Serevent

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Serevent™ 25 mikrogrami aerosols inhalācijām, zem spiediena, suspensija

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Inhalators katrā lietošanas reizē caur iemutni izdala 25 mikrogramus (µg) salmeterola (Salmeterolum) kā salmeterola ksinafoātu. Papildus salmeterola ksinafoātam inhalatorā ietilpst arī hlorfluorogļūdeņražus (CFC) nesaturoša nesējgāze norflurāns (HFA 134a).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

ZĀĻU FORMA

Aerosols inhalācijām, zem spiediena, suspensija.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

Terapeitiskās indikācijas

Serevent ir ilgstošas darbības β2 agonists, ko paredzēts lietot tikai kā papildterapijas līdzekli astmas ārstēšanai kopā ar kortikosteroīdiem. Serevent var nodrošināt papildus simptomātisku ārstēšanu, ja to lieto kopā ar optimālu kortikosteroīdu bāzes terapiju (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.1). Pacientus jābrīdina nepārtraukt terapiju un nesamazināt zāļu devas bez ārsta norādījuma pat tad, ja pašsajūta uzlabojas, lietojot Serevent.

Pieaugušajiem

Salmeterols nodrošina ilgstošu (12 stundas) bronhodilatāciju pārejošas elpceļu obstrukcijas gadījumā, ko izraisījusi astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) un hronisks bronhīts. Tas piemērots ilgstošai, regulārai terapijai divas reizes dienā, lai kontrolētu simptomus, taču aizkavētā darbības sākuma dēļ (10 – 20 minūtes) to nedrīkst izmantot akūtu astmatisku simptomu kupēšanai. Šim nolūkam lietojami ātrākas darbības (5 minūšu laikā) inhalējamie bronhodilatatori (piemēram, salbutamols).

Serevent indicēts gadījumos, kad nepieciešama pastāvīga bronhu paplašināšana, kā arī atgriezeniskas obstruktīvas elpceļu slimības izraisītu nakts simptomu un/vai fluktuāciju dienas laikā profilaksei (piemēram, pirms fiziskas slodzes vai neizbēgamas saskares ar alergēnu).

Bērniem:

Regulāra atgriezeniskas elpceļu obstrukcijas terapija astmas gadījumā, tai skaitā fiziskas slodzes izraisītu bronhu spazmu ilgstoša profilakse.

Devas un lietošanas veids

Serevent lieto tikai inhalācijām.

Paredzēts, ka katra parakstītā deva satur vismaz divas inhalācijas.

Ārstējot astmas, HOPS un hroniska bronhīta izraisītu atgriezenisku elpceļu obstrukciju, pilnvērtīgas ārstnieciskās iedarbības sasniegšanai ieteicama regulāra salmeterola lietošana. Astmas slimniekiem efektīvu bronhodilatāciju (MIT uzlabošanos par > 15%) novēro 10 – 20 minūšu laikā.

Terapijas pilnīga efektivitāte izpaužas pēc pirmo pāris devu lietošanas. Salmeterola bronhus paplašinošā iedarbība parasti ilgst 12 stundas. Tas ir īpaši noderīgi astmas, HOPS un hroniska bronhīta nakts simptomu novēršanai, kā arī fiziskas slodzes izraisītas astmas ārstēšanai.

Pacientam jānorāda, ka simptomu kupēšanai nedrīkst lietot papildus devas, bet jālieto īslaicīgas darbības inhalējams β2 agonists.

Pacientiem, kam ir grūtības lietot dozēto Serevent inhalatoru, iesaka lietot krājtelpu.

Tā kā pārmērīga šīs grupas zāļu deva var izraisīt blakusparādības, devu vai lietošanas biežumu drīkst palielināt tikai pēc ārsta norādījuma.

Tiklīdz ir panākta laba astmas kontrole, ārstēšana ir jāpārskata un jāapsver, vai pacientam nevajadzētu pāriet tikai uz inhalējamo kortikosteroīdu lietošanu.

Pieaugušie:

Astmas, HOPS un hroniska bronhīta ārstēšana

Divas inhalācijas (2 x 25 µg salmeterola) divreiz dienā.

Astmas pacientiem ar smagāku elpceļu obstrukciju efektīvas var būt līdz 4 inhalācijām (4 x 25 µg salmeterola) divreiz dienā.

Bērni no 4 gadu vecuma:

Divas inhalācijas (2 x 25 µg salmeterola) divreiz dienā.

Bērni, kas jaunāki par 4 gadiem:

Pašlaik nav pietiekami daudz klīnisku datu, lai ieteiktu salmeterola lietošanu bērniem līdz 4 gadu vecumam.

Īpašas pacientu grupas:

Nav nekādas nepieciešamības pielāgot devu gados veciem pacientiem un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Kontrindikācijas

Serevent ir kontrindicēts pacientiem ar palielinātu jutību pret salmeterola ksinafoātu vai palīgvielu (skatīt apakšpunktu 6.1).

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Salmeterols astmas ārstēšanā neaizstāj perorālos vai inhalējamos kortikosteroīdus, bet gan papildina to lietošanu. Astmas pacienti jābrīdina, ka nedrīkst pārtraukt kortikosteroīdu lietošanu vai samazināt devu bez ārsta ieteikuma, neskatoties uz to, ka viņi jūtas labāk, lietojot salmeterolu.

Īslaicīgas darbības bronhodilatatoru pastiprināta izmantošana simptomu atvieglošanai liecina par astmas kontroles pavājināšanos.

Kaut gan Serevent var pievienot kā papildterapiju gadījumos, kad inhalējamie kortikosteroīdi nenodrošina pietiekamu astmas simptomu kontroli, nedrīkst uzsākt Serevent lietošanu pacientiem akūta smaga astmas paasinājuma, kā arī astmas būtiskas vai pēkšņas pasliktināšanās laikā.

Serevent lietošanas laikā var rasties smagas ar astmu saistītas blakusparādības un astmas paasinājumi. Pacientiem jāiesaka nepārtraukt ārstēšanu, bet lūgt padomu ārstam, ja pēc Serevent lietošanas uzsākšanas netiek panākta astmas simptomu kontrole vai simptomi pastiprinās.

Pēkšņa un progresējoša astmas pastiprināšanās potenciāli ir dzīvībai bīstama, un šādiem pacientiem jāveic steidzama medicīniskā pārbaude. Jāapsver kortikosteroīdu devas palielināšana. Šādos gadījumos var būt ieteicams katru dienu veikt maksimālās izelpas plūsmas kontroli. Astmas uzturošajā terapijā salmeterolu jālieto tikai kombinācijā ar inhalējamiem vai perorāliem kortikosteroīdiem. Ilgstošas darbības bronhodilatatoru nedrīkst lietot kā vienīgo vai galveno līdzekli astmas uzturošajā terapijā (skatīt apakšpunktu 4.1).

Kad panākta astmas simptomu kontrole, ir jāapsver pakāpeniskas Serevent devas samazināšanas iespēja. Devas samazināšanas laikā ir svarīgi pacientus regulāri pārbaudīt. Ir jālieto zemākā efektīvā Serevent deva.

Tāpat kā citas inhalāciju terapijas gadījumā var rasties paradoksālas bronhu spazmas, kas izraisa tūlītēju sēkšanas pastiprināšanos un maksimālā izelpas plūsmas ātruma (peak expiratory flow rate; PEFR) samazināšanos pēc zāļu devas lietošanas. Šis traucējums nekavējoties jāārstē ar ātras darbības inhalējamu bronhodilatatoru. Serevent lietošana nekavējoties jāpārtrauc, jānovērtē pacienta stāvoklis un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt apakšpunktu 4.8).

Ziņots par beta-2 agonistu terapijas farmakoloģiskām blakusparādībām, piemēram, trīci, galvassāpēm un sirdsklauvēm, bet tās parasti bija pārejošas un mazinājās, turpinot terapiju (skatīt apakšpunktu 4.8).

Ir novērots, ka visi simpatomimētiskie līdzekļi atsevišķos gadījumos var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, piemēram, var paaugstināties sistoliskais asinsspiediens un paātrināties sirds ritms, īpaši, ja tiek pārsniegtas terapeitiskās devas. Šī iemesla dēļ Serevent vajadzētu lietot piesardzīgi pacientiem, kam jau ir sirds un asinsvadu slimības.

Salmeterolu piesardzīgi jāordinē pacientiem ar tireotoksikozi.

Ir bijuši ļoti reti ziņojumi par glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs (skatīt apakšpunktu 4.8). Tas jāņem vērā, nozīmējot Serevent pacientiem ar cukura diabētu anamnēzē.

Ārstēšana ar β2 agonistu var izraisīt potenciāli nopietnu hipokaliēmiju. Īpaša piesardzība jāievēro akūtas smagas astmas gadījumā, jo šo ietekmi var pastiprināt hipoksija un vienlaikus veiktā ārstēšana ar ksantīna atvasinājumiem, steroīdiem un diurētiskiem līdzekļiem. Šādās situācijās jākontrolē kālija līmenis serumā.

Plašā klīniskā pētījumā (Salmeterol Multi-Center Asthma Research Trial, SMART) iegūtie dati liecināja, ka afroamerikāņu izcelsmes pacientiem, lietojot salmeterolu, pieauga ar elpošanas sistēmu saistītu dzīvību apdraudošu notikumu vai nāves risks, salīdzinot ar placebo (skatīt apakšpunktu 5.1). Nav zināms, vai to izraisīja farmakoģenētiski vai citi iemesli. Pacientiem ar melno afrikāņu vai afrokarībiešu izcelsmi ir jāiesaka turpināt ārstēšanu, bet lūgt padomu ārstam, ja, lietojot Serevent, netiek panākta astmas simptomu kontrole vai simptomi pasliktinās.

Lietošana vienlaikus ar sistēmiski lietotu ketokonazolu nozīmīgi palielina salmeterola sistēmisko iedarbību. Tas var izraisīt sistēmiskās ietekmes (piemēram, QTc intervāla pagarināšanās un sirdsklauvju) sastopamības palielināšanos. Tādēļ jāizvairās no lietošanas vienlaikus ar ketokonazolu vai citiem spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, izņemot gadījumus, kad ieguvums attaisno iespējami palielināto sistēmisko salmeterola terapijas blakusparādību risku (skatīt apakšpunktu 4.5).

Pacientiem jāsniedz norādījumi par pareizu inhalatora lietošanu un jāpārbauda, kā pacients to lieto, lai nodrošinātu inhalēto zāļu optimālu nokļūšanu plaušās.

Sistēmiska uzsūkšanās notiek galvenokārt caur plaušām. Ja dozēts inhalators tiek lietots vienlaikus ar krājtelpu, var mainīties zāļu nokļūšana plaušās. Jāņem vērā, ka tas var izraisīt sistēmisko blakusparādību riska palielināšanos un tādēļ var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Beta adrenoblokatori var vājināt salmeterola iedarbību vai darboties tai pretēji. Jāizvairās gan no neselektīvo, gan selektīvo beta blokatoru lietošanas, izņemot gadījumus, kad to lietošana ir absolūti indicēta.

Ārstēšana ar β2 agonistu var izraisīt potenciāli nopietnu hipokaliēmiju. Īpaša piesardzība jāievēro akūtas smagas astmas gadījumā, jo šo ietekmi var pastiprināt vienlaikus veiktā ārstēšana ar ksantīna atvasinājumiem, steroīdiem un diurētiskiem līdzekļiem.

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori

Lietojot vienlaikus ketokonazolu (400 mg iekšķīgi vienreiz dienā) un salmeterolu (50 µg inhalāciju veidā divreiz dienā) 15 veseliem cilvēkiem 7 dienas, nozīmīgi palielinājās salmeterola koncentrācija plazmā (Cmax palielinājās 1,4 reizes, un AUC palielinājās 15 reizes). Tas var izraisīt citu salmeterola terapijas sistēmisko blakusparādību (piemēram, QTc intervāla pagarināšanās un sirdsklauvju) sastopamības palielināšanos, salīdzinot ar salmeterola vai ketokonazola atsevišķu lietošanu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nav konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu, glikozes līmeni un kālija līmeni asinīs. Lietojot vienlaikus ar ketokonazolu, salmeterola eliminācijas pusperiods un salmeterola uzkrāšanās atkārtotas lietošanas gadījumā nepalielinājās.

Jāizvairās no vienlaikus ketokonazola lietošanas, izņemot gadījumus, kad ieguvums attaisno iespējami palielināto sistēmisko salmeterola terapijas blakusparādību risku. Ir sagaidāms līdzīgs mijiedarbības risks arī ar citiem spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, itrakonazolu, telitromicīnu, ritonaviru).

Vidēji spēcīgi CYP 3A4 inhibitori

Lietojot vienlaikus eritromicīnu (500 mg iekšķīgi trīs reizes dienā) un salmeterolu (50 µg inhalāciju veidā divreiz dienā) 15 veseliem cilvēkiem 6 dienas, nedaudz, bet statistiski nenozīmīgi palielinājās salmeterola koncentrācija (1,4 reizes Cmax un 1,2 reizes AUC). Lietošana vienlaikus ar eritromicīnu nebija saistīta ar nopietnām blakusparādībām.

Grūtniecība un zīdīšana

Vidējs klīnisko datu apjoms (300-1000 līdz iznākumam novērotu grūtniecības gadījumu) neliecina par salmeterola malformatīvu vai toksisku iedarbību uz augli vai jaundzimušo.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi, vērtējot reproduktīvo toksicitāti, izņemot pierādījumus par nelabvēlīgu ietekmi uz augli, lietojot ļoti lielas devas (skatīt apakšpunktu 5.3).

Piesardzības nolūkā ieteicams izvairīties no Serevent lietošanas grūtniecības laikā.

Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati dzīvniekiem apstiprina salmeterola izdalīšanos mātes pienā. Nevar izslēgt risku ar krūti barotam bērnam.

Ir jāizlemj vai nu pārtraukt zīdīšanu, vai pārtraukt Serevent terapiju/uz laiku atturēties no tās, ņemot vērā ieguvumu, ko barošana ar krūti sniedz bērnam, un terapijas ieguvumu sievietei.

HFA-134a pētījumos nav konstatēta ietekme uz reproduktīvajām spējām un piena sekrēciju pieaugušiem dzīvniekiem un divām nākamām žurku paaudzēm, kā arī uz žurku un trušu augļu attīstību.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blakusparādības

Tālāk blakusparādības uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmu grupai un sastopamības biežumam. Biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000) un ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus gadījumus. Informācija par bieži un retāk sastopamām reakcijām parasti iegūta no klīnisko pētījumu datiem. Sastopamība, lietojot placebo, netika

ņemta vērā. Informācija par ļoti reti sastopamām reakcijām parasti iegūta no pēcreģistrācijas periodā saņemtiem spontāniem ziņojumiem.

Tālāk norādītais sastopamības biežums noteikts, lietojot standarta devu 50 µg divreiz dienā. Kad piemērojams, ņemts vērā arī sastopamības biežums, lietojot lielāku devu 100 µg divreiz dienā.

Orgānu sistēmu grupa

Blakusparādības

Biežums

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstinātas jutības reakcijas ar šādām izpausmēm:

izsitumi (nieze un apsārtums)

Retāk

anafilaktiskas reakcijas, to vidū tūska un angioneirotiska tūska, bronhu spazmas un anafilaktisks šoks

Ļoti reti

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipokaliēmija

Reti

Hiperglikēmija

Ļoti reti

Psihiskie traucējumi

Nervozitāte

Retāk

Bezmiegs

Reti

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes (skatīt apakšpunktu 4.4)

Bieži

Trīce (skatīt apakšpunktu 4.4)

Bieži

Reibonis

Reti

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves (skatīt apakšpunktu 4.4)

Bieži

Tahikardija

Retāk

Sirds aritmija (tai skaitā priekškambaru mirdzēšana, supraventrikulāra tahikardija un ekstrasistoles)

Ļoti reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Mutes dobuma un rīkles kairinājums

Ļoti reti

Paradoksālas bronhu spazmas (skatīt apakšpunktu 4.4)

Ļoti reti

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša

Ļoti reti

Skeleta muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu krampji

Bieži

Artralģija

Ļoti reti

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nespecifiskas sāpes krūtīs

Ļoti reti

Ziņots par beta-2 agonistu terapijas farmakoloģiskām blakusparādībām, piemēram, trīci, galvassāpēm un sirdsklauvēm, bet tās parasti bija pārejošas un mazinājās, turpinot terapiju. Trīce un tahikardija rodas biežāk, ja preparātu lieto lielākā devā nekā 50 μg divreiz dienā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&amp;sa=613&amp;top=3" \hwww.zva.gov.lv

Pārdozēšana

Salmeterola pārdozēšanas pazīmes ir tipiskie pārmērīgas beta2-adrenerģiskās stimulācijas simptomi, tai skaitā reibonis, sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanās, trīce, galvassāpes un tahikardija. Var rasties arī hipokaliēmija un tādēļ jākontrolē kālija līmenis serumā. Jāapsver kāliju aizvietojošas terapijas nepieciešamība.

Ja notikusi pārdozēšana, pēc vajadzības jāveic atbilstoša atbalsta terapija un pacienta novērošana. Tālāk jārīkojas saskaņā ar klīniskām indikācijām vai nacionālā toksikoloģijas centra vadlīnijām, ja tādas pieejamas.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvi beta adrenoreceptoru agonisti, ATĶ kods R03AC12

Farmakodinamiskās īpašības

Darbības mehānisms:

Salmeterols ir selektīvs ilgstošas darbības (12 stundas) β2 adrenoreceptoru agonists ar garu sānu ķēdi, kas saistās pie receptora ārējās saistīšanās vietas.

Šīs salmeterola farmakoloģiskās īpašības nodrošina efektīvāku aizsardzību pret histamīna inducēto bronhu sašaurināšanos, kā arī ilgāku bronhodilatāciju (ilgst vismaz 12 stundas) nekā standarta īslaicīgas darbības β2 agonistu ieteicamās devas. In vitro testos konstatēts, ka salmeterols ir spēcīgs ilgstošas darbības tuklo šūnu mediatoru, piemēram, histamīna, leikotriēnu un prostaglandīna D2, atbrīvošanās inhibitors no cilvēka plaušām.

Cilvēkam salmeterols inhibē agrīno un vēlīno atbildes reakcijas fāzi pret ieelpotiem alergēniem, vēlīnās fāzes kavēšana saglabājas 30 stundas pēc vienas devas ievadīšanas, kad bronhus paplašinošā iedarbība vairs nav jūtama. Viena salmeterola deva mazina bronhiālo hiperreaktivitāti. Šīs īpašības rāda, ka Serevent bez bronhus paplašinošās darbības piemīt papildus aktivitāte, taču pilnīga tās klīniskā nozīme vēl nav skaidra.

Darbības mehānisms atšķiras no glikokortikoīdu pretiekaisuma darbības, kuru lietošanu Serevent ordinēšanas gadījumā nedrīkst pārtraukt vai samazināt to devu.

Serevent pētīts ar HOPS saistītu stāvokļu ārstēšanā, un novērots, ka tas mazina simptomus un uzlabo plaušu funkciju, kā arī dzīves kvalitāti. Salmeterols kā β2 agonists darbojas uz slimības atgriezenisko komponenti. In vitro salmeterols palielinājis bronhu epitēlija šūnu bārkstiņu kustību frekvenci un samazinājis pseidomonu toksīna acidotoksisko ietekmi uz bronhu epitēliju pacientiem ar cistisko fibrozi.

Astma

Salmeterola daudzcentru astmas pētījums (SMART)

SMART bija 28 nedēļas ilgs daudzcentru randomizēts dubultakls placebo kontrolēts paralēlo grupu pētījums ASV, kur pēc nejaušības principa atlasītiem 13 176 pacientiem papildus parastajai astmas terapijai tika pievienots salmeterols (50 µg divas reizes dienā) un 13 179 pacientiem – placebo. Pētījumā iesaistīja pacientus ar astmu sākot no 12 gadu vecuma, kuri tobrīd astmas ārstēšanai lietoja medikamentus (bet ne ilgstošas darbības bronhodilatatorus).

Iesaistoties pētījumā, inhalējamo kortikosteroīdu pamatterapija tika reģistrēta, bet nebija obligāta pētījumam. Primārais SMART galauzstādījums bija noteikt ar elpošanas sistēmu saistīto nāves gadījumu un ar elpošanas sistēmu saistīto dzīvību apdraudošo notikumu kopējo skaitu.

Galvenās SMART atradnes: primārais galauzstādījums

Pacientu grupa

Ar primāro galauzstādījumu saistītu notikumu skaits / pacientu skaits

Relatīvais risks (95% ticamības intervāls)

salmeterols

placebo

Visi pacienti

50/13176

36/13179

1.40 (0.91, 2.14)

Pacienti, kas lietoja inhalējamos steroīdus

23/6127

19/6138

1.21 (0.66, 2.23)

Pacienti, kas nelietoja inhalējamos steroīdus

27/7049

17/7041

1.60 (0.87, 2.93)

Afroamerikāņu izcelsmes pacienti

20/2366

5/2319

4.10 (1.54, 10.90)

(Treknrakstā norādītais risks 95% līmenī ir statistiski nozīmīgs.)

Galvenās SMART atradnes saistībā ar inhalējamo steroīdu pamatterapiju: sekundārie galauzstādījumi

Ar sekundāro galauzstādījumu saistītu notikumu skaits / pacientu skaits

Relatīvais risks (95% ticamības intervāls)

salmeterols

placebo

Ar elpošanas sistēmu saistītie nāves gadījumi

Pacienti, kas lietoja inhalējamos steroīdus

10/6127

5/6138

2.01 (0.69, 5.86)

Pacienti, kas nelietoja inhalējamos steroīdus

14/7049

6/7041

2.28 (0.88, 5.94)

Ar astmu saistītie nāves gadījumi un dzīvību apdraudošie notikumi kopā

Pacienti, kas lietoja inhalējamos steroīdus

16/6127

13/6138

1.24 (0.60, 2.58)

Pacienti, kas nelietoja inhalējamos steroīdus

21/7049

9/7041

2.39 (1.10, 5.22)

Ar astmu saistītie nāves gadījumi

Pacienti, kas lietoja inhalējamos steroīdus

4/6127

3/6138

1.35 (0.30, 6.04)

Pacienti, kas nelietoja inhalējamos steroīdus

9/7049

0/7041

*

(*= nevar aprēķināt, jo placebo grupā notikumu nebija. Treknrakstā norādītais risks 95% līmenī ir statistiski nozīmīgs. Augstāk tabulā uzrādītie sekundārie mērķi sasniedza statistiski nozīmīgu līmeni visā populācijā.) Sekundārie mērķi par kopējiem jebkāda iemesla izraisītiem nāves gadījumiem un dzīvību apdraudošiem notikumiem, jebkāda iemesla izraisītiem nāves gadījumiem, vai jebkāda iemesla izraisītiem hospitalizācijas gadījumiem nesasniedza statistiski nozīmīgu līmeni visā populācijā.

HOPS

TORCH (TOwards a Revolution in COPD Health) pētījums:

TORCH bija 3 gadus ilgs pētījums, kas pacientiem ar HOPS novērtēja terapijas efektivitāti jebkura iemesla mirstības ziņā, lietojot Seretide™ Diskus 50/500 mikrogramus divreiz dienā, salmeterola Diskus 50 mikrogramus divreiz dienā, flutikazona propionāta Diskus 500 mikrogramus divreiz dienā vai placebo. HOPS pacienti, kam sākumstāvoklī (pirms bronhodilatora lietošanas) FEV1 bija <60% no paredzamās normas, tika nejaušināti iedalīti dubultaklai zāļu saņemšanai. Pētījuma laikā pacientiem bija atļauta parastā HOPS terapija, izņemot citus inhalējamos kortikosteroīdus, ilgstošas darbības bronhodilatatorus un ilgstoši lietotus sistēmiskos kortikosteroīdus. Visiem pacientiem neatkarīgi no pētījuma zāļu lietošanas pārtraukšanas tika novērtēta 3 gadu dzīvildze. Primārais galauzstādījums bija jebkāda iemesla mirstības mazināšanās 3 gadu laikā, lietojot Seretide™ salīdzinājumā ar placebo.

Placebo

N =1524

Salmeterols 50

N = 1521

Flutikazona propionāts 500

N = 1534

SERETIDE™

50/500

N = 1533

Mirstība jebkura iemesla dēļ pēc 3 gadiem

Nāves gadījumu skaits (%)

231 (15,2%)

205 (13,5%)

246 (16,0%)

193 (12,6%)

Riska attiecība pret placeboplacebo

N/A

0,879

1,060

0,825

placebo (TI)

(0,73, 1,06)

(0,89, 1,27)

(0,68, 1,00)

p vērtība

0,180

0,525

0,052¹

Riska attiecība Seretide™

N/A

0,932

0,774

N/A

50/500 pret abām

(0,77, 1,13)

(0,64, 0,93)

sastāvdaļām (TI)

p vērtība

0,481

0,007

^1. nenozīmīga P vērtība pēc pielāgošanas 2 primārās efektivitātes salīdzinājuma starpposma analīzēm no log-rindas analīzes atbilstoši smēķēšanas stāvoklim

Salīdzinot ar placebo grupu, pacientiem, kuri terapijā lietoja Seretide™, 3 gadu laikā tika novērota dzīvildzes pieauguma tendence, tomēr tā nesasniedza statistiski nozīmīgu vērtību p≤0,05.

Pacientu daļa, kas nomira 3 gadu laikā ar HOPS saistītu iemeslu dēļ, bija 6,0% placebo grupā, 6,1% salmeterola, 6,9% flutikazona propionāta un 4,7% Seretide™ grupā.

Seretide™ lietošana, salīdzinot ar salmeterolu, flutikazona propionātu un placebo lietošanu, būtiski mazināja vidēji smagu un smagu paasinājumu vidējo skaitu gada laikā (vidējais biežums Seretide™ grupā bija 0,85, salīdzinot ar 0,97 salmeterola grupā, 0,93 flutikazona propionāta grupā un 1,13 placebo grupā). Tas nozīmē vidēji smagu un smagu paasinājumu biežuma mazināšanos par 25% (95% TI: 19 - 31%; p<0,001), salīdzinot ar placebo, par 12%, salīdzinot ar salmeterolu (95% TI: 5 - 19%, p=0,002) un par 9%, salīdzinot ar flutikazona propionātu (95% TI: 1 - 16%, p=0,024).

Salmeterols un flutikazona propionāts nozīmīgi mazināja paasināšanās sastopamību, salīdzinot ar placebo, par attiecīgi 15% (95% TI: 7 - 22%; p<0,001) un 18% (95% TI: 11 - 24%; p<0,001).

Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes mērījums, izmantojot Sv. Džordža Elpošanas Vērtējuma Anketu (St. George’s Respiratory Questionnaire (SGRQ)), uzlabojās pēc visiem aktīviem terapijas veidiem, salīdzinot ar placebo. Vidējā uzlabošanās 3 gadu laikā ar Seretide™, salīdzinot ar placebo, bija -3,1 vienības (95% TI: -4,1 līdz -2,1; p<0,001), salīdzinot ar salmeterolu, bija -2,2 vienības (p<0,001), un salīdzinot ar flutikazona propionātu, bija -1,2 vienības (p=0,017). Par klīniski nozīmīgu tiek uzskatīta samazināšanās par 4 vienībām.

Aprēķinātā pneimonijas iespēja 3 gadu laikā, kas ziņota kā blakusparādība, bija 12,3% placebo grupā, 13,3% salmeterola, 18,3% flutikazona propionāta un 19,6% Seretide™ grupā (riska attiecība Seretide™ pret placebo: 1,64, 95% TI: 1,33 - 2,01, p<0,001). Pneimonijas izraisītu nāves gadījumu skaits nepalielinājās; nāves gadījumi terapijas laikā, par kuru primāro iemeslu uzskatīja pneimoniju, bija 7 placebo grupā, 9 salmeterola, 13 flutikazona propionāta un 8 Seretide™ grupā. Iespējamu kaulu lūzumu ziņā nebija nozīmīgas atšķirības (5,1% placebo, 5,1% salmeterola, 5,4% flutikazona propionāta un 6,3% Seretide™ grupā; riska attiecība Seretide™ pret placebo: 1,22, 95% TI: 0,87 - 1,72, p=0,248).

6 un 12 mēnešus ilgos placebo kontrolētos pētījumos ir pierādīts, ka Seretide™ 50/500 mikrogramu devas regulāra lietošana uzlabo plaušu funkciju, samazina elpas trūkumu un glābšanas zāļu lietošanu.

Farmakokinētiskās īpašības

Salmeterols darbojas vietēji plaušās, tāpēc līmenis plazmā nenosaka terapeitisko iedarbību. Turklāt ir maz ziņu par salmeterola farmakokinētiku, jo, lietojot terapeitiskas devas inhalācijās, tehniski ir grūti noteikt medikamenta līmeni plazmā zemās koncentrācijas dēļ (aptuveni 200 pg/ml vai mazāk).

Placebo kontrolētā, krustotā zāļu mijiedarbības pētījumā ar 15 dalībniekiem, lietojot salmeterolu (50 µg inhalācija divas reizes dienā) un CYP3A4 inhibitoru ketokonazolu (400 mg iekšķīgi vienu reizi dienā) 7 dienas, novēroja būtisku salmeterola koncentrācijas paaugstināšanos plazmā (Cmax - 1,4 reizes un AUC‑ 15 reizes). Atkārtota lietošana salmeterola uzkrāšanos nepalielināja. Trīs pētījuma dalībniekiem salmeterola un ketokonazola vienlaicīgu lietošanu nācās pārtraukt, jo pagarinājās QT intervāls vai radās sirdsklauves un sinusa tahikardija. Pārējiem 12 pētījuma dalībniekiem salmeterola un ketokonazola

vienlaicīga lietošana neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz sirds ritmu, kālija līmeni asinīs vai QT intervāla garumu (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.5).

Absorbcija

Pēc regulāras salmeterola ksinafoāta lietošanas, sasniedzot aptuveni 100 ng/ml pastāvīgo koncentrāciju, hidroksinaftoīnskābi var noteikt sistēmiskā asinsritē. Šīs koncentrācijas ir līdz 1000 reižu zemākas nekā toksicitātes pētījumos novērotais pastāvīgais līmenis. Pēc ilgstošas regulāras lietošanas (ilgāk par 12 mēnešiem) pacientiem ar elpceļu obstrukciju nav novērota nelabvēlīga ietekme.

Metabolisms

In vitro pētījums parādīja, ka ar citohroma P450 3A4 (CYP3A4) palīdzību notiek plaša salmeterola pārveidošanās par α-hidroksisalmeterolu (alifātiskā oksidācija). Atkārtotu devu pētījums ar salmeterolu un eritromicīnu veseliem brīvprātīgajiem, neparādīja klīniski nozīmīgas izmaiņas farmakodinamiskajā darbībā, lietojot 500 mg eritromicīna 3 reizes dienā. Tomēr salmeterola un ketokonazola mijiedarbības pētījumā novēroja būtisku salmeterola koncentrācijas paaugstināšanos plazmā (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.5).

Preklīniskie dati par drošumu

Vienīgās pētījumos dzīvniekiem konstatētās atrades, kam varētu būt nozīme klīniskajā lietošanā, bija efekti, kas saistīti ar pastiprinātu salmeterola farmakoloģisko iedarbību.

Reprodukcijas un attīstības toksicitātes pētījumos salmeterolam nebija nekādas ietekmes uz žurkām. Trušiem tipiskās β2 agonistu embriofetālās toksicitātes izpausmes (aukslēju šķeltne, priekšlaicīga acu plakstiņu atvēršanās, sternebrāla saplūšana, samazināts osifikācijas ātrums galvaskausa pieres kaulos) parādījās pie lielām devām (aptuveni 20 reizes pārsniedzot maksimālo ieteikto dienas devu cilvēkiem, vadoties no AUC salīdzinājuma).Salmeterola ksinafoāts bija ģenētiski toksisks žurkām in vitro un in vivo vairākos pētījumos, kuros tika izmantotas vai nu prokariotiskas, vai eikariotiskas šūnu kultūras.

Salmeterola ksinafoāta ilgstošos pētījumos tas izraisīja grupai raksturīgus gludās muskulatūras labdabīgus audzējus mezovārijā žurkām un dzemdē pelēm.

Zinātniskā literatūra un mūsu pašu farmakoloģiskie pētījumi sniedz labus pierādījumus, ka šī ietekme attiecas uz noteiktu dzīvnieku sugu un neatbilst klīniskai lietošanai.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Palīgvielu saraksts

Norflurāns (pazīstams arī kā HFA 134a jeb 1,1,1,2-tetrafluoretāns).

Nesaderība

Nav novērota.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Stingri uzlieciet atpakaļ iemutņa vāciņu, lai tas noklikšķot atgrieztos savā vietā. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Sargāt no tiešas saules gaismas. Nesasaldēt.

Tāpat kā visiem inhalatoriem, kas atrodas zem spiediena dozētos aerosolos, terapeitiskais efekts samazinās, ja baloniņš ir atdzesēts.

Baloniņu nedrīkst sadauzīt, pārdurt, dedzināt pat tad, kad tas ir acīmredzami tukšs.

Iepakojuma veids un saturs

Salmeterola inhalators satur salmeterola ksinafoāta suspensiju CFC–nesaturošā nesējgāzē norflurānā. Suspensija atrodas ar īpašu fluoropolimēru izklātā alumīnija baloniņā, kurš hermētiski noslēgts ar dozējošu vārstuli. Katram baloniņam ir plastmasas pievads ar izsmidzinātāja uzgali un vāciņu.

Katrā baloniņā ir vismaz 120 devas salmeterola.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Inhalatora pārbaude

Lietojot inhalatoru pirmoreiz, pārbaudiet, kā tas darbojas. Noņemiet iemutņa vāciņu, viegli piespiežot malas ar īkšķi un rādītājpirkstu un pavelkot.

Lai pārliecinātos, ka inhalators darbojas, kārtīgi sakratiet iepakojumu, pavērsiet iemutni prom no sevis un piespiediet baloniņu, izsmidzinot divas zāļu devas gaisā. Ja inhalators nav lietots nedēļu vai ilgāk, izsmidziniet divas zāļu devas gaisā.

Inhalatora lietošana

Īsi pirms inhalatora lietošanas ir svarīgi sākt elpot pēc iespējas lēnāk.

Lietojot inhalatoru, stāviet vai sēdiet ar taisnu muguru.

Noņemiet iemutņa vāciņu. Pārbaudiet iekšpusi un ārpusi, lai pārliecinātos, ka iemutnis ir tīrs uz bez svešķermeņiem.

Sakratiet inhalatoru 4 vai 5 reizes, lai nodrošinātu, ka tajā vairs nav nekādu kustīgu svešķermeņu un tā saturs ir vienmērīgi sajaucies.

Turiet inhalatoru vertikāli ar īkšķi uz tā pamatnes, zem iemutņa. Veiciet iespējami dziļu izelpu, kas vēl nerada nepatīkamu sajūtu.

Paņemiet iemutni mutē starp zobiem. Aptveriet to ar lūpām. Nesakodiet.

Ieelpojot caur muti, tūlīt pēc ieelpas sākuma nospiediet uz leju baloniņa augšdaļu, izsmidzinot zāļu devu. Dariet to, vienlaikus turpinot vienmērīgu un dziļu ieelpu.

Aizturiet elpu, izņemiet inhalatoru no mutes un noņemiet pirkstu no inhalatora baloniņa augšdaļas. Aizturiet elpu vēl dažas sekundes vai tik ilgi, cik tas Jums nerada grūtības.

Starp zāļu devām nogaidiet aptuveni pusminūti un pēc tam atkārtojiet 3. līdz 7. darbību.

Vienmēr tūlīt pēc lietošanas uzlieciet atpakaļ iemutņa vāciņu, lai iemutnī neuzkrātos putekļi. Stingri uzspiediet iemutņa vāciņam, lai tas noklikšķot atgrieztos savā vietā.

Pirmās reizes pavingrinieties lietot inhalatoru pie spoguļa. Ja redzat, ka no inhalatora augšdaļas vai pa mutes sāniem nāk "migliņa", Jums jāsāk procedūra no sākuma.

Ja rodas grūtības ar Serevent inhalatora lietošanu, ārstēšanu var uzlabot krājtelpa.

Inhalatora tīrīšana

Lai nepieļautu inhalatora aizsērēšanu, ir svarīgi tīrīt to vismaz reizi nedēļā. Lai iztīrītu inhalatoru, rīkojieties šādi:

Noņemiet iemutņa vāciņu.

Neņemiet metāla baloniņu ārā no plastmasas korpusa.

Ar sausu drānu vai salveti noslaukiet iemutni no iekšpuses un ārpuses un noslaukiet plastmasas korpusu.

Uzlieciet atpakaļ iemutņa vāciņu.

Metāla baloniņu nedrīkst likt ūdenī.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

GlaxoSmithKline Latvia SIA, Duntes iela 3, Rīga, LV-1013, Latvija

REĢISTRĀCIJAS NUMURS

99-0388

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

02.08.2004/28.05.2009

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Redakcija Nr. 28a

2017. gada augusts

SASKAŅOTS ZVA 12-10-2017

PAGE \* MERGEFORMAT 1