sermion 30 mg apvalkotās tabletes: 99-0846

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums

Sermion 5 mg apvalkotās tabletes: 1999. gada 17. februāris

Sermion 10 mg apvalkotās tabletes: 1999. gada 17. februāris

Sermion 30 mg apvalkotās tabletes: 1999. gada 24. novembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums

Sermion 5 mg apvalkotās tabletes: 2009. gada 28. maijs

Sermion 10 mg apvalkotās tabletes: 2009. gada 28. maijs

Sermion 30 mg apvalkotās tabletes: 2009. gada 27. novembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2017

SASKAŅOTS ZVA 19-10-2017

PAGE \* MERGEFORMAT 1