Relium 5 mg apvalkotās tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Sargāt no gaismas un mitruma.
Diazepamum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
0.74 €
96-0160-01
96-0160
Tarchomin Pharmaceutical Works "Polfa" S.A., Poland
26-OCT-11
Uz neierobežotu laiku
Bez receptes
5 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Tarchomin Pharmaceutical Works "Polfa" S.A., Poland
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Relium 5 mg apvalkotās tabletes
diazepamum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Relium un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Relium lietošanas
Kā lietot Relium
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Relium
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Relium un kādam nolūkam to lieto
Relium aktīvā viela ir diazepāms, kas pieder benzodiazepīnu grupai. Diazepāma lietošana palīdz trauksmes, muskuļu spazmu un krampju gadījumā.
Relium lieto īslaicīgai, simptomātiskai šādu traucējumu ārstēšanai:
ar trauksmi saistītu traucējumu, kurus pavada bezmiegs, ārstēšanai;
atbalstošai paaugstināta muskulatūras tonusa sindroma simptomu ārstēšanai (lokāls iekaisums, stāvoklis pēc traumas);
spastisko sindromu, ko izraisījušas augšējo motorisko neironu disfunkcijas, ārstēšanai (piemēram, paraplēģija (ķermeņa apakšdaļas paralīze), „stīvā cilvēka sindroms”, atetoze (nepārtrauktas, secīgas, nekontrolētas roku un pēdu, kā arī citu organisma daļu kustības));
status epilepticus krampju (dzīvībai bīstams stāvoklis, kad smadzenes ir pakļautas nepārtrauktiem krampjiem) ārstēšanai, kad to izraisa febrili krampji un intoksikācijas izraisīti krampji;
alkohola atcelšanas simptomu, ieskaitot delirium tremens (akūtas murgu lēkmes, ko izraisa saindēšanās ar alkoholu), ārstēšanai;
premedikācijā pirms ķirurģiskām operācijām.
Spriedzes un nemiera palielināšanās, kas saistīta ar ikdienas problēmām, nav indikācija, lai lietotu šīs zāles.
2. Kas Jums jāzina pirms Relium lietošanas
Nelietojiet Relium šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija diazepāmu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir akūti elpošanas traucējumi vai elpošanas nomākums;
ja Jums ir nopietni elpošanas traucējumi (elpošanas mazspēja), neskatoties uz cēloni;
ja Jums ir miega apnojas sindroms (īslaicīga elpošanas apstāšanās miega laikā, apgrūtināta elpošana miega laikā);
ja Jums ir nopietni nieru vai aknu darbības traucējumi (smagi aknu un nieru darbības traucējumi);
ja Jums ir akūta saindēšanās ar alkoholu, sedatīviem līdzekļiem, pretsāpju līdzekļiem vai neiroleptiskiem līdzekļiem un litija sāļiem;
ja Jums ir porfīrija (iedzimts traucējums, kas izraisa ādas čulgas, sāpes vēderā un smadzeņu vai nervu sistēmas traucējumus);
ja Jums ir myasthenia gravis (slimība, kas izraisa muskuļu vājumu un izteiktu nogurumu);
ja Jums ir fobija vai apsēstība (obsesīvi-kompulsīvi traucējumi);
ja Jums ir ilgstošas psihozes (personības, apziņas, uztveres traucējumi);
bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Relium lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Ja Jūsu stāvoklis neuzlabojas vai bezmiegs rodas atkārtoti pēc 7 - 14 dienu ārstēšanās, Jums jākonsultējas ar ārstu.
Lietojot Relium, ir jāņem vērā vispārīgā informācija par benzodiazepīnu un citu benzodiazepīniem līdzīgu zāļu izraisošu iedarbību.
Tolerance
Vairāku nedēļu ilga regulāra benzodiazepīnu, benzodiazepīniem līdzīgu zāļu lietošana, ieskaitot diazepāmu, var izraisīt šo zāļu efektivitātes samazināšanos.
Atkarība
Relium, tāpat kā citu benzodiazepīnu vai benzodiazepīniem līdzīgu zāļu lietošana, var izraisīt psiholoģisku un fizisku atkarību. Atkarības veidošanās risks palielinās līdz ar devas un lietošanas ilguma palielināšanos. Tas ir lielāks pacientiem, kuriem jau ir vai ir bijusi atkarība no alkohola, narkotiskajām vielām vai citām zālēm.
Gadījumā, ja attīstās atkarība, tad pēkšņa zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt zāļu atcelšanas sindromu. Raksturīgākie atcelšanas sindroma simptomi ir galvassāpes, muskuļu sāpes, satraukums, emocionāla spriedze, motors nemiers, apmulsums, dezorientācija, uzbudinājums, bezmiegs.
Smagos gadījumos var būt zaudēta realitātes izjūta, personības izmaiņas, paaugstināta jutība pret pieskārieniem, kā arī uz skaņu un gaismu, durstoša sajūta ekstremitātēs, kā arī ekstremitāšu nejūtīgums, halucinācijas vai krampju lēkmes. Zāļu lietošana jāpārtrauc pakāpeniski atbilstoši ārsta ieteikumiem.
Anterogrādā amnēzija (nespēja atcerēties notikumus pēc zāļu lietošanas)
Relium, tāpat kā visi benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgās zāles, var izraisīt anterogrādo amnēziju. Tā visbiežāk rodas dažu stundu laikā pēc zāļu lietošanas, it īpaši, ja lietotas lielas devas. Ja ārsts Jums nozīmējis Relium lietošanu vienu reizi dienā, lai izvairītos no anterogrādās amnēzijas attīstīšanās riska, Relium ieteicams lietot vienu stundu pirms gulētiešanas un jānodrošina vismaz 7 – 8 stundas nepārtraukta miega.
Paradoksālās reakcijas
Relium, tāpat kā visi benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgās zāles, var izraisīt paradoksālas (pretēji tam, kas gaidīts) un psihotiskas reakcijas. Tās var būt psihomotors nemiers, satraukums, uzbudinājums, agresivitāte, naidīgums, nakts murgi, halucinācijas, psihozes, mēnessērdzība (staigāšana miegā), personības izmaiņas, pastiprināts bezmiegs, kā arī citi uzvedības traucējumi. Šādas reakcijas biežāk tika novērotas gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar atkarību no alkohola.
Ja parādās kāds no šiem simptomiem, Relium lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāsazinās ar ārstu.
Gados vecāki pacienti
Nevēlamo blakusparādību (galvenokārt dezorientācijas un kustību koordinācijas traucējumu (kritieni, traumas)) pastiprināšanās dēļ gados vecākiem pacientiem Relium jālieto piesardzīgi un mazākās devās (skatīt 3. punktu).
Pacienti ar aknu vai nieru mazspēju, vai pacienti ar hronisku elpošanas mazspēju
Pacientiem ar nieru vai aknu mazspēju, kā arī pacientiem ar hronisku elpošanas mazspēju pirms Relium lietošanas jāpastāsta ārstam par savām slimībām.
Lietošana depresijas gadījumā
Pirms Relium lietošanas Jums jāpastāsta ārstam par visiem psihiskajiem traucējumiem, kas Jums ir.
Pacientiem ar endogēnās depresijas simptomiem vai trauksmi, kas saistīta ar depresiju, vienlaicīgi jālieto arī citas zāles, ko būs nozīmējis ārsts. Lietojot Relium vienu pašu, pacientiem ar depresiju, iespējama depresijas simptomu pastiprināšanās, tajā skaitā domas par pašnāvību.
Lietojot benzodiazepīnus, var izpausties maskēta depresija.
Pacienti ar atkarību no alkohola, narkotikām vai zālēm
Pacientiem ar atkarību no alkohola, narkotikām vai zālēm, pirms Relium lietošanas jāpastāsta ārstam par šīm atkarībām. Šiem pacientiem ir lielāks risks, ka var attīstīties fiziskā un psiholoģiskā atkarība. Šī iemesla dēļ, šiem pacientiem Relium jālieto stingrā ārsta uzraudzībā.
Porfīrija
Pacientiem ar porfīriju (rets vielmaiņas traucējums) Relium lietošana var saasināt šī slimības simptomus. Pirms Relium lietošanas Jums jāpastāsta ārstam par šo slimību, ja tā Jums ir.
Acu bojājumi
Ja Jums ir acu bojājumi, piemēram, glaukoma (palielināts spiediens acī), it īpaši šaura leņķa glaukoma, pirms Relium lietošanas Jums jākonsultējas ar acu ārstu.
Spino-cerebrāla ataksija
Ja Jums ir spino-cerebrāla ataksija (ģenētiski traucējumi, kas izpaužas kā lēni progresējoši gaitas traucējumi, kas bieži vien ir saistīti ar sliktu roku, runas un acu kustību koordināciju), pirms Relium lietošanas Jums jāpastāsta par to ārstam.
Lietojot Relium ilgstoši, ārsts nozīmēs Jums periodiski veikt asins analīzes (asins ainu ar asins uztriepes palīdzību) un aknu funkcionālās pārbaudes.
Ārstēšanas laikā un 3 dienas pēc ārstēšanas kursa beigām nedrīkst lietot nekādus alkoholiskus dzērienus.
Jums jākonsultējas ar ārstu, ja šie brīdinājumi attiecas uz Jums vai arī tie Jums ir bijuši iepriekš.
Citas zāles un Relium
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, esat lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot.
Īpaši svarīgi tas ir, ja Jūs lietojat:
zāles, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, piemēram, pretsāpju līdzekļus, opioīdos pretsāpju līdzekļus, neiroleptiskos līdzekļus, antidepresantus (piemēram, fluvoksamīnu, fluoksetīnu, paroksetīnu, sertralīnu, norfluoksetīnu, citaloprāmu, nefazodonu), trauksmi mazinošas zāles/sedatīvos līdzekļus, sedatīvos antihistamīna līdzekļus, antihistamīna līdzekļus;
zāles Parkinsona slimības ārstēšanai (piemēram, levodopa);
digoksīnu (lieto dažādu sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);
propranololu, klozapīnu (lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai un dažādu sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);
zāles epilepsijas ārstēšanai (piemēram, karbamazepīns, fenitoīns, hidantoīns, fenobarbitāls, nātrija valproāts);
zāles kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai (piemēram, cimetidīns, omeprazols, ranitidīns, esomeprazols);
cisaprīdu (lieto kuņģa darbības traucējumu ārstēšanai);
zāles, kas kontrolē skābju līmeni kuņģī (piemēram, alumīnija hidroksīds, nātrija citrāts, magnija trisilikāts);
antikoagulantus (zāles kas novērš trombu veidošanos, piemēram, heparīns);
zāles sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai (intravenozi ievadāms metoklopramīds);
zāles tuberkulozes ārstēšanai (piemēram, rifampicīns, izoniazīds);
disulfiramu (zāles, lai ārstētu atkarību no alkohola);
dažus antibiotiskos līdzekļus, ko lieto dažu infekciju ārstēšanai (piemēram, ciprofloksacīns);
zāles, ko lieto vīrusinfekciju (HIV) ārstēšanai (piemēram, atazanavīrs, ritonavīrs, delavirdīns, efavirenzs, indinavīrs, nelfinavīrs, sahinavīrs);
kortikosteroīdus (lieto iekaisuma ārstēšanai);
ketokonazolu, flukonazolu, itrakonazolu, vorikonazolu (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai);
aminofilīnu, teofilīnu (zāles astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) ārstēšanai);
perorālos kontracepcijas līdzekļus;
alkoholu – vienlaicīga lietošana var pastiprināt Relium iedarbību, kā rezultātā iespējamas paradoksālas reakcijas, piemēram, psihomotors nemiers, agresivitāte (skatīt 2. punktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Ja Jūs esat smēķētajs(-a), pirms Relium lietošanas Jums par to jāpastāsta ārstam.
Laboratoriskie izmeklējumi
Diazepāms var nomākt tiroksīna un liotironīna saistīšanos pie to saistošajām olbaltumvielām, kā rezultātā iespējami kļūdaini patoloģiski rezultāti vairogdziedzera darbības analīzēs. Pirms šo analīžu veikšanas, ārstam jābūt informētam, ka Jūs lietojat Relium.
Relium kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu
Ārstēšanas laikā ar Relium un 3 dienas pēc ārstēšanas kursa beigām nedrīkst lietot nekādus alkoholiskus dzērienus.
Tēja vai kafija var ietekmēt Relium iedarbību.
Greipfrūtu sula var paaugstināt diazepāma koncentrāciju Jūsu asinīs. Ja Jūs esat gados vecāks cilvēks, Jums ir ciroze, vai citi stāvokļi, kas aprakstīti 2. punktā, var būt iespējama pastiprināta diazepāma nomierinošā iedarbība, un Jums tas jāpārrunā ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Relium lietošana nav ieteicama grūtniecības laikā.
Barošana ar krūti
Diazepāms izdalās mātes pienā. Ja ir radusies nepieciešamība lietot šīs zāles mātei, kura baro bērnu ar krūti, jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
Fertilitāte
Sievietēm dzemdētspējīgā vecumā pirms terapijas uzsākšanas jākonsultējas ar ārstu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Līdzīgi kā citas zāles, kas pieder benzodiazepīnu grupai, diazepāma lietošana var ietekmēt reakcijas ātrumu atkarībā no lietotās devas un individuālās jutības. Iespējamās miegainības, koncentrēšanās spēju traucējumu vai citu blakusparādību, kas ietekmē koncentrēšanos (skatīt 4. punktu „Iespējamās blakusparādības”), dēļ var būt traucētas Jūsu spējas vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Ārstēšanas laikā ar Relium un dažas dienas (vismaz 3 dienas) pēc terapijas beigām nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
Relium satur laktozes monohidrātu
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. Kā lietot Relium
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Devas pieaugušajiem
Akūtu un hronisku ar trauksmi saistītu traucējumu ārstēšana – no 5 mg līdz 10 mg 2 – 4 reizes dienā.
Alkohola atcelšanas sindroms – sākumā (pirmajā dienā) 10 mg 3 – 4 reizes dienā, pēc tam, atbilstoši nepieciešamībai, 5 mg 3 – 4 reizes dienā.
Kombinētas terapijas ietvaros paaugstināta muskulatūras tonusa sindroma mazināšanai – no 5 mg līdz 10 mg 3 – 4 reizes dienā.
Kombinētas terapijas ietvaros epilepsijas ārstēšanai – 5 mg līdz 10 mg 2 – 4 reizes dienā.
Premedikācijai – no 5 mg līdz 15 mg dienā pirms ķirurģiskām manipulācijām.
Gados vecāki pacienti
Gados vecāki pacienti ir vairāk jutīgi pret vielām, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu. Šai pacientu grupai jālieto mazākā efektīvākā Relium deva. Devas nedrīkst pārsniegt pusi no pieaugušajiem pacientiem lietotās devas.
Pacienti ar nieru un/vai aknu darbības traucējumiem
Ārsts noteiks devu katram pacientam individuāli, ņemot vērā traucējumu smaguma pakāpi.
Ja Jums liekas, ka Relium iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Terapijas ilgums
Terapijas ilgumam nevajadzētu būt ilgākam par 7 – 14 dienām.
Atsevišķos gadījumos, izvērtējot pacienta stāvokli, ārsts var izlemt pagarināt terapijas ilgumu.
Lietošanas veids
Tabletes jānorij veselas, uzdzerot nedaudz ūdens.
Ārstēšanu ārsts uzsāks ar mazāko efektīvo devu Jūsu simptomu kontrolei un nepieciešamības gadījumā pakāpeniski to palielinās.
Lietošana bērniem un pusaudžiem
Diazepāma lietošanas drošums un efektivitāte bērniem vecumā līdz 18 gadiem nav pierādīta tāpēc šīs zāles nedrīkst lietot šīs vecuma grupas pacientiem (skatīt 2. punktu „Nelietojiet Relium šādos gadījumos”).
Ja Jūs esat lietojis Relium vairāk nekā noteikts
Iespējamie diazepāma pārdozēšanas simptomi ir miegainība, apmulsums, apziņas traucējumi, neskaidra runa un muskuļu vājums.
Smagas pārdozēšanas gadījumā iespējami elpošanas traucējumi, koma, ko izraisījusi asinsspiediena pazemināšanās, un asinsrites kolapss ar refleksu zudumu.
Ja ir lietota lielāka Relium deva kā noteikts un pacients ir pie samaņas, jāizraisa vemšana un nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Līdzi jāņem zāles oriģinālajā iepakojumā, lai veselības aprūpes speciālists varētu noteikt, kādas zāles ir lietotas.
Ja Jūs esat aizmirsis lietot Relium
Ja Jūs esat aizmirsis lietot devu, lietojiet aizmirsto devu, tiklīdz atceraties. Tomēr, ja ir pienācis laiks jau nākamajai devai, izlaidiet aizmirsto devu un turpiniet ar nākamo devu kā parasti. Ja Jūs esat aizmirsis lietot vairāk kā divas devas, Jums jākonsultējas ar ārstu.
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
Ja Jūs pārtraucat lietot Relium
Nepārtrauciet šo zāļu lietošanu, ja vien to nav ieteicis ārsts. Iespējams, ka simptomi atgriezīsies. Ja ārsts izlems, ka jāpārtrauc šo zāļu lietošana, deva pakāpeniski jāsamazina vairāku dienu laikā.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nopietnas blakusparādības
Ja Jūs novērojat kādu no sekojošām nopietnajām blakusparādībām, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu:
smagas alerģiskas reakcijas, kas izpaužas kā izsitumi, nieze, sejas pietūkums, lūpu pietūkums, elpas trūkums. Par šiem simptomiem ziņots retos gadījumos;
apjukums un dezorientācija, agresivitāte, uzbudinājums, depresija ar domām par pašnāvību, nemiers, satraukums, aizkaitināmība, mānija, nakts murgi, halucinācijas (neesošu lietu redzēšana vai dzirdēšana), psihozes (realitātes sajūtu zudums), neparasta uzvedība. Šie simptomi parasti novērojami gados vecākiem pacientiem. Par šiem simptomiem ziņots retākos gadījumos.
Citas iespējamās Relium blakusparādības
Ļoti biežas blakusparādības (var rasties vairāk nekā 1 lietotājam no 10):
pirmo terapijas dienu laikā iespējama viegla miegainība un apdullums, palēnināta reakcija.
Biežas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 lietotājam no 10):
miegainība, reibonis, tūļīgums un koordinācijas zudums, apjukums un dezorientācija, nogurums;
atgriezeniski redzes traucējumi (tajā skaitā neskaidra redze, redzes dubultošanās);
zāļu lietošanas atcelšanas sindroms (skatīt 2. punktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Retākas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 lietotājam no 100):
paradoksālas reakcijas – psihomotors nemiers, bezmiegs, pastiprināts uzbudinājums un agresivitāte, muskuļu trīce, krampji. Paradoksālās reakcijas rodas pēc alkohola lietošanas, gados vecākiem pacientiem, kā arī pacientiem ar garīgām slimībām;
Relium terapijas laikā, lietojot terapeitiskās devas, var attīstīties fiziska un psiholoģiska atkarība. Pēkšņa zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt zāļu lietošanas atcelšanas sindromu. Pacienti, kuri lieto lielu daudzumu alkohola vai ļaunprātīgi lieto zāles, ir daudz jutīgāki pret diazepāma izraisīto atkarību;
elpošanas nomākums (ļoti lēna un/vai sekla elpošana);
kuņģa – zarnu trakta traucējumi, piemēram, slikta dūša, vemšana, aizcietējums, siekalošanās;
muskuļu trīce, muskuļu vājums, myasthenia gravis, kas izpaužas kā izteikts muskuļu vājums vai nogurums;
anterogrāda amnēzija, apgrūtināta koncentrēšanās spēja, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, neskaidra runa;
alerģiskas ādas reakcijas (izsitumi, nieze, nātrene);
samazināta vai pastiprināta dzimumtieksme.
Retas blakusparādības (var rasties mazāk nekā 1 lietotājam no 1000):
izmaiņas asins šūnu sastāvā un skaitā;
paaugstinātas jutības reakcijas;
atmiņas traucējumi (amnēzija);
runas traucējumi;
pazemināts asinsspiediens;
elpošanas apstāšanās;
sausuma sajūta mutē
bezmiegs;
samaņas zudums;
urīna aizture, urīna nesaturēšana;
menstruālā cikla traucējumi, krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem, impotence;
vispārējs vājums, ģībonis;
sirdsdarbības traucējumi, piemēram, palēnināta sirdsdarbība (bradikardija), sāpes krūškurvī, sirds mazspēja un sirdsdarbības apstāšanās;
paaugstināti ALAT, ASAT, sārmainās fosfotāzes rādītāji, dzelte (ādas vai acu baltumu dzelte).
Nav zināmi (sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
ēstgribas zudums;
nistagms (nekontrolējamas acu kustības);
anafilakse (smaga, iespējami dzīvībai bīstama alerģiska reakcija).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Relium
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes pēc „EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Relium satur
Aktīvā viela ir diazepāms.
Katra apvalkotā tablete satur 5 mg diazepāma.
Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: kartupeļu ciete, nātrija cietes glikolāts (A tips), želatīns, polisorbāts 80, hinolīna dzeltenais (E104), talks, magnija stearāts un laktozes monohidrāts.
Tabletes apvalks: hipromeloze un makrogols 6000.
Relium ārējais izskats un iepakojums
Apvalkotā tablete.
Dzeltenas, apaļas, gludas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.
20 apvalkotās tabletes oranžā PVH/Alumīnija blisterī, kas ievietots kartona kastītē kopā ar lietošanas instrukciju.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
Tarchomin Pharmaceutical Works “Polfa” S.A.
ul. A. Fleminga 2
03-176 Warszawa, Polija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2018.gada martā.
SASKAŅOTS ZVA 19-04-2018
EQ 96-0160/IB/016
EQ PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Relium 5 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 5 mg diazepāma (diazepamum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra apvalkotā tablete satur 59,646 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete.
Dzeltenas, apaļas, gludas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Relium lieto īslaicīgai, simptomātiskai šādu traucējumu ārstēšanai:
ar trauksmi saistītu traucējumu, kurus pavada bezmiegs, ārstēšanai;
atbalstošai paaugstināta muskulatūras tonusa ārstēšanai;
spastisko sindromu, ko izraisījušas augšējo motorisko neironu disfunkcijas, ārstēšanai (piemēram, paraplēģija, „stīvā cilvēka sindroms”, atetoze);
status epilepticus krampju ārstēšanai, kad to izraisa febrili krampji un intoksikācijas izraisīti krampji;
alkohola atcelšanas simptomu, ieskaitot delirium tremens, ārstēšanai;
premedikācijā pirms ķirurģiskām operācijām.
Brīdinājums! Ar ikdienas problēmām saistīta paaugstināta nervu spriedze un trauksmes stāvokļi, ja tās nav slimības pazīmes, nav indikācija anksiolītisku līdzekļu lietošanai.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Deva un terapijas ilgums jānosaka katram pacientam individuāli.
Pieaugušie
Akūtu un hronisku ar trauksmi saistītu traucējumu ārstēšana – no 5 mg līdz 10 mg 2 – 4 reizes dienā.
Alkohola atcelšanas sindroms – sākumā (pirmajā dienā) 10 mg 3 – 4 reizes dienā, pēc tam, atbilstoši nepieciešamībai, 5 mg 3 – 4 reizes dienā.
Kombinētas terapijas ietvaros paaugstināta muskulatūras tonusa mazināšanai – 5 mg līdz 10 mg 3 – 4 reizes dienā.
Kombinētas terapijas ietvaros epilepsijas ārstēšanai – no 5 mg līdz 10 mg 2 – 4 reizes dienā.
Premedikācijai – no 5 mg līdz 15 mg dienā pirms ķirurģiskām manipulācijām.
Pediatriskā populācija
Diazepāma lietošanas drošums un efektivitāte bērniem vecumā līdz 18 gadiem nav pierādīta tāpēc šīs zāles nedrīkst lietot šīs vecuma grupas pacientiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Gados vecāki pacienti
Gados vecāki pacienti ir vairāk jutīgi pret zālēm, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu. Šai pacientu grupai vajadzētu nozīmēt mazāko efektīvāko diazepāma devu.
Lietotā deva nedrīkst būt lielāka par ½ no pieaugušo devas.
Pacienti ar aknu un/vai nieru darbības traucējumiem
Lietojot pacientiem ar aknu un/vai nieru darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība. Dažos gadījumos var būt nepieciešams samazināt devu.
Deva jāpielāgo katram pacientam individuāli.
Terapijas ilgums
Terapijas ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam. Līdzīgi kā lietojot citus benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas, terapijas ilgums nedrīkst būt ilgāks par 4 nedēļām, ieskaitot laiku, kas nepieciešams pakāpeniskai zāļu lietošanas pārtraukšanai. Pakāpeniska zāļu lietošanas pārtraukšana jāpielāgo katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Pēkšņa lietošanas pārtraukšana var izraisīt atcelšanas sindromu (miega traucējumus, uzbudinājumu, nervozitāti, apjukumus un arī psihotiskus traucējumus). Īpaši bīstama var būt ilglaicīgas terapijas pēkšņa pārtraukšana, ja lietotas devas, kas lielākas par vidējām devām. Šajā gadījumā zāļu lietošanas atcelšanas simptomi ir daudz smagāki.
Atsevišķos gadījumos, izvērtējot pacienta stāvokli, var būt nepieciešams pagarināt maksimālo ārstēšanās ilgumu.
Nav ieteicams lietot šīs zāles ilgstoši, ņemot vērā iespējamo tolerances un atkarības attīstības risku.
Lietošanas veids
Tabletes jānorij veselas, uzdzerot nelielu daudzumu ūdens.
Ieteicams lietot mazāko efektīvo devu. Zāļu deva jāpalielina pakāpeniski.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, 1,4-benzodiazepina atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Bērni, kuri jaunāki par 18 gadiem.
Smagi aknu un nieru darbības traucējumi.
Smaga elpošanas mazspēja, neskatoties uz cēloni.
Akūti elpošanas traucējumi vai elpošanas centra nomākums.
Akūta porfīrija.
Obsesīvi-kompulsīvi traucējumi un fobijas.
Hroniskas psihozes.
Miega apnojas sindroms.
Akūta intoksikācija ar alkoholu, sedatīviem, analgētiskiem vai neiroleptiskiem līdzekļiem un litija sāļus saturošiem līdzekļiem.
Neirovaskulārs elpošanas nomākums, tajā skaitā nestabila myasthenia gravis.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms uzsākt ārstēšanu ar diazepāmu, nepieciešams veikt rūpīgu pacienta izmeklēšanu un diagnosticēt esošās slimības/traucējumus.
Pirms diazepāma nozīmēšanas jāņem vērā šī informācija saistībā ar benzodiazepīnu un līdzīgu zāļu iedarbību.
Panesamība
Vairāku nedēļu ilga regulāra benzodiazepīnu vai zāļu ar līdzīgu iedarbību lietošana, ieskaitot diazepāmu, var izraisīt šo zāļu efektivitātes pazemināšanos.
Atkarība
Benzodiazepīnu vai līdzīgas iedarbības zāļu un barbiturātu lietošana var izraisīt garīgu vai fizisku atkarību. Atkarības veidošanās risks palielinās līdz ar devas un lietošanas ilguma palielināšanos, un tas ir lielāks pacientiem, kuriem jau ir bijusi atkarība no alkohola, narkotiskajām vielām vai citām zālēm.
Gadījumā, ja attīstās atkarība, tad pēkšņa zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt zāļu lietošanas atcelšanas sindromu.
Raksturīgākie zāļu lietošanas atcelšanas sindroma simptomi ir galvassāpes, mialģija, emocionāls uzbudinājums un spriedze, psihomotors nemiers, apmulsuma stāvoklis, dezorientācija, uzbudinājums, bezmiegs. Smagos gadījumos var būt zaudēta realitātes izjūta, personības izmaiņas, pastiprināta taustes, dzirdes un gaismas jutība, tirpas un nejūtīgums ekstremitātēs, halucinācijas un krampju lēkmes. Zāļu lietošana jāpārtrauc pakāpeniski.
Ir pieejami daži ziņojumi, kuros norādīts, ka, lietojot īsas darbības benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas zāles, zāļu atcelšanas sindroms var attīstīties starplaikos starp atsevišķām devām, it sevišķi, ja zāles tiek lietotas lielās devās.
Anterogrādā amnēzija
Diazepāms, tāpat kā citi benzodiazepīni vai līdzīgas zāles, var izraisīt anterogrādo amnēziju. Šāds stāvoklis parasti iestājas pēc vairākām stundām pēc zāļu lietošanas, sevišķi, ja zāles tiek lietotas lielās devās. Lai izvairītos no anterogrādās amnēzijas attīstīšanās risku, Relium ieteicams lietot vienu stundu pirms gulētiešanas un jānodrošina vismaz 7 – 8 stundas nepārtraukts miegs.
Paradoksālās reakcijas
Relium, tāpat kā citi benzodiazepīni vai līdzīgas zāles, var izraisīt paradoksālas reakcijas, kas var būt psihomotors nemiers, satraukums, uzbudinājums, agresivitāte, naidīgums, nakts murgi, halucinācijas, psihozes, mēnessērdzība, personības izmaiņas, pastiprinās bezmiegs un uzvedības traucējumi. Šādas reakcijas vairāk tiek novērotas gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar atkarību no alkohola.
Ja parādās kāds no šiem simptomiem, nekavējoties jāpārtrauc Relium lietošana.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 65 gadiem) Relium jālieto, ievērojot piesardzību, un mazākās devās, ņemot vērā iespējamu nevēlamo blakusparādību pastiprināšanos, galvenokārt orientācijas un motorās koordinācijas traucējumu (kritienu, traumu).
Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas zāles nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, jo šīs zāles var veicināt aknu encefalopātijas attīstību. Aknu mazspēja var izraisīt benzodiazepīnu nevēlamo blakusparādību pastiprināšanos.
Relium piesardzīgi jānozīmē pacientiem ar hronisku nieru mazspēju.
Relium piesardzīgi jālieto pacientiem ar hronisku elpošanas mazspēju, jo pierādīts, ka benzodiazepīni nomāc elpošanas centru.
Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, aknu darbības traucējumiem, kā arī pacientiem ar hronisku elpošanas mazspēju var būt nepieciešama devas samazināšana.
Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas zāles nav ieteicams lietot, ārstējot pacientus ar psihotiskiem traucējumiem.
Lietošana depresijas gadījumā
Relium piesardzīgi jālieto pacientiem ar depresijas simptomiem, jo šiem pacientiem piemīt tieksme uz domām par pašnāvību. Pārdozēšanas riska dēļ benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas zāles šādos gadījumos jānozīmē mazākā iespējamā devā.
Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas zāles nevajadzētu lietot kā vienīgās zāles depresijas vai trauksmes, kas saistīta ar depresiju, ārstēšanai, jo tas var pastiprināt domas par pašnāvību.
Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas zāles īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir bijusi atkarība no alkohola, narkotiskajām vielām vai citām zālēm (ieskaitot ļaunprātīgu lietošanu). Šādiem pacientiem visas terapijas laikā jāatrodas rūpīgā ārsta uzraudzībā, jo viņiem ir lielāks risks, ka attīstīsies pieradums un psiholoģiskā atkarība.
Diazepāms piesardzīgi jālieto pacientiem ar porfīriju. Diazepāma lietošana var izraisīt šīs slimības simptomu pastiprināšanos.
Piesardzība jāievēro, lietojot pacientiem ar glaukomu, it īpaši šaura leņķa glaukomu.
Diazepāms ļoti uzmanīgi jālieto pacientiem, kuri cieš no spino-cerebrālas ataksijas.
Ilgstošas diazepāma lietošanas laikā ieteicams periodiski veikt asins analīzes (asins sastāva pārbaudi) un aknu funkcionālos testus.
Relium satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Ārstēšanas laikā ar diazepāmu un 3 dienas pēc ārstēšanas kursa beigām nedrīkst lietot nekādus alkoholiskus dzērienus.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Diazepāms galvenokārt tiek metabolizēts farmakoloģiski aktīvos metabolītos – N-desmetildiazepāms, temazepāms un oksazepāms. Diazepāma oksidatīvais metabolisms notiek ar CYP3A4 un CYP2C19 izoenzīmu starpniecību. Oksazepāms un temazepāms pēc tam saistās ar glikuronskābi. CYP3A4 un/vai CYP2C19 inhibitori var paaugstināt diazepāma koncentrāciju, turpretim enzīmus inducējošas zāles, piemēram, rifampicīns, divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) un noteikti pretepilepsijas līdzekļu var izraisīt būtisku diazepāma plazmas koncentrācijas samazināšanos.
Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI)
Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI), piemēram, paroksetīns, fluoksetīns, fluvoksamīns, sertralīns, norfluoksetīns un citaloprāms, tiek lietoti vienlaicīgi, jo bieži vienlaicīgi ir arī psihotiski un depresijas simptomi. Daudzi SSAI tiek metabolizēti ar CYP2D6 starpniecību un iespējama pastiprināta sedatīva vai elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmu nomācoša iedarbība.
Fluoksetīns nomāc CYP2C19 un cita veida meditēto diazepāma metabolismu, kā rezultātā palielinās diazepāma koncentrācija plazmā un samazinās tā klīrenss. Pastiprinās diazepāma iedarbība. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā pacienti rūpīgi jānovēro.
Anestēzijas un pretsāpju līdzekļi
Benzodiazepīnus, piemēram, diazepāmu, lorazepāmu un midazolāmu var lietot vienlaicīgi ar opioīdu grupas anestēzijas vai pretsāpju līdzekļiem. Priekšārstēšana ar morfīnu vai petidīnu samazināja iekšķīgi lietota diazepāma uzsūkšanos.
Var pastiprināties nomācošā iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, pastiprinot sedatīvo vai elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmas nomācošo iedarbību.
Narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošanas gadījumā var būt izteiktāka eiforija, kas var paaugstināt fiziskas atkarības risku.
Antacīdi
Vienlaicīga alumīnija hidroksīda vai nātrija citrāta lietošana būtiski paātrināja diazepāma miegu izraisās iedarbības sākumu, turpretim magnija trisilikāts to aizkavēja. Vienlaicīgas antacīdu un diazepāma lietošanas gadījumā nav sagaidāmas klīniski nozīmīgas blakusparādības.
Antibakteriālie līdzekļi
Ciprofloksacīns samazina diazepāma klīrensu un pagarina tā terminālo eliminācijas pusperiodu, lai gan psihomotrie testi neuzrāda nekādas diazepāma farmakodinamikas izmaiņas.
Rifampicīns ir spēcīgs CYP3A4 induktors un tas būtiski palielina diazepāma metabolismu aknās un klīrensu. Vienlaicīga rifampicīna lietošana būtiski samazina diazepāma koncentrāciju. Pavājinās diazepāma iedarbība. Jāizvairās no vienlaicīgas rifampicīna un diazepāma lietošanas.
Tuberkulozes slimniekiem, kuri lieto izoniazīdu (enzīmu inhibitors) un rifampicīnu, prevalē enzīmu inducējošā iedarbība.
Izoniazīds nomāc diazepāma metabolismu ar CYP2C19 un CYP3A4 starpniecību. Vienlaicīga lietošana ar 90 mg izoniazīda divas reizes dienā 3 dienas izraisīja pagarinātu diazepāma eliminācijas pusperiodu un par 35 % palielināja diazepāma koncentrāciju plazmā (AUC). Pastiprinās diazepāma iedarbība.
Antikoagulanti
Tūlīt pēc intravenozas heparīna ievadīšanas paaugstinās brīvā diazepāma un N-desmetildiazepāma koncentrācijas.
Antidepresanti
Tiek uzskatīts, ka fluvoksamīns ietekmē diazepāma koncentrāciju plazmā. Fluvoksamīns nomāc gan CYP3, gan CYP2C19, kā rezultātā tiek nomākts diazepāma oksidatīvais metabolisms. Vienlaicīgas fluvoksamīna lietošanas gadījumā pagarinās diazepāma eliminācijas pusperiods un par apmēram 190 % paaugstinās koncentrācija plazmā (AUC). Ieteicams lietot benzodiazepīnus, kas netiek pakļauti oksidatīvam metabolismam. Pacientiem, kuri lieto fluvokasamīnu, un kuriem nepieciešama benzodiazepīnu lietošana, ieteicams lietot lorazepāmu, kuram ir cits metabolisma mehānisms. Pastiprinās sedatīvā vai elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmu nomācošā iedarbība.
Nefazodons paaugstina N-desmetildiazepāma koncentrāciju plazmā par 87 %. Lietojot nefazodonu kombinācijā ar diazepāmu, būtiski uzlabojās bezmiega simptomi.
Klozapīns
Pastiprinās sedatīvā vai elpošanas un sirds-asinsvadu sistēmu nomācošā iedarbība. Paaugstinās koncentrācija plazmā. Ziņots par smagiem hipotensijas, elpošanas nomākuma ar iespējamu elpošanas apstāšanos gadījumiem. Uzsākot klozapīna lietošanu pacientiem, kuri lieto benzodiazepīnus, jāievēro piesardzība.
Pretepilepsijas līdzekļi
Karbamazepīns, fenobarbitāls un fenitoīns ir zināmi CYP3A4 induktori un tie pastiprina diazepāma metabolismu aknās. Šīs zāles pavājina diazepāma iedarbību. Pacientiem, kuri lieto šīs zāles ilgstoši, var būt pastiprināts benzodiazepīnu metabolisms.
Lietojot vienlaicīgi ar karbamazepīnu, iespējams līdz pat trīs reizes lielāks diazepāma plazmas klīrenss un īsāks eliminācijas pusperiods.
Lietojot vienlaicīgi fenobarbitālu, var rasties papildus ietekme uz CNS. Paaugstinās sedācijas un elpošanas nomākuma risks.
Terapijas sākuma stadijā īpaša uzmanība jāpievērš devas pielāgošanai. Vienlaicīgas hidantoīnu vai barbiturātu lietošanas gadījumā var būt iespējamas izteiktākas blakusparādības.
Diazepāms var neparedzamā veidā pastiprināt, pavājināt vai neizmainīt fenitoīna metabolismu. Palielinās vai samazinās fenitoīna koncentrācija. Pievienojot vai pārtraucot vienlaicīgu diazepāma lietošanu, rūpīgi jākontrolē fenitoīna koncentrācija.
Nātrija valproāts apmēram divas reizes paaugstina diazepāma koncentrāciju plazmā. Tas arī izraisa būtisku diazepāma šķietamā izkliedes tilpuma un plazmas klīrensa paaugstināšanos. Ir ziņots, ka nātrija valproāts izspiež diazepāmu no olbaltumvielu saistīšanās vietām (palielinās koncentrācija serumā: paaugstināts miegainības risks).
Pretsēnīšu līdzekļi
Azolu grupas līdzekļi (flukonazols, itrakonazols, ketokonazols, vorikonazols) paaugstina benzodiazepīnu (tajā skaitā diazepāma) koncentrāciju plazmā, kam pamatā ir CYP3A4 un/vai CYP2C19 mediētā metabolisma nomākums, kā rezultātā palielinās benzodiazepīnu blakusparādību un toksicitātes risks un iespējama pastiprināta diazepāma iedarbība. Jāizvairās no vienlaicīgas lietošanas vai arī jāsamazina diazepāma deva.
Pretvīrusu līdzekļi
Pretvīrusu līdzekļi (piemēram, atazanavīrs, ritonavīrs, delavirdīns, efavirenzs, indinavīrs, nelfinavīrs, sahinavīrs) var nomākt CYP3A4 mediēto diazepāma metabolismu, samazina benzodiazepīnu klīrensu un pastiprina to iedarbību. Paaugstinās izteiktas sedācijas un elpošanas nomākuma risks. Tāpēc ir jāizvairās no vienlaicīgas lietošanas.
Zāles sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai
Vienlaicīga digoksīna un diazepāma lietošana paaugstina digoksīna koncentrāciju serumā. Propranolols pagarina diazepāma eliminācijas pusperiodu un samazina klīrensu.
Disulfirāms
Disulfirāms samazina diazepāma klīrensu, pagarina diazepāma eliminācijas pusperiodu un pastiprina tā iedarbību. Paaugstinās CNS nomākuma, piemēram, sedācijas, risks.
Greipfrūtu sula
Greipfrūtu sula būtiski palielina diazepāma biopieejamību – AUC palielinās 3,2 reizes un maksimālā koncentrācija serumā palielinās 1,5 reizes.
Protonu sūkņa inhibitori
Omeprazols un esomeprazols nomāc diazepāma metabolismu ar CYP2C19 starpniecību un pagarina diazepāma eliminācijas pusperiodu, kā arī paaugstina diazepāma koncentrāciju plazmā (AUC) attiecīgi par apmēram 30 % - 120 % un 80 %. Pastiprinās diazepāma iedarbība. Var būt nepieciešams samazināt diazepāma devu.
H2 blokatori
Cimetidīns nomāc diazepāma metabolismu aknās, samazina tā klīrensu un pagarina eliminācijas pusperiodu. Pastiprinās diazepāma iedarbība un paaugstinās miegainības risks. Var būt nepieciešams samazināt diazepāma devu.
Metoklopramīds: pēc intravenozi ievadīta metoklopramīda ievadīšanas iekšķīgi lietota diazepāma uzsūkšanās ir ātrāka.
Cisaprīds: var paātrināt diazepāma uzsūkšanos.
Levodopa
Vienlaicīgas lietošanas gadījumā diazepāms inhibē levodopas terapeitiskā iedarbību.
Kortikosteroīdi
Ilgstoša kortikosteroīdu lietošana var pastiprināt diazepāma metabolismu, kam pamatā ir citrohroma P450 izoenzīma CYP3A4 vai enzīmu, kas atbildīgi par glikuronidāciju, indukcija. Pavājinās diazepāma iedarbība.
Iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi
Iekšķīgi lietojamie kontracepcijas līdzekļi var nomākt diazepāma biotransformāciju oksidācijas ceļā, samazināt klīrensu un pastiprināt diazepāma iedarbību. Diazepāms, iespējams, var palielināt starpmenstruālas asiņošanas risku.
Smēķētāji
Smēķēšana pastiprina diazepāma metabolismu. Miegainība, kā diazepāma blakusparādība, ir retāk sastopama smēķētājiem nekā tiem pacientiem, kuri nesmēķē.
Alkohols
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Pastiprinās sedatīvā iedarbība.
Ksantīni
Intravenozi ievadīts aminofilīns novērsa intravenozi ievadīta diazepāma izraisīto sedāciju. Aminofilīns antagonizē benzodiazepīnu sedatīvo iedarbību. Teofilīns pastiprina diazepāma metabolismu.
Vienlaicīgas kofeīna un diazepāma lietošanas gadījumā par 22 % samazinājās diazepāma koncentrācija plazmā. Ksantīnus saturošie dzērieni (tēja vai kafija) var samazināt diazepāma izraisītās miegainības sastopamības biežumu, kam pamatā ir CNS stimulējoša iedarbība un aknu zāļu metabolisma enzīmu indukcija.
Laboratoriskie izmeklējumi
Diazepāms var nomākt tiroksīna un liotironīna saistīšanos pie to saistošajām olbaltumvielām, kā rezultātā iespējami kļūdaini patoloģiski rezultāti vairogdziedzera darbības analīzēs.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Neklīniskie drošuma un epidemioloģiskie dati liecina par diazepāma teratogēno iedarbību. Zāles grūtniecības laikā drīkst nozīmēt tikai tad, ja to lietošana mātei ir absolūti nepieciešama, bet citu drošāku zāļu lietošana nav iespējama vai ir kontrindicēta. Diazepāma lietošana pēdējā grūtniecības trimestrī vai perinatālajā periodā auglim vai jaundzimušajam var izraisīt aritmijas vai elpošanas nomākumu un pavājināt zīšanas refleksu. Ir ziņots par atkarības simptomiem bērniem, kuru mātes benzodiazepīnus pēdējā grūtniecības beigu stadijā lietojušas ilgstoši, un diazepāma atcelšanas simptomiem jaundzimušajiem uzreiz pēc dzimšanas.
Barošana ar krūti
Diazepāma terapijas laikā jāizvairās no bērna barošanas ar krūti. Ja zāles jālieto mātēm, kuras bērnu baro ar krūti, jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.
Fertilitāte
Sievietēm dzemdētspējīgā vecumā, pirms terapijas uzsākšanas, jākonsultējas ar ārstu.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Diazepāms, līdzīgi kā citas benzodiazepīnu grupas zāles, atkarībā no devas, kā arī no individuālās jutības, ietekmē reakcijas ātrumu. Pārmērīgs miers, amnēzija, koncentrēšanās spēju pavājināšanās, muskuļu darbības traucējumi var nevēlami ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ārstēšanas laikā ar diazepāmu un dažas dienas pēc terapijas beigām nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums un to smaguma pakāpe ir atkarīga no katra pacienta individuālās panesamības un zāļu devas. Blakusparādības parasti ir vieglas un, pārtraucot terapiju, tās izzūd.
Blakusparādību sastopamības biežums definēts, izmantojot sekojošu klasifikāciju:
ļoti bieži (≥1/10);
bieži (≥1/100 līdz <1/10);
retāk (≥1/1 000 līdz <1/100);
reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000);
ļoti reti (<1/10 000);
nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti: izmaiņas asinsainā (leikopēnija, agranulocitoze).
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti: paaugstinātas jutības reakcijas, anafilakse.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Nav zināmi: ēstgribas zudums.
Psihiskie traucējumi
Bieži: apjukums.
Retāk: paradoksālas reakcijas – psihomotors nemiers, bezmiegs, pastiprināts uzbudinājums un agresivitāte, muskuļu trīce, krampji, depresija ar domām par pašnāvību, nemiers, satraukums, aizkaitināmība, mānija, nakts murgi, halucinācijas, psihozes, neparasta uzvedība.
Paradoksālās reakcijas visbiežāk rodas pēc alkohola lietošanas, gados vecākiem pacientiem, kā arī pacientiem ar garīgām slimībām.
Diazepāma terapijas laikā, lietojot terapeitiskās devas, var attīstīties fiziska un garīga atkarība. Pēkšņa zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt zāļu lietošanas atcelšanas sindromu. Pacienti, kuri lieto alkoholu vai zāles, kas var izraisīt atkarību, ir daudz jutīgāki pret zāļu lietošanas izraisīto atkarību.
Diazepāma terapijas laikā vai izpausties maskēta depresija.
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: pirmo terapijas dienu laikā iespējama viegla miegainība un apdullums, palēnināta reakcija.
Bieži: miegainība, sedācija, reibonis, dezorientācija, ataksija, kas izraisa, līdzsvara zudumu un kritienus (bieži izraisot lūzumus). Šie simptomi parasti novēroti gados vecākiem cilvēkiem, uzsākot terapiju (skatīt 4.4. apakšpunktu), un parasti tie izzūd, pārtraucot terapiju. Ja šie simptomi neizzūd, devas samazināšana var samazināt šo blakusparādību smaguma pakāpi un sastopamības biežumu.
Retāk: anterogrāda amnēzija, apgrūtināta koncentrēšanās spēja, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, neskaidra runa.
Reti: dizartrija, bezmiegs, samaņas zudums.
Acu bojājumi
Bieži: atgriezeniski redzes traucējumi (neskaidra redze, diplopija).
Nav zināmi: nistagms.
Sirds funkcijas traucējumi
Reti: bradikardija, sāpes krūškurvī, sirds mazspēja, sirdsdarbības apstāšanās.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Reti: hipotensija, sinkope.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk: elpošanas nomākums.
Reti: elpošanas apstāšanās.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Retāk: slikta dūša, vemšana, aizcietējums, kuņģa – zarnu trakta traucējumi, siekalošanās.
Reti: sausuma sajūta mutē.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Reti: paaugstināti ALAT, ASAT, sārmainās fosfotāzes rādītāji, dzelte.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk: alerģiskas ādas reakcijas (izsitumi, nieze, nātrene).
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk: muskuļu trīce, muskuļu vājums, miastēnija.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Reti: urīna aizture, nesaturēšana.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk: samazināta vai pastiprināta dzimumtieksme.
Reti: menstruālā cikla traucējumi, ginekomastija, impotence.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži: nogurums, zāļu lietošanas atcelšanas sindroms (panika, uzbudinājums un emocionālā spriedze, psihomotors distress, apjukums, dezorientācija, aizkaitināmība un bezmiegs. Smagākos gadījumos iespējams realitātes sajūtas zudums, personības izmaiņas, pastiprināta jutība pret pieskārieniem, skaņu un gaismu, tirpas un nejutīgums ekstremitātēs, halucinācijas un konvulsīvi krampji).
Nav zināmi: anafilakse.
Izmeklējumi
Ļoti reti: transamināžu līmeņa paaugstināšanās.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Diazepāma pārdozēšanas simptomi ir miegainība, apziņas traucējumi, apmulsums, neskaidra runa un muskuļu vājums. Nopietnākos gadījumos kā pārdozēšanas simptomi var rasties koma, ko izraisījusi asinsspiediena samazināšanās, un kolapss ar refleksu zudumu un elpošanas traucējumi. Šādās situācijās nepieciešama sirdsdarbības un asinsspiediena novērošana, elpceļiem jābūt brīviem, lai varētu brīvi elpot.
Diazepāma lietošana vienlaicīgi ar alkoholu un citiem CNS depresantiem var būt dzīvībai bīstama.
Ārstēšana
Pārdozēšanas ārstēšana ir simptomātiska. Jānovēro dzīvībai svarīgās organisma funkcijas (elpošana, sirds – asinsvadu sistēmas darbība, asinsspiediens). Lai samazinātu uzsūkšanos, var nozīmēt aktivēto ogli.
Turklāt jāpielieto simptomātiskā terapija, ieskaitot kuņģa skalošanu, ja nepieciešams, šķidruma ievadīšanu intravenozi.
Flumazenils (konkurējošs benzodiazepīnu receptoru inhibitors) ir specifisks antidots.
Flumazenils darbojas īsāku laika periodu nekā diazepāms. Šī iemesla dēļ, ja ir nepieciešamība, var lietot vēl kādu šo zāļu devu.
Tā kā flumazenils darbojas īsāku laika periodu nekā diazepāms, var būt nepieciešama infūzijas ievadīšana. Flumazenils ir kontrindicēts, ja pacients iekšķīgi lietojis vairākas zāles, it īpaši diazepāmu un tricikliskos antidepresantus vai citas krampjus izraisošas zāles. Benzodiazepīna un flumazenila antagonisms šajā gadījumā var izprovocēt grūti kontrolējamu status epilepticus. Flumazenils ir kontrindicēts arī pacientiem pēc sirds apstāšanās.
Nedrīkst lietot sedatīvos līdzekļus un barbiturātus, pat ja pacients ir uzbudinātā stāvoklī.
Dialīzes lietderība nav aprakstīta.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: anksiolītiskie līdzekļi, benzodiazepīna atvasinājumi.
ATĶ kods: N05BA01
Darbības mehānisms
Diazepāms ir 1,4 – benzodiazepīna atvasinājums. Šīs zāles iedarbojas uz vairākām centrālās nervu sistēmas struktūrām, galvenokārt uz limbisko sistēmu un hipotalamu, kuri ir saistīti ar emociju regulēšanu. Līdzīgi visiem benzodiazepīniem, diazepāms pastiprina GASS-erģisko neironu nomācošo iedarbību smadzeņu garozā, hippocampus, smadzenītēs, iegarenajās smadzenēs un citās centrālās nervu sistēmas struktūrās. Tā rezultātā samazinās dažādu neironu grupu aktivitāte: noradrenerģisko, holīnerģisko, dopamīnerģisko un serotonīnerģisko. Ir atklātas specifiskas benzodiazepīnu saistīšanās vietas, kurām ir olbaltumvielu membrānu struktūra, un saistāmas ar kompleksu, ko veido GASS – A receptors un hlorīdu kanāls. Diazepāma iedarbības rezultātā mainās GASS-erģisko receptoru jutība, tādejādi tiek pastiprināta receptoru afinitāte pret gamma-aminosviestskābi (GASS), kas ir endogēnais nervu impulsu pārvadītāju inhibitors. Benzodiazepīna vai GASS-A receptoru aktivizēšana uzlabo hlora jonu ieplūšanu neironā caur hlorīda kanālu, un tas izraisa šūnu membrānas hiperpolarizāciju, kā rezultātā pavājinās neironu darbība (piemēram, nervu impulsu pārvadītāju atbrīvošanās). Klīniski diazepāms izraisa anksiolītisku, pretkrampju un nomierinošu iedarbību; tas uzrāda arī mērenu miegu izraisošu iedarbību un samazina skeleta muskuļu tonusu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Diazepāms ātri uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta; tā biopieejamība ir apmēram 98%.
Pēc iekšķīgas 20 mg diazepāma lietošanas maksimālā koncentrācija asinīs (500 ng/ml) tiek sasniegta pēc 0,9 – 1,3 stundām.
Izkliede
Diazepāma saistība ar plazmas olbaltumvielām ir 94 – 99 %.
Diazepāms šķērso hematoencefalisko un placentas barjeru. Cilvēkiem tas izdalās arī mātes pienā. Diazepāmam ir augsta afinitāte pret taukaudiem.
Biotransformācija
Diazepāms tiek metabolizēts aknās, kā rezultātā veidojas divi aktīvi metabolīti: N – desmetildiazepāms un N – metiloksazepāms, kuri pārveidojas par oksazepāmu, kas pēc tam tiek konjugēts ar glikuronskābi.
Eliminācija
Bioloģiskais eliminācijas pusperiods ir apmēram 0,8 – 2,2 dienas, un tas var būt ilgāks jaundzimušajiem, gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar aknu un nieru mazspēju. Diazepāms tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm metabolītu veidā vai neizmainītā veidā (aptuveni 25 %).
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Diazepāma perorālā LD50 deva pelēm ir 720 mg/kg un 1240 mg/kg žurkām.
Pētījumus, kas saistīti ar diazepāma ietekmi uz vairošanos, veica ar žurkām, kurām iekšķīgi tika ievadītas 1, 10, 80 un 100 mg/kg/dienā lielas devas. Žurkām, kurām ievadīja diazepāmu devā 100 mg/kg/dienā, novēroja auglības samazināšanos žurku mātītēm un biežāku pēcnācēju mirstību laktācijas periodā. Lietojot devas, kas bija mazākas par 100 mg/kg/dienā, nenovēroja biežāku pēcnācēju mirstību.
Lietojot diazepāmu žurkām 1, 10 un 80 mg/kg/dienā lielās devās, netika novērota teratogēna iedarbība uz augli. Tomēr, lietojot diazepāmu 100 mg/kg lielā devā, dažos gadījumos pēcnācējiem konstatēja kustību sistēmas anomālijas.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Kartupeļu ciete
Nātrija cietes glikolāts (A tips)
Želatīns
Polisorbāts 80
Hinolīna dzeltenais (E104)
Talks
Magnija stearāts
Laktozes monohidrāts
Tabletes apvalks
Hipromeloze
Makrogols 6000
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
20 apvalkotās tabletes oranžā PVH/Alumīnija blisterī, kas ievietots kartona kastītē kopā ar lietošanas instrukciju.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Tarchomin Pharmaceutical Works “Polfa” S.A.
ul. A. Fleminga 2
03-176 Warszawa, Polija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
96-0160
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1996.gada 2.maijs.
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011.gada 26.oktobris.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
2018.gada marts.
SASKAŅOTS ZVA 19-04-2018
EQ 96-0160/IB/016
EQ PAGE 1
