Quator

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

ZĀĻU NOSAUKUMS

Quator 5 mg apvalkotās tabletes

Quator 10 mg apvalkotās tabletes

Quator 20 mg apvalkotās tabletes

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Quator 5 mg apvalkotās tabletes

Katrā apvalkotajā tabletē ir 5 mg tadalafila (tadalafilum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Katrā tabletē ir 88 mg laktozes monohidrāta.

Quator 10 mg apvalkotās tabletes

Katrā apvalkotajā tabletē ir 10 mg tadalafila (tadalafilum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Katrā tabletē ir 177 mg laktozes monohidrāta.

Quator 20 mg apvalkotās tabletes

Katrā apvalkotajā tabletē ir 20 mg tadalafila (tadalafilum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Katrā tabletē ir 353 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Quator 5 mg apvalkotās tabletes

Dzelteni brūnas vai dzeltenas, ovālas formas apvalkotas tabletes, izmērs apmēram 8 x 4 mm. Vienā pusē ir iespiests “5”, bet otra puse ir gluda.

Quator 10 mg apvalkotās tabletes

Dzelteni brūnas vai dzeltenas, ovālas formas apvalkotas tabletes, izmērs apmēram 11 x 7 mm. Vienā pusē ir iespiests “10”. Tabletes otra puse ir gluda.

Quator 20 mg apvalkotās tabletes

Dzelteni brūnas vai dzeltenas, ovālas formas apvalkotas tabletes, izmērs apmēram 14 x 8 mm. Tabletēm vienā pusē ir dalījuma līnija un iespiedums “2” pa kreisi no dalījuma līnijas un “0” - pa labi no dalījuma līnijas. Tabletes otra puse ir gluda.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Quator 5 mg, 10 mg un 20 mg apvalkotās tabletes:

erektilās disfunkcijas ārstēšanai pieaugušiem vīriešiem. Lai tadalafils darbotos, nepieciešama seksuālā stimulēšana.

Quator nav indicēts sievietēm.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Erektilā disfunkcija pieaugušiem vīriešiem

Parasti ieteicamā deva ir 10 mg pirms gaidāmā dzimumakta neatkarīgi no ēšanas.

Pacientiem, kuriem 10 mg tadalafila nerada pietiekamu ietekmi, var mēģināt lietot 20 mg. To var lietot ne vēlāk kā 30 minūtes pirms dzimumakta.

Maksimālais lietošanas biežums ir vienu reizi dienā.

Tadalafila 10 mg un 20 mg tabletes ir paredzētas lietošanai pirms gaidāmā dzimumakta, un tās nav ieteicams lietot regulāri katru dienu.

Pacientiem, kuri plāno lietot tadalafilu bieži (vismaz divas reizes nedēļā), var ieteikt lietot mazākās tadalafila devas vienu reizi dienā katru dienu, atkarībā no pacienta izvēles un ārsta slēdziena.

Šiem pacientiem ieteicamā deva ir 5 mg vienu reizi dienā aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Atkarībā no individuālās panesības devu var samazināt līdz 2,5 mg vienu reizi dienā.

Lietošanas katru dienu lietderība ir periodiski atkārtoti jāizvērtē.

Īpašas pacientu grupas

Vecāka gadagājuma vīrieši

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo.

Vīrieši ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem maksimālā ieteicamā deva ir 10 mg, lietojot pēc vajadzības.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem 2,5 mg vai 5 mg tadalafila lietošana vienu reizi dienā katru dienu erektilās disfunkcijas ārstēšanai nav ieteicama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Vīrieši ar aknu darbības traucējumiem

Erektilās disfunkcijas ārstēšanai, lietojot tadalafilu pēc vajadzības, ieteicamā tadalafila deva ir 10 mg pirms gaidāmā dzimumakta neatkarīgi no ēšanas. Nav pietiekami daudz klīnisko datu par tadalafila drošumu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh C klase); ordinējot zāles, ārstam rūpīgi jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība katram konkrētajam pacientam. Nav datu par tadalafila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem devās, kuras pārsniedz 10 mg.

2,5 mg vai 5 mg tadalafila lietošana vienu reizi dienā erektilās disfunkcijas ārstēšanai pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav vērtēta, un tāpēc, ja zāles tiek ordinētas, ārstam rūpīgi individuāli jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Vīrieši ar cukura diabētu

Pacientiem ar cukura diabētu nav nepieciešams pielāgot devu.

Pediatriskā populācija

Tadalafils nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā erektilās disfunkcijas ārstēšanai.

Lietošanas veids

Quator ir pieejams kā 5 mg, 10 mg vai 20 mg apvalkotās tabletes iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Klīniskos pētījumos pierādīts, ka tadalafils palielina nitrātu hipotensīvo ietekmi. Tiek uzskatīts, ka to izraisa nitrātu un tadalafila kombinēta ietekme uz slāpekļa oksīda/cGMF metabolisma ceļu. Tādēļ tadalafils ir kontrindicēts pacientiem, kas lieto organiskos nitrātus jebkādā zāļu formā (skatīt 4.5. apakšpunktu)

Tadalafilu nedrīkst lietot vīrieši ar sirds slimību, kam nav ieteicama dzimumdzīve. Ārstam jāapsver iespējamo kardiālo risku, ko rada dzimumdzīve pacientiem ar iepriekš diagnosticētu kardiovaskulāru slimību.

Klīniskos pētījumos netika iekļautas turpmāk norādītās pacientu grupas ar kardiovaskulārām slimībām, tādēļ tām tadalafila lietošana ir kontrindicēta:

pacienti ar miokarda infarktu, kas radies pēdējo 90 dienu laikā;

pacienti ar nestabilu stenokardiju vai stenokardiju, kas rodas dzimumakta laikā;

pacienti ar 2. vai smagākas pakāpes sirds mazspēju (pēc Ņujorkas Sirds asociācijas klasifikācijas) pēdējo 6 mēnešu laikā;

pacienti ar nekontrolētu aritmiju, hipotensiju (< 90/50 mm Hg) vai nekontrolētu hipertensiju;

pacienti ar insultu, kas radies pēdējo 6 mēnešu laikā.

Tadalafils ir kontrindicēts pacientiem, kuriem sakarā ar nearterītisku išēmisku priekšējo optisko neiropātiju ir redzes zudums vienā acī, neatkarīgi no tā, vai šī epizode ir vai nav bijusi saistīta ar FDE-5 (fosfodiesterāzes-5) inhibitoru lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Guanilātciklāzes stimulatoru, piemēram, riociguata, vienlaicīga lietošana kopā ar FDE-5 inhibitoriem, tajā skaitā tadalafilu, ir kontrindicēta, jo pastāv simptomātiskas hipotensijas rašanās iepējamība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms ārstēšanas ar tadalafilu

Pirms apsvērt farmakoterapijas uzsākšanu, jāapkopo medicīniskā anamnēze un jāveic fizikāla izmeklēšana erektilās disfunkcijas diagnosticēšanai un tās iespējamo cēloņu noteikšanai.

Pirms sākt jebkādu erektilās disfunkcijas terapiju, ārstam jānovērtē pacientu kardiovaskulārās sistēmas stāvoklis, jo dzimumdzīve rada zināmu risku sirdij. Tadalafilam piemīt vazodilatatora īpašības, kas izraisa vieglu un pārejošu asinsspiediena pazemināšanos (skatīt 5.1. apakšpunktu) un šādi pastiprina nitrātu hipotensīvo darbību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Erektilās disfunkcijas vērtēšanā jāietver iespējamo cēloņu noteikšana un atbilstošas terapijas izvēle pēc attiecīgas medicīniskas izmeklēšanas. Nav zināms, vai tadalafils ir efektīvs pacientiem, kam veikta iegurņa operācija vai radikāla inervāciju nesaudzējoša prostatektomija.

Sirds un asinsvadu sistēma

Pēcreģistrācijas periodā un/vai klīniskajos pētījumos ir ziņots par nopietniem kardiovaskulāriem traucējumiem, piemēram, miokarda infarktu, pēkšņu sirds apstāšanos, nestabilu stenokardiju, kambaru aritmiju, insultu, tranzitoriskām išēmiskām lēkmēm, sāpēm krūšu apvidū, sirdsklauvēm un tahikardiju. Lielākajai daļai pacientu, kuriem tika novēroti šie traucējumi, bija iepriekš konstatēti kardiovaskulāri riska faktori. Tomēr nav iespējams precīzi noteikt, vai šie gadījumi ir tieši saistīti ar šiem riska faktoriem, ar tadalafilu, ar dzimumattiecībām, vai arī ar šo vai citu faktoru kombināciju.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto antihipertensīvos medikamentus, tadalafils var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos. Uzsākot ikdienas terapiju ar tadalafilu, attiecīgi varētu būt jāapsver klīniskai praksei atbilstoša antihipertensīvās terapijas koriģēšana.

Lietojot alfa1 blokatorus vienlaikus ar tadalafilu, dažiem pacientiem iespējama simptomātiska hipotensija (skatīt 4.5. apakšpunktu). Nav ieteicams kombinēt tadalafilu un doksazosīnu.

Redze

Ir saņemti ziņojumi par redzes defektiem un nearterītisku priekšēju optisko neiropātiju (NAION), kas tika saistīta ar tadalfila un citu FDE-5 inhibitoru lietošanu. Novēroto datu analīze norāda uz akūta NAION paaugstinātu risku vīriešiem ar erektilo disfunkciju, kuri epizodiski lietojuši tadalafilu vai citus FDE-5 inhibitorus. Tā kā tas attiecas uz visiem pacientiem, kuri lietojuši tadalafilu, tad pacientam jāpaskaidro, ka pēkšņa redzes defekta gadījumā jāpārtrauc tadalafila lietošana un nekavējoties jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Dzirdes pasliktināšanās vai pēkšņs zudums

Pēc tadalafila lietošanas ir ziņots par pēkšņiem dzirdes zuduma gadījumiem. Lai gan dažos gadījumos bija arī citi riska faktori (piemēram, vecums, diabēts, hipertensija un dzirdes zudums anamnēzē), pacientiem pēkšņa dzirdes pasliktināšanās vai zuduma gadījumā ir jāiesaka pārtraukt tadalafila lietošanu un nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Intensīvākas tadalafila iedarbības (AUC), ierobežotas klīniskās pieredzes un nespējas ietekmēt klīrensu ar dialīzi dēļ tadalafila lietošana vienu reizi dienā nav ieteicama pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Ir maz klīnisko datu par vienas tadalafila devas lietošanas drošumu pacientiem ar smagu aknu mazspēju (C klase pēc Child-Pugh klasifikācijas). Lietošana vienu reizi dienā nav vērtēta pacientiem ar aknu mazspēju. Ja tadalafils tiek ordinēts, ārstam rūpīgi jāizvērtē ieguvuma un riska attiecība konkrētam pacientam.

Priapisms un dzimumlocekļa anatomiska deformācija

Pacientiem, kam erekcija ilgst 4 stundas vai vairāk, jāiesaka nekavējoties meklēt ārsta palīdzību. Ja priapisms netiek ārstēts nekavējoties, var rasties dzimumlocekļa audu bojājums un paliekoša dzimumnespēja.

Tadalafils piesardzīgi jālieto pacientiem ar anatomisku dzimumlocekļa deformāciju (piemēram, angulācija, kavernozo ķermeņu fibroze vai Peironī slimība) vai pacientiem ar klīniskiem stāvokļiem, kas var veicināt priapisma rašanos (piemēram, sirpjveida šūnu anēmija, multiplā mieloma vai leikoze).

Lietošana kopā ar CYP3A4 inhibitoriem

Jāievēro piesardzība, ordinējot tadalfilu pacientiem, kas lieto spēcīgus CYP3A4 inhibitorus (ritonavīru, sahinavīru, ketokonazolu, itrakonazolu un eritromicīnu), jo šo zāļu kombinētas lietošanas gadījumā novērota palielināta tadalafila iedarbība (AUC) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Tadalafils un citi līdzekļi erektilās disfunkcijas ārstēšanai

Tadalafila lietošanas drošums un efektivitāte kombinētā terapijā ar citiem FDE-5 inhibitoriem vai citām zālēm erektilās disfunkcijas ārstēšanai nav pētīta. Pacienti jāinformē, ka tadalafilu nedrīkst lietot šādās kombinācijās.

Laktoze

Quator sastāvā ir laktoze. Šīs zāles nedrīkst lietot pacientiem ar reti sastopamu pārmantotu galaktozes nepanesamību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes - galaktozes malabsorbciju.

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti ar 10 mg un/vai 20 mg tadalafila, kā norādīts tālāk. Apskatot mijiedarbības pētījumus, kur tika lietota tikai 10 mg tadalafila deva, nevar pilnīgi izslēgt klīniski nozīmīgu mijiedarbību, lietojot lielākas devas.

Citu vielu ietekme uz tadalafilu

Citohroma P450 inhibitori

Tadalafilu metabolizē galvenokārt CYP3A4. Selektīvs CYP3A4 inhibitors ketokonazols (200 mg dienā) palielināja tadalafila (10 mg) iedarbību (AUC) divkārtīgi un Cmax par 15%, salīdzinot ar AUC un Cmax, lietojot tikai tadalafilu. Ketokonazols (400 mg dienā) palielināja tadalafila (20 mg) iedarbību (AUC) četrkārtīgi un Cmax par 22%. Ritonavīrs – proteāzes inhibitors (200 mg divreiz dienā), kas ir CYP3A4, CYP2C9, CYP2C19 un CYP2D6 inhibitors – palielināja tadalafila (20 mg) iedarbību (AUC) divkārtīgi, nemainoties Cmax. Lai gan nav pētīta specifiska mijiedarbība, citi proteāzes inhibitori, piemēram, sahinavīrs, un citi CYP3A4 inhibitori, piemēram, eritromicīns, klaritromicīns, itrakonazols un greipfrūtu sula, vienlaikus jālieto piesardzīgi, jo sagaidāms, ka tie palielinās tadalafila koncentrāciju plazmā (skatīt 4.4. apakšpunktu). Līdz ar to var palielināties 4.8. apakšpunktā norādīto blakusparādību rašanās biežums.

Nesējvielas

Nav zināma nesējvielu (piemēram, p–glikoproteīna) nozīme tadalafila izkliedē. Tādēļ pastāv zāļu mijiedarbības iespēja, ko izraisa nesējvielu inhibēšana.

Citohroma P450 induktori

CYP3A4 induktors rifampicīns mazināja tadalafila AUC par 88%, salīdzinot ar AUC pēc tadalafila (10 mg) lietošanas monoterapijā. Šī samazinātā iedarbība var mazināt tadalafila efektivitāti; efektivitātes samazināšanās apjoms nav zināms. Citu CYP3A4 induktoru, piemēram, fenobarbitāla, fenitoīna un karbamazepīna, lietošana arī var samazināt tadalafila koncentrāciju plazmā.

Tadalafila ietekme uz citām zālēm

Nitrāti

Klīniskos pētījumos pierādīts, ka tadalafils (5 mg, 10 mg un 20 mg) palielina nitrātu hipotensīvo iedarbību. Tādējādi tadalafila lietošana kontrindicēta pacientiem, kas lieto organiskos nitrātus jebkādā formā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ņemot vērā rezultātus, kurus ieguva klīniskā pētījuma, kurā 150 dalībnieki saņēma tadalafila 20 mg dienas devu 7 dienas un 0,4 mg nitroglicerīna sublingvāli dažādā laikā, šāda mijiedarbība ilga vairāk nekā 24 stundas un 48 stundas pēc pēdējās tadalafila devas lietošanas nebija vairs nosakāma.

Tāpēc pacientiem, kam tiek ordinēta jebkāda tadalafila deva (no 2,5 mg līdz 20 mg), dzīvību apdraudošā situācijā, kad nitrātu lietošana tiek uzskatīta par medicīniski pamatotu, jābūt pagājušām vismaz 48 stundām pēc pēdējās tadalafila devas lietošanas, lai varētu lietot nitrātus. Šādā gadījumā nitrātus drīkst lietot tikai stingrā medicīniskā uzraudzībā, veicot atbilstošu hemodinamikas kontroli.

Antihipertensīvās zāles (tostarp kalcija kanālu blokatori)

Vienlaikus lietojot doksazosīnu (4 un 8 mg dienā) un tadalafilu (5 mg dienas devu un 20 mg vienreizējas devas veidā) ievērojami pastiprinās šī alfa blokatora asinsspiedienu pazeminošā iedarbība. Šī ietekme saglabājas vismaz divpadsmit stundas, un tā var būt ar simptomiem, tostarp samaņas zudumu. Tādēļ šāda kombinācija nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Mijiedarbības pētījumos, kuros piedalījies ierobežots skaits veselu brīvprātīgo, saistībā ar alfuzosīna vai tamsulosīna lietošanu šāda ietekme nav novērota. Tomēr, lietojot tadalafilu pacientiem, kuri tiek ārstēti ar alfa blokatoriem, jāievēro piesardzība, jo īpaši, ja pacienti ir gados vecāki.

Ārstēšana jāsāk ar minimālo devu, ko pakāpeniski pielāgo.

Klīniskās farmakoloģijas pētījumos tika vērtēta tadalafila spēja pastiprināt antihipertensīvo zāļu hipotensīvo ietekmi. Tika pētītas galvenās antihipertensīvo zāļu grupas, ieskaitot, kalcija kanālu blokatorus (amlodipīns), angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitorus (enalaprils), bēta adrenerģisko receptoru blokatorus (metoprolols), tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus (bendrofluazīds) un angiotensīna II receptoru blokatorus (dažādi veidi un devas, monoterapijā vai kombinētā terapijā ar tiazīdiem, kalcija kanālu blokatoriem, bēta blokatoriem un/vai alfa blokatoriem). Tadalafilam (10 mg devai, izņemot pētījumos ar angiotensīna II receptoru blokatoriem un amlodipīnu, kuros lietoja 20 mg devu) neradās klīniski nozīmīga mijiedarbība ne ar vienu no šīm grupām. Citā klīniskā farmakoloģijas pētījumā tadalafils (20 mg) tika pētīts kombinācijā ar 4 grupu antihipertensīviem līdzekļiem.

Indivīdiem, kas lietoja vairākus antihipertensīvos līdzekļus, asinsspiediena pārmaiņas staigāšanas laikā atbilda asinsspiediena kontroles pakāpei. Šai ziņā pētāmām personām, kam asinsspiediens bija labi kontrolēts, pazemināšanās bija niecīga un līdzīga tai, kādu novēroja veselām personām. Pētījuma dalībniekiem, kam asinsspiediens nebija kontrolēts, pazemināšanās bija izteiktāka, kaut gan vairumam personu tā nebija saistīta ar hipotensijas simptomiem. Pacientiem, kas vienlaikus lieto antihipertensīvus medikamentus, 20 mg tadalafila var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos, kas (izņemot alfa blokatoru lietošanas gadījumus – skatīt iepriekš) parasti ir neliela un nav uzskatāma par klīniski nozīmīgu. 3. fāzes klīniskā pētījuma rezultāti liecināja, ka pacientiem, kas lietoja tadalafilu kopā ar antihipertensīviem medikamentiem vai atsevišķi, blakusparādību biežums neatšķiras. Tomēr pacienti atbilstoši jābrīdina par iespējamu asinsspiediena pazemināšanos, ja viņi lieto antihipertensīvus medikamentus.

Riociguats

Preklīniskie pētījumi liecināja par aditīvu sistēmiska asinsspiediena samazināšanās efektu, FDE-5 inhibitorus lietojot kopā ar riociguatu. Klīniskajos pētījumos riociguats apliecināja spēju palielināt FDE-5 inhibitoru hipotensīvo iedarbību. Lietojot šo kombināciju, pētītā populācijā labvēlīga klīniskā iedarbība netika novērota. Riociguata vienlaicīga lietošana kopā ar PDE5 inhibitoriem, tajā skaitā, tadalafilu, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

5-alfa reduktāzes inhibitori

Klīniskā pētījumā, kura laikā tika salīdzināta vienlaicīga 5 mg tadalafila un 5 mg finasterīda devu lietošana ar placebo plus 5 mg finasterīda lietošanu, lai atvieglotu LPH simptomus, jaunas nevēlamas blakusparādības netika novērotas. Tomēr oficiāls zāļu mijiedarbības pētījums, lai novērtētu tadalafila un 5-alfa reduktāzes inhibitoru (5-ARI) iedarbību, nav veikts, tādēļ, vienlaikus lietojot tadalafilu un 5-ARI, jāievēro piesardzība.

CYP1A2 substrāti (piemēram, teofilīns)

Klīniskās farmakoloģijas pētījumā 10 mg tadalafila lietojot kopā ar teofilīnu (neselektīvs fosfodiesterāzes inhibitors), farmakokinētisku mijiedarbību nenovēroja. Vienīgā farmakodinamiskā ietekme bija neliels sirdsdarbības ātruma pieaugums (par 3,5 sitieniem minūtē). Lai gan šī ietekme ir nebūtiska un šajā pētījumā nebija klīniski nozīmīga, šādu zāļu vienlaicīgas lietošanas gadījumā tā jāņem vērā.

Etinilestradiols un terbutalīns

Ir pierādīts, ka tadalafils palielina perorāli lietota etinilestradiola biopieejamību; līdzīgs palielinājums paredzams terbutalīna perorālas lietošanas gadījumā, lai gan klīniskās sekas nav skaidras.

Alkohols

Vienlaicīga tadalafila (10 mg un 20 mg) lietošana neietekmēja alkohola koncentrāciju (maksimālā koncentrācija asinīs vidēji 0,08%). Turklāt 3 stundas pēc vienlaicīgas tadalafila un alkohola lietošanas tadalafila koncentrācijas pārmaiņas netika novērotas. Alkohols tika lietots tā, lai maksimāli pastiprinātu tā uzsūkšanos (atturēšanās no uztura visu nakti un vēl 2 stundas pēc alkohola lietošanas). Tadalafils (20 mg) nepastiprināja vidējo alkohola (0,7 g/kg vai aptuveni 180 ml 40% etilspirta [degvīna] 80 kg smagam vīrietim) izraisīto asinsspiediena pazemināšanos, bet dažām pētāmām personām novēroja ortostatisku hipotensiju un reiboni. Lietojot tadalafilu kopā ar mazākām alkohola devām (0,6 g/kg), hipotensiju nenovēroja un reibonis radās tikpat bieži, kā lietojot alkoholu vienu pašu. Tadalafils (10 mg) nepastiprināja alkohola ietekmi uz kognitīvajām funkcijām.

Zāles, ko metabolizē citohroms P450

Nav paredzams, ka tadalafils izraisīs klīniski nozīmīgu zāļu, ko metabolizē CYP450 izoformas, klīrensa inhibīciju vai indukciju. Pētījumos apstiprināts, ka tadalafils neinhibē un neinducē CYP450 izoformas, ieskaitot, CYP3A4, CYP1A2, CYP2D6, CYP2E1, CYP2C9 un CYP2C19.

CYP2C9 substrāti (piemēram, R-varfarīns)

Tadalafilam (10 mg un 20 mg) netika noteikta klīniski nozīmīga ietekme uz S–varfarīna vai R–varfarīna (CYP2C9 substrāts) iedarbību (AUC), un tadalafils neietekmēja arī varfarīna izraisītās protrombīna laika pārmaiņas.

Aspirīns

Tadalafils (10 mg un 20 mg) nepastiprināja acetilsalicilskābes izraisīto asins tecēšanas laika pagarināšanos.

Zāles diabēta ārstēšanai

Nav veikti specifiski mijiedarbības pētījumi ar pretdiabēta zālēm.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Quator nav indicēts sievietēm.

Grūtniecība

Dati par tadalafila lietošanu grūtniecēm ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkā grūtniecības laikā no tadalafila lietošanas vēlams izvairīties.

Barošana ar krūti

Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati par dzīvniekiem liecina par tadalafila izdalīšanos pienā. Nevar izslēgt risku zīdainim. Tadalafilu nedrīkst lietot barošanas ar krūti periodā.

Fertilitāte

Suņiem ir novērota ietekme, kas varētu liecināt par fertilitātes traucējumiem. Divi vēlāk veikti klīniskie pētījumi ļauj domāt, ka cilvēkiem šāda ietekme ir maz ticama, tomēr dažiem vīriešiem ir novērota samazināta spermatozoīdu koncentrācija (skatīt 5.1. un 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tadalafils nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Lai gan klīniskos pētījumos novērotais reiboņa rašanās biežums placebo un tadalafila grupās bija līdzīgs, pacientiem pirms transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas jāpārliecinās par to, kā viņi reaģē uz tadalafilu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kopsavilkums par drošuma īpašībām

Pacientiem, kuri tadalafilu lieto erektilās disfunkcijas vai labdabīgas prostatas hiperplāzijas ārstēšanai, visbiežāk aprakstītās blakusparādības ir galvassāpes, dispepsija, muguras sāpes un muskuļu sāpes. To sastopamība palielinās līdz ar tadalafila devas palielināšanu. Blakusparādības bija pārejošas un visumā vāji vai vidēji izteiktas. Lietojot tadalafilu vienu reizi dienā, vairumā gadījumu galvassāpes ir bijušas pirmajās 10–30 dienās pēc ārstēšanas sākšanas.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Zemāk esošajā tabulā minētas blakusparādības, par kurām saņemti spontāni ziņojumi un kas novērotas ar placebo kontrolētos klīniskos pētījumos (pavisam 8022 pacientiem, kuri saņēma tadalafilu, un 4422 pacientiem, kuri saņēma placebo), lietojot pēc nepieciešamības vai vienu reizi dienā erektilās disfunkcijas ārstēšanai vai lietojot vienu reizi dienā, lai ārstētu labdabīgu prostatas hiperplāziju.

Biežuma iedalījums: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstinātas jutības reakcijas

Angioedēma²

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Insults¹ (ieskaitot asiņošanas epizodes), ģībonis, tranzitoriskas išēmiskas lēkmes¹, migrēna², krampji², tranzitoriska amnēzija

Acu bojājumi

Aizmiglota redze, sajūtas, kuras raksturo kā acu sāpes

Redzes lauka defekts, plakstiņu pietūkums, konjunktīvas hiperēmija, nearterītiska priekšēja išēmiska optiska neiropātija (NAION)², tīklenes asinsvadu oklūzija²

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausī

Pēkšņs dzirdes zudums

Sirds funkcijas traucējumi¹

Tahikardija, sirdsklauves

Miokarda infarkts, nestabila stenokardija², kambaru aritmija²

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

Hipotensija3, hipertensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Aizlikts deguns

Aizdusa, deguna asiņošana

Kuņģa - zarnu trakta traucējumi

Dispepsija

Sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, gastroezofageāls atvilnis

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Nātrene,

Stīvensa-Džonsona sindroms2, eksfoliatīvs dermatīts2, hiperhidroze (svīšana)

Skeleta - muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Sāpes mugurā, mialģija, sāpes ekstremitātēs

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Hematūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Pārāk ilga erekcija

Priapisms, dzimumlocekļa asiņošana, hematospermija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Sāpes krūtīs1, perifēra tūska, nespēks

Sejas tūska2, pēkšņa sirds apstāšanās1, 2

Lielākai daļai pacientu bija iepriekš konstatēti kardiovaskulāri riska faktori (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas novērošanas laikā, bet kuras nav novērotas placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos.

Biežāk ziņots, kad tadalafils lietots pacientiem, kuri jau lieto antihipertensīvās zāles.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Salīdzinot ar placebo grupu, pacientiem, kuri lietoja tadalafilu vienu reizi dienā, nedaudz biežāk ziņots par EKG izmaiņām, galvenokārt sinusa bradikardiju. Vairums šo EKG izmaiņu nebija saistītas ar blakusparādībām.

Citas īpašas populācijas

Dati par pacientiem pēc 65 gadu vecuma, kuri tadalafilu klīnisko pētījumu laikā saņēmuši vai nu erektilās disfunkcijas, vai labdabīgas prostatas hiperplāzijas ārstēšanai, ir ierobežoti. Klīniskajos pētījumos, kuros tadalafilu pēc vajadzības lietoja erektilās disfunkcijas ārstēšanai, par caureju biežāk ziņots pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem. Klīniskajos pētījumos par 5 mg tadalafila reizi dienā lietošanu labdabīgas prostatas hiperplāzijas ārstēšanai par reiboni un caureju biežāk ziņoja pacientiem pēc 75 gadu vecuma.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne:www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Veselām personām tika ordinētas vienreizējas devas līdz 500 mg un daudzkārtējas devas līdz 100 mg dienā. Blakusparādību biežums bija līdzīgs tam, kādu novēroja, lietojot mazākas devas.

Pārdozēšanas gadījumā jāizmanto parastie uzturošas terapijas pasākumi, kad tas nepieciešams. Hemodialīze tadalafila izvadīšanai ir maz noderīga.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: uroloģiski līdzekļi; zāles erektilās disfunkcijas ārstēšanai; ATĶ kods: G04BE08.

Darbības mehānisms

Tadalafils ir selektīvs, atgriezenisks cikliskā guanozīnmonofosfāta (cGMF) – specifiskas 5. tipa fosfodiesterāzes (FDE5) – inhibitors. Laikā, kad seksuālā stimulācija izraisa vietēju slāpekļa oksīda izdalīšanos, tadalafils inhibē FDE5, radot palielinātu cGMF koncentrāciju kavernozajos ķermeņos. Tā rezultātā gludie muskuļi atslābinās un asinis ieplūst dzimumlocekļa audos, līdz ar to izraisot erekciju. Tadalafils nedarbojas bez seksuālās stimulācijas.

Farmakodinamiskā iedarbība

Pētījumos in vitro pierādīts, ka tadalafils ir selektīvs FDE5 inhibitors. FDE5 ir ferments, kas atrodas kavernozo ķermeņu gludajā muskulatūrā, asinsvadu un iekšējo orgānu gludajā muskulatūrā, skeleta muskulatūrā, trombocītos, nierēs, plaušās un smadzenītēs. Tadalafilam piemīt daudz spēcīgāka ietekme uz FDE5 nekā uz citām fosfodiesterāzēm. Tadalafils vairāk nekā 10 000 reižu spēcīgāk ietekmē FDE5 nekā fermentus FDE1, FDE2 un FDE4, kas atrodas sirdī, smadzenēs, asinsvados, aknās un citos orgānos. Tadalafils vairāk nekā 10 000 reižu spēcīgāk ietekmē FDE5 nekā FDE3 – fermentu, kas atrodas sirdī un asinsvados. Šīs selektīvās ietekmes uz FDE5 pārsvars salīdzinājumā ar FDE3 ir būtisks, jo ferments FDE3 ir iesaistīts sirds kontraktilitātes nodrošināšanā. Turklāt tadalafilam ir aptuveni 700 reižu stiprāka ietekme uz FDE5 nekā uz FDE6, enzīmu, kas atrodas tīklenē un atbild par gaismas uztveršanu un pārvadi. Tadalafils arī vairāk nekā 10 000 reižu stiprāk ietekmē FDE5, salīdzinot ar FDE7, ar FDE10 starpniecību.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Salīdzinot ar placebo, lietojot tadalafilu veselām personām, netika novērotas nozīmīgas sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena atšķirības guļus stāvoklī (attiecīgi maksimālā pazemināšanās vidēji par 1,6/0,8 mm Hg) un stāvus (attiecīgi maksimālā pazemināšanās vidēji par 0,2/4,6 mm Hg), vai izraisītas nozīmīgas sirdsdarbības ātruma pārmaiņas.

Pētījumā, kas vērtē tadalafila ietekmi uz redzi, netika novēroti krāsu (zilas/zaļas) izšķiršanas traucējumi, izmantojot Farnsworth–Munsell 100 toņu testu. Šī atrade atbilst tadalafila zemajai afinitātei pret FDE6, salīdzinot ar FDE5. Kopumā visos klīniskos pētījumos krāsu redzes pārmaiņas tika novērotas reti (<0,1%).

Vīriešiem tika veikti trīs pētījumi, lai noteiktu tadalafila 10 mg (viens sešus mēnešus ilgs pētījums) un 20 mg (viens sešus mēnešus ilgs pētījums un viens deviņus mēnešus ilgs pētījums) iespējamo ietekmi uz spermatoģenēzi, lietojot zāles katru dienu. Divos no šiem pētījumiem saistībā ar tadalafila lietošanu novēroja spermatozoīdu skaita un koncentrācijas samazināšanos, visticamāk, bez klīniskas nozīmes. Šī ietekme nebija saistīta ar citu raksturlielumu, piemēram, kustīguma, morfoloģijas un FSH, pārmaiņām.

Tika veikti trīs klīniskie pētījumi ar 1054 pacientiem mājas apstākļos, lai noteiktu organisma atbildes reakcijas pret tadalafilu rašanās laiku un ilgumu. Lietojot tadalafilu, pierādīta statistiski nozīmīga erektilās spējas uzlabošanās un veiksmīga dzimumakta iespēja līdz 36 stundām pēc zāļu lietošanas, kā arī pacienta spēja sasniegt un saglabāt erekciju veiksmīgam dzimumaktam jau 16 minūtes pēc lietošanas, salīdzinot ar placebo.

Tadalafila 2-100 mg devu lietošana ir vērtēta 16 klīniskajos pētījumos ar 3250 dažādu vecumu (21-82 gadi) un etniskās izcelsmes pacientiem ar dažādas pakāpes (neliela, vidēja, smaga) un etioloģijas erektilo disfunkciju. Lielākā daļa pacientu bija ziņojuši par vismaz 1 gadu ilgu erektilo disfunkciju. Primārās efektivitātes pētījumos 81% pacientu vispārējā populācijā ziņoja, ka tadalafils uzlaboja viņu erekciju, salīdzinot ar 35%, kas bija lietojuši placebo. Turklāt pacienti ar dažādas pakāpes erektilo disfunkciju ziņoja par uzlabotu erekciju tadalafila lietošanas laikā (86%, 83% un 72% pacientu ar attiecīgi nelieliem, vidējiem, smagiem erekcijas traucējumiem, salīdzinot ar attiecīgi 45%, 42% un 19%, kas bija lietojuši placebo). Primārās efektivitātes pētījumos ar tadalafilu ārstētajiem pacientiem veiksmīgi bija 75% dzimumakta mēģinājumu, salīdzinot ar 32% placebo lietotājiem.

12 nedēļu ilgā pētījumā 186 pacientiem (142 tadalafila grupā un 44 placebo grupā) ar sekundāru erektilo disfunkciju pēc muguras smadzeņu traumas, tadalafils būtiski uzlaboja erekciju, un, rēķinot uz vienu pētāmo personu, vidējais sekmīgo mēģinājumu īpatsvars pacientiem, kuri tika ārstēti ar 10 vai 20 mg tadalafila (elastīga deva, pēc vajadzības), bija 48%, salīdzinot ar 17% placebo grupā.

Tadalafila 2,5, 5 un 10 mg devu lietošana vienu reizi dienā sākotnēji vērtēta 3 klīniskajos pētījumos ar 853 dažāda vecuma (21-82 gadi) un etniskās izcelsmes pacientiem ar dažādas pakāpes (neliela, vidēja, smaga) un etioloģijas erektilo disfunkciju. Divos primārās efektivitātes pētījumos vispārējā populācijā vidējā sekmīgu dzimumakta mēģinājumu attiecība uz vienu pētāmo personu bija 57 un 67%, lietojot tadalafila 5 mg devu, 50%, lietojot tadalafila 2,5 mg devu, salīdzinot ar 31 un 37%, lietojot placebo.

Pētījumā par pacientiem ar diabēta izraisītu sekundāru erektilo disfunkciju vidējā sekmīgo mēģinājumu attiecība uz vienu indivīdu bija 41 un 46%, lietojot attiecīgi tadalafila 5 mg un 2,5 mg, salīdzinot ar 28% placebo grupā. Vairums pacientu šajos trīs pētījumos bija atbildes reakcija pret iepriekš veiktu ārstēšanu ar FDE5 inhibitoriem, lietojot pēc vajadzības. Turpmākā pētījumā 217 pacienti, kas nebija iepriekš ārstēti ar FDE5 inhibitoriem, tika randomizēti 5 mg tadalafila reizi dienā vai placebo lietošanai. Vidējā sekmīgu dzimumakta mēģinājumu attiecība vienam indivīdam bija 68% tadalafila lietotājiem, salīdzinot ar 52% pacientiem, kas saņēma placebo.

Pediatriskā populācija

Pediatriskiem pacientiem ar Dišēna (Duchenne) muskuļu distrofiju (DMD) veikts viens pētījums, kurā pierādījumi par efektivitāti netika konstatēti. Tadalafila randomizētu, dubultmaskētu, placebo kontrolētu, 3 paralēlu grupu pētījumu veica 331 zēnam vecumā no 7 līdz 14 gadiem ar DMD un vienlaicīgu kortikosteroīdu terapiju. Pētījumam bija 48 nedēļas ilgs dubultmaskēts periods, kura laikā pacienti bija randomizēti ārstēšanai ar tadalafilu 0,3 mg/kg, tadalafilu 0,6 mg/kg vai placebo katru dienu. Nekonstatēja, ka tadalafils palēninātu staigāšanas spējas zudumu, vērtējot pēc primārā mērķa kritērija – 6 minūtēs noietā attāluma (6MWD – 6 minute walk distance): pēc 48 nedēļām 6MWD vidējā pārmaiņa pēc mazāko kvadrātu metodes (LS) bija –51,0 metrs (m) placebo grupā, salīdzinot ar 64,7 m tadalafila 0,3 mg/kg grupā (p = 0,307) un – 59,1 m tadalafila 0,6 mg/kg grupā (p = 0,538). Arī neviena šī pētījuma laikā veiktā sekundārā analīze nesniedza pierādījumus par efektivitāti. Šajā pētījumā iegūtie vispārējie drošuma rezultāti kopumā atbilda tadalafila zināmajam drošuma profilam un nevēlamajām blakusparādībām (BP), kādas sagaidāmas kortikosteroīdus lietojošiem pediatriskiem pacientiem ar DMD.

Eiropas Zāļu aģentūra ir atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus visās pediatriskās populācijas apakšgrupās erektīlās disfunkcijas ārstēšanas gadījumā. Informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Tadalafils viegli uzsūcas pēc perorālas lietošanas, sasniedzot maksimālo koncentrāciju plazmā (Cmax) vidēji 2 stundas pēc lietošanas. Nav noteikta tadalafila absolūtā bioloģiskā pieejamība pēc perorālas lietošanas.

Uzturs neietekmē tadalafila uzsūkšanās ātrumu un apjomu, tādēļ tadalafilu var lietot neatkarīgi no ēšanas. Lietošanas laikam (no rīta vai vakarā) nebija klīniski nozīmīga ietekme uz uzsūkšanās ātrumu un apjomu.

Izkliede

Vidējais izkliedes tilpums ir aptuveni 63 l, kas liecina, ka tadalafils izplatās audos. Terapeitiskās koncentrācijās ar plazmas olbaltumiem saistās 94% tadalafila. Nieru darbības traucējumi neietekmē saistīšanos ar olbaltumiem.

Veselām personām spermā nokļuva mazāk par 0,0005% lietotās devas.

Biotransformācija

Tadalafilu galvenokārt metabolizē citohroma P450 (CYP) 3A4 izoforma. Galvenais asinsritē cirkulējošais metabolīts ir metilkateholglikuronīds. Šim metabolītam ir vismaz 13 000 reižu mazāka ietekme uz FDE5 nekā tadalafilam. Tādēļ nav gaidāms, ka tas novērotā metabolīta koncentrācijā būtu klīniski aktīvs.

Eliminācija

Veselām personām vidējais tadalafila klīrenss pēc perorālas lietošanas ir 2,5 l/h un vidējais eliminācijas pusperiods ir 17,5 stundas. Tadalafils galvenokārt izdalās neaktīvu metabolītu veidā, lielākoties ar izkārnījumiem (aptuveni 61% devas) un mazākā daudzumā ar urīnu (aptuveni 36% devas).

Linearitāte/nelinearitāte

Tadalafila farmakokinētika veselām personām ir lineāra attiecībā pret laiku un devu. Lietojot 2,5 – 20 mg devu, zāļu ietekme (AUC) palielinās proporcionāli devai. Lietojot zāles reizi dienā, līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 5 dienām.

Farmakokinētikas raksturlielumi, kas noteikti pacientiem ar erektilo disfunkciju, ir līdzīgi tiem, kādus noteica pacientiem bez šiem traucējumiem.

Īpašas pacientu grupas

Vecāka gadagājuma pacienti

Veseliem gados veciem vīriešiem (≥ 65 g.v.) pēc perorālas lietošanas bija mazāks tadalafila klīrenss, radot par 25% lielāku zāļu ietekmi (AUC), salīdzinot ar veseliem vīriešiem 19 – 45 gadu vecumā. Šī vecuma ietekme nav klīniski nozīmīga un tās dēļ deva nav jāpielāgo.

Nieru mazspēja

Klīniskās farmakoloģijas pētījumos, lietojot vienu tadalafila devu (5 – 20 mg), personām ar vieglas pakāpes (kreatinīna klīrenss 51 – 80 ml/min) vai vidēji smagas pakāpes (kreatinīna klīrenss 31 – 50 ml/min) nieru darbības traucējumiem, kā arī pacientiem ar terminālu nieru slimību, kuriem tiek veikta dialīze, tadalafila ietekme (AUC) bija aptuveni divreiz lielāka. Pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, Cmax bija par 41% lielāka nekā veseliem indivīdiem. Hemodialīzē tadalafils tiek izvadīts nenozīmīgā daudzumā.

Aknu mazspēja

Tadalafila ietekme (AUC) pēc 10 mg devas lietošanas personām ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (A vai B pakāpe pēc Child–Pugh klasifikācijas) bija līdzīga tai, kādu novēro veselām personām. Ir maz klīnisko datu par tadalafila lietošanas drošumu pacientiem ar smagu aknu mazspēju (C pakāpe pēc Child–Pugh klasifikācijas). Nav pieejama informācija par tadalafila lietošanu vienu reizi dienā pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Ja tadalafils tiek ordinēts lietošanai vienu reizi dienā, ārstam rūpīgi jāizvērtē katra pacienta ieguvuma un riska attiecība.

Pacienti ar cukura diabētu

Tadalafila ietekme (AUC) pacientiem ar cukura diabētu bija par aptuveni 19% mazāka nekā AUC veselām personām. Šī atšķirība nav klīniski nozīmīga un tās dēļ deva nav jāpielāgo.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktīvo funkciju, neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Žurkām un pelēm, kas saņēma līdz 1000 mg/kg tadalafila dienā, netika novērota teratogēna, embriotoksiska vai fetotoksiska ietekme. Pētījumos par žurku prenatālu un postnatālu attīstību, nenovērojamās nelabvēlīgās ietekmes līmenis bija 30 mg/kg devu dienā. Grūsnām žurkām šai devai aprēķināto nesaistīto zāļu AUC bija aptuveni 18 reižu lielāks nekā cilvēkam pēc 20 mg lietošanas.

Žurku tēviņiem un mātītēm netika novēroti auglības traucējumi. Suņiem, kas saņēma tadalafilu katru dienu 6 – 12 mēnešus pa 25 mg/kg dienā (kas izraisīja vismaz 3 reizes lielāku zāļu ietekmi (AUC) [3,7 – 18,6 robežās] nekā pēc 20 mg reizes devas lietošanas cilvēkam) un lielākas devas, radās sēklinieku kanāliņu epitēlija regresija, kas dažiem suņiem izraisīja spermatoģenēzes mazināšanos. Skatīt arī 5.1. apakšpunktu.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

laktozes monohidrāts

nātrija laurilsulfāts (E487)

povidons K-12 (E1201)

krospovidons (B tips) (E1202)

nātrija stearilfumarāts

Apvalks:

polivinilspirts (E1203)

makrogols 3350 (E1521)

titāna dioksīds (E171)

talks (E553b)

dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija-alumīnija (Al-OPA/Al/PVH) blisteri

PVH/ACLAR/PVH - alumīnija blisteri

PVH/ACLAR/PVdH/PVH - alumīnija blisteri

Iepakojumu lielumi:

5 mg: 14, 28, 84 tabletes

10 mg: 4, 12, 24, 36, 48 tabletes

20 mg: 2, 4, 8, 12, 14, 24, 28, 36, 48 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 30-05-2019

PAGE \* MERGEFORMAT 1