Accuzide

Apvalkotā tablete

Accuzide 10 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Kartona kārbiņa, PA/Al/PVH/Al blisteris, N30
Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.
Quinaprilum Hydrochlorothiazidum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI

Maks. cenu diapazons

€ ar PVN

5.13 €

Zāļu produkta identifikators

01-0279-01

Zāļu reģistrācijas numurs

01-0279

Ražotājs

Pfizer Manufacturing Deutschland GmbH, Germany

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

17-NOV-11

Reģ. apliecības derīguma termiņš

Uz neierobežotu laiku

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

10 mg/12,5 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Pfizer Europe MA EEIG, Belgium

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Accuzide 10 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Accuzide 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Accuzide 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Quinaprilum/Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā var uzzināt

Kas ir Accuzide un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Accuzide lietošanas

Kā lietot Accuzide

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Accuzide

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Accuzide un kādam nolūkam tās lieto

Accuzide tiek lietots augsta asinsspiediena ārstēšanai.

Accuzide satur aktīvās vielas kvinaprilu un hidrohlortiazīdu. Kvinaprils pieder pie zāļu grupas, ko sauc par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem. AKE inhibitori darbojas, paplašinot organisma asinsvadus, tādējādi samazinot asinsspiedienu tajos. Hidrohlortiazīds pieder pie zāļu grupas, ko sauc par diurētiskiem līdzekļiem. Diurētiskie līdzekļi palīdz organismam atbrīvoties no liekā šķidruma un tiek lietoti pacientu ar paaugstinātu spiedienu ārstēšanai.

2. Kas Jums jāzina pirms Accuzide lietošanas

Nelietojiet Accuzide šādos gadījumos:

Ja Jums agrāk ir bijusi alerģija pret kvinaprilu vai hidrohlortiazīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu, vai līdzīgām zālēm, vai antibiotiskiem līdzekļiem, kas pieder pie sulfanilamīdu atvasinājumiem;

Ja esat grūtniece otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī. (Labāk izvairīties no Accuzide lietošanas arī grūtniecības sākumā - skatīt sadaļu par grūtniecību);

Ja Jums ir pārmantota (iedzimta)/ idiopātiska (nezināmas izcelsmes) angioedēma;

Ja Jums agrāk AKE inhibitoru lietošanas laikā ir bijusi angioedēma;

Ja Jums ir dinamiska sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija;

Ja Jums ir anūrija (urīna samazināta izdale) vai smaga nieru disfunkcija;

Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

Ja Jūs lietojat sakubitrilu/valsartānu, zāles sirds mazspējas ārstēšanai.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Accuzide lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

Ja jebkurš no sekojošiem apgalvojumiem attiecas uz Jums, un Jūs šos jautājumus iepriekš neesat izrunājis ar ārstu, pirms Accuzide lietošanas konsultējieties ar ārstu, jo šīs zāles var nebūt Jums piemērotas, ja:

Jums ir aortas atveres stenoze,

Jums ir nieru slimība vai Jums pielieto hemodialīzes aparatūru („mākslīgo nieri”),

Jums ir aknu slimība,

Jums ir sirds slimība,

Jums ir asinsvadu kolagenoze (kolagēna nogulsnes asinsvados),

Jums tiek veikta vai ir jāveic zema blīvuma lipoproteīnu aferēze (holesterīna izdalīšana no asinīm ar aparatūru),

Jūs ciešat no alerģijas vai astmas,

Jums tiek veikta vai ir jāveic desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģiju pret bišu vai lapseņu dzēlieniem,

Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

- angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.

- aliskirēnu.

Jums ir cukura diabēts vai podagra,

Jums ir bijušas problēmas ar šķidruma izvadīšanu,

Jums tiek veikta operācija vai anestēzija,

Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Accuzide lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.

Accuzide sastāvā esošais hidrohlortiazīds var izraisīt idiosinkrātisku reakciju, kā rezultātā var rasties pārejoša tuvredzība un akūta slēgta kakta glaukoma. Informējiet ārstu, ja dažu stundu līdz nedēļu laikā kopš terapijas uzsākšanas novērojat pēkšņu redzes asuma samazināšanos vai sāpes acīs.

AKE inhibitoru lietošanas laikā novērots neproduktīvs, pastāvīgs klepus, kas pāriet, pārtraucot terapiju.

Accuzide var izraisīt simptomātisku hipotensiju. Šīs zāles jālieto piesardzīgi gadījumos, kad vienlaicīgi tiek lietoti citi asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi. Simptomātiskas hipotensijas gadījumā atgulieties uz muguras un nepieciešamības gadījumā lūdziet mediķu palīdzību.

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Accuzide lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt sadaļu par grūtniecību).

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Accuzide šādos gadījumos”.

Citas zāles un Accuzide

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Ir zāles, kas var savstarpēji mijiedarboties ar Accuzide:

citas asinsspiedienu pazeminošas zāles (piemēram, nitrāti vai vazodilatatori) un diurētiskie līdzekļi (urīndzenoši līdzekļi);

antibiotiskie līdzekļi, kas pieder tetraciklīnu grupai, un citas zāles, kas mijiedarbojas ar magniju;

kāliju saturoši uztura bagātinātāji (ieskaitot sāls aizvietotājus, kas bieži satur kāliju);

anestēzijas līdzekļi;

litijs (izmanto dažu psihisku slimību ārstēšanai);

nesteroīdie pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi, tajā skaitā selektīvie ciklooksigenāzes-2 inhibitori (COX-2 inhibitori);

kortikosteroīdi (piemēram, hidrokortizons, deksametazons vai prednizolons) un AKTH (tetrakosaktīds);

citostatiskie un imunosupresīvie līdzekļi, prokaīnamīds;

miorelaksanti un zāles ar nomierinošu iedarbību, tai skaitā alkoholiski dzērieni un miega zāles;

zāles diabēta ārstēšanai;

simpatomimētiskie līdzekļi (noradrenalīns) (lieto sirds mazspējas un šoka ārstēšanai);

uzpirkstītes alkaloīdi (piemēram, digoksīns);

antacīdie līdzekļi;

anjonu apmaiņas sveķi (holestiramīns, kolestipols);

aliskirēns;

līdzekļi podagras ārstēšanai (probenecīds, allopurinols);

trimetoprims (antibakteriāls līdzeklis);

mTOR inhibitori (piem., temsirolīms);

DPP-IV inhibitori (piem., vildagliptīns) vai neprilizīna inhibitori (piem., racekadotrils).

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

Ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Accuzide šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Accuzide kopā ar uzturu

Accuzide var lietot gan kopā ar ēdienu, gan starp ēdienreizēm.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Accuzide lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Accuzide vietā lietot kādas citas zāles. Accuzide lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo lietošana pēc 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Accuzide neiesaka lietot bērna barošanas ar krūti periodā.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ievērojiet piesardzību, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismu. Tabletes var ietekmēt Jūsu spēju droši vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Tās var Jums izsaukt reiboni vai nogurumu. Ja tas notiek, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, un nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Accuzide satur laktozi

Accuzide satur laktozi (vienu no cukura veidiem). Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Accuzide

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā sākuma deva ir 1 tablete Accuzide 10 mg/12,5 mg. Ārsts devu var palielināt līdz balstdevai - 1 tabletei Accuzide 20 mg/12,5 mg vai Accuzide 20 mg/25 mg vai 2 tabletēm Accuzide 10 mg/12,5 mg dienā, kuras var lietot vienā reizē vai dalīt divās lietošanas reizēs.

Tablete jānorij vesela, uzdzerot ūdeni. Tabletes nedrīkst košļāt, dalīt vai smalcināt.

Svarīgi, lai Jūs nepārtrauktu zāļu lietošanu. Tās palīdzēs kontrolēt Jūsu asinsspiedienu.

Neatlieciet ārsta apmeklējumu līdz brīdim, kad tabletes būs beigušās.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Accuzide nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Ja esat lietojis Accuzide vairāk nekā noteikts

Pārāk daudz tablešu lietošana vienā reizē var likt Jums sajusties neveselam. Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai dodieties pēc palīdzības tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Ja esat aizmirsis lietot Accuzide

Neuztraucieties. Ja esat aizmirsis lietot paredzēto devu, izlaidiet to pavisam un lietojiet nākamo devu parastajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pārtrauciet Accuzide lietošanu un griezieties pie ārsta pēc palīdzības, ja novērojat jebkuru no sekojošiem simptomiem. Lai arī tie tiek novēroti ļoti reti, tie var būt nopietni.

Ja Jums attīstās sejas, mēles un kakla pietūkums, kas izraisa apgrūtinātu elpošanu (angioedēma).

Ja Jūs novērojat spēcīgas sāpes vēderā, kas liek Jums justies slimam (kuņģa-zarnu trakta angioedēma).

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja pēc zāļu lietošanas novērojat jebkuru no sekojošiem simptomiem. Lai arī tie tiek novēroti ļoti reti, tie var būt nopietni.

Ja Jūs sajūtat vājumu, īpaši, pieceļoties stāvus, tas var norādīt uz pārāk zemu asinsspiedienu (hipotensiju). Lielāka iespēja tam notikt ir tad, ja Jūs lietojat diurētiskos līdzekļus (urīndzenošās tabletes), citas asinsspiedienu pazeminošas zāles līdztekus Accuzide, alkoholu vai ja Jums tiek veikta dialīze. Ja Jums parādās kāds no šiem simptomiem, atgulieties, kamēr simptomi pāriet.

Ja Jums attīstās spēcīgas sāpes kaklā vai čūlas mutē, īpaši, ja Jums ir problēmas ar nierēm vai asinsvadu kolagenoze. Jums var būt nepietiekams balto asinsķermenīšu skaits (neitropēnija/ agranulocitoze), kas var izraisīt paaugstinātu risku infekcijas un drudža attīstībai.

Ja Jūs novērojat sāpes krūškurvī, sasprindzinājumu krūškurvī, sirdsklauves (neregulāru vai paātrinātu sirdsdarbību), sēkšanu vai apgrūtinātu elpošanu.

Citas ļoti retas, bet nopietnas blakusparādības, ietver dzelteno kaiti jeb hepatītu (ādas un acu dzeltēšanu), aizkuņģa dziedzera iekaisumu jeb pankreatītu (spēcīgas vēdera un muguras sāpes) un iespējamu trieku (roku, kāju vājums vai runas problēmas).

Tālāk minētās blakusparādības novērotas pacientiem ar augstu asinsspiedienu, kuri ārstēti ar Accuzide. Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam:

Bieži sastopamas (attīstās 1-10 lietotājiem no 100)

augšējo elpošanas ceļu iekaisums, rīkles iekaisums (faringīts), bronhīts, iesnas (rinīts), klepus,

bezmiegs, reibonis, galvassāpes, miegainība,

miokarda infarkts, asinsvadu paplašināšanās,

vemšana, caureja, dispepsija, sāpes vēderā, slikta dūša,

muguras sāpes, sāpes muskuļos,

nogurums, nespēks, sāpes krūtīs,

paaugstināts kālija, urīnskābes, urīnvielas slāpekļa un kreatinīna (vielas, kas parāda, cik labi funkcionē Jūsu nieres) līmenis asinīs.

Retāk sastopamas (attīstās 1-10 lietotājiem no 1000)

vīrusu infekcija, urīnceļu infekcija, deguna blakusdobuma iekaisums,,

apmulsuma stāvoklis, depresija, nervozitāte,

pārejoša išēmiska lēkme (īslaicīgi asins apgādes traucējumi smadzenēs), ģībonis,

nejūtīguma vai tirpšanas sajūta locekļos, izmainīta garšas sajūta,

pasliktināta redze vienā vai abās acīs,

reibonis, džinkstoņa ausīs,

elpas trūkums, sausums mutē vai rīklē,

gāzu uzkrāšanās,

matu izkrišana, paaugstināta jutība uz gaismu, nieze, izsitumi, angioedēma, pastiprināta svīšana,

sāpes locītavās,

nieru darbības traucējumi, palielināts olbaltumvielu daudzums urīnā,

nespēja/grūtības sasniegt erekciju vīriešiem,

vispārēja tūska, drudzis, perifērā tūska,

glikozes tolerances traucējumi (stāvoklis pirms diabēta, kad cukura līmenis ir augstāks nekā parasti),

pazemināts asinsspiediens.

Reti sastopamas (attīstās 1-10 lietotājiem no 10000)

līdzsvara traucējumi,

paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves, lēkmjveida sāpes sirds apvidū,

iekaisums plaušās, sastrēguma veidošanās elpceļos,

aizcietējums, mēles iekaisums,

izsitumi uz ādas, kas var būt saistīti ar drudzi, muskuļu un locītavu sāpēm, asinsvadu iekaisumiem, psoriāzes formas ādas iekaisumu.

Ļoti reti sastopamas (attīstās mazāk nekā 1 lietotājam no 10000)

neskaidra redze,

zarnu aizsprostojums, tievo zarnu angioedēma,

nātrene.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

zems balto asins šūnu un plātnīšu skaits, kas var izraisīt zilumu parādīšanos vai vieglu asiņošanu, zems sarkano asins šūnu skaits,

anafilaktoīda reakcija (pēkšņa, dzīvību apdraudoša alerģiska reakcija ar piesarkumu, izsitumiem, ar apgrūtinātu elpošanas un elpceļu tūsku),

ar galvas smadzeņu asinsvadiem saistīta saslimšana (cerebrovaskulārs notikums),

redzes pasliktināšanās vai pēkšņas sāpes acī (iespējamas akūtas miopijas vai sekundāras akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes),

sirds ritma traucējumi,

pēkšņa asinsspiediena krišanās, izmainot ķermeņa pozu (ortostatiska hipotensija),

bronhu spazmas,

aizkuņģa dziedzera iekaisums,

aknu iekaisums, dzelte (dzeltena acu baltumu un ādas nokrāsa),

eksfoliatīvs dermatīts (iekaisusi āda, kas lobās), čūlu veidošanās uz ādas un gļotādas (pemfigus), asinsizplūdumi ādā (purpura), smagas ādas reakcijas (tajā skaitā Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiska epidermāla nekrolīze, multiformā eritēma),

ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis),

sistēmiska sarkanā vilkēde (alerģisks stāvoklis, kas izsauc drudzi, sāpes locītavās, ādas izsitumus, kas var ietvert apsārtumu, plankumus uz ādas, čūlas, ādas lobīšanos un mezglus),

serozo audu iekaisums,

nieru iekaisums (tubulointersticiāls nefrīts),

izmeklējumos (analīzēs) paaugstināts aknu enzīmu un bilirubīna daudzums, paaugstināts holesterīna, triglicerīdu līmenis asinīs, hematokrīta līmeņa pazemināšanās, sarkano asins šūnu grimšanas ātruma palielināšanās, paaugstināts antinukleāro antivielu (autoantivielas pret dažādiem šūnu kodoliem) daudzums.

Accuzide var izraisīt izmaiņas Jūsu asinīs, un Jūsu ārsts var veikt asinsanalīzes, lai to kontrolētu. Ja Jūs novērojat zilumu parādīšanos, jūtaties ļoti noguris vai, ja Jūs esat diabēta slimnieks un novērojat cukura līmeņa asinīs paaugstināšanos, izstāstiet to ārstam, lai nepieciešamības gadījumā veiktu asins analīzes.

Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Accuzide

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “Exp”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Accuzide satur

Aktīvās vielas ir kvinaprils (Quinaprilum) un hidrohlortiazīds (Hydrochlorothiazidum).

Katra Accuzide 10 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 10 mg kvinaprila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Katra Accuzide 20 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 20 mg kvinaprila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Katra Accuzide 20 mg/25 mg apvalkotā tablete satur 20 mg kvinaprila un 25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir krospovidons, laktoze, magnija karbonāts, magnija stearāts, povidons, hipromeloze, hidroksipropilceluloze, makrogols, sarkanais dzelzs oksīds (E 172), dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), titāna dioksīds (E 171), candelilla vasks.

Accuzide ārējais izskats un iepakojums

Accuzide 10 mg/12,5 mg ir sārtas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs.

Accuzide 20 mg/12,5 mg ir sārtas, trīsstūrveidīgas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.

Accuzide 20 mg/25 mg ir sārtas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar iespiedumu „PD 223” vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Iepakojumā 30 apvalkotās tabletes.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

Ražotājs

Pfizer Manufacturing Deutschland GmbH

Betriebsstätte Freiburg

Mooswaldallee 1

79090 Freiburg

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā

Tel. 67035775

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019.

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

PAGE

PAGE 1

01-0279/IB/013; 01-0280/IB/013; 09-0488/IB/013; Pfleet 2018-0044405

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Accuzide 10 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Accuzide 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Accuzide 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Aktīvās vielas: kvinaprils (Quinaprilum) un hidrohlortiazīds (Hydrochlorothiazidum).

Accuzide 10 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 10 mg kvinaprila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Accuzide 20 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 20 mg kvinaprila un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Accuzide 20 mg/25 mg apvalkotā tablete satur 20 mg kvinaprila un 25 mg hidrohlortiazīda.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: laktoze.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

Accuzide 10 mg/12,5 mg tabletes ir sārtas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs.

Accuzide 20 mg/12,5 mg tabletes ir sārtas, trīsstūrveidīgas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.

Accuzide 20 mg/25 mg tabletes ir sārtas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar iespiedumu „PD 223” vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Kvinaprila/hidrohlortiazīda (HHTZ) kombinācija indicēta hipertensijas ārstēšanai pacientiem, kuriem nepieciešama kombinēta terapija ar kvinaprilu un diurētisku līdzekli (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Pacientiem, kuri neārstējas ar diurētisku līdzekli, neatkarīgi no tā, vai viņi saņem kvinaprila monoterapiju vai kvinaprilu nelieto, ieteicamā sākuma deva ir 10/12,5 mg kvinaprila/HHTZ (1 tablete Accuzide 10 mg/12,5 mg). Pēc tam devu var palielināt līdz nepieciešamai balstdevai - 20/12,5 mg (1 tablete Accuzide 20 mg/12,5 mg) vai 20/25 mg (1 tablete Accuzide 20 mg/25 mg vai 2 tabletes Accuzide 10 mg/12,5 mg) dienā. Pietiekamu asinsspiediena kontroli parasti nodrošina deva 10/12,5 mg vai 20/12,5 mg (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Šie kombinēto zāļu (kvinaprila/HHTZ) pieejamie varianti ļauj individuāli pielāgot atsevišķo komponentu devas atbilstoši klīniskajam stāvoklim.

Pacientiem, kuri jau ārstējas ar diurētisku līdzekli, uzsākot lietot kvinaprilu, tā ieteicamā sākuma deva ir 5 mg, lai izvairītos no pārmērīgas asinsspiediena krišanās. Devu pēc tam palielina, kamēr panākts nepieciešamais asinsspiediena līmenis. Ja devu pielāgošanas rezultātā pacients lieto tādas pašas devas, kādas ir kombinēto zāļu sastāvā, tad līdzšinējo terapiju var aizstāt ar kombinēto kvinaprila/ HHTZ tableti (Accuzide 10 mg/12,5 mg, Accuzide 20 mg/12,5 mg vai Accuzide 20 mg/25 mg) (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) sākotnējai terapijai neizmanto kvinaprilu/HHTZ. Pacientiem ar vieglas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30-60 ml/min) terapiju sāk ar 5 mg kvinaprila un devu pielāgo līdz nepieciešamajai balstdevai.

Pacientiem, kuriem vajadzīgs arī diurētisks līdzeklis, var pielāgot devu, izmantojot kvinaprilu/ HHTZ. Terapiju sāk ar 10/6,25 mg (1/2 tablete Accuzide 20 mg/12,5 mg) vai 10/12,5 mg (1 tablete Accuzide 10 mg/12,5 mg). Asinsspiediena kontroli var nodrošināt ar parastajām kvinaprila/HHTZ devām (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) jāordinē arī diurētisks līdzeklis, tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu vietā kombinēšanai ar kvinaprilu labāk izvēlēties cilpas diurētisku līdzekli. Tātad pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju kvinaprils/HHTZ nav ieteicams.

Lietošana gados vecākiem cilvēkiem

Kvinaprila/HHTZ klīniskie efekti gados vecākiem (≥ 65 gadus veciem) cilvēkiem un par viņiem jaunākiem pieaugušiem, lietojot tādas pašas dienas devas, neatšķiras, pie tam ar vecumu nepalielinās arī blakusparādību biežums.

Lietošana bērniem

Kvinaprila/HHTZ lietošanas drošums un iedarbība bērniem nav noteikta.

4.3. Kontrindikācijas

Kvinaprils/ HHTZ ir kontrindicēts:

Grūtniecības otrā un trešā trimestra laikā (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret kādu no zāļu sastāvdaļām, kā arī pacientiem, kuriem bijusi angioedēma, ārstējoties ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem;

Vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu/valsartānu paaugstinātā angioedēmas rašanās riska dēļ.

Pacientiem ar iedzimtu/ idiopātisku angioedēmu;

Pacientiem ar dinamisku kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju;

Pacientiem ar anūriju vai smagu nieru disfunkciju;

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem;

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Accuzide lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Kvinaprils/HHTZ piesardzīgi jālieto pacientiem ar aortas atveres stenozi.

Paaugstinātas jutības reakcijas

Paaugstinātas jutības reakcijas var rasties pacientiem ar vai bez alerģijas vai bronhiālās astmas gadījumiem anamnēzē, piemēram, purpura, fotosensibilizācija, nātrene, nekrotisks asinsvadu vai limfvadu iekaisums, respiratora distresa sindroms, tai skaitā pneimonīts un plaušu tūska, anafilaktiskas reakcijas.

Hipotensija

Kvinaprils/HHTZ var izraisīt simptomātisku hipotensiju, taču parasti ne biežāk kā monoterapija ar vienu vai otru no zāļu sastāvdaļām. Nekomplicētas hipertensijas pacientiem simptomātiska hipotensija novērota reti. Hipertensijas pacientiem, kuri lieto kvinaprilu, hipotensijas attīstīšanās iespēja ir lielāka pacientiem ar intravaskulāra tilpuma deficītu, piemēram, pacientiem, kuri iepriekš ārstēti ar diurētiskiem līdzekļiem, kuri lieto bezsāls diētu, kuriem tiek veikta dialīze, pacientiem ar caureju vai vemšanu, vai pacientiem ar smagu renīna- atkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Kvinaprils/HHTZ ordinējams piesardzīgi, ja pacients vienlaicīgi lieto vēl citus hipotensīvos līdzekļus. Kvinaprila/HHTZ kombinācijā ietilpstošais tiazīds var pastiprināt pārējo hipotensīvo līdzekļu, it īpaši ganglioblokatoru un perifēro adrenoblokatoru darbību. Tiazīdu sastāvdaļas hipotensīvā iedarbība var būt pastiprināta arī pacientiem pēc simpatektomijas.

Ja iestājas simptomātiska hipotensija, pacients jānogulda uz muguras un, ja nepieciešams, viņam vēnā jāievada fizioloģiskais NaCl šķīdums. Īslaicīga hipotensīva reakcija nav kontrindikācija terapijas turpināšanai ar kvinaprilu/HHTZ, tomēr tad, ja notiek šāds atgadījums, jāizvēlas mazākas kvinaprila un/vai jebkuru līdztekus lietotu diurētisko līdzekļu devas.

Sastrēguma sirds mazspējas pacientiem, gan tādiem, kuriem tā saistīta ar nieru mazspēju, gan pacientiem bez nieru mazspējas, hipertensijas ārstēšana ar AKE inhibitoru var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos, kas var norisināties ar oligūriju un azotēmiju, bet atsevišķos gadījumos var beigties ar akūtu nieru mazspēju un nāvi. Terapija ar kvinaprilu/HHTZ jāuzsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Pacienti uzmanīgi jānovēro terapijas pirmajās 2 nedēļās un ikreiz, kad tiek palielināta zāļu deva.

Sirds mazspēja/ sirds slimība

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas rezultātā sagaidāma nieru funkcijas pavājināšanās uz to predisponētiem pacientiem. Pacientiem ar smagas pakāpes sirds mazspēju, kuriem nieru darbība ir atkarīga no renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivitātes, ārstēšanās ar kvinaprilu var izraisīt oligūriju un/vai pieaugošu azotēmiju, bet atsevišķos gadījumos–akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi.

Klepus

Ziņots, ka AKE inhibitoru lietošanas laikā novērots klepus. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs, pastāvīgs un pāriet, pārtraucot terapiju. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāņem vērā, diferencējot klepus cēloņus.

Nieru slimība

Kvinaprils/HHTZ ordinējams piesardzīgi pacientiem ar nieru slimību. Smagas nieru slimības gadījumā tiazīdi var paātrināt azotēmijas rašanos, bet vidēji smaga nieru bojājuma gadījumā (kreatinīna klīrenss 10-20 ml/min) tiazīdi ir neefektīvi, un atkārtotu devu efekts var būt kumulatīvs.

Nav pietiekošas pieredzes pacientiem ar smagu nieru bojājumu (kreatinīna klīrenss <10 ml/min). Pacientiem pēc nieru transplantācijas pirms AKE inhibitoru lietošanas jāizslēdz nieru artēriju stenoze.

Samazinoties kreatinīna klīrensam, pagarinās kvinaprilāta eliminācijas pusperiods. Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 60 ml/min, jānozīmē mazāka sākuma deva (skatīt 4.2. apakšpunktu). Šiem pacientiem devu palielina, vadoties pēc ārstnieciskā efekta un vērīgi sekojot nieru funkcijai, lai gan sākotnējās izpētes dati neliecina, ka zāles vēl vairāk pasliktinātu nieru funkciju.

Klīniskos pētījumos hipertensīviem pacientiem ar vienpusēju vai divpusēju nieru artērijas stenozi, dažiem pacientiem pēc AKE inhibitoru terapijas tika novērota urīnvielas slāpekļa un seruma kreatinīna līmeņa paaugstināšanās asinīs. Šī paaugstināšanās gandrīz vienmēr bija atgriezeniska pēc AKE inhibitoru un/ vai diurētisko līdzekļu lietošanas pārtraukšanas. Šādiem pacientiem nieru funkcija jāuzrauga dažu pirmo terapijas nedēļu laikā.

Dažiem pacientiem ar hipertensiju vai sirds mazspēju, kuriem nav bijušas iepriekš zināmas nieru slimības, novēroja urīnvielas slāpekļa daudzuma asinīs un kreatinīna līmeņa serumā paaugstināšanos (>1,25 reizes augstāks par normu); parasti tā bija neliela un pārejoša, galvenokārt gadījumos, kad kvinaprils tika lietots vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem. Urīnvielas slāpekļa un kreatinīna līmeņa paaugstināšanās tika novērota attiecīgi 2% un 2% gadījumu hipertensīviem kvinaprila monoterapijas pacientiem un attiecīgi 4% un 3% gadījumu hipertensīviem kvinaprila/HCTZ terapijas pacientiem. Tā biežāk rodas pacientiem ar iepriekš pastāvošiem nieru darbības traucējumiem. Šādā gadījumā var būt nepieciešama diurētiskā līdzekļa un/ vai kvinaprila devas samazināšana vai zāļu atcelšana.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Aknu funkciju traucējumi

Kvinaprils/HHTZ piesardzīgi lietojams pacientiem ar traucētu aknu funkciju vai progresējošu aknu slimību, jo nelielas novirzes šķidruma un sāļu līdzsvarā var veicināt aknu komas iestāšanos. Kvinaprils tiek ātri pārvērsts par kvinaprilātu (galvenais metabolīts kvinaprila diacīds), kas pētījumos cilvēkiem un dzīvniekiem ir spēcīgs angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitors. Kvinaprila metabolisms ir atkarīgs no aknu esterāzes aktivitātes. Pacientiem ar alkohola izraisītu cirozi palēninātās kvinaprila deesterifikācijas dēļ ir samazināta kvinaprilāta koncentrācija.

Reti AKE inhibitoru lietošana ir saistīta ar sindromu, kas sākas kā holestātiskā dzelte un progresē līdz straujai aknu nekrozei (dažos gadījumos fatālai). Pacientiem, kuriem AKE inhibitoru lietošanas laikā novēro dzelti vai izteikti paaugstinātu aknu enzīmu daudzumu, kvinaprils/ HHTZ jāatceļ un pacienti jānodrošina ar atbilstošu medicīnisku aprūpi.

Imūnsistēmu ietekmējošās zāļu reakcijas/ anafilaktoīdas reakcijas

Desensibilizācija: pacientiem, kuri lietojuši AKE inhibitorus laikā, kad viņiem veikta desensibilizācija ar insektu indi, tika novērotas dzīvību apdraudošas anafilaktoīdas reakcijas. Šāda tipa reakcijas vairs neradās, ja pacienti uz laiku pārtrauca lietot AKE inhibitorus, bet atkal atjaunojās pēc zāļu lietošanas atsākšanas.

Novērots, ka tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var izraisīt Stīvensa- Džonsona sindromu un sistēmiskās sarkanās vilkēdes saasināšanos vai aktivizēšanos.

Angioedēma

Pacientiem, kuri ārstējušies ar AKE inhibitoriem, novērota angioedēma. Ja rodas balsenes stridors vai sejas, mēles un balss saišu angioedēma, nekavējoties jāpārtrauc terapija ar kvinaprilu/HHTZ; pacientam jāsniedz nepieciešamā palīdzība pēc esošiem medicīniskiem standartiem, un viņš rūpīgi jānovēro, kamēr pietūkums izzūd. Ja tūska aptver tikai seju un lūpas, parasti stāvoklis normalizējas bez terapijas; simptomu atvieglošanai var izmantot prethistamīna līdzekļus. Angioedēma, kas izplatās uz balseni, var kļūt fatāla. Gadījumos, kad tūska skar mēli, balss saites vai balseni un tas draud ar elpceļu obstrukciju, tūliņ jāveic neatliekamā terapija, piemēram, adrenalīna (epinefrīna) šķīduma 1:1000 ievadīšana (0,3-0,5 ml) subkutāni.

Pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi ar AKE inhibitoru lietošanu nesaistīta angioedēma, lietojot AKE inhibitorus, var būt paaugstināts angioedēmas attīstīšanās risks (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Vienlaicīga kvinaprila un sakubitrila/valsartāna lietošana ir kontrindicēta paaugstināta angioedēmas rašanās riska dēļ (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Sakubitrila/valsartāna lietošanu drīkst uzsākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc pēdējās kvinaprila devas ieņemšanas. Gadījumā, ja sakubitrila/valsartāna lietošana ir pārtraukta, kvinaprila lietošanu drīkst uzsākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas ieņemšanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu). Vienlaicīga NEP inhibitoru (piem., racekadotrils) un AKE inhibitoru lietošana var paaugstināt angioedēmas rašanās risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kas lieto kvinaprilu, nepieciešama rūpīga ieguvuma-riska attiecības izvērtēšana pirms uzsākt ārstēšanu ar NEP inhibitoriem (piem., racekadotrils).

Pacientiem, kuri vienlaicīgi ārstējas ar rapamicīna mērķmolekulu zīdītājiem (mTOR) inhibitoru (piem., temsirolimu) vai dipeptidilpeptidāzes-IV (DPP-IV) inhibitoru (piem., vildagliptīnu), var būt paaugstināts angioedēmas rašanās risks. Jāuzmanās, sākot mTOR inhibitora vai DPP-IV inhibitora kursu pacientam, kas jau lieto AKE inhibitoru.

Zarnu angioedēma

Pacientiem, kuri ārstējušies ar AKE inhibitoriem, novēroti zarnu angioedēmas gadījumi. Pacientiem tas izpaudās ar vēdera sāpēm (ar vai bez sliktas dūšas vai vemšanas), dažos gadījumos iepriekšējā anamnēzē nebija sejas angioedēma un C-1 esterāzes līmenis bija normāls. Angioedēma tika diagnosticēta procedūru laikā, ieskaitot vēdera dobuma datortomogrāfiju vai ultrasonogrāfiju, vai operācijas laikā, un simptomi pazuda pēc AKE inhibitoru lietošanas pārtraukšanas. Zarnu angioedēma būtu jāietver diferenciālā diagnozē pacientiem ar vēdera sāpēm, kuri saņem AKE inhibitorus.

Etniskas atšķirības

Melnādainiem pacientiem AKE inhibitoru lietošanas laikā angioedēma reģistrēta biežāk nekā pacientiem ar citādu ādas krāsu. Bez tam kontrolētos klīniskos pētījumos novērots, ka AKE inhibitoru ietekme uz asinsspiedienu melnādainiem pacientiem bija mazāk izteikta, nekā pacientiem ar citādu ādas krāsu.

Hemodialīze un ZBL aferēze

Klīniskā pieredze liecina, ka hemodializējamiem pacientiem, kuri ārstējas ar AKE inhibitoriem, lielas caurplūdes poliakrilonitrila (‘AN69’) membrānu izmantošana mēdz izraisīt anafilaktoīdas reakcijas. No šādas kombinācijas jāizvairās – vai nu jālieto citi hipotensīvie līdzekļi, vai arī hemodialīzei jāizvēlas cita tipa membrānas. Līdzīgas reakcijas tika novērotas arī veicot zema blīvuma lipoproteīnu aferēzi ar dekstrānsulfāta absorbentu. Tādēļ šo metodi nedrīkst pielietot pacientiem, kuri ārstējas ar AKE inhibitoriem.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Pacientiem, kuri saņem kvinaprilu/ HHTZ, jānovēro, vai neparādās tiazīdu izraisīta šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu klīniskie simptomi. Šādiem pacientiem ārstēšanās laikā regulāri jāpārbauda elektrolītu (galvenokārt nātrija un kālija) līmenis serumā. Tā kā kvinaprils samazina aldosterona izdalīšanos, tā kombinācija ar hidrohlortiazīdu var samazināt diurētisko līdzekļu izraisītu hipokaliēmiju.

Kvinaprila un HHTZ pretēji vērstie efekti uz kālija līmeni serumā vairumam pacientu līdzsvarosies, tādēļ īpašas ietekmes uz kālija līmeni serumā viņiem nebūs. Daļai pacientu viens vai otrs efekts var ņemt pārsvaru, un dažiem pacientiem var būt nepieciešami kāliju saturoši uztura bagātinātāji. Terapijas sākumā un regulāri tās gaitā jānosaka elektrolītu līmenis serumā, lai atklātu elektrolītu disbalansu, ja tāds rastos.

Tiazīdi samazina kalcija ekskrēciju. Dažiem pacientiem ilgstošas tiazīdu lietošanas gadījumā novēroti epitēlijķermenīšu funkcijas traucējumi ar hiperkalciēmiju un hipofosfatēmiju. Nopietnākas hiperparatireozes komplikācijas (nierakmeņi, kaulu rezorbcija, un kuņģa čūla) nav novērotas.

Tiazīdu lietošana jāpārtrauc pirms epitēlijķermenīšu funkcijas pārbaudes.

Tiazīdi palielina magnija izdalīšanos urīnā, kā rezultātā var rasties hipomagniēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Citi vielmaiņas traucējumi: tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi paaugstina holesterīna, triglicerīdu un urīnskābes līmeni serumā. Šie efekti parasti ir nelieli, bet jutīgiem pacientiem var paātrināties podagras vai cukura diabēta iestāšanās.

Hipokaliēmija

Savukārt tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var izraisīt hipokaliēmiju, hiponatrēmiju un hipohlorēmisku alkalozi. Šīs novirzes dažkārt izpaužas ar vienu vai vairākiem sekojošiem simptomiem: sausums mutē, slāpes, vājums, letarģija, miegainums, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji muskuļos, muskuļu nespēks, hipotensija, oligūrija, tahikardija, slikta dūša, apjukums, krampji un vemšana. Bez tam hipokaliēmija var padarīt jutīgu vai pastiprināt sirds reakciju pret Digitalis toksiskiem efektiem. Sevišķi liels hipokaliēmijas risks ir pacientiem ar aknu cirozi, ar strauju diurētisko efektu, pacientiem, kuri uzņem pārāk maz elektrolītu, un pacientiem, kuri lieto kortikosteroīdus vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH), vai citas zāles, par kurām ir zināms, ka tās palielina tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu izraisītas hipokaliēmijas risku (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Rūpīgi jāapsver tādu zāļu vienlaicīga lietošana, kas varētu paaugstināt kālija līmeni serumā. Pacientiem jāiesaka nelietot kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai kāliju saturošus sāls aizstājējus bez konsultēšanās ar ārstu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Diabēts

Tiazīdu ierosināta hiperglikēmija var ietekmēt cukura līmeņa kontroli asinīs. Seruma kālija līmeņa samazināšanās veicina glikozes nepanesību. Jāuzrauga glikēmiskā kontrole, nepieciešamības gadījumā jālieto kāliju saturoši uztura bagātinātāji, lai saglabātu atbilstošu kālija koncentrāciju serumā, un pēc nepieciešamības jāpielāgo līdzekļi diabēta ārstēšanai (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Diabēta pacientiem AKE inhibitori var pastiprināt jutību pret insulīnu, to lietošana var tikt saistīta ar hipoglikēmiju pacientiem, kuri ārstēti ar insulīnu vai perorāliem pretdiabētiskiem līdzekļiem. Rūpīga glikēmiskā kontrole īpaši jāveic AKE inhibitoru lietošanas pirmajos mēnešos (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Neitropēnija/ agranulocitoze

AKE inhibitoru lietošana reti tika saistīta ar agranulocitozi un kaulu smadzeņu nomākumu pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju, bet biežāk pacientiem ar nieru mazspēju, sevišķi tad, ja viņiem bijusi kāda cita slimība ar līdztekus lietotiem imunosupresīviem līdzekļiem vai citām zālēm, kuru lietošana var tikt saistīta ar neitropēniju/ agranulocitozi. Pacientiem jāpastāsta, ka nekavējoties jāziņo par jebkurām infekcijas pazīmēm (piemēram, sāpošs kakls, drudzis), jo tās var būt neitropēnijas simptomi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Reti saņemti ziņojumi par agranulocitozes attīstīšanos kvinaprila lietošanas laikā. Tāpat kā lietojot citus AKE inhibitorus, kvinaprila terapijas laikā pacientiem ar sistēmisku saistaudu slimību un/vai nieru slimību jāapsver vajadzība kontrolēt leikocītu skaitu.

Ķirurģiska iejaukšanās/ anestēzija

Pacientiem, kuriem tiek veikta plaša ķirurģiska iejaukšanās, vai kuriem tiek veikta anestēzija ar hipotensiju izraisošām vielām, kvinaprils var sekundāri bloķēt angiotezīna II veidošanos, kompensatoriski atbrīvojoties renīnam. Ja tiek novērota hipotensija, un tā tiek saistīta ar šo mehānismu, tad tā var tikt koriģēta ar šķidruma ievadīšanu.

Akūta tuvredzība un sekundāra slēgta kakta glaukoma

HHTZ (sulfanilamīds) var izraisīt idiosinkrātisku reakciju, kā rezultātā var rasties pārejoša tuvredzība un akūta slēgta kakta glaukoma. Simptomi ietver pēkšņu redzes asuma samazināšanos vai sāpes acīs un parasti parādās dažu stundu līdz nedēļu laikā kopš terapijas uzsākšanas. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var izraisīt ilgstošu redzes zudumu. Primārā terapija ir tūlītēja HHTZ lietošanas pārtraukšana. Neatliekama medikamentoza vai ķirurģiska ārstēšana jāapsver gadījumos, kad intraokulārais spiediens paliek nekontrolēts. Riska faktori akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai ietver alerģiju pret sulfanilamīdiem vai penicilīnu anamnēzē.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku, palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvo terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Laktoze

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes/ galaktozes malabsorbciju.

Litijs

Litiju parasti nedrīkst lietot kopā ar diurētiskiem līdzekļiem. Diurētiskie līdzekļi samazina litija nieru klīrensu un ievērojami paaugstina litija toksicitātes risku (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tetraciklīni un citas zāles, kas mijiedarbojas ar magniju

Tetraciklīna un kvinaprila vienlaicīga lietošana veseliem brīvprātīgiem samazināja tetraciklīna absorbciju par aptuveni 28-37 %. Absorbcijas samazinājumu izraisa magnija karbonāts, ko satur kvinaprila tabletes kā palīgvielu. Šāda veida mijiedarbība jāņem vērā kombinējot kvinaprilu ar tetraciklīnu.

Zāļu līdzekļi, kas paaugstina kālija līmeni serumā

Kvinaprils/ HHTZ satur tiazīdu grupas diurētisko līdzekli, kas veicina pastiprinātu kālija izdalīšanos ar urīnu, bet tas satur arī AKE inhibitoru, kas, pazeminot aldosterona līmeni, veicina kālija aizturi. Tādēļ nav ieteicams terapijā pievienot kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus vai kāliju saturošus uztura bagātinātājus, vai citas zāles, kuras var paaugstināt kālija līmeni serumā, kā rezultātā var rasties paaugstināts kālija līmenis serumā. Gados vecākiem pacientiem vai pacientiem, kuriem ir traucēta nieru darbība, AKE inhibitora vienlaicīga lietošana ar sulfametoksazolu/trimetoprimu tika saistīta ar smagas pakāpes hiperkaliēmiju, kuru varētu būt izraisījis trimetoprims. Tādējādi kvinaprilu/HHTZ un trimetoprimu saturošas zāles vienlaicīgi jālieto ar piesardzību un attiecīgi jākontrolē kālija līmenis serumā.

Citi diurētiskie līdzekļi

Kvinaprils/ HHTZ satur diurētisko līdzekli. Cita diurētiskā līdzekļa līdztekus lietošana var izraisīt papildus efektu. Pacientiem, kuri lieto diurētiskus līdzekļus, sevišķi tiem, kuriem ir intravaskulāra šķidruma tilpuma / elektrolītu samazināšanās, AKE inhibitoru terapijas sākumā vai to devu palielināšanas gadījumā var attīstīties pārmērīga asinsspiediena samazināšanās.

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Kombinējot kvinaprilu/ HHTZ ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, piemēram, nitrātiem vai vazodilatatoriem, var tikt novērots papildus efekts vai iedarbības pastiprināšanās.

Ķirurģiska iejaukšanās/ anestēzija

Lai gan tādi dati, kas norādītu uz mijiedarbību starp kvinaprilu un anestēzijas līdzekļiem, kas veicina hipotensiju, nav pieejami, jāievēro piesardzība, ja pacientam tiek veikta plaša ķirurģiska iejaukšanās vai anestēzija, jo AKE inhibitori var sekundāri bloķēt angiotezīna II veidošanos, kompensatoriski atbrīvojoties renīnam. Tas var izraisīt hipotensiju, ko var koriģēt ar cirkulējoša inravaskulāra šķidruma tilpuma palielināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tiazīdi var samazināt arteriālo atbildes reakciju uz noradrenalīnu. Neatliekamajā ķirurģijā jānozīmē samazinātas pre-anestēzijas un anestēzijas līdzekļu devas. Tiazīdi var pastiprināt atbildes reakciju pret tubokurarīnu.

Litijs

Vispārpieņemts, ka litiju nedrīkst kombinēt ar diurētiskiem līdzekļiem. Diurētiskie līdzekļi samazina litija nieru klīrensu un palielina litija toksicitātes risku. Ir saņemta informācija par palielinātu litija līmeni serumā un litija toksicitātes simptomiem, kas radušies pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto litiju ar AKE inhibitoriem, jo šīs vielas pastiprina nātrija izdalīšanos. Kvinaprils/HHTZ paaugstina litija toksicitātes risku. Kvinaprils/ HHTZ jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda litija līmenis serumā.

Kortikosteroīdi, AKTH

Ir novērots pastiprināts elektrolītu zudums, it īpaši hipokaliēmija.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, tai skaitā selektīvie ciklooksigenāzes-2 inhibitori (COX-2 inhibitori)

Gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanos (ieskaitot pacientus, kuri lieto diurētiskos līdzekļus) vai pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem, AKE inhibitoru, tai skaitā kvinaprila, vienlaicīga lietošana ar NSPIL, ieskaitot COX-2 inhibitorus, var izraisīt nieru funkcijas pavājināšanos, līdz pat iespējamai akūtai nieru mazspējai. Šī iedarbība parasti ir atgriezeniska. Pacientiem, kuri saņem kvinaprilu un NSPIL regulāri jāpārbauda nieru darbība.

Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var samazināt cilpas, kāliju aizturošo un tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu diurētisko, natriurētisko un hipotensīvo efektu un AKE inhibitoru antihipertensīvo ietekmi. Tādēļ pacienti, kuri līdztekus kvinaprilam/HHTZ lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, uzmanīgi jānovēro, lai konstatētu, vai panākts vēlamais kvinaprila/HHTZ efekts. Turklāt zināms, ka NSPIL un AKE inhibitori dod papildus efektu, paaugstinot kālija līmeni serumā.

Citas zāles, kas var izraisīt angioedēmu.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi ārstējas ar mTOR inhibitoru (piem., temsirolimu) vai ar DPP-IV inhibitoru (piem., vildagliptīnu), var būt paaugstināts angioedēmas rašanās risks. Jāuzmanās, sākot mTOR inhibitora vai DPP-IV inhibitora kursu pacientam, kuri jau lieto AKE inhibitoru.

NEP inhibitori

Vienlaicīga kvinaprila un sakubitrila/valsartāna lietošana ir kontrindicēta, jo vienlaicīga neprilizīna (NEP) un AKE inhibīcija var paaugstināt angioedēmas rašanās risku. Sakubitrila/valsartāna lietošanu drīkst uzsākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc pēdējās kvinaprila devas ieņemšanas. Kvinaprila lietošanu drīkst uzsākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas ieņemšanas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Vienlaicīga citu NEP inhibitoru (piem., racekadotrils) un kvinaprila lietošana var paaugstināt angioedēmas rašanās risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Allopurinols, citostatiskie un imunosupresīvie līdzekļi, sistēmiskie kortikosteroīdi vai prokaīnamīds

Vienlaicīga lietošana ar AKE inhibitoriem var radīt palielinātu leikopēnijas attīstīšanās risku.

Alkohols, barbiturāti un narkotiskie līdzekļi

Var rasties ortostatiskā hipotensija.

Zāles, kas tiek saistītas ar torsades de pointes

Iespējamā hipokaliēmijas riska dēļ piesardzība jāievēro, lietojot HHTZ vienlaikus ar uzpirkstītes alkaloīdiem vai citām zālēm, kas var izraisīt torsades de pointes.

Antacīdie līdzekļi

Antacīdie līdzekļi var samazināt kvinaprila/ HHTZ biopieejamību.

Pretdiabēta zāles (iekšķīgi lietojami hipoglikēmiskie līdzekļi un insulīns)

Diabēta pacientiem AKE inhibitori var palielināt jutību pret insulīnu un var tikt saistīti ar hipoglikēmiju pacientiem, kuri ārstēti ar iekšķīgi lietojamiem pretdiabētiskiem līdzekļiem vai insulīnu. Pacientiem rūpīgi jākontrolē glikozes līmenis, it īpaši pirmajā AKE inhibitoru lietošanas mēnesī (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tiazīdu ierosināta hiperglikēmija var ietekmēt cukura līmeņa kontroli asinīs. Seruma kālija līmeņa samazināšanās veicina glikozes nepanesību. Jāuzrauga glikēmiskā kontrole, nepieciešamības gadījumā jālieto kāliju saturoši uztura bagātinātāji, lai saglabātu atbilstošu kālija līmeni serumā, un pēc nepieciešamības jāpielāgo zāles cukura diabēta ārstēšanai (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Presorie amīni (piemēram, norepinefrīns)

Iespējama samazināta atbildes reakcija uz presoriem amīniem, taču ne tik lielā mērā, lai izslēgtu to lietošanu.

Digoksīns

Tiazīdu ierosināti elektrolītu traucējumi, t.i., hipokaliēmija, hipomagnēmija, palielina digoksīna toksicitātes risku, kas, savukārt, var izraisīt aritmiju ar letālu iznākumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Anjonu apmaiņas sveķi

HHTZ uzsūkšanās ir traucēta anjonu apmaiņas sveķu, piemēram, holestiramīna un kolestipola, klātbūtnē. Vienreizējas sveķu devas saista HHTZ un samazina tā uzsūkšanos no kuņģa-zarnu trakta attiecīgi līdz pat 85% un 43%.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Aliskirēns

Nelietot vienlaikus kvinaprilu/HHTZ un aliskirēnu pacientiem ar cukura diabētu, pacientiem ar vidējas līdz smagas pakāpes nieru mazspēju (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2), pacientiem ar hiperkaliēmiju (>5mmol/l) vai sastrēguma sirds mazspējas pacientiem ar hipotensiju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Angiotenzīna receptoru blokatori vai citi AKE inhibitori

Nelietot vienlaikus kvinaprilu/HHTZ un angiotenzīna receptoru blokatorus vai citus AKE inhibitorus pacientiem ar cukura diabētu, pacientiem ar vidējas līdz smagas pakāpes nieru mazspēju (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2), pacientiem ar hiperkaliēmiju (>5mmol/l) vai sastrēguma sirds mazspējas pacientiem ar hipotensiju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Citi līdzekļi: klīniski nozīmīga mijiedarbība netika novērota, lietojot kvinaprilu vienlaikus ar propranololu vai cimetidīnu.

Kvinaprila vienlaikus lietošana divas reizes dienā būtiski nemainīja vienreizējas varfarīna devas antikoagulējošo efektu (noteikts kā protrombīna laiks).

Līdzekļi podagras ārstēšanai (allopurinols, urikozūriski līdzekļi, ksantīna oksidāzes inhibitori): tiazīdu ierosināta hiperurikēmija var ietekmēt podagras kontroli, kas tiek panākta, lietojot allopurinolu un probenecīdu. Vienlaicīga HHTZ un allopurinola lietošana var palielināt hipersensitivitātes reakciju biežumu pret allopurinolu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

AKE inhibitori

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par AKE inhibitoru lietošanas teratogēnitātes risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku.

Tiklīdz ir konstatēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksicitāti (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Pieredze ar hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības periodā, īpaši tās pirmā trimestra laikā, ir ierobežota. Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentāro barjeru. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģiskās darbības mehānismu, tā lietošana otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā var radīt augļa- placentas apasiņošanas traucējumus un tam var būt nevēlama ietekme uz augli un jaundzimušo, piemēram, dzelte, izmaiņas elektrolītu balansā un trombocitopēnija.

Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas ārstēšanai tā plazmas tilpuma samazinošās un placentāro hiperfūziju izraisošās darbības dēļ, neskatoties uz slimības ārstēšanas ieguvumu.

Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot esenciālās hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot atsevišķus gadījumus, kad cita ārstēšana nav izmantojama.

Barošana ar krūti

Kvinaprils

Nedaudzie farmakokinētiskie dati liecina par nelielu koncentrāciju mātes pienā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Lai gan šāda koncentrācija nešķiet klīniski nozīmīga, Accuzide nav ieteicams lietot, barojot ar krūti priekšlaicīgi dzimušus zīdaiņus un visus zīdaiņus dažu pirmo nedēļu laikā pēc dzemdībām, jo pastāv hipotētisks risks, ka zāles var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmas un nieru darbību, kā arī tāpēc, ka nav pietiekamas pieredzes par zāļu lietošanu klīniskajā praksē.

Barojot ar krūti vecākus zīdaiņus, Accuzide lietošana var tikt apsvērta, ja šāds terapijas veids ir nepieciešams mātei un ja bērnu rūpīgi novēro, sekojot, vai nerodas blakusparādības.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds nelielā daudzumā izdalās mātes pienā. Tiazīdu lietošana lielās devās izraisa pastiprinātu diurēzi un var samazināt piena veidošanos. Accuzide lietošana zīdīšanas periodā nav ieteicama. Ja Accuzide tiek lietots zīdīšanas periodā, tā devām jābūt pēc iespējas zemākām.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Zāļu lietošana, it īpaši terapijas sākumā, var pavājināt spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kvinaprila/ HHTZ terapijas laikā novērotas un ziņotas tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ar šādu biežumu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10000) un nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Bronhīts, augšējo elpošanas ceļu infekcija, faringīts#, rinīts#

Retāk

Vīrusu infekcija, urīnceļu infekcija, sinusīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Agranulocitoze##, hemolītiskā anēmija#∞, neitropēnija##, trombocitopēnija#, eozinofīlija#

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Anafilaktoīda reakcija#

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Hiperkaliēmija##, podagra#, hiperurikēmija#

Retāk

Glikozes tolerances traucējumi

Psihiskie traucējumi

Bieži

Bezmiegs#

Retāk

Apmulsuma stāvoklis#, depresija#, nervozitāte#

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Reibonis#, galvassāpes#, miegainība#

Retāk

Pārejoša išēmiska lēkme#, ģībonis#, parestēzija#, disgeizija#

Reti

Līdzsvara traucējumi

Nav zināmi

Cerebrovaskulārs notikums#

Acu bojājumi

Retāk

Ambliopija#

Ļoti reti

Neskaidra redze#

Nav zināmi

Akūta miopija, akūta slēgtā kakta glaukoma

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Reibonis#, džinkstoņa ausīs#,

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Stenokardija##, tahikardija#, sirdsklauves#

Bieži

Miokarda infarkts#

Nav zināmi

Aritmija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Asinsvadu paplašināšanās#

Retāk

Hipotensija#

Nav zināmi

Ortostatiska hipotensija#

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Klepus#

Retāk

Elpas trūkums#, sausums rīklē

Reti

Eozinofilā pneimonija##, angioedēmas izraisīta augšējo elpceļu obstrukcija (var būt letāla)#

Nav zināmi

Bronhu spazmas#

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Vemšana#, caureja#, dispepsija#, sāpes vēderā#, slikta dūša#

Retāk

Meteorisms#, sausums mutē

Reti

Aizcietējums, mēles iekaisums

Ļoti reti

Zarnu aizsprostojums#, tievo zarnu angioedēma

Nav zināmi

Pankreatīts#

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Hepatīts#, holestātiska dzelte#

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Alopēcija#, fotosensibilizācijas reakcija#, niezēšana#, izsitumi#, angioedēma## hiperhidroze##

Reti

Bojājumi ādā var tikt saistīti ar drudzi, muskuļu un locītavu sāpēm (mialģijas, artralģijas, artrīti), asinsvadu iekaisumiem (vaskulīts), psoriāzes formas dermatīts#

Ļoti reti

Nātrene#

Nav zināmi

Toksiska epidermāla nekrolīze#, multiformā eritēma#, eksfoliatīvs dermatīts#, pemfigus#, purpura, Stīvensa Džonsona sindroms#

Labdabīgi, laundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji

Nav zināmi

Nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Muguras sāpes#, mialģija#

Retāk

Artralģija#

Nav zināmi

Sistēmiska sarkanā vilkēde

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Nieru darbības traucējumi#, proteīnūrija

Nav zināmi

Tubulointersticiāls nefrīts

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Erektīlā disfunkcija#

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Nogurums, nespēks#, sāpes krūtīs#

Retāk

Vispārēja tūska#, drudzis #, perifēra tūska#

Nav zināmi

Serozo audu iekaisums

Izmeklējumi

Bieži

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs#, paaugstināts urīnvielas slāpekļa līmenis asinīs#*

Nav zināmi

Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs#., paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs# hematokrīta pazemināšanās#, aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās#, bilirubīna līmeņa asinīs paaugstināšanās#, paaugstināts antinukleāro antivielu daudzums#, sarkano asins šūnu sedimentācijas ātruma palielināšanās.

*Šāda paaugstināšanās vairāk iespējama pacientiem, kuri līdztekus saņem diurētiskos līdzekļus, nekā tiem, kuri lieto kvinaprilu monoterapijā. Šī novērotā paaugstināšanās terapijas laikā kļūs atgriezeniska.

#Blakusparādības, kuras ir saistītas ar kvinaprilu, un kuru biežums novērots kvinaprila/ HHTZ lietošanas laikā.

## Blakusparādības, kuras ir saistītas ar kvinaprilu, un kuru biežums novērots kvinaprila lietošanas laikā, blakusparādības nav saistītas ar kvinaprila/HHTZ lietošanu.

Atsevišķi hemolītiskās anēmijas# gadījumi ziņoti pacientiem ar iedzimtu G-6-PDH deficītu.

Klīniski laboratorisko testu rezultāti

Elektrolīti serumā: (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Urīnskābe, glikoze, magnijs, ar proteīniem saistītais jods (PBI), epitēlijķermenīšu funkcionālie testi un kalcijs: (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Iedzimtas pārmantotas un ģenētiskas saslimšanas: (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Asinsaina: (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Par kvinaprila/HHTZ pārdozēšanu cilvēkam nav datu.

Sagaidāms, ka pārdozēšana klīniski manifestēsies ar kvinaprila monoterapijas izraisītas pārdozēšanas simptomiem, proti, ar smagu hipotensiju, kas jāārstē ar fizioloģiskā sāls šķīduma iv infūziju.

HHTZ pārdozēšanai tipisko pazīmju un simptomu cēlonis ir pārmērīgās diurēzes izraisītais elektrolītu zudums (hipokaliēmija, hipohlorēmija, hiponatriēmija) un dehidratācija. Ja pacients lieto arī Digitalis preparātu, hipokaliēmija var veicināt sirds aritmijas rašanos.

Specifiska ārstēšana kvinaprila/HHTZ pārdozēšanas gadījumiem nav zināma.

Hemodialīze un peritoneālā dialīze ļoti maz ietekmē kvinaprila un kvinaprilāta elimināciju.

Ārstēšana ir simptomātiska un atbalstoša, atbilstoši uzstādītai medicīniskajai aprūpei.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un diurētiskie līdzekļi.

ATĶ kods: C09BA06.

Kvinaprils/HHTZ ir kombinēta tablete, kurā ietilpst angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitors kvinaprila hidrohlorīds un diurētiskais līdzeklis hidrohlortiazīds (HHTZ).

Klīniskos pētījumos kvinaprila un hidrohlortiazīda vienlaicīga lietošana pazemināja asinsspiedienu vairāk nekā tad, ja viens vai otrs no šiem līdzekļiem tika lietots monoterapijas veidā. Kvinaprila un hidrohlortiazīda vienlaicīga lietošana nemaina šo zāļu farmakokinētiku.

Hidrohlortiazīda radītās diurētiskās iedarbības rezultātā palielinās plazmas renīna aktivitāte (PRA), pieaug aldosterona sekrēcija, samazinās kālija daudzums serumā un pieaug kālija izvade ar urīnu. Kvinaprils inhibē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu un mazina hidrohlortiazīda izraisīto kālija zudumu.

Darbības mehānisms

Kvinaprils tiek strauji deesterificēts par kvinaprilātu (galveno metabolītu kvinaprila diacīdu), kurš, kā noskaidrots pētījumos ar cilvēkiem un dzīvniekiem, ir spēcīgs angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitors. AKE ir peptidil-dipeptidāze, kas katalizē angiotenzīna I pārvēršanos par vazokonstriktīvu vielu - angiotenzīnu II, kurš kontrolē asinsvadu stāvokli un iedarbojas ar daudzu dažādu mehānismu starpniecību, tostarp stimulē aldosterona sekrēciju virsnieru garozā. Kvinaprila darbības pamatā cilvēka un dzīvnieku organismā ir cirkulējošā un audu AKE inhibīcija, tādējādi nomācot vazopresoro aktivitāti un aldosterona sekrēciju. Zūdot angiotenzīna II negatīvai atgriezeniskai ietekmei uz renīna sekrēciju, pieaug plazmas renīna aktivitāte (PRA).

Par galveno hipotensīvās darbības mehānismu tiek uzskatīta kvinaprila ietekme uz renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, tomēr kvinaprils pazemina asinsspiedienu arī hipertonijas pacientiem ar zemu renīna līmeni. Kvinaprils monoterapijā bija efektīvs visu pārbaudīto rasu cilvēkiem, lai gan melnādainiem cilvēkiem (kuriem pārsvarā ir zems renīna līmenis) tas bija nedaudz mazāk efektīvs nekā pārējo rasu pārstāvjiem. AKE ir identisks kinināzei II – enzīmam, kurš noārda bradikinīnu – peptīdu ar spēcīga vazodilatatora īpašībām. Vai bradikinīna līmeņa pieaugumam ir nozīme kvinaprila terapeitiskajā iedarbībā, pagaidām nav noskaidrots.

Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka kvinaprila hipotensīvais efekts saglabājas ilgāk nekā tā inhibējošā ietekme uz cirkulējošo AKE, turpretim inhibējošai ietekmei uz audu AKE piemīt ciešāka korelācija ar hipotensīvā efekta ilgumu.

10-80 mg kvinaprila lietošana pacientiem ar vieglu, mērenu vai smagu hipertensiju pazemina asinsspiedienu kā sēdus, tā stāvus, pie tam minimāli iespaidojot sirds darbības frekvenci. Hipotensīvā iedarbība sākas stundas laikā un maksimālo izpausmi parasti sasniedz divas līdz četras stundas pēc devas lietošanas. Daļai pacientu pilnīgs hipotensīvais efekts iestājas pēc divu nedēļu ilgas ārstēšanās. Lietojot ieteicamās devas, lielākai daļai pacientu hipotensīvais efekts saglabājas 24 stundas pēc devas lietošanas un turpina pieturēties ilglaicīgas terapijas gaitā.

Hemodinamikas pētījumos hipertensijas pacientiem konstatēts, ka kvinaprila izraisītais asinsspiediena pazeminājums saistās ar kopējās perifērās pretestības un nieru asinsvadu pretestības samazināšanos, bet sirds darbības frekvence, sirds indekss, asinsrite nierēs, glomerulārās filtrācijas ātrums un filtrācijas frakcija mainās maz vai vispār nemainās.

Diurētisko līdzekļu hipotensīvās darbības mehānisms nav zināms. Ilgstošas lietošanas laikā samazinās perifērā asinsvadu pretestība, taču tas var būt sekundārs efekts, proti, nātrija balansa maiņas rezultāts.

Hidrohlortiazīds ir diurētisks līdzeklis, kas tieši iedarbojas uz nierēm, pastiprinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju, kam līdzi izdalās atbilstošs ūdens daudzums. Hidrohlortiazīds veicina arī kālija un bikarbonātu ekskrēciju un samazina kalcija ekskrēciju. Pastāvīgi lietojot hidrohlortiazīdu, no 2 līdz 6 reizēm pieaug PRA.

Pēc hidrohlortiazīda lietošanas divu stundu laikā sākas diurēze, tā sasniedz maksimumu pēc apmēram četrām stundām un pieturas no sešām līdz divpadsmit stundām. Hidrohlortiazīds nepārveidotā formā izdalās ar urīnu. Sekojot koncentrācijas līmenim plazmā vismaz 24 stundas, konstatēts, ka hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods svārstās no 4 līdz 15 stundām. Ne mazāk kā 61 % no ieņemtās devas nepārveidotā formā izdalās 24 stundu laikā.

Hidrohlortiazīds iet cauri placentai, bet nenonāk cerebrospinālajā šķidrumā.

Ar hidrohlortiazīdu kombinēta hipotensīva terapija pazemina asinsspiedienu vairāk nekā katrs no lietotajiem līdzekļiem atsevišķi.

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pēc lietošanas per os maksimālo koncentrāciju plazmā kvinaprils sasniedz stundas laikā. Spriežot pēc kvinaprila un tā metabolītu daudzuma urīnā, uzsūcas apmēram 60 % kvinaprila. Hidrohlortiazīda uzsūkšana ir nedaudz lēnāka (1-2,5 stundas) un pilnīgāka (50-80 %). 39 % no per os lietotās kvinaprila devas asinīs atrodami kvinaprilāta formā. Kvinaprila eliminācijas pusperiods ir apmēram viena stunda. Maksimālo kvinaprilāta koncentrāciju plazmā novēro aptuveni divas stundas pēc kvinaprila lietošanas. Kvinaprilāts izdalās galvenokārt nieru ekskrēcijas ceļā, un tā efektīvas akumulācijas pusperiods ir aptuveni trīs stundas. Ap 97 % asinīs cirkulējošā kvinaprila un kvinaprilāta ir saistīti ar proteīniem.

Pacientiem ar nieru mazspēju kvinaprilāta eliminācijas pusperiods pieaug līdztekus kreatinīna klīrensa samazinājumam. Farmakokinētiskie pētījumi ar termināliem nieru slimniekiem, kas tiek ārstēti ar hronisku hemodialīzi vai ilgstoši ambulatoros apstākļos veiktu peritoneālo dialīzi, liecina, ka dialīze gandrīz neietekmē kvinaprila un kvinaprilāta elimināciju. Starp kvinaprilāta klīrensu no plazmas un kreatinīna klīrensu pastāv lineāra korelācija. Kvinaprilāta eliminācija ir pavājināta arī gados vecākiem (≥ 65 gadus veciem) pacientiem, cieši korelējot ar nieru funkcionālo stāvokli (skatīt 4.2. apakšpunktu “Devas un lietošanas veids”).

Pētījumos ar žurkām konstatēts, ka kvinaprils un tā metabolīti neiet cauri hematoencefāliskai barjerai.

Farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem

Gados vecākiem cilvēkiem ir lielāks kvinaprilāta AUC (zemlīknes laukums) un augstākas maksimālās koncentrācijas nekā gados jaunākiem pacientiem, kas drīzāk saistīts ar nieru funkciju pavājināšanos nevis ar vecumu kā tādu. No kopējā pacientu skaita, kas klīniskos pētījumos saņēma kvinaprilu/HHTZ, 15 % pacientu bija 65 gadus veci vai vecāki, bet 1,5 % - 75 gadus veci vai vecāki. Zāļu iedarbīguma un drošuma ziņā netika atklātas atšķirības starp gados vecākiem un jaunākiem pacientiem. Tomēr nevar izslēgt, ka daļai gados vecāku cilvēku varētu būt lielāka jutība pret šīm zālēm.

Barošana ar krūti

Sešām ar krūti barojošām sievietēm pēc 20 mg kvinaprila vienreizējas devas lietošanas zāļu koncentrācijas attiecība pienā un asins plazmā (P/P) bija 0,12. Kvinaprils netika konstatēts mātes pienā 4 stundas pēc devas saņemšanas. Kvinaprilāta līmenis mātes pienā nebija nosakāms (<5 µg/L) nevienā no laikposmiem. Aprēķināts, ka zīdainis saņemtu aptuveni 1,6 % no mātes svara atkarīgas kvinaprila devas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Kanceroģenēzes, mutaģenēzes un fertilitātes pētījumi dzīvniekiem ar kvinaprilu/HHTZ nav veikti.

104 nedēļas pēc kārtas ievadot kvinaprila hidrohlorīdu pelēm 75 mg/kg dienā un žurkām 100 mg/kg dienā (proti, devā, kas attiecīgi 50 un 60 reizes pārsniedz maksimālo dienas devu cilvēkam), kancerogēna ietekme netika konstatēta. Ne kvinaprilam, ne kvinaprilātam neparādījās mutagēnas īpašības Eimsa testā ar baktērijām, kas izdarīts gan ar, gan bez metaboliskas aktivācijas. Kvinaprilam netika konstatēta negatīva ietekme arī ģenētiskā toksiskuma izpētē, kurā pārbaudītas punktmutācijas zīdītāju šūnās in vitro, pāra hromatīdu apmaiņa zīdītāju šūnu kultūrā, mikrokodoliņu tests pelēm, hromosomu aberācija plaušu šūnu V79 kultūrā in vitro un citoģenētisks tests žurku kaulu smadzenēs in vivo. Žurkām ievadot līdz 100 mg/kg dienā (devu, kas ir 60 reizes lielāka par maksimālo dienas devu cilvēkam), konstatēts, ka tas neietekmē žurku auglību un vairošanos.

Ievadot žurkām kvinaprilu devās līdz pat 300 mg/kg dienā (kas 180 reizes pārsniedz maksimālo dienas devu cilvēkam), netika novēroti ne fetotoksiski, ne teratogēni efekti, lai gan žurku mātītēm parādījās toksiskuma izpausmes pie devas 150 mg/kg dienā. Samazināts ķermeņa svars jaundzimušiem žurku mazuļiem novērots tad, ja žurku mātītes grūsnības beigās un laktācijas periodā bija saņēmušas 25 mg/kg dienā vai lielāku kvinaprila devu. Kvinaprils trušiem nebija teratogēns; tomēr tāpat kā citi AKE inhibitori, dažām trušu mātītēm, ievadīts tikai 0,5 mg/kg dienā, izraisīja toksiskas parādības, bet devā 1 mg/kg dienā radīja embriotoksiskus efektus.

Hidrohlortiazīdam nav konstatētas mutagēnas īpašības in vitro Eimsa testā ar baktērijām, izmantojot TA98 un TA100 celmus un maksimālo koncentrāciju– 5 mg/trauciņā. Urīna paraugiem, kas ņemti ar hidrohlortiazīdu ārstētiem pacientiem, Eimsa testā netika konstatēta mutagēna aktivitāte. Hidrohlortiazīds Ķīnas kāmja olšūnās gan ar metabolisku aktivāciju, gan bez tās inducēja apmaiņu ar pāra hromatīdiem, bet neizraisīja hromosomu aberācijas. Lielas hidrohlortiazīda koncentrācijas inducēja mutācijas peļu limfomas šūnās.

Izmantojot Aspergillus nidulans, pārbaudīta dažādu zāļu spēja inducēt hromosomu neatdalīšanos un krustmiju. Daudzas zāles, arī hidrohlortiazīds, bloķē hromosomu atdalīšanos.

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Krospovidons, laktoze, magnija karbonāts, magnija stearāts, povidons, hipromeloze, hidroksipropilceluloze, makrogols, sarkanais dzelzs oksīds (E 172), dzeltenais dzelzs oksīds (E 172), titāna dioksīds (E 171), candelilla vasks.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Al-PA/Al/PVH blisteris.

Ārējais iepakojums – kartona kastīte.

Iepakojumā 30 apvalkotās tabletes.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Accuzide 10 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes: 01-0279

Accuzide 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes: 01-0280

Accuzide 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes: 09-0488

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums:

Accuzide 10 mg/12,5 mg un 20 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes: 2001. gada 11. jūlijs.

Accuzide 20 mg/25 mg apvalkotās tabletes: 2009. gada 21. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 17. novembris.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11/2018

PAGE 10

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

PAGE

PAGE 1

01-0279/II/013; 01-0280/II/013; 09-0488/II/013; Pfleet 2018-0044405

Dokumenta nosaukums: ACCUPRO apraksts

Datums: 2002.g.jūlijs