Roferon-A

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Roferon-A 3 miljoni starptautisko vienību (SV) šķīdums injekcijām pilnšļircē

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena pilnšļirce satur 3 miljonus starptautisko vienību alfa-2a interferona (interferonum alfa-2a)* 0,5 mililitros** (3 miljoni SV/0,5 ml).

* Rekombinantas DNS tehnoloģijas ceļā no Escherichia coli iegūts alfa-2a interferons

**Satur tilpuma atlikumu

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1.apakšpunktā.

Noteiktām palīgvielām ir zināma ietekme:

benzilspirts (10 mg/1 ml)

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām pilnšļircē.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Roferon-A indicēts šādu slimību ārstēšanai:

- Matšūnu leikoze.

- Hroniska mieloīda leikoze hroniskā fāzē pacientiem ar pozitīvu Filadelfijas hromosomu. Roferon-A nav alternatīva terapija HML ārstēšanai pacientiem, km ir HLA saderīgi tuvi radinieki un tiek plānota vai tuvākā laikā iespējama allogēna kaulu smadzeņu transplantācija. Joprojām nav zināms, vai terapiju ar Roferon–A var uzskatīt par efektīvu šīs indikācijas gadījumā.

- Ādas T šūnu limfoma. Alfa-2a interferons (Roferon–A) var būt efektīvs, ārstējot pacientus ar progresējošu slimību, ja nerodas uzlabošanās pēc parastas terapijas vai kam tā nav piemērota.

- Pieaugušiem pacientiem ar histoloģiski apstiprinātu hronisku B vīrushepatītu, kam noteikti vīrusa replikācijas marķieri, t.i., pozitīvi HBV DNS vai HBeAg.

- Pieaugušiem pacientiem ar histoloģiski pierādītu hronisku C vīrushepatītu, kam ir pozitīvas HCV antivielas vai HCV RNS un paaugstināts alanīnaminotransferāzes (AlAT) līmenis serumā bez aknu dekompensācijas.

Alfa-2a interferona efektivitāti, ārstējot C vīrushepatītu, uzlabo vienlaikus ribavirīna lietošana. Roferon-A vienu pašu ordinē galvenokārt ribavirīna nepanesības gadījumā vai ja tas ir kontrindicēts.

- Folikulāra nehodžkina limfoma.

- Progresējoša nieru šūnu karcinoma.

- Pacientiem ar ļaundabīgas melanomas 2. pakāpi pēc AJCC (pēc Breslova klasifikācijas audzēja audu biezums > 1,5 mm, nav metastāzes limfmezglos vai uz ādas), kam pēc operatīvas terapijas nav slimības izpausmju.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ne visu pieejamo stiprumu Roferon-A var izmantot visām 4.1. apakšpunktā minētām indikācijām. Parakstītajam zāļu stiprumam jāatbilst ieteiktajai devai katrai konkrētai indikācijai.

- MATŠŪNU LEIKOZE

Sākumdeva:

3 miljoni SV dienā, ko ievada subkutānas injekcijas veidā 16 – 24 nedēļas. Nepanesības rašanās gadījumā vai nu jāsamazina dienas deva līdz 1,5 miljoniem SV, vai medikamenta lietošanas biežums līdz 3 reizēm nedēļā, vai abi vienlaikus.

Balstdeva:

3 miljoni SV, ko ievada subkutānas injekcijas veidā trīs reizes nedēļā. Ja attīstās nepanesība, deva jāsamazina līdz 1,5 miljoniem SV 3 reizes nedēļā.

Terapijas ilgums:

Pacienti jāārstē apmēram 6 mēnešus, līdz ārsts var izlemt, vai turpināt terapiju pacientiem ar uzlabošanos, vai pārtraukt ārstēt pacientus, kam nav uzlabošanās. Pacienti ārstēti 20 mēnešus pēc kārtas. Matšūnu leikozes optimālais terapijas ar Roferon-A ilgums vēl nav noteikts.

Minimālā efektīvā Roferon-A deva matšūnu leikozes ārstēšanai nav noteikta.

- HRONISKA MIELOLEIKOZE

Roferon-A indicēts hroniskas mieloleikozes hroniskā fāzē ārstēšanai pacientiem ar Filadelfijas hromosomu. Roferon-A nav alternatīva terapija HML ārstēšanai pacientiem, kam ir HLA saderīgi tuvi radinieki un tiek plānota vai tuvākā laikā iespējama allogēna kaulu smadzeņu transplantācija.

Roferon-A lietošana, neatkarīgi no iepriekšējās terapijas, rada hematoloģisku remisiju 60% pacientu ar HML hroniskā fāzē. 2/3 šo pacientu ir pilnīga hematoloģiska uzlabošanās, kas rodas tikai 18 mēnešus pēc terapijas sākšanas.

Atšķirībā no citotoksiskas ķīmijterapijas, alfa-2a interferons var radīt stabilu, ilgstošu citoģenētisko uzlabošanos ilgāk par 40 mēnešiem. Joprojām nav zināms, vai Roferon-A šīs indikācijas gadījumā var uzskatīt par terapeitiski efektīvu.

Devas:

18 gadus veciem un vecākiem pacientiem Roferon-A jāievada subkutānas injekcijas veidā 8 – 12 nedēļas ilgi. Ieteicama šāda shēma:

1. – 3. diena 3 miljoni SV dienā

4. – 6. diena 6 miljoni SV dienā

7. – 84. diena 9 miljoni SV dienā

Terapijas ilgums:

Pacienti jāārstē vismaz 8 vai, ieteicamāk, 12 nedēļas, līdz ārsts var izlemt, vai turpināt terapiju pacientiem ar uzlabošanos, vai to pārtraukt, ja nav hematoloģisko raksturlielumu pārmaiņas. Pacientiem ar uzlabošanos ārstēšana jāturpina, kamēr tiek panākta pilnīga hematoloģiska uzlabošanās vai maksimāli 18 mēnešus ilgi. Lai iespējami ātri sasniegtu citoģenētisku uzlabošanos, visus pacientus, kam panākta pilnīga hematoloģiska uzlabošanās, jāturpina ārstēt ar 9 miljoniem SV Roferon-A dienā (optimālā deva) vai 9 miljoniem SV 3 reizes nedēļā (minimālā deva). Hroniskas mieloleikozes optimālais terapijas ar Roferon-A ilgums nav noteikts, lai gan citoģenētiska uzlabošanās tika novērota 2 gadus pēc terapijas sākšanas.

Roferon-A lietošanas drošums, efektivitāte un optimālās devas bērniem ar HML vēl nav apstiprināti.

- ĀDAS T ŠŪNU LIMFOMA (ĀTŠL)

Alfa-2a interferons (Roferon-A) var būt efektīvs, ārstējot pacientus ar progresējošu ādas T šūnu limfomu, kam nerodas uzlabošanās pēc parastas terapijas vai kam tā nav piemērota.

Optimālās devas nav noskaidrotas.

Sākumdeva:

18 gadus veciem vai vecākiem pacientiem Roferon-A jāievada subkutānas injekcijas veidā, pakāpeniski palielinot devu līdz 18 miljoniem SV dienā. Kopējais terapijas ilgums ir 12 nedēļas. Ieteicamā devu palielināšanas shēma:

1. – 3. diena 3 miljoni SV dienā

4. – 6. diena 9 miljoni SV dienā

7. – 84. diena 18 miljoni SV dienā

Balstdeva:

Pacientam maksimālā panesamā Roferon-A deva, kas nepārsniedz 18 miljonus SV, jāievada subkutānas injekcijas veidā 3 reizes nedēļā.

Terapijas ilgums:

Pacienti jāārstē vismaz 8 vai, ieteicamāk, 12 nedēļas, līdz ārsts var izlemt, vai pacientam ar uzlabošanos terapiju turpināt, vai arī to pārtraukt, ja uzlabošanās nerodas. Pacientiem ar uzlabošanos terapijai jāilgst vismaz 12 mēnešus, lai nodrošinātu maksimālu pilnīgas un ilgstošas uzlabošanās iespēju. Pacienti ir tikuši ārstēti līdz 40 mēnešiem pēc kārtas. Optimālais terapijas ar Roferon-A ilgums pacientiem ar ādas T šūnu limfomu nav noteikts.

Brīdinājums:

Apmēram 40% pacientu ar ĀTŠL netika novērota objektīva uzlabošanās. Daļēju uzlabošanos parasti novēro 3 mēnešu laikā, pilnīgu – 6 mēnešu laikā, lai gan dažreiz maksimālu uzlabošanos var panākt pēc vairāk nekā viena gada terapijas.

- HRONISKS B HEPATĪTS

Roferon-A indicēts pieaugušu pacientu ar histoloģiski pierādītu hronisku B hepatītu ārstēšanai, ja noteikti vīrusa replikācijas marķieri, t.i., pozitīvi HBV DNS vai HBeAg.

Ieteicamās devas:

Vēl nav noskaidrota optimāla terapijas shēma. Parastā deva ir 2,5 – 5,0 miljoni SV/m² ķermeņa virsmas, ko ievada subkutānas injekcijas veidā 3 reizes nedēļā 4 – 6 mēnešus.

Devas jāpielāgo atbilstoši medikamenta panesamībai. Ja pēc 3 – 4 terapijas mēnešiem nav vērojama uzlabošanās, jāapsver terapijas pārtraukšana.

Pediatriskā populācija: Roferon-A lietošanas drošums apstiprināts, lietojot bērniem ar hronisku B vīrushepatītu līdz 10 miljoniem SV/m² devas. Tomēr terapeitisks efekts nav pierādīts.

- HRONISKS C HEPATĪTS

ROFERON-A KOMBINĀCIJĀ AR RIBAVIRĪNU

PACIENTI AR RECIDĪVU

Roferon-A kombinētu terapiju ar ribavirīnu lieto pieaugušiem pacientiem ar hronisku C hepatītu, kam iepriekš bija uzlabošanās pēc alfa interferona monoterapijas, bet kam pēc terapijas pārtraukšanas radās recidīvs.

Devas:

4,5 miljoni SV Roferon-A, ko ievada subkutānas injekcijas veidā 3 reizes nedēļā 6 mēnešus.

Ribavirīna devas:

Ribavirīna deva: 1000 – 1200 mg dienā, ko lieto dalītu 2 daļās (no rīta, brokastu laikā un vakarā, kopā ar vakariņām). Lūdzu, meklējiet vairāk informācijas par ribavirīna devām un lietošanu zāļu aprakstā (ZA).

IEPRIEKŠ NEĀRSTĒTI PACIENTI

Alfa-2a interferona efektivitāti C hepatīta ārstēšanas gadījumā uzlabo ribavirīna vienlaikus lietošana. Roferon-A jālieto monoterapijā tikai ribavirīna nepanesības vai kontrindikāciju gadījumā.

Devas:

Roferon-A: 3 – 4,5 miljoni SV 3 reizes nedēļā vismaz 6 mēnešus subkutānas injekcijas veidā. Pacientus, kam pēc 6 mēnešiem ir negatīvs HCV RNS un kuri inficēti ar 1. genotipa vīrusu un kam pirms terapijas bijis izteikts organisma piesātinājums ar vīrusu, jāturpina ārstēt vēl 6 mēnešus.

Ribavirīna devas: sk. iepriekš.

Lai paildzinātu terapiju līdz 12 mēnešiem, jāņem vērā citi prognostiski nevēlami faktori (vecums > 40 gadi, vīriešiem, tiltveida fibroze).

Pacientiem, kuriem nerodas viroloģiski pierādīta uzlabošanās pēc 6 terapijas mēnešiem (HCV RNS ir mazāk par zemāko noteicamo līmeni), parasti viroloģiska uzlabošanās nesaglabājas (HCV RNS ir mazāk par zemāko noteicamo līmeni 6 mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas).

ROFERON-A MONOTERAPIJA

Roferon-A jālieto monoterapijā tikai ribavirīna nepanesības vai kontrindikāciju gadījumā.

Sākumdeva:

Sākumterapijā jāievada 3 – 6 miljonus SV Roferon-A subkutānas injekcijas veidā 3 reizes nedēļā 6 mēnešus, ja ir pieļaujama medikamenta panesība. Pacientiem, kam pēc 3 – 4 terapijas mēnešiem nerodas uzlabošanās, jāapsver Roferon-A lietošanas pārtraukšana.

Balstdeva:

Pacientiem, kam normalizējas AlAT līmenis serumā un/vai HCV RNS vairs nav nosakāms, nepieciešama balstterapija ar 3 miljoniem SV Roferon-A 3 reizes nedēļā vēl 6 mēnešus vai ilgāk, lai nostiprinātu pilnīgu uzlabošanos. Optimālais terapijas ilgums vēl nav noskaidrots, taču ieteicama vismaz 12 mēnešus ilga terapija.

Piezīme:

Lielākai daļai pacientu, kam pēc atbilstošas Roferon-A monoterapijas rodas recidīvs, to parasti novēro 4 mēnešos pēc terapijas pabeigšanas.

- FOLIKULĀRA NEHODŽKINA LIMFOMA

Lietojot Roferon-A par palīglīdzekli CHOP tipa ķīmijterapijas shēmai, pacientiem ar progresējošu (liela audzēja masa) folikulāru nehodžkina limfomu paildzinās dzīves laiks, kurā nav slimības izpausmju un progresēšanas. Tomēr nav noskaidrota alfa-2a interferona palīgterapijas ietekme uz šo pacientu kopējo dzīves ilgumu.

Ieteicamās devas:

Roferon-A jālieto vienlaikus ar parastu ķīmijterapijas shēmu (piemēram, ciklofosfamīda, prednizona, vinkristīna un doksorubicīna kombināciju), ievadot 6 miljonus SV/m² subkutānas injekcijas veidā katra 28 dienu terapijas cikla 22. – 26. dienā.

- PROGRESĒJOŠA NIERU ŠŪNU KARCINOMA

KOMBINĀCIJĀ AR VINBLASTĪNU

Roferon-A un vinblastīna kombinēta terapija pacientiem ar progresējošu nieru šūnu karcinomu rada uzlabošanos kopumā par 17 – 26%, aizkavē slimības progresēšanu un paildzina kopējo dzīves ilgumu.

Ieteicamās devas:

Roferon-A subkutānas injekcijas veidā jāievada šādi: 3 miljoni SV 3 reizes nedēļā vienu nedēļu, 9 miljoni SV 3 reizes nedēļā nākamo nedēļu un 18 miljoni SV 3 reizes nedēļā aiznākamo nedēļu. Vienlaikus intravenozi jāievada 0,1 mg/kg vinblastīna ik pēc 3 nedēļām atbilstoši ražotāja norādījumiem par šā preparāta lietošanu.

Ja 18 miljonu SV Roferon-A devai 3 reizes nedēļā ir slikta panesamība, devu var samazināt līdz 9 miljoniem SV 3 reizes nedēļā.

Terapija jāturpina vismaz 3 mēnešus, maksimāli 12 mēnešus, vai līdz slimības progresēšanai. Pacientiem, kam rodas pilnīga uzlabošanās, terapiju var pārtraukt 3 mēnešus pēc uzlabošanās apstiprināšanas.

KOMBINĀCIJĀ AR BEVACIZUMABU (AVASTIN)

Ieteicamās devas

Pa 9 miljoniem SV subkutānas injekcijas veidā trīs reizes nedēļā līdz slimības progresijai vai līdz 12 mēnešiem. Roferon-A drošums un efektivitāte pēc ārstēšanas, kas ilgāka par 12 mēnešiem, nav noteikti.

Ārstēšanu ar Roferon-A var sākt ar mazāku devu (3 vai 6 miljoni SV), tomēr pirmo divu ārstēšanas nedēļu laikā ir jāsasniedz ieteiktā deva – 9 miljoni SV.

Ja 9 miljoni SV liela Roferon-A deva trīs reizes nedēļā nav panesama, šo devu var samazināt līdz minimālajai devai – pa 3 miljoniem SV trīs reizes nedēļā.

Roferon-A injicē pēc tam, kad pabeigta Avastin infūzija. Sīkāku informāciju par lietošanu kombinācijā ar Avastin skatīt Avastin ZA.

- ĻAUNDABĪGA MELANOMA PĒC OPERATĪVAS REZEKCIJAS.

Palīgterapija ar mazām Roferon-A devām paildzina periodu, kurā nav slimības izpausmju, pacientiem, kam pēc melanomas rezekcijas nav metastāzes limfmezglos vai attālas metastāzes (audzēja audu biezums > 1,5 mm).

Ieteicamās devas:

3 miljoni SV Roferon-A jāievada subkutānas injekcijas veidā 3 reizes nedēļā 18 mēnešus, sākot terapiju ne vēlāk kā 6 nedēļas pēc operācijas. Ja rodas medikamenta nepanesība, deva jāsamazina līdz 1,5 miljoniem SV 3 reizes nedēļā.

4.3. Kontrindikācijas

Roferon-A kontrindicēts pacientiem, kuriem:

anamnēzē ir paaugstināta jutība pret rekombinantu alfa-2a interferonu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

iepriekš radusies smaga sirds slimība vai anamnēzē ir jebkura sirds slimība. Medikamentam nav pierādīta tieša kardiotoksiska ietekme, bet iespējams, ka Roferon-A lietošanas bieži izraisīta akūta pārejoša toksicitāte (piemēram, drudzis un drebuļi) var paasināt esošās sirds slimības;

smagas pakāpes nieru, aknu vai kaulu smadzeņu darbības traucējumi;

grūti ārstējamas krampju lēkmes un/vai centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi (skatīt 4.4. apakšpunktu);

hronisks hepatīts ar progresējošu, dekompensētu aknu slimību vai cirozi;

hronisks hepatīts, kas pašreiz vai nesen ārstēts ar imūnsupresantiem,

Roferon-A injekciju šķīduma sastāvā esošais benzilspirts retos gadījumos izraisa iespējami letālu toksisku ietekmi un anafilaktoīdas reakcijas līdz 3 gadus veciem bērniem. Tādēļ Roferon-A šķīdumu injekcijām nedrīkst lietot priekšlaikus dzimušiem bērniem, jaundzimušajiem, zīdaiņiem vai bērniem līdz 3 gadu vecumam. Roferon-A šķīdums satur 10 mg/ml benzilspirta.

Kombinēta terapija ar ribavirīnu: ja alfa 2-a interferons jālieto kombinācijā ar ribavirīnu pacientiem ar hronisku C hepatītu, sk. arī ribavirīna zāļu aprakstu.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lai uzlabotu bioloģisko zāļu izsekojamību, lietoto zāļu tirdzniecības nosaukums skaidri jāieraksta (vai jānorāda) pacienta lietā.

Ārstēšana ar Roferon-A jāveic kvalificēta ārsta uzraudzībā, kam ir pieredze konkrētas indikācijas ārstēšanā. Terapija un tās sarežģījumu sekmīga ārstēšana iespējama tikai tad, ja ir viegli pieejamas atbilstošas diagnostikas un ārstēšanas iespējas.

Pacienti jāinformē ne tikai par ārstēšanas panākumiem, bet arī par iespējamu blakusparādību rašanos.

Paaugstināta jutība: ja ārstēšanas laikā ar Roferon-A vai kombinētas terapijas laikā ar ribavirīnu rodas paaugstinātas jutības reakcija, ārstēšana ir jāpārtrauc un nekavējoties jāsāk atbilstoša medicīniska terapija. Īslaicīgu izsitumu dēļ ārstēšana nav jāpārtrauc.

Pacientiem, kam pārstādīti orgāni (piemēram, nieres vai kaulu smadzenes), iespējama imūnsupresīvās terapijas efekta pavājināšanās, jo interferoniem piemīt arī imūnstimulējoša iedarbība. Tāpat kā citu alfa interferonu lietošanas gadījumos, Roferon-A saņēmušajiem pacientiem ir aprakstīta transplantāta atgrūšana.

Drudzis/infekcijas: Lai gan drudzis var būt saistīts ar interferona terapijas laikā bieži ziņoto gripai līdzīgo sindromu, jāizslēdz citi ilgstoša drudža cēloņi, īpaši smagas infekcijas (bakteriāla, vīrusu, sēnīšu), īpaši pacientiem ar neitropēniju. Ārstēšanas laikā ar alfa interferoniem, to vidū Roferon-A, ziņots par smagām infekcijām (bakteriālām, vīrusu, sēnīšu). Nekavējoties jāsāk atbilstoša pretinfekcijas terapija un jāapsver Roferon-A terapijas pārtraukšana.

Psihiski traucējumi: pacientiem, kuri saņem ārstēšanu ar interferoniem, tostarp Roferon-A, var rasties smagas psihiskas blakusparādības. Pacientiem ar iepriekš bijušu psihisku slimību vai bez tās iespējama depresija, domas par pašnāvību, pašnāvības mēģinājums un pašnāvība. Ārstiem jānovēro visi ar Roferon-A ārstētie pacienti, vai viņiem nerodas depresija. Ārstiem jāinformē pacienti par iespējamu depresiju pirms terapijas sākšanas un pacientiem nekavējoties jāziņo par visām depresijas pazīmēm un simptomiem. Šādos gadījumos jāapsver psihiatriska iejaukšanās un/vai zāļu lietošanas pārtraukšana.

Pacienti, kuri ļaunprātīgi lieto vielas: Ar HCV inficētiem pacientiem, kuri ļaunprātīgi lieto vielas (alkoholu, marihuānu u. c.) ir palielināts psihisku traucējumu rašanās vai jau esošu psihisku traucējumu pastiprināšanās risks, ārstēšanā saņemot alfa interferonu. Ja šiem pacientiem ārstēšanu ar alfa interferonu uzskata par nepieciešamu, tie ir rūpīgi jāizmeklē, vai nav psihisku blakusslimību vai iespējamas neatļautu vielu lietošanas, kas pirms terapijas sākuma atbilstoši jāārstē. Nepieciešamības gadījumā pacienta izmeklēšanai, ārstēšanai un novērošanai jāapsver interdisciplināra pieeja, iekļaujot garīgās veselības vai atkarību ārstēšanas speciālistu. Terapijas laikā un pat pēc ārstēšanas pārtraukšanas pacienti uzmanīgi jāuzrauga. Psihisku traucējumu atkārtotas vai pirmreizējas rašanās un neatļautu vielu atkārtotas vai pirmreizējas lietošanas gadījumā ieteicama agrīna iejaukšanās.

Acu slimības: tāpat kā lietojot citus interferonus, pēc ārstēšanas ar Roferon-A ziņots par retinopātiju, tostarp asinsizplūdumiem tīklenē, vates veida eksudātiem, tīklenes artērijas vai vēnas trombozi un redzes nerva neiropātiju, kas var izraisīt redzes zudumu. Visiem pacientiem, kuri sūdzas par redzes pavājināšanos vai zudumu, ir jāizmeklē acis. Tā kā šie redzes traucējumi var rasties vienlaikus ar citām slimībām, redzes pārbaudi pirms Roferon-A monoterapijas vai kombinētas terapijas ar ribavirīnu sākšanas ieteicams veikt pacientiem ar cukura diabētu vai hipertensiju. Roferon-A monoterapija vai kombinēta terapija ar ribavirīnu jāpārtrauc pacientiem, kam rodas vai pasliktinās izmaiņas acīs.

Endokrīnā sistēma: Retos gadījumos pacientiem, kuri ārstēti ar Roferon–A, novērota hiperglikēmija. Visiem pacientiem, kam rodas hiperglikēmijas simptomi, jāpārbauda glikozes līmenis asinīs un šie pacienti atbilstoši jāizmeklē. Pacientiem ar cukura diabētu var būt jāpielāgo pretdiabēta līdzekļu devas.

Vieglas vai vidēji smagas pakāpes nieru, aknu vai kaulu smadzeņu disfunkcijas gadījumā nepieciešama rūpīga šo orgānu darbības novērošana.

Aknu darbība: Retos gadījumos radās aizdomas, ka alfa interferons izraisa autoimūnas slimības paasinājumu pacientiem ar hepatītu. Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, ārstējot pacientus ar hepatītu, kam anamnēzē ir autoimūna slimība. Ja šiem pacientiem rodas aknu darbības traucējumi, jāapsver autoimūnu antivielu noteikšana. Nepieciešamības gadījumā terapija jāpārtrauc.

Kaulu smadzeņu nomākums: Īpaši piesardzīgi Roferon-A jāordinē pacientiem ar smagas pakāpes kaulu smadzeņu nomākumu, jo preparātam piemīt nomācoša ietekme uz kaulu smadzenēm, kas izraisa samazinātu leikocītu (īpaši granulocītu) un trombocītu skaitu un retākos gadījumos – pazeminātu hemoglobīna koncentrāciju. Tas var palielināt infekcijas vai asiņošanas risku. Roferon-A terapijas kursa laikā – gan pirms terapijas, gan ik pēc noteikta ārstēšanas laika svarīgi ir šos pacientus rūpīgi novērot un regulāri noteikt pilnu asinsainu.

Autoimūnās slimības: Novērots, ka alfa interferonu terapijas laikā rodas dažādas autoantivielas. Interferona terapijas laikā autoimūnas slimības klīniska manifestēšanās biežāk vērojama pacientiem, kuri predisponēti uz autoimūnu bojājumu attīstību. Pacientiem ar autoimūnu slimību vai kam anamnēzē ir autoimūnu bojājumu klīniskas izpausmes, ieteicams rūpīgi novērot šo bojājumu simptomus un kontrolēt autoantivielas un TSH līmeni.

Roferon-A nav ieteicams lietot bērniem, jo medikamenta lietošanas drošums un ārstēšanas efektivitāte šai pacientu grupai vēl nav noskaidroti.

Nav pierādīta terapijas efektivitāte pacientiem ar hronisku B vai C vīrushepatītu, kuriem tiek veikta hemodialīze, ir hemofilija vai kuri vienlaikus inficēti ar cilvēka imūndeficīta vīrusu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) 0,5 ml, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

Kombinēta terapija ar ribavirīnu: ja alfa 2-a interferons jālieto kombinācijā ar ribavirīnu pacientiem ar hronisku C hepatītu, sk. arī ribavirīna zāļu aprakstu.

Pacientiem, kuri vienlaikus inficēti ar HIV un saņem ļoti aktīvu pretretrovīrusu terapiju (ĻAPRT), var būt palielināts laktātacidozes risks. Pievienojot Roferon-A un ribavirīnu ĻAPRT, jāievēro piesardzība (skatīt ribavirīna ZA).

Pacientiem ar vienlaikus infekciju un progresējošu cirozi, kuri saņem ĻAPRT, var būt palielināts aknu dekompensācijas un nāves risks. Alfa interferonu monoterapijas vai kombinācijas ar ribavirīnu pievienošana var palielināt risku šai pacientu apakšgrupai.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā alfa interferoni ietekmē šūnu metabolismu, iespējams, ka tie maina citu zāļu iedarbību. Nelielā pētījumā Roferon-A pierādīta ietekme uz specifiskām mikrosomālo fermentu sistēmām. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.

Alfa interferoni var ietekmēt oksidatīvos metaboliskos procesus, kas jāņem vērā, vienlaikus ordinējot medikamentus, kas metabolizējas šādā veidā. Tomēr līdz šim precīza informācija nav pieejama.

Ziņots, ka Roferon-A samazina teofilīna klīrensu.

Roferon-A var ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību, tādēļ pēc vienlaikus lietošanas iespējama mijiedarbība ar centrālas darbības medikamentiem. Interferoni var pastiprināt iepriekš vai vienlaikus lietotu medikamentu neirotoksisko, hematotoksisko vai kardiotoksisko iedarbību.

Kombinēta terapija ar ribavirīnu: ja pacientiem ar hronisku C hepatītu alfa-2 interferons jālieto kombinētā terapijā ar ribavirīnu, izlasiet arī ribavirīna zāļu aprakstu.

Rezultāti, kas iegūti kontrolētā klīniskā pētījumā pacientiem ar nieru vēzi, ir pierādījuši, ka bevacizumabs (Avastin) alfa-2a interferona (Roferon-A) farmakokinētiku nozīmīgi neietekmē.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Gan vīriešiem, gan sievietēm Roferon-A lietošanas laikā jālieto efektīvas kontracepcijas metodes. Nav atbilstošu datu par Roferon-A lietošanu grūtniecēm. Lietojot rēzus mērkaķu mātītēm grūsnības agrīnā un vidējā periodā devas, kas daudzkārt pārsniedz ieteicamās klīniskās devas, novērota abortu izraisoša darbība (skatīt 5.3. apakšpunktu). Lai gan pētījumi ar dzīvniekiem neliecina, ka Roferon-A ir teratogēns, nevar izslēgt nelabvēlīgas ietekmes iespēju uz augli, lietojot zāles grūtniecības laikā. Grūtniecības laikā Roferon-A drīkst lietot tikai tad, ja ieguvums sievietei attaisno iespējamo risku auglim.

Nav zināms, vai šīs zāles izdalās mātes pienā cilvēkam. Jāizlemj, vai pārtraukt barot bērnu ar krūti vai terapiju, ņemot vērā zāļu lietošanas nepieciešamību mātei.

Lietošana kopā ar ribavirīnu pacientiem ar hronisku C hepatītu

Visām ribavirīna ietekmei pakļautām dzīvnieku sugām konstatēta nozīmīga teratogēniska un/vai embriocīdiska ietekme. Ārstēšana ar ribavirīnu grūtniecēm ir kontrindicēta. Jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no grūtniecības iestāšanās sievietēm vai vīriešiem, kuri lieto Roferon-A kombinācijā ar ribavirīnu, partnerēm. Reproduktīvā vecuma sievietēm un viņu partneriem ārstēšanas laikā un 4 mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas jālieto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Vīriešiem un viņu partnerēm efektīvi kontracepcijas līdzekļi jālieto ārstēšanas laikā un 7 mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas. Lūdzu, skat. ribavirīna zāļu aprakstu.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr Roferon-A atkarībā no devas lieluma un lietošanas shēmas, kā arī no pacienta individuālā jutīguma var kavēt reakcijas ātrumu, kas var ietekmēt noteiktas darbības, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanu, mehānismu apkalpošanu u.c.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kombinētā terapija ar ribavirīnu: ja alfa 2-a interferons jālieto kombinācijā ar ribavirīnu pacientiem ar hronisku C hepatītu, skat. arī ribavirīna zāļu aprakstu.

Tālāk sniegtie dati par blakusparādībām pamatoti ar informāciju, kas iegūta, ārstējot dažādus vēža slimniekus, kam bieži novērota iepriekšējās terapijas neefektivitāte un kam slimība progresē, kā arī ārstējot hroniska B hepatīta slimniekus un pacientus ar hronisku C hepatītu.

Aptuveni divām trešdaļām vēža slimnieku radās anoreksija un pusei - slikta dūša. Kardiovaskulārās un plaušu slimības novēroja aptuveni 1/5 vēža slimnieku, un tās ietvēra īslaicīgu hipotensiju, hipertensiju, tūsku, cianozi, aritmiju, sirdsklauves un sāpes krūtīs. Lielākā daļa vēža slimnieku saņēma devas, kas bija nozīmīgi lielākas nekā tagad ieteiktā deva un var izskaidrot lielāko blakusparādību sastopamību un smaguma pakāpi šai pacientu grupai, salīdzinot ar B hepatīta slimniekiem, kam blakusparādības parasti ir pārejošas, un pacientiem pirmsterapijas stāvoklis atjaunojas 1 – 2 nedēļu laikā pēc terapijas pabeigšanas. B hepatīta slimniekiem kardiovaskulāri traucējumi novēroti ļoti reti. B hepatīta slimniekiem transamināžu līmeņa pārbaudes parasti liecina par pacienta klīniskā stāvokļa uzlabošanos.

Vairumam pacientu radās gripai līdzīgi simptomi, piemēram, nespēks, augsta temperatūra, drebuļi, ēstgribas zudums, muskuļu, galvas un locītavu sāpes, pastiprināta svīšana. Šīs akūtās blakusparādības parasti var mazināt vai novērst, vienlaikus ordinējot paracetamolu, tās mazinās ārstēšanas laikā vai mazinot devu, lai gan turpinot terapiju, var rasties letarģija, nespēks un nogurums.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Organisma sistēma

Ļoti bieži

(≥1/10)

Bieži

(≥1/100

līdz <1/10)

Retāk

(≥1/1 000

līdz ≤1/100)

Reti

(≥1/10 000

līdz ≤1/1 000)

Ļoti reti

(≤1/10 000)

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Infekcijas un infestācijas

Pneimonija

Herpes simplex¹

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi²

Leikopēnija

Trombocitopēnija

Anēmija

Agranulocitoze

Hemolītiska anēmija

Idiopātiska trombocitopēniska purpura

Neitropēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Autoimūns traucējums

Akūtas paaugstinātas jutības reakcijas³

Sarkoidoze

Transplanta atgrūšana†

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Hipotireoze

Hipertireoze

Vairogdziedzera darbības traucējumi

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Anoreksija

Slikta dūša

Nenozīmīga hipokalciēmija

Dehidratācija

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Cukura diabēts

Hiperglikēmija

Hipertrigliceridēmija

Hiperlipidēmija

Psihiskie traucējumi

Depresija

Trauksme

Psihiskā stāvokļa pārmaiņas

Apjukums

Patoloģiska uzvedība

Nervozitāte

Atmiņas traucējumi

Miega traucējumi

Pašnāvība

Pašnāvības mēģinājums

Domas par pašnāvību

Mānija

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Garšas sajūtas traucējumi

Neiropātija

Reibonis

Hipoestēzija

Parestēzija

Trīce

Miegainība

Koma

Cerebrovaskulāri traucējumi

Krampji

Īslaicīga erektila disfunkcija

Encefalopātija

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Konjunktivīts

Išēmiska neiropātija

Tīklenes artērijas tromboze

Redzes nerva neiropātija

Asinsizplūdums tīklenē

Tīklenes vēnas tromboze

Tīklenes eksudāts

Retinopātija

Papillas tūska

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

Dzirdes traucējumi

Sirds funkcijas traucējumi

Aritmija⁴

Sirdsklauves

Cianoze

Sirdsdarbības un elpošanas apstāšanās

Miokarda infarkts

Sastrēguma sirds mazspēja

Plaušu tūska

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija

Hipotensija

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Aizdusa

Klepus

Plaušu arteriālā hipertensija*

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja

Vemšana

Sāpes vēderā

Slikta dūša

Sausa mute

Pankreatīts

Pastiprināts zarnu kustīgums

Aizcietējums

Gremošanas traucējumi

Meteorisms

Peptiskas čūlas reaktivācija

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana (dzīvību neapdraudoša)

Išēmisks kolīts

Čūlainais kolīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Aknu mazspēja

Hepatīts

Aknu darbības traucējumi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Alopēcija⁵

Pastiprināta svīšana

Psoriāze⁶

Nieze

Izsitumi

Sausa āda

Deguna asiņošana

Gļotādas sausums

Rinoreja

Ādas depigmentācija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Mialģija

Artralģija

Sistēmiska sarkanā vilkēde

Artrīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Proteinūrija

Palielināts šūnu skaits urīnā

Akūta nieru mazspēja⁷

Nieru bojājums

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Gripai līdzīga slimība

Pavājināta ēstgriba

Pireksija

Drebuļi

Nogurums

Sāpes krūtīs

Tūska

Nekroze injekcijas vietā

Reakcija injekcijas vietā

Izmeklējumi

Ķermeņa masas samazināšanās

Palielināts ALAT līmenis

Palielināts transamināžu līmenis

Palielināts sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs

Kreatinīna līmeņa palielināšanās asinīs

Urīnvielas līmeņa palielināšanās asinīs

Bilirubīna līmeņa palielināšanās asinīs

Urīnskābes līmeņa palielināšanās asinīs

ZBH līmeņa palielināšanās asinīs

¹(ietver herpes labialis paasinājumu)

²Pacientiem ar kaulu smadzeņu nomākumu biežāk radās trombocitopēnija un samazināts hemoglobīna līmenis. Smagu hematoloģisku noviržu atjaunošanās līdz līmenim, kāds bijis pirms ārstēšanas, parasti radās 7 – 10 dienu laikā pēc ārstēšanas ar Roferon-A pārtraukšanas.

³(piemēram, nātrene, angioneirotiska tūska, bronhu spazmas un anafilakse)

⁴ietver atrioventrikulāru blokādi

⁵(atgriezeniski pēc ārstēšanas pārtraukšanas; pastiprināta matu izkrišana var ilgt vairākas nedēļas pēc ārstēšanas beigšanas)

⁶psoriāzes paasinājums vai rašanās

⁷(galvenokārt vēža slimniekiem ar nieru slimību)

† Novērota pēcreģistrācijas periodā

*Klases apzīmējums interferonu saturošām zālēm, skatīt turpmāk Plaušu arteriālā hipertensija.

Retos gadījumos alfa interferonu, arī Roferon-A lietošana monoterapijā vai kombinācijā ar ribavirīnu var būt saistīta ar pancitopēniju, un ļoti retos gadījumos ziņots par aplastisku anēmiju.

Dažiem pacientiem var veidoties neitralizējošas antivielas pret interferoniem. Noteiktās klīniskās situācijās (vēzis, sistēmas sarkanā vilkēde, herpes zoster) antivielas pret cilvēka leikocītu interferonu var rasties arī spontāni pacientiem, kuri nekad nav saņēmuši eksogēnus interferonus. Antivielu veidošanās klīniskā nozīme vēl nav pilnībā noskaidrota.

Klīniskos pētījumos, lietojot liofilizētu Roferon-A, kas bija glabāts 25^oC temperatūrā, Roferon-A neitralizējošas antivielas tika atrastas aptuveni 1/5 pacientu. Novērots, ka C hepatīta slimniekiem ar uzlabošanos, kam izveidojušās neitralizējošas antivielas, uzlabošanās izzūd vēl terapijas laikā un ātrāk nekā pacientiem, kam šīs antivielas nav izveidojušās. Citas klīniskas antivielu pret Roferon-A klātbūtnes sekas nav novērotas. Antivielu rašanās klīniskā nozīme nav pilnīgi noskaidrota.

Klīniskos pētījumos, lietojot liofilizētu Roferon-A vai Roferon-A šķīdumu injekcijām, kas glabāts 4^oC temperatūrā, joprojām nav ziņots par neitralizējošu antivielu rašanos. Pētījumos ar pelēm, glabājot liofilizētu Roferon-A 25^oC temperatūrā, ar laiku palielinās materiāla relatīva imunogenitāte. Šāds imunogenitātes pieaugums nav novērots, glabājot liofilizētu Roferon-A ieteiktos glabāšanas apstākļos 4^oC temperatūrā.

Plaušu arteriālā hipertensija

Lietojot interferonu alfa saturošas zāles, īpaši pacientiem ar plaušu arteriālas hipertensijas (PAH) riska faktoriem (piemēram, portāla hipertensija, HIV infekcija, ciroze), ziņots par PAH gadījumiem. Par notikumiem ziņoja dažādos laika punktos, parasti dažus mēnešus pēc ārstēšanas ar interferonu alfa uzsākšanas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumi nav novēroti, taču atkārtotu, lielu interferona devu lietošana var izraisīt izteiktu letarģiju, nespēku, prostrāciju un komu. Šādi pacienti jāhospitalizē klīniskai novērošanai un atbilstošai vitālo funkciju uzturošai terapijai.

Pacienti, kam Roferon-A izraisa smagas organisma reakcijas, parasti atveseļojas dažu dienu laikā pēc terapijas pārtraukšanas, veicot atbilstošu palīgārstēšanu. Klīniskos pētījumos 0,4% vēža slimnieku novērota koma.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Imūnstimulatori, interferoni, ATĶ kods L03AB04

Pierādīts, ka Roferon-A piemīt daudzas t.s. dabisko alfa interferona preparātu īpašības. Roferon-A piemīt pretvīrusu darbība, kas izpaužas radot šūnās rezistences apstākļus pret vīrusu infekcijām un modulējot imūnsistēmas aizsargspēkus vīrusu neitralizācijai vai vīrusa inficētu šūnu izvadīšanai. Roferon-A pretaudzēju darbības pamatmehānisms līdz šim vēl nav noskaidrots. Tomēr pēc Roferon-A terapijas novērotas vairākas pārmaiņas cilvēka ļaundabīga audzēja šūnās: HT 29 šūnās novērota izteikta DNS, RNS un olbaltumu sintēzes samazināšanās. Roferon-A in vitro novērota antiproliferatīva darbība pret dažādiem cilvēka ļaundabīgiem audzējiem, un tas nomāc dažu cilvēku ļaundabīgu audzēju, kas pārpotēti kailām pelēm, augšanu. Lai noteiktu jutību pret Roferon-A, in vivo tika pētīta dažu cilvēka ļaundabīgu audzēja šūnu rindu augšana kailām pelēm ar nomāktu imūnsistēmu. In vivo Roferon-A antiproliferatīvā darbība pētīta dažādu ļaundabīgu audzēju, piemēram, krūts mukoīdas karcinomas, aklās zarnas adenokarcinomas, resnās zarnas karcinomas un priekšdziedzera karcinomas, gadījumā. Antiproliferatīvās darbības pakāpe ir atšķirīga.

Atšķirībā no citiem cilvēka olbaltumiem, daudzas alfa-2a interferona darbības izpausmes tiek daļēji vai pilnīgi nomāktas pētījumos ar citām dzīvnieku sugām. Tomēr rēzus mērkaķiem, kas iepriekš tika ārstēti ar alfa-2a interferonu, radās izteikta aktivitāte pret govju baku vīrusu.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Matšūnu leikoze

Roferon-A terapeitiskā efektivitāte matšūnu leikozes ārstēšanā pierādīta lielā pētījumā ar 218 pacientiem, no kuriem 174 varēja novērtēt efektivitāti pēc 16 – 24 ārstēšanas nedēļām. Atbildreakciju novēroja 88% pacientu (pilnīgu uzlabošanos – 33%, daļēju – 55%).

Hroniska mieloleikoze (HML)

Roferon-A efektivitāti vērtēja 226 pacientiem ar HML hroniskā fāzē un salīdzināja ar 109 pacientiem, kuri saņēma ķīmijterapiju (hidroksiurīnvielu vai busulfānu). Abu grupu pacientiem bija labvēlīgs diagnozes raksturojums (mazāk nekā 10% blastšūnu asinīs) un ārstēšana ar interferonu tika sākta 6 mēnešu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas. Pacientu ar HML hroniskā fāzē ārstēšana tādai pašai pacientu daļai (85 – 90%) sniedz hematoloģisku uzlabošanos kā ārstēšana ar standarta ķīmijterapijas shēmām. Turklāt ar Roferon-A ārstētiem pacientiem bija 8% pilnīga citoģenētiska uzlabošanās un 38% – daļēja citoģenētiska uzlabošanās salīdzinājumā ar 9% daļējas citoģenētiskas uzlabošanās ķīmijterapijas laikā. Laiks līdz progresēšanai no leikozes hroniskās fāzes līdz paātrinājuma vai blastiskai fāzei Roferon-A grupā bija ilgāks (69 mēneši) nekā standarta ķīmijterapijas grupā (46 mēneši) (p<0,001), tāpat kā vidējā kopējā dzīvildze (72,8 mēneši pret 54,5 mēnešiem, p=0,002).

Ādas T šūnu limfoma (ĀTŠL)

Roferon-A efektivitāti vērtēja 169 pacientiem ar ĀTŠL, no kuriem vairums (78%) bija rezistence pret standartterapiju vai pēc tās bija recidīvs. No 85 vērtētajiem pacientiem vispārēju uzlabošanos vēroja 58% (20% pilnīga uzlabošanās, 38% daļēja uzlabošanās). Terapija bija efektīva pacientiem ar slimību jebkurā stadijā. Vidējais laiks no ārstēšanas sākuma līdz pilnīgai atbildreakcijai bija 22 mēneši un 94% pacientu, kam bija uzlabošanās, remisija saglabājas 9 mēnešus.

Hronisks B hepatīts

Roferon-A efektivitāti hroniska B hepatīta ārstēšanā vērtēja pētījumos, kuros piedalījās vairāk nekā 900 pacientu. Pivotālā kontrolā pētījumā 238 pacienti tikai nejaušināti iedalīti četrās grupās – pacienti saņēma vai nu 2,5 miljonu SV/m², 5,0 miljonu SV/m², 10 miljonu SV/m² Roferon-A trīsreiz nedēļā, vai nesaņēma nekādu ārstēšanu. Terapijas ilgums bija 12 – 24 nedēļas atkarībā no atbildreakcijas, t. i., HBeAg un HBV DNS klīrensa no seruma. Pacientus novēroja līdz 12 mēnešiem ilgi pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Starp ārstētajiem un neārstētajiem pacientiem bija statistiski nozīmīga pastāvīgās uzlabošanās [B hepatīta e antigēna (HBeAg) un B hepatīta vīrusu DNS (HBV DNS) izzušana] atšķirība (37% pret 13%). Atbildreakcijas atšķirības dažādu devu grupās nesasniedza statistisku nozīmību (33%, 34% un 43% attiecīgi 2,5, 5,0 un 10 miljonu SV/m² grupās). Seroloģiskā un viroloģiskā uzlabošanās bija saistīta ar izteiktu aknu histoloģijas uzlabošanos pēc 12 novērošanas mēnešiem, kad netika veikta terapija.

Hronisks C hepatīts

Roferon-A efektivitāti hroniska C hepatīta ārstēšanā vērtēja 1701 pacientam. Kontrolgrupā bija 130 neārstētu vai ar placebo ārstētu pacientu. Ieteiktās devās Roferon-A ierosina pilnīgu bioķīmisku uzlabošanos līdz 85% pacientu, un 11 – 44% (atkarībā no slimības raksturojuma pirms ārstēšanās, IFN devas un ārstēšanas ilguma) uzlabošanās saglabājās vismaz 6 mēnešu pēc ārstēšanas. Bioķīmiskā atbildreakcija pret Roferon-A saistīta ar nozīmīgu aknu slimības mazināšanos, ko apliecina aknu biopsijas vērtējums pirms un pēc zāļu lietošanas. Pacientiem, kam bija vērojama ilgstoša uzlabošanās 3 – 6 mēnešus pēc terapijas pabeigšanas, ziņots, ka uzlabošanās saglabājās pat 4 gadus.

Dubultmaskētā, randomizētā klīniskā pētījumā pirmreizēji ārstētiem (iepriekš neārstētiem) pacientiem un pacientiem ar slimības recidīvu, kam viroloģiski, bioķīmiski un histoloģiski pierādīts C hepatīts, tika salīdzināta alfa-2a interferona terapeitiskā efektivitāte monoterapijā un kombinētā terapijā ar ribavirīnu. Sešus mēnešus pēc terapijas beigām tika noteikta stabila bioķīmiska, viroloģiska un histoloģiska uzlabošanās.

Pacientiem ar slimības recidīvu tika novērota statistiski nozīmīgas stabilas viroloģiskas un bioķīmiskas uzlabošanās desmitkārtēja (no 4% līdz 43%, p<0,01) palielināšanās. Kombinētas terapijas priekšrocības raksturoja arī uzlabošanās raksturlielumi, vērtējot pēc HCV genotipa vai sākotnējās vīrusu slodzes. Lai gan stabila uzlabošanās pacientiem ar HCV 1. genotipu bija mazāk izteikta nekā pētījuma populācijai kopumā (aptuveni 30% pret 0% monoterapijas grupā), ribavirīna un alfa-2a interferona kombinētas terapijas priekšrocības šīs grupas pacientiem ir īpaši nozīmīgas. Bez tam kombinēta terapija veicināja histoloģisku uzlabošanos.

Papildus šiem rezultātiem par terapijas priekšrocībām ziņots mazā pētījumā, lietojot alfa-2a interferonu (3 miljoni SV 3 reizes nedēļā) kopā ar ribavirīnu pirmreizēji ārstētiem pacientiem.

Lūdzu, plašāku informāciju par farmakodinamiskām īpašībām lasiet ribavirīna zāļu aprakstā (ZA).

Folikulāra nehodžkina limfoma

Roferon-A efektivitāti papildus citotoksiskai ķīmijterapijai (CHOP līdzīga ciklofosfamīda, vinkristīna, prednizona un doksorubicīna shēma) vērtēja 122 pacientiem ar klīniski agresīvu zemas vai vidējas pakāpes nehodžkina limfomu un salīdzināja ar 127 kontrolgrupas pacientiem, kuri saņēma to pašu ķīmijterapijas shēmu. Pēc abu shēmu lietošanas bija vērojama līdzīga objektīva atbildreakcija, taču shēma ar Roferon-A efektīvāk palielināja laiku līdz terapijas neveiksmei (p < 0,001) un pilnīgas uzlabošanās ilgumu (p < 0,003).

Nieru šūnu karcinoma

Kombinācijā ar vinblastīnu

Roferon-A efektivitāti kombinācijā ar vinblastīnu salīdzināja ar vinblastīna monoterapiju. Roferon-A un vinblastīna kombinācija bija pārāka par vinblastīnu, ārstējot pacientus ar lokāli progresējušu vai metastātisku nieru šūnu karcinomu. Vidējā dzīvildze bija 67,8 nedēļas 79 pacientiem, kuri saņēma Roferon-A un vinblastīnu, un 37,8 nedēļas 81 pacientam, kurš tika ārstēts tikai ar vinblastīnu (p=0,0049). Ar Roferon-A un vinblastīnu ārstētiem pacientiem kopējais uzlabošanās raksturlielums bija 16,5%, tikai ar vinblastīnu ārstētiem pacientiem – 2,5% (p=0,0025).

Kombinācijā ar bevacizumabu (Avastin)

Pivotāla III fāzes pētījuma laikā tika salīdzināta bevacizumaba un alfa-2a interferona kombinācijas (n = 237) un placebo plus alfa-2a interferona (n = 322) lietošana pirmās līnijas terapijā pacientiem ar izoperētu nieri un progresējošu un/vai metastātisku nieru šūnu karcinomu.

1. tabula. Pētījuma BO17705 laikā iegūtie efektivitāti raksturojošie rezultāti

Parametrs

(vidējā vērtība)

Pbo + IFN N = 322

Bv + IFN N = 327

Riska attiecība ^α

p vērtība

Kopējā dzīvildze

21,3 mēn.

23,3 mēn.

0,91

(0,76 – 1,10)

p = 0,3360 ^β

Dzīvildze bez progresijas

5,4 mēn.

10,2 mēn.

0,63

(0,52 – 0,75)

p < 0,0001 ^β

Kopējā atbildreakcijas sastopamība ^γ

12,8%

31,4%

N/A

p < 0,0001 ^δ

α - noteikts ar 95% TI.

β - p vērtība tika iegūta ar Log-Rank testa palīdzību

γ - references populācija ir pacienti ar raksturojamu slimību pirms terapijas sākuma [ITT n = 289 / 306]

δ - p vērtība tika iegūta ar χ2 testa palīdzību

Izoperēta ļaundabīga melanoma

Roferon-A efektivitāti pacientiem ar primāru ādas melanomu, kuras biezums pārsniedz 1,5 mm, bez klīniski nosakāmām limfmezglu metastāzēm vērtēja lielā nejaušinātā pētījumā ar 253 pacientiem, kuri saņēma Roferon-A 3 miljonu SV devā trīsreiz nedēļā 18 mēnešus, salīdzinot ar 246 neārstētiem kontrolgrupas pacientiem. Pēc vidēji 4,4 gadus ilga novērošanas perioda ar Roferon-A ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar kontrolgrupas pacientiem konstatēts nozīmīgs bezrecidīvu perioda pagarinājums (p=0,035), taču nekāda statistiski nozīmīga kopējās dzīvildzes atšķirība (p=0,059). Kopējā ārstēšanas ietekme bija 25% recidīva riska samazināšanās.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Alfa-2a interferona koncentrācija serumā bija izteikti atšķirīga gan veselu brīvprātīgo vidū, gan pacientu ar diseminētu ļaundabīgu audzēju vidū. Roferon-A farmakokinētika dzīvniekiem (pērtiķiem, suņiem un pelēm) bija līdzīga cilvēkam. Roferon-A farmakokinētika cilvēkam bija lineāra 3 – 198 miljonu SV devas robežās. Pēc 36 miljonu SV intravenozas infūzijas veselam indivīdam alfa-2a interferona eliminācijas pusperiods bija 3,7 – 8,5 stundas (vidēji 5,1 stundas), izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī 0,223 – 0,748 l/kg (vidēji 0,4 l/kg) un kopējais organisma klīrenss 2,14 – 3,62 ml/min/kg (vidēji 2,79 ml/min/kg). Maksimālā koncentrācija serumā pēc 36 miljonu SV intramuskulāras ievadīšanas bija 1500 – 2580 pg/ml (vidēji 2020 pg/ml), kas tika sasniegta vidēji 3,8 stundu laikā, pēc 36 miljonu SV subkutānas ievadīšanas maksimālā koncentrācija serumā bija 1250 – 2320 pg/ml (vidēji 1730 pg/ml), kas tika sasniegta vidēji 7,3 stundu laikā.

Pēc intramuskulāras vai subkutānas injekcijas uzsūktā devas daļa ir lielāka nekā 80%.

Alfa-2a interferona farmakokinētika pēc vienreizējas intramuskulāras devas ievadīšanas pacientiem ar diseminētu ļaundabīgu audzēju un hronisku B hepatītu bija līdzīga tai, kāda novērota veseliem brīvprātīgajiem. Pēc vienreizēju līdz 198 miljoniem SV devu ievadīšanas tika novērota devas lielumam atbilstoša proporcionāla koncentrācijas palielināšanās serumā. Lietojot alfa-2a interferonu divreiz dienā (0,5 – 36 miljoni SV), vienreiz dienā (1 – 54 miljoni SV) vai 3 reizes nedēļā (1 – 136 miljoni SV) līdz 28 dienas, tā izplatība un eliminācija nemainījās. Roferon-A galvenais izdalīšanās veids ir nieru katabolisms. Tiek uzskatīts, ka izdalīšanai ar žulti un metabolismam aknās ir mazāka nozīme Roferon-A izvadīšanā.

Dažiem pacientiem ar diseminētu audzēju pēc Roferon-A intramuskulāras ievadīšanas vienu vai vairākas reizes dienā līdz 28 dienām ilgi radās 2 – 4 reizes lielāka maksimālā koncentrācija plazmā nekā pēc vienreizējas ievadīšanas. Tomēr pētījumos ar dažādu devu lietošanu noskaidrots, ka daudzkārtēju devu lietošana nemaina izplatīšanās vai eliminācijas raksturlielumus.

Lūdzu, plašāku informāciju par farmakokinētiskām īpašībām lasiet ribavirīna zāļu aprakstā (ZA).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Tā kā cilvēka interferons ir sugas specifisks, ar Roferon-A veikti tikai daži toksikoloģiski pētījumi. Akūts parenterāls Roferon-A toksiskums pētīts pelēm, žurkām, trušiem un kāmjiem, intravenozi ievadot līdz 30 mlj SV/kg devu un intramuskulāri – 500 mlj SV/kg devu. Roferon-A ievadīšana abos veidos nevienai no pētītām dzīvnieku sugām neizraisīja nāvi. Lietojot devas, kas stipri pārsniedza ieteicamo klīnisko devu, nozīmīgas blakusparādības netika novērotas, izņemot abortu veicinošu ietekmi grūsnām rēzus mērkaķu mātītēm, kam medikaments tika lietots grūsnības sākotnējā un vidējā periodā, un menstruālā cikla traucējumus, piemēram, aizkavētas mēnešreizes, pērtiķu mātītēm kas nebija grūsnas. Šo ietekmju nozīme cilvēkam nav noskaidrota.

Roferon-A mutagēniska ietekme eksperimentāli nav novērota.

Lūdzu, plašāku informāciju par preklīniskiem drošuma datiem lasiet ribavirīna zāļu aprakstā (ZA).

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Amonija acetāts

Nātrija hlorīds

Benzilspirts (10 mg/1 ml)

Polisorbāts 80

Ledus etiķskābe

Nātrija hidroksīds

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumu

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C) temperatūrā. Nesasaldēt. Pilnšļirci uzglabājiet kartona kārbiņā, lai sargātu no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

0,5 ml šķīduma pilnšļircē (I hidrolītiskās klases stikls) ar virzuļa aizbāzni (butilgumija), vāciņu (butilgumija), virzuļa stieni (plastmasa), adatu (nerūsējošs tērauds); iepakojuma lielums: 1, 5, 6, 12 un 30, un daudzdevu iepakojumi pa 12 (2 kārbiņas pa 6) vai 30 (5 kārbiņas pa 6).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Tikai vienreizējai lietošanai.

Neizlietotās zāles vai citus izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Roche Latvija SIA,

G.Astras iela 8b, Rīga, LV-1082

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

05-0211

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 21. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 23. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2018

SASKAŅOTS ZVA 23-08-2018

PAGE 18

PAGE 1