Relifex

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Relifex 500 mg apvalkotās tabletes

Relifex 1 g apvalkotās tabletes

Relifex 1 g disperģējamās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 apvalkotā tablete satur 500 mg vai 1 g nabumetona (Nabumetonum).

1 disperģējamā tablete satur 1 g nabumetona.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

500 mg apvalkotās tabletes: baltas vai pelēkbaltas tabletes.

1 g apvalkotās tabletes: baltas līdz pelēkbaltas, iegarenas formas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs. Tableti var sadalīt vienādās daļās.

1 g disperģējamās tabletes: pelēkbaltas, apaļi plakani konusveidīgas tabletes.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Reimatoīdais artrīts

Nabumetons ir indicēts dažādu muskuļu un skeleta slimību simptomātiskai ārstēšanai, kad nepieciešama pretiekaisuma un pretsāpju terapija, piemēram:

- osteoartrīta,

- mīksto audu reimatisma (periartikulāra patoloģija),

- pēctraumatisku sāpju un iekaisuma, t.sk. sporta traumu gadījumā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ārstēšana jāuzsāk ar mazāko paredzamo efektīvo devu, lai tā nepieciešamības gadījumā varētu tikt koriģēta saistībā ar terapeitisko efektu un jebkādām blakusparādībām. Nevēlamās blakusparādības var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ilgtermiņa terapijas gadījumā jāizvēlas maza uzturošā deva.

Parastā dienas deva ir 1 g iekšķīgi, vienu reizi dienā neatkarīgi no maltītes. Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 1,5 g – 2,0 g dienā, lietojot vienu vai divas reizes dienā.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanu saistītas nevēlamās blakusparādības ir novērotas biežāk, īpaši kuņģa – zarnu trakta asiņošana un perforācija, kas var būt potenciāli letāla. Ieteicams ārstēšanu sākt ar 500 mg dienā, kas vairumā gadījumu sniedz pietiekamu atvieglojumu, jāizvairās pārsniegt 1 g/dienā devu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Bērni

Klīniskie dati par nabumetona lietošanu pediatriskajā populācijā ir ierobežoti, drošums un efektivitāte nav noteikta.

Aknu darbības traucējumi

Ņemot vērā iespējamās smagās aknu reakcijas terapijas laikā, pacienti ar simptomiem vai pazīmēm, vai ar paaugstinātiem aknu darbības rādītājiem, kas liecina par aknu darbības traucējumiem, ir jāizmeklē. Ja šādas smagas blakusparādības rodas, ārstēšana ar Relifex ir jāpārtrauc.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem parasti devas samazināšana nav nepieciešama. Vieglu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss no 30 līdz 49 ml/min) plazmā par 50% pieaug brīvā 6-MNA koncentrācija, kas var būt par pamatojumu devas samazināšanai (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem jābūt regulārai un rūpīgai nieru funkciju monitorēšanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret nabumetonu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Nabumetons ir kontrindicēts pacientiem, kuriem pēc acetilsalicilskābes (aspirīna) vai citu NPL lietošanas parādījusies astmas lēkme, rinīts, nātrene vai alerģiska tipa reakcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šādiem pacientiem pēc NPL lietošanas ir ziņojumi par smagām, retākos gadījumos letālām, anafilaksei līdzīgām reakcijām.

Nabumetons kontrindicēts pacientiem ar smagu aknu mazspēju.

Nabumetons kontrindicēts pacientiem, kuriem bijusi ar iepriekšējo NPL terapiju saistīta kuņģa – zarnu trakta asiņošana vai perforācija anamnēzē.

Nabumetons ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu vai recidivējošu peptisku čūlu/asiņošanu (divas vai vairāk epizodes).

Nabumetons ir kontrindicēts grūtniecības trešajā trimestrī un krūts barošanas laikā.

Nabumetons ir kontrindicēts pacientiem ar smagu sirds mazspēju, pacientiem ar esošu cerebrovaskulāru vai citu asiņošanu.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Jāizvairās no Relifex vienlaicīgas lietošanas ar citiem NPL, ieskaitot ciklooksigenāzes-2 selektīvos inhibitorus.

Nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu, un zemāk skatīt arī kuņģa – zarnu trakta un kardiovaskulāros riskus).

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem NPL lietošana biežāk izraisa nevēlamas blakusparādības, īpaši kuņģa-zarnu trakta asiņošanu un perforāciju, kas var radīt letālu iznākumu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana, čūla un perforācija

Ziņojumi par KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju (kas var būt letāla) ir saņemti saistībā ar visiem NPL, jebkurā ārstēšanas laikā, ar vai bez brīdinājuma simptomiem, vai ar nopietniem kuņģa -zarnu trakta notikumiem anamnēzē.

KZT asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu, pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi čūla, īpaši ar komplikācijām: asiņošanu vai perforāciju (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar iespējami mazāku NPL devu un jāapsver nepieciešamība NPL kombinēt ar gastroprotektoriem, piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem. Kombinācija ar gastroprotektoriem jāapsver arī tiem pacientiem, kam nepieciešams lietot aspirīnu mazās devās vai citas zāles ar palielinātu KZT blakusparādību rašanās risku (skatīt turpmāk un 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem (galvenokārt vecāka gadagājuma), kuriem anamnēzē ir čūlas slimība, jāiesaka ziņot par ikvienu neparastu abdominālu simptomu, kas varētu norādīt uz čūlas veidošanos (īpaši KZT asiņošanu), īpaši ārstēšanas sākumā.

Piesardzība jāievēro pacientiem, kuri vienlaikus saņem līdzekļus, kas var palielināt čūlas vai asiņošanas risku: piemēram, perorālos kortikosteroīdus, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), NPL, selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus vai antitrombotiskos līdzekļus (piemēram, aspirīnu un klopidogrelu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja pacientam, kurš lieto nabumetonu, rodas KZT asiņošana vai čūla, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir KZT slimība (čūlains kolīts, Krona slimība), NPL jālieto piesardzīgi, jo iespējams slimības paasinājums (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pirms un pēc- reģistrācijas klīnisko pētījumu ar nabumetonu datu pārskatos vidējais kumulatīvais KZT perforācijas, čūlas vai asiņošanas biežums pacientiem ar terapijas ilgumu no 3 līdz 6 mēnešiem, 1 gadu un 2 gadiem bija, attiecīgi, 0,3%; 0,5% un 0,8%. Lai arī šie skaitļi ir zemāki nekā attiecīgi aprakstīti par citiem NPL, ārstējošam ārstam jāņem vērā, ka šīs blakusparādības var rasties pat tad, ja anamnēzē nav bijusi čūlas slimība.

Cerbrovaskulāra un kardiovaskulāra ietekme

Pacientiem ar hipertensiju un/vai vieglu līdz vidēji smagu sastrēguma sirds mazspēju nepieciešama uzraudzība un izglītošana, jo ir bijuši ziņojumi par šķidruma aizturi un tūsku saistībā ar NPL lietošanu.

Klīnisko pētījumu un epidemioloģiskie dati liecina par to, ka atsevišķu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstoši) var būt saistīta ar nelielu arteriālo trombožu riska pieaugumu (piemēram, miokarda infarkts vai insults). Lai izslēgtu šo risku saistībā ar nabumetona lietošanu, dati par tā lietošanu ir nepietiekami.

Nekontrolētas arteriālas hipertensijas, sastrēguma sirds mazspējas, diagnosticētas koronārās sirds slimības, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību gadījumā nabumetonu drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam, kam ir sirds un asinsvadu slimību riska faktori (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju.

Ādas reakcijas

Retos gadījumos saistībā ar NPL, tajā skaitā nabumetona, lietošanu saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām, tostarp eksfoliatīvu dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu (SJS), toksisko epidermālo nekrolīzi (TEN) un zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), kas var būt dzīvību apdraudošas vai letālas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Parakstot zāles, pacienti jāinformē par pazīmēm un simptomiem un jāveic ādas reakciju cieša uzraudzība. Ja rodas pazīmes un simptomi, kas liecina par šīm reakcijām, nabumetona lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāapsver alternatīva terapija (pēc vajadzības).

Pacientiem lielāks šādu nevēlamo blakusparādību risks ir terapijas sākumā: vairumā gadījumu ārstēšanas pirmajos divos mēnešos. Nabumetona lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas pirmie izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkuras citas paaugstinātas jutības pazīmes.

Ja pacientam nabumetona lietošanas dēļ ir radusies smaga ādas reakcija, piemēram, SJS, TEN vai DRESS, ārstēšanu ar nabumetonu šim pacientam nekad nedrīkst atsākt.

Nelabvēlīga ietekme uz auglību sievietēm

Nabumetona lietošana var pasliktināt sievietes auglību un nav ieteicams sievietēm, kas vēlas panākt grūtniecības ietāšanos. Sievietēm ar apaugļošanās grūtībām vai kuras tiek izmeklētas sakarā ar neauglību, jāapsver zāļu atcelšana.

Citi

NPL var maskēt infekciju slimību simptomus un pazīmes (drudzi, sāpes un pietūkumu).

Ir ziņojumi par neskaidru redzi vai samazinātu redzes asumu saistībā ar NPL, tai skaitā nabumetona lietošanu. Pacientiem, kuriem parādās šādas sūdzības, jāveic oftalmoloģiska izmeklēšana.

Piesardzība jāievēro, nozīmējot nabumetonu pacientiem ar:

sistēmisko sarkano vilkēdi (SLE) un jauktajām saistaudu slimībām (kolagenozēm) - šādos gadījumos var būt palielināts aseptiska meningīta risks (skatīt 4.8. apakšpunktu).

aknu darbības traucējumiem. Tāpat kā ar citiem NPL, ir ziņojumi par izmaiņām aknu funkcionālajos testos, retiem dzeltes un aknu mazspējas gadījumiem (dažiem ar letālu iznākumu). Pacienti ar pazīmēm vai simptomiem, kas varētu liecināt par aknu darbības traucējumiem, vai kuriem terapijas ar nabumetonu laikā parādījušās izmaiņas aknu funkcionālajos testos, jāizvērtē, vai neattīstās nopietnāki aknu darbības traucējumi. Terapija ar nabumetonu jāpārtrauc, ja šāda reakcija rodas.

smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 30 ml/min): jāveic analīzes sākotnēji un dažas nedēļas pēc terapijas uzsākšanas. Turpmākās pārbaudes jāveic pēc nepieciešamības, nieru darbības traucējumu pastiprināšanās var būt par pamatojumu terapijas pārtraukšanai (skatīt 4.3. apakšpunktu). Vidēji smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss 30 līdz 49 ml/min) plazmā par 50% pieaug brīvā 6-MNA koncentrācija, kas var būt par pamatu devas samazināšanai (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Specifiski mijiedarbības pētījumi ar nabumetonu un tālāk minētajām zālēm nav veikti. Piesardzība jāievēro, iesakot lietot kopā ar šādām zālēm:

Kortikosteroīdi: paaugstināts KZT čūlas vai asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Antikoagulanti: NPL var pastiprināt varfarīna un citu antikoagulantu iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu); to vienlaicīgas lietošanas ar nabumetonu laikā jāievēro piesardzība un uzmanīgi jāmonitorē pārdozēšanas pazīmes.

Antitrombotiskie līdzekļi un selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI): palielināts kuņģa- zarnu trakta asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav ieteicama vienlaicīga vairāku NPL lietošana.

NPL grupai raksturīga mijiedarbība, izraisot zemāk minēto zāļu koncentrācijas paaugstināšanos plazmā, novērota ar šādām zālēm:

sirds glikozīdiem,

metotreksātu,

litiju.

Var attīstīties hiperkaliēmija, īpaši vienlaicīgi lietojot ar kāliju saudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem.

Diurētiskiem un citiem antihipertensīviem līdzekļiem, tādiem kā angiotenzīnu konvertējošie inhibitori (AKE) un angiotenzīna receptoru anatagonisti, vienlaicīgi lietojot ar NPL, var samazināties iedarbība. Dažiem pacientiem (kā gados vecākiem cilvēkiem un dehidratētiem pacientiem) tas var izraisīt tālāku nieru darbības pavājināšanos līdz pat akūtai nieru mazspējai. Tātad ir jānodrošina šo pacientu hidratācija un bieža stāvokļa kontrole.

Nabumetona vienlaicīga lietošana ar citām olbaltumvielas saistošām zālēm, kā, piemēram, sulfonamīdiem, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai hidantoīnu jāveic ievērojot piesardzību un uzmanīgi jāseko pārdozēšanas pazīmēm.

Ciklosporīns: NPL palielina nefrotoksicitātes riska iespējamību.

Mifepristons: nabumetonu nevajadzētu lietot 8-12 dienas pēc mifepristona ievadīšanas, jo NPL varētu samazināt mifepristona iedarbību.

Probenecīds: samazinās nabumetona metabolisms un samazinās nabumetona un metabolītu eliminācija.

Hinolonu grupas antibiotikas: dati, kas iegūti pētījumiem ar dzīvniekiem, liecina, ka NPL palielina iespējamo krampju attīstības risku, kas saistīti ar hinolonu grupas antibiotiku lietošanu. Pacientiem, kuri lieto nabumetonu un hinolonu grupas antibiotikas, var palielināties krampju attīstības risks.

Alkohols, bisfosfonāti, okspentifilīns (pentoksifilīns) un sulfīnpirazons: var pastiprināt blakusparādības no KZT puses un veicināt asiņošanas vai čūlu attīstības risku.

Plaši pieejamās zāles, kas neietekmē nabumetona metabolismu un biopieejamību: paracetamols, cimetidīns, alumīnija hidroksīds (antacīds).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie pētījumi par nabumetona lietošanu cilvēkiem grūtniecības laikā nav veikti.

Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati norāda uz paaugstinātu aborta risku, tāpat arī gastrošīzes un sirds malformācijas risku pēc prostaglandīnu inhibitoru lietošanas grūtniecības sākumā. Kardiovaskulārās malformācijas risks palielinājās no mazāk nekā 1% līdz apmēram 1,5%.

Domājams, ka risks pieaug, palielinoties devai un lietošanas ilgumam. Dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitori palielina pirms un pēc implantācijas zudumu un embrija/augļa nāves gadījumu biežumu.

Turklāt, ziņots par dažādu kroplību (arī sirds-asinsvadu sistēmas) biežuma pieaugumu dzīvniekiem, kuri prostaglandīnu sintēzes inhibitorus saņēma orgānu veidošanās periodā.

Pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī Relifex būtu jālieto tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Ja Relifex lieto sieviete, kura plāno grūtniecību vai kura ir pirmajā vai otrajā grūtniecības trimestrī, devai jābūt iespējami mazākajai un ārstēšanas periodam iespējami īsākam.

Grūtniecības trešajā trimestrī visi prostaglandīnu inhibitori var izraisīt

auglim:

kardiopulmonālu toksicitāti (priekšlaicīga ductus arteriosus slēgšanās un plaušu hipertensija),

nieru darbības traucējumus, kas var progresēt līdz nieru mazspējai, un tādējādi samazināt amnija šķidruma daudzumu,

mātei un auglim grūtniecības beigās:

pagarināt asinsteces laiku (antiagregācijas efekts, kas var rasties jau pie ļoti mazām devām),

nomākt dzemdes kontrakcijas, kas var izraisīt aizkavētas/ ilgstošas dzemdības.

Līdz ar to nabumetona lietošana ir kontrindicēta grūtniecības trešajā trimestrī.

Barošana ar krūti

Nav klīniskas pieredzes par nabumetona lietošanu krūts barošanas laikā. Nav informācijas par nabumetona izdalīšanos krūts pienā sievietei, tomēr 6-MNA izdalās žurku mātīšu pienā laktācijas laikā. Ņemot vērā nabumetona iespējamās smagās blakusparādības ar krūti barotajam bērnam, jāizlemj vai nu par zīdīšanas pārtraukšanu, vai par zāļu lietošanas pārtraukšanu, ņemot vērā zāļu nozīmīgumu mātei.

Fertilitāte

Par ietekmi uz sievietes auglību skatīt 4.4. apakšpunktā „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ir ziņots par reiboni un apjukumu pēc nabumetona lietošanas. Ja rodas šie simptomi, pacients nedrīkst vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Zemāk norādītās nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmām un sastopamības biežumam. Sastopamības biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000), ieskaitot atsevišķus gadījumus, nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Ļoti bieži, bieži un retāk sastopamās blakusparādība pārsvarā ir reģistrētas klīniskajos pētījumos. Šo blakusparādību sastopamības biežumu izvērtēšanā netika ņemts vērā sastopamības biežums placebo vai salīdzinošās grupās. Reti un ļoti reti sastopamo blakusparādību biežums galvenokārt noteikts pēc spontāno ziņojumu datiem.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: trombocitopēnija

Nav zināms: anēmija (tostarp aplastiskā anēmija un hemolītiskā anēmija).

Imūnās sitēmas traucējumi

Ļoti reti: anafilakse, anafilaktiskas reakcijas.

Psihiskie traucējumi

Retāk: apjukums, nervozitāte, bezmiegs

Nav zināms: halucinācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk: miegainība, reibonis, galvassāpes, parestēzija

Nav zināms: aseptisks meningīts (īpaši pacientiem ar jau esošu autoimūnu slimību, tādu kā sistēmisko sarkano vilkēdi, jauktu saistaudu slimību ar tādiem simptomiem kā sprandas stīvums, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, drudzis vai dezorientācija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Acu bojājumi

Retāk: traucēta redze, acu bojājums

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži: troksnis ausīs, ausu traucējumi

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: paaugstināts asinsspiediens

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: aizdusa, elpošanas traucējumi, deguna asiņošana

Ļoti reti: intersticiāls pneimonīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: caureja, aizcietējums, dispepsija, gastrīts, slikta dūša, sāpes vēderā, pastiprināta gāzu izdalīšanās (flatulence)

Retāk: divpadsmitpirkstu zarnas čūla, KZT asiņošana, kuņģa čūla, KZT darbības traucējumi, slēptas asinis izkārnījumos (melēna), vemšana, stomatīts, sausa mute

Kuņģa-zarnu trakts: visbiežāk novērotās blakusparādības ir saistītas ar kuņģa-zarnu traktu:

Var rasties peptiskās čūlas, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši

vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ir ziņojumi par sliktu dūšu,

vemšanu, caureju, flatulenci, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu,

hematemēzi, čūlainu stomatītu, kolīta paasinājumu un Krona slimību (skatīt 4.4.

apakšpunktu). Retāk novērots ir gastrīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: aknu darbības traucējumi, dzelte.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: izsitumi, nieze

Retāk: fotosensitivitāte, nātrene, svīšana

Ļoti reti: bullozas reakcijas, ieskaitot toksiko epidermālo nekrolīzi, Stīvensa-Džonsona

sindromu, zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, erythema

multiforme, angioedēma, pseidoporfīrija, alopēcija.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk: miopātija.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: urīnceļu darbības traucējumi

Ļoti reti: nieru darbības traucējumi, nefrotiskais sindroms.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti: menorāģija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: tūska

Retāk: astēnija, vājums.

Izmeklējumi

Retāk: palielināti aknu funkcionālo testu rādītāji

Saistībā ar NPL lietošanu ir ziņojumi par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstoši) var būt saistīta ar palielinātu arteriālo trombožu rašanās risku (piemēram, miokarda infarkts vai insults un nāve) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Drošuma profila kopsavilkums

Saistībā ar nabumetona lietošanu ziņots par smagām nevēlamām ādas reakcijām (SCAR), tostarp eksfoliatīvu dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu (SJS), toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) un zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi un pazīmes

Nav informācijas par pārdozēšanu.

Simptomi: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā (epigastrijā), kuņģa-zarnu trakta asiņošana, reti caureja, dezorientācija, satraukums, koma, miegainība, reibonis un dažkārt krampji. Nopietnas saindēšanās gadījumā iespējami akūti nieru darbības traucējumi un aknu bojājums.

Ārstēšana: nav specifiska antidota un nabumetona aktīvais metabolīts 6-MNA nav dializējams. Nejaušas pārdozēšanas gadījumā veicami atbalstoši pasākumi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi.

ATĶ kods: M01A X01.

Relifex satur aktīvo vielu 4 - (6'-metoksi-2-naftil) -2 - butanons ar ģenērisko nosaukumu nabumetons.

Nabumetons ir skābi nesaturošs, nesteroīdas dabas pretiekaisuma līdzeklis (NPL) ar pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža iedarbību. Farmakoloģiskos pētījumos tā aktīvajam metabolītam 6-metoksi-2-naftiletiķskābei (6-MNA) ir konstatētas pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža īpašības, kas skaidrojamas ar tā spēju inhibēt prostaglandīnu sintēzi. Nabumetonam ir neliela ietekme uz kolagēna izraisītu trombocītu agregāciju un nav ietekmes uz asiņošanas laiku. Salīdzinājumā ar citiem NPL retāk saņemti ziņojumi par peptiskām čūlām, asiņošanu un perforāciju.

Nabumetons ir pirmszāles, no aktīvā metabolīta 6-metoksi-2- naftilacetātskābes (6-MNA). Relifex iedarbību nodrošina tā metabolīts 6-MNA.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Nabumetons gandrīz pilnīgi (>80%) absorbējas gastrointestinālajā traktā. Tā kā aknās nabumetons tiek intensīvi un ātri metabolizēts, priekšzāles daudzums plazmā nav nosakāms. Absorbēšanas ātrums, bet ne apjoms, pieaug, vienlaicīgi lietojot ar maltīti vai ar pienu. In vivo pētījumi liecina, ka 6 - MNA netiek pakļauts enterohepātiskajai cirkulācijai. Aktīvā metabolīta (6-MNA) vidējā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 35% (23 – 52%). Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 (1 – 12) stundu laikā; 6-MNA saistīšanās ar plazmas proteīniem ir vairāk nekā 99%. Brīvā frakcija ir atkarīga no 6-MNA kopējās koncentrācijas un ir proporcionāla devai diapazonā no 1-2g. Brīvā frakcija ir 0,2-0,3% 1 g dienas devas un aptuveni 0,6-0,8% 2 g dienas devas. Spēcīgās saistīšanās ar proteīniem dēļ 6-MNA nav iespējams izvadīt ar dialīzi.

Pēc intravenozas ievadīšanas izkliedes tilpums izmērīts kā 7,5 (6,8-8,4) l un klīrenss 4,4 (1,0-6,9) ml/min. Eliminācijas pusperiods līdzsvara koncentrācijā pēc 1 g perorālas devas uzņemšanas ir 22,5±3,7 stundas.

Nabumetons ir metabolizēts no 6-MNA. 6-MNA izplatās iekaisušos audos un, šķērsojot placentu, nokļūst embrija audos. Tas konstatējams mātes pienā cilvēkiem. 6-MNA eliminējas metabolisma veidā, galvenokārt konjugējoties ar glikuronskābi un pēc tam O-demetilējoties, galvenais ekskrēcijas ceļš ir ar urīnu. Nabumetons un 6-MNA nav atrodams urīnā.

Gados vecāki pacienti

Plazmas koncentrācija līdzsvara koncentrācijā gados vecākiem cilvēkiem parasti ir augstāka un eliminācijas pusperiods nedaudz pagarinās (29,8±8,1 stundas) nekā gados jauniem indivīdiem, tomēr nerodas zāļu uzkrāšanās un netiek ietekmēta klīniskā efektivitāte un drošums.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatīna klīrenss<30 ml/min) vidējais 6-MNA eliminācijas pusperiods pieaug līdz aptuveni 40 stundām un koncentrācija plazmā ir 30% augstāka nekā citiem pacientiem. Pacientiem pēc dialīzes aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā līdzsvara koncentrācijā bija līdzvērtīga ar novēroto vērtību veseliem indivīdiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Nav klīniski nozīmīgu datu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

500 mg apvalkotās tabletes:

nātrija cietes glikolāts,

nātrija laurilsulfāts,

hidroksipropilmetilceluloze,

mikrokristāliskā celuloze,

nātrija saharināts,

polietilēnglikols 6000,

titāna dioksīds (E171),

karameļu aromātviela.

1 g apvalkotās tabletes:

nātrija cietes glikolāts,

nātrija laurilsulfāts,

hidroksipropilmetilceluloze,

mikrokristāliskā celuloze,

polietilēnglikols 6000,

titāna dioksīds (E171).

1 g disperģējamās tabletes:

nātrija kroskarmeloze,

povidons K25,

nātrija laurilsulfāts,

nātrija saharināts,

piparmētru aromātviela,

vaniļas aromātviela,

magnija stearāts,

mikrokristāliskā celuloze.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Apvalkotās tabletes: 3 gadi.

Disperģējamās tabletes: 3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Apvalkotās tabletes: 20 tabletes un 100 tabletes blisteros (alumīnija folija un PVH).

Disperģējamās tabletes: 20 tabletes un 100 tabletes blisteros (alumīnija folija un PVH).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

MEDA AB

Box 906, 17009 Solna, Zviedrija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I)

500 mg apvalkotās tabletes: 03-0503.

1 g apvalkotās tabletes: 06-0094.

1 g disperģējamās tabletes: 03-0504.

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

500 mg apvalkotās tabletes un 1 g disperģējamās tabletes: 18.12.2003. / 02.02.2009.

1 g apvalkotās tabletes: 03.04.2006

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2018

SASKAŅOTS ZVA 23-08-2018

PAGE 1