Relifex 1 g apvalkotās tabletes
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Nabumetonum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Maks. cenu diapazons
€ ar PVN
15.08 €
06-0094-01
06-0094
Haupt Pharma Wulfing GmbH, Germany
17-NOV-11
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
1 g
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Meda AB, Sweden
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija zāļu lietotājam
Relifex 500 mg apvalkotās tabletes
Relifex 1 g apvalkotās tabletes
Relifex 1 g disperģējamās tabletes
Nabumetonum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat
tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Relifex un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Relifex lietošanas
Kā lietot Relifex
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Relifex
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Relifex un kādam nolūkam to lieto
Relifex pieder zāļu grupai, kas tiek saukti par nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem.
Relifex lieto, lai remdētu sāpes, stīvumu un pietūkumu locītavās, kuras skāris osteoartrīts, reimatoīdais artrīts un mīksto audu reimatisms. To lieto arī, lai remdētu sāpes un mazinātu iekaisumu, ko radījusi trauma, tostarp sporta trauma.
Kas Jums jāzina pirms Relifex lietošanas
Nelietojiet Relifex šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret nabumetonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,
ja Jums ir aktīva peptiska čūla/tās asiņošana vai iepriekš atkārtoti ir bijusi peptiska čūla /asiņošana (divas vai vairāk epizodes),
ja Jums pēc acetilsalicilskābes (aspirīna) vai citu NPL lietošanas parādījusies astmas lēkme, rinīts, nātrene vai alerģiska tipa reakcijas,
ja Jums iepriekš ir bijusi kuņģa un zarnu trakta asiņošana vai perforācija, kas saistīta ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanu,
ja Jums ir smaga sirds mazspēja,
ja esat grūtniecības 3. trimestrī vai barojat bērnu ar krūti,
ja Jums ir smaga aknu mazspēja,
ja Jums ir stāvokļi ar paaugstinātu asiņošanas tendenci, vai cerebrovaskulāra vai cita asiņošana.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Konsultējieties ar ārstu pirms zāļu lietošanas, ja Jums ir kāda no turpmāk minētām slimībām:
kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla vai tā bijusi iepriekš (var būt nepieciešams nozīmēt atbilstošu papildu ārstēšanu),
čūlainais kolīts vai Krona slimība,
sirds slimība (koronārā sirds slimība, sastrēguma sirds mazspēja),
augsts asinsspiediens,
galvas smadzeņu asinsvadu slimība,
nieru vai aknu slimība,
vai ja Jūs esat vecāka gadagājuma cilvēks.
Jāizvairās no Relifex vienlaicīgas lietošanas ar citiem nesteroīdiem pretiekausma līdzekļiem (NPL). Nevēlamās blakusparādības var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama
simptomu kontrolei, pēc iespējas īsāku laiku.
Pacientiem, kuriem iepriekš ir bijusi toksiska ietekme uz kuņģa un zarnu traktu, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, jāziņo par jebkuriem neparastiem gremošanas traucējumiem (it īpaši kuņģa un zarnu trakta asiņošanu) sevišķi ārstēšanas sākumā. Ja pacientiem, kuri lieto Relifex, rodas kuņģa un zarnu trakta asiņošana vai čūla, tad ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc.
Ja ārstēšanas laikā Jums parādās ādas izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkura cita paaugstinātas jutības pazīme, tad Relifex lietošana nekavējoties jāpārtrauc.
Tādu zāļu lietošana kā, piemēram, Relifex, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu sirdslēkmes (miokarda infarkta) vai galvas smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) risku. Ja zāles tiek lietotas lielā devā un ilgstoši, iespējams lielāks minēto traucējumu risks. Nelietojiet zāles lielākā devā un ilgāk nekā ieteikts. Ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi, esat pārcietis insultu vai uzskatāt, ka Jums ir minēto traucējumu risks (piemēram, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis vai esat smēķētājs), noteikti konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Nav klīnisku datu par nabumetona lietošanu bērniem.
Līdzīgi citiem NPL, Relifex var maskēt vienlaikus noritošu infekciju slimību simptomus.
Parādoties sūdzībām par neskaidru redzi, samazinātu redzes asumu, konsultējieties ar savu ārstu, jo var būt nepieciešama oftalmoloģiska izmeklēšana.
Piesardzība jāievēro pacientiem ar sistēmisko sarkano vilkēdi un jauktajām kolagenozēm, jo ir palielināts aseptiskā meningīta risks.
Piesardzība jāievēro pacientiem ar bronhiālo astmu, jo NPL lietošana var paaugstināt bronhu spazmu risku.
Relifex lietošana sievietēm var nelabvēlīgi ietekmēt auglību, un to neiesaka lietot sievietēm, kas cenšas panākt grūtniecības iestāšanos vai kurām tiek veikta izmeklēšana saistībā ar neauglību.
Citas zāles un Relifex
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, arī par tādām, ko izsniedz bez receptes.
Dažām zālēm var būt nevēlama iedarbība, ja tās lieto vienlaikus ar Relifex. Konsultējieties ar ārstu, ja lietojat zāles, kas:
regulē cukura līmeni asinīs (pretdiabēta līdzekļi);
šķidrina asinis (antikoagulanti);
ārstē augstu asinsspiedienu vai sirds slimību (antihipertensīvi/diurētiski līdzekļi);
kavē trombu veidošanos (trombocītu agregāciju inhibējoši līdzekļi, piemēram, aspirīns);
kavē serotonīna atpakaļsaistīšanos (selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori);
satur metotreksātu;
kā arī kortikosteroīdus, sirds glikozīdus, litija preparātus, hinolīnu grupas antibakteriālos līdzekļus, takrolimu, ciklosporīnu, zidovudīnu, mifepristonu, tiklopidīnu, hidantoīnu.
Jāizvairās lietot Relifex vienlaikus ar citiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, tostarp ciklooksigenāzes-2 selektīviem inhibitoriem. Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku.
Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecības pirmajā un otrajā trimestrī Relifex būtu jālieto tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Ja Relifex lieto sieviete, kura plāno grūtniecību vai kura ir pirmajā vai otrajā grūtniecības trimestrī, devai jābūt iespējami mazākajai efektīvajai un ārstēšanas periodam iespējami īsākam.
Relifex nedrīkst lietot grūtniecības trešajā trimestrī.
Barošana ar krūti
Nav klīniskas pieredzes par šo zāļu lietošanu krūts barošanas laikā. Nav informācijas par nabumetona izdalīšanos ar krūts pienu. Ņemot vērā nabumetona iespējamās smagās blakusparādības ar krūti barotajam bērnam, un ņemot vērā arī zāļu nozīmīgumu mātei, jāizlemj vai nu par zīdīšanas pārtraukšanu, vai par zāļu lietošanas pārtraukšanu.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Pēc Relifex lietošanas var rasties reibonis. Tādā gadījumā nevadiet transportlīdzekli un nestrādājiet ar darba ierīcēm un mehānismiem.
Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.
Kā lietot Relifex
Vienmēr lietojiet Relifex tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Katram pacientam ārsts nosaka individuālu optimālo devu. Ievērojiet ārsta
norādījumus! Vairums cilvēku parasti lieto 1000 mg dienā. Tomēr ārsts var palielināt
devu no 1500 mg līdz 2000 mg dienā. Šajā gadījumā zāles jālieto divas reizes dienā.
Apvalkotās tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni vai pienu. Nesakošļājiet tās!
Disperģējamās tabletes pirms lietošanas jāizšķīdina glāzē ūdens.
Nav svarīgi, vai tabletes lieto pirms vai pēc ēšanas. Centieties lietot tabletes katru
dienu vienā un tajā pašā laikā.
Turpiniet lietot tabletes tik ilgi, cik ārsts Jums ir norādījis. Nepārtrauciet to lietošanu,
ja jūtaties labāk.
Ja esat lietojis Relifex vairāk nekā noteikts:
Ja vienā reizē esat iedzēris lielu daudzumu tablešu, nekavējoties ziņojiet ārstam.
Parādiet ārstam savu tablešu paciņu.
Ja esat aizmirsis lietot Relifex:
Ja esat aizmirsis iedzert tableti, nedubultojiet nākamo devu, bet turpiniet lietot Relifex
atbilstoši ārsta norādījumiem.
Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, Relifex var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Zemāk norādītās nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmām un sastopamības biežumam. Sastopamības biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000), ieskaitot atsevišķus gadījumus, nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Ļoti bieži, bieži un retāk sastopamās blakusparādība pārsvarā ir reģistrētas klīniskajos pētījumos. Šo blakusparādību sastopamības biežumu izvērtēšanā netika ņemts vērā sastopamības biežums placebo vai salīdzinošās grupās. Reti un ļoti reti sastopamo blakusparādību biežums galvenokārt noteikts pēc spontāno ziņojumu datiem.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: trombocitopēnija.
Nav zināms: anēmija (tostarp aplastiskā anēmija un hemolītiskā anēmija)
Imūnās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: anafilakse, anafilaktiskas reakcijas.
Psihiskie traucējumi
Retāk: apjukums, nervozitāte, bezmiegs.
Nav zināms: halucinācijas
Nervu sistēmas traucējumi
Retāk: miegainība, reibonis, galvassāpes, parestēzija (jušanas traucējumi).
Nav zināms: aseptisks meningīts (īpaši pacientiem ar jau esošu autoimūnu slimību, tādu kā sistēmisko sarkano vilkēdi, jauktu saistaudu slimību ar tādiem simptomiem kā sprandas stīvums, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, drudzis vai dezorientācija.
Acu bojājumi
Retāk: traucēta redze, acu bojājums.
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži: troksnis ausīs, ausu traucējumi.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: paaugstināts asinsspiediens.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk: aizdusa, elpošanas traucējumi, deguna asiņošana
Ļoti reti: intersticiāls pneimonīts.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:
Bieži: caureja, aizcietējums, dispepsija (gremošanas traucējumi), gastrīts, slikta dūša, sāpes vēderā, pastiprināta gāzu izdalīšanās (flatulence)
Retāk: divpadsmitpirkstu zarnas čūla, KZT asiņošana, kuņģa čūla, KZT darbības traucējumi, slēptas asinis izkārnījumos (melēna), vemšana, stomatīts, sausa mute.
Kuņģa-zarnu trakts: visbiežāk novērotās blakusparādības. Var rasties peptiskās čūlas, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem. Ir ziņojumi par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, gāzu uzkrāšanos, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu, hematemēzi (vemšanu ar asinīm), čūlainu stomatītu, kolīta paasinājumu un krona slimību. Retāk novērots ir gastrīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti: aknu darbības traucējumi, dzelte.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi, nieze.
Retāk: fotosensitivitāte, nātrene, svīšana.
Ļoti reti: bullozas reakcijas (ādas pūšļveida reakcijas), ieskaitot toksisko epidermālo nekrolīzi, Stīvensa-Džonsona sindromu, erythema multiforme, angioedēma, pseidoporfīrija, matu izkrišana.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk: miopātija (muskuļu funkcijas traucējumi).
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk: urīnceļu darbības traucējumi.
Ļoti reti: nieru darbības traucējumi, nefrotiskais sindroms.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Ļoti reti: menorāģija (pastiprināta menstruālā asiņošana).
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži: tūska.
Retāk: astēnija, vājums.
Izmeklējumi
Retāk: palielināti aknu funkcionālo testu rādītāji.
Saistībā ar NPL lietošanu ir ziņojumi par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.
Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstoši) var būt saistīta ar palielinātu arteriālo trombožu rašanās risku (piemēram, miokarda infarkts vai insults un nāve).
Plaši izplatīti izsitumi, augsta ķermeņa temperatūra, paaugstināts aknu enzīmu līmenis, asins analīžu izmaiņas (eozinofīlija), palielināti limfmezgli un citu orgānu iesaiste (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, saukta arī par DRESS vai zāļu izraisītu hipersensitivitātes sindromu). Ja Jums rodas šie simptomi, pārtrauciet Relifex lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu vai nekavējoties vērsieties pēc medicīniskas palīdzības. Skatīt arī 2. punktu.
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no
minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai
farmaceitam.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī
uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu
drošumu.
Kā uzglabāt Relifex
Uzglabāt zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
Nelietot Relifex pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc ‘’EXP’’. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Relifex satur
Aktīvā viela ir nabumetons (Nabumetonum). 1 apvalkotā tablete satur 500 mg
vai 1 g nabumetona. 1 tablete, kas pirms norīšanas jāizšķīdina ūdenī, satur 1 g
nabumetona.
Apvalkotās tabletes satur arī citas sastāvdaļas: nātrija cietes glikolātu,
nātrija laurilsulfātu, hidroksipropilmetilcelulozi, mikrokristālisko celulozi,
polietilēnglikolu 6000, titāna dioksīdu (E171); 500 mg apvalkotās tabletes satur arī nātrija saharinātu un karameļu aromātvielu.
Disperģējamās tabletes satur arī citas sastāvdaļas: nātrija kroskarmelozi, povidonu, nātrija laurilsulfātu, nātrija saharinātu, piparmētru aromātvielu, vaniļas aromātvielu, magnija stearātu, mikrokristālisko celulozi.
Relifex ārējais izskats un iepakojums
Relifex 500 mg apvalkotās tabletes: baltas vai pelēkbaltas tabletes.
Relifex 1 g apvalkotās tabletes: baltas vai pelēkbaltas, iegarenas formas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs.
Relifex 1 g disperģējamās tabletes: pelēkbaltas, apaļi plakani konusveidīgas tabletes.
Iepakojumā ir 20 vai 100 tabletes blisteros (alumīnija folija un PVH).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
MEDA AB
Box 906, 17009 Solna, Zviedrija.
Ražotājs
Haupt Pharma Wülfing GmbH, Bethelner Landstrasse 18, D-31028, Gronau, Vācija.
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 08/2018
SASKAŅOTS ZVA 23-08-2018
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Relifex 500 mg apvalkotās tabletes
Relifex 1 g apvalkotās tabletes
Relifex 1 g disperģējamās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 apvalkotā tablete satur 500 mg vai 1 g nabumetona (Nabumetonum).
1 disperģējamā tablete satur 1 g nabumetona.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
500 mg apvalkotās tabletes: baltas vai pelēkbaltas tabletes.
1 g apvalkotās tabletes: baltas līdz pelēkbaltas, iegarenas formas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs. Tableti var sadalīt vienādās daļās.
1 g disperģējamās tabletes: pelēkbaltas, apaļi plakani konusveidīgas tabletes.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Reimatoīdais artrīts
Nabumetons ir indicēts dažādu muskuļu un skeleta slimību simptomātiskai ārstēšanai, kad nepieciešama pretiekaisuma un pretsāpju terapija, piemēram:
- osteoartrīta,
- mīksto audu reimatisma (periartikulāra patoloģija),
- pēctraumatisku sāpju un iekaisuma, t.sk. sporta traumu gadījumā.
4.2. Devas un lietošanas veids
Ārstēšana jāuzsāk ar mazāko paredzamo efektīvo devu, lai tā nepieciešamības gadījumā varētu tikt koriģēta saistībā ar terapeitisko efektu un jebkādām blakusparādībām. Nevēlamās blakusparādības var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ilgtermiņa terapijas gadījumā jāizvēlas maza uzturošā deva.
Parastā dienas deva ir 1 g iekšķīgi, vienu reizi dienā neatkarīgi no maltītes. Ja nepieciešams, devu var palielināt līdz 1,5 g – 2,0 g dienā, lietojot vienu vai divas reizes dienā.
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošanu saistītas nevēlamās blakusparādības ir novērotas biežāk, īpaši kuņģa – zarnu trakta asiņošana un perforācija, kas var būt potenciāli letāla. Ieteicams ārstēšanu sākt ar 500 mg dienā, kas vairumā gadījumu sniedz pietiekamu atvieglojumu, jāizvairās pārsniegt 1 g/dienā devu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Bērni
Klīniskie dati par nabumetona lietošanu pediatriskajā populācijā ir ierobežoti, drošums un efektivitāte nav noteikta.
Aknu darbības traucējumi
Ņemot vērā iespējamās smagās aknu reakcijas terapijas laikā, pacienti ar simptomiem vai pazīmēm, vai ar paaugstinātiem aknu darbības rādītājiem, kas liecina par aknu darbības traucējumiem, ir jāizmeklē. Ja šādas smagas blakusparādības rodas, ārstēšana ar Relifex ir jāpārtrauc.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem parasti devas samazināšana nav nepieciešama. Vieglu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss no 30 līdz 49 ml/min) plazmā par 50% pieaug brīvā 6-MNA koncentrācija, kas var būt par pamatojumu devas samazināšanai (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem jābūt regulārai un rūpīgai nieru funkciju monitorēšanai.
4.3. Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret nabumetonu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Nabumetons ir kontrindicēts pacientiem, kuriem pēc acetilsalicilskābes (aspirīna) vai citu NPL lietošanas parādījusies astmas lēkme, rinīts, nātrene vai alerģiska tipa reakcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šādiem pacientiem pēc NPL lietošanas ir ziņojumi par smagām, retākos gadījumos letālām, anafilaksei līdzīgām reakcijām.
Nabumetons kontrindicēts pacientiem ar smagu aknu mazspēju.
Nabumetons kontrindicēts pacientiem, kuriem bijusi ar iepriekšējo NPL terapiju saistīta kuņģa – zarnu trakta asiņošana vai perforācija anamnēzē.
Nabumetons ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu vai recidivējošu peptisku čūlu/asiņošanu (divas vai vairāk epizodes).
Nabumetons ir kontrindicēts grūtniecības trešajā trimestrī un krūts barošanas laikā.
Nabumetons ir kontrindicēts pacientiem ar smagu sirds mazspēju, pacientiem ar esošu cerebrovaskulāru vai citu asiņošanu.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Jāizvairās no Relifex vienlaicīgas lietošanas ar citiem NPL, ieskaitot ciklooksigenāzes-2 selektīvos inhibitorus.
Nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.2. apakšpunktu, un zemāk skatīt arī kuņģa – zarnu trakta un kardiovaskulāros riskus).
Gados vecāki pacienti
Gados vecākiem pacientiem NPL lietošana biežāk izraisa nevēlamas blakusparādības, īpaši kuņģa-zarnu trakta asiņošanu un perforāciju, kas var radīt letālu iznākumu (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Kuņģa-zarnu trakta (KZT) asiņošana, čūla un perforācija
Ziņojumi par KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju (kas var būt letāla) ir saņemti saistībā ar visiem NPL, jebkurā ārstēšanas laikā, ar vai bez brīdinājuma simptomiem, vai ar nopietniem kuņģa -zarnu trakta notikumiem anamnēzē.
KZT asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu, pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi čūla, īpaši ar komplikācijām: asiņošanu vai perforāciju (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar iespējami mazāku NPL devu un jāapsver nepieciešamība NPL kombinēt ar gastroprotektoriem, piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem. Kombinācija ar gastroprotektoriem jāapsver arī tiem pacientiem, kam nepieciešams lietot aspirīnu mazās devās vai citas zāles ar palielinātu KZT blakusparādību rašanās risku (skatīt turpmāk un 4.5. apakšpunktu).
Pacientiem (galvenokārt vecāka gadagājuma), kuriem anamnēzē ir čūlas slimība, jāiesaka ziņot par ikvienu neparastu abdominālu simptomu, kas varētu norādīt uz čūlas veidošanos (īpaši KZT asiņošanu), īpaši ārstēšanas sākumā.
Piesardzība jāievēro pacientiem, kuri vienlaikus saņem līdzekļus, kas var palielināt čūlas vai asiņošanas risku: piemēram, perorālos kortikosteroīdus, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), NPL, selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus vai antitrombotiskos līdzekļus (piemēram, aspirīnu un klopidogrelu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Ja pacientam, kurš lieto nabumetonu, rodas KZT asiņošana vai čūla, zāļu lietošana jāpārtrauc.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir KZT slimība (čūlains kolīts, Krona slimība), NPL jālieto piesardzīgi, jo iespējams slimības paasinājums (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Pirms un pēc- reģistrācijas klīnisko pētījumu ar nabumetonu datu pārskatos vidējais kumulatīvais KZT perforācijas, čūlas vai asiņošanas biežums pacientiem ar terapijas ilgumu no 3 līdz 6 mēnešiem, 1 gadu un 2 gadiem bija, attiecīgi, 0,3%; 0,5% un 0,8%. Lai arī šie skaitļi ir zemāki nekā attiecīgi aprakstīti par citiem NPL, ārstējošam ārstam jāņem vērā, ka šīs blakusparādības var rasties pat tad, ja anamnēzē nav bijusi čūlas slimība.
Cerbrovaskulāra un kardiovaskulāra ietekme
Pacientiem ar hipertensiju un/vai vieglu līdz vidēji smagu sastrēguma sirds mazspēju nepieciešama uzraudzība un izglītošana, jo ir bijuši ziņojumi par šķidruma aizturi un tūsku saistībā ar NPL lietošanu.
Klīnisko pētījumu un epidemioloģiskie dati liecina par to, ka atsevišķu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstoši) var būt saistīta ar nelielu arteriālo trombožu riska pieaugumu (piemēram, miokarda infarkts vai insults). Lai izslēgtu šo risku saistībā ar nabumetona lietošanu, dati par tā lietošanu ir nepietiekami.
Nekontrolētas arteriālas hipertensijas, sastrēguma sirds mazspējas, diagnosticētas koronārās sirds slimības, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību gadījumā nabumetonu drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam, kam ir sirds un asinsvadu slimību riska faktori (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju.
Ādas reakcijas
Retos gadījumos saistībā ar NPL, tajā skaitā nabumetona, lietošanu saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām, tostarp eksfoliatīvu dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu (SJS), toksisko epidermālo nekrolīzi (TEN) un zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), kas var būt dzīvību apdraudošas vai letālas (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Parakstot zāles, pacienti jāinformē par pazīmēm un simptomiem un jāveic ādas reakciju cieša uzraudzība. Ja rodas pazīmes un simptomi, kas liecina par šīm reakcijām, nabumetona lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāapsver alternatīva terapija (pēc vajadzības).
Pacientiem lielāks šādu nevēlamo blakusparādību risks ir terapijas sākumā: vairumā gadījumu ārstēšanas pirmajos divos mēnešos. Nabumetona lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas pirmie izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkuras citas paaugstinātas jutības pazīmes.
Ja pacientam nabumetona lietošanas dēļ ir radusies smaga ādas reakcija, piemēram, SJS, TEN vai DRESS, ārstēšanu ar nabumetonu šim pacientam nekad nedrīkst atsākt.
Nelabvēlīga ietekme uz auglību sievietēm
Nabumetona lietošana var pasliktināt sievietes auglību un nav ieteicams sievietēm, kas vēlas panākt grūtniecības ietāšanos. Sievietēm ar apaugļošanās grūtībām vai kuras tiek izmeklētas sakarā ar neauglību, jāapsver zāļu atcelšana.
Citi
NPL var maskēt infekciju slimību simptomus un pazīmes (drudzi, sāpes un pietūkumu).
Ir ziņojumi par neskaidru redzi vai samazinātu redzes asumu saistībā ar NPL, tai skaitā nabumetona lietošanu. Pacientiem, kuriem parādās šādas sūdzības, jāveic oftalmoloģiska izmeklēšana.
Piesardzība jāievēro, nozīmējot nabumetonu pacientiem ar:
sistēmisko sarkano vilkēdi (SLE) un jauktajām saistaudu slimībām (kolagenozēm) - šādos gadījumos var būt palielināts aseptiska meningīta risks (skatīt 4.8. apakšpunktu).
aknu darbības traucējumiem. Tāpat kā ar citiem NPL, ir ziņojumi par izmaiņām aknu funkcionālajos testos, retiem dzeltes un aknu mazspējas gadījumiem (dažiem ar letālu iznākumu). Pacienti ar pazīmēm vai simptomiem, kas varētu liecināt par aknu darbības traucējumiem, vai kuriem terapijas ar nabumetonu laikā parādījušās izmaiņas aknu funkcionālajos testos, jāizvērtē, vai neattīstās nopietnāki aknu darbības traucējumi. Terapija ar nabumetonu jāpārtrauc, ja šāda reakcija rodas.
smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 30 ml/min): jāveic analīzes sākotnēji un dažas nedēļas pēc terapijas uzsākšanas. Turpmākās pārbaudes jāveic pēc nepieciešamības, nieru darbības traucējumu pastiprināšanās var būt par pamatojumu terapijas pārtraukšanai (skatīt 4.3. apakšpunktu). Vidēji smagu nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss 30 līdz 49 ml/min) plazmā par 50% pieaug brīvā 6-MNA koncentrācija, kas var būt par pamatu devas samazināšanai (skatīt 4.5. apakšpunktu).
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Specifiski mijiedarbības pētījumi ar nabumetonu un tālāk minētajām zālēm nav veikti. Piesardzība jāievēro, iesakot lietot kopā ar šādām zālēm:
Kortikosteroīdi: paaugstināts KZT čūlas vai asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Antikoagulanti: NPL var pastiprināt varfarīna un citu antikoagulantu iedarbību (skatīt 4.4. apakšpunktu); to vienlaicīgas lietošanas ar nabumetonu laikā jāievēro piesardzība un uzmanīgi jāmonitorē pārdozēšanas pazīmes.
Antitrombotiskie līdzekļi un selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI): palielināts kuņģa- zarnu trakta asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav ieteicama vienlaicīga vairāku NPL lietošana.
NPL grupai raksturīga mijiedarbība, izraisot zemāk minēto zāļu koncentrācijas paaugstināšanos plazmā, novērota ar šādām zālēm:
sirds glikozīdiem,
metotreksātu,
litiju.
Var attīstīties hiperkaliēmija, īpaši vienlaicīgi lietojot ar kāliju saudzējošiem diurētiskiem līdzekļiem.
Diurētiskiem un citiem antihipertensīviem līdzekļiem, tādiem kā angiotenzīnu konvertējošie inhibitori (AKE) un angiotenzīna receptoru anatagonisti, vienlaicīgi lietojot ar NPL, var samazināties iedarbība. Dažiem pacientiem (kā gados vecākiem cilvēkiem un dehidratētiem pacientiem) tas var izraisīt tālāku nieru darbības pavājināšanos līdz pat akūtai nieru mazspējai. Tātad ir jānodrošina šo pacientu hidratācija un bieža stāvokļa kontrole.
Nabumetona vienlaicīga lietošana ar citām olbaltumvielas saistošām zālēm, kā, piemēram, sulfonamīdiem, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai hidantoīnu jāveic ievērojot piesardzību un uzmanīgi jāseko pārdozēšanas pazīmēm.
Ciklosporīns: NPL palielina nefrotoksicitātes riska iespējamību.
Mifepristons: nabumetonu nevajadzētu lietot 8-12 dienas pēc mifepristona ievadīšanas, jo NPL varētu samazināt mifepristona iedarbību.
Probenecīds: samazinās nabumetona metabolisms un samazinās nabumetona un metabolītu eliminācija.
Hinolonu grupas antibiotikas: dati, kas iegūti pētījumiem ar dzīvniekiem, liecina, ka NPL palielina iespējamo krampju attīstības risku, kas saistīti ar hinolonu grupas antibiotiku lietošanu. Pacientiem, kuri lieto nabumetonu un hinolonu grupas antibiotikas, var palielināties krampju attīstības risks.
Alkohols, bisfosfonāti, okspentifilīns (pentoksifilīns) un sulfīnpirazons: var pastiprināt blakusparādības no KZT puses un veicināt asiņošanas vai čūlu attīstības risku.
Plaši pieejamās zāles, kas neietekmē nabumetona metabolismu un biopieejamību: paracetamols, cimetidīns, alumīnija hidroksīds (antacīds).
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Klīniskie pētījumi par nabumetona lietošanu cilvēkiem grūtniecības laikā nav veikti.
Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati norāda uz paaugstinātu aborta risku, tāpat arī gastrošīzes un sirds malformācijas risku pēc prostaglandīnu inhibitoru lietošanas grūtniecības sākumā. Kardiovaskulārās malformācijas risks palielinājās no mazāk nekā 1% līdz apmēram 1,5%.
Domājams, ka risks pieaug, palielinoties devai un lietošanas ilgumam. Dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitori palielina pirms un pēc implantācijas zudumu un embrija/augļa nāves gadījumu biežumu.
Turklāt, ziņots par dažādu kroplību (arī sirds-asinsvadu sistēmas) biežuma pieaugumu dzīvniekiem, kuri prostaglandīnu sintēzes inhibitorus saņēma orgānu veidošanās periodā.
Pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī Relifex būtu jālieto tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Ja Relifex lieto sieviete, kura plāno grūtniecību vai kura ir pirmajā vai otrajā grūtniecības trimestrī, devai jābūt iespējami mazākajai un ārstēšanas periodam iespējami īsākam.
Grūtniecības trešajā trimestrī visi prostaglandīnu inhibitori var izraisīt
auglim:
kardiopulmonālu toksicitāti (priekšlaicīga ductus arteriosus slēgšanās un plaušu hipertensija),
nieru darbības traucējumus, kas var progresēt līdz nieru mazspējai, un tādējādi samazināt amnija šķidruma daudzumu,
mātei un auglim grūtniecības beigās:
pagarināt asinsteces laiku (antiagregācijas efekts, kas var rasties jau pie ļoti mazām devām),
nomākt dzemdes kontrakcijas, kas var izraisīt aizkavētas/ ilgstošas dzemdības.
Līdz ar to nabumetona lietošana ir kontrindicēta grūtniecības trešajā trimestrī.
Barošana ar krūti
Nav klīniskas pieredzes par nabumetona lietošanu krūts barošanas laikā. Nav informācijas par nabumetona izdalīšanos krūts pienā sievietei, tomēr 6-MNA izdalās žurku mātīšu pienā laktācijas laikā. Ņemot vērā nabumetona iespējamās smagās blakusparādības ar krūti barotajam bērnam, jāizlemj vai nu par zīdīšanas pārtraukšanu, vai par zāļu lietošanas pārtraukšanu, ņemot vērā zāļu nozīmīgumu mātei.
Fertilitāte
Par ietekmi uz sievietes auglību skatīt 4.4. apakšpunktā „Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ir ziņots par reiboni un apjukumu pēc nabumetona lietošanas. Ja rodas šie simptomi, pacients nedrīkst vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Zemāk norādītās nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmām un sastopamības biežumam. Sastopamības biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000), ieskaitot atsevišķus gadījumus, nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).
Ļoti bieži, bieži un retāk sastopamās blakusparādība pārsvarā ir reģistrētas klīniskajos pētījumos. Šo blakusparādību sastopamības biežumu izvērtēšanā netika ņemts vērā sastopamības biežums placebo vai salīdzinošās grupās. Reti un ļoti reti sastopamo blakusparādību biežums galvenokārt noteikts pēc spontāno ziņojumu datiem.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti: trombocitopēnija
Nav zināms: anēmija (tostarp aplastiskā anēmija un hemolītiskā anēmija).
Imūnās sitēmas traucējumi
Ļoti reti: anafilakse, anafilaktiskas reakcijas.
Psihiskie traucējumi
Retāk: apjukums, nervozitāte, bezmiegs
Nav zināms: halucinācijas.
Nervu sistēmas traucējumi
Retāk: miegainība, reibonis, galvassāpes, parestēzija
Nav zināms: aseptisks meningīts (īpaši pacientiem ar jau esošu autoimūnu slimību, tādu kā sistēmisko sarkano vilkēdi, jauktu saistaudu slimību ar tādiem simptomiem kā sprandas stīvums, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, drudzis vai dezorientācija (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Acu bojājumi
Retāk: traucēta redze, acu bojājums
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži: troksnis ausīs, ausu traucējumi
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: paaugstināts asinsspiediens
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk: aizdusa, elpošanas traucējumi, deguna asiņošana
Ļoti reti: intersticiāls pneimonīts
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: caureja, aizcietējums, dispepsija, gastrīts, slikta dūša, sāpes vēderā, pastiprināta gāzu izdalīšanās (flatulence)
Retāk: divpadsmitpirkstu zarnas čūla, KZT asiņošana, kuņģa čūla, KZT darbības traucējumi, slēptas asinis izkārnījumos (melēna), vemšana, stomatīts, sausa mute
Kuņģa-zarnu trakts: visbiežāk novērotās blakusparādības ir saistītas ar kuņģa-zarnu traktu:
Var rasties peptiskās čūlas, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši
vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ir ziņojumi par sliktu dūšu,
vemšanu, caureju, flatulenci, aizcietējumu, dispepsiju, sāpēm vēderā, melēnu,
hematemēzi, čūlainu stomatītu, kolīta paasinājumu un Krona slimību (skatīt 4.4.
apakšpunktu). Retāk novērots ir gastrīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti: aknu darbības traucējumi, dzelte.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži: izsitumi, nieze
Retāk: fotosensitivitāte, nātrene, svīšana
Ļoti reti: bullozas reakcijas, ieskaitot toksiko epidermālo nekrolīzi, Stīvensa-Džonsona
sindromu, zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, erythema
multiforme, angioedēma, pseidoporfīrija, alopēcija.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk: miopātija.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk: urīnceļu darbības traucējumi
Ļoti reti: nieru darbības traucējumi, nefrotiskais sindroms.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Ļoti reti: menorāģija.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži: tūska
Retāk: astēnija, vājums.
Izmeklējumi
Retāk: palielināti aknu funkcionālo testu rādītāji
Saistībā ar NPL lietošanu ir ziņojumi par tūsku, hipertensiju un sirds mazspēju.
Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās devās un ilgstoši) var būt saistīta ar palielinātu arteriālo trombožu rašanās risku (piemēram, miokarda infarkts vai insults un nāve) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Drošuma profila kopsavilkums
Saistībā ar nabumetona lietošanu ziņots par smagām nevēlamām ādas reakcijām (SCAR), tostarp eksfoliatīvu dermatītu, Stīvensa-Džonsona sindromu (SJS), toksisku epidermas nekrolīzi (TEN) un zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi un pazīmes
Nav informācijas par pārdozēšanu.
Simptomi: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā (epigastrijā), kuņģa-zarnu trakta asiņošana, reti caureja, dezorientācija, satraukums, koma, miegainība, reibonis un dažkārt krampji. Nopietnas saindēšanās gadījumā iespējami akūti nieru darbības traucējumi un aknu bojājums.
Ārstēšana: nav specifiska antidota un nabumetona aktīvais metabolīts 6-MNA nav dializējams. Nejaušas pārdozēšanas gadījumā veicami atbalstoši pasākumi.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: citi nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi.
ATĶ kods: M01A X01.
Relifex satur aktīvo vielu 4 - (6'-metoksi-2-naftil) -2 - butanons ar ģenērisko nosaukumu nabumetons.
Nabumetons ir skābi nesaturošs, nesteroīdas dabas pretiekaisuma līdzeklis (NPL) ar pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža iedarbību. Farmakoloģiskos pētījumos tā aktīvajam metabolītam 6-metoksi-2-naftiletiķskābei (6-MNA) ir konstatētas pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža īpašības, kas skaidrojamas ar tā spēju inhibēt prostaglandīnu sintēzi. Nabumetonam ir neliela ietekme uz kolagēna izraisītu trombocītu agregāciju un nav ietekmes uz asiņošanas laiku. Salīdzinājumā ar citiem NPL retāk saņemti ziņojumi par peptiskām čūlām, asiņošanu un perforāciju.
Nabumetons ir pirmszāles, no aktīvā metabolīta 6-metoksi-2- naftilacetātskābes (6-MNA). Relifex iedarbību nodrošina tā metabolīts 6-MNA.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Nabumetons gandrīz pilnīgi (>80%) absorbējas gastrointestinālajā traktā. Tā kā aknās nabumetons tiek intensīvi un ātri metabolizēts, priekšzāles daudzums plazmā nav nosakāms. Absorbēšanas ātrums, bet ne apjoms, pieaug, vienlaicīgi lietojot ar maltīti vai ar pienu. In vivo pētījumi liecina, ka 6 - MNA netiek pakļauts enterohepātiskajai cirkulācijai. Aktīvā metabolīta (6-MNA) vidējā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 35% (23 – 52%). Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 (1 – 12) stundu laikā; 6-MNA saistīšanās ar plazmas proteīniem ir vairāk nekā 99%. Brīvā frakcija ir atkarīga no 6-MNA kopējās koncentrācijas un ir proporcionāla devai diapazonā no 1-2g. Brīvā frakcija ir 0,2-0,3% 1 g dienas devas un aptuveni 0,6-0,8% 2 g dienas devas. Spēcīgās saistīšanās ar proteīniem dēļ 6-MNA nav iespējams izvadīt ar dialīzi.
Pēc intravenozas ievadīšanas izkliedes tilpums izmērīts kā 7,5 (6,8-8,4) l un klīrenss 4,4 (1,0-6,9) ml/min. Eliminācijas pusperiods līdzsvara koncentrācijā pēc 1 g perorālas devas uzņemšanas ir 22,5±3,7 stundas.
Nabumetons ir metabolizēts no 6-MNA. 6-MNA izplatās iekaisušos audos un, šķērsojot placentu, nokļūst embrija audos. Tas konstatējams mātes pienā cilvēkiem. 6-MNA eliminējas metabolisma veidā, galvenokārt konjugējoties ar glikuronskābi un pēc tam O-demetilējoties, galvenais ekskrēcijas ceļš ir ar urīnu. Nabumetons un 6-MNA nav atrodams urīnā.
Gados vecāki pacienti
Plazmas koncentrācija līdzsvara koncentrācijā gados vecākiem cilvēkiem parasti ir augstāka un eliminācijas pusperiods nedaudz pagarinās (29,8±8,1 stundas) nekā gados jauniem indivīdiem, tomēr nerodas zāļu uzkrāšanās un netiek ietekmēta klīniskā efektivitāte un drošums.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatīna klīrenss<30 ml/min) vidējais 6-MNA eliminācijas pusperiods pieaug līdz aptuveni 40 stundām un koncentrācija plazmā ir 30% augstāka nekā citiem pacientiem. Pacientiem pēc dialīzes aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā līdzsvara koncentrācijā bija līdzvērtīga ar novēroto vērtību veseliem indivīdiem.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Nav klīniski nozīmīgu datu.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
500 mg apvalkotās tabletes:
nātrija cietes glikolāts,
nātrija laurilsulfāts,
hidroksipropilmetilceluloze,
mikrokristāliskā celuloze,
nātrija saharināts,
polietilēnglikols 6000,
titāna dioksīds (E171),
karameļu aromātviela.
1 g apvalkotās tabletes:
nātrija cietes glikolāts,
nātrija laurilsulfāts,
hidroksipropilmetilceluloze,
mikrokristāliskā celuloze,
polietilēnglikols 6000,
titāna dioksīds (E171).
1 g disperģējamās tabletes:
nātrija kroskarmeloze,
povidons K25,
nātrija laurilsulfāts,
nātrija saharināts,
piparmētru aromātviela,
vaniļas aromātviela,
magnija stearāts,
mikrokristāliskā celuloze.
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
Apvalkotās tabletes: 3 gadi.
Disperģējamās tabletes: 3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Apvalkotās tabletes: 20 tabletes un 100 tabletes blisteros (alumīnija folija un PVH).
Disperģējamās tabletes: 20 tabletes un 100 tabletes blisteros (alumīnija folija un PVH).
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
MEDA AB
Box 906, 17009 Solna, Zviedrija
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I)
500 mg apvalkotās tabletes: 03-0503.
1 g apvalkotās tabletes: 06-0094.
1 g disperģējamās tabletes: 03-0504.
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
500 mg apvalkotās tabletes un 1 g disperģējamās tabletes: 18.12.2003. / 02.02.2009.
1 g apvalkotās tabletes: 03.04.2006
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
08/2018
SASKAŅOTS ZVA 23-08-2018
PAGE 1