Relvar Ellipta

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Relvar Ellipta 92 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katras inhalācijas izdalītajā devā (devā, kas izdalās no iemutņa) ir 92 mikrogrami flutikazona furoāta (Fluticasoni furoas) un 22 mikrogrami vilanterola (Vilanterolum) (trifenatāta veidā). Tas atbilst iepriekš nodalītajai devai - 100 mikrogramiem flutikazona furoāta un 25 mikrogramiem vilanterola (trifenatāta veidā).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Katrā izdalītajā devā ir aptuveni 25 mg laktozes (monohidrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Inhalācijas pulveris, dozēts (Inhalācijas pulveris).
Balts pulveris gaiši pelēkā inhalatorā ar dzeltenu iemutņa vāciņu un devu skaitītāju.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Bronhiālā astma Relvar Ellipta indicēts regulārai bronhiālās astmas ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kad piemērota kombinētu zāļu (ilgstošas darbības bēta2 agonista un inhalējamā kortikosteroīda) lietošana:
• pacientiem, kuriem slimība nav pietiekami kontrolēta ar inhalējamiem kortikosteroīdiem un īslaicīgas darbības bēta2 agonista lietošanu “pēc vajadzības”;
• pacientiem, kuriem slimība jau ir pietiekami kontrolēta, lietojot inhalējamu kortikosteroīdu un ilgstošas darbības bēta2 agonistu.
HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība)
Relvar Ellipta indicēts simptomātiskai ārstēšanai pieaugušajiem ar HOPS, kuriem FEV1<70 % no paredzētās normas (pēc bronhodilatatora lietošanas) un anamnēzē ir paasinājumi, neskatoties uz regulāru bronhodilatatoru lietošanu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Astma
Pacientiem ar astmu jālieto tāda stipruma Relvar Ellipta, kas satur slimības smaguma pakāpei atbilstošu flutikazona furoāta (FF) devu. Ārstam jāzina, ka astmas slimniekiem 100 mikrogrami flutikazona furoāta (FF) vienreiz dienā ir aptuveni ekvivalenti 250 mikrogramiem flutikazona propionāta (FP) divreiz dienā, savukārt 200 mikrogrami FF vienreiz dienā ir aptuveni ekvivalenti 500 mikrogramiem FP divreiz dienā.
2

Pieaugušie un pusaudži no 12 gadu vecuma
Pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuriem nepieciešama maza vai vidēja inhalējamo kortikosteroīdu deva kombinācijā ar ilgstošas darbības bēta2 agonistu, sākumdeva ir viena Relvar Ellipta 92/22 mikrogramu inhalācija reizi dienā. Ja pacientiem Relvar Ellipta 92/22 mikrogrami nenodrošina pietiekamu kontroli, devu var palielināt līdz 184/22 mikrogramiem, kas var uzlabot astmas kontroli.
Veselības aprūpes speciālistam regulāri jāpārbauda pacientu stāvoklis, lai lietotā flutikazona furoāta/vilanterola deva būtu optimāla un tiktu mainīta tikai pēc ārsta ieteikuma. Deva jātitrē līdz mazākajai devai, kas nodrošina efektīvu simptomu kontroli.
Relvar Ellipta 184/22 mikrogrami lietojami pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuriem nepieciešama lielāka inhalējamo kortikosteroīdu deva kombinācijā ar ilgstošas darbības bēta2 agonistu.
Pacientiem plaušu funkcija parasti uzlabojas 15 minūšu laikā pēc Relvar Ellipta inhalēšanas. Tomēr pacienti ir jāinformē, ka, lai nodrošinātu astmas simptomu kontroli, zāles jālieto regulāri katru dienu un ārstēšana jāturpina, pat ja nav simptomu.
Ja simptomi parādās laikā starp devu lietošanām, tūlītējam atvieglojumam jālieto inhalējams ātras iedarbības bēta2 agonists.
Bērni līdz 12 gadu vecumam
Relvar Ellipta lietošanas drošums un efektivitāte astmas indikācijai bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem, vēl nav noskaidrota. Dati nav pieejami.
HOPS
Pieaugušie no 18 gadu vecuma
Viena Relvar Ellipta 92/22 mikrogramu inhalācija vienreiz dienā.
Relvar Ellipta 184/22 mikrogrami nav indicēts pacientiem ar HOPS. 184/22 mikrogramu deva nenodrošina labāku iedarbību kā 92/22 mikrogramu deva, un iespējams lielāks pneimonijas un sistēmisku kortikosteroīdu izraisītu nevēlamu blakusparādību risks (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).
Plaušu funkcija pacientiem parasti uzlabojas 16 – 17 minūšu laikā pēc Relvar Ellipta inhalēšanas.
Pediatriskā populācija
HOPS indikācijai pediatriskajā populācijā Relvar Ellipta nelieto.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki (>65 gadus veci)
Šajā pacientu grupā deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Šajā pacientu grupā deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).
3

Aknu darbības traucējumi Pētījumi pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem parādīja flutikazona furoāta sistēmiskās iedarbības (gan Cmax, gan AUC) palielināšanos (skatīt 5.2. apakšpunktu). Jāievēro piesardzība, lietojot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, jo viņiem var būt lielāks ar kortikosteroīdiem saistītu sistēmisku nevēlamu blakusparādību risks. Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā deva ir 92/22 mikrogrami (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietošanas veids Relvar Ellipta lietojams tikai inhalācijām. Tas jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā. Gala lēmums par lietošanu vakarā vai no rīta jāpieņem ārstam. Ja ir aizmirsta deva, nākamā deva jālieto nākamajā dienā parastajā laikā. Ja inhalatoru glabā ledusskapī, tas pirms lietošanas vismaz vienu stundu jāpatur istabas temperatūrā. Lietojot inhalatoru pirmo reizi, nav nekādas nepieciešamības pārbaudīt, vai tas darbojas labi, un kādā īpašā veidā sagatavot to lietošanai. Jāievēro norādījumi par secīgo rīcību. Ellipta inhalators iepakots veidnē, kurā ir desikanta paciņa, kas mazina mitrumu. Mitruma saistītāja paciņa ir jāizmet — to nedrīkst atvērt, ēst vai ieelpot. Pacientus jābrīdina neatvērt veidni līdz brīdim, kamēr viņi ir gatavi inhalēt zāļu devu. Kad inhalatoru izņem no veidnes, tas ir aizvērtā stāvoklī. Uz inhalatora uzlīmes paredzētajā vietā ir jāuzraksta „Izmest līdz” datums. „Izmest līdz” datums ir 6 nedēļas pēc veidnes atvēršanas datuma. Pēc šī datuma inhalatoru vairs nedrīkst lietot. Veidni var izmest tūlīt pēc tās atvēršanas. Pēc inhalācijas pacientam jāizskalo mute ar ūdeni, to nenorijot. Turpmāk sniegtie norādījumi par secīgo rīcību ar 30 devu (zāles 30 dienām) Ellipta inhalatoru attiecas arī uz 14 devu (zāles 14 dienām) Ellipta inhalatoru.
4

Norādījumi par lietošanu
1. Izlasiet šo, pirms sākat
Ja inhalatora vāciņu atver un aizver, neinhalējot zāles, deva būs zaudēta. Zaudētā deva tiks droši saglabāta inhalatorā, taču to vairs nevarēs inhalēt. Nav iespējams vienā inhalācijā nejauši inhalēt pārāk daudz zāļu vai dubultu devu.

Devu skaitītājs
Tas parāda, cik zāļu devu atlicis inhalatorā.
Pirms inhalatora lietošanas sākšanas tas rāda tieši 30 devu.
Katru reizi atverot vāciņu, skaitītājs parāda par 1 devu mazāk.
Kad atlicis mazāk par 10 devām, viena skaitītāja puse kļūst sarkana.
Kad būsiet izlietojis pēdējo devu, viena skaitītāja puse būs sarkana un lodziņā būs redzams skaitlis 0. Inhalators tagad ir tukšs. Ja pēc tam atvērsiet vāciņu, sarkans būs pilnīgi viss devu skaitītājs, nevis tikai puse no tā.

Vāciņš Katru reizi to atverot, tiek
sagatavota viena
zāļu deva.

2. Kā sagatavot devu Atveriet vāciņu, kad esat gatavs inhalēt devu. Inhalators nav jākrata. Slidiniet vāciņu uz leju, līdz sadzirdat klikšķi. Tagad zāles ir gatavas inhalēšanai. To apstiprina devu skaitītāja rādījums, kas samazinās par 1 devu. Ja devu skaitītāja rādījums nesamazinās, kad sadzirdat klikšķi, inhalators zāles neizdalīs. Aiznesiet to atpakaļ farmaceitam un lūdziet padomu.
5

Iemutnis Gaisa atveres
Klikšķis
3. Kā inhalēt zāles Turiet inhalatoru nost no mutes un izelpojiet tik dziļi, lai tas Jums neradītu grūtības. Neizelpojiet inhalatorā. Ievietojiet iemutni starp lūpām un stingri ar lūpām to aptveriet. Neaizklājiet ar pirkstiem gaisa atveres. Veiciet vienu ilgu, vienmērīgu un dziļu ieelpu. Pēc iespējas ilgāk aizturiet elpu (vismaz 3 – 4 sekundes).
• Attāliniet inhalatora iemutni no mutes. • Lēnām un mierīgi izelpojiet.
Inhalācijas brīdī Jūsu lūpām jāaptver iemutņa kontūra. Neaizklājiet ar pirkstiem gaisa atveres.
Pat lietojot inhalatoru pareizi, varat nesagaršot un nesajust zāles. Ja vēlaties iztīrīt iemutni, izmantojiet sausu drāniņu, un tad aizveriet vāciņu.
4. Aizveriet inhalatoru un izskalojiet muti Slidiniet vāciņu uz augšu līdz atdurei, pārsedzot iemutni.
6

Pēc inhalatora lietošanas izskalojiet muti ar ūdeni, to nenorijot. Tā Jūs mazināsiet blakusparādību – mutes vai rīkles iekaisuma – iespējamību.
4.3. Kontrindikācijas Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām. 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Slimības pastiprināšanās Flutikazona furoātu/vilanterolu nedrīkst lietot akūtu astmas simptomu vai akūta HOPS paasinājuma ārstēšanai, jo tad nepieciešams īslaicīgas darbības bronhodilatators. Ja īslaicīgas darbības bronhodilatatora lietošana simptomu mazināšanai kļūst biežāka, tas liecina par slimības kontroles pasliktināšanos, un ārstam pacients ir jāizmeklē. Pacienti nedrīkst pārtraukt astmas vai HOPS ārstēšanu ar flutikazona furoātu/vilanterolu bez ārsta ziņas, jo pēc lietošanas pārtraukšanas simptomi var atjaunoties. Ārstēšanas laikā ar flutikazona furoātu/vilanterolu iespējamas ar astmu saistītas blakusparādības un paasinājumi. Pacientiem jānorāda turpināt ārstēšanu, bet lūgt padomu ārstam, ja pēc Relvar Ellipta lietošanas uzsākšanas netiek panākta astmas simptomu kontrole vai simptomi pastiprinās. Paradoksālas bronhu spazmas Pēc devas ievadīšanas iespējamas paradoksālas bronhu spazmas ar tūlītēju sēkšanas pastiprināšanos. Tās ir nekavējoties jāārstē ar īslaicīgas darbības bronhodilatatoru. Relvar Ellipta lietošana jāpārtrauc nekavējoties, pacients jāizmeklē un nepieciešamības gadījumā jāsāk alternatīva terapija. Kardiovaskulārā ietekme Lietojot tādas simpatomimētiskas zāles kā Relvar Ellipta, iespējami kardiovaskulāri traucējumi, tai skaitā sirds aritmijas, piemēram, supraventrikulāra tahikardija un ekstrasistoles. Placebo kontrolētā pētījumā personām ar mērenu HOPS un kādu kardiovaskulāru slimību anamnēzē vai palielinātu kardiovaskulāru slimību risku, pacientiem, kuri saņēma flutikazona furoātu/vilanterolu, nepalielinājās kardiovaskulāro notikumu risks, salīdzinot ar placebo lietotājiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Tomēr pacientiem ar smagu kardiovaskulāru slimību, sirds ritma traucējumiem, tireotoksikozi, nenovērstu
7

hipokaliēmiju vai noslieci uz zemu kālija līmeni serumā flutikazona furoāts/vilanterols jālieto uzmanīgi.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem jālieto 92/22 mikrogramu deva, raugoties, vai nerodas sistēmiskas, ar kortikosteroīdu lietošanu saistītas nevēlamas blakusparādības (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Sistēmiska kortikosteroīdu iedarbība
Sistēmiskā iedarbība iespējama visiem inhalējamajiem kortikosteroīdiem, galvenokārt lietojot lielas devas ilgstošā laika periodā; šī iedarbība ir daudz retāka nekā lietojot perorālos kortikosteroīdus. Iespējamie sistēmiskie efekti var būt Kušinga sindroms, kušingoīdas iezīmes, virsnieru nomākums, kaulu minerālā blīvuma samazināšanās, augšanas aizture bērniem un pusaudžiem, katarakta un glaukoma, un vēl retāk – virkne psihisku un uzvedības traucējumu, to vidū psihomotora hiperaktivitāte, miega traucējumi, nemiers, depresija vai agresivitāte (īpaši bērniem).
Pacientiem ar plaušu tuberkulozi un pacientiem ar hronisku vai neārstētu infekciju flutikazona furoāts/vilanterols jālieto piesardzīgi.
Redzes traucējumi
Lietojot kortikosteroīdus sistēmiski un vietēji, iespējami ziņojumi par redzes traucējumiem. Ja pacientam ir tādi simptomi kā neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver pacienta nosūtīšana pie oftalmologa, lai tiktu izvērtēti iespējamie cēloņi, tādi kā katarakta, glaukoma vai retas slimības, piemēram, centrāla seroza horioretinopātija (CSHR), par kuru ir ziņots pēc kortikosteroīdu sistēmiskas un vietējas lietošanas.
Hiperglikēmija
Saņemti ziņojumi par glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs diabēta slimniekiem, kas jāņem vērā, parakstot šīs zāles pacientiem ar cukura diabētu anamnēzē.
Pneimonija HOPS slimniekiem
Inhalējamos kortikosteroīdus lietojošiem HOPS slimniekiem novērots palielināts pneimonijas, arī tādas pneimonijas, kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija, biežums. Ir daži pierādījumi par pneimonijas riska pieaugumu līdz ar steroīdu devas palielināšanos, taču tas nav viennozīmīgi pierādīts visos pētījumos.
Pārliecinošu klīnisko pierādījumu pneimonijas riska apmēra atšķirībām starp dažādiem vienas grupas inhalējamiem kortikosteroīdiem nav.
Ārstiem jāsaglabā modrība attiecībā uz pneimonijas iespējamo rašanos HOPS pacientiem, jo šādu infekciju klīniskās pazīmes pārklājas ar HOPS paasinājumu simptomiem.
Pneimonijas riska faktori HOPS slimniekiem ir smēķēšana, lielāks vecums, zems ķermeņa masas indekss (ĶMI) un smaga HOPS.
Pneimonija astmas slimniekiem
Pneimonijas sastopamība astmas slimniekiem, lietojot lielāku devu, bija bieža. Pneimonijas sastopamība astmas slimniekiem, kuri lietoja 184/22 mikrogramus flutikazona furoāta/vilanterola, skaitliski bija lielāka nekā tiem, kuri lietoja 92/22 mikrogramus flutikazona furoāta/vilanterola vai placebo (skatīt 4.8. apakšpunktu). Nekādi riska faktori netika atklāti.
8

Palīgvielas
Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klīniski nozīmīgu zāļu mijiedarbību, ko mediētu flutikazona furoāts/vilanterols klīniskās devās, mazās koncentrācijas dēļ plazmā pēc devas inhalācijas uzskata par maz ticamu.
Mijiedarbība ar bēta blokatoriem
Bēta2 adrenoblokatori var pavājināt vai neitralizēt bēta2 adrenerģisko agonistu iedarbību. Jāvairās no vienlaicīgas gan neselektīvo, gan selektīvo bēta2 adrenoblokatoru lietošanas, ja vien tas nav noteikti nepieciešams.
Mijiedarbība ar CYP3A4 inhibitoriem
Gan flutikazona furoāts, gan vilanterols tiek ātri izvadīts no organisma plaša pirmā loka metabolisma ceļā, ko mediē aknu enzīms CYP3A4.
Jāievēro piesardzība, lietojot kopā ar spēcīgiem CYP 3A4 inhibitoriem (piemēram, ketokonazolu, ritonavīru vai kobicistatu saturošām zālēm), jo iespējama gan flutikazona furoāta, gan vilanterola sistēmiskās iedarbības palielināšanās. No vienlaicīgas lietošanas ir jāizvairās, ja vien ieguvums neatsver palielināto risku, ka radīsies sistēmiskas kortikosteroīdu izraisītas nevēlamas blakusparādības, un šādos gadījumos pacienti jānovēro attiecībā uz sistēmiskām kortikosteroīdu izraisītām nevēlamām blakusparādībām. Veseliem brīvprātīgajiem tika veikts atkārtotu devu CYP3A4 zāļu mijiedarbības pētījums ar flutikazona furoāta/vilanterola kombināciju (184/22 mikrogramiem) un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru ketokonazolu (400 mg). Vienlaicīgā lietošana palielināja vidējo flutikazona furoāta AUC(0-24) un Cmax par attiecīgi 36 % un 33 %. Flutikazona furoāta iedarbības palielināšanās bija saistīta ar 0-24 stundu izsvērtā vidējā kortizola līmeņa pazemināšanos par 27 %. Vienlaicīga lietošana palielināja vidējo vilanterola AUC(0-t) un Cmax par attiecīgi 65 % un 22 %. Vilanterola iedarbības palielināšanās nebija saistīta ar pastiprinātu bēta2 agonista sistēmisko ietekmi uz pulsu, kālija līmeni asinīs vai QTcF intervālu.
Mijiedarbība ar P glikoproteīna inhibitoriem
Gan flutikazona furoāts, gan vilanterols ir P glikoproteīna (P-gp) substrāti. Veselām pētāmām personām klīniskās farmakoloģijas pētījumā ar vienlaikus lietotu vilanterolu un spēcīgu P-gp un vidēji spēcīgu CYP3A4 inhibitoru verapamilu nekonstatēja nekādu nozīmīgu ietekmi uz vilanterola farmakokinētiku. Klīniskās farmakoloģijas pētījumi ar specifisku P-gp inhibitoru un flutikazona furoātu nav veikti.
Simpatomimētiskas zāles
Citu simpatomimētisku zāļu vienlaicīga lietošana (atsevišķi vai kombinētas terapijas ietvaros) var pastiprināt flutikazona furoāta/vilanterola nevēlamās blakusparādības. Relvar Ellipta nedrīkst lietot kopā ar citiem ilgstošas darbības bēta2 adrenerģiskajiem agonistiem vai zālēm, kuru sastāvā ir ilgstošas darbības bēta2 adrenerģiskie agonisti.
Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
9

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pētījumi dzīvniekiem liecina par reproduktīvu toksicitāti koncentrācijā, kas neatbilst klīniskajai (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nav datu par flutikazona furoāta un vilanterola trifenatāta lietošanu grūtniecēm vai to ir maz.
Flutikazona furoāta/vilanterola lietošanu grūtniecēm drīkst apsvērt tikai tad, ja paredzamais ieguvums mātei ir lielāks nekā iespējamais risks auglim.
Barošana ar krūti
Nav pietiekami daudz informācijas par flutikazona furoāta un vilanterola trifenatāta un/vai to metabolītu izdalīšanos mātes pienā. Taču citi kortikosteroīdi un bēta2 agonisti ir atklāti mātes pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Risku ar krūti barotam jaundzimušajam/zīdainim nevar izslēgt.
Jāpieņem lēmums, vai pārtraukt zīdīšanu vai flutikazona furoāta/vilanterola terapiju, ņemot vērā zīdīšanas nozīmi bērnam un terapijas sniegto ieguvumu sievietei.
Fertilitāte
Fertilitātes datu cilvēkam nav. Pētījumos dzīvniekiem flutikazona furoāta/vilanterola trifenatāta ietekme uz auglību netika konstatēta (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Flutikazona furoāts un vilanterols neietekmē vai tikai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Lietošanas drošuma raksturojuma kopsavilkums
Ar flutikazona furoāta/vilanterola lietošanu saistītu nevēlamo blakusparādību sastopamības noteikšanai tika izmantoti lielu astmas un HOPS klīnisko pētījumu dati. Klīniskās izstrādes astmas programmā integrētajā nevēlamo blakusparādību vērtējumā bija iekļauti kopumā 7034 pacienti. Klīniskās izstrādes HOPS programmā integrētajā nevēlamo blakusparādību vērtējumā bija iekļautas kopumā 6237 pētāmās personas.
Biežāk ziņotās flutikazona furoāta un vilanterola lietošanas nevēlamās blakusparādības bija galvassāpes un nazofaringīts. Lietošanas drošuma raksturojums astmas un HOPS slimniekiem bija līdzīgs, izņemot pneimoniju un lūzumus. Klīniskajos pētījumos pneimoniju un lūzumus biežāk konstatēja HOPS pacientiem.
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā
Nevēlamās blakusparādības norādītas atbilstoši orgānu sistēmu grupai un biežumam. Biežuma klasifikācijai izmantoti šādi apzīmējumi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
10

Orgānu sistēmu grupa Infekcijas un infestācijas

Nevēlamā(-ās) blakusparādība(-as) Pneimonija* (HOPS slimniekiem)
Augšējo elpceļu infekcija Bronhīts Gripa
Mutes un rīkles kandidoze

Biežums Bieži

Imūnās sistēmas traucējumi
Vielmaiņas un uztures traucējumi Psihiskie traucējumi Nervu sistēmas traucējumi

Paaugstinātas jutības reakcijas, tai skaitā anafilakse, angioedēma, izsitumi un nātrene Hiperglikēmija
Trauksme Galvassāpes Trīce

Reti
Retāk Reti Ļoti bieži Reti

Acu bojājumi Sirds funkcijas traucējumi

Neskaidra redze (skatīt 4.4.apakšpunktu) Ekstrasistoles Sirdsklauves Tahikardija

Retāk
Retāk Reti Reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Nazofaringīts Paradoksālas bronhu spazmas Orofaringeālas sāpes Sinusīts Faringīts Rinīts Klepus
Disfonija

Ļoti bieži Reti Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Sāpes vēderā Artralģija Muguras sāpes Lūzumi** Muskuļu spazmas

Bieži Bieži

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Paaugstināta ķermeņa temperatūra Bieži

*, ** Skatīt tālāk „Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts”

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts *Pneimonija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Divu atkārtotu vienu gadu ilgu pētījumu integrētā analīzē par vidēji smagas un smagas HOPS slimniekiem (vidējais paredzamais FEV1 skrīninga brīdī pēc bronhodilatatora lietošanas – 45 %, standartnovirze (SN) – 13 %) ar slimības paasinājumu iepriekšējā gadā (n = 3255) pneimonijas gadījumu skaits 1000 pacientgados bija 97,9 gadījumi FF/VI 184/22 grupā, 85,7 gadījumi FF/VI 92/22 grupā un 42,3 gadījumi VI 22 grupā. Atbilstošais smagas pneimonijas gadījumu skaits 1000 pacientgados bija attiecīgi 33,6, 35,5 un 7,6 gadījumi, savukārt atbilstošais nopietnas pneimonijas gadījumu skaits 1000 pacientgados bija 35,1 gadījumi FF/VI 184/22 grupā, 42,9 gadījumi FF/VI 92/22 grupā un 12,1 gadījumi VI 22 grupā. Pēc ekspozīcijas koriģētais letālu pneimonijas gadījumu skaits bija 8,8 gadījumi FF/VI 184/22 grupā, 1,5 gadījumi FF/VI 92/22 grupā un 0 gadījumu VI 22 grupā.

11

Placebo kontrolētā pētījumā (SUMMIT) personām ar vidēji smagu HOPS (vidējais FEV1 procentos skrīninga brīdī pēc bronhodilatatora lietošanas – 60 %, SN 6 %) un kādu kardiovaskulāru slimību anamnēzē vai palielinātu kardiovaskulāru slimību risku, pneimonijas sastopamība FF/VI, FF, VI un placebo grupās bija: nevēlamas blakusparādības (6 %; 5 %; 4 % un 5 %); nopietnas nevēlamas blakusparādības (3 %; 4 %; 3 % un 3 %); apstiprināti pneimonijas izraisīti nāves gadījumi zāļu lietošanas laikā (0,3 %; 0,2 %; 0,1 % un 0,2 %); atbilstoši kopējai iedarbībai koriģētie rādītāji (uz 1000 terapijas gadiem) bija attiecīgi: nevēlamas blakusparādība (39,5; 42,4; 27,7 un 38,4); nopietnas nevēlamas blakusparādības (22,4; 25,1; 16,4 un 22,2); apstiprināti pneimonijas izraisīti nāves gadījumi zāļu lietošanas laikā (1,8; 1.5; 0,9 un 1,4).
11 astmas pētījumu integrētā analīzē (7034 pacienti) pneimonijas sastopamība 1000 pacientgados bija 18,4 gadījumi FF/VI 184/22 grupā, 9,6 gadījumi FF/VI 92/22 grupā un 8,0 gadījumi placebo grupā.
**Lūzumi
Divos atkārtotos 12 mēnešu pētījumos, kur kopā bija iekļauti 3255 HOPS pacienti, kaulu lūzumu sastopamība kopumā visās ārstēšanas grupās bija maza, un tā bija lielāka visās Relvar Ellipta grupās (2 %), salīdzinot ar vilanterola 22 mikrogramu grupu (<1 %). Lai arī Relvar Ellipta grupās bija vairāk lūzumu nekā vilanterola 22 mikrogramu grupā, tipiskie ar kortikosteroīdu lietošanu saistītie lūzumi (piemēram, muguras skriemeļu kompresijas/krūšu un jostas skriemeļu lūzumi, gūžas kaula un acetabulum lūzumi) radās <1 % pacientu Relvar Ellipta un vilanterola terapijas grupās.
SUMMIT pētījumā visu lūzumu sastopamība FF/VI, FF, VI un placebo grupās bija 2 % katrā no grupām; ar IKS parasti saistītie lūzumi veidoja mazāk kā 1 % katrā no grupām. Atbilstoši kopējai iedarbībai koriģētie rādītāji (uz 1000 terapijas gadiem) visiem lūzumiem bija attiecīgi 13,6; 12,8; 13,2 un 11,5. Ar IKS parasti saistīto lūzumu sastopamība bija attiecīgi 3,4; 3,9; 2,4 un 2,1.
11 astmas pētījumu integrētā analīzē (7034 pacienti) lūzumu sastopamība bija <1 %, un parasti tie bija saistīti ar traumu.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi un pazīmes
Flutikazona furoāta/vilanterola pārdozēšana var izraisīt atsevišķo sastāvdaļu iedarbības izraisītus simptomus, arī tos, kas novēroti citu bēta2 agonistu pārdozēšanas gadījumā, un simptomus, kas atbilst zināmajai inhalējamo kortikosteroīdu grupas iedarbībai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ārstēšana
Flutikazona furoāta/vilanterola pārdozēšanai nav specifiskas ārstēšanas. Ja notikusi pārdozēšana, pacientam jānodrošina uzturoša ārstēšana ar atbilstošu novērošanu pēc nepieciešamības.
Kardioselektīvu bēta blokādi var apsvērt tikai smagu vilanterola pārdozēšanas simptomu gadījumā, kas ir klīniski bīstami un ko nevar novērst ar atbalsta terapiju. Kardioselektīvie bēta blokatori pacientiem ar bronhu spazmām anamnēzē jālieto uzmanīgi.
Turpmākā ārstēšana jāveic atbilstoši klīniskajām indikācijām vai nacionālā toksikoloģijas centra ieteikumiem, ja tādi pieejami.
12

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: zāles obstruktīvu elpceļu slimību ārstēšanai, adrenerģiskie līdzekļi kombinācijā ar kortikosteroīdiem vai citiem līdzekļiem, izņemot antiholīnerģiskos līdzekļus, ATĶ kods: R03AK10.
Darbības mehānisms
Flutikazona furoāts un vilanterols ir divu zāļu grupu pārstāvji (sintētisks kortikosteroīds un selektīvs, ilgstošas darbības bēta2 receptoru agonists).
Farmakodinamiskā iedarbība
Flutikazona furoāts
Flutikazona furoāts ir sintētisks trifluorinēts kortikosteroīds, kam ir spēcīga pretiekaisuma iedarbība. Precīzs darbības mehānisms, kā flutikazona furoāts iedarbojas uz astmas un HOPS simptomiem, nav zināms. Pierādīts, ka kortikosteroīdiem ir dažāda ietekme uz daudziem šūnu veidiem (piemēram, eozinofīliem leikocītiem, makrofāgiem, limfocītiem) un mediatoriem (piemēram, citokīniem un hemokīniem, kas piedalās iekaisuma reakcijā).
Vilanterola trifenatāts
Vilanterola trifenatāts ir selektīvs, ilgstošas darbības bēta2 adrenerģisks agonists ( long-acting, beta2adrenergic agonist - LABA). Bēta2 adrenoceptoru agonistu, arī vilanterola trifenatāta, farmakoloģisko iedarbību vismaz daļēji nosaka intracelulārās adenilāta ciklāzes – enzīma, kas katalizē adenozīntrifosfāta (ATF) pārveidošanos par ciklisko 3’,5’-adenozīnmonofosfātu (ciklisko AMF) – stimulācija. Paaugstināts cikliskā AMF līmenis izraisa bronhu gludās muskulatūras atslābināšanos un inhibē tūlītējās hipersensitivitātes mediatoru atbrīvošanos no šūnām, īpaši no tuklajām šūnām.
Starp kortikosteroīdiem un LABA notiek molekulāra mijiedarbība, kur steroīdi aktivē bēta2 receptoru gēnu, palielinot receptoru skaitu un jutību, un LABA sagatavo glikokortikoīdu receptorus no steroīdiem atkarīgajai aktivācijai un veicina šūnu kodolu translokāciju. Šī sinerģiskā mijiedarbība izpaužas pastiprinātā pretiekaisuma darbībā, kas pierādīts in vitro un in vivo dažādās iekaisuma šūnās, kas iesaistītas gan astmas, gan HOPS patofizioloģijā. No pētāmajām personām ar HOPS iegūtajās perifēro asiņu mononukleārajās šūnās lielāks pretiekaisuma efekts tika novērots flutikazona furoāta/vilanterola kombinācijas klātbūtnē, salīdzinot ar flutikazona furoātu vienu pašu koncentrācijās, ko sasniedza, lietojot klīniskās devas. LABA sastāvdaļas pastiprinātais pretiekaisuma efekts bija līdzīgs tam, ko sasniedza, izmantojot citas IKS/LABA kombinācijas.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Astma
Trijos 3. fāzes, randomizētos, dubultmaskētos, dažāda ilguma pētījumos (HZA106827, HZA106829 un HZA106837) pieaugušiem un pusaudžu vecuma pacientiem ar persistējošu astmu tika vērtēts flutikazona furoāta/vilanterola lietošanas drošums un efektivitāte. Visas pētāmās personas lietoja IKS (inhalējamu kortikosteroīdu) ar LABA vai bez tā vismaz 12 nedēļas pirms 1. vizītes. HZA106837 pētījumā visiem pacientiem gadā pirms 1. vizītes bija bijis vismaz viens paasinājums, kad bija nepieciešama ārstēšana ar perorālu kortikosteroīdu. HZA106827 ilga 12 nedēļas, un tajā vērtēja flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu [n = 201] un FF 92 mikrogramu [n = 205]) efektivitāti salīdzinājumā ar placebo [n = 203], visas zāles lietojot vienreiz dienā. HZA106829 ilga 24 nedēļas, un tajā vērtēja flutikazona furoāta/vilanterola 184/22 mikrogramu [n = 197] un FF
13

184 mikrogramu [n = 194]) efektivitāti, abas zāles lietojot vienreiz dienā, salīdzinājumā ar FP 500 mikrogramiem divreiz dienā [n = 195].

HZA106827/HZA106829 pētījumos vienlaikus esošie primārie efektivitātes mērķa kritēriji bija klīniskajā vizītē noteiktas zāļu darbības laika beigu FEV1 (pirms bronhodilatatora un pirms devas) izmaiņas ārstēšanas perioda beigās, salīdzinot ar sākumstāvokli visām pētāmajām personām, un izsvērtā vidējā seriālā FEV1 izmaiņas 0 – 24 stundas pēc devas, aprēķinot pētāmo personu apakšgrupā ārstēšanas perioda beigās. 24 stundu periodu bez glābšanas terapijas procentuālā daudzuma izmaiņas ārstēšanas laikā, salīdzinot ar sākumstāvokli, bija pamatoti vērtējams sekundārais mērķa kritērijs. Primāro un galveno sekundāro mērķa kritēriju rezultāti šajos pētījumos aprakstīti 1. tabulā.

1. tabula - Primāro un galveno sekundāro mērķa kritēriju rezultāti HZA106827 un HZA106829

Pētījuma nr.

HZA106829

HZA106827

FF/VI* terapijas deva

FF/VI 184/22 FF/VI 184/22

FF/VI 92/22

FF/VI 92/22

(mikrogrami)

vienreiz dienā, vienreiz dienā, vienreiz dienā, vienreiz dienā,

salīdzinot ar FF salīdzinot ar FP salīdzinot ar FF

salīdzinot ar

184 vienreiz

500 divreiz 92 vienreiz dienā placebo vienreiz

dienā

dienā

dienā

Zāļu darbības laika beigu FEV1 izmaiņas (Last Observation Carried Forward; LOCF), salīdzinot ar

sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

193 ml

210 ml

36 ml

172 ml

P raksturlielums

p < 0,001

p < 0,001

p = 0,405

p < 0,001

(95 % TI)

(108, 277)

(127, 294)

(-48, 120)

(87, 258)

Izsvērtais vidējais seriālais FEV1 0-24 stundās pēc devas ievadīšanas

Terapijas atšķirība

136 ml

206 ml

116 ml

302 ml

P raksturlielums

p = 0,048

p = 0,003

p = 0,06

p < 0,001

(95 % TI)

(1, 270)

(73, 339)

(-5, 236)

(178, 426)

24 stundu periodu bez glābšanas terapijas procentuālā daudzuma izmaiņas, salīdzinot ar

sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

11,7 %

6,3 %

10,6 %

19,3 %

P raksturlielums

p < 0,001

p = 0,067

p < 0,001

p < 0,001

(95 % TI)

(4,9, 18,4)

(-0,4, 13,1)

(4,3, 16,8)

(13,0, 25,6)

24 stundu periodu bez simptomiem procentuālā daudzuma izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

8,4 %

4,9 %

12,1 %

18,0 %

P raksturlielums

p = 0,010

p = 0,137

p < 0,001

p < 0,001

(95 % TI)

(2,0, 14,8)

(-1,6, 11,3)

(6,2, 18,1)

(12,0, 23,9)

Rīta maksimālās izelpas plūsmas izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

33,5 l/min

32,9 l/min

14,6 l/min

33,3 l/min

P raksturlielums

p < 0,001

p < 0,001

p < 0,001

p < 0,001

(95 % TI)

(22,3, 41,7)

(24,8, 41,1)

(7,9, 21,3)

(26,5, 40,0)

Vakara maksimālās izelpas plūsmas izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

30,7 l/min

26,2 l/min

12,3 l/min

28,2 l/min

P raksturlielums

p < 0,001

p < 0,001

p < 0,001

p < 0,001

(95 % TI)

(22,5, 38,9)

(18,0, 34,3)

(5,8, 18,8)

(21,7, 34,8)

*FF/VI = flutikazona furoāts/vilanterols

HZA106837 bija dažāds ārstēšanas ilgums (minimāli 24 nedēļas, maksimāli 76 nedēļas, vairumam pacientu saņemot ārstēšanu vismaz 52 nedēļas). HZA106837 pacienti tika randomizēti saņemt vai nu flutikazona furoātu/vilanterolu 92/22 mikrogramus [n = 1009], vai FF 92 mikrogramus [n = 1010], abas zāles lietojot vienreiz dienā. HZA106837 pētījumā primārais mērķa kritērijs bija laiks līdz pirmajam smagajam astmas paasinājumam. Smags astmas paasinājums bija definēts kā astmas pastiprināšanās, kad nepieciešama sistēmisko kortikosteroīdu lietošana vismaz 3 dienas vai pacienta hospitalizācija, vai neatliekamās palīdzības punkta apmeklējums astmas dēļ, kad nepieciešama sistēmisko kortikosteroīdu lietošana. Kā sekundāro mērķa kritēriju vērtēja arī koriģētās vidējās zāļu darbības laika beigu FEV1 izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli.

14

HZA106837 pētījumā smaga astmas paasinājuma risks pacientiem, kuri saņēma flutikazona furoātu/vilanterolu 92/22 mikrogramus, bija par 20 % mazāks nekā pacientiem, kuri lietoja tikai FF 92 mikrogramus (riska attiecība 0,795, p = 0,036 95 % TI 0,642, 0,985). Smaga astmas paasinājuma biežums pacientam gadā bija 0,19 FF 92 mikrogramu grupā (aptuveni 1 piecos gados) un 0,14 flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu grupā (aptuveni 1 septiņos gados). Paasinājumu biežuma attiecība flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu lietotājiem pret FF 92 mikrogramu lietotājiem bija 0,755 (95 % TI 0,603, 0,945). Tas nozīmē smaga astmas paasinājuma biežuma samazinājumu par 25 % ar flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramiem ārstētajām pētāmajām personām, salīdzinot ar FF 92 mikrogramu grupu (p = 0,014). Flutikazona furoāta/vilanterola 24 stundu bronhodilatējošā iedarbība saglabājās viena gada ārstēšanas periodā bez jebkādām efektivitātes zudumu pazīmēm (nebija tahifilakses). Flutikazona furoāta/vilanterola 92 /22 mikrogramu lietotājiem bija vērojama zāļu darbības laika beigu FEV1 stabila uzlabošanās par 83 ml – 95 ml 12., 36., 52. nedēļā un beigās, salīdzinot ar FF 92 mikrogramu lietotājiem (p < 0,001 95 % TI 52, 126 ml beigās). Četrdesmit četriem procentiem pacientu flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu grupā ārstēšanas beigās slimība bija labi kontrolēta (ACQ7 ≤ 0,75), salīdzinot ar 36 % pētāmo personu FF 92 mikrogramu grupā (p < 0,001 95 % TI 1,23, 1,82).
Pētījumi, salīdzinot ar salmeterola/flutikazona propionāta kombinācijām
24 nedēļu pētījumā (HZA113091) pieaugušiem un pusaudžu vecuma pacientiem ar nekontrolētu persistējošu astmu, lietojot flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramus reizi dienā vakarā un salmeterolu/FP 50/250 mikrogramus divreiz dienā, konstatēja plaušu funkcijas uzlabošanos, salīdzinot ar sākumstāvokli. Izsvērtā vidējā 0-24 stundu FEV1 koriģētais vidējais pieaugums, salīdzinot ar sākumstāvokli, ārstēšanas grupās bija 341 ml (flutikazona furoāts/vilanterols) un 377 ml (salmeterols/FP), kas apliecināja vispārējo plaušu funkcijas uzlabošanos 24 stundu periodā, lietojot abus ārstēšanas veidus. Koriģētā vidējā atšķirība starp ārstēšanas grupām – 37 ml – nebija statistiski nozīmīga (p = 0,162). Attiecībā uz zāļu darbības laika beigu FEV1, pētāmās personas flutikazona furoāta/vilanterola grupā sasniedza 281 ml LS vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli, bet pētāmās personas salmeterola/FP grupā – 300 ml (koriģētā vidējā atšķirība 19 ml (95 % TI: -0,073, 0,034) nebija statistiski nozīmīga (p = 0,485)).
Randomizēts, dubultmaskēts, paralēlu grupu, 24 nedēļu pētījums (201378) tika veikts, lai pierādītu flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu reizi dienā līdzvērtīgumu (kā robežu izmantojot zāļu darbības laika beigu FEV1=100 ml) salmeterolam/FP 50/250 mikrogrami divreiz dienā pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru astma bija labi kontrolēta pēc 4 nedēļām nemaskētas salmeterola/FP 50/250 divreiz dienā terapijas (N=1504). Pētāmās personas, kuras bija randomizētas FF/VI lietošanai reizi dienā, saglabāja plaušu funkciju līdzīgi kā pacienti, kuri bija randomizēti salmeterola/FP lietošanai divreiz dienā [zāļu darbības laika beigu FEV1 atšķirība +19 ml (95% TI: -11, 49)].
Salīdzinoši pētījumi ar salmeterolu/FP vai ar citām IKS/LABA kombinācijām, lai atbilstoši salīdzinātu ietekmi uz astmas paasinājumiem, nav veikti.
Flutikazona furoāta monoterapija
24 nedēļu randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā (FFA112059) vērtēja FF 92 mikrogramu, lietotu vienreiz dienā, [n = 114] un FP 250 mikrogramu, lietotu divreiz dienā, [n = 114] lietošanas drošumu un efektivitāti salīdzinājumā ar placebo [n = 115] pieaugušiem un pusaudžu vecuma pacientiem ar persistējošu astmu. Visām pētāmajām personām bija jābūt lietojušām stabilu IKS devu vismaz 4 nedēļas pirms 1. vizītes (skrīninga vizītes), un LABA lietošana nebija atļauta 4 nedēļu laikā pirms 1. vizītes. Primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija klīniskajā vizītē noteiktas zāļu darbības laika beigu FEV1 (pirms bronhodilatatora un pirms devas) izmaiņas ārstēšanas perioda beigās. 24 stundu periodu bez glābšanas terapijas procentuālā daudzuma izmaiņas 24 nedēļu ārstēšanas periodā bija pamatoti vērtējams sekundārais mērķa kritērijs. 24. nedēļā FF un FP palielināja zāļu darbības laika beigu FEV1 par attiecīgi 146 ml (95 % TI 36, 257 ml, p = 0,009) un 145 ml (95 % TI 33, 257 ml, p = 0,011), salīdzinot ar placebo. Gan FF, gan FP palielināja 24 stundu periodu bez glābšanas terapijas procentuālo daudzumu par attiecīgi 14,8 % (95 % TI 6,9, 22,7, p < 0,001) un 17,9 % (95 % TI 10,0, 25,7, p < 0,001), salīdzinot ar placebo.
15

Alergēna slodzes pētījums
Flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu bronhoprotektīvo iedarbību agrīnas un vēlīnas astmatiskas reakcijas gadījumā pret inhalētu alergēnu vērtēja atkārtotu devu, placebo kontrolētā, četru virzienu krusteniskā pētījumā (HZA113126) pacientiem ar vieglu astmu. Pacienti tika randomizēti saņemt flutikazona furoātu/vilanterolu 92/22 mikrogramus, FF 92 mikrogramus, vilanterolu 22 mikrogramus vai placebo reizi dienā 21 dienu, pēc tam veicot slodzes testu ar alergēnu 1 stundu pēc pēdējās devas lietošanas. Alergēns bija mājas putekļu ērcīte, kaķa blaugznas vai bērza ziedputekšņi; izvēli noteica individuālais skrīninga tests. Seriālo FEV1 mērījumu rezultātus salīdzināja ar rezultātiem pēc fizioloģiskā šķīduma inhalācijas, kas mērīti pirms alergēna slodzes testa (sākotnējais stāvoklis). Kopumā labāko iedarbību uz agrīno astmatisko reakciju novēroja flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu lietošanas gadījumā, salīdzinot ar tikai FF 92 mikrogramu vai vilanterola 22 mikrogramu lietošanu. Gan flutikazona furoāts/vilanterols 92/22 mikrogrami, gan FF 92 mikrogrami praktiski pilnībā novērsa vēlīno astmatisko reakciju, salīdzinot ar vilanterola monoterapiju. Flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogrami nodrošināja nozīmīgi labāku aizsardzību pret alergēnu izraisīto bronhu hiperreaktivitāti, salīdzinot ar FF un vilanterola monoterapiju; tas tika novērtēts 22. dienā ar metaholīna slodzes testu.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība
HOPS klīniskās izstrādes programma ietvēra 12 nedēļu (HZC113107), divus 6 mēnešu (HZC112206, HZC112207), divus viena gada (HZC102970, HZC102871) un vienu > 1 gadu ilgu pētījumu (SUMMIT). Tie bija randomizēti, kontrolēti pētījumi pacientiem ar klīnisku HOPS diagnozi. Šie pētījumi ietvēra plaušu funkcijas, dispnojas un vidēji smagu un smagu paasinājumu raksturlielumu mērījumus.
Sešu mēnešu pētījumi
HZC112206 un HZC112207 bija 24 nedēļu, randomizēti, dubultmaskēti, placebo kontrolēti, paralēlu grupu pētījumi, kuros veica kombinācijas efektivitātes salīdzinājumu ar tikai vilanterolu, tikai FF, un placebo. HZC112206 vērtēja flutikazona furoāta/vilanterola 46/22 mikrogramu [n = 206] un flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu [n = 206] efektivitāti salīdzinājumā ar 92 mikrogramiem FF [n = 206], 22 mikrogramiem vilanterola [n = 205] un placebo [n = 207], visus lietojot vienreiz dienā. HZC112207 vērtēja flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu [n = 204] un flutikazona furoāta/vilanterola 184/22 mikrogramu [n = 205] efektivitāti salīdzinājumā ar 92 mikrogramiem FF [n = 204], 184 mikrogramiem FF [n = 203] un 22 mikrogramiem vilanterola [n = 203], un placebo [n = 205], visus lietojot vienreiz dienā.
Visiem pacientiem bija jābūt smēķēšanas anamnēzei (vismaz 10 paciņgadi); FEV1/FVC attiecībai pēc salbutamola lietošanas mazākai vai vienādai ar 0,70; FEV1 pēc salbutamola lietošanas mazākam vai vienādam ar 70 % no paredzētā, un Modificētajam medicīniskās izpētes padomes (Modified Medical Research Council; mMRC) dispnojas punktu skaitam ≥2 (skala 0 – 4) skrīninga brīdī. Skrīninga laikā vidējais FEV1 pirms bronhodilatatora lietošanas HZC112206 un HZC112207 attiecīgi bija 42,6 % un 43,6 % no paredzētā un vidējais atgriezeniskuma rādītājs bija attiecīgi 15,9 % un 12,0 %. Vienlaikus esošie primārie mērķa kritēriji abos pētījumos bija izsvērtais vidējais FEV1 no nulles līdz 4. stundai pēc devas lietošanas 168. dienā un zāļu darbības laika beigu (pirms devas) FEV1 izmaiņas 169. dienā, salīdzinot ar sākumstāvokli.
Abu pētījumu integrētajā analīzē flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogrami nodrošināja klīniski nozīmīgu plaušu funkcijas uzlabošanos. 169. dienā flutikazona furoāts/vilanterols 92/22 mikrogrami un vilanterols palielināja koriģēto vidējo zāļu darbības laika beigu FEV1 par attiecīgi 129 ml (95 % TI: 91, 167 ml, p < 0,001) un 83 ml (95 % TI: 46, 121 ml, p < 0,001), salīdzinot ar placebo. Flutikazona furoāts/vilanterols 92/22 mikrogrami palielināja zāļu darbības laika beigu FEV1 par 46 ml, salīdzinot ar vilanterolu (95 % TI: 8,83 ml, p = 0,017). 168. dienā flutikazona furoāts/vilanterols 92/22 mikrogrami un vilanterols palielināja koriģēto vidējo izsvērto vidējo FEV1 0 – 4 stundās par attiecīgi 193 ml (95 % TI: 156, 230 ml, p < 0,001) un 145 ml (95 % TI: 108, 181 ml, p < 0,001),
16

salīdzinot ar placebo. Flutikazona furoāts/vilanterols 92/22 mikrogrami palielināja koriģēto vidējo izsvērto vidējo FEV1 0 – 4 stundās par 148 ml, salīdzinot tikai ar FF (95 % TI: 112, 184 ml, p < 0,001). 12 mēnešu pētījumi HZC102970 un HZC102871 pētījumi bija 52 nedēļu, randomizēti, dubultmaskēti, paralēlu grupu pētījumi, kuros salīdzināja flutikazona furoāta/vilanterola 184/22 mikrogramu, flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu, flutikazona furoāta/vilanterola 46/22 mikrogramu ietekmi ar vilanterolu 22 mikrogramiem, visus lietojot vienreiz dienā, uz ikgadējo vidēji smagu/smagu paasinājumu biežumu pētāmām personām ar HOPS un smēķēšanu anamnēzē vismaz 10 paciņgadus, FEV1/FVC attiecību pēc salbutamola lietošanas mazāku vai vienādu ar 0,70, FEV1 pēc salbutamola lietošanas mazāku vai vienādu ar 70 % no paredzētā, un dokumentētu ≥ 1 HOPS paasinājumu anamnēzē, kad nepieciešama antibiotiku un/vai perorālo kortikosteroīdu lietošana vai hospitalizācija 12 mēnešu laikā pirms 1. vizītes. Primārais mērķa kritērijs bija ikgadējais vidēji smagu un smagu paasinājumu biežums. Vidēji smagi/smagi paasinājumi tika definēti kā simptomu pastiprināšanās, kad nepieciešama ārstēšana ar perorāliem kortikosteroīdiem un/vai antibiotikām vai pacienta hospitalizācija. Abos pētījumos bija 4 nedēļu ievadperiods, kad visas pētāmās personas saņēma nemaskētu salmeterolu/FP 50/250 divreiz dienā, lai standartizētu HOPS farmakoterapiju un stabilizētu slimību pirms randomizācijas maskēto pētāmo zāļu lietošanai 52 nedēļas. Pirms ievadperioda pētāmās personas pārtrauca iepriekšējo HOPS zāļu, izņemot īslaicīgas darbības bronhodilatatoru, lietošanu. Ārstēšanas periodā nebija atļauta vienlaicīga inhalējamo ilgstošas darbības bronhodilatatoru (bēta2 agonistu un antiholīnerģisku līdzekļu), ipratropija/salbutamola kombinēto zāļu, perorālo bēta2 agonistu un teofilīna lietošana. Perorālos kortikosteroīdus un antibiotikas varēja lietot akūtai HOPS paasinājumu ārstēšanai, ievērojot īpašas vadlīnijas. Pētījumu laikā pētāmās personas pēc nepieciešamības lietoja salbutamolu. Abu pētījumu rezultāti parādīja, ka ārstēšana ar flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramiem vienreiz dienā samazina vidēji smagu/smagu HOPS paasinājumu biežumu gada laikā, salīdzinot ar vilanterola lietošanu (2. tabula).
17

2. tabula. Paasinājumu biežuma analīze pēc 12 mēnešu ārstēšanas

HZC102970

HZC102871

flutikazona

Mērķa kritērijs

Vilanterols (n = 409)

furoāts/ vilanterols
92/22

(n = 403)

Vidēji smagi un smagi paasinājumi

Koriģētais

1,14

0,90

vidējais

ikgadējais

biežums

Attiecība pret VI 95 % TI

0,79 (0,64, 0,97)

p vērtība

0,024

Samazinājums %

21

(95 % TI)

(3, 36)

Absolūtā

gadījumu skaita

atšķirība gadā,

salīdzinot ar VI

(95 % TI)

0,24

(0,03, 0,41)

Laiks līdz

pirmajam

paasinājumam:

riska attiecība

0,80

(95 % TI)

(0,66, 0,99)

% riska

20

samazinājums

Vilanterols (n = 409)
1,05

flutikazona furoāts/
vilanterols 92/22
(n = 403)
0,70
0,66 (0,54, 0,81)
<0,001 34
(19, 46)
0,36 (0,20, 0,48)
0,72 (0,59, 0,89)
28

Integrēti HZC102970 un

HZC102871

flutikazona

Vilanterols (n = 818)

furoāts/ vilanterols
92/22

(n = 806)

1,11

0,81

0,73 (0,63, 0,84)
<0,001 27
(16, 37)

0,30 (0,18, 0,41)
0,76 (0,66, 0,88)
24

p raksturlielums

0,036

0,002

p < 0,001

Integrētā HZC102970 un HZC102871 analīzē 52. nedēļā novēroja uzlabošanos, salīdzinot flutikazona furoātu/vilanterolu 92/22 mikrogramus ar vilanterolu 22 mikrogramiem pēc koriģētā vidējā zāļu darbības laika beigu FEV1 (42 ml 95 % TI: 19, 64 ml, p < 0,001). Flutikazona furoāta/vilanterola 24 stundu bronhodilatējošā iedarbība saglabājās, sākot no pirmās devas, visu viena gada ārstēšanas periodu bez efektivitātes zuduma pazīmēm (nebija tahifilakses).

Kopā abos pētījumos 2009 (62 %) pacientu bija kardiovaskulāra anamnēze/riska faktori skrīninga brīdī. Ārstēšanas grupās kardiovaskulāras anamnēzes/riska faktoru sastopamība bija līdzīga, un pacienti visbiežāk cieta no hipertensijas (46 %), tad no hiperholesterinēmijas (29 %) un cukura diabēta (12 %). Šajā apakšgrupā novērotā ietekme uz vidēji smagu un smagu paasinājumu samazinājumu bija līdzīga kā kopējā populācijā. Pacientiem ar kardiovaskulāru anamnēzi/riska faktoriem flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu lietošanas gadījumā vidēji smagi/smagi HOPS paasinājumi gadā bija novēroti nozīmīgi retāk, salīdzinot ar vilanterola lietotājiem (koriģētais vidējais ikgadējais biežums attiecīgi 0,83 un 1,18, 30 % samazinājums (95 % TI 16, 42 %, p < 0,001)). Šajā apakšgrupā 52. nedēļā novēroja arī koriģētā vidējā zāļu darbības laika beigu FEV1 uzlabošanos (44 ml 95 % TI: 15, 73 ml, (p = 0,003)), salīdzinot flutikazona furoātu/vilanterolu 92/22 mikrogramus ar vilanterolu 22 mikrogramiem.

Par 1 gadu ilgāki pētījumi

SUMMIT bija daudzcentru, randomizēts, dubultmaskēts pētījums ar 16 485 pētāmām personām, kurā vērtēja flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu ietekmi uz dzīvildzi, salīdzinot ar placebo. Primārais mērķa kritērijs bija mirstība jebkāda cēloņa dēļ, bet sekundārais mērķa kritērijs bija
18

kardiovaskulāro notikumu summa (kardiovaskulāra nāve zāļu lietošanas laikā, miokarda infarkts, insults, nestabila stenokardija un pārejoša išēmiska lēkme).
Pirms randomizācijas pētāmajām personām bija jāpārtrauc lietot līdz šim HOPS ārstēšanai izmantotās zāles - ilgstošas darbības bronhodilatatori kombinācijā ar inhalējamiem kortikosteroīdiem (28 %), tikai ilgstošas darbības bronhodilatatori (11 %) un tikai inhalējamie kortikosteroīdi (4 %). Tad pētāmās personas tika randomizētas, lai saņemtu vai nu flutikazona furoātu/vilanterolu – 92/22 mikrogramus, vai flutikazona furoātu – 92 mikrogramus, vai vilanterolu – 22 mikrogramus, vai placebo, un ārstētas vidēji 1,7 gadus (SN = 0,9 gadi).
Pētāmajām personām bija vidēji smaga HOPS (vidējais FEV1 procentos skrīninga brīdī pēc bronhodilatatora lietošanas – 60 % [SN = 6 %], un kāda kardiovaskulāra slimība anamnēzē vai palielināts to risks. 12 mēnešu laikā pirms pētījuma 61 % pētāmo personu ziņoja, ka HOPS paasinājumu nav bijis, un 39 % pētāmo personu ziņoja par ≥ 1vidēji smagu/smagu HOPS paasinājumu.
Mirstība jebkāda cēloņa dēļ bija: 6,0 % – flutikazona furoātam/vilanterolam; 6,7 % – placebo; 6,1 % – flutikazona furoātam un 6,4 % –vilanterolam. Atbilstoši kopējai iedarbībai koriģēta mirstība jebkāda cēloņa dēļ uz 100 pacientiem/gadā (%/gadā) bija: 3,1 %/gadā – flutikazona furoātam/vilanterolam; 3,5 %/gadā – placebo; 3,2 %/gadā – flutikazona furoātam un 3,4 %/gadā – vilanterolam. Ar flutikazona furoāta/vilanterola lietošanu saistītais mirstības risks būtiski neatšķīrās no placebo (RA 0,88; 95 % TI: 0,74 līdz 1,04; p=0,137), flutikazona furoāta (RA 0,96; 95 % TI: 0,81 līdz 1,15; p=0,681) un vilanterola (RA 0,91; 95 % TI: 0,77 līdz 1,09; p=0,299).
Ar flutikazona furoāta/vilanterola lietošanu saistīto kardiovaskulāro notikumu saliktais risks būtiski neatšķīrās no placebo (RA 0,93; 95 % TI: 0,75 līdz 1,14), flutikazona furoāta (RA 1,03; 95 % TI: 0,83 līdz 1,28) un vilanterola (RA 0,94; 95 % TI: 0,76 līdz 1,16).
Pētījumi, salīdzinot ar salmeterola/flutikazona propionāta kombinācijām
12 nedēļu pētījumā (HZC113107) HOPS pacientiem gan flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogrami, lietoti vienreiz dienā no rīta, gan salmeterola/FP 50/500 mikrogrami, lietoti divreiz dienā, uzlaboja plaušu funkciju, salīdzinot ar sākumstāvokli. Izsvērtā vidējā 0-24 stundu FEV1 koriģētais vidējais pieaugums terapijas iespaidā, salīdzinot ar sākumstāvokli, bija130 ml (flutikazona furoāts/vilanterols) un 108 ml (salmeterols/FP), kas apliecināja vispārējo plaušu funkcijas uzlabošanos 24 stundu periodā abu terapijas veidu gadījumā. Koriģētā vidējā atšķirība 22 ml (95 % TI: -18, 63 ml) starp terapijas grupām nebija statistiski nozīmīga (p = 0,282). Koriģētās vidējās zāļu darbības laika beigu FEV1 izmaiņas 85. dienā, salīdzinot ar sākumstāvokli, bija 111 ml flutikazona furoāta/vilanterola grupā un 88 ml salmeterola/FP grupā; 23 ml (95 % TI: -20, 66) atšķirība starp ārstēšanas grupām nebija ne klīniski, ne statistiski nozīmīga (p = 0,294). Nav veikti salīdzinoši pētījumi ar salmeterolu/FP vai ar citiem reģistrētiem bronhodilatatoriem, lai atbilstoši salīdzinātu ietekmi uz HOPS paasinājumiem.
Pediatriskā populācija
Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par Relvar Ellipta visās pediatriskās populācijas apakšgrupās HOPS indikācijai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par Relvar Ellipta vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās astmas indikācijai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
19

5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Flutikazona furoāta un vilanterola, lietota inhalācijās flutikazona furoāta/vilanterola preparāta veidā, absolūtā biopieejamība vidēji bija attiecīgi 15,2 % un 27,3 %. Gan flutikazona furoāta, gan vilanterola perorālā biopieejamība bija zema – vidēji attiecīgi 1,26 % un <2 %. Ņemot vērā šo zemo perorālo biopieejamību, sistēmiska flutikazona furoāta un vilanterola iedarbība pēc ievadīšanas inhalācijas veidā notiek galvenokārt plaušās ievadītās inhalētās devas daļas uzsūkšanās dēļ.
Izkliede
Pēc ievadīšanas intravenozi gan flutikazona furoāts, gan vilanterols plaši izkliedējas – vidējais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir attiecīgi 661 l un 165 l. Gan flutikazona furoāts, gan vilanterols maz saistās ar eritrocītiem. In vitro flutikazona furoāta un vilanterola saistīšanās ar plazmas proteīniem cilvēka plazmā bija izteikta – vidēji attiecīgi > 99,6 % un 93,9 %. Pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem in vitro saistīšanās apjoms ar plazmas proteīniem nemazinājās. Flutikazona furoāts un vilanterols ir P glikoproteīna (P-gp) substrāti, taču uzskata, ka vienlaicīga flutikazona furoāta/vilanterola un P-gp inhibitoru lietošana nevarētu ietekmēt flutikazona furoāta vai vilanterola sistēmisko iedarbību, jo abas ir labi absorbētas molekulas.
Biotransformācija
Saskaņā ar in vitro datiem, galvenos flutikazona furoāta un vilanterola metabolisma ceļus cilvēka organismā galvenokārt mediē enzīms CYP3A4. Flutikazona furoāts galvenokārt tiek metabolizēts S-fluormetilkarbotioāta grupas hidrolīzes ceļā līdz metabolītiem ar nozīmīgi mazāku kortikosteroīdo aktivitāti. Vilanterols galvenokārt tiek metabolizēts O-dezalkilācijas ceļā līdz vairākiem metabolītiem ar nozīmīgi mazāku bēta1 un bēta2 agonista aktivitāti.
Eliminācija
Pēc perorālas lietošanas flutikazona furoāts no cilvēka organisma tiek izvadīts galvenokārt metabolisma ceļā, metabolītus izvadot gandrīz tikai ar izkārnījumiem; ar urīnu izdalās <1 % konstatētās radioaktīvās devas.
Pēc perorālas lietošanas vilanterols tiek izvadīts galvenokārt metabolisma ceļā, metabolītiem izdaloties urīnā un izkārnījumos attiecīgi aptuveni 70 % un 30 % radioaktīvās devas apmērā, kas noteikts ar cilvēkiem veiktā radioaktīvi iezīmētas vielas iekšķīgas lietošanas pētījumā. Šķietamais vilanterola eliminācijas pusperiods no plazmas pēc vienas flutikazona furoāta/vilanterola inhalācijas vidēji bija 2,5 stundas. Efektīvais uzkrātā vilanterola eliminācijas pusperiods, kas noteikts atkārtotu vilanterola 25 mikrogramu devu inhalāciju ievadīšanā, ir 16,0 stundas pētāmām personām ar astmu un 21,3 stundas pētāmām personām ar HOPS.
Pediatriskā populācija
Pusaudžiem (12 gadus veciem un vecākiem) devu neiesaka pielāgot. Flutikazona furoāta/vilanterola farmakokinētika par 12 gadiem jaunākiem pacientiem nav pētīta. Flutikazona furoāta/vilanterola lietošanas drošums un efektivitāte bērniem līdz 12 gadu vecumam vēl nav noteikta.
20

Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki (>65 gadus veci)
Vecuma ietekmi uz flutikazona furoāta un vilanterola farmakokinētiku noteica 3. fāzes pētījumos par HOPS un astmu. Pētāmām personām ar astmu nebija nekādu vecuma (12 – 84 gadi) ietekmes pazīmju uz flutikazona furoāta un vilanterola farmakokinētiku.
Nebija nekādu pierādījumu, ka pētāmām personām ar HOPS vecums ietekmētu flutikazona furoāta farmakokinētiku, taču novērotajiem pacientiem no 41 līdz 84 gadu vecumam palielinājās (37 %) vilanterola AUC (0-24). Gados vecākai pētāmai personai (84 g.v.) ar mazu ķermeņa masu (35 kg) vilanterola paredzamais AUC (0-24) bija par 35 % lielāks nekā populācijā noteiktais (60 g.v. pētāmām personām ar HOPS un ķermeņa masu 70 kg), bet Cmax nemainījās. Šīm atšķirībām nevarētu būt klīniskas nozīmes. Pētāmām personām ar astmu un pētāmām personām ar HOPS neiesaka pielāgot devu.
Nieru darbības traucējumi
Flutikazona furoāta/vilanterola klīniskās farmakoloģijas pētījumā atklāts, ka smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) neizraisa nozīmīgi lielāku flutikazona furoāta vai vilanterola kopējo iedarbību vai izteiktāku kortikosteroīdu vai bēta2 agonistu sistēmisko iedarbību nekā veselām pētāmajām personām.
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.
Hemodialīzes ietekme nav pētīta.
Aknu darbības traucējumi
Pēc atkārtotu flutikazona furoāta/vilanterola devu lietošanas 7 dienas pētāmajām personām ar aknu darbības traucējumiem (A, B vai C pakāpe pēc Child-Pugh klasifikācijas) palielinājās flutikazona furoāta sistēmiskā iedarbība (līdz trim reizēm, izsakot AUC(0–24)), salīdzinot ar veselām pētāmajām personām. Flutikazona furoāta sistēmiskās iedarbības palielināšanās pētāmajām personām ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (B pakāpe pēc Child-Pugh klasifikācijas; flutikazona furoāts/vilanterols 184/22 mikrogrami) bija saistīta ar kortizola līmeņa pazemināšanos serumā par vidēji 34 %, salīdzinot ar veselām pētāmajām personām. Pēc devas normalizēta flutikazona furoāta sistēmiskā iedarbība pētāmajām personām ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem bija līdzīga (B vai C pēc Child-Pugh klasifikācijas).
Pēc atkārtotu flutikazona furoāta/vilanterola devu lietošanas 7 dienas pētāmajām personām ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem (A, B vai C pakāpe pēc ChildPugh klasifikācijas) vilanterola sistēmiskā iedarbība (Cmax and AUC) nozīmīgi nepalielinājās.
Flutikazona furoāta/vilanterola kombinācijai pētāmajām personām ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (vilanterols, 22 mikrogrami) vai ar smagiem aknu darbības traucējumiem (vilanterols, 12,5 mikrogrami) nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz bēta adrenerģisko sistēmisko iedarbību (pulsu vai kālija līmeni serumā), salīdzinot ar veselām pētāmajām personām.
Citas īpašas pacientu grupas
Astmas pētījumos noteiktais flutikazona furoāta AUC(0-24) Austrumāzijas, Japānas un Dienvidaustrumāzijas pētāmajām personām (12 – 13 % pētāmo personu) bija vidēji par 33 % – 53 % lielāks nekā citu rasu pārstāvju grupās. Tomēr nebija nekādu pierādījumu, ka lielākā sistēmiskā iedarbība šajā populācijā būtu saistīta ar lielāku ietekmi uz 24 stundu kortizola izvadīšanu urīnā. Vidēji vilanterola Cmax aziātu izcelsmes pētāmajām personām paredzama par 220 – 287 % lielāka un AUC(0-24) – līdzīgs kā pētāmajām
21

personām no citu rasu pārstāvju grupām. Taču nebija nekādu pierādījumu, ka šī lielākā vilanterola Cmax radītu klīniski nozīmīgu ietekmi uz sirdsdarbības ātrumu. HOPS pētījumos noteiktais flutikazona furoāta AUC(0-24) Austrumāzijas, Japānas un Dienvidaustrumāzijas pētāmajām personām (13 – 14 % pētāmo personu) bija vidēji par 23 % – 30 % lielāks nekā baltās rases pētāmajām personām. Tomēr nebija nekādu pierādījumu, ka lielākā sistēmiskā iedarbība šajā populācijā būtu saistīta ar lielāku ietekmi uz 24 stundu kortizola izvadīšanu urīnā. Rasei nebija nekādas ietekmes uz vilanterola farmakokinētiskajiem raksturlielumiem pētāmajām personām ar HOPS.
Dzimums, ķermeņa masa un ĶMI
Nebija nekādu pierādījumu, ka dzimums, ķermeņa masa vai ĶMI (ķermeņa masas indekss) ietekmētu flutikazona furoāta farmakokinētiku, ņemot vērā 3. fāzes datu populācijas farmakokinētikas analīzi 1213 pētāmajām personām ar astmu (712 sievietes) un 1225 pētāmajām personām ar HOPS (392 sievietes).
Nebija nekādu pierādījumu, ka dzimums, ķermeņa masa vai ĶMI ietekmētu vilanterola farmakokinētiku, ņemot vērā populācijas farmakokinētikas analīzi 856 pētāmajām personām ar astmu (500 sieviešu) un 1091 pētāmajai personai ar HOPS (340 sieviešu).
Deva nav jāpielāgo atkarībā no dzimuma, ķermeņa masas vai ĶMI.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos pētījumos tika konstatēta tā pati flutikazona furoāta un vilanterola farmakoloģiskā un toksikoloģiskā iedarbība, kas parasti raksturīga vai nu glikokortikoīdiem, vai bēta2 agonistiem. Flutikazona furoāta lietošana apvienojumā ar vilanterolu neradīja nekādu nozīmīgu jaunu toksicitāti.
Genotoksicitāte un kancerogenitāte
Flutikazona furoāts
Flutikazona furoāts standarta pētījumu sērijā nebija genotoksisks, kā arī nebija kancerogēns visu dzīves laiku veiktos inhalācijas pētījumos žurkām un pelēm līdzīgā koncentrācijā, kāda ir maksimālo ieteikto devu lietošanas gadījumā cilvēkam, saskaņā ar AUC mērījumiem.
Vilanterola trifenatāts
Ģenētiskās toksicitātes pētījumos vilanterols (alfa-fenilcinnamāta veidā) un trifeniletiķskābe nebija genotoksiska, kas liecina, ka vilanterols (trifenatāta veidā) nav genotoksiski bīstams cilvēkam.
Atbilstoši atradēm citu bēta2 agonistu lietošanas gadījumā, visu dzīves laiku veiktos inhalācijas pētījumos vilanterola trifenatāts izraisīja proliferatīvu ietekmi uz žurku un peļu mātīšu reproduktīvajiem orgāniem un žurku hipofīzi. AUC mērījumos noteiktā koncentrācijā, kas attiecīgi 2 un 30 reizes pārsniedza ar maksimālo ieteikto devu sasniegto koncentrāciju cilvēkiem, žurkām un pelēm nepalielinājās audzēju sastopamība.
Reproduktīvā toksicitāte
Flutikazona furoāts
Ietekme žurkām, kas novērota pēc flutikazona furoāta lietošanas inhalācijās kombinācijā ar vilanterolu, bija līdzīga tai, kas novērota tikai flutikazona furoāta lietošanas gadījumā. Flutikazona furoāts žurkām un trušiem nebija teratogēns, taču mātītei toksiskās devās aizkavēja žurku attīstību un trušu mātītēm izraisīja abortu. AUC mērījumos noteikta koncentrācija, kas aptuveni 3 reizes pārsniedza ar maksimālo ieteikto devu sasniegto koncentrāciju cilvēkiem, žurku attīstību neietekmēja.
22

Vilanterola trifenatāts
Vilanterola trifenatāts nebija teratogēns žurkām. Inhalācijas pētījumos trušiem vilanterola trifenatāts izraisīja iedarbību, kas līdzinājās citu bēta2 agonistu lietošanas gadījumā novērotajai (aukslēju šķeltne, vaļēji plakstiņi, krūškaula saaugšana un locekļu izliekums/sagriešanās). Ievadot subkutāni, nebija nekādas ietekmes, ja AUC mērījumos noteiktā koncentrācija 84 reizes pārsniedza ar maksimālo ieteikto devu sasniegto koncentrāciju cilvēkiem. Ne flutikazona furoātam, ne vilanterola trifenatātam nebija nevēlamas ietekmes uz žurku auglību un prenatālo un postnatālo attīstību.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi Uzglabāšanas laiks pēc veidnes atvēršanas un lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Ja uzglabā ledusskapī, inhalators pirms lietošanas vismaz vienu stundu jāpatur istabas temperatūrā.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Uzrakstīt paredzētajā vietā uz uzlīmes datumu, kad inhalators ir jāizmet. Datums jāuzraksta tūlīt pēc inhalatora izņemšanas no veidnes.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Inhalators sastāv no gaiši pelēka korpusa, dzeltena iemutņa vāciņa un devu skaitītāja. Inhalators iepakots folijas lamināta veidnē, kurā ir mitruma saistītāja silikagela paciņa. Veidne aizvalcēta ar noplēšamu folijas vāciņu.
Inhalators ir ierīce no dažādiem materiāliem – polipropilēna, augsta blīvuma polietilēna, polioksimetilēna, polibutilēna tereftalāta, akrilnitrilbutadiēna stirola, polikarbonāta un nerūsoša tērauda.
Inhalatorā ir divas alumīnija folijas lamināta plāksnītes ar 14 vai 30 devām.
Iepakojuma lielums: 14 vai 30 devu inhalators. Vairāku kastīšu iepakojums ar 3 x 30 devu inhalatoriem.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
23

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS GlaxoSmithKline (Ireland) Limited 12 Riverwalk, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/886/001 EU/1/13/886/002 EU/1/13/886/003 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2013. gada 13. novembris Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018. gada 26. jūlijs 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
24

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Relvar Ellipta 184 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katras inhalācijas izdalītajā devā (devā, kas izdalās no iemutņa) ir 184 mikrogrami flutikazona fuorāta (Fluticasoni furoas) un 22 mikrogrami vilanterola (Vilanterolum) (trifenatāta veidā). Tas atbilst iepriekš nodalītajai devai - 200 mikrogramiem flutikazona furoāta un 25 mikrogramiem vilanterola (trifenāta veidā).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
Katrā izdalītajā devā ir aptuveni 25 mg laktozes (monohidrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Inhalācijas pulveris, dozēts (Inhalācijas pulveris).
Balts pulveris gaiši pelēkā inhalatorā ar dzeltenu iemutņa vāciņu un devu skaitītāju.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Bronhiālā astma Relvar Ellipta indicēts regulārai bronhiālās astmas ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kad piemērota kombinētu zāļu (ilgstošas darbības bēta2 agonista un inhalējamā kortikosteroīda) lietošana:
• pacientiem, kuriem slimība nav pietiekami kontrolēta ar inhalējamiem kortikosteroīdiem un īslaicīgas darbības bēta2 agonista lietošanu “pēc vajadzības”;
• pacientiem, kuriem slimība jau ir pietiekami kontrolēta, lietojot inhalējamu kortikosteroīdu un ilgstošas darbības bēta2 agonistu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Astma
Pacientiem ar astmu jālieto tāda stipruma Relvar Ellipta, kas satur slimības smaguma pakāpei atbilstošu flutikazona furoāta (FF) devu. Ārstam jāzina, ka astmas slimniekiem 100 mikrogrami flutikazona furoāta (FF) vienreiz dienā ir aptuveni ekvivalenti 250 mikrogramiem flutikazona propionāta (FP) divreiz dienā, savukārt 200 mikrogrami FF vienreiz dienā ir aptuveni ekvivalenti 500 mikrogramiem FP divreiz dienā.
Pieaugušie un pusaudži no 12 gadu vecuma
Pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuriem nepieciešama maza vai vidēja inhalējamo kortikosteroīdu deva kombinācijā ar ilgstošas darbības bēta2 agonistu, sākumdeva ir viena Relvar Ellipta 92/22 mikrogramu inhalācija vienreiz dienā. Ja pacientiem Relvar Ellipta 92/22 mikrogrami
25

nenodrošina pietiekamu kontroli, devu var palielināt līdz 184/22 mikrogramiem, kas var uzlabot astmas kontroli.
Veselības aprūpes speciālistam regulāri jāpārbauda pacientu stāvoklis, lai lietotā flutikazona furoāta/vilanterola deva būtu optimāla un tiktu mainīta tikai pēc ārsta ieteikuma. Deva jātitrē līdz mazākajai devai, kas nodrošina efektīvu simptomu kontroli.
Relvar Ellipta 184/22 mikrogrami lietojami pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuriem nepieciešama lielāka inhalējamo kortikosteroīdu deva kombinācijā ar ilgstošas darbības bēta2 agonistu.
Pacientiem plaušu funkcija parasti uzlabojas 15 minūšu laikā pēc Relvar Ellipta inhalēšanas. Tomēr pacienti ir jāinformē, ka, lai nodrošinātu astmas simptomu kontroli, zāles jālieto regulāri katru dienu un ārstēšana jāturpina, pat ja nav simptomu.
Ja simptomi parādās laikā starp devu lietošanām, tūlītējam atvieglojumam jālieto inhalējams ātras iedarbības bēta2 agonists.
Maksimālā ieteicamā Relvar Ellipta deva ir 184/22 mikrogrami vienreiz dienā.
Bērni līdz 12 gadu vecumam
Relvar Ellipta lietošanas drošums un efektivitāte astmas indikācijai bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem, vēl nav noskaidrota. Dati nav pieejami.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki (>65 gadus veci)
Šajā pacientu grupā deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Šajā pacientu grupā deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pētījumi pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem parādīja flutikazona furoāta sistēmiskās iedarbības (gan Cmax, gan AUC) palielināšanos (skatīt 5.2. apakšpunktu). Jāievēro piesardzība, lietojot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, jo viņiem var būt lielāks ar kortikosteroīdiem saistītu sistēmisku nevēlamu blakusparādību risks. Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā deva ir 92/22 mikrogrami (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Relvar Ellipta lietojams tikai inhalācijām.
Tas jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā. Gala lēmums par lietošanu vakarā vai no rīta jāpieņem ārstam.
Ja ir aizmirsta deva, nākamā deva jālieto nākamajā dienā parastajā laikā.
Ja inhalatoru glabā ledusskapī, tas pirms lietošanas vismaz vienu stundu jāpatur istabas temperatūrā.
26

Lietojot inhalatoru pirmo reizi, nav nekādas nepieciešamības pārbaudīt, vai tas darbojas labi, un kādā īpašā veidā sagatavot to lietošanai. Jāievēro norādījumi par secīgo rīcību.
Ellipta inhalators iepakots veidnē, kurā ir desikanta paciņa, kas mazina mitrumu. Mitruma saistītāja paciņa ir jāizmet — to nedrīkst atvērt, ēst vai ieelpot.
Pacientus jābrīdina neatvērt veidni līdz brīdim, kamēr viņi ir gatavi inhalēt zāļu devu.
Kad inhalatoru izņem no veidnes, tas ir aizvērtā stāvoklī. Uz inhalatora uzlīmes paredzētajā vietā ir jāuzraksta „Izmest līdz” datums. „Izmest līdz” datums ir 6 nedēļas pēc veidnes atvēršanas datuma. Pēc šī datuma inhalatoru vairs nedrīkst lietot. Veidni var izmest tūlīt pēc tās atvēršanas.
Pēc inhalācijas pacientam jāizskalo mute ar ūdeni, to nenorijot.
Turpmāk sniegtie norādījumi par secīgo rīcību ar 30 devu (zāles 30 dienām) Ellipta inhalatoru attiecas arī uz 14 devu (zāles 14 dienām) Ellipta inhalatoru.

Norādījumi par lietošanu
1. Izlasiet šo, pirms sākat
Ja inhalatora vāciņu atver un aizver, neinhalējot zāles, deva būs zaudēta. Zaudētā deva tiks droši saglabāta inhalatorā, taču to vairs nevarēs inhalēt. Nav iespējams vienā inhalācijā nejauši inhalēt pārāk daudz zāļu vai dubultu devu.

Devu skaitītājs
Tas parāda, cik zāļu devu atlicis inhalatorā.
Pirms inhalatora lietošanas sākšanas tas rāda tieši 30 devu.
Katru reizi atverot vāciņu, skaitītājs parāda par 1 devu mazāk.
Kad atlicis mazāk par 10 devām, viena skaitītāja puse kļūst sarkana.
Kad būsiet izlietojis pēdējo devu, viena skaitītāja puse būs sarkana un lodziņā būs redzams skaitlis 0. Inhalators tagad ir tukšs. Ja pēc tam atvērsiet vāciņu, sarkans būs pilnīgi viss devu skaitītājs, nevis tikai puse no tā..

Vāciņš Katru reizi to
atverot, tiek
sagatavota viena
zāļu deva.

2. Kā sagatavot devu Atveriet vāciņu, kad esat gatavs inhalēt devu. Inhalators nav jākrata. Slidiniet vāciņu uz leju, līdz sadzirdat klikšķi. Tagad zāles ir gatavas inhalēšanai. To apstiprina devu skaitītāja rādījums, kas samazinās par 1 devu.
27

Ja devu skaitītāja rādījums nesamazinās, kad sadzirdat klikšķi, inhalators zāles neizdalīs. Aiznesiet to atpakaļ farmaceitam un lūdziet padomu.
Iemutnis Gaisa atveres
Klikšķis
3. Kā inhalēt zāles Turiet inhalatoru nost no mutes un izelpojiet tik dziļi, lai tas Jums neradītu grūtības. Neizelpojiet inhalatorā. Ievietojiet iemutni starp lūpām un stingri ar lūpām to aptveriet. Neaizklājiet ar pirkstiem gaisa atveres. Veiciet vienu ilgu, vienmērīgu un dziļu ieelpu. Pēc iespējas ilgāk aizturiet elpu (vismaz 3 – 4 sekundes).
• Attāliniet inhalatora iemutni no mutes. • Lēnām un mierīgi izelpojiet.
Inhalācijas brīdī Jūsu lūpām jāaptver iemutņa kontūra. Neaizklājiet ar pirkstiem gaisa atveres.
Pat lietojot inhalatoru pareizi, varat nesagaršot un nesajust zāles. Ja vēlaties iztīrīt iemutni, izmantojiet sausu drāniņu, un tad aizveriet vāciņu.
28

4. Aizveriet inhalatoru un izskalojiet muti Slidiniet vāciņu uz augšu līdz atdurei, pārsedzot iemutni. Pēc inhalatora lietošanas izskalojiet muti ar ūdeni, to nenorijot. Tā Jūs mazināsiet blakusparādību – mutes vai rīkles iekaisuma – iespējamību.
4.3. Kontrindikācijas Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām. 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Slimības pastiprināšanās Flutikazona furoātu/vilanterolu nedrīkst lietot akūtu astmas simptomu ārstēšanai, jo tad nepieciešams īslaicīgas darbības bronhodilatators. Ja īslaicīgas darbības bronhodilatatora lietošana simptomu mazināšanai kļūst biežāka, tas liecina par slimības kontroles pasliktināšanos, un ārstam pacients ir jāizmeklē. Pacienti nedrīkst pārtraukt astmas ārstēšanu ar flutikazona furoātu/vilanterolu bez ārsta ziņas, jo pēc lietošanas pārtraukšanas simptomi var atjaunoties. Ārstēšanas laikā ar flutikazona furoātu/vilanterolu iespējamas ar astmu saistītas blakusparādības un paasinājumi. Pacientiem jānorāda turpināt ārstēšanu, bet lūgt padomu ārstam, ja pēc Relvar Ellipta lietošanas uzsākšanas netiek panākta astmas simptomu kontrole vai simptomi pastiprinās. Paradoksālas bronhu spazmas Pēc devas ievadīšanas iespējamas paradoksālas bronhu spazmas ar tūlītēju sēkšanas pastiprināšanos. Tās ir nekavējoties jāārstē ar īslaicīgas darbības bronhodilatatoru. Relvar Ellipta lietošana jāpārtrauc nekavējoties, pacients jāizmeklē un nepieciešamības gadījumā jāsāk alternatīva terapija. Kardiovaskulārā ietekme Lietojot tādas simpatomimētiskas zāles kā Relvar Ellipta, iespējami kardiovaskulāri traucējumi, tai skaitā sirds aritmijas, piemēram, supraventrikulāra tahikardija un ekstrasistoles. Placebo kontrolētā
29

pētījumā personām ar mērenu HOPS un kādu kardiovaskulāru slimību anamnēzē vai palielinātu kardiovaskulāru slimību risku, pacientiem, kuri saņēma flutikazona furoātu/vilanterolu, nepalielinājās kardiovaskulāro notikumu risks, salīdzinot ar placebo lietotājiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Tomēr pacientiem ar smagu kardiovaskulāru slimību, sirds ritma traucējumiem, tireotoksikozi, nenovērstu hipokaliēmiju vai noslieci uz zemu kālija līmeni serumā flutikazona furoāts/vilanterols jālieto uzmanīgi.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem
Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem jālieto 92/22 mikrogramu deva, raugoties, vai nerodas sistēmiskas, ar kortikosteroīdu lietošanu saistītas nevēlamas blakusparādības (skatīt 5.2. apakšpunktu).
Sistēmiska kortikosteroīdu iedarbība
Sistēmiskā iedarbība iespējama visiem inhalējamajiem kortikosteroīdiem, galvenokārt lietojot lielas devas ilgstošā laika periodā; šī iedarbība ir daudz retāka nekā lietojot perorālos kortikosteroīdus. Iespējamie sistēmiskie efekti var būt Kušinga sindroms, kušingoīdas iezīmes, virsnieru nomākums, kaulu minerālā blīvuma samazināšanās, augšanas aizture bērniem un pusaudžiem, katarakta un glaukoma, un vēl retāk – virkne psihisku un uzvedības traucējumu, to vidū psihomotora hiperaktivitāte, miega traucējumi, nemiers, depresija vai agresivitāte (īpaši bērniem).
Pacientiem ar plaušu tuberkulozi un pacientiem ar hronisku vai neārstētu infekciju flutikazona furoāts/vilanterols jālieto piesardzīgi.
Redzes traucējumi
Lietojot kortikosteroīdus sistēmiski un vietēji, iespējami ziņojumi par redzes traucējumiem. Ja pacientam ir tādi simptomi kā neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver pacienta nosūtīšana pie oftalmologa, lai tiktu izvērtēti iespējamie cēloņi, tādi kā katarakta, glaukoma vai retas slimības, piemēram, centrāla seroza horioretinopātija (CSHR), par kuru ir ziņots pēc kortikosteroīdu sistēmiskas un vietējas lietošanas.
Hiperglikēmija
Saņemti ziņojumi par glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs diabēta slimniekiem, kas jāņem vērā, parakstot šīs zāles pacientiem ar cukura diabētu anamnēzē.
Pneimonija HOPS slimniekiem
Inhalējamos kortikosteroīdus lietojošiem HOPS slimniekiem novērots palielināts pneimonijas, arī tādas pneimonijas, kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija, biežums. Ir daži pierādījumi par pneimonijas riska pieaugumu līdz ar steroīdu devas palielināšanos, taču tas nav viennozīmīgi pierādīts visos pētījumos.
Pārliecinošu klīnisko pierādījumu pneimonijas riska apmēra atšķirībām starp dažādiem vienas grupas inhalējamiem kortikosteroīdiem nav.
Ārstiem jāsaglabā modrība attiecībā uz pneimonijas iespējamo rašanos HOPS slimniekiem, jo šādu infekciju klīniskās pazīmes pārklājas ar HOPS paasinājumu simptomiem.
Pneimonijas riska faktori HOPS slimniekiem ir smēķēšana, lielāks vecums, zems ķermeņa masas indekss (ĶMI) un smaga HOPS.
30

Pneimonija astmas slimniekiem
Pneimonijas sastopamība astmas slimniekiem, lietojot lielāku devu, bija bieža. Pneimonijas sastopamība astmas slimniekiem, kuri lietoja 184/22 mikrogramus flutikazona furoāta/vilanterola, skaitliski bija lielāka nekā tiem, kuri lietoja 92/22 mikrogramus flutikazona furoāta/vilanterola vai placebo (skatīt 4.8. apakšpunktu). Nekādi riska faktori netika atklāti.
Palīgvielas
Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Klīniski nozīmīgu zāļu mijiedarbību, ko mediētu flutikazona furoāts/vilanterols klīniskās devās, mazās koncentrācijas dēļ plazmā pēc devas inhalācijas uzskata par maz ticamu.
Mijiedarbība ar bēta blokatoriem
Bēta2 adrenoblokatori var pavājināt vai neitralizēt bēta2 adrenerģisko agonistu iedarbību. Jāvairās no vienlaicīgas gan neselektīvo, gan selektīvo bēta2 adrenoblokatoru lietošanas, ja vien tas nav noteikti nepieciešams.
Mijiedarbība ar CYP3A4 inhibitoriem
Gan flutikazona furoāts, gan vilanterols tiek ātri izvadīts no organisma plaša pirmā loka metabolisma ceļā, ko mediē aknu enzīms CYP3A4.
Jāievēro piesardzība, lietojot kopā ar spēcīgiem CYP 3A4 inhibitoriem (piemēram, ketokonazolu, ritonavīru vai kobicistatu saturošām zālēm), jo iespējama gan flutikazona furoāta, gan vilanterola sistēmiskās iedarbības palielināšanās. No vienlaicīgas lietošanas ir jāizvairās, ja vien ieguvums neatsver palielināto risku, ka radīsies sistēmiskas kortikosteroīdu izraisītas nevēlamas blakusparādības, un šādos gadījumos pacienti jānovēro attiecībā uz sistēmiskām kortikosteroīdu izraisītām nevēlamām blakusparādībām. Veseliem brīvprātīgajiem tika veikts atkārtotu devu CYP3A4 zāļu mijiedarbības pētījums ar flutikazona furoāta/vilanterola kombināciju (184/22 mikrogramiem) un spēcīgu CYP3A4 inhibitoru ketokonazolu (400 mg). Vienlaicīgā lietošana palielināja vidējo flutikazona furoāta AUC(0-24) un Cmax par attiecīgi 36 % un 33 %. Flutikazona furoāta iedarbības palielināšanās bija saistīta ar 0-24 stundu izsvērtā vidējā kortizola līmeņa pazemināšanos par 27 %. Vienlaicīga lietošana palielināja vidējo vilanterola AUC(0-t) un Cmax par attiecīgi 65 % un 22 %. Vilanterola iedarbības palielināšanās nebija saistīta ar pastiprinātu bēta2 agonista sistēmisko ietekmi uz pulsu, kālija līmeni asinīs vai QTcF intervālu.
Mijiedarbība ar P glikoproteīna inhibitoriem
Gan flutikazona furoāts, gan vilanterols ir P glikoproteīna (P-gp) substrāti. Veselām pētāmām personām klīniskās farmakoloģijas pētījumā ar vienlaikus lietotu vilanterolu un spēcīgu P-gp un vidēji spēcīgu CYP3A4 inhibitoru verapamilu nekonstatēja nekādu nozīmīgu ietekmi uz vilanterola farmakokinētiku. Klīniskās farmakoloģijas pētījumi ar specifisku P-gp inhibitoru un flutikazona furoātu nav veikti.
Simpatomimētiskas zāles
Citu simpatomimētisku zāļu vienlaicīga lietošana (atsevišķi vai kombinētas terapijas ietvaros) var pastiprināt flutikazona furoāta/vilanterola nevēlamās blakusparādības. Relvar Ellipta nedrīkst lietot kopā ar citiem ilgstošas darbības bēta2 adrenerģiskajiem agonistiem vai zālēm, kuru sastāvā ir ilgstošas darbības bēta2 adrenerģiskie agonisti.
31

Pediatriskā populācija
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Pētījumi dzīvniekiem liecina par reproduktīvu toksicitāti koncentrācijā, kas neatbilst klīniskajai (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nav datu par flutikazona furoāta un vilanterola trifenatāta lietošanu grūtniecēm vai to ir maz.
Flutikazona furoāta/vilanterola lietošanu grūtniecēm drīkst apsvērt tikai tad, ja paredzamais ieguvums mātei ir lielāks nekā iespējamais risks auglim.
Barošana ar krūti
Nav pietiekami daudz informācijas par flutikazona furoāta un vilanterola trifenatāta un/vai to metabolītu izdalīšanos mātes pienā. Taču citi kortikosteroīdi un bēta2 agonisti ir atklāti mātes pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Risku ar krūti barotam jaundzimušajam/zīdainim nevar izslēgt.
Jāpieņem lēmums, vai pārtraukt zīdīšanu vai flutikazona furoāta/vilanterola terapiju, ņemot vērā zīdīšanas nozīmi bērnam un terapijas sniegto ieguvumu sievietei.
Fertilitāte
Fertilitātes datu cilvēkam nav. Pētījumos dzīvniekiem flutikazona furoāta/vilanterola trifenatāta ietekme uz auglību netika konstatēta (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Flutikazona furoāts un vilanterols neietekmē vai tikai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Lietošanas drošuma raksturojuma kopsavilkums
Ar flutikazona furoāta/vilanterola lietošanu saistītu nevēlamo blakusparādību sastopamības noteikšanai tika izmantoti lielu astmas un HOPS klīnisko pētījumu dati. Klīniskās izstrādes astmas programmā integrētajā nevēlamo blakusparādību vērtējumā bija iekļauti kopumā 7034 pacienti. Klīniskās izstrādes HOPS programmā integrētajā nevēlamo blakusparādību vērtējumā bija iekļautas kopumā 6237 pētāmās personas.
Biežāk ziņotās flutikazona furoāta un vilanterola lietošanas nevēlamās blakusparādības bija galvassāpes un nazofaringīts. Lietošanas drošuma raksturojums astmas un HOPS slimniekiem bija līdzīgs, izņemot pneimoniju un lūzumus. Klīniskajos pētījumos pneimoniju un lūzumus biežāk konstatēja HOPS pacientiem.
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā
Nevēlamās blakusparādības norādītas atbilstoši orgānu sistēmu grupai un biežumam. Biežuma klasifikācijai izmantoti šādi apzīmējumi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
32

Orgānu sistēmu grupa Infekcijas un infestācijas

Nevēlamā(-ās) blakusparādība(-as) Pneimonija* (HOPS slimniekiem)
Augšējo elpceļu infekcija Bronhīts Gripa
Mutes un rīkles kandidoze

Biežums Bieži

Imūnās sistēmas traucējumi
Vielmaiņas un uztures traucējumi Psihiskie traucējumi Nervu sistēmas traucējumi

Paaugstinātas jutības reakcijas, tai skaitā anafilakse, angioedēma, izsitumi un nātrene Hiperglikēmija
Trauksme Galvassāpes Trīce

Reti
Retāk Reti Ļoti bieži Reti

Acu bojājumi Sirds funkcijas traucējumi

Neskaidra redze (skatīt 4.4. apakšpunktu) Ekstrasistoles Sirdsklauves Tahikardija

Retāk
Retāk Reti Reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Nazofaringīts Paradoksālas bronhu spazmas Orofaringeālas sāpes Sinusīts Faringīts Rinīts Klepus
Disfonija

Ļoti bieži Reti Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Sāpes vēderā

Bieži

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija Muguras sāpes Lūzumi** Muskuļu spazmas

Bieži

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Paaugstināta ķermeņa temperatūra Bieži

*, ** Skatīt tālāk „Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts”

*Pneimonija (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Divu atkārtotu vienu gadu ilgu pētījumu integrētā analīzē par vidēji smagas un smagas HOPS slimniekiem (vidējais paredzamais FEV1 skrīninga brīdī pēc bronhodilatatora lietošanas – 45 %, standartnovirze (SN) – 13 %) ar slimības paasinājumu iepriekšējā gadā (n = 3255) pneimonijas gadījumu skaits 1000 pacientgados bija 97,9 gadījumi FF/VI 184/22 grupā, 85,7 gadījumi FF/VI 92/22 grupā un 42,3 gadījumi VI 22 grupā. Atbilstošais smagas pneimonijas gadījumu skaits 1000 pacientgados bija attiecīgi 33,6, 35,5 un 7,6 gadījumi, savukārt atbilstošais nopietnas pneimonijas gadījumu skaits 1000 pacientgados bija 35,1 gadījumi FF/VI 184/22 grupā, 42,9 gadījumi FF/VI 92/22 grupā un 12,1 gadījumi VI 22 grupā. Pēc ekspozīcijas koriģētais letālu pneimonijas gadījumu skaits bija 8,8 gadījumi FF/VI 184/22 grupā, 1,5 gadījumi FF/VI 92/22 grupā un 0 gadījumu VI 22 grupā.
33

Placebo kontrolētā pētījumā (SUMMIT) personām ar vidēji smagu HOPS (vidējais FEV1 procentos skrīninga brīdī pēc bronhodilatatora lietošanas – 60 %, SN 6 %) un kādu kardiovaskulāru slimību anamnēzē vai palielinātu kardiovaskulāru slimību risku, pneimonijas sastopamība FF/VI, FF, VI un placebo grupās bija: nevēlamas blakusparādības (6 %; 5 %; 4 % un 5 %); nopietnas nevēlamas blakusparādības (3 %; 4 %; 3 % un 3 %); apstiprināti pneimonijas izraisīti nāves gadījumi zāļu lietošanas laikā (0,3 %; 0,2 %; 0,1 % un 0,2 %); atbilstoši kopējai iedarbībai koriģētie rādītāji (uz 1000 terapijas gadiem) bija attiecīgi: nevēlamas blakusparādība (39,5; 42,4; 27,7 un 38,4); nopietnas nevēlamas blakusparādības (22,4; 25,1; 16,4 un 22,2); apstiprināti pneimonijas izraisīti nāves gadījumi zāļu lietošanas laikā (1,8; 1.5; 0,9 un 1,4).
11 astmas pētījumu integrētā analīzē (7034 pacienti) pneimonijas sastopamība 1000 pacientgados bija 18,4 gadījumi FF/VI 184/22 grupā, 9,6 gadījumi FF/VI 92/22 grupā un 8,0 gadījumi placebo grupā.
**Lūzumi
Divos atkārtotos 12 mēnešu pētījumos, kur kopā bija iekļauti 3255 HOPS pacienti, kaulu lūzumu sastopamība kopumā visās ārstēšanas grupās bija maza, un tā bija lielāka visās Relvar Ellipta grupās (2 %), salīdzinot ar vilanterola 22 mikrogramu grupu (<1 %). Lai arī Relvar Ellipta grupās bija vairāk lūzumu nekā vilanterola 22 mikrogramu grupā, tipiskie ar kortikosteroīdu lietošanu saistītie lūzumi (piemēram, muguras skriemeļu kompresijas/krūšu un jostas skriemeļu lūzumi, gūžas kaula un acetabulum lūzumi) radās <1 % pacientu Relvar Ellipta un vilanterola terapijas grupās.
SUMMIT pētījumā visu lūzumu sastopamība FF/VI, FF, VI un placebo grupās bija 2 % katrā no grupām; ar IKS parasti saistītie lūzumi veidoja mazāk kā 1 % katrā no grupām. Atbilstoši kopējai iedarbībai koriģētie rādītāji (uz 1000 terapijas gadiem) visiem lūzumiem bija attiecīgi 13,6; 12,8; 13,2 un 11,5. Ar IKS parasti saistīto lūzumu sastopamība bija attiecīgi 3,4; 3,9; 2,4 un 2,1.
11 astmas pētījumu integrētā analīzē (7034 pacienti) lūzumu sastopamība bija <1 %, un parasti tie bija saistīti ar traumu.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9. Pārdozēšana
Simptomi un pazīmes
Flutikazona furoāta/vilanterola pārdozēšana var izraisīt atsevišķo sastāvdaļu iedarbības izraisītus simptomus, arī tos, kas novēroti citu bēta2 agonistu pārdozēšanas gadījumā, un simptomus, kas atbilst zināmajai inhalējamo kortikosteroīdu grupas iedarbībai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ārstēšana
Flutikazona furoāta/vilanterola pārdozēšanai nav specifiskas ārstēšanas. Ja notikusi pārdozēšana, pacientam jānodrošina uzturoša ārstēšana ar atbilstošu novērošanu pēc nepieciešamības.
Kardioselektīvu bēta blokādi var apsvērt tikai smagu vilanterola pārdozēšanas simptomu gadījumā, kas ir klīniski bīstami un ko nevar novērst ar atbalsta terapiju. Kardioselektīvie bēta blokatori pacientiem ar bronhu spazmām anamnēzē jālieto uzmanīgi.
Turpmākā ārstēšana jāveic atbilstoši klīniskām indikācijām vai nacionālā toksikoloģijas centra ieteikumiem, ja tādi pieejami.
34

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: zāles obstruktīvu elpceļu slimību ārstēšanai, adrenerģiskie līdzekļi kombinācijā ar kortikosteroīdiem vai citiem līdzekļiem, izņemot antiholīnerģiskos līdzekļus, ATĶ kods: R03AK10.
Darbības mehānisms
Flutikazona furoāts un vilanterols ir divu zāļu grupu pārstāvji (sintētisks kortikosteroīds un selektīvs, ilgstošas darbības bēta2 receptoru agonists).
Farmakodinamiskā iedarbība
Flutikazona furoāts
Flutikazona furoāts ir sintētisks trifluorinēts kortikosteroīds, kam ir spēcīga pretiekaisuma iedarbība. Precīzs darbības mehānisms, kā flutikazona furoāts iedarbojas uz astmas un HOPS simptomiem, nav zināms. Pierādīts, ka kortikosteroīdiem ir dažāda ietekme uz daudziem šūnu veidiem (piemēram, eozinofīliem leikocītiem, makrofāgiem, limfocītiem) un mediatoriem (piemēram, citokīniem un hemokīniem, kas piedalās iekaisuma reakcijā).
Vilanterola trifenatāts
Vilanterola trifenatāts ir selektīvs, ilgstošas darbības bēta2 adrenerģisks agonists ( long-acting, beta2adrenergic agonist - LABA). Bēta2 adrenoceptoru agonistu, arī vilanterola trifenatāta, farmakoloģisko iedarbību vismaz daļēji nosaka intracelulārās adenilāta ciklāzes – enzīma, kas katalizē adenozīntrifosfāta (ATF) pārveidošanos par ciklisko 3’,5’-adenozīnmonofosfātu (ciklisko AMF) – stimulācija. Paaugstināts cikliskā AMF līmenis izraisa bronhu gludās muskulatūras atslābināšanos un inhibē tūlītējās hipersensitivitātes mediatoru atbrīvošanos no šūnām, īpaši no tuklajām šūnām.
Starp kortikosteroīdiem un LABA notiek molekulāra mijiedarbība, kur steroīdi aktivē bēta2 receptoru gēnu, palielinot receptoru skaitu un jutību, un LABA sagatavo glikokortikoīdu receptorus no steroīdiem atkarīgajai aktivācijai un veicina šūnu kodolu translokāciju. Šī sinerģiskā mijiedarbība izpaužas pastiprinātā pretiekaisuma darbībā, kas pierādīts in vitro un in vivo dažādās iekaisuma šūnās, kas iesaistītas gan astmas, gan HOPS patofizioloģijā. No pētāmajām personām ar HOPS iegūtajās perifēro asiņu mononukleārajās šūnās lielāks pretiekaisuma efekts tika novērots flutikazona furoāta/vilanterola kombinācijas klātbūtnē, salīdzinot ar flutikazona furoātu vienu pašu koncentrācijās, ko sasniedza, lietojot klīniskās devas. LABA sastāvdaļas pastiprinātais pretiekaisuma efekts bija līdzīgs tam, ko sasniedza, izmantojot citas IKS/LABA kombinācijas.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Astma
Trijos 3. fāzes, randomizētos, dubultmaskētos, dažāda ilguma pētījumos (HZA106827, HZA106829 un HZA106837) pieaugušiem un pusaudžu vecuma pacientiem ar persistējošu astmu tika vērtēts flutikazona furoāta/vilanterola lietošanas drošums un efektivitāte. Visas pētāmās personas lietoja IKS (inhalējamu kortikosteroīdu) ar LABA vai bez tā vismaz 12 nedēļas pirms 1. vizītes. HZA106837 pētījumā visiem pacientiem gadā pirms 1. vizītes bija bijis vismaz viens paasinājums, kad bija nepieciešama ārstēšana ar perorālu kortikosteroīdu. HZA106827 ilga 12 nedēļas, un tajā vērtēja flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu [n = 201] un FF 92 mikrogramu [n = 205]) efektivitāti salīdzinājumā ar placebo [n = 203], visas zāles lietojot vienreiz dienā. HZA106829 ilga 24 nedēļas, un tajā vērtēja flutikazona furoāta/vilanterola 184/22 mikrogramu [n = 197] un FF
35

184 mikrogramu [n = 194]) efektivitāti, abas zāles lietojot vienreiz dienā, salīdzinājumā ar FP 500 mikrogramiem divreiz dienā [n = 195].

HZA106827/HZA106829 pētījumos vienlaikus esošie primārie efektivitātes mērķa kritēriji bija klīniskajā vizītē noteiktas zāļu darbības laika beigu FEV1 (pirms bronhodilatatora un pirms devas) izmaiņas ārstēšanas perioda beigās, salīdzinot ar sākumstāvokli visām pētāmajām personām, un izsvērtā vidējā seriālā FEV1 izmaiņas 0 – 24 stundas pēc devas, aprēķinot pētāmo personu apakšgrupā ārstēšanas perioda beigās. 24 stundu periodu bez glābšanas terapijas procentuālā daudzuma izmaiņas ārstēšanas laikā, salīdzinot ar sākumstāvokli, bija pamatoti vērtējams sekundārais mērķa kritērijs. Primāro un galveno sekundāro mērķa kritēriju rezultāti šajos pētījumos aprakstīti 1. tabulā.

1. tabula - Primāro un galveno sekundāro mērķa kritēriju rezultāti HZA106827 un HZA106829

Pētījuma nr.

HZA106829

HZA106827

FF/VI* terapijas deva

FF/VI 184/22 FF/VI 184/22

FF/VI 92/22

FF/VI 92/22

(mikrogrami)

vienreiz dienā, vienreiz dienā, vienreiz dienā, vienreiz dienā,

salīdzinot ar FF salīdzinot ar FP salīdzinot ar FF

salīdzinot ar

184 vienreiz

500 divreiz 92 vienreiz dienā placebo vienreiz

dienā

dienā

dienā

Zāļu darbības laika beigu FEV1 izmaiņas (Last Observation Carried Forward; LOCF), salīdzinot ar

sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

193 ml

210 ml

36 ml

172 ml

P raksturlielums

p < 0,001

p < 0,001

p = 0,405

p < 0,001

(95 % TI)

(108, 277)

(127, 294)

(-48, 120)

(87, 258)

Izsvērtais vidējais seriālais FEV1 0-24 stundās pēc devas ievadīšanas

Terapijas atšķirība

136 ml

206 ml

116 ml

302 ml

P raksturlielums

p = 0,048

p = 0,003

p = 0,06

p < 0,001

(95 % TI)

(1, 270)

(73, 339)

(-5, 236)

(178, 426)

24 stundu periodu bez glābšanas terapijas procentuālā daudzuma izmaiņas, salīdzinot ar

sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

11,7 %

6,3 %

10,6 %

19,3 %

P raksturlielums

p < 0,001

p = 0,067

p < 0,001

p < 0,001

(95 % TI)

(4,9, 18,4)

(-0,4, 13,1)

(4,3, 16,8)

(13,0, 25,6)

24 stundu periodu bez simptomiem procentuālā daudzuma izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

8,4 %

4,9 %

12,1 %

18,0 %

P raksturlielums

p = 0,010

p = 0,137

p < 0,001

p < 0,001

(95 % TI)

(2,0, 14,8)

(-1,6, 11,3)

(6,2, 18,1)

(12,0, 23,9)

Rīta maksimālās izelpas plūsmas izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

33,5 l/min

32,9 l/min

14,6 l/min

33,3 l/min

P raksturlielums

p < 0,001

p < 0,001

p < 0,001

p < 0,001

(95 % TI)

(22,3, 41,7)

(24,8, 41,1)

(7,9, 21,3)

(26,5, 40,0)

Vakara maksimālās izelpas plūsmas izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli

Terapijas atšķirība

30,7 l/min

26,2 l/min

12,3 l/min

28,2 l/min

P raksturlielums

p < 0,001

p < 0,001

p < 0,001

p < 0,001

(95 % TI)

(22,5, 38,9)

(18,0, 34,3)

(5,8, 18,8)

(21,7, 34,8)

*FF/VI = flutikazona furoāts/vilanterols

HZA106837 bija dažāds ārstēšanas ilgums (minimāli 24 nedēļas, maksimāli 76 nedēļas, vairumam pacientu saņemot ārstēšanu vismaz 52 nedēļas). HZA106837 pacienti tika randomizēti saņemt vai nu flutikazona furoātu/vilanterolu 92/22 mikrogramus [n = 1009], vai FF 92 mikrogramus [n = 1010], abas zāles lietojot vienreiz dienā. HZA106837 pētījumā primārais mērķa kritērijs bija laiks līdz pirmajam smagajam astmas paasinājumam. Smags astmas paasinājums bija definēts kā astmas pastiprināšanās, kad nepieciešama sistēmisko kortikosteroīdu lietošana vismaz 3 dienas vai pacienta hospitalizācija, vai neatliekamās palīdzības punkta apmeklējums astmas dēļ, kad nepieciešama sistēmisko kortikosteroīdu lietošana. Kā sekundāro mērķa kritēriju vērtēja arī koriģētās vidējās zāļu darbības laika beigu FEV1 izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli.

36

HZA106837 pētījumā smaga astmas paasinājuma risks pacientiem, kuri saņēma flutikazona furoātu/vilanterolu 92/22 mikrogramus, bija par 20 % mazāks nekā pacientiem, kuri lietoja tikai FF 92 mikrogramus (riska attiecība 0,795, p = 0,036 95 % TI (0,642, 0,985)). Smaga astmas paasinājuma biežums pacientam gadā bija 0,19 FF 92 mikrogramu grupā (aptuveni 1 piecos gados) un 0,14 flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu grupā (aptuveni 1 septiņos gados). Paasinājumu biežuma attiecība flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu lietotājiem pret FF 92 mikrogramu lietotājiem bija 0,755 (95 % TI 0,603, 0,945). Tas nozīmē smaga astmas paasinājuma biežuma samazinājumu par 25 % ar flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramiem ārstētajām pētāmajām personām, salīdzinot ar FF 92 mikrogramu grupu (p = 0,014). Flutikazona furoāta/vilanterola 24 stundu bronhodilatējošā iedarbība saglabājās viena gada ārstēšanas periodā bez jebkādām efektivitātes zudumu pazīmēm (nebija tahifilakses). Flutikazona furoāta/vilanterola 92 /22 mikrogramu lietotājiem bija vērojama zāļu darbības laika beigu FEV1 stabila uzlabošanās par 83 ml – 95 ml 12., 36., 52. nedēļā un beigās, salīdzinot ar FF 92 mikrogramu lietotājiem (p < 0,001 95 % TI 52, 126 ml beigās). Četrdesmit četriem procentiem pacientu flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu grupā ārstēšanas beigās slimība bija labi kontrolēta (ACQ7 ≤ 0,75), salīdzinot ar 36 % pētāmo personu FF 92 mikrogramu grupā (p < 0,001 95 % TI 1,23, 1,82).
Pētījumi, salīdzinot ar salmeterola/flutikazona propionāta kombinācijām
24 nedēļu pētījumā (HZA113091) pieaugušiem un pusaudžu vecuma pacientiem ar nekontrolētu persistējošu astmu, lietojot flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramus reizi dienā vakarā un salmeterolu/FP 50/250 mikrogramus divreiz dienā, konstatēja plaušu funkcijas uzlabošanos, salīdzinot ar sākumstāvokli. Izsvērtā vidējā 0-24 stundu FEV1 koriģētais vidējais pieaugums, salīdzinot ar sākumstāvokli, ārstēšanas grupās bija 341 ml (flutikazona furoāts/vilanterols) un 377 ml (salmeterols/FP), kas apliecināja vispārējo plaušu funkcijas uzlabošanos 24 stundu periodā, lietojot abus ārstēšanas veidus. Koriģētā vidējā atšķirība starp ārstēšanas grupām – 37 ml – nebija statistiski nozīmīga (p = 0,162). Attiecībā uz zāļu darbības laika beigu FEV1, pētāmās personas flutikazona furoāta/vilanterola grupā sasniedza 281 ml LS vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākumstāvokli, bet pētāmās personas salmeterola/FP grupā – 300 ml (koriģētā vidējā atšķirība 19 ml (95 % TI: -0,073, 0,034) nebija statistiski nozīmīga (p = 0,485)).
Randomizēts, dubultmaskēts, paralēlu grupu, 24 nedēļu pētījums (201378) tika veikts, lai pierādītu flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu reizi dienā līdzvērtīgumu (kā robežu izmantojot zāļu darbības laika beigu FEV1=100 ml) salmeterolam/FP 50/250 divreiz dienā pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru astma bija labi kontrolēta pēc 4 nedēļām nemaskētas salmeterola/FP 50/250 mikrogrami divreiz dienā terapijas (N=1504). Pētāmās personas, kuras bija randomizētas FF/VI lietošanai reizi dienā, saglabāja plaušu funkciju līdzīgi kā pacienti, kuri bija randomizēti salmeterola/FP lietošanai divreiz dienā [zāļu darbības laika beigu FEV1 atšķirība +19 ml (95% TI: -11, 49)].
Salīdzinoši pētījumi ar salmeterolu/FP vai ar citām IKS/LABA kombinācijām, lai atbilstoši salīdzinātu ietekmi uz astmas paasinājumiem, nav veikti.
Flutikazona furoāta monoterapija
24 nedēļu randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā (FFA112059) vērtēja FF 92 mikrogramu, lietotu vienreiz dienā, [n = 114] un FP 250 mikrogramu, lietotu divreiz dienā, [n = 114] lietošanas drošumu un efektivitāti salīdzinājumā ar placebo [n = 115] pieaugušiem un pusaudžu vecuma pacientiem ar persistējošu astmu. Visām pētāmajām personām bija jābūt lietojušām stabilu IKS devu vismaz 4 nedēļas pirms 1. vizītes (skrīninga vizītes), un LABA lietošana nebija atļauta 4 nedēļu laikā pirms 1. vizītes. Primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija klīniskajā vizītē noteiktas zāļu darbības laika beigu FEV1 (pirms bronhodilatatora un pirms devas) izmaiņas ārstēšanas perioda beigās. 24 stundu periodu bez glābšanas terapijas procentuālā daudzuma izmaiņas 24 nedēļu ārstēšanas periodā bija pamatoti vērtējams sekundārais mērķa kritērijs. 24. nedēļā FF un FP palielināja zāļu darbības laika beigu FEV1 par attiecīgi 146 ml (95 % TI 36, 257 ml, p = 0,009) un 145 ml (95 % TI 33, 257 ml, p = 0,011), salīdzinot ar placebo. Gan FF, gan FP palielināja 24 stundu periodu bez
37

glābšanas terapijas procentuālo daudzumu par attiecīgi 14,8 % (95 % TI 6,9, 22,7, p < 0,001) un 17,9 % (95 % TI 10,0, 25,7, p < 0,001), salīdzinot ar placebo.
Alergēna slodzes pētījums
Flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu bronhoprotektīvo iedarbību agrīnas un vēlīnas astmatiskas reakcijas gadījumā pret inhalētu alergēnu vērtēja atkārtotu devu, placebo kontrolētā, četru virzienu krusteniskā pētījumā (HZA113126) pacientiem ar vieglu astmu. Pacienti tika randomizēti saņemt flutikazona furoātu/vilanterolu 92/22 mikrogramus, FF 92 mikrogramus, vilanterolu 22 mikrogramus vai placebo reizi dienā 21 dienu, pēc tam veicot slodzes testu ar alergēnu 1 stundu pēc pēdējās devas lietošanas. Alergēns bija mājas putekļu ērcīte, kaķa blaugznas vai bērza ziedputekšņi; izvēli noteica individuālais skrīninga tests. Seriālo FEV1 mērījumu rezultātus salīdzināja ar rezultātiem pēc fizioloģiskā šķīduma inhalācijas, kas mērīti pirms alergēna slodzes testa (sākotnējais stāvoklis). Kopumā labāko iedarbību uz agrīno astmatisko reakciju novēroja flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogramu lietošanas gadījumā, salīdzinot ar tikai FF 92 mikrogramu vai vilanterola 22 mikrogramu lietošanu. Gan flutikazona furoāts/vilanterols 92/22 mikrogrami, gan FF 92 mikrogrami praktiski pilnībā novērsa vēlīno astmatisko reakciju, salīdzinot ar vilanterola monoterapiju. Flutikazona furoāta/vilanterola 92/22 mikrogrami nodrošināja nozīmīgi labāku aizsardzību pret alergēnu izraisīto bronhu hiperreaktivitāti, salīdzinot ar FF un vilanterola monoterapiju; tas tika novērtēts 22. dienā ar metaholīna slodzes testu.
Pediatriskā populācija
Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par Relvar Ellipta vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās astmas indikācijai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Flutikazona furoāta un vilanterola, lietota inhalācijās flutikazona furoāta/vilanterola preparāta veidā, absolūtā biopieejamība vidēji bija attiecīgi 15,2 % un 27,3 %. Gan flutikazona furoāta, gan vilanterola perorālā biopieejamība bija zema – vidēji attiecīgi 1,26 % un <2 %. Ņemot vērā šo zemo perorālo biopieejamību, sistēmiska flutikazona furoāta un vilanterola iedarbība pēc ievadīšanas inhalācijas veidā notiek galvenokārt plaušās ievadītās inhalētās devas daļas uzsūkšanās dēļ.
Izkliede
Pēc ievadīšanas intravenozi gan flutikazona furoāts, gan vilanterols plaši izkliedējas – vidējais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir attiecīgi 661 l un 165 l. Gan flutikazona furoāts, gan vilanterols maz saistās ar eritrocītiem. In vitro flutikazona furoāta un vilanterola saistīšanās ar plazmas proteīniem cilvēka plazmā bija izteikta – vidēji attiecīgi > 99,6 % un 93,9 %. Pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem in vitro saistīšanās apjoms ar plazmas proteīniem nemazinājās. Flutikazona furoāts un vilanterols ir P glikoproteīna (P-gp) substrāti, taču uzskata, ka vienlaicīga flutikazona furoāta/vilanterola un P-gp inhibitoru lietošana nevarētu ietekmēt flutikazona furoāta vai vilanterola sistēmisko iedarbību, jo abas ir labi absorbētas molekulas.
Biotransformācija
Saskaņā ar in vitro datiem, galvenos flutikazona furoāta un vilanterola metabolisma ceļus cilvēka organismā galvenokārt mediē enzīms CYP3A4. Flutikazona furoāts galvenokārt tiek metabolizēts S-fluormetilkarbotioāta grupas hidrolīzes ceļā līdz metabolītiem ar nozīmīgi mazāku kortikosteroīdo aktivitāti. Vilanterols galvenokārt tiek metabolizēts O-dezalkilācijas ceļā līdz vairākiem metabolītiem ar nozīmīgi mazāku bēta1 un bēta2 agonista aktivitāti.
38

Eliminācija
Pēc perorālas lietošanas flutikazona furoāts no cilvēka organisma tiek izvadīts galvenokārt metabolisma ceļā, metabolītus izvadot gandrīz tikai ar izkārnījumiem; ar urīnu izdalās <1 % konstatētās radioaktīvās devas.
Pēc perorālas lietošanas vilanterols tiek izvadīts galvenokārt metabolisma ceļā, metabolītiem izdaloties urīnā un izkārnījumos attiecīgi aptuveni 70 % un 30 % radioaktīvās devas apmērā, kas noteikts ar cilvēkiem veiktā radioaktīvi iezīmētas vielas iekšķīgas lietošanas pētījumā. Šķietamais vilanterola eliminācijas pusperiods no plazmas pēc vienas flutikazona furoāta/vilanterola inhalācijas vidēji bija 2,5 stundas. Efektīvais uzkrātā vilanterola eliminācijas pusperiods, kas noteikts atkārtotu vilanterola 25 mikrogramu devu inhalāciju ievadīšanā, ir 16,0 stundas pētāmām personām ar astmu un 21,3 stundas pētāmām personām ar HOPS.
Pediatriskā populācija
Pusaudžiem (12 gadus veciem un vecākiem) devu neiesaka pielāgot. Flutikazona furoāta/vilanterola farmakokinētika par 12 gadiem jaunākiem pacientiem nav pētīta. Flutikazona furoāta/vilanterola lietošanas drošums un efektivitāte bērniem līdz 12 gadu vecumam vēl nav noteikta.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki cilvēki (>65 gadus veci)
Vecuma ietekmi uz flutikazona furoāta un vilanterola farmakokinētiku noteica 3. fāzes pētījumos par HOPS un astmu. Pētāmām personām ar astmu nebija nekādu vecuma (12 – 84 gadi) ietekmes pazīmju uz flutikazona furoāta un vilanterola farmakokinētiku.
Pētāmām personām ar astmu un pētāmām personām ar HOPS neiesaka pielāgot devu.
Nieru darbības traucējumi
Flutikazona furoāta/vilanterola klīniskās farmakoloģijas pētījumā atklāts, ka smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) neizraisa nozīmīgi lielāku flutikazona furoāta vai vilanterola kopējo iedarbību vai izteiktāku kortikosteroīdu vai bēta2 agonistu sistēmisko iedarbību nekā veselām pētāmajām personām.
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.
Hemodialīzes ietekme nav pētīta.
Aknu darbības traucējumi
Pēc atkārtotu flutikazona furoāta/vilanterola devu lietošanas 7 dienas pētāmajām personām ar aknu darbības traucējumiem (A, B vai C pakāpe pēc Child-Pugh klasifikācijas) palielinājās flutikazona furoāta sistēmiskā iedarbība (līdz trim reizēm, izsakot AUC(0–24)), salīdzinot ar veselām pētāmajām personām. Flutikazona furoāta sistēmiskās iedarbības palielināšanās pētāmajām personām ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (B pakāpe pēc Child-Pugh klasifikācijas; flutikazona furoāts/vilanterols 184/22 mikrogrami) bija saistīta ar kortizola līmeņa pazemināšanos serumā par vidēji 34 %, salīdzinot ar veselām pētāmajām personām. Pēc devas normalizēta flutikazona furoāta sistēmiskā iedarbība pētāmajām personām ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem bija līdzīga (B vai C pēc Child-Pugh klasifikācijas).
39

Pēc atkārtotu flutikazona furoāta/vilanterola devu lietošanas 7 dienas pētāmajām personām ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem (A, B vai C pakāpe pēc ChildPugh klasifikācijas) vilanterola sistēmiskā iedarbība (Cmax and AUC) nozīmīgi nepalielinājās.
Flutikazona furoāta/vilanterola kombinācijai pētāmajām personām ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (vilanterols, 22 mikrogrami) vai ar smagiem aknu darbības traucējumiem (vilanterols, 12,5 mikrogrami) nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz bēta adrenerģisko sistēmisko iedarbību (pulsu vai kālija līmeni serumā), salīdzinot ar veselām pētāmajām personām.
Citas īpašas pacientu grupas
Astmas pētījumos noteiktais flutikazona furoāta AUC(0-24) Austrumāzijas, Japānas un Dienvidaustrumāzijas pētāmajām personām (12 – 13 % pētāmo personu) bija vidēji par 33 % – 53 % lielāks nekā citu rasu pārstāvju grupās. Tomēr nebija nekādu pierādījumu, ka lielākā sistēmiskā iedarbība šajā populācijā būtu saistīta ar lielāku ietekmi uz 24 stundu kortizola izvadīšanu urīnā. Vidēji vilanterola Cmax aziātu izcelsmes pētāmajām personām paredzama par 220 – 287 % lielāka un AUC(0-24) – līdzīgs kā pētāmajām personām no citu rasu pārstāvju grupām. Taču nebija nekādu pierādījumu, ka šī lielākā vilanterola Cmax radītu klīniski nozīmīgu ietekmi uz sirdsdarbības ātrumu.
Dzimums, ķermeņa masa un ĶMI
Nebija nekādu pierādījumu, ka dzimums, ķermeņa masa vai ĶMI (ķermeņa masas indekss) ietekmētu flutikazona furoāta farmakokinētiku, ņemot vērā 3. fāzes datu populācijas farmakokinētikas analīzi 1213 pētāmajām personām ar astmu (712 sievietes).
Nebija nekādu pierādījumu, ka dzimums, ķermeņa masa vai ĶMI ietekmētu vilanterola farmakokinētiku, ņemot vērā populācijas farmakokinētikas analīzi 856 pētāmajām personām ar astmu (500 sieviešu).
Deva nav jāpielāgo atkarībā no dzimuma, ķermeņa masas vai ĶMI.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos pētījumos tika konstatēta tā pati flutikazona furoāta un vilanterola farmakoloģiskā un toksikoloģiskā iedarbība, kas parasti raksturīga vai nu glikokortikoīdiem, vai bēta2 agonistiem. Flutikazona furoāta lietošana apvienojumā ar vilanterolu neradīja nekādu nozīmīgu jaunu toksicitāti.
Genotoksicitāte un kancerogenitāte
Flutikazona furoāts
Flutikazona furoāts standarta pētījumu sērijā nebija genotoksisks, kā arī nebija kancerogēns visu dzīves laiku veiktos inhalācijas pētījumos žurkām un pelēm līdzīgā koncentrācijā, kāda ir maksimālo ieteikto devu lietošanas gadījumā cilvēkam, saskaņā ar AUC mērījumiem.
Vilanterola trifenatāts
Ģenētiskās toksicitātes pētījumos vilanterols (alfa-fenilcinnamāta veidā) un trifeniletiķskābe nebija genotoksiska, kas liecina, ka vilanterols (trifenatāta veidā) nav genotoksiski bīstams cilvēkam.
Atbilstoši atradēm citu bēta2 agonistu lietošanas gadījumā, visu dzīves laiku veiktos inhalācijas pētījumos vilanterola trifenatāts izraisīja proliferatīvu ietekmi uz žurku un peļu mātīšu reproduktīvajiem orgāniem un žurku hipofīzi. AUC mērījumos noteiktā koncentrācijā, kas attiecīgi 2 un 30 reizes pārsniedza ar maksimālo ieteikto devu sasniegto koncentrāciju cilvēkiem, žurkām un pelēm nepalielinājās audzēju sastopamība.
40

Reproduktīvā toksicitāte
Flutikazona furoāts
Ietekme žurkām, kas novērota pēc flutikazona furoāta lietošanas inhalācijās kombinācijā ar vilanterolu, bija līdzīga tai, kas novērota tikai flutikazona furoāta lietošanas gadījumā. Flutikazona furoāts žurkām un trušiem nebija teratogēns, taču mātītei toksiskās devās aizkavēja žurku attīstību un trušu mātītēm izraisīja abortu. AUC mērījumos noteikta koncentrācija, kas aptuveni 3 reizes pārsniedza ar maksimālo ieteikto devu sasniegto koncentrāciju cilvēkiem, žurku attīstību neietekmēja.
Vilanterola trifenatāts
Vilanterola trifenatāts nebija teratogēns žurkām. Inhalācijas pētījumos trušiem vilanterola trifenatāts izraisīja iedarbību, kas līdzinājās citu bēta2 agonistu lietošanas gadījumā novērotajai (aukslēju šķeltne, vaļēji plakstiņi, krūškaula saaugšana un locekļu izliekums/sagriešanās). Ievadot subkutāni, nebija nekādas ietekmes, ja AUC mērījumos noteiktā koncentrācija 84 reizes pārsniedza ar maksimālo ieteikto devu sasniegto koncentrāciju cilvēkiem. Ne flutikazona furoātam, ne vilanterola trifenatātam nebija nevēlamas ietekmes uz žurku auglību un prenatālo un postnatālo attīstību.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Laktozes monohidrāts Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
2 gadi Uzglabāšanas laiks pēc veidnes atvēršanas un lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Ja uzglabā ledusskapī, inhalators pirms lietošanas vismaz vienu stundu jāpatur istabas temperatūrā.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Uzrakstīt paredzētajā vietā uz uzlīmes datumu, kad inhalators ir jāizmet. Datums jāuzraksta tūlīt pēc inhalatora izņemšanas no veidnes.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Inhalators sastāv no gaiši pelēka korpusa, dzeltena iemutņa vāciņa un devu skaitītāja. Inhalators iepakots folijas lamināta veidnē, kurā ir mitruma saistītāja silikagela paciņa. Veidne aizvalcēta ar noplēšamu folijas vāciņu.
Inhalators ir ierīce no dažādiem materiāliem – polipropilēna, augsta blīvuma polietilēna, polioksimetilēna, polibutilēna tereftalāta, akrilnitrilbutadiēna stirola, polikarbonāta un nerūsoša tērauda.
41

Inhalatorā ir divas alumīnija folijas lamināta plāksnītes ar 14 vai 30 devām. Iepakojuma lielums: 14 vai 30 devu inhalators. Vairāku kastīšu iepakojums ar 3 x 30 devu inhalatoriem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. 6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS GlaxoSmithKline (Ireland) Limited 12 Riverwalk, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/886/004 EU/1/13/886/005 EU/1/13/886/006 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS Reģistrācijas datums: 2013. gada 13. novembris Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018. gada 26. jūlijs 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
42

II PIELIKUMS A. RAŽOTĀJI, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS
NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ
DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
43

A. RAŽOTĀJI, KAS ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI
Ražotāju, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese
Glaxo Operations UK Ltd. (trading as Glaxo Wellcome Operations) Priory Street Ware, Hertfordshire SG12 0DJ Lielbritānija
Glaxo Operations UK Ltd (trading as GlaxoWellcome Operations), Harmire Road, Barnard Castle, County Durham DL12 8DT, Lielbritānija.
Glaxo Wellcome Production Zone Industrielle No.2, 23 Rue Lavoisier, 27000 Evreux, Francija
Drukātajā lietošanas instrukcijā jānorāda ražotāja, kas atbild par attiecīgās sērijas izlaidi, nosaukums un adrese.
B. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBAS UN LIETOŠANAS NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI
Recepšu zāles.
C. CITI REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMI UN PRASĪBAS
• Periodiski atjaunojamais drošuma ziņojums
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
D. NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU ZĀĻU LIETOŠANU
• Riska pārvaldības plāns (RPP) Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2. modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP.
Atjaunināts RPP jāiesniedz: • pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma; • ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
44

III PIELIKUMS MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
45

A. MARĶĒJUMA TEKSTS
46

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KASTĪTE (ATSEVIŠĶIE IEPAKOJUMI) 92/22 mikrogrami
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Relvar Ellipta 92 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts fluticasoni furoas/vilanterolum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra izdalītā deva satur 92 mikrogramus flutikazona furoāta un 22 mikrogramus vilanterola (trifenatāta veidā).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur arī laktozi un magnija stearātu.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Inhalācijas pulveris, dozēts. 14 devas 30 devas 1 inhalators, 14 devas 1 inhalators, 30 devas
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) VIENU REIZI DIENĀ Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Inhalācijām.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
47

8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas.
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE GlaxoSmithKline (Ireland) Limited, 12 Riverwalk, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija GlaxoSmithKline (Ireland) Limited logo
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/886/001 EU/1/13/886/002
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ relvar ellipta 92:22
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN:
48

NN:
49

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA DAUDZDEVU IEPAKOJUMA ETIĶETE (VAIRĀKU KASTĪŠU IEPAKOJUMS AR BLUE BOX) 92/22 mikrogrami
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Relvar Ellipta 92 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts fluticasoni furoas/vilanterolum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra izdalītā deva satur 92 mikrogramus flutikazona furoāta un 22 mikrogramus vilanterola (trifenatāta veidā).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur arī laktozi un magnija stearātu.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Inhalācijas pulveris, dozēts. Vairāku kastīšu iepakojums: 90 devas (3 iepakojumi pa 30)
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) VIENU REIZI DIENĀ Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Inhalācijām.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas.
50

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE GlaxoSmithKline (Ireland) Limited, 12 Riverwalk, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija GlaxoSmithKline (Ireland) Limited logo
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/886/003
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ relvar ellipta 92:22
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
51

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA KASTĪTE (ATSEVIŠĶIE IEPAKOJUMI) 184/22 mikrogrami
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Relvar Ellipta 184 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts fluticasoni furoas/vilanterolum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra izdalītā deva satur 184 mikrogramus flutikazona furoāta un 22 mikrogramus vilanterola (trifenatāta veidā).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur arī laktozi un magnija stearātu.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Inhalācijas pulveris, dozēts. 14 devas 30 devas 1 inhalators, 14 devas 1 inhalators, 30 devas
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) VIENU REIZI DIENĀ Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Inhalācijām.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
52

8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas.
9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE GlaxoSmithKline (Ireland) Limited, 12 Riverwalk, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija GlaxoSmithKline (Ireland) Limited logo
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/886/004 EU/1/13/886/005
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ relvar ellipta 184:22
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN:
53

NN:
54

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA DAUDZDEVU IEPAKOJUMA ETIĶETE (VAIRĀKU KASTĪŠU IEPAKOJUMS AR BLUE BOX) 184/22 mikrogrami
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Relvar Ellipta 184 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts fluticasoni furoas/vilanterolum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra izdalītā deva satur 184 mikrogramus flutikazona furoāta un 22 mikrogramus vilanterola (trifenatāta veidā).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur arī laktozi un magnija stearātu.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS Inhalācijas pulveris, dozēts. Vairāku kastīšu iepakojums: 90 devas (3 iepakojumi pa 30)
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) VIENU REIZI DIENĀ Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Inhalācijām.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas.
55

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS
11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE GlaxoSmithKline (Ireland) Limited, 12 Riverwalk, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija GlaxoSmithKline (Ireland) Limited logo
12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/886/006
13. SĒRIJAS NUMURS Lot
14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA
15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU
16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ relvar ellipta 184:22
17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 2D svītrkods, kurā iekļauts unikāls identifikators.
18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA PC: SN: NN:
56

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA STARPKASTĪTE (TIKAI VAIRĀKU KASTĪŠU IEPAKOJUMS BEZ BLUE BOX) 92/22 mikrogrami
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Relvar Ellipta 92 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts fluticasoni furoas/vilanterolum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra izdalītā deva satur 92 mikrogramus flutikazona furoāta un 22 mikrogramus vilanterola (trifenatāta veidā).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur arī laktozi un magnija stearātu.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 30 devas 1 inhalators, 30 devas. Vairāku kastīšu iepakojuma sastāvdaļa – nevar pārdot atsevišķi.
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) VIENU REIZI DIENĀ Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Inhalācijām.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas.
57

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. 10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS 11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE GlaxoSmithKline (Ireland) Limited, 12 Riverwalk, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija GlaxoSmithKline (Ireland) Limited logo 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/886/003 13. SĒRIJAS NUMURS Lot 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ relvar ellipta 92:22 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
58

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA KARTONA STARPKASTĪTE (TIKAI VAIRĀKU KASTĪŠU IEPAKOJUMS BEZ BLUE BOX) 184/22 mikrogrami
1. ZĀĻU NOSAUKUMS Relvar Ellipta 184 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts fluticasoni furoas/vilanterolum
2. AKTĪVĀS(-O) VIELAS(-U) NOSAUKUMS(-I) UN DAUDZUMS(-I) Katra izdalītā deva satur 184 mikrogramus flutikazona furoāta un 22 mikrogramus vilanterola (trifenatāta veidā).
3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur arī laktozi un magnija stearātu.
4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 30 devas 1 inhalators, 30 devas. Vairāku kastīšu iepakojuma sastāvdaļa – nevar pārdot atsevišķi.
5. LIETOŠANAS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) VIENU REIZI DIENĀ Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Inhalācijām.
6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEREDZAMĀ UN NEPIEEJAMĀ VIETĀ
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS
8. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas.
59

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. 10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTĀS ZĀLES VAI IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠĪM ZĀLĒM, JA PIEMĒROJAMS 11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE GlaxoSmithKline (Ireland) Limited, 12 Riverwalk, Citywest Business Campus, Dublin 24, Īrija GlaxoSmithKline (Ireland) Limited logo 12. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I) EU/1/13/886/006 13. SĒRIJAS NUMURS Lot 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ relvar ellipta 184:22 17. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – 2D SVĪTRKODS 18. UNIKĀLS IDENTIFIKATORS – DATI, KURUS VAR NOLASĪT PERSONA
60

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES VEIDNES ETIĶETE 92/22 mikrogrami 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Relvar Ellipta 92 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts fluticasoni furoas/vilanterolum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS GSK logo GlaxoSmithKline (Ireland) Limited 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA Atvērt tikai tad, kad pacients ir sagatavojies inhalācijai. Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas. 14 devas 30 devas
61

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES VEIDNES ETIĶETE 184/22 mikrogrami 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Relvar Ellipta 184 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts fluticasoni furoas/vilanterolum 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS GSK logo GlaxoSmithKline (Ireland) Limited 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP 4. SĒRIJAS NUMURS Lot 5. CITA Atvērt tikai tad, kad pacients ir sagatavojies inhalācijai. Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas. 14 devas 30 devas
62

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA IERĪCES ETIĶETE 92/22 mikrogrami 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Relvar Ellipta 92 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris fluticasoni furoas/vilanterolum Inhalācijām 2. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas Izmest līdz: 3. SĒRIJAS NUMURS Lot 4. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 14 devas 30 devas
63

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ MAZA IZMĒRA TIEŠĀ IEPAKOJUMA IERĪCES ETIĶETE 184/22 mikrogrami 1. ZĀĻU NOSAUKUMS UN IEVADĪŠANAS VEIDS(-I) Relvar Ellipta 184 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris fluticasoni furoas/vilanterolum Inhalācijām 2. DERĪGUMA TERMIŅŠ EXP Uzglabāšanas laiks pēc lietošanas uzsākšanas: 6 nedēļas Izmest līdz: 3. SĒRIJAS NUMURS Lot 4. SATURA SVARS, TILPUMS VAI VIENĪBU DAUDZUMS 14 devas 30 devas
64

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
65

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam Relvar Ellipta 92 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts Relvar Ellipta 184 mikrogrami/22 mikrogrami inhalācijas pulveris, dozēts
Fluticasoni furoas/vilanterolum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai. - Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem
cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes. - Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas
attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Relvar Ellipta un kādam nolūkam to lieto 2. Kas Jums jāzina pirms Relvar Ellipta lietošanas 3. Kā lietot Relvar Ellipta 4. Iespējamās blakusparādības 5 Kā uzglabāt Relvar Ellipta 6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Secīgi norādījumi
1. Kas ir Relvar Ellipta un kādam nolūkam to lieto
Relvar Ellipta satur divas aktīvās vielas – flutikazona furoātu un vilanterolu. Pieejami divi Relvar Ellipta devu stiprumi – 92 mikrogrami flutikazona furoāta/22 mikrogrami vilanterola un 184 mikrogrami flutikazona furoāta/22 mikrogrami vilanterola.
92/22 mikrogramu devu lieto hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) regulārai ārstēšanai pieaugušajiem un astmas ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma.
184/22 mikrogramu devu lieto astmas ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma. 184/22 mikrogramu deva nav apstiprināta HOPS ārstēšanai.
Relvar Ellipta ir jālieto katru dienu, nevis tikai tad, kad parādās elpošanas traucējumi vai citi HOPS un astmas simptomi. Šīs zāles nedrīkst lietot pēkšņa elpas trūkuma vai sēkšanas lēkmes simptomu atvieglošanai. Ja Jums sākas šāda veida lēkme, Jums jālieto ātras iedarbības inhalators (piemēram, salbutamols). Ja Jums nav ātras iedarbības inhalatora, sazinieties ar ārstu.
Flutikazona furoāts pieder pie zāļu grupas, ko sauc par kortikosteroīdiem, bieži vienkārši par steroīdiem. Kortikosteroīdi mazina iekaisumu. Tie mazina pietūkumu un kairinājumu plaušu sīkajos elpceļos un tādējādi pakāpeniski mazina elpošanas traucējumus. Kortikosteroīdi arī palīdz profilaktiski novērst astmas lēkmes un HOPS paasinājumus.
Vilanterols pieder pie zāļu grupas, ko sauc par ilgstošas darbības bronhodilatatoriem. Tas atslābina plaušu sīko elpceļu muskulatūru. Tas palīdz atvērt elpceļus un atvieglo gaisa ieplūšanu un izplūšanu no plaušām. Lietojot regulāri, tas palīdz saglabāt sīkos elpceļus atvērtus.
Lietojot šīs divas aktīvās vielas kopā regulāri, tās Jums palīdzēs labāk kontrolēt elpošanas traucējumus nekā katras no šīm zālēm atsevišķi.
66

Astma ir nopietna, ilgstoša plaušu slimība, kuras gadījumā sīkos elpceļus aptverošie muskuļi saspringst (bronhokonstrikcija), pietūkst un tiek sakairināti (iekaisums). Tai raksturīgi tādi simptomi kā elpas trūkums, sēkšana, spiediena sajūta krūtīs un klepus; tie brīžiem parādās un tad atkal izzūd. Pierādīts, ka Relvar Ellipta mazina astmas paasinājumus un simptomus.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir nopietna, ilgstoša plaušu slimība, kad elpceļi iekaist un sabiezē. Simptomi ir elpas trūkums, klepus, nepatīkama sajūta krūtīs un gļotu atklepošana. Pierādīts, ka Relvar Ellipta mazina HOPS simptomu paasinājumus.

2. Kas Jums jāzina pirms Relvar Ellipta lietošanas

Nelietojiet Relvar Ellipta šādos gadījumos:

-

ja Jums ir alerģija pret flutikazona furoātu, vilanterolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo

zāļu sastāvdaļu;

-

ja uzskatāt, ka iepriekšminētais attiecas uz Jums, nelietojiet Relvar Ellipta, kamēr neesat

konsultējies ar ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Relvar Ellipta lietošanas konsultējieties ar ārstu:

-

ja Jums ir aknu slimība, jo Jums ir lielāka blakusparādību iespējamība. Ja Jums ir vidēji

smaga vai smaga aknu slimība, ārsts ierobežos zāļu devu, nosakot, ka Jūs varat lietot tikai

mazāko Relvar Ellipta stiprumu (92/22 mikrogramus vienu reizi dienā);

-

ja Jums ir sirds slimības vai paaugstināts asinsspiediens;

-

ja Jums ir plaušu tuberkuloze (TB) vai jebkāda ilgstoša vai neārstēta infekcija;

-

ja Jums ir kādreiz ir teikts, ka Jums ir cukura diabēts vai paaugstināts glikozes līmenis asinīs;

-

ja Jums ir vairogdziedzera darbības traucējumi;

-

ja Jūsu asinīs ir zems kālija līmenis;

-

ja Jums rodas neskaidra redze vai citi redzes traucējumi.

Pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja uzskatāt, ka kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums.

Relvar Ellipta lietošanas laikā

-

Sazinieties ar savu ārstu, ja Jums rodas neskaidra redze vai citi redzes traucējumi.

-

Sazinieties ar savu ārstu, ja Jums rodas pastiprinātas slāpes, bieža urinācija vai

neizskaidrojams nogurums (pazīmes, kas liecina par paaugstinātu glikozes līmeni asinīs).

Tūlītēji elpošanas traucējumi Ja uzreiz pēc Relvar Ellipta lietošanas Jums kļūst grūtāk elpot vai pastiprinās sēkšana, pārtrauciet šo zāļu lietošanu un nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.
Plaušu infekcija Ja lietojat šīs zāles pret HOPS, Jums var būt palielināts plaušu infekcijas, ko sauc par pneimoniju, risks. Informāciju par simptomiem, kuriem jāpievērš uzmanība šo zāļu lietošanas laikā, skatiet 4. punktā. Pēc iespējas ātrāk informējiet ārstu, ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem.
Bērni un pusaudži Nelietojiet šīs zāles bērniem līdz 12 gadu vecumam astmas ārstēšanai vai jebkura vecuma bērniem un pusaudžiem HOPS ārstēšanai.
Citas zāles un Relvar Ellipta Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā. Ja nezināt, kādas zāles lietojat, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

67

Dažas zāles var ietekmēt šo zāļu iedarbību vai palielināt blakusparādību iespējamību. Tās ir:

-

bēta blokatori, piemēram, metoprolols, ko lieto paaugstināta asinsspiediena vai sirds slimību

ārstēšanai;

-

ketokonazols, ko lieto sēnīšinfekciju ārstēšanai;

-

ritonavīrs vai kobicistats, ko lieto HIV infekcijas ārstēšanai;

-

ilgstošas darbības bēta2 adrenoreceptoru agonisti, piemēram, salmeterols.

Pasakiet ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no šīm zālēm. Ja lietojat kādas no šīm zālēm, ārsts var vēlēties Jūs rūpīgi novērot, jo tās var pastiprināt Relvar Ellipta izraisītās blakusparādības.

Grūtniecība un barošana ar krūti Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Nelietojiet šīs zāles grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad ārsts ir atļāvis tās lietot.

Nav zināms, vai šo zāļu sastāvdaļas var izdalīties mātes pienā. Ja barojat bērnu ar krūti, pirms Relvar Ellipta lietošanas Jums jākonsultējas ar ārstu. Nelietojiet šīs zāles, ja barojat bērnu ar krūti, izņemot gadījumus, kad ārsts ir atļāvis tās lietot.

Ja barojat bērnu ar krūti, pirms Relvar Ellipta lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Šīs zāles nevarētu ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

Relvar Ellipta satur laktozi Ja ārsts teicis, ka Jums ir kāda cukura vai piena olbaltumvielu nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Relvar Ellipta
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam.
Cik daudz jālieto
Astma Ieteicamā deva astmas ārstēšanai ir pa vienai inhalācijai (92 mikrogrami flutikazona furoāta un 22 mikrogrami vilanterola) vienreiz dienā vienā un tai pašā laikā.
Ja Jums ir smaga astma, ārsts var nolemt, ka Jums jālieto pa vienai lielākas devas inhalācijai (184 mikrogrami flutikazona furoāta un 22 mikrogrami vilanterola). Arī šo devu lieto reizi dienā vienā un tai pašā laikā.
HOPS Ieteicamā deva HOPS ārstēšanai ir pa vienai inhalācijai (92 mikrogrami flutikazona furoāta un 22 mikrogrami vilanterola) vienreiz dienā vienā un tai pašā laikā.
Lielākā Relvar Ellipta deva (184 mikrogrami flutikazona furoāta un 22 mikrogrami vilanterola) nav piemērota HOPS ārstēšanai.
Relvar Ellipta lietojams inhalācijām.

68

Lietojiet Relvar Ellipta katru dienu vienā un tajā pašā laikā, jo šo zāļu iedarbība ilgst 24 stundas. Ļoti svarīgi ir lietot šīs zāles katru dienu, kā norādījis ārsts. Tas Jums palīdzēs izvairīties no simptomiem gan dienā, gan naktī. Relvar Ellipta nedrīkst lietot pēkšņa elpas trūkuma vai sēkšanas lēkmes simptomu atvieglošanai. Ja Jums sākas šāda veida lēkme, jālieto ātras iedarbības inhalators (piemēram, salbutamols). Ja Jums šķiet, ka elpas trūkums vai sēkšana ir biežāk kā parasti vai ka lietojat ātras iedarbības inhalatoru biežāk kā parasti, konsultējieties ar ārstu. Kā lietot Relvar Ellipta Pilnu informāciju skatiet “Secīgos norādījumos” pēc šīs instrukcijas 6. punkta. Pirms lietošanas Jums Relvar Ellipta nav īpaši jāsagatavo, pat ja lietosiet to pirmo reizi. Ja simptomi nemazinās Ja simptomi (elpas trūkums, sēkšana, klepus) nemazinās vai pastiprinās, vai ja biežāk lietojat ātras iedarbības inhalatoru: pēc iespējas ātrāk sazinieties ar ārstu. Ja esat lietojis Relvar Ellipta vairāk nekā noteikts Ja nejauši esat inhalējis vairāk Relvar Ellipta, nekā ārsts norādījis, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Jūs varat pamanīt, ka sirds pukst straujāk nekā parasti, varat just trīci vai galvassāpes. Ja esat ilgstoši lietojis vairāk, nekā norādījis ārsts, īpaši svarīgi ir lūgt padomu ārstam vai farmaceitam. Tas ir tāpēc, ka lielākas Relvar Ellipta devas var mazināt organisma dabiski izstrādāto steroīdo hormonu daudzumu. Ja esat aizmirsis lietot Relvar Ellipta Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Vienkārši lietojiet nākamo devu parastajā laikā. Ja Jums sākas sēkšana vai elpas trūkums vai rodas kādi citi astmas lēkmes simptomi, lietojiet ātras iedarbības inhalatoru (piemēram, salbutamolu) un tad meklējiet medicīnisku palīdzību. Nepārtrauciet lietot Relvar Ellipta, neprasot padomu Lietojiet šīs zāles tik ilgi, cik iesaka ārsts. Tās darbosies tikai tikmēr, kamēr tās lietosiet. Nepārtrauciet, ja vien ārsts to neliek darīt, pat ja jūtaties labāk. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
69

Alerģiskas reakcijas
Alerģiskas reakcijas pret Relvar Ellipta rodas reti (tās var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem). Ja Jums pēc Relvar Ellipta lietošanas rodas kāds no tālāk minētajiem simptomiem, pārtrauciet šo zāļu lietošanu un nekavējoties informējiet ārstu: • izsitumi uz ādas (nātrene) vai apsārtums; • pietūkums, reizēm sejas vai mutes pietūkums (angioedēma); • stipra sēkšana, klepus vai apgrūtināta elpošana; • pēkšņs vājums vai pirmsģīboņa sajūta (kas var izraisīt ģīboni vai samaņas zudumu).
Tūlītēji elpošanas traucējumi
Tūlītēji elpošanas traucējumi pēc Relvar Ellipta lietošanas ir reti. Ja uzreiz pēc Relvar Ellipta lietošanas Jums kļūst grūtāk elpot vai pastiprinās sēkšana, pārtrauciet šo zāļu lietošanu un nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.
Pneimonija (plaušu infekcija) HOPS slimniekiem (bieža blakusparādība, tā var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem) Pastāstiet ārstam, ja Relvar Ellipta lietošanas laikā Jums rodas jebkas no tālāk minētā, jo tie var būt plaušu infekcijas simptomi:
• drudzis vai drebuļi; • pastiprināta gļotu veidošanās, gļotu krāsas izmaiņas; • klepus pastiprināšanās vai elpošanas grūtību pastiprināšanās.
Citas blakusparādības:
Ļoti biežas blakusparādības Tās var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem:
• galvassāpes; • saaukstēšanās.
Biežas blakusparādības Tās var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem:
• sūrstoši, piepacelti plankumi mutē vai rīklē, ko izraisījusi sēnīšinfekcija (kandidoze). Mutes skalošana ar ūdeni uzreiz pēc Relvar Ellipta lietošanas var palīdzēt novērst šīs blakusparādības attīstību;
• plaušu iekaisums (bronhīts); • deguna blakusdobumu vai rīkles infekcija; • gripa; • sāpes un kairinājums mutes dobuma mugurējā daļā un rīklē; • deguna blakusdobumu iekaisums; • deguna nieze, iesnas, aizlikts deguns; • klepus; • balss izmaiņas; • kaulu stiprības mazināšanās, kas izraisa lūzumus; • vēdersāpes; • muguras sāpes; • paaugstināta temperatūra (drudzis); • locītavu sāpes; • muskuļu spazmas.
Retākas blakusparādības Tās var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem:
• neregulāri sirdspuksti;
70

• neskaidra redze; • paaugstināts glikozes līmenis asinīs (hiperglikēmija).
Retas blakusparādības Tās var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem:
• paātrināta sirdsdarbība (tahikardija); • sajūtama sirdsdarbība (sirdsklauves); • trīce; • trauksme.
Ziņošana par blakusparādībām Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Relvar Ellipta
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un etiķetes pēc “Derīgs līdz” vai “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Uzglabāt inhalatoru noslēgtajā veidnē, lai pasargātu no mitruma, un izņemt tikai tieši pirms pirmās lietošanas. Kad veidne ir atvērta, inhalatoru drīkst lietot ne ilgāk par 6 nedēļām, skaitot no veidnes atvēršanas datuma. Uzrakstiet paredzētajā vietā uz uzlīmes datumu, kad inhalators ir jāizmet. Datums jāuzraksta tūlīt pēc inhalatora izņemšanas no veidnes.
Ja glabājat zāles ledusskapī, pirms lietošanas vismaz vienu stundu paturiet inhalatoru istabas temperatūrā.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Relvar Ellipta satur - Aktīvās vielas ir flutikazona furoāts un vilanterols. - 92/22 mikrogramu deva: katrā inhalācijas izdalītajā devā (devā, kas izdalās no iemutņa) ir 92 mikrogrami flutikazona furoāta un 22 mikrogrami vilanterola (trifenatāta veidā). - 184/22 mikrogramu deva: katrā inhalācijas izdalītajā devā (devā, kas izdalās no iemutņa) ir 184 mikrogrami flutikazona furoāta un 22 mikrogrami vilanterola (trifenatāta veidā).
- Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts (skatīt 2. punktu) un magnija stearāts.
Relvar Ellipta ārējais izskats un iepakojums Pati Ellipta ierīce ir gaiši pelēks inhalators ar dzeltenu iemutņa vāciņu un devu skaitītāju. Tas ir iepakots folijas lamināta veidnē ar noplēšamu folijas vāciņu. Veidnē ir mitrumu saistoša paciņa, lai mazinātu mitrumu iepakojumā. Kad esat atvēris veidnes vāciņu, izmetiet mitruma saistītāju – neēdiet un neieelpojiet to. Pēc iepakojuma atvēršanas ierīce nav jāglabā folijas lamināta veidnē.
Inhalatorā atrodas divas alumīnija folijas lamināta plāksnītes ar 14 vai 30 devām. Vairāku kastīšu iepakojumā ir 3 x 30 devu inhalatori.
71

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

GlaxoSmithKline (Ireland) Limited 12 Riverwalk Citywest Business Campus Dublin 24 Īrija

Ražotājs:

Glaxo Operations UK Limited (trading as Glaxo Wellcome Operations), Priory Street, Ware, Hertfordshire, SG12 0DJ Lielbritānija

Glaxo Operations UK Limited (trading as GlaxoWellcome Operations), Harmire Road, Barnard Castle, County Durham DL12 8DT, Lielbritānija.

Glaxo Wellcome Production Zone Industrielle No.2, 23 Rue Lavoisier, 27000 Evreux, Francija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien GlaxoSmithKline Pharmaceuticals s.a./n.v. Tél/Tel: + 32 (0) 10 85 52 00

Lietuva GlaxoSmithKline Lietuva UAB Tel: + 370 5 264 90 00 info.lt@gsk.com

България ГлаксоСмитКлайн ЕООД Teл.: + 359 2 953 10 34

Luxembourg/Luxemburg GlaxoSmithKline Pharmaceuticals s.a./n.v. Belgique/Belgien Tél/Tel: + 32 (0) 10 85 52 00

72

Česká republika GlaxoSmithKline s.r.o. Tel: + 420 222 001 111 cz.info@gsk.com
Danmark GlaxoSmithKline Pharma A/S Tlf: + 45 36 35 91 00 dk-info@gsk.com
Deutschland GlaxoSmithKline GmbH & Co. KG Tel.: + 49 (0)89 36044 8701 produkt.info@gsk.com
Eesti GlaxoSmithKline Eesti OÜ Tel: + 372 6676 900 estonia@gsk.com
Ελλάδα GlaxoSmithKline A.E.B.E. Τηλ: + 30 210 68 82 100
España GlaxoSmithKline, S.A. Tel: + 34 902 202 700 es-ci@gsk.com
France Laboratoire GlaxoSmithKline Tél.: + 33 (0)1 39 17 84 44 diam@gsk.com
Hrvatska GlaxoSmithKline d.o.o. Tel: + 385 1 6051 999
Ireland GlaxoSmithKline (Ireland) Limited Tel: + 353 (0)1 4955000
Ísland Vistor hf. Sími: + 354 535 7000
Italia GlaxoSmithKline S.p.A. Tel: + 39 (0)45 9218 111

Magyarország GlaxoSmithKline Kft. Tel.: + 36 1 225 5300
Malta GlaxoSmithKline Malta Tel: + 356 21 238131
Nederland GlaxoSmithKline BV Tel: + 31 (0)30 6938100 nlinfo@gsk.com
Norge GlaxoSmithKline AS Tlf: + 47 22 70 20 00 firmapost@gsk.no
Österreich GlaxoSmithKline Pharma GmbH Tel: + 43 (0)1 97075 0 at.info@gsk.com
Polska GSK Services Sp. z o.o. Tel.: + 48 (0)22 576 9000
Portugal GlaxoSmithKline – Produtos Farmacêuticos, Lda. Tel: + 351 21 412 95 00 FI.PT@gsk.com
România GlaxoSmithKline (GSK) S.R.L. Tel: + 4021 3028 208
Slovenija GlaxoSmithKline d.o.o. Tel: + 386 (0)1 280 25 00 medical.x.si@gsk.com
Slovenská republika GlaxoSmithKline Slovakia s. r. o. Tel: + 421 (0)2 48 26 11 11 recepcia.sk@gsk.com
Suomi/Finland GlaxoSmithKline Oy Puh/Tel: + 358 (0)10 30 30 30 Finland.tuoteinfo@gsk.com
73

Κύπρος GlaxoSmithKline (Cyprus) Ltd
Τηλ: + 357 22 39 70 00 gskcyprus@gsk.com

Sverige GlaxoSmithKline AB Tel: + 46 (0)8 638 93 00 info.produkt@gsk.com

Latvija GlaxoSmithKline Latvia SIA Tel: + 371 67312687 lv-epasts@gsk.com

United Kingdom GlaxoSmithKline UK Tel: + 44 (0)800 221441 customercontactuk@gsk.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta <{MM/GGGG}>

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Secīgi norādījumi
Kas ir Ellipta inhalators? Kad pirmo reizi lietojat Ellipta inhalatoru, Jums nav jāpārbauda, vai tas darbojas labi, un nav nekādā īpašā veidā tas jāsagatavo lietošanai. Vienkārši ievērojiet šos secīgos norādījumus.
Jūsu RELVAR ELLIPTA inhalatora kārbas saturs

VeidnTersavyālcidiņš InInhhaalaletor rs
MitrumDaessaicisctaītnātjs TVraeyidne

CKaārrtobna
Šī lietošanas Thinisstlreuakfcleijta

Inhalators ir iepakots veidnē. Neatveriet veidni, kamēr neesat gatavs sākt lietot jauno inhalatoru. Kad Jūs esat gatavs inhalatora lietošanai, noplēsiet vāciņu, lai atvērtu veidni. Veidnē atrodas mitrumu saistoša paciņa, kas mazina mitrumu. Izmetiet šo mitruma saistošo paciņu – neatveriet, neēdiet un neieelpojiet to.

74

Mitruma saistītājs
Kad izņemsiet inhalatoru no veidnes, tas būs aizvērtā stāvoklī. Neatveriet inhalatoru, kamēr neesat gatavs inhalēt zāļu devu. Kad veidne ir atvērta, uz inhalatora uzlīmes paredzētajā vietā uzrakstiet „Izmest līdz” datumu. „Izmest līdz” datums ir 6 nedēļas pēc veidnes atvēršanas datuma. Pēc šī datuma inhalatoru vairs nedrīkst lietot. Veidni var izmest tūlīt pēc tās atvēršanas. Tālāk aprakstītie norādījumi par 30 devu Ellipta inhalatora (zāles 30 dienām) lietošanu ir attiecināmi arī uz14 devu Ellipta inhalatoru (zāles 14 dienām).
75

1. Izlasiet šo, pirms sākat

Ja atvērsiet un aizvērsiet vāciņu, neinhalējot zāles, Jūs zaudēsiet devu. Zaudētā deva tiks droši saglabāta inhalatorā, taču to vairs nevarēs inhalēt. Nav iespējams vienā inhalācijā nejauši inhalēt pārāk daudz zāļu vai dubultu devu.

Devu skaitītājs
Tas parāda, cik zāļu devu atlicis inhalatorā.
Pirms inhalatora lietošanas sākšanas tas rāda tieši 30 devu.
Katru reizi atverot vāciņu, skaitītājs parāda par 1 devu mazāk.
Kad atlicis mazāk par 10 devām, viena skaitītāja puse kļūst sarkana.
Kad būsiet izlietojis pēdējo devu, viena skaitītāja puse būs sarkana un lodziņā būs redzams skaitlis 0. Inhalators tagad ir tukšs.
Ja pēc tam atvērsiet vāciņu, sarkans būs pilnīgi viss devu skaitītājs, nevis tikai puse no tā.

Vāciņš Katru reizi to atverot, tiek
sagatavota viena
zāļu deva.

2. Devas sagatavošana Atveriet vāciņu, kad esat gatavs lietot devu. Inhalators nav jākrata. • Slidiniet vāciņu uz leju, līdz sadzirdat klikšķi.
Iemutnis Gaisa atveres
Klikšķis
Tagad zāles ir gatavas inhalēšanai. To apstiprina devu skaitītāja rādījums, kas samazinās par 1 devu.
• Ja devu skaitītāja rādījums nesamazinās, kad sadzirdat klikšķi, inhalators zāles neizdalīs. Aiznesiet to atpakaļ farmaceitam un lūdziet padomu.
76

3. Inhalējiet zāles • Turiet inhalatoru nost no mutes un izelpojiet tik dziļi, lai tas Jums neradītu grūtības. Neizelpojiet inhalatorā. • Ievietojiet iemutni starp lūpām un stingri ar lūpām to aptveriet. Neaizklājiet ar pirkstiem gaisa atveres.
Inhalācijas brīdī Jūsu lūpām jāaptver iemutņa kontūra. Neaizklājiet ar pirkstiem gaisa atveres.
• Veiciet vienu ilgu, vienmērīgu un dziļu ieelpu. Pēc iespējas ilgāk aizturiet elpu (vismaz 3 – 4 sekundes).
• Attāliniet inhalatora iemutni no mutes. • Lēnām un mierīgi izelpojiet. Pat lietojot inhalatoru pareizi, Jūs varat nesagaršot un nesajust zāles. Ja vēlaties iztīrīt iemutni, izmantojiet sausu drāniņu, un tad aizveriet vāciņu. 4. Aizveriet inhalatoru un izskalojiet muti • Slidiniet vāciņu uz augšu līdz atdurei, pārsedzot iemutni.
• Pēc inhalatora lietošanas izskalojiet muti ar ūdeni, to nenorijot. Tā Jūs mazināsiet blakusparādību – mutes vai rīkles iekaisuma – iespējamību.
77