Quinapril Polpharma

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Quinapril Polpharma 10 mg apvalkotās tabletes

Quinapril Polpharma 20 mg apvalkotās tabletes

Quinapril Polpharma 40 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra 10 mg apvalkotā tablete satur 10 mg kvinaprila (quinaprilum), kas atbilst 10,85 mg kvinaprila hidrohlorīda.

Katra 20 mg apvalkotā tablete satur 20 mg kvinaprila (quinaprilum), kas atbilst 21,70 mg kvinaprila hidrohlorīda.

Katra 40 mg apvalkotā tablete satur 40 mg kvinaprila (quinaprilum), kas atbilst 43,40 mg kvinaprila hidrohlorīda.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Quinapril Polpharma 10 mg apvalkotās tabletes: apaļas, abpusēji izliektas tabletes baltā vai gandrīz baltā krāsā ar dalījuma līniju vienā pusē, diametrs 8 mm. Tableti var sadalīt vienādās devās.

Quinapril Polpharma 20 mg apvalkotās tabletes: apaļas, abpusēji izliektas tabletes dzeltenā krāsā ar dalījuma līniju vienā pusē, diametrs 8 mm. Tableti var sadalīt vienādās devās.

Quinapril Polpharma 40 mg apvalkotās tabletes: apaļas, abpusēji izliektas tabletes brūnā krāsā, diametrs 11 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija

Visu hipertensijas smaguma pakāpju ārstēšanai. Pacientiem ar hipertensiju kvinaprils ir efektīvs monoterapijā vai lietojot kopā ar diurētiskiem līdzekļiem (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Sastrēguma sirds mazspēja

Sastrēguma sirds mazspējas ārstēšanai, lietojot kopā ar diurētiskiem līdzekļiem un/vai sirds glikozīdiem. Sastrēguma sirds mazspējas ārstēšana ar kvinaprilu vienmēr jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie:

Hipertensija

Monoterapija

Nekomplicētas hipertensijas gadījumā ieteicamā sākumdeva ir 10 mg vienu reizi dienā. Atkarībā no klīniskās reakcijas, devu pacientam var titrēt (dubultojot devu un nodrošinot pietiekamu laiku devas pielāgošanai) līdz balstdevai 20 – 40 mg dienā, ko lieto vienā reizē vai sadalot 2 devās. Vairumam pacientu slimību ilgtermiņā var pārmākt, lietojot zāles vienu reizi dienā. Pacienti ir ārstēti ar devām līdz 80 mg dienā. Zāles jālieto ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no tām. Lai palielinātu līdzestību, zāles katru dienu jālieto vienā un tajā pašā laikā.

Lietojot kopā ar diurētiskiem līdzekļiem

Lai novērstu pārmērīgas hipotensijas rašanos pacientiem, kuri tiek ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem, ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg kvinaprila. Pēc tam jāveic kvinaprila devas titrēšana (kā aprakstīts iepriekš), līdz panākta optimāla atbildreakcija (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Sastrēguma sirds mazspēja

Lai būtu iespējams rūpīgi novērot, vai pacientiem nerodas simptomātiska hipotensija, ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg, ko lieto vienā reizē. Pēc tam jāveic titrēšana, līdz sasniegta efektīva deva (līdz 40 mg dienā), ko lieto vienā vai divās lietošanas reizēs kombinācijā ar diurētisko līdzekļu un/vai sirds glikozīdu terapiju. Kombinētas terapijas gadījumā efektīva balstdeva parasti ir 10–20 mg dienā. Zāles jālieto ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no tām. Lai palielinātu līdzestību, zāles katru dienu jālieto vienā un tajā pašā laikā.

Ārstējot smagu vai nestabilu sastrēguma sirds mazspēju, kvinaprila lietošana vienmēr jāsāk slimnīcā stingrā mediķu uzraudzībā. Ja pacients ir pakļauts palielinātam riskam, ārstēšana jāsāk slimnīcā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vecāka gadagājuma pacienti (pēc 65 gadu vecuma)

Ārstējot vecāka gadagājuma pacientus, jāņem vērā, ka līdz ar vecumu parasti pasliktinās nieru darbība. Ārstējot esenciālu hipertensiju, ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pēc tam deva jātitrē, līdz panākta optimāla atbildreakcija.

Pacienti ar pavājinātu nieru funkciju

Pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju kvinaprila sākumdeva jāsamazina, jo, samazinoties kreatinīna klīrensam, pieaug kvinaprilāta koncentrācija plazmā. Ieteicamās sākumdevas ir šādas.

Kreatinīna klīrenss (ml/min)

Maksimālā ieteicamā sākumdeva (mg)

>60

10

30–60

5

10–30

2,5

<10

Nepietiekama pieredze

Pediatriskā populācija

Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 5.1. un 5.2. apakšpunktā, bet ieteikumi zāļu dozēšanai nav izstrādāti.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m²) Quinapril Polpharma lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Angioedēma anamnēzē saistībā ar iepriekšēju ārstēšanu ar AKE inhibitoru.

Iedzimta vai idiopātiska angioedēma.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Kvinaprilu nedrīkst lietot pacienti ar dinamisko kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Simptomātiska hipotensija

Pacientiem ar hipertensiju, kuriem nav komplikāciju, simptomātisku hipotensiju novēro reti. Pacientiem ar hipertensiju, kuri saņem kvinaprilu, simptomātiskas hipotensijas rašanās iespējamība ir lielāka, ja pacientam ir bijis šķidruma zudums, piemēram, diurētisko līdzekļu lietošanas, diētas ar ierobežotu sāls patēriņu, dialīzes, caurejas vai vemšanas, vai smagas renīnatkarīgas hipertensijas dēļ (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija novērota pacientiem ar sirds mazspēju un saistītu nieru mazspēju vai bez tās. Vislielākā tās rašanās iespējamība ir pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kad tiek lietoti cilpas diurētiskie līdzekļi lielās devās, ir hiponatriēmija vai nieru darbības traucējumi. Pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, kuriem pastāv pastiprinātas hipotensijas risks, kvinaprila terapija jāsāk ar ieteicamo devu stingrā ārstniecības personu uzraudzībā; šie pacienti ir rūpīgi jānovēro pirmās divas zāļu lietošanas nedēļas un gadījumos, kad kvinaprila deva tiek palielināta. Līdzīgus apsvērumus var attiecināt uz pacientiem ar sirds išēmisko slimību vai cerebrovaskulāru slimību, kuru gadījumā pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru lēkmi.

Ja rodas simptomātiska hipotensija, pacients jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, viņam jāievada fizioloģiskais šķīdums intravenozas infūzijas veidā. Pārejoša hipotensīva reakcija nav kontrindikācija turpmākām devām, tomēr, iestājoties šādām kontrindikācijām, jāizvērtē iespēja samazināt kvinaprila devas vai vienlaikus veiktās urīndzenošo līdzekļu terapijas intensitāti.

Par palielinātam riskam pakļautiem pacientiem, kuru ārstēšana var būt jāsāk slimnīcā, uzskatāmi šādi pacienti: pacienti, kuri lieto cilpas diurētiskos līdzekļus lielās devās (piem., > 80 mg furosemīda) vai vairākus diurētiskos līdzekļus vienlaicīgi, pacienti, kuriem ir hipovolēmija, hiponatriēmija (nātrija līmenis serumā < 130 mEq/l) vai sistoliskais asinsspiediens ir < 90 mmHg, pacienti, kuri lieto vazodilatatorus lielās devās, pacienti, kuriem kreatinīna klīrenss ir > 150 μmol/l vai kuri ir vecāki par 70 gadiem.

Aortas vai mitrālā vārstuļa stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija

Kvinaprils atsevišķiem pacientiem ar aortas stenozi jālieto piesardzīgi.

Tāpat kā ar citiem AKE inhibitoriem, jāievēro piesardzība, lietojot kvinaprilu pacientiem ar vārstuļu stenozi un kreisā kambara izplūdes kanāla obstrukciju, piem., aortas vai subaortālu stenozi vai hipertrofisku kardiomiopātiju. Kvinaprilu nedrīkst lietot no hemodinamikas viedokļa smagos gadījumos.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Pavājināta nieru funkcija kombinācijā ar nieru artēriju stenozi

Pacientiem ar nieru mazspēju nieru funkcijas uzraudzība terapijas laikā veicama, kā tiek uzskatīts par nepieciešamu, tomēr vairumā gadījumu nieru funkcija nemainās vai var pat uzlaboties.

Kvinaprilāta eliminācijas pusperiods pagarinās, pazeminoties kreatinīna klīrensam. Pacientiem ar keratīna klīrensu <60 ml/min nepieciešama zemāka sākotnējā kvinaprila deva (skatīt 4.2. apakšpunktu). Šiem pacientiem paredzētā deva ir jātitrē uz augšu, ņemot vērā terapeitisko reakciju, un nieru funkcija rūpīgi jāuzrauga, lai arī sākotnējie pētījumi neliecina, ka kvinaprils radītu tālāku nieru funkcijas pasliktināšanos.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas palēnināšanās dēļ jutīgiem pacientiem var būt novērojamas nieru funkcijas izmaiņas. Tiem pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kuru nieru darbība var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas darbības, ārstēšana ar kvinaprilu var izraisīt oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju, un retos gadījumos akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi.

Klīniskos pētījumos par pacientiem ar hipertensiju un vienpusēju vai abpusēju nieru artēriju stenozi dažiem pacientiem pēc ārstēšanas ar AKE inhibitoriem novērota paaugstināta atlieku slāpekļa koncentrācija asinīs un kreatinīna koncentrācija serumā. Šī paaugstināšanās gandrīz vienmēr bija atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu ar AKE inhibitoru un/vai diurētisko līdzekli. Lielāka šo traucējumu rašanās iespējamība ir pacientiem ar nieru mazspēju. Ja vienlaikus ir renovaskulāra hipertensija, pastāv palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šādiem pacientiem ārstēšana jāsāk ļoti stingrā uzraudzībā, lietojot mazu zāļu devu un piesardzīgi veicot devas pielāgošanu. Ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem var veicināt šādu stāvokli, tāpēc pirmajās terapijas nedēļās jāpārtrauc diurētisko līdzekļu lietošana un jākontrolē nieru darbības rādītāji.

Dažiem pacientiem ar hipertensiju vai sirds mazspēju bez acīmredzamas iepriekšējas nieru slimības ir vērojama atlieku slāpekļa līmeņa asinīs un seruma kreatinīna līmeņa paaugstināšanās (>1,25 reizes vairāk nekā normālā līmeņa augšējā robeža), parasti gan neliela un pārejoša, īpaši tajos gadījumos, kad kvinaprils tiek lietots vienlaikus ar kādu urīndzenošu līdzekli. Atlieku slāpekļa līmeņa palielināšanās asinīs un kreatinīna līmeņa palielināšanās serumā ir novērota attiecīgi 2% un 2% hipertensijas pacientu, kam noteikta kvinaprila monoterapija, un attiecīgi 4% un 3% hipertensijas pacientu, kas lieto kvinaprilu kopā ar hidrohlorotizaīdu. Šāda paaugstināšanās varētu būt vairāk novērojama pacientiem, kam jau iepriekš ir bijuši nieru darbības traucējumi. Var būt nepieciešama urīndzenošā līdzekļa un/vai kvinaprila devas samazināšana un/vai to lietošanas pārtraukšana.

Nav pietiekamas pieredzes ar pacientiem, kuriem ir izteikti pavājināta nieru darbība (kreatinīna klīrenss <10 ml/min), tādēļ šādiem pacientiem ārstēšanu neiesaka.

Nieru transplantācija

Nav pieejami dati par kvinaprila lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieres transplantācija, tādēļ šādiem pacientiem kvinaprila terapiju neiesaka.

Hemodialīze un zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēze

Pacientiem, kuriem veikta hemodialīze ar augstas caurlaidības poliakrilonitrila ('AN69') membrānām, pastāv liela iespēja, ka būs novērojama anafilaktoīda reakcija, ja viņi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru. Tāpēc no šīs kombinācijas vajadzētu izvairīties, vai nu lietojot alternatīvus antihipertensijas līdzekļus vai alternatīvas membrānas hemodialīzei. Līdzīgas reakcijas novērotas zema blīvuma lipoproteīnu aferēzes gadījumā ar dekstrāna sulfātu. Tāpēc šo metodi nevajadzētu piemērot pacientiem, kas tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem.

Desensibilizācija

Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā, lietojot plēvspārņu indi, novērotas ilgstošas anafilaktoīdas reakcijas. Dažiem pacientiem šīm reakcijas izdevās novērst, uz laiku pārtraucot lietot AKE inhibitorus, taču nejaušas atkārtotas saskares gadījumā tās radās no jauna.

Jutīguma reakcijas

Jutīguma reakcijas var rasties gan pacientiem, kuriem jau ir bijusi alerģija vai bronhiālā astma, gan tiem, kuriem tās nav bijušas, piemēram, purpura, fotosensibilizācija, nātrene, nekrotizējošais vaskulīts, elpošanas traucējumi, tai skaitā pneimonīts un plaušu tūska, anafilaktiskās reakcijas.

Angioedēma

Pacientiem, kas ārstēti ar angiotensīnu konvertējošā enzīmu inhibitoriem, ziņots par angioedēmu. Šie simptomi var sākt izpausties ilgu laiku pēc tam, kad sākta ārstēšana. Ja rodas balsenes stridors vai angioedēma uz sejas, mēles vai balss spraugā, terapija nekavējoties jāpārtrauc, pacientam jāveic atbilstoša terapija saskaņā ar pieņemto medicīnisko aprūpi, un rūpīgi jānovēro pacients, līdz pietūkums pazūd. Ja pietūkusi ir tikai seja un lūpas, traucējums parasti izzūd bez ārstēšanas. Simptomu mazināšanai var noderēt prethistamīna līdzekļi.

Balsenes angioedēma var būt letāla. Ja ir skarta mēle, balss sprauga vai balsene, kas varētu izraisīt elpceļu obstrukciju, nekavējoties jāveic atbilstoša ārstēšana, t. i., subkutāni jāievada 1 : 1000 adrenalīna šķīdums (0,3 – 0,5 ml).

Pacientu ārstēšanai jānorit stingrā medicīniskā uzraudzībā, līdz simptomi pilnībā izzuduši.

Īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz pacientiem ar zināmu paaugstinātu jutību pret AKE inhibitoriem un — jo īpaši — pacientiem ar obstruktīvām elpceļu slimībām.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks, saņemot AKE inhibitorus (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Zarnu angioedēma

Ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem ir novērota zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija vēdersāpes (kombinācijā ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tās); dažos gadījumos pacientiem iepriekš nebija bijusi sejas angioedēma un C-1 esterāzes līmenis bija normas robežās. Šāda angioedēma diagnosticēta ar vēdera dobuma DT skenēšanas vai ultraskaņas procedūru palīdzību vai arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitoru lietošanas beigām simptomi izzuda. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir vēdersāpes, diferenciāldiagnozē jāietver arī zarnu angioedēma.

Pavājināta aknu darbība

Kvinaprils kombinācijā ar urīndzenošo līdzekli pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai progresējošu aknu slimību jālieto piesardzīgi, jo nelielas šķidruma un elektrolītu līdzsvara izmaiņas var izraisīt aknu komu. Kvinaprila metabolisms uz kvinaprilātu parasti ir atkarīgs no aknu esterāzes. Kvinaprilāta koncentrācija ir samazināta pacientiem ar alkohola izraisītu cirozi traucētas kvinaprila deesterifikācijas dēļ.

Retos gadījumos AKE inhibitori ir saistīti ar sindromu, kas sākas kā holestatiskā dzelte un pāriet zibensveida aknu nekrozē (dažos gadījumos var būt letāls iznākums). Pacientiem, kuriem AKE terapijas laikā ir vērojama dzelte vai paaugstināts aknu enzīmu līmenis, kvinaprila lietošana jāpārtrauc un viņi atbilstoši jānovēro.

Neitropēnija/ agranulocitoze

AKE inhibitoru lietošana pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju retos gadījumos bijusi saistīta ar agranulocitozi un kaulu smadzeņu nomākumu, taču biežāk tas novērots pacientiem ar traucētu nieru darbību, īpaši tad, ja viņiem ir arī kolagēna asinsvadu slimība.

Par agranulocitozi ārstēšanas laikā ar kvinaprilu ziņots reti. Pacientiem ar kolagēnu asinsvadu slimību un/vai nieru slimību jāapsver leikocītu skaita kontrole.

Etniskās atšķirības

Ziņots, ka pacientiem ar melnu ādas krāsu AKE inhibitoru terapija biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu izraisa angioedēmu. Turklāt jāatzīmē, ka kontrolētos klīniskos pētījumos AKE inhibitoru ietekme uz asinsspiedienu melnādainiem pacientiem ir vājāka nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.

Klepus

Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu ir ziņots par klepu. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un izzūd pēc terapijas beigām. Klepus diferenciāldiagnozes ietvaros jāapsver AKE inhibitoru izraisīts klepus.

Ķirurģiskas procedūras/ anestēzija

Pacientiem, kuriem veic apjomīgas ķirurģiskas operācijas vai jālieto hipotensiju izraisoši anestēzijas līdzekļi, kompensējošas renīna izdalīšanās dēļ kvinaprils var bloķēt angiotensīna II veidošanos. Ja rodas hipotensija un ir aizdomas, ka tās cēlonis varētu būt minētais mehānisms, var būt vajadzīga šķidruma apjoma palielināšana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija un kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi

Pacientiem, kuri lieto tikai kvinaprilu, var būt paaugstināts kālija līmenis serumā. Lietojot vienlaikus, kvinaprils var mazināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu izraisīto hipokaliēmiju. Iespējamās pastiprinātās kālija līmeņa paaugstināšanās dēļ serumā, kombinētu terapiju ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem ieteicams sākt uzmanīgi un stingri kontrolēt kālija līmeni serumā (skatīt Hipotensija iepriekš un 4.5. apakšpunktu).

Pacienti ar cukura diabētu

Pacientiem ar cukura diabētu AKE inhibitori var paaugstināt jutību pret insulīnu un to lietošana bijusi saistīta ar hipoglikēmiju pacientiem, kuri saņēmuši iekšķīgi lietojamus pretdiabēta līdzekļus vai insulīnu. It īpaši AKE inhibitoru terapijas pirmā mēneša laikā rūpīgi jāseko glikēmiskajai kontrolei (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Litijs

Litija un kvinaprila vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti neveidojas atbildes reakcija pret līdzekļiem, kas iedarbojas uz renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ šādus pacientus nav ieteicams ārstēt ar AKE inhibitoriem.

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nedrīkst sākt lietot AKE inhibitorus, pie kuriem pieder kvinaprils. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošums. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Tetraciklīns un citas zāles, kas savstarpēji mijiedarbojas ar magniju

Preparāta sastāvā ir magnija karbonāts, tādēļ vienlaicīgas lietošanas gadījumā kvinaprils veseliem brīvprātīgajiem par 28–37 % samazināja tetraciklīna uzsūkšanos. Šī mijiedarbība jāņem vērā, nozīmējot vienlaikus kvinaprilu un tetraciklīnu.

Vienlaicīga diurētisku līdzekļu terapija

Pacientiem, kurus ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, īpaši tiem, kam nesen sākta urīndzenošo līdzekļu terapija, pēc kvinaprila terapijas sākšanas dažkārt var būt pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensīvo iedarbību pēc pirmās kvinaprila devas lietošanas var mazināt, pārtraucot diurētisko līdzekļu lietošanu dažas dienas pirms terapijas sākšanas. Ja nav iespējams pārtraukt diurētisko līdzekļu lietošanu, kvinaprila sākumdeva ir jāsamazina. Pacientiem, kuriem turpina diurētiskā līdzekļa lietošanu, jānodrošina medicīniska uzraudzība līdz divām stundām pēc pirmās kvinaprila devas lietošanas (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Līdzekļi, kas paaugstina kālija līmeni serumā:

Kvinaprils ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors, kas pazemina adlosterona līmeni, kas savukārt var izraisīt seruma kālija līmeņa paaugstināšanos. Kāliju aizturoši diurētiski līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoša sāls vienlaicīgi jālieto piesardzīgi, atbilstoši kontrolējot kālija līmeni serumā. Tāpat kā citu AKE inhibitoru gadījumā, pacientiem, kuri lieto kvinaprilu, iespējams paaugstināts kālija līmenis serumā. Vienlaicīgas lietošanas gadījumā kvinaprils var mazināt tiazīdu diurētisko līdzekļu izraisītu hipokaliēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ķirurģiskas procedūras/ anestēzija

Lai gan nav pieejami dati, kas liecinātu par kvinaprila mijiedarbību ar hipotensiju izraisošiem anestēzijas līdzekļiem, jāievēro piesardzība, ja to lieto pacientiem, kuriem veic apjomīgas ķirurģiskas operācijas vai anestēziju, jo kompensējošas renīna izdalīšanās dēļ angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori bloķē angiotensīna II veidošanos. Tas var izraisīt hipotensiju, ko var koriģēt, palielinot šķidruma tilpumu.

Litijs

Ziņots par paaugstinātu litija koncentrāciju un litija toksicitātes simptomiem pacientiem, kuri vienlaikus saņem litiju un AKE inhibitorus; cēlonis tam ir nātrija līmeņa pazemināšanās, ko izraisa šie līdzekļi. Kvinaprils un litijs jālieto piesardzīgi, un ieteicams bieži pārbaudīt litija līmeni serumā. Ja lieto arī diurētiskus līdzekļus, tie var palielināt litija toksicitātes risku.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

Dažiem pacientiem nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo darbību. Turklāt ir aprakstīts, ka NPL un AKE inhibitori aditīvi paaugstina kālija līmeni serumā, savukārt nieru funkcija var pavājināties. Šīs sekas būtībā ir atgriezeniskas un īpaši ir novērojamas pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju. Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, jo īpaši vecāka gadagājuma pacientiem. Pacientiem jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums, un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību pēc vienlaicīgas terapijas sākšanas un periodiski pēc tam.

Zelts

Nitritoīdās reakcijas (novērojami tādi simptomi kā sejas apsārtums, nelabums, vemšana un hipertensija) pacientiem, kam tiek veikta terapija ar injicējamo zeltu (nātrija aurotiomalātu) un vienlaikus arī AKE terapija, ir novērojamas reti.

Allopurinols, citostatiski un imūnsistēmu nomācoši līdzekļi, sistēmiski lietojami kortikosteroīdi un prokaīnamīds

Šo līdzekļu lietošana vienlaikus ar AKE inhibitoriem var izraisīt palielinātu leikopēnijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alkohols, barbiturāti, narkotiski līdzekļi, tricikliskie antidepresanti un neiroleptiski līdzekļi

Iespējama ortostatiskas hipotensijas pastiprināšanās.

Simpatomimētiski līdzekļi

Simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību.

Trimetoprims

Lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar trimetoprimu, ziņots par smagu hiperkaliēmiju.

Citi antihipertensīvi līdzekļi

Iespējama iedarbības summēšanās vai potencēšanās.

Citi līdzekļi

Vienlaikus vairākkārtīga 10 mg atorvastatīna devas ievadīšana kopā ar 80 mg kvinaprila neizraisīja nekādas būtiskas izmaiņas statistiskajos farmakokinētiskajos atorvastatīna parametros.

Antacīdi līdzekļi

Antacīdi līdzekļi var samazināt kvinaprila bioloģisko pieejamību.

Pretdiabēta līdzekļi (iekšķīgi lietojami hipoglikēmiskie līdzekļi un insulīns)

Cukura diabēta slimniekiem AKE inhibitori var pastiprināt jutību pret insulīnu, un pacientiem, kuri ārstēti ar iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, radās hipoglikēmija. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļas un pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa devas pielāgošana. Rūpīgi jāseko līdzi glikēmijas kontrolei, it īpaši AKE inhibitora terapijas pirmā mēneša laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie dati neliecina par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas pirmajā grūtniecības trimestrī, taču nelielu riska palielinājumu izslēgt nevar. Ja vien neuzskata par būtiski nepieciešamu turpināt AKE inhibitoru terapiju, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāpāriet uz alternatīvu antihipertensīvu ārstēšanu, kam lietošanai grūtniecības laikā apstiprināts drošums. Ja konstatē grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un, ja vajadzīgs, jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka AKE inhibitoru terapija otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisīja fetotoksicitāti (pavājināta nieru funkcija, oligohidramnijs, kavēta galvaskausa pārkaulošanās) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt arī 5.3. apakšpunktu). Ja otrajā grūtniecības trimestrī vai vēlāk lietots AKE inhibitors, ieteicams veikt augļa ultrasonogrāfisku nieru funkcijas un galvaskausa pārbaudi. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jānovēro, lai konstatētu vai nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nedaudzie farmakokinētiskie dati liecina par nelielu kvinaprila koncentrāciju mātes pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Lai gan šāda koncentrācija nešķiet klīniski nozīmīga, kvinaprilu nav ieteicams lietot, barojot ar krūti priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un visus zīdaiņus dažu pirmo nedēļu laikā pēc dzemdībām, jo pastāv hipotētisks risks, ka zāles var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu un nieru darbību, kā arī tāpēc, ka nav pietiekamas pieredzes par zāļu lietošanu klīniskajā praksē.

Barojot ar krūti vecākus zīdaiņus, kvinaprila lietošana var tikt apsvērta, ja šāds terapijas veids ir nepieciešams mātei un ja bērnu rūpīgi novēro, sekojot, vai nerodas blakusparādības.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Spēja veikt tādas darbības kā mehānismu apkalpošana, motorizētu transportlīdzekļu vadīšana, var būt pazemināta, īpaši kvinaprila terapijas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Lietojot kvinaprilu vai citus AKE inhibitorus, novērotas šādas un šāda biežuma blakusparādības:

ļoti bieži (≥1/10);

bieži (≥1/100 līdz <1/10);

retāk (≥1/1000 līdz <1/100);

reti (≥1/10 000 līdz <1/1000);

ļoti reti (<1/10 000),

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības kontrolētos klīniskajos pētījumos bija galvassāpes (7,2%), reibonis (5,5%), klepus (3,9%), nogurums (3,5%), rinīts (3,2%), slikta dūša un/vai vemšana (2,8%) un muskuļu sāpes (2,2%).

Infekcijas un infestācijas

Bieži: faringīts, rinīts

Retāk: bronhīts, augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija, sinusīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Reti: agranulocitoze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav zināms: hemolītiskā anēmija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma, nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ļoti reti : anafilaktoīda reakcija.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: hiperkalēmija

Psihiskie traucējumi

Bieži: bezmiegs

Retāk: apmulsums, depresija, nervozitāte

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes, reibonis, parestēzija

Retāk: tranzitora išēmijas lēkme, miegainība

Reti: līdzsvara traucējumi, neiropātija, ģībonis

Nav zināms: akūti cerebrovaskulāri traucējumi, cerebrāla asiņošana

Acu bojājumi

Retāk: ambliopija

Reti: redzes miglošanās

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: vertigo, troksnis ausīs.

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: miokarda infarkts, stenokardija, tahikardija, sirdsklauves, asistolija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: hipotensija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Retāk: ortostatiska hipotensija, asinsvadu paplašināšanās

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: klepus, aizdusa (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Retāk: sausums kaklā.

Reti: bronhu spazmas, astmas uzliesmojums, eozinofīlisks pneimonīts vai vīrusu infekcijas.

Ļoti reti : alerģisks alveolīts.

Nav zināms: atsevišķos gadījumos augšējo elpceļu nosprostošana ar angioedēmu (iznākums var būt letāls).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, vemšana, caureja, dispepsija, vēdersāpes

Retāk: sausums mutē, vēdera pūšanās ar gāzu izdalīšanos.

Reti: disgeizija, aizcietējums, pankreatīts*, glosīts, ileuss.

Ļoti reti: tievo zarnu angioedēma

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: aknu disfunkcija.

Ļoti reti: holestātiska dzelte, hepatīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: angioedēma, nieze, izsitumi, eksfoliatīvs dermatīts, hiperhidroze, eksantēma, nātrene.

Reti: erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, psoriāzei līdzīgs dermatīts, alopēcija, pemfigus, fotosensibilizācija.

Ādas bojājumi var būt saistīti ar drudzi, muskuļu un locītavu sāpēm (mialģija, artralģija, artrīts), asinsvadu iekaisumu (vaskulīts), serozo audu iekaisumu un atsevišķām izmaiņām laboratorijas analīžu rādītājos (eozinofīlija, leikocitoze un/vai palielināts antinukleāro antivielu rādītājs, palielināts eritrocītu grimšanas ātrums).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti: artralģija, mialģija, muguras sāpes.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: proteīnūrija (dažkārt kombinācijā ar pavājinātu nieru funkciju), pavājināta nieru darbība

Reti: nieru disfunkcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk: erektilā disfunkcija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: nespēks, astēnija, sāpes krūtīs

Retāk: vispārēja tūska, drudzis, perifēra tūska.

Retos gadījumos ir ziņots par agranulocitozi un šādu simptomu kopumu: drudzi, serozītu, vaskulītu, mialģiju, artralģiju/artrītu, pozitīvu ANA titru, paaugstinātu EGĀ, eozionofīliju un leikocitozi.

Izmeklējumi

Bieži: paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts atlieku slāpekļa līmenis asinīs**

Nav zināms: pazemināts hemoglobīna līmenis, pazemināts hematokrīta līmenis, pazemināts hematokrīta līmenis un leikocītu skaits, paaugstināts aknu enzīmu līmenis, paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs. Pacientiem ar iedzimtu G-6-FDH deficītu ziņots par atsevišķiem hemolītiskas anēmijas gadījumiem.

* Pacientiem, kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, retos gadījumos ziņots par pankreatītu; dažos gadījumos tas bijis letāls.

** Šāda paaugstināšanās pacientiem, kuri vienlaikus saņem diurētiskus līdzekļus, iespējama vairāk nekā tiem, kuri lieto tikai kvinaprilu. Šī novērotā līmeņa paaugstināšanās bieži izzūd, turpinot ārstēšanu.

Citu AKE inhibitoru lietošanas gadījumā ziņots par vaskulītu un ginekomastiju, un nevar izslēgt, ka šāda nevēlama iedarbība ir raksturīga šai zāļu grupai.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, Zāļu valsts aģentūrai, Jersika ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Kvinaprila LD50 vērtības pelēm un žurkām ir no 1440 līdz 4280 mg/kg.

Nav pieejama specifiska informācija par kvinaprila pārdozēšanas ārstēšanu. Ticamākās klīniskās izpausmes varētu būt smagas hipotensijas simptomi, ko parasti ārstē, intravenozi ievadot šķidrumu.

Hemodialīze un peritoneālā dialīze kvinaprila un kvinaprilāta izdalīšanos ietekmē minimāli.

Saskaņā ar vispārpieņemtajiem medicīniskās aprūpes principiem ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori; ATĶ kods: C09AA06.

Quinapril Polpharma sastāvā ir kvinaprila hidrohlorīds. Zāļu molekula satur trīs hirālos centrus, taču tā ir tīrs stereoizomērs.

Kvinaprils ir prekursors, kas hidrolīzes ceļā pārvēršanas aktīvajā metabolītā kvinaprilātā, kas ir spēcīgs ilgstošas darbības angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors plazmā un audos. AKE katalizē angiotensīna I pārveidošanu angiotensīnā II, kam piemīt izteikta spēja sašaurināt asinsvadus. AKE inhibīcija samazina angiotensīna II koncentrāciju un aldosterona sekrēciju; domājams, ka tiek inhibēts arī bradikinīna metabolisms. Klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka kvinaprils neietekmē lipīdu vielmaiņu un ka tam nepiemīt negatīva ietekme uz glikozes vielmaiņu. Kvinaprils mazina kopējo perifērisko pretestību un nieru artēriju pretestību.

Kopumā kvinaprils būtiski neietekmē nieru asinsriti un glomerulārās filtrācijas ātrumu. Kvinaprilāts pazemina asinsspiedienu gan sēdus, gan stāvus pozīcijā. Maksimāla efektivitāte tiek panākta 2–4 stundu laikā pēc ieteikto devu ievadīšanas. Lai panāktu maksimālu antihipertensīvu darbību, visiem pacientiem vajadzīga 2 – 4 nedēļas ilga ārstēšana. Izmantojot dzīvnieku hipertensijas modeļus, kvinaprila terapija uzlaboja rādītājus kreisā kambara hipertrofijas gadījumā. Dati par saslimstību vai mirstību nav pieejami.

Ja nepieciešams, kvinaprilu var lietot kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem. Vienlaicīga tiazīdu diurētisko līdzekļu lietošana pastiprina kvinaprila antihipertensīvo darbību.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas slimību iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Pediatriskā populācija

Randomizētā klīniskā pētījumā 112 bērniem un pusaudžiem ar hipertensiju vai normāla asinsspiediena augšējo robežu, lietojot kvinaprilu 8 nedēļas devās pa 2,5, 5, 10 un 20 mg (2 nedēļu dubultmaskēts pētījums un 6 nedēļu pētījuma pagarinājums), netika sasniegts primārais galauzstādījums - diastoliskā asinsspiediena pazemināšanās pēc divām nedēļām. Sistoliskajam asinsspiedienam (sekundārais efektivitātes galauzstādījums) tikai 2. nedēļā bija statistiski ticama lineāra no devas atkarīga atbildes reakcija uz ārstēšanu ar būtisku atšķirību starp grupu, kurā lietoja 20 mg kvinaprila dienā, un placebo grupu.

Kvinaprila ietekme ilgtermiņā uz augšanu, pubertāti un vispārējo attīstību nav pētīta.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Aktīvā metabolīta kvinaprilāta bioloģiskā pieejamība atbilst 30 – 40% no iekšķīgi lietotās kvinaprila devas. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 2 stundu laikā. Kvinaprila uzsūkšanos neietekmē vienlaicīga pārtikas uzņemšana, tomēr uzsūkšanos var mazināt ēdiens ar ļoti augstu tauku saturu. Ar plazmas olbaltumvielām saistās 97% aktīvās vielas. Atkārtotas lietošanas gadījumā kvinaprilāta eliminācijas pusperiods ir 3 stundas. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 2 – 3 dienās.

Kvinaprilāts izdalās galvenokārt ar urīnu. Renālais klīrenss ir 220 ml/min. Dialīze būtiski neietekmē kvinaprila elimināciju. Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību kvinaprils dializātā nebija konstatējams, savukārt metabolīts kvinaprilāts pēc peritoneālas dialīzes un hemodialīzes bija konstatējams attiecīgi aptuveni 2,5 un 5,4% apjomā no sākotnējās devas.

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību bija ilgāks kvinaprilāta eliminācijas pusperiods un paaugstināta koncentrācija plazmā. Pacientiem ar izteikti pavājinātu aknu darbību kvinaprilāta koncentrācija bija pazemināta kvinaprila hidrolīzes samazinājuma dēļ.

Sešām ar krūti barojošām sievietēm pēc 20 mg kvinaprila vienreizējas devas ieņemšanas zāļu koncentrācijas attiecība pienā un asins plazmā (P/P) bija 0,12. Kvinaprils netika konstatēts mātes pienā 4 stundas pēc devas saņemšanas. Kvinaprilāta līmenis mātes pienā nebija nosakāms (< 5 μg/l) nevienā no laikposmiem. Aprēķināts, ka ar krūti barots zīdainis saņemtu aptuveni 1,6% no mātes svara atkarīgas kvinaprila devas.

Pediatriskā populācija

Kvinaprila farmakokinētika ir pētīta vienreizējas devas pētījumā (0,2 mg/kg) 24 bērniem vecumā no 2,5 mēnešiem līdz 6,8 gadiem, un vairāku devu pētījumā (0,016-0,468 mg/kg) 38 bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem ar vidējo ķermeņa masu 66-98 kg.

Tāpat kā pieaugušajiem, kvinaprils ātri tika pārvērsts par kvinaprilātu. Kvinaprilāta koncentrācija parasti sasniedza maksimumu 1 līdz 2 stundas pēc devas lietošanas un pazeminājās ar eliminācijas pusperiodu vidēji 2,3 stundas. Zīdaiņiem un maziem bērniem iedarbība pēc vienreizējas 0,2 mg/kg devas ir līdzīga tai, ko novēroja pieaugušiem pēc vienreizējas 10 mg devas. Vairāku devu pētījumā skolas vecuma bērniem un pusaudžiem kvinaprilāta AUC un Cmax vērtības palielinājās lineāri, palielinot kvinaprila devu miligramos uz kg ķermeņa masas (mg/kg).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi liecina, ka kvinaprilam nav raksturīga negatīva ietekme uz auglību, vairošanās spēju un teratogēna iedarbība žurkām. Ir pierādīts, ka AKE inhibitoriem piemīt toksiska ietekme uz augli (tas izraisa augļa patoloģijas un/vai bojāeju), ja tos lieto grūtniecības otrajā vai trešajā trimestrī.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kodols:

Smagais magnija karbonāts

Mazaizvietota hidroksipropilceluloze

Krospovidons, A tips

Magnija stearāts

Apvalks:

Eudragit E 12,5%, kura sastāvā ir bāzisks butilēts metakrilāta kopolimērs (Eudragit E 100)

Titāna dioksīds (E171)

Talks

Makrogols 6000

Pigmenti:

20 mg tabletes: dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

40 mg tabletes: sarkanais dzelzs oksīds (E172).

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

10 mg tabletes: 2 gadi.

20 mg un 40 mg tabletes: 3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

10 mg tabletes: Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

20 mg un 40 mg tabletes: Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

30 apvalkoto tablešu poliamīda/alumīnija/PVH-alumīnija blisterī un kartona kārbiņā.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pharmaceutical Works POLPHARMA SA

ul. Pelplińska 19

83-200 Starogard Gdański

Polija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

10 mg: 08-0144

20 mg: 08-0145

40 mg: 08-0146

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008-05-30

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012-07-24

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

SASKAŅOTS ZVA 14-05-2015

PAGE 1