Rosudapin

Apvalkotā tablete

Rosudapin 10 mg + 10 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, OPA/Al/PVH/Al blisteris, N30
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma. Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.
Rosuvastatinum Amlodipinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

15-0245-03

Zāļu reģistrācijas numurs

15-0245

Ražotājs

TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

05-OCT-15

Reģ. apliecības derīguma termiņš

04-OCT-20

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

10 mg + 10 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Rosudapin 10 mg+5 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 10 mg+10 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 15 mg+5 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 15 mg+10 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 20 mg+5 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 20 mg+10 mg apvalkotās tabletes

Rosuvastatinum+Amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Rosudapin un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Rosudapin lietošanas

3. Kā lietot Rosudapin

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Rosudapin

6. Iepakojuma saturs un sīkāka informācija

1. Kas ir Rosudapin un kādam nolūkam to lieto

Rosudapin satur divas aktīvās vielas - rosuvastatīnu un amlodipīnu.

Rosudapin indicēts pieaugušiem, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu un vienlaikus esošu augstu holesterīna līmeni, kad izmaiņas diētā un fiziskās aktivitātes palielināšana nav bijusi pietiekama, lai koriģētu holesterīna līmeni, un/vai, lai nodrošinātu kardiovaskulāro notikumu profilaksi, ja ir citi faktori, kas palielina sirdslēkmes, insulta vai citu ar šiem traucējumiem saistīto veselības problēmu risku.

Rosudapin indicēts pacientiem, kuri jau lieto rosuvastatīnu un amlodipīnu tādās pašās devās. Tā vietā, lai lietotu rosuvastatīnu un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā, Jūs lietosit vienu Rosudapin tableti, kas satur abas šīs sastāvdaļas identiskā stiprumā.

Rosudapin lietošanas laikā Jums jāturpina iesāktā holesterīna pazeminošā diēta un vingrinājumi.

2. Kas Jums jāzina pirms Rosudapin lietošanas

Nelietojiet Rosudapin šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret rosuvastatīnu, amlodipīnu, kādu citu kalcija antagonistu, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja Jūs esat grūtniece vai, ja Jūs barojat bērnu ar krūti. Ja Jums iestājas grūtniecība Rosudapin lietošanas laikā, nekavējoties pārtrauciet lietot zāles un pastāstiet to ārstam. Rosudapin lietošanas laikā jāizvairās no grūtniecības iestāšanās, lietojot drošu pretapaugļošanās metodi.

Ja Jums ir aknu saslimšana.

Ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi.

Ja Jums ir atkārtotas vai neizskaidrojamas muskuļu sāpes.

Ja Jūs lietojat zāles, ko sauc par ciklosporīnu (lieto, piemēram, pēc orgānu pārstādīšanas).

Ja Jums ir stipri pazemināts asinsspiediens (smaga hipotensija).

Ja Jums ir sirds aortas vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai kardiogēns šoks (stāvoklis, kad Jūsu sirds nespēj pietiekoši apgādāt ķermeni ar asinīm).

Ja Jūs pēc akūtas sirdslēkmes ciešat no sirds mazspējas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Rosudapin lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums ir nieru darbības traucējumi.

Ja Jums ir aknu darbības traucējumi.

Ja Jums ir atkārtotas vai neizskaidrojamas muskuļu sāpes vai kādam no ģimenes locekļiem ir pārmantotas muskuļu slimības, vai, ja Jums ir bijušas muskuļu problēmas, lietojot citas holesterīna līmeni samazinošas zāles. Nekavējoties pasakiet savam ārstam, ja Jums ir neizskaidrojamas muskuļu sāpes, īpaši, ja Jūs nejūtaties labi vai Jums ir drudzis. Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir pastāvīgs muskuļu vājums.

Ja regulāri, lielos daudzumos lietojat alkoholu.

Ja Jums ir vairogdziedzera darbības traucējumi.

Ja lietojat citas zāles – fibrātus - zāles, kas samazina holesterīna līmeni. Lūdzu, izlasiet šo instrukciju uzmanīgi pat, ja Jūs agrāk esat lietojis citas zāles, kas paredzētas augsta holesterīna līmeņa regulēšanai.

Ja Jūs lietojat zāles HIV infekcijas ārstēšanai, piemēram, ritonavīru un lopinavīru un/vai atanazavīru, lūdzu skatīt „Citas zāles un Rosudapin”.

ja lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis iekšķīgi vai saņēmis injekcijas veidā zāles, ko sauc par fuzidīnskābi (zāles pret bakteriālu infekciju). Fuzidīnskābes un Rosudapin vienlaicīga lietošana var izraisīt nopietnus muskuļu darbības traucējumus (rabdomiolīzi).

Ja Jums ir smaga elpošanas mazspēja.

Ja Jums ir nesen pārciesta sirdslēkme.

Ja Jums ir sirds mazspēja.

Ja Jums ir pārmērīgi paaugstināts asinsspiediens (hipertensijas krīze).

Ja Jūs esat gados vecāks pacients.

Ja Jūs esat Āzijas izcelsmes - japānis, ķīnietis, filipīnietis, vjetnamietis, korejietis un indietis. Ārsts izvēlēsies Jums piemērotāko Rosudapin sākumdevu.

Nelielai daļai cilvēku statīni var ietekmēt aknas. Tas ir nosakāms ar vienkārša testa palīdzību, kas uzrāda paaugstinātu aknu enzīmu līmeni asinīs. Šī iemesla dēļ Jūsu ārsts pirms ārstēšanas sākuma un ārstēšanas laikā ar Rosudapin veiks Jums asins testu (aknu funkciju testu).

Ja Jums ir cukura diabēts vai tā rašanās risks, šo zāļu lietošanas laikā, ārsts Jūs rūpīgi uzraudzīs. Jums varētu būt diabēta rašanās risks, ja Jums ir augsts glikozes un taukvielu līmenis asinīs, liekais svars un augsts asinsspiediens.

Bērni un pusaudži

Rosudapin nedrīkst lietot bērni un pusaudži.

Citas zāles un Rosudapin

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Rosudapin varētu izmainīt šo zāļu iedarbību, vai arī tās varētu ietekmēt Rosudapin darbību:

ciklosporīns (to izmanto, piemēram, pēc orgānu pārstādīšanas),

varfarīns vai klopidogrels (vai jebkuras citas zāles, ko izmanto asins šķidrināšanai),

fibrāti (kā gemfibrozils, fenofibrāts) vai citas zāles, kuras lieto holesterīna līmeņa samazināšanai (piemēram, ezetimībs),

antacīdie līdzekļi (lieto, lai samazinātu kuņģa skābi),

pretapaugļošanās tabletes,

hormonaizstājterapija,

ritonavīrs ar lopinavīru un/vai atazanavīru, indinavīrs, nelfinavīrs (cīņai ar HIV infekciju - lūdzu skatīt „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”),

ketokonazols, itrakonazols (pretsēnīšu līdzekļi),

rifampicīns, eritromicīns, klaritromicīns (baktēriju izraisītas infekcijas),

Hypericum perforatum (asinszāle),

verapamils, diltiazems (zāles sirds slimību ārstēšanai),

dantrolēns (infūzijas nopietnu ķermeņa temperatūras izmaiņu gadījumos),

takrolims (kontrolē organisma imūnsistēmas atbildi, atļaujot Jūsu organismam pieņemt transplantēto orgānu),

simvastatīns (lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai).

Ja Jums bakteriālu infekciju ārstēšanai iekšķīgi jālieto fuzidīnskābe, Jums uz laiku būs jāpārtrauc šo zāļu lietošana. Ārsts Jums pateiks, kad varēsiet atsākt lietot Rosudapin. Rosudapin un fuzidīnskābes lietošana var reti izraisīt muskuļu vājumu, jūtīgumu vai sāpes (rabdomiolīze). Sīkāku informāciju par rabdomiolīzi skatīt 4. punktā.

Rosudapin var pazemināt Jūsu asinsspiedienu vēl vairāk, ja Jūs jau lietojat citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Rosudapin kopā ar uzturu un dzērienu

Jūs varat lietot Rosudapin neatkarīgi no ēdienreizes.

Pacientiem, kuri lieto Rosudapin, nevajadzētu uzturā lietot greipfrūtu sulu un greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var paaugstināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kā rezultātā var rasties neparedzama pastiprināta Rosudapin asinsspiedienu pazeminošā darbība.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietojiet Rosudapin, ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti. Ja Jums ir iestājusies grūtniecība, kamēr lietojat Rosudapin, nekavējoties pārtrauciet to lietot un paziņojiet savam ārstam. Lai izvairītos no grūtniecības Rosudapin lietošanas laikā, sievietēm ir jālieto piemērota kontracepcijas metode.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Rosudapin var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Dažiem cilvēkiem Rosudapin lietošanas laikā rodas reibonis. Ja tabletes liek Jums justies neveselam, apreibušam vai nogurušam, vai rada Jums galvassāpes, nevadiet transportlīdzekli vai neapkalpojiet mehānismus, un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Rosudapin satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Rosudapin

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir viena tablete dienā.

Jūsu zāles var lietot gan pirms, gan pēc ēšanas. Zāles Jums jālieto vienā un tajā pašā dienas laikā, uzdzerot ūdeni. Nelietojiet Rosudapin ar greipfrūtu sulu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Rosudapin nedrīkst lietot bērni un pusaudži.

Regulāras holesterīna līmeņa pārbaudes

Ir svarīgi regulāri apmeklēt ārstu, lai pārbaudītu holesterīna līmeni, pārliecinātos, ka Jums ir

sasniegts vēlamais holesterīna līmenis un tas saglabājas.

Jūsu ārsts var nolemt paaugstināt Jūsu devu līdz piemērotākajam Rosudapin daudzumam.

Ja esat lietojis Rosudapin vairāk nekā noteikts

Sazinieties ar savu ārstu vai lūdziet padomu tuvākajā slimnīcā. Pārāk daudz tablešu lietošana var izraisīt Jums ļoti zemu vai pat bīstami zemu asinsspiedienu. Jūs varat just reiboni vai vājuma sajūtu, un Jums var būt krišanas sajūta. Ja asinsspiediena krišanās ir pietiekoši nopietna, var rasties šoks. Jūsu āda var kļūt vēsa un mitra, un Jūs varat zaudēt samaņu. Ja dodaties uz slimnīcu vai saņemat ārstēšanu saistībā ar citiem traucējumiem, informējiet medicīnisko personālu, ka lietojat Rosudapin.

Ja esat aizmirsis lietot Rosudapin

Neuztraucieties Ja esat aizmirsis lietot tableti, izlaidiet šo devu pavisam. Lietojiet nākamo devu paredzētajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Rosudapin

Jūsu ārsts Jums pateiks, cik ilgi zāles jālieto. Ja pārtrauksiet lietot Rosudapin, Jūsu asinīs atkal var palielināties holesterīna koncentrācija. Jūsu slimība var atjaunoties, ja Jūs pārtrauksiet zāļu lietošanu bez ārsta ziņas.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties apmeklējiet savu ārstu, ja zāļu lietošanas laikā novērojat jebkuru no tālāk minētajām ļoti retām, nopietnām blakusparādībām.

Pēkšņa sēkšana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana.

Acu plakstiņu, sejas vai lūpu pietūkums.

Mēles un kakla pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu un/vai rīšanu.

Nopietnas ādas reakcijas, ieskaitot spēcīgus ādas izsitumus, nātreni, ādas apsārtumu pa visu ķermeni, stipru niezi, pūšļu veidošanos, ādas lobīšanos un pietūkumu, gļotādu iekaisumu (Stīvensa-Džonsona sindroms) vai citas alerģiskas reakcijas.

Sirdslēkme, neregulāra sirdsdarbība.

Aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izsaukt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti slikta pašsajūta.

Pārtrauciet lietot Rosudapin un meklējiet mediķu palīdzību nekavējoties, arī tad, ja Jums ir sāpes muskuļos, kam nav izskaidrojuma vai kas nepāriet ilgāk nekā tam pēc Jūsu domām vajadzētu būt. Tāpat kā lietojot citus statīnus, reti konstatēta nelabvēlīga ietekme uz muskuļiem un ļoti reti tie var būt dzīvībai bīstami muskuļu bojājumi zināmi kā rabdomiolīze.

Saņemti ziņojumi par sekojošām bieži novērotām blakusparādībām. Sazinieties ar savu ārstu, ja kāda no tām Jums ir apgrūtinoša vai nepāriet nedēļas laikā.

ROSUVASTATĪNS

Bieži: var izpausties līdz 1 no 10 cilvēkiem

Galvassāpes.

Vēdera sāpes.

Aizcietējums.

Slikta dūša.

Muskuļu sāpes.

Vispārējs nespēks.

Reibonis.

Nedaudz paaugstināts olbaltuma daudzums urīnā - parasti tas atgriežas normas robežās spontāni, nepārtraucot lietot Rosudapin tabletes.

Cukura diabēts. Tā iespējamība ir lielāka, ja Jums ir augsts cukuru un lipīdu līmenis asinīs, liekais svars un augsts asinsspiediens. Ārsts Jūs uzraudzīs, kamēr Jūs lietojat šīs zāles.

Retāk: var izpausties līdz 1 no 100 cilvēkiem

Izsitumi, nieze vai citas ādas reakcijas.

Palielināts olbaltuma daudzums urīnā – parasti tas atgriežas normas robežās spontāni, nepārtraucot lietot Rosudapin tabletes (tikai 5 mg - 20 mg devām).

Reti: var izpausties līdz 1 no 1000 cilvēkiem

Nopietna alerģiska reakcija - sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles pietūkums, apgrūtināta rīšana un elpošana, stipra ādas nieze (ar izsitumiem). Ja Jums ir aizdomas, ka Jums ir alerģiska reakcija, pārtrauciet lietot Rosudapin un nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.

Muskuļu bojājumi pieaugušajiem – piesardzības nolūkā, pārtrauciet lietot Rosudapin un nekavējoties ziņojiet savam ārstam par neparastām sāpēm muskuļos, kas nepāriet ilgāk nekā tam, pēc Jūsu domām, vajadzētu būt.

Stipras sāpes vēderā (aizkuņģa dziedzera iekaisums).

Aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās asinsanalīzēs.

Samazināts trombocītu skaits, kas var palielināt asiņošanas risku un zilumu veidošanos (trombocitopēnija).

Ļoti reti: var izpausties līdz 1 no 10000 cilvēkiem

Dzelte (dzeltena āda un acu baltumi).

Hepatīts (aknu iekaisums).

Asins zīmes urīnā.

Kāju un roku nervu bojājumi (nejutība).

Sāpes locītavās.

Atmiņas zudums.

Ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem).

Nav zināmi: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

Caureja (šķidri izkārnījumi).

Stīvensa- Džonsona sindroms (nopietns stāvoklis, kas raksturīgs ar pūslīšiem uz ādas, mutē, acīs un dzimumorgānos).

Klepus.

Elpas trūkums.

Tūska (pietūkums).

Miega traucējumi, tostarp bezmiegs un murgi.

Seksuāli traucējumi.

Depresija.

Elpošanas traucējumi, tostarp pastāvīgs klepus un/vai elpas trūkums vai drudzis.

Cīpslu bojājumi.

Pastāvīgs muskuļu vājums.

AMLODIPĪNS

Ļoti bieži: var izpausties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem

Tūska (šķidruma aizture).

Bieži: var izpausties līdz 1 no 10 cilvēkiem

Galvassāpes, galvas reibšana, miegainība (īpaši terapijas sākumā).

Sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība), pietvīkums.

Sāpes vēderā, slikta dūša.

Izmaiņas zarnu darbībā, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi.

Nespēks, vājums.

Redzes traucējumi, redzes dubultošanās.

Muskuļu krampji.

Potīšu pietūkums.

Citas ziņotās blakusparādības ir iekļautas turpmākajā sarakstā. Pastāstiet savam ārstam, ja kāda no tām kļūst nopietna, vai ja Jūs novērojat blakusparādības, kas šajā sarakstā nav minētas.

Retāk: var izpausties līdz 1 no 100 cilvēkiem

Garastāvokļa svārstības, nemiers, depresija, bezmiegs.

Trīce, izmaiņas garšas sajūtā, ģībonis.

Nejutīgums vai tirpšanas sajūta Jūsu locekļos, sāpju sajūtas zudums.

Džinkstoņa ausīs.

Zems asinsspiediens.

Šķavas/ tekošs deguns, ko izraisa deguna gļotādas iekaisums (rinīts).

Klepus.

Sausums mutē, vemšana.

Matu izkrišana, pastiprināta svīšana, niezoša āda, sarkani plankumi uz ādas, ādas krāsas izmaiņas.

Urinēšanas traucējumi, pastiprināta nepieciešamība urinēt naktīs, pastiprināts urinēšanas biežums.

Nespēja sasniegt erekciju, diskomforta sajūta vai krūšu palielināšanās vīriešiem.

Sāpes, slikta pašsajūta.

Locītavu vai muskuļu sāpes, muguras sāpes.

Pieņemšanās svarā vai svara zudums.

Reti: var izpausties līdz 1 no 1000 cilvēkiem

Apjukums.

Ļoti reti: var izpausties līdz 1 no 10000 cilvēkiem

Samazināts balto asins šūnu skaits, samazināts trombocītu skaits, kas var izraisīt neparastus zilumus un asiņošanu (sarkano asins šūnu bojājums).

Paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija).

Nervu bojājumi, kas var izraisīt vājumu, tirpšanu vai nejutīgumu.

Smaganu pietūkums.

Vēdera uzpūšanās (gastrīts).

Aknu darbības traucējumi, aknu iekaisums (hepatīts), dzeltena āda (dzelte), aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, kas var ietekmēt dažus medicīniskos izmeklējumus.

Palielināts muskuļu sasprindzinājums.

Asinsvadu iekaisums, bieži ar izsitumiem uz ādas.

Paaugstināta jutība pret gaismu.

Traucējumi, kas apvieno stīvumu, trīci un/ vai kustību traucējumus.

Nav zināmi: nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem

Trīce, stīva poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūkāšana, nesabalansēta staigāšana.

Ja kāda no blakusparādībām kļūst nopietna, vai Jūs pamanāt kādu blakusparādību, kas nav iekļauta šajā instrukcijā, lūdzu, pastāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Rosudapin

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „Derīgs līdz:” un blistera pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Rosudapin satur

Aktīvās vielas ir rosuvastatīns (kalcija sāls veidā) un amlodipīns (besilāta veidā).

10 mg+5 mg: Katra apvalkotā tablete satur 10 mg rosuvastatīna (kalcija sāls veidā) un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

10 mg+10 mg: Katra apvalkotā tablete satur 10 mg rosuvastatīna (kalcija sāls veidā) un 10 mg amlodipīna (besilāta veidā).

15 mg+5 mg: Katra apvalkotā tablete satur 15 mg rosuvastatīna (kalcija sāls veidā) un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

15 mg+10 mg: Katra apvalkotā tablete satur 15 mg rosuvastatīna (kalcija sāls veidā) un 10 mg amlodipīna (besilāta veidā).

20 mg+5 mg: Katra apvalkotā tablete satur 20 mg rosuvastatīna (kalcija sāls veidā) un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

20 mg+10 mg: Katra apvalkotā tablete satur 20 mg rosuvastatīna (kalcija sāls veidā) un 10 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, bezūdens laktoze, krospovidons (A tips), koloidāls bezūdens silīcija dioksīds un magnija stearāts tabletes kodolā.

Citas sastāvdaļas ir polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, dzeltenais dzelzs oksīds (E172) tabletes apvalkā (10 mg+5 mg).

Citas sastāvdaļas ir polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172) tabletes apvalkā (10 mg+10 mg).

Citas sastāvdaļas ir polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172) tabletes apvalkā (15 mg+5 mg).

Citas sastāvdaļas ir polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172) tabletes apvalkā (15 mg+10 mg).

Citas sastāvdaļas ir polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks, dzeltenais dzelzs oksīds (E172) tabletes apvalkā (20 mg+5 mg).

Citas sastāvdaļas ir polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks tabletes apvalkā (20 mg+10 mg).

Rosudapin ārējais izskats un iepakojums

Rosudapin 10 mg+5 mg: dzeltenbrūnas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „10-5”, diametrs apmēram 8,6 mm.

Rosudapin 10 mg+10 mg: gaiši sārtas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „10-10”, diametrs apmēram 11 mm.

Rosudapin 15 mg+5 mg: gaiši sārti brūnas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „15-5”, diametrs apmēram 10 mm.

Rosudapin 15 mg+10 mg: sārtas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „15-10”, diametrs apmēram 10 mm.

Rosudapin 20 mg+5 mg: gaiši dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „20-5”, diametrs apmēram 11 mm.

Rosudapin 20 mg+10 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „20-10”, diametrs apmēram 11 mm.

Rosudapin ir pieejams blisteros pa 10, 28, 30, 56, 60, 90, 98 vai 100 apvalkotajām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts nosaukums

Zāļu nosaukums

Ungārija, Bulgārija, Slovākija, Latvija, Rumānija, Polija

Rosudapin

Igaunija, Lietuva

Rosvaden

Slovēnija

Rosmela

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 10/2016

SASKAŅOTS ZVA 03-11-2016

PAGE

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Rosudapin 10 mg+5 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 10 mg+10 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 15 mg+5 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 15 mg+10 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 20 mg+5 mg apvalkotās tabletes

Rosudapin 20 mg+10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

10 mg+5 mg: Katra apvalkotā tablete satur 10 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (kalcija sāls veidā) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (besilāta veidā).

10 mg+10 mg: Katra apvalkotā tablete satur 10 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (kalcija sāls veidā) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (besilāta veidā).

15 mg+5 mg: Katra apvalkotā tablete satur 15 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (kalcija sāls veidā) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (besilāta veidā).

15 mg+10 mg: Katra apvalkotā tablete satur 15 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (kalcija sāls veidā) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (besilāta veidā).

20 mg+5 mg: Katra apvalkotā tablete satur 20 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (kalcija sāls veidā) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) (besilāta veidā).

20 mg+10 mg: Katra apvalkotā tablete satur 20 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (kalcija sāls veidā) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) (besilāta veidā).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Katra 10 mg+5 mg apvalkotā tablete satur 56 mg bezūdens laktozes.

Katra 10 mg+10 mg apvalkotā tablete satur 112 mg bezūdens laktozes.

Katra 15 mg+5 mg apvalkotā tablete satur 84 mg bezūdens laktozes.

Katra 15 mg+10 mg apvalkotā tablete satur 84 mg bezūdens laktozes.

Katra 20 mg+5 mg apvalkotā tablete satur 112 mg bezūdens laktozes.

Katra 20 mg+ 10 mg apvalkotā tablete satur 112 mg bezūdens laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Rosudapin 10 mg+5 mg: dzeltenbrūnas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „10-5”, diametrs apmēram 8,6 mm.

Rosudapin 10 mg+10 mg: gaiši sārtas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „10-10”, diametrs apmēram 11 mm.

Rosudapin 15 mg+5 mg: gaiši sārti brūnas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „15-5”, diametrs apmēram 10 mm.

Rosudapin 15 mg+10 mg: sārtas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „15-10”, diametrs apmēram 10 mm.

Rosudapin 20 mg+5 mg: gaiši dzeltenas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „20-5”, diametrs apmēram 11 mm.

Rosudapin 20 mg+10 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme „20-10”, diametrs apmēram 11 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Rosudapin indicēts aizstājterapijā pacientiem, kuru stāvoklis tiek atbilstoši kontrolēts ar rosuvastatīnu un amlodipīnu, ko vienlaicīgi un tādās pašās devās kā kombinētajās zālēs lieto hipertensijas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem ar augstu pirmā kardiovaskulārā notikuma riska pakāpi (būtisku kardiovaskulāru notikumu profilaksei); to lieto papildus citu riska faktoru korekcijai vai ja vienlaikus ir kāda no šīm slimībām:

primāra hiperholesterinēmija (IIa tips, ieskaitot heterozigotu ģimenes hiperholesterinēmiju) vai jaukta dislipidēmija (IIb tips) kā papildlīdzekli diētai, ja atbildes reakcija uz diētas ievērošanu un cita veida nemedikamentozo terapiju (piemēram, fizisko aktivitāti, svara pazemināšanu) nav pietiekama;

homozigota ģimenes hiperholesterinēmija kā papildlīdzekli diētai un citām lipīdu līmeni pazeminošām ārstēšanas metodēm (piemēram, ZBL aferēzei), ja tās nav pietiekamas.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pirms terapijas uzsākšanas pacientam ir jānozīmē standarta holesterīnu pazeminoša diēta, kura ir jāturpina arī ārstēšanas laikā.

Ieteicamā Rosudapin deva ir viena tablete dienā.

Fiksētas devas kombinācija nav paredzēta terapijas uzsākšanai.

Pirms terapijas maiņas uz Rosudapin pacienta stāvoklim jābūt kontrolētam, vienlaicīgi lietojot atsevišķās sastāvdaļas stabilā devā. Rosudapin devai jābūt balstītai uz kombinēto zāļu atsevišķo sastāvdaļu devām terapijas maiņas laikā.

Ja jebkāda iemesla dēļ (piemēram, pirmreizēji diagnosticēta saistīta saslimšana, pacienta veselības stāvokļa izmaiņas vai zāļu mijiedarbība) nepieciešams mainīt jebkuras fiksētu devu kombinācijā ietilpstošās aktīvās vielas devu, devu atkal nosaka atbilstoši atsevišķām sastāvdaļām.

Hipertensijas pacientiem amlodipīns tiek lietots kombinācijā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, alfa blokatoriem, bēta blokatoriem vai angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem.

Amlodipīna devas pielāgošana nav nepieciešama, lietojot to vienlaikus ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem, bēta blokatoriem un angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem.

Gados vecāki cilvēki

Nav nepieciešama devas pielāgošana.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpiemēro.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem Rosudapin ir kontrindicēts (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Amlodipīnu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību. Ar īpašu piesardzību amlodipīns jānozīmē pacientiem, kuriem veic hemodialīzi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem dozēšana nav noteikta. Amlodipīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta.

Rosuvastatīna sistēmiskā iedarbība nepaaugstinājās pacientiem ar vērtējumu zem 7 punktiem pēc Child-Pugh klasifikācijas. Tomēr palielināta biopieejamība tika novērota pacientiem ar 8 un 9 punktiem pēc Child-Pugh skalas (skatīt 5.2. apakšpunktu). Šādiem pacientiem jāapsver nepieciešamība pēc nieru funkcijas novērtēšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nav lietošanas pieredzes pacientiem ar Child-Pugh vērtējumu virs 9 punktiem. Rosudapin ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Rase

Novērota palielināta sistēmiskā iedarbība Āzijas izcelsmes pacientiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ģenētiskais polimorfisms

Ir zināms īpaša veida ģenētiskais polimorfisms, kas var izraisīt paaugstinātu rosuvastīna iedarbību (skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem piemīt šāda veida polimorfisms, ir ieteicama mazāka rosuvastatīna dienas deva.

Vienlaikus lietotas zāles

Rosuvastatīns ir dažādu transportolbaltumvielu (piemēram, OATP1B1 un BCRP) substrāts. Miopātijas (arī rabdomiolīzes) risks ir lielāks, ja rosuvastatīnu lieto vienlaikus ar dažām zālēm, kas var palielināt rosuvastatīna koncentrāciju plazmā mijiedarbības dēļ ar šīm transportolbaltumvielām (piemēram, ciklosporīnu un noteiktiem proteāzes inhibitoriem, ieskaitot ritonavīra un atazanavīra, lopinavīra un/vai tipranavīra kombinācijas; skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu). Kad vien iespējams, jāapsver alternatīvu zāļu lietošana un, ja nepieciešams, rosuvastatīna terapijas pārtraukšana uz laiku. Gadījumos, kad nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas šo zāļu lietošanas kopā ar rosuvastatīnu, rūpīgi jānovērtē vienlaikus lietoto zāļu sniegtais ieguvums un risks, kā arī rosuvastatīna devas korekcija (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Rosudapin drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadiem, nav pētīta. Tādēļ Rosudapin nav ieteicams lietošanai pacientiem, kas jaunāki par 18 gadiem.

Lietošanas veids

Rosudapin var lietot jebkurā diennakts laikā, ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Tabletes jānorij uzdzerot šķidrumu, tās nedrīkst sakošļāt.

4.3. Kontrindikācijas

Ar rosuvastatīnu saistītās:

aktīva aknu slimība, ieskaitot neizskaidrojamu, persistējošu aknu transamināžu paaugstināšanos un jebkādu transamināžu paaugstināšanos, ja rādītāji pārsniedz augšējo normas robežu (ANR) vairāk kā 3 reizes;

smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min);

miopātija;

vienlaicīga ciklosporīna lietošana;

grūtniecība un barošana ar krūti, kā arī sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto piemērotu kontracepciju;

paaugstināta jutība pret rosuvastatīnu.

Ar amlodipīnu saistītās:

smaga hipotensija;

šoks (ieskaitot kardiogēnu šoku);

kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, ar augstas pakāpes aortas stenoze);

hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta;

- paaugstināta jutība pret amlodipīnu un dihidropiridīna atvasinājumiem.

Ar Rosudapin saistītās:

paaugstināta jutība pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz nierēm

Pacientiem, kuri ārstēti ar lielākām rosuvastatīna devām (īpaši 40 mg lielām devām), novērota ar teststrēmeļu palīdzību konstatēta galvenokārt tubulāras izcelsmes proteīnūrija, tomēr vairumā gadījumu tā bija pārejoša vai periodiska. Proteīnūrija parasti ir pārejoša un nav saistīta ar akūtu vai progresējošu nieru saslimšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lietojot praksē 40 mg devu, ir biežāki ziņojumi par nopietnām blakusparādībām nieru darbībā.

Ietekme uz kaulu un muskuļu sistēmu

Pacientiem, kuri lieto rosuvastatīnu dažādās devās, bet īpaši >20 mg, ir ziņots par ietekmi uz skeleta muskuļiem, piemēram, mialģiju, miopātiju un reti rabdomiolīzi. Ļoti reti ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem, lietojot ezetimību kombinācijā ar HMG–CoA reduktāzes inhibitoru. Nevar izslēgt farmakodinamisku mijiedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu) un jāievēro piesardzība šādas kombinācijas lietošanā.

Kreatīnkināzes noteikšana

Kreatīnkināzes (KK) līmeni nevajadzētu noteikt pēc aktīvas fiziskās slodzes vai, ja pastāv cits iemesls, kas veicina KK līmeņa paaugstināšanos, jo tas varētu traucēt pareizai rezultāta izvērtēšanai. Ja pirms terapijas uzsākšanas KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5 x ANR), pārbaude jāatkārto 5 - 7 dienu laikā. Ja atkārtoti apstiprinās, ka KK līmenis ir >5 x ANR, terapiju nedrīkst uzsākt.

Pirms terapijas

Lietojot Rosudapin tāpat kā citus HMG–CoA reduktāzes inhibitorus, īpaša piesardzība jāievēro, nozīmējot pacientiem ar iepriekš pastāvošiem miopātiju/rabdomiolīzi veicinošiem faktoriem. Šādi faktori ir:

nieru darbības traucējumi,

hipotireoze,

pacientiem, kuriem ģimenes anamnēzē ir pārmantotas muskuļu slimības,

pacientiem, kuriem anamnēzē ir muskuļu toksicitātes pazīmes, lietojot kādu citu HMG–CoA reduktāzes inhibitoru vai fibrātu,

pārmērīga alkohola lietošana,

vecums >70 gadiem,

gadījumi, kad var paaugstināties plazmas līmenis (skatīt 4.2., 4.5. un 5.2. apakšpunktu),

vienlaicīga fibrātu lietošana.

Šiem pacientiem jāizvērtē riska attiecība pret iespējamo guvumu un ieteicama klīniskā stāvokļa regulāra pārbaude. Ja pirms terapijas nozīmēšanas KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (>5x ANR), terapiju nedrīkst uzsākt.

Terapijas laikā

Pacientiem ir jālūdz nekavējoties ziņot par neizskaidrojamām sāpēm, vājumu vai krampjiem muskuļos, it īpaši, ja šos simptomus pavada savārgums vai drudzis. Šiem pacientiem jānosaka KK līmenis. Terapija ir jāpārtrauc, ja KK koncentrācija ir ievērojami paaugstināta (>5x ANR) vai, ja muskuļu simptomi ir smagi un ikdienā izraisa nepatīkamas sajūtas (pat tad, ja KK līmenis ir <5x ANR). Ja simptomi pāriet un KK koncentrācija kļūst normāla, tad var atsākt terapiju ar rosuvastatīnu vai kādu citu HMG– CoA reduktāzes inhibitoru, lietojot viszemāko ieteicamo devu un turpinot pacienta rūpīgu novērošanu. Asimptomātiskiem pacientiem KK līmeņa monitorēšana nav nepieciešama. Ir bijuši reti imūnmediētas nekrotizējošās miopātijas (IMNM) ziņojumi statīnu, ieskaitot rosuvastatīna, lietošanas laikā vai pēc tās. IMNM ir klīniski raksturīgs muskuļu vājums un paaugstināta kreatīnkināze, kas nemazinās neraugoties uz statīnu terapijas pārtraukšanu.

Klīniskajos pētījumos nelielam skaitam pacientu, lietojot rosuvastatīnu kopā ar kādu citu līdzekli, nekonstatēja pastiprinātu ietekmi uz skeleta muskuļiem. Tomēr pacientiem, kuri saņēma citus HMG–CoA reduktāzes inhibitorus kopā ar fibrīnskābes atvasinājumiem (piemēram, gemfibrozilu), ciklosporīnu, nikotīnskābi, azola pretsēnīšu līdzekļiem, proteāzes inhibitoriem un makrolīdu grupas antibiotikām, tika novērots palielināts miozīta un miopātijas biežums. Gemfibrozilu lietojot vienlaikus ar kādu no HMG–CoA reduktāzes inhibitoriem, paaugstinās miopātijas risks. Tādēļ nav ieteicama Rosudapin kombinācija ar gemfibrozilu. Rosudapin lietojot vienlaicīgi ar fibrātiem vai nikotīnskābi, rūpīgi jāizvērtē guvums no lipīdu līmeņa tālākas pazemināšanas pret iespējamo terapijas risku. (Skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Rosudapin nedrīkst lietot vienlaikus ar sistēmisku fuzidīnskābi vai 7 dienu laikā pēc ārstēšanās pārtraukšanas ar fuzidīnskābi. Pacientiem, kuriem sistēmiska fuzidīnskābes lietošana tiek uzskatīta par būtisku, statīnu terapija jāpārtrauc uz visu fuzidīnskābes lietošanas laiku. Ir bijuši ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kas saņem fuzidīnskābes un statīnu kombināciju (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientam jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja viņiem rodas tādi simptomi kā muskuļu vājums, sāpes vai jutīgums.

Statīnu terapiju var atsākt septiņas dienas pēc pēdējās fuzidīnskābes devas.

Izņēmuma gadījumos, kad ir nepieciešama ilgstoša sistēmiska fuzidīnskābes lietošana, piemēram, lai ārstētu smagu infekciju, vienlaicīga Rosudapin un fuzidīnskābes lietošanas nepieciešamība jāapsver katrā gadījumā atsevišķi un stingrā ārsta uzraudzībā.

Rosudapin nedrīkst lietot pacientam ar akūtu, nopietnu slimību, kas liecina par miopātiju vai veicina sekundāras nieru mazspējas rašanos rabdomiolīzes dēļ (piemēram, sepse, hipotensija, liela operācija, trauma, smagi vielmaiņas, endokrīni un elektrolītu līdzsvara traucējumi vai nekontrolēti krampji).

Ietekme uz aknām

Tāpat kā citi HMG–CoA reduktāzes inhibitori, arī Rosudapin uzmanīgi jālieto pacientiem, kuri pastiprināti lieto alkoholu un/vai kuriem anamnēzē ir aknu slimība.

Ir ieteicams pirms terapijas uzsākšanas un pirmos 3 terapijas mēnešus kontrolēt aknu funkcionālos testus. Rosudapin ir jāpārtrauc vai jāsamazina rosuvastatīna deva, ja seruma transamināžu rādītāji pārsniedz normu vairāk kā 3 reizes.

Pacientiem ar sekundāru hiperholesterinēmiju, ko izraisījusi hipotireoze vai nefrotiskais sindroms, pirms Rosudapin terapijas uzsākšanas jāārstē pamatslimība.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas. Tādēļ amlodipīna lietošana jāuzsāk zemāko devu robežās, un piesardzība jāievēro gan uzsākot terapiju, gan veicot devas palielināšanu. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt nepieciešama lēna devas pielāgošana un rūpīga uzraudzība.

Rase

Farmakokinētikas pētījumi parāda palielinātu ekspozīciju Āzijas izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar balto rasi (skatīt 4.2., 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Proteāzes inhibitori

Pētāmām personām, kuras saņēma rosuvastatīnu vienlaikus ar dažādiem proteāzes inhibitoriem kombinācijā ar ritonavīru, novērota palielināta rosuvastatīna sistēmiskā iedarbība. Jāņem vērā gan lipīdu līmeņa pazemināšanas sniegtais guvums, lietojot rosuvastatīnu pacientiem ar HIV, kuri saņem proteāzes inhibitorus, gan rosuvastatīna koncentrācijas palielināšanās iespējamība plazmā, sākot lietot rosuvastatīnu un palielinot tā devas pacientiem, kuri tiek ārstēti ar proteāzes inhibitoriem. Vienlaicīga noteiktu proteāzes inhibitoru lietošana nav ieteicama, ja vien rosuvastatīna deva netiek pielāgota. (Skatīt 4.2. un 4.5. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Saistībā ar dažu statīnu lietošanu, īpaši, ja statīnu terapija bijusi ilgstoša, ziņots par atsevišķiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tai raksturīgie simptomi ietver apgrūtinātu elpošanu, neproduktīvu klepu un vispārējā stāvokļa pasliktināšanos (nogurums, svara zudums un drudzis). Ja ir aizdomas par intersticiālu plaušu slimību, ārstēšana ar statīniem jāpārtrauc.

Cukura diabēts (diabetes mellitus)

Daži pierādījumi liecina, ka statīni kā zāļu grupa paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem pacientiem ar augstu diabēta attīstības risku, var radīt tādu hiperglikēmijas līmeni, kam jāpiemēro oficiāla diabēta ārstēšana. Tomēr šo risku atsver vaskulārā riska samazināšanās statīnu lietošanas gadījumā, tādēļ tas nav iemesls, lai pārtrauktu ārstēšanu ar statīniem. Riskam pakļautajiem pacientiem (glikozes līmenis tukšā dūšā 5,6 – 6,9 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija), jāveic klīniskā un bioķīmiskā uzraudzība saskaņā ar atbilstoši nacionālajām vadlīnijām.

JUPITER pētījumā ziņotā kopējā cukura diabēta sastopamība bija 2,8 % rosuvastatīna grupā un 2,3 % placebo grupā – pārsvarā pacientiem, kuriem glikozes līmenis tukšā dūšā bija 5,6 – 6,9 mmol/l.

Hipertensīvā krīze

Amlodipīna lietošanas drošums un efektivitāte hipertensīvās krīzes gadījumā nav noteikta.

Pacienti ar sirds mazspēju

Pacienti ar sirds mazspēju ar amlodipīnu jāārstē ievērojot piesardzību. Ilgstošā, placebo kontrolētā pētījumā ar pacientiem, kas cieta no smagas sirds mazspējas (NYHA III un IV klase), novērotās plaušu tūskas gadījumu skaits bija augstāks amlodipīna ārstēto grupā nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, ieskaitot amlodipīnu, ar piesardzību jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var paaugstināt tālāku kardiovaskulāro notikumu rašanās risku un mirstību.

Lietošana nieru mazspējas gadījumā

Šādi pacienti var lietot parastās amlodipīna devas. Korelācija starp amlodipīna koncentrācijas izmaiņām plazmā un nieru darbības traucējumu smaguma pakāpi nepastāv. Amlodipīns nav dializējams.

Rosudapin visu devu lietošana (sastāvā esošā rosuvastatīna dēļ) ir kontrindicēta pacientiem ar smagiem nieru funkcijas traucējumiem (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Laktoze

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes - galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ar rosuvastatīnu saistīta

Vienlaikus lietotu zāļu ietekme uz rosuvastatīnu

Transportolbaltumvielu inhibitori: rosuvastatīns ir noteiktu transportolbaltumvielu, arī aknās esošās uzņemšanas transportvielas OATP1B1 un izplūdes transportvielas BCRP substrāts. Vienlaicīga rosuvastatīna un zāļu, kas ir šo transportolbaltumvielu inhibitori, lietošana var palielināt rosuvastatīna koncentrāciju plazmā un miopātijas risku (skatīt 1. tabulu un 4.2., 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Ciklosporīns: lietojot rosuvastatīnu vienlaikus ar ciklosporīnu, rosuvastatīna līmenis plazmā bija vidēji 7 reizes augstāks, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem, lietojot tādu pašu devu (skatīt 1. tabulu). Rosuvastatīns ir kontrindicēts pacientiem, kuri vienlaikus saņem ciklosporīnu (skatīt 4.3. apakšpunktu).Vienlaicīga terapija neietekmēja ciklosporīna koncentrāciju plazmā.

Proteāzes inhibitori: kaut gan nav zināms precīzs mijiedarbības mehānisms, vienlaicīga proteāzes inhibitoru lietošana var ļoti pastiprināt rosuvasatīna iedarbību (skatīt 1. tabulu). Piemēram. farmakokinētikas pētījumā vienlaicīga 10 mg rosuvastatīna un divu proteāzes inhibitoru (300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra) kombinēta līdzekļa lietošana veseliem brīvprātīgiem bija saistīta ar apmēram trīs reizes palielinātu rosuvastatīna AUC un Cmax. Vienlaicīgu rosuvastatīna un dažu proteāzes inhibitoru kombināciju lietošanu var ordinēt pēc rūpīgas rosuvastatīna devas korekcijas apsvēršanas, ņemot vērā paredzamo rosuvastatīna kopējās iedarbības palielināšanos (skatīt 1. tabulu un 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Gemfibrozils un citi lipīdus pazeminoši medikamenti: lietojot rosuvastatīnu vienlaikus ar gemfibrozilu, 2 reizes palielinājās rosuvastatīna Cmax un AUC (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Balstoties uz speciālu mijiedarbības pētījumu datiem, nav sagaidāma farmakokinētiski nozīmīga mijiedarbība ar fenofibrātu, tomēr var veidoties farmakodinamiska mijiedarbība. Gemfibrozils, fenofibrāts, citi fibrāti un lipīdus pazeminošās niacīna (nikotīnskābes) devas (> vai vienāda ar 1g/dienā) palielina miopātijas risku, ja tiek lietoti kopā ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem, iespējams tāpēc, ka tie var izraisīt miopātiju arī vieni paši.

Ezetimībs: rosuvastatīna AUC palielinājās 1,2 reizes, kad pacientiem ar hiperholesterinēmiju lietoja 10 mg rosuvastatīna un 10 mg ezetimība (skatīt 1. tabulu). Nevar izslēgt farmakodinamisku mijiedarbību starp Rosudapin un ezetimību, kas izraisa blakusparādības (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Antacīds: lietojot rosuvastatīnu vienlaikus ar alumīnija un magnija hidroksīdu saturošu antacīda suspensiju, rosuvastatīna koncentrācija plazmā mazinājās aptuveni par 50%. Šis efekts mazinājās, lietojot antacīdu 2 h pēc Rosudapin. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav pētīta.

Eritromicīns: lietojot rosuvastatīnu vienlaikus ar eritromicīnu, rosuvastatīna AUC samazinājās par 20% un Cmax par 30 %. Šī mijiedarbība var būt saistīta ar eritromicīna izraisītu zarnu motilitātes pastiprināšanos.

Citohroma P450 enzīmi: in vitro un in vivo pētījumi liecina, ka rosuvastatīns nav ne citohroma P450 izoenzīmu inhibitors, ne induktors. Turklāt rosuvastatīns ir vājš šo izoenzīmu substrāts. Tāpēc nav paredzama zāļu mijiedarbība saistībā ar citohroma P450 mediēto metabolismu. Nav novērota klīniski nozīmīga rosuvastatīna mijiedarbība ar flukonazolu (CYP2C9 un CYP3A4 inhibitoru) vai ketokonazolu (CYP2A6 un CYP3A4 inhibitoru).

Mijiedarbības, kuru dēļ jāpielāgo rosuvastatīna deva (skatīt arī 1. tabulu): kad rosuvastatīns jālieto vienlaikus ar citām zālēm, kas, kā zināms, palielina rosuvastatīna kopējo iedarbību, rosuvastatīna deva ir jāpielāgo. Maksimālā rosuvastatīna dienas deva jāpielāgo tā, lai paredzamā rosuvastatīna kopējā iedarbība nepārsniegtu to, kas tiek iegūta ar 40 mg rosuvastatīna dienas devu, nelietojot to vienlaikus ar mijiedarbību izraisošām zālēm, piemēram, 20 mg rosuvastatīna deva ar gemfibrozilu (palielināšanās 1,9 reizes) un 10 mg rosuvastatīna deva ar ritonavīra/atazanavīra kombināciju (palielināšanās 3,1 reizes).

1. tabula. Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz rosuvastatīna kopējo iedarbību (AUC; ietekmes apmēra samazināšanās secībā) no publicētajiem klīniskajiem pētījumiem

Mijiedarbojošos zāļu dozēšanas shēma

Rosuvastatīna dozēšanas shēma

Rosuvastatīna AUC* izmaiņas

Ciklosporīns 75 mg divreiz dienā – 200 mg divreiz dienā, 6 mēneši

10 mg vienreiz dienā, 10 dienas

↑ 7,1 reizi

Atazanavīrs 300 mg/ritonavīrs 100 mg vienreiz dienā, 8 dienas

10 mg, viena deva

↑ 3,1 reizi

Lopinavīrs 400 mg/ritonavīrs 100 mg divreiz dienā, 17 dienas

20 mg vienreiz dienā, 7 dienas

↑ 2,1 reizi

Klopidogrels 300 mg, kam seko 75 mg pēc 24 stundām

20 mg, viena deva

↑ 2 reizes

Gemfibrozils 600 mg divreiz dienā, 7 dienas

80 mg, viena deva

↑ 1,9 reizes

Eltrombopags 75 mg vienreiz dienā, 10 dienas

10 mg, viena deva

↑ 1,6 reizes

Darunavīrs 600 mg/ritonavīrs 100 mg divreiz dienā, 7 dienas

10 mg vienreiz dienā, 7 dienas

↑ 1,5 reizes

Tipranavīrs 500 mg/ritonavīrs 200 mg divreiz dienā, 11 dienas

10 mg, viena deva

↑ 1,4 reizes

Dronedarons 400 mg divreiz dienā

Nav pieejama

↑ 1,4 reizes

Itrakonazols 200 mg vienreiz dienā, 5 dienas

10 mg, viena deva

↑ 1,4 reizes **

Ezetimībs 10 mg vienreiz dienā, 14 dienas

10 mg, vienreiz dienā, 14 dienas

↑ 1,2 reizes **

Fosamprenavīrs 700 mg/ritonavīrs 100 mg divreiz dienā, 8 dienas

10 mg, viena deva

↔︎

Aleglitazars 0,3 mg, 7 dienas

40 mg, 7 dienas

↔︎

Silimarīns 140 mg trīsreiz dienā, 5 dienas

10 mg, viena deva

↔︎

Fenofibrāts 67 mg trīsreiz dienā, 7 dienas

10 mg, 7 dienas

↔︎

Rifampīns 450 mg vienreiz dienā, 7 dienas

20 mg, viena deva

↔︎

Ketokonazols 200 mg divreiz dienā, 7 dienas

80 mg, viena deva

↔︎

Flukonazols 200 mg vienreiz dienā, 11 dienas

80 mg, viena deva

↔︎

Eritromicīns 500 mg četrreiz dienā, 7 dienas

80 mg, viena deva

↓ 28 %

Baikalīns 50 mg trīsreiz dienā, 14 dienas

20 mg, viena deva

↓ 47 %

*Dati sniegti kā pārmaiņa x reizes, kas parādīta kā vienkārša attiecība starp vienlaicīgu lietošanu un rosuvastatīna monoterapiju. Dati sniegti kā % pārmaiņa, kas parādīta kā % atšķirība, salīdzinot tikai ar rosuvastatīna lietošanu.

Palielināšanās apzīmēta ar “↑”, nekādu pārmaiņu kā “↔︎”, samazināšanās kā “↓”.

**Ar dažādām rosuvastatīna devām veikti vairāki mijiedarbības pētījumi, tabulā parādīti nozīmīgākie rezultāti

Rosuvastatīna ietekme uz vienlaikus lietotām zālēm

Vitamīna K antagonisti: tāpat kā lietojot citus HMG–CoA reduktāzes inhibitorus, arī rosuvastatīna lietošana vai devas palielināšana vienlaikus ar vitamīna K antagonistiem (piemēram, varfarīnu vai citu kumarīna atvasinājumu) var izraisīt INR (International Normalised Ratio) paaugstināšanos. Rosuvastatīna pārtraukšana vai devas samazināšana var izraisīt INR pazemināšanos. Šādos gadījumos ir vēlama INR monitorēšana.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi/ hormonaizstājterapija (HAT): lietojot rosuvastatīnu vienlaikus ar pretapaugļošanās līdzekļiem, paaugstinās etinilestradiola un norgestrela AUC līmenis attiecīgi par 26% un 34%. Šīs izmaiņas plazmā jāņem vērā, izvēloties perorālo kontracepcijas līdzekļu devas. Nav pieejami farmakokinētikas dati par vienlaicīgu rosuvastatīna un HAT lietošanu, tādēļ nevar izslēgt līdzīgu efektu, kaut gan šī kombinācija tika plaši lietota sievietēm klīniskos pētījumos un tai bija laba panesamība.

Citas zāles: pamatojoties uz speciālu mijiedarbības pētījumu datiem, nav sagaidāma klīniski nozīmīga mijiedarbība ar digoksīnu.

Fuzidīnskābe: vienlaicīgi lietojot sistēmisku fuzidīnskābi ar statīniem var palielināties miopātijas, tostarp rabdomiolīzes risks. Šīs mijiedarbības mehānisms (vai tas ir farmakodinamisks vai farmakokinētisks, vai abi kopā), pagaidām nav zināms. Ir bijuši ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kas saņem šo kombināciju.

Ja ārstēšana ar sistēmisku fuzidīnskābi ir nepieciešama, ārstēšana ar rosuvastatīnu ir jāpārtrauc uz visu fuzidīnskābes lietošanas laiku. Skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

Ar amlodipīnu saistīta

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori: vienlaicīga amlodipīna lietošana ar spēcīgiemvai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāzes inhibitoriem, azola grupas pretsēnīšu līdzekļiem, tādiem makrolīdiem kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamilu vai diltiazemu) var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos, kā rezultātā parādās hipotensijas risks. Klīniskajā izpausmē šīs FK izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori: dati par CYP3A4 induktoru ietekmi uz amlodipīnu nav pieejami. Vienlaicīga CYP3A4 induktoru (t. i., rifampicīna vai asinszāles preparātu) lietošana var pazemināt amlodipīna koncentrāciju plazmā. Amlodipīna un CYP3A4 induktoru vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība.

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties zāļu biopieejamība, kā rezultātā var pastiprināties asinsspiedienu pazeminošais efekts.

Dantrolēns (infūzijās): dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar hiperkaliēmiju pēc verapamila un datrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu prethipertensijas līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Takrolims: pastāv risks, ka palielināsies takrolima līmenis asinīs, ja to lietos vienlaikus ar amlodipīnu. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, pacientam, kurš tiek ārstēts ar takrolimu, amlodipīna lietošanas gadījumā nepieciešama takrolima līmeņa asinīs uzraudzīšana un takrolima devas pielāgošana, kad nepieciešams.

Klaritromicīns: Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kas saņem klaritromicīnu kopā ar amlodipīnu ir palielināts hipotensijas risks. Ja amlodipīns tiek lietots vienlaikus ar klaritromicīnu, pacientiem ir ieteicama cieša novērošana.

Ciklosporīns: ciklosporīna un amlodipīna mijiedarbības pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem vai citām populācijām nav veikti. Izņēmums ir pacienti pēc nieres transplantācijas, kuriem tika novērota dažāda ciklosporīna minimālās koncentrācijas palielināšanās (vidēji par 0–40 %). Jāapsver nepieciešamība pacientiem, kuri pēc nieres transplantācijas lieto amlodipīnu, kontrolēt ciklosporīna līmeni, un nepieciešamības gadījumā jāsamazina ciklosporīna deva.

Simvastatīns: lietojot vienlaicīgi vairākas amlodipīna 10 mg un simvastatīna 80 mg devas, simvastatīna iedarbība palielinājās par 77%, salīdzinot ar gadījumiem, kad lietots tikai simvastatīns. Simvastatīna deva jāierobežo līdz 20 mg dienā pacientiem, kuri lieto amlodipīnu.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Rosudapin lietošana ir kontrindicēta grūtniecības un barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Reproduktīvā vecuma sievietēm jālieto atbilstoši pretapaugļošanās līdzekļi.

Tā kā augļa attīstībai holesterīns un tā produktu biosintēze ir būtiska, HMG–CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas potenciālais risks ir lielāks nekā ieguvums no terapijas grūtniecības laikā. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādījumi par reproduktīvo toksicitāti ir ierobežoti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja pacientei iestājas grūtniecība šī medikamenta lietošanas laikā, terapija ir jāpārtrauc nekavējoties.

Amlodipīna lietošanas drošums cilvēkiem grūtniecības laikā nav noteikts. Pētījumos ar dzīvniekiem reproduktīvā toksicitāte tika novērota pie lielām devām (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lietošana grūtniecības laikā ieteicama tikai tad, ja nav drošākas alternatīvas, un pati slimība ir saistīta ar palielinātu risku mātei un auglim.

Barošana ar krūti

Barošanas ar krūti laikā Rosudapin lietošana ir kontrindicēta. Nav zināms, vai amlodipīns izdalās mātes pienā.

Žurkām rosuvastatīns izdalās ar pienu. Nav datu par medikamenta ekskrēciju pienā cilvēkiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz tēviņu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Rosudapin var būt neliela vai vidēja ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nav veikti pētījumi par rosuvastatīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot iekārtas. Tomēr pamatojoties uz farmakodinamiskām īpašībām, maz iespējams, ka rosuvastatīns varētu ietekmēt šo spēju. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot iekārtas, jāņem vērā, ka terapijas laikā var būt reibonis.

Amlodipīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kuri lietojot amlodipīnu, cieš no reiboņa, galvassāpēm, noguruma vai sliktas dūšas, var būt traucēta reakcija. Īpaša piesardzība ieteicama terapijas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Ļoti bieži (≥ 1/10);

bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10);

retāk (≥1/1000 līdz <1/100);

reti (≥1/10 000 līdz <1/1000);

ļoti reti (<1/10 000);

nav zināmi (nav iespējams noteikt pēc pieejamiem datiem).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

MedDRA

orgānu sistēmu

klasifikācija

Blakusparādības

Biežums

Rosuvastatīns

Amlodipīns

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikocitopēnija, trombocitopēnija

-

Ļoti reti

Trombocitopēnija

Reti

-

Imūnās sistēmas traucējumi

Alerģiskas reakcijas

-

Ļoti reti

Hipersensitivitātes reakcijas, ieskaitot angioedēmu

Reti

-

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hiperglikēmija

-

Ļoti reti

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Cukura diabēts1

Bieži

-

Psihiskie traucējumi

Miega traucējumi (bezmiegs, nakts murgi), depresija

Nav zināmi

Retāk

Garastāvokļa svārstības (tostarp nemiers)

-

Retāk

Apjukums

-

Reti

Depresija

Nav zināmi

-

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis, galvassāpes

Bieži

Bieži

Ģībonis

-

Retāk

Miegainība

-

Bieži

Tremors, disgēzija, hipoestēzija, parestēzija

-

Retāk

Hipertonija

-

Ļoti reti

Perifērā neiropātija

Nav zināmi

Ļoti reti

Polineiropātijas, atmiņas zudums

Ļoti reti

Ekstrapiramidāli traucējumi

Nav zināmi

Acu bojājumi

Redzes traucējumi (tostarp diplopija)

-

Bieži

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

-

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

-

Bieži

Aritmija (tostarp bradikardija, kambaru tahikardija un priekškambaru fibrilācija)

-

Retāk

Miokarda infarkts

-

Ļoti reti

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

-

Bieži

Hipotensija

-

Retāk

Vaskulīts

-

Ļoti reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Aizdusa

Nav zināmi

Bieži

Rinīts

-

Retāk

Klepus

Nav zināmi

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Vemšana

-

Retāk

Sāpes vēderā

Bieži

Bieži

Slikta dūša

Bieži

Bieži

Dispepsija, vēdera izejas pārmaiņas (tostarp caureja un aizcietējums)

-

Bieži

Sausums mutē

-

Retāk

Gastrīts, smaganu hiperplāzija

-

Ļoti reti

Aizcietējums

Bieži

-

Pankreatīts

Reti

Ļoti reti

Caureja

Nav zināmi

-

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Hepatīts

Ļoti reti

Ļoti reti

Dzelte

Ļoti reti

Ļoti reti

Aknu enzīmu paaugstināšanās*

-

Ļoti reti

Aknu transamināžu paaugstināšanās

Reti

-

Ādas un zemādas audu bojājumi

Alopēcija

-

Retāk

Purpura, ādas krāsas izmaiņas, hiperhidroze, eksantēma

-

Retāk

Angioedēma, daudzformu eritēma, eksfoliatīvs dermatīts, Kvinkes tūska, fotosensitivitāte

-

Ļoti reti

Nieze

Retāk

Retāk

Izsitumi

Retāk

Retāk

Nātrene

Retāk

Retāk

Stīvensa-Džonsona sindroms

Nav zināmi

Ļoti reti

Skeleta-muskuļu, saistaudu sistēmas un kaulu bojājumi

Potīšu pietūkums

-

Bieži

Muguras sāpes

-

Retāk

Muskuļu krampji

-

Bieži

Mialģija

Bieži

Retāk

Miopātija (ieskaitot miozītu)

Reti

-

Rabdomiolīze

Reti

-

Artralģija

Ļoti reti

Retāk

Imūnmediēta nekrotizējoša miopātija

Nav zināmi

-

Cīpslu bojājumi, kas dažreiz komplicējas ar cīpslu plīsumu

Nav zināmi

-

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Urinācijas traucējumi, niktūrija, bieža urinācija

-

Retāk

Hematūrija

Ļoti reti

-

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Impotence

-

Retāk

Ginekomastija

Ļoti reti

Retāk

Vispārēji traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

Bieži

Nespēks

-

Bieži

Tūska

Nav zināmi

Ļoti bieži

Sāpes krūtīs, sāpes, savārgums

-

Retāk

Izmeklējumi

Pieņemšanās svarā, svara zudums

-

Retāk

1 biežums atkarīgs no riska faktoru esamības vai trūkuma (glikozes līmenis tukšā dūšā ≥5,6 mmol/L, ĶMI >30 kg/m2, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē).

* galvenokārt saistīts ar holestāzi.

Tāpat kā lietojot citus HMG CoA reduktāzes inhibitorus, blakusparādību biežums ir atkarīgs no devas.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Ietekme uz nierēm: pacientiem, ārstētiem ar rosuvastatīnu, ir novērota proteīnūrija, nosakot ar teststrēmeli, galvenokārt tubulāras izcelsmes. Proteīna daudzums urīnā ir atrasts, sākot no olbaltuma zīmēm līdz ++ vai vairāk, terapijā saņemot 10 un 20 mg <1% gadījumos un apmēram 3% gadījumu terapijā saņemot 40 mg. Nelielas pārmaiņas no olbaltuma zīmēm līdz “+” ir novērotas, lietojot 20 mg devu. Vairumā gadījumu proteīnūrija samazinās vai izzūd spontāni turpinot terapiju. Dati, kas iegūti klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā, nenorāda uz cēlonisku saistību starp proteīnūriju un akūtu vai progresējošu nieru slimību.

Pacientiem, kas ārstēti ar rosuvastatīnu, ir novērota hematūrija; klīnisko pētījumu dati rāda, ka to sastopamība ir zema.

Ietekme uz skeleta muskuļiem: pacientiem ir novērota ietekme uz skeleta muskuļiem, piemēram, mialģija, miopātija (ieskaitot miozītu) un reti – rabdomiolīze ar un bez akūtas nieru mazspējas, ārstējot ar visām rosuvastatīna devām, bet īpaši devām >20 mg.

Rosuvastatīnu lietojošiem pacientiem ir novērota no devas atkarīga aknu transamināžu un KK līmeņa palielināšanās, vairumā gadījumu pārmaiņas bija vieglas, asimptomātiskas un pārejošas. Ja KK koncentrācija paaugstinās >5x ANR, terapija jāpārtrauc (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ietekme uz aknām: tāpat kā lietojot citus HMG CoA reduktāzes inhibitorus, nelielam pacientu skaitam, kuri saņēma rosuvastatīnu, novēroja transamināžu paaugstināšanos; vairums gadījumu bija viegli, asimptomātiski un pārejoši.

Saistībā ar dažu statīnu lietošanu ziņots par šādām blakusparādībām:

seksuāla disfunkcija,

atsevišķi intersticiālas plaušu slimības gadījumi, īpaši, ja statīnu terapija bijusi ilgstoša (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņojumi par rabdomiolīzi, nopietniem nieru un aknu traucējumiem (galvenokārt aknu transamināžu paaugstināšanās) ir biežāki 40 mg devai.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Pieejamie dati liecina, ka smaga pārdozēšana varētu izraisīt pārmērīgu perifēro asinsvadu paplašināšanos un, iespējams, reflektoru tahikardiju. Aprakstīta izteikta un, iespējams, ilgstoša sistēmiska hipotensija līdz pat šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Rosudapin pārdozēšanas gadījumā pacients jāārstē simptomātiski un nepieciešamības gadījumā jāveic uzturoša ārstēšana. Ir jānosaka un jāmonitorē aknu funkcionālie rādītāji un KK līmenis.

Klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā, kas radusies amlodipīna pārdozēšanas rezultātā, nepieciešama aktīva kardiovaskulārās sistēmas uzturēšana, tostarp, bieža sirdsdarbības un elpošanas funkcijas kontrole, ekstremitāšu pacelšana un cirkulējošā šķidruma tilpuma un urīna izdalīšanās uzraudzīšanu. Asinsvadus sašaurinoši līdzekļi var palīdzēt atjaunot asinsvadu tonusu un asinsspiedienu, ja vien nav kontrindikāciju to lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glikonāts var palīdzēt novērst kalcija kanālu blokādes efektus.

Dažos gadījumos var veikt kuņģa skalošanu. Veseliem brīvprātīgajiem ogles lietošana līdz 2 stundas pēc 10 mg amlodipīna ievadīšanas samazināja amlodipīna uzsūkšanās ātrumu.

Tā kā amlodipīnam piemīt izteikta saistīšanās ar proteīniem, nav sagaidāms, ka dialīzei varētu būt pozitīva iedarbība. Hemodialīze nav efektīva.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: HMG–CoA reduktāzes inhibitori, citas kombinācijas, ATĶ kods: C10BX09.

Rosuvastatīns

Rosuvastatīns ir selektīvs, spēcīgs un konkurējošs HMG–CoA reduktāzes (enzīms, kas ierobežo 3–hidroksi–3–metilglutaril koenzīma A pārvēršanas ātrumu par mevalonātu, holesterīna priekšsavienojumu) inhibitors. Rosuvastatīna primārās darbības vieta ir aknas, kas ir mērķa orgāns holesterīna pazemināšanai.

Rosuvastatīna lipīdu spektru modificējošā darbība notiek divos veidos: tas palielina ZBL šūnas virsmas receptoru skaitu aknās, veicinot ZBL saistīšanu un katabolismu, un nomāc ĻZBL sintēzi aknās, tādējādi mazinot kopējo ĻZBL un ZBL daļiņu skaitu.

Amlodipīns

Amlodipīns ir dihidropiridīnu grupas kalcija jonu transmembrānās plūsmas inhibitors (lēno kanālu blokators jeb kalcija jonu antagonists), un tas kavē kalcija jonu iekļūšanu sirds un asinsvadu muskulatūras šūnās.

Amlodipīna hipotensīvās darbības pamatā ir tā tiešā relaksējošā ietekme uz asinsvadu gludajiem muskuļiem. Mehānisms, kādā veidā amlodipīns novērš stenokardiju, nav pilnīgi noteikts, bet zināms, ka tas reducē kopējo išēmisko slodzi ar šādu divējādu iedarbību:

1. Amlodipīns paplašina perifērās arteriolas un tādējādi reducē kopējo perifēro pretestību (pēcslodzi), kas jāpārvar sirdij. Tā kā sirdsdarbības frekvence saglabājas nemainīga, šāda sirds atslodze samazina enerģijas patēriņu miokardā un miokarda prasību pēc skābekļa.

2. Amlodipīna darbības mehānisms, iespējams, ietver arī galveno koronāro artēriju un koronāro arteriolu dilatāciju - gan neskartos, gan išēmiskos sirds apvidos. Šādas dilatācijas rezultātā pieaug skābekļa piegāde miokardam pacientiem ar koronāro artēriju spazmu (Princmetāla jeb varianto stenokardiju).

Hipertensijas pacientiem reizi dienā lietota deva uz 24 stundām nodrošina klīniski būtisku asinsspiediena pazeminājumu kā guļus, tā stāvus. Tā kā zāļu iedarbība sākas lēnām, tad amlodipīna terapijai nav raksturīga akūta hipotensija.

Stenokardijas pacientiem amlodipīns, lietots reizi dienā, palielina kopējo slodzes toleranci, pagarina laika intervālu līdz stenokardijas lēkmes sākumam un ST segmenta depresijai par 1 mm, kā arī samazina gan stenokardijas lēkmju biežumu, gan gliceriltrinitrāta tablešu patēriņu.

Amlodipīna lietošana nav izraisījusi nekādus nelabvēlīgus metaboliskos efektus, ne arī lipīdu sastāva pārmaiņas plazmā, un to var lietot pacienti ar bronhiālo astmu, cukura diabētu un podagru.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās, izkliede

Rosuvastatīns

Maksimālais līmenis plazmā tiek sasniegts apmēram 5 h pēc devas iekšķīgas lietošanas. Absolūtā bioloģiskā pieejamība ir 20%. Rosuvastatīns tiek ekstensīvi metabolizēts aknās, kas ir primārā holesterīna sintēzes un ZBL–H klīrensa vieta. Rosuvastatīna sadales apjoms ir apmēram 134 l. Aptuveni 90% rosuvastatīna saistās ar plazmas olbaltumiem, galvenokārt ar albumīnu.

Amlodipīns

Pēc iekšķīgas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, maksimālo līmeni asinīs sasniedzot 6-12 stundas pēc devas lietošanas. Amlodipīna absolūtā biopieejamība ir 64 un 80% robežās. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos noskaidrots, ka ap 97,5 % cirkulējošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas proteīniem. Uztura uzņemšana amlodipīna biopieejamību neietekmē.

Biotransformācija, eliminācija

Rosuvastatīns

Rosuvastatīna metabolisms ir ierobežots (aptuveni 10%) In vitro metabolisma pētījumā, izmantojot cilvēka hepatocītus, konstatēja, ka rosuvastatīns ir vājš substrāts citohroma P450 metabolismam. Galvenais iesaistītais izoenzīms bija CYP2CP, 2C19, 3A4 un 2D6 iesaistīti mazākā apmērā. Galvenie metabolīti ir N-dezmetil un laktona metabolīti. N– dezmetilsavienojums ir apmēram par 50% mazāk aktīvs kā rosuvastatīns, turpretī laktona savienojums tiek uzskatīts kā klīniski neaktīvs. Rosuvastatīns veido vairāk nekā 90% no cirkulējošā HMG CoA reduktāzes inhibitora aktivitātes.

90% preparāta (sastāv no absorbētās un neabsorbētās aktīvās vielas) izdalās nemainītā veidā ar izkārnījumiem un atlikusī daļa – ar urīnu. Apmēram 5% izdalās ar urīnu neizmainītā veidā. Plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 20 stundas. Eliminācijas pusperiods nepagarinās, lietojot augstākas devas. Ģeometriski vidējais plazmas klīrenss ir apmēram 50 litri/stundā (variāciju koeficients 21,7%). Tāpat kā citiem HMG–CoA reduktāzes inhibitoriem, rosuvastatīna metabolismā aknās piedalās membrānas transportētājs OATP-C, kam ir svarīga nozīme rosuvastatīna eliminācijā aknās.

Amlodipīns

Eliminācijas pusperiods no plazmas ir 35-50 stundas, un tas saglabājas nemainīgs, lietojot vienu devu dienā. Amlodipīns tiek aknās intensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem; 10% zāļu nepārveidotā formā un 60% - metabolītu formā izdalās ar urīnu.

Linearitāte/nelinearitāte

Rosuvastatīna sistēmiskā ekspozīcija palielinās proporcionāli devai. Nav izmaiņas farmakokinētiskos parametros pēc vairākām atkārtotām dienas devām.

Īpašas pacientu grupas

Vecums un dzimums

Pieaugušajiem vecumam un dzimumam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz rosuvastatīna farmakokinētiku. Rosuvastatīna farmakokinētika bērniem un pusaudžiem ar heterozigotu ģimenes hiperholesterinēmiju bija līdzīga kā pieaugušiem brīvprātīgajiem.

Gados vecāku un jaunāku pacientu organismā laiks līdz tiek sasniegta augstākā amlodipīna koncentrācija plazmā ir līdzīgs. Gados vecāku pacientu organismā amlodipīna klīrensam ir raksturīga tendence kļūt lēnākam, kā rezultātā palielinās AUC un pagarinās eliminācijas pusperiods. AUC palielināšanās un eliminācijas pusperioda pagarināšanās pacientiem ar sirds sastrēguma mazspēju atbilda šajā vecuma grupā paredzētajam.

Rase

Farmakokinētikas pētījumi rāda aptuveni 2-kāršu vidējā AUC un Cmax palielinājumu Āzijas izcelsmes pacientiem (japāņi, ķīnieši, filipīnieši, vjetnamieši un korejieši), salīdzinot ar balto rasi. Āzijas-indiešu izcelsmes pacientiem vidējā AUC un Cmax palielināts aptuveni 1.3 reizes. Populācijas farmakokinētikas analīze neatklāja klīniski nozīmīgas atšķirības farmakokinētikā baltās rases un tumšādaino grupās.

Nieru darbības traucējumi

Pētījumā ar cilvēkiem, kuriem bija dažādas pakāpes nieru mazspēja, viegla vai vidēji smaga slimība rosuvastatīna koncentrāciju plazmā ietekmēja nedaudz. Taču pacientiem ar smagu mazspēju (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) salīdzinājumā ar veseliem brīvprātīgiem koncentrācija plazmā palielinājās 3 reizes un N-dezmetil metabolīta koncentrācija palielinājās 9 reizes. Rosuvastatīna līdzsvara koncentrācija plazmā pacientiem ar hemodialīzi bija apmēram par 50% lielāka kā veseliem brīvprātīgiem.

Aknu darbības traucējumi

Pētījumā ar pacientiem, kuriem bija dažādas pakāpes aknu mazspēja, nekonstatēja pastiprinātu rosuvastatīna iedarbību, izņemot 2 cilvēkiem, kuriem aknu slimība bija visizteiktākā (vērtējums 8 un 9 pēc Child–Pugh klasifikācijas). Šiem cilvēkiem sistēmiskā iedarbība palielinājās vismaz 2 reizes, salīdzinot ar pacientiem, kuriem vērtējums pēc Child–Pugh klasifikācijas bija zemāks. Nav pieredzes pacientiem ar vērtējumu virs 9 pēc Child–Pugh klasifikācijas.

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kas izraisa garāku eliminācijas pusperiodu un palielina AUC par aptuveni 40-60%.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Rosuvastatīns

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Īpaši testi par ietekmi uz hERG nav novērtēti. Nevēlamas reakcijas, kuras nav novērotas klīniskajos pētījumos, taču ir novērotas dzīvniekiem pie klīniskajam iedarbības līmenim līdzīga iedarbības līmeņa, bija šādas: atkārtotu devu toksicitātes pētījumos histopatoloģiskas izmaiņas aknās, kuru cēlonis varētu būt rosuvastatīna farmakoloģiskā darbība, novērotas pelēm, žurkām un — mazākā mērā saistībā ar ietekmi uz žultspūsli — suņiem, bet ne pērtiķiem. Turklāt pērtiķiem un suņiem, lietojot lielākas devas, novērota testikulāra toksicitāte. Reproduktīvā toksicitāte bija vērojama žurkām, kurām, lietojot mātītei toksiskas devas, kad sistēmiskās iedarbības līmenis vairākkārt pārsniedza terapeitisko iedarbības līmeni, bija samazināts metienu lielums, pēcnācēju svars un pēcnācēju dzīvildze.

Amlodipīns

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību termiņu, ilgstošas dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg aprēķinot uz mg/m2), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu, pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatozoīdu skaits Sertoli šūnās.

Karcinoģenēze, mutaģenēze

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā, karcinoģenēzes esamība šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m2) bija tuvu augstākai panesamai devai pelēm, bet ne žurkām. Pētījumi par mutaģenēzi neuzrādīja zāļu efektu ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mikrokristāliskā celuloze

Laktoze, bezūdens

Krospovidons (A tips)

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Apvalks 10 mg+5 mg:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Apvalks 10 mg+10 mg:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Apvalks 15 mg+5 mg:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Apvalks 15 mg+10 mg:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

Apvalks 20 mg+5 mg:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Apvalks 20 mg+10 mg:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Blisteriepakojumi (OPA/Al/PVH//Al): 10, 28, 30, 56, 60, 90, 98 un 100 apvalkotās tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

10 mg+5 mg: 15-0244

10 mg+10 mg: 15-0245

15 mg+5 mg: 15-0246

15 mg+10 mg: 15-0247

20 mg+5 mg: 15-0248

20 mg+10 mg: 15-0249

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 5. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2016

SASKAŅOTS ZVA 03-11-2016

PAGE

Rosudapin variācijas