Prenewel 8 mg/2,5 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.
Tert-butylamini perindoprilum Indapamidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
10-0251-06
10-0251
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
22-DEC-15
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
8 mg/2,5 mg
Tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Prenewel 8 mg/2,5 mg tabletes
tert-butylamini perindoprilum/indapamidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Prenewel 8 mg/2,5 mg un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Prenewel 8 mg/2,5 mg lietošanas
Kā lietot Prenewel 8 mg/2,5 mg
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Prenewel 8 mg/2,5 mg
Iepakojuma saturs un cita informācija
Kas ir Prenewel 8 mg/2,5 mg un kādam nolūkam to lieto
Kas ir Prenewel 8 mg/2,5 mg tabletes?
Prenewel 8 mg/2,5 mg ir divu aktīvo vielu- perindoprila un indapamīda- kombinācija. Prenewel 8 mg/2,5 mg ir zāles pret hipertensiju, ko lieto paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai.
Kādam nolūkam lieto Prenewel 8 mg/2,5 mg tabletes?
Perindoprils pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem (AKE inhibitoriem). Šīs zāles paplašina asinsvadus, tādēļ Jūsu sirdij ir vieglāk caur tiem pārsūknēt asinis. Indapamīds ir viela ar diurētisku iedarbību. Diurētiskie līdzekļi palielina nieru izdalītā urīna daudzumu. Tomēr indapamīds atšķiras no citiem diurētiskajiem līdzekļiem, jo tas tikai nedaudz palielina izdalītā urīna daudzumu. Abas šīs aktīvās vielas pazemina asinsspiedienu un tās kopīgi iedarbojas, lai kontrolētu Jūsu asinsspiedienu.
Prenewel paraksta pacientiem, kas jau lieto atsevišķi 8 mg perindoprila un 2,5 mg indapamīda tabletes, un to vietā šie pacienti var lietot vienu Prenewel tableti, kas satur abas vielas.
Kas Jums jāzina pirms Prenewel 8 mg/2,5 mg lietošanas
Nelietojiet Prenewel 8 mg/2,5 mg tabletes šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret perindoprilu vai pret kādu citu AKE inhibitoru, pret indapamīdu vai kādu sulfonamīdu, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums agrākas AKE inhibitoru lietošanas laikā ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēkšana, sejas vai mēles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi, kā arī tad, ja Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem šādi simptomi (šo stāvokli sauc par angioedēmu) ir bijuši jebkuros citos apstākļos;
ja Jums ir smaga aknu slimība vai Jūs ciešat no stāvokļa, kura nosaukums ir aknu encefalopātija (smadzeņu darbības traucējumi, kuri radušies aknu darbības traucējumu dēļ);
ja Jums ir smaga nieru slimība vai ja Jums tiek veikta dialīze;
ja Jums ir zems vai augsts kālija līmenis asinīs;
ja Jums ir neārstēta dekompensēta sirds mazspēja (simptomi var būt- smaga šķidruma aizture organismā, apgrūtināta elpošana);
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Prenewel lietošanas grūtniecības sākumā – skatīt sadaļu par grūtniecību);
ja Jūs barojat ar krūti bērnu;
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks;
ja Jums ir vidēji smaga nieru slimība.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Prenewel lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:
ja Jums ir aortas atveres stenoze (sašaurināts galvenais asinsvads, kas iziet no sirds) vai hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība), vai nieru artēriju stenoze (sašaurinātas artērijas, kas apgādā ar asinīm nieres);
ja Jums ir kāda cita sirds vai nieru slimība;
ja jums ir aknu slimība;
ja ciešat no slimības, kas saistīta ar kolagēnu, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde vai sklerodermija;
ja Jums ir ateroskleroze (artēriju pārkaļķošanās);
ja Jums ir hiperparatiroīdisms (pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība);
ja Jūs ciešat no podagras;
ja Jums ir cukura diabēts;
ja Jums noteikta diēta ar ierobežotu sāls daudzumu vai ja lietojat sāls aizvietotājus, kas satur kāliju;
ja lietojat litiju saturošus līdzekļus vai kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus (spironolaktonu vai triamterēnu), jo no to lietošanas vienlaicīgi ar Prenewel tabletēm ir jāizvairās (skatīt punktu „Citas zāles un Prenewel”);
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar cukura diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
aliskirēnu.
Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Prenewel šādos gadījumos”.
ja lietojat kādas no šīm zālēm, ir palielināts angioedēmas risks (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle:
racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju);
sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles (tiek lietotas pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei un vēža ārstēšanai);
vildagliptīns – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai.
Tāpat kā lietojot citus angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, melnādainiem pacientiem asinsspiediena pazemināšanai perindoprils ir acīmredzami mazāk efektīvs nekā citas ādas krāsas pacientiem.
Melnādainiem pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus, angioedēma ir aprakstīta biežāk nekā citas ādas krāsas pacientiem.
Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Prenewel tablešu lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (sk. sadaļu par grūtniecību).
Prenewel lietošanas laikā Jums ārsts vai medicīniskais personāls jāinformē arī tad:
ja Jums ir paredzēta anestēzija un/vai ķirurģiska operācija,
ja Jums nesen ir bijusi caureja vai vemšana vai ja Jums ir organisma dehidratācija,
ja Jums paredzēta dialīze vai ZBL aferēze (holesterīna izvade no Jūsu asinsrites ar iekārtas palīdzību),
ja Jums paredzēta desensibilizējoša ārstēšana, lai vājinātu bišu vai lapseņu dzēlienu izraisītās alerģijas ietekmi,
ja Jums ir paredzēti medicīniski izmeklējumi, kuru dēļ nepieciešama jodu saturošas kontrastvielas (vielas, kas ļauj Jūsu iekšējos orgānus, piemēram, nieres vai kuņģi, redzēt rentgena staros) injekcija.
Sportistiem jāzina, ka šīs zāles satur aktīvo vielu (indapamīdu), kas var būt par iemeslu pozitīvam dopinga testa rezultātam.
Bērni un pusaudži
Prenewel tabletes nedrīkst dot bērniem un pusaudžiem.
Citas zāles un Prenewel
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jums jāizvairās no Prenewel tablešu lietošanas vienlaicīgi ar:
litiju saturošiem līdzekļiem (lieto depresijas ārstēšanai),
kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem (tai skaitā sāls aizvietotāji), kāliju aizturošajiem diurētiskajiem līdzekļiem (spironolaktonu vai triamterēnu), kālija sāļiem, citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīnu - zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai; trimetoprimu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai).
Ārstēšanu ar Prenewel var ietekmēt citas zāles. Tā kā var būt nepieciešama īpaša piesardzība, noteikti pastāstiet savam ārstam, ja lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm:
citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai;
prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);
allopurinols (podagras ārstēšanai);
terfenadīns, astemizols vai mizolastīns (prethistamīna līdzekļi siena drudža vai alerģiju ārstēšanai);
kortikosteroīdi, ko lieto dažādu stāvokļu, tostarp arī smagas astmas un reimatoīdā artrīta ārstēšanai;
imūnsistēmu nomācoši līdzekļi, ko lieto autoimūnu traucējumu ārstēšanai vai pēc orgānu transplantācijas (piemēram, ciklosporīns);
zāles vēža ārstēšanai;
eritromicīns injekciju formā, moksifloksacīns, sparfloksacīns (antibiotiski līdzekļi);
halofantrīns (lieto noteiktu malārijas veidu ārstēšanai);
pentamidīns (lieto pneimonijas ārstēšanai);
vinkamīns (gados vecākiem pacientiem lieto simptomātisku izziņas spējas traucējumu, tostarp arī atmiņas zuduma ārstēšanai);
bepridils (lieto stenokardijas ārstēšanai);
zāles, ko lieto sirds ritma traucējumu gadījumā (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols);
digoksīns vai citi sirds glikozīdi (lieto sirds slimību ārstēšanai);
baklofēns (lai ārstētu muskuļu stīvumu, kas rodas tādu slimību gadījumā kā izkaisītā skleroze);
zāles cukura diabēta ārstēšanai kā insulīns vai metformīns, vai vildagliptīns;
kalcijs, tostarp arī kalciju saturošie uztura bagātinātāji;
stimulējošie caurejas līdzekļi (piemēram, sennu saturoši līdzekļi);
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns) vai salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe) lielās devās;
B amfotericīns injekciju veidā (lieto smagu sēnīšu infekciju ārstēšanai);
zāles garīgo traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes un šizofrēnijas ārstēšanai (piemēram, tricikliskie antidepresanti vai neiroleptiskie līdzekļi, tādi kā amisulprīds, sulpirīds, sultoprīds, tiaprīds, haloperidols vai droperidols);
tetrakozaktīds (Krona slimības ārstēšanai);
injicējamie zeltu saturošie līdzekļi (lieto reimatoīdā artrīta ārstēšanai),
zāles, kas visbiežāk tiek lietotas pret caureju (racekadotrils);
zāles, kas bieži tiek lietotas pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei (sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
Ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Prenewel šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Prenewel kopā ar uzturu
Prenewel tabletes labāk lietot pirms ēšanas.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums obligāti jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Prenewel tablešu lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Prenewel tablešu vietā lietot kādas citas zāles. Prenewel tablešu lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Prenewel lietošana nav ieteicama mātēm, kas baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt citas zāles.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana:
Prenewel tabletes modrību parasti neietekmē, tomēr dažiem pacientiem asinsspiediena pazemināšanās dēļ ir iespējamas dažādas reakcijas, piemēram, reibonis vai vājums. Ja Jūs ir skārušas šīs parādības, var būt traucēta Jūsu spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Prenewel satur arī laktozi un nātriju
Ja ārsts ir Jūs informējis, ka Jums ir dažu cukura veidu nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
Kā lietot Prenewel 8 mg/2,5 mg
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Ieteicamā deva ir 1 tablete vienu reizi dienā.
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts var pieņemt lēmumu mainīt Jūsu zāļu lietošanas režīmu.
Jūsu tabletes labāk lietot no rīta pirms brokastīm.
Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens.
Ja esat lietojis Prenewel 8 mg/2,5 mg vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai tuvākās slimnīcas pirmās palīdzības nodaļu. Biežākā pārdozēšanas izpausme ir asinsspiediena pārmērīga pazemināšanās.
Izteikti zema asinsspiediena gadījumā (ja ir tādi simptomi kā, piemēram, reibonis vai ģībonis) var palīdzēt atgulšanās ar augstāk paceltām kājām.
Ja esat aizmirsis lietot Prenewel 8 mg/2,5 mg
Ir svarīgi zāles lietot katru dienu, jo regulāra ārstēšanās ir efektīvāka. Tomēr tad, ja esat aizmirsis lietot savu Prenewel tablešu devu, nākamā deva jālieto parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirstās devas.
Ja Jūs pārtraucat lietot Prenewel 8 mg/2,5 mg
Tā kā augsta asinsspiediena ārstēšana parasti ilgst visu mūžu, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas Jums jākonsultējas ar savu ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums ir kāds no turpmāk minētajiem simptomiem, tūlīt pārtrauciet šo zāļu lietošanu un nekavējoties pastāstiet par tiem ārstam:
sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska vai apgrūtināta elpošana,
izteikts reibonis vai ģībonis,
neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība.
Ir iespējamas turpmāk minētās blakusparādības:
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes, reiboņa sajūta, griešanās sajūta, durstīšanas sajūta, redzes traucējumi, troksnis ausīs, zema asinsspiediena izraisīta viegla reiboņa sajūta, klepus, elpas trūkums, kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, sāpes pakrūtē, anoreksija, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas traucējumi, sausums mutē, dispepsija vai gremošanas traucējumi, caureja vai aizcietējums), alerģiskas reakcijas (piemēram, ādas izsitumi vai nieze), krampji vai noguruma sajūta.
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):
garastāvokļa svārstības, miega traucējumi, bronhu spazmas (spiediena sajūta krūšu kurvī, sēkšana un elpas trūkums), angioedēma (tādi simptomi kā sēkšana un sejas vai mēles tūska), nātrene, purpura (sarkani punktiņi uz ādas), nieru darbības traucējumi, impotence un svīšana.
Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)
paaugstināts kalcija daudzums plazmā, psoriāzes saasināšanās.
Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
apjukums, sirds–asinsvadu sistēmas slimība (neregulāra sirdsdarbība, stenokardija, miokarda infarkts), eozinofīla pneimonija (rets pneimonijas veids), rinīts (aizlikts deguns vai iesnas), smagi simptomi uz ādas, piemēram, daudzformu eritēma. Ja Jums ir sistēmiska sarkanā vilkēde (kolagēno slimību veids), tā var saasināties. Ir aprakstīti arī fotosensibilizācijas (ādas izmaiņu) gadījumi pēc saules vai mākslīgo UVA staru iedarbības.
Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
ģībonis, iespējami dzīvībai bīstama neregulāra sirdsdarbība (Torsades de pointes), izmainītas elektrokardiogrammas vērtības, paaugstināts aknu enzīmu līmenis.
Ir iespējamas asins sastāva pārmaiņas, nieru, aknu un aizkuņģa dziedzera darbības izmaiņas, kā arī laboratoriski noteikto parametru (asins analīžu rezultātu) vērtību izmaiņas. Iespējams, ka Jūsu stāvokļa kontrolei ārstam būs jāveic asins analīzes.
Aknu mazspējas (aknu darbības traucējumu) gadījumā var parādīties ar aknu darbību saistīta encefalopātija (deģenerējoša galvas smadzeņu slimība).
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
Kā uzglabāt Prenewel 8 mg/2,5 mg
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Prenewel satur
Aktīvās vielas ir perindoprila terc-butilamīns un indapamīds. Katra tablete satur 8 mg perindoprila terc-butilamīna, kas atbilst 6,68 mg perindoprila, un 2,5 mg indapamīda.
Citas sastāvdaļas ir kalcija hlorīda heksahidrāts, laktozes monohidrāts, krospovidons, mikrokristāliskā celuloze, nātrija hidrogēnkarbonāts, hidratēts koloidālais silīcija dioksīds, magnija stearāts. Skatīt 2. punktu "Prenewel satur laktozi un nātriju".
Prenewel ārējais izskats un iepakojums
Šīs zāles ir baltas vai gandrīz baltas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.
Tabletes ir pieejamas blisteros pa 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90, 100 tabletēm kartona kārbiņā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:
Dalībvalsts nosaukums
Zāļu nosaukums
Bulgārija, Igaunija, Ungārija, Rumānija, Slovākija
Co-Prenessa
Latvija, Lietuva
Prenewel
Slovēnija
Percombi
Francija
Corinder
Vācija, Ungārija, Itālija
Rindecombi
Francija
Coprillana
Vācija, Ungārija
Co-Prillana
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019
SASKAŅOTS ZVA 06-06-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL126016_2
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 24.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 27.02.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 7
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Prenewel 8 mg/2,5 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 8 mg perindoprila terc-butilamīna (Tert-butylamini perindoprilum), kas atbilst 6,68 mg perindoprila, un 2,5 mg indapamīda (Indapamidum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktoze
8 mg/2,5 mg tabletes
laktoze
118,602 mg
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete
Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas tabletes, ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Prenewel 8 mg/2,5 mg tabletes ir indicētas aizvietojošai esenciālas hipertensijas terapijai pacientiem, kas jau saņem perindoprilu un indapamīdu esošajās devās.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Parastā deva ir viena tablete Prenewel 8 mg/2,5 mg vienu reizi dienā, ko vēlams lietot no rīta, tukšā dūšā.
Gados vecāki cilvēki (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vecāka gadagājuma pacientiem kreatinīna līmenis jāpielāgo atbilstoši vecumam, svaram un dzimumam. Vecāka gadagājuma pacientus var ārstēt, ja nieru darbība ir normas robežās un ir novērtēta asinsspiediena atbildes reakcija.
Deva pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ārstēšana ir kontrindicēta pacientiem ar smagas un vidējas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <60 ml/min).
Pacientiem ar kreatinīna klīrensu 60 ml/min vai lielāku devas pielāgošana nav vajadzīga.
Pacienta stāvokļa novērošanā jāiekļauj bieži kreatinīna un kālija līmeņa serumā pārbaude.
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā ārstēšana ir kontrindicēta.
Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Bērniem un pusaudžiem lietot Prenewel 8 mg/2,5 mg tabletes nav atļauts, jo perindoprila/indapamīda efektivitāte un panesamība (lietojot kombinācijā vai monoterapijas veidā) bērniem un pusaudžiem nav noteikta.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3. Kontrindikācijas
Ar perindoprilu saistītās kontrindikācijas:
paaugstināta jutība pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru;
angioedēma (Kvinkes tūska) anamnēzē saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju;
iedzimta vai idiopātiska angioedēma;
otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);
pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Prenewel lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu);
lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Prenewel lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Ar indapamīdu saistītās kontrindikācijas:
paaugstināta jutība pret indapamīdu vai sulfonamīdiem;
smagas pakāpes nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min);
aknu encefalopātija;
smagi aknu bojājumi;
hipokaliēmija;
šīs zāles parasti nav ieteicams lietot kombinācijā ar ne-antiaritmiskajiem līdzekļiem, kuri izraisa torsades de pointes (skatīt 4.5. apakšpunktu);
barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Ar Prenewel saistītās kontrindikācijas:
paaugstināta jutība pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
smagas un vidējas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <60 ml/min).
Nepietiekamas terapeitiskās pieredzes dēļ Prenewel tabletes nedrīkst lietot:
pacienti, kam veic dialīzi;
pacienti ar neārstētu dekompensētu sirds mazspēju;
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaši brīdinājumi
Saistībā ar perindoprilu un indapamīdu
Litijs
Litija lietošanu kopā ar perindoprila un indapamīda kombināciju parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Saistībā ar perindoprilu
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Neitropēnija/ agranulocitoze
AKE inhibitorus saņēmušiem pacientiem aprakstīta neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru darbību, kuriem nav citu komplikācijas izraisošu faktoru, neitropēniju novēro reti. Perindoprils ārkārtīgi piesardzīgi jālieto pacientiem ar kolagēnām asinsvadu slimībām, pacientiem, kurus ārstē ar imūnās sistēmas darbību nomācošām zālēm vai allopurinolu/prokainamīdu, kā arī šādu komplikāciju izraisošu faktoru kombinācijas gadījumā (jo īpaši iepriekš esošu nieru darbības traucējumu gadījumā). Dažiem no šiem pacientiem attīstījās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu ārstēšanu ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski kontrolēt balto asins formelementu skaitu un pacientiem jānorāda ziņot par visām infekcijas pazīmēm (piemēram, rīkles iekaisumu vai drudzi).
Hipersensitivitāte/angioedēma
Retos gadījumos ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem (tostarp arī perindoprilu) ārstētajiem pacientiem aprakstīta sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma. Tā ir iespējama jebkurā ārstēšanas periodā. Šādos gadījumos perindoprila lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk piemēroti kontroles pasākumi, lai pirms pacienta izrakstīšanas no stacionāra nodrošinātu pilnīgu simptomu izzušanu. Gadījumos, kad tūska ir skārusi tikai seju un lūpas, tā parasti ir izzudusi bez ārstēšanas, tomēr simptomu atvieglošanai ir bijis lietderīgi lietot prethistamīna līdzekļus.
Ar balsenes tūsku saistīta angioedēma var būt letāla. Ja tūska skārusi mēli, balss spraugu vai balseni un var izraisīt elpceļu aizsprostošanos, nekavējoties jāsāk piemērota terapija, piemēram, subkutāni ievadot 0,3 - 0,5 ml epinefrīna šķīduma attiecībā 1:1000, un/vai pasākumi elpceļu caurlaidības nodrošināšanai.
Melnādainiem pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus, angioedēma ir aprakstīta biežāk nekā citas ādas krāsas pacientiem.
Pacienti, kuru anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, to lietošanas laikā var būt pakļauti lielākam angioedēmas riskam (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētajiem pacientiem aprakstīta zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (ar sliktu dūšu un vemšanu vai bez); dažos gadījumos nebija iepriekšējas sejas angioedēmas un pacientiem bija normāla C-1 esterāzes koncentrācija. Šī veida angioedēma tika diagnosticēta, izmantojot tādas procedūras kā vēdera dobuma DT skenēšana vai ultrasonogrāfija, kā arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas simptomi izzuda. Pacientu, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāiekļauj zarnu angioedēma.
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc perindoprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar perindoprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Ir ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kad pacientiem, kuri saņēma AKE inhibitorus un izgāja desensibilizācijas terapiju ar Hymenoptera (bišu, lapseņu) indi, radušās dzīvībai bīstamas un ilgstošas anafilaktoīdas paaugstinātas jutības reakcijas. Šī iemesla dēļ AKE inhibitori alerģiskiem pacientiem, kam veic desensibilizācijas terapiju, jālieto piesardzīgi, bet indes imūnterapijas laikā no AKE inhibitoru lietošanas jāizvairās. Tomēr pacientiem, kuriem nepieciešami gan AKE inhibitori, gan desensibilizācija, šīs reakcijas varētu būt iespējams nepieļaut, vismaz 24 stundas pirms ārstēšanas AKE inhibitora lietošanu uz laiku pārtraucot.
Anafilaktoīdas reakcijas ZBL aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā izmantojot dekstrāna sulfātu, ir novērotas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām bija iespējams izvairīties, pirms katras aferēzes procedūras ārstēšanu ar AKE inhibitoriem uz laiku pārtraucot.
Hemodializējami pacienti
Pacientiem, kuriem vienlaicīgi ar AKE inhibitoru terapiju ir veikta dialīze ar augstas caurlaidības membrānām (piemēram, AN 69®), ir aprakstītas anafilaktoīdas reakcijas. Attiecībā uz šādiem pacientiem jāapsver iespēja izmantot cita tipa dialīzes membrānas vai lietot citas grupas līdzekļus pret hipertensiju.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālija sāļi
Parasti neiesaka kombinēt perindoprilu un kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un kālija sāļus (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem tiazīds un tiazīdu tipa (ar tiazīdiem saistīti) diurētiskie līdzekļi var izraisīt aknu encefalopātiju. Ja tā notiek, nekavējoties jāpārtrauc lietot diurētisko līdzekli.
Fotosensibilizācija:
Tiazīdu grupas zāļu un līdzīgu tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā ir aprakstīti fotosensibilizācijas gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā parādās fotosensibilizācijas reakcijas, to ieteicams pārtraukt. Ja atkārtotu diurētisko līdzekļu lietošanu uzskata par nepieciešamu, atsegtās zonas ieteicams sargāt no saules vai mākslīgajiem UVA stariem.
Piesardzības pasākumi
Saistībā ar perindoprilu un indapamīdu
Pavājināta nieru darbība
Prenewel ir kontrindicēts smagas un vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss <60 ml/min).
Dažiem pacientiem ar hipertensiju un bez redzamiem jau iepriekš esošiem nieru bojājumiem, kā arī pacientiem, kuru asins analīžu rezultāti norāda uz nieru mazspēju, ārstēšana ir jāpārtrauc un to var būt iespējams atsākt, vai nu lietojot mazu devu vai tikai vienu no preparāta sastāvdaļām.
Šādu pacientu parastie medicīniskie novērojumi ietvers biežu kālija jonu un kreatinīna koncentrācijas kontroli (pēc divas nedēļas ilgas ārstēšanas, kā arī vēlāk katrus divus mēnešus terapeitiskās stabilitātes perioda laikā). Pēc zāļu lietošanas nieru mazspēja galvenokārt tika novērota pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai jau esošu nieru mazspēju (tostarp arī nieru artēriju stenozi).
Abpusējas nieru artēriju stenozes vai vienas funkcionējošas nieres gadījumā šīs zāles parasti nav ieteicamas.
Hipotensija, ūdens un elektrolītu līdzsvara traucējumi
Jau iepriekš esoša nātrija jonu deficīta klātbūtnē pastāv pēkšņas hipotensijas risks (īpaši pacientiem ar nieru artēriju stenozi). Tādēļ nepieciešami sistemātiski izmeklējumi attiecībā uz ūdens un elektrolītu samazināšanos klīniskajām pazīmēm, kas iespējamas vienlaicīgas caurejas vai vemšanas gadījumos. Šādiem pacientiem regulāri jākontrolē elektrolītu koncentrācija plazmā.
Izteiktas hipotensijas gadījumā var būt nepieciešama intravenoza fizioloģiskā šķīduma infūzija.
Pārejoša hipotensija nav turpmākas terapijas kontrindikācija. Pēc apmierinoša intravaskulāra šķidruma tilpuma un asinsspiediena atjaunošanas ārstēšanu var atsākt, vai nu lietojot mazāku devu vai tikai vienu preparāta sastāvdaļu.
Kālija jonu koncentrācija
Perindoprila un indapamīda kombinācija nenovērš hipokaliēmijas attīstību (īpaši pacientiem ar diabētu vai nieru mazspēju). Tāpat kā visu prethipertensijas un diurētisko līdzekļu kombināciju gadījumos, regulāri jākontrolē kālija jonu koncentrācija plazmā.
Prenewel satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
Saistībā ar perindoprilu
Klepus
Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanas laikā aprakstīts sauss klepus. Tas ir raksturīgs ar savu pastāvību un izzušanu pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Šī simptoma gadījumā jāapsver jatrogēnas etioloģijas iespēja. Ja angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitora ordinēšanai joprojām tiek dota priekšroka, var apsvērt iespēju terapiju turpināt.
Pediatriskā populācija
Klīniskā pieredze par perindoprila (monoterapijas veidā vai kombinācijā) efektivitāti un panesību, lietojot bērniem un pusaudžiem, ir nepietiekama.
Pēkšņas hipotensijas un/vai nieru mazspējas risks (sirds mazspējas gadījumā, kā arī pacientiem ar elektrolītu un/vai cirkulējoša intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanos)
Pacientiem, kuriem pirms terapijas sākuma ir bijis zems asinsspiediens, kā arī nieru artēriju stenozes, sastrēguma sirds mazspējas vai cirozes ar tūsku un ascītu gadījumos ir novērota izteikta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas stimulācija, īpaši izteikta ūdens un elektrolītu deficīta apstākļos (pēc stingras diētas ar mazu nātrija saturu ievērošanas vai ilgstošas ārstēšanas ar diurētiskajiem līdzekļiem).
Tādēļ šīs sistēmas blokāde ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru var izraisīt pēkšņu asinsspiediena kritumu un/vai kreatinīna koncentrācijas paaugstināšanos plazmā, kas norāda uz nieru mazspēju. Minētais īpaši iespējams pirmajā zāļu lietošanas reizē un pirmo divu ārstēšanas nedēļu laikā. Dažkārt (lai gan reti) minētās parādības var sākties akūti, kā arī dažādos ārstēšanas periodos.
Šādos gadījumos ārstēšana jāsāk ar mazāku devu, kas pakāpeniski jāpalielina.
Gados vecāki cilvēki
Pirms ārstēšanas sākuma jāpārbauda nieru darbība un kālija līmenis serumā. Lai izvairītos no ārstēšanas izraisītas hipotensijas, perindoprila deva jāpielāgo asinsspiediena izmaiņām. Ieteicams lietot mazāko sākumdevu, īpaši pacientiem ar elektrolītu un šķidruma zudumu.
Pacienti ar aterosklerozi
Lai gan hipotensijas risks pastāv visiem pacientiem, īpaša piesardzība jāievēro išēmiskās sirds slimības un cerebrovaskulāru traucējumu gadījumā, ārstēšana jāsāk ar mazāko devu.
Renovaskulāra hipertensija
Renovaskulāras hipertensijas ārstēšanas veids ir revaskularizācija. Tomēr pacientiem ar renovaskulāru hipertensiju, kuri gaida koriģējošu operāciju vai ja šāda operācija nav iespējama, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori var palīdzēt.
Ja Prenewel 8 mg/2,5 mg ir nozīmēts pacientiem ar diagnosticētu vai iespējamu nieru artēriju stenozi, ārstēšana jāsāk stacionāra apstākļos, lietojot mazāku devu nekā satur Prenewel 8 mg/2,5 mg.
Citi pacienti, kas pakļauti riskam
Ārstējot pacientus ar smagas pakāpes (IV funkcionālās klases pēc NYHA) sirds mazspēju vai insulīnatkarīgu cukura diabētu (kas saistīts ar spontānu noslieci uz hiperkaliēmiju), terapija jāsāk stingrā mediķu uzraudzībā un ar mazinātu sākumdevu, tādēļ Prenewel 8 mg/2,5 mg nav piemērots sākumdevai. Hipertensijas pacientiem ar koronāru mazspēju (sirds išēmisko slimību) nav jāpārtrauc bēta adrenoreceptoru blokatoru lietošana, kad viņiem sāk terapiju ar AKE inhibitoriem.
Pacienti ar diabētu
Pacientiem ar diabētu, kuri iepriekš ārstēti ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, rūpīgi jākontrolē glikēmijas līmenis (īpaši pirmā AKE inhibitoru lietošanas mēneša laikā).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā lietojot citus angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, melnādainiem pacientiem asinsspiediena pazemināšanai perindoprils ir acīmredzami mazāk efektīvs nekā citas ādas krāsas pacientiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka melnādainiem pacientiem ar hipertensiju biežāk novēro pazeminātu renīna aktivitāti.
Ķirurģiskas operācijas/Anestēzija
AKE inhibitori var izraisīt hipotensiju anestēzijas laikā, īpaši, ja tos lieto vienlaicīgi ar anestēzijas līdzekļiem, kam piemīt hipotensīva darbība. Kad vien tas iespējams, divas dienas pirms operācijas iesaka uz laiku pārtraukt lietot perindoprilu un citus AKE inhibitorus.
Tādēļ gadījumos, kad tas ir iespējams, ārstēšanu ar ilgstošas darbības angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, perindoprilu, vienu dienu pirms operācijas ieteicams pārtraukt.
Aortas atveres stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija
AKE inhibitori jālieto piesardzīgi pacientiem ar aortas atveres stenozi un hipertrofisku kardiomiopātiju ar kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz straujai aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikti paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniska novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Hiperkaliēmija
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas attīstības riska faktoriem ir pakļauti pacienti ar nieru mazspēju, pasliktinātu nieru darbību, gados veci (par 70 gadiem vecāki) pacienti, pacienti ar cukura diabētu un pacienti ar interkurentiem notikumiem, īpaši ar organisma dehidratāciju, akūtu sirds dekompensāciju un metabolu acidozi, kā arī pacienti, kuri vienlaicīgi lieto kāliju aizturošos diurētiskos līdzekļus (piemēram, spironolaktonu, eplerenonu, triamterēnu vai amilorīdu), kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai sāls aizvietotājus vai pacienti, kuri lieto citas zāles, kas saistītas ar kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanos serumā (piemēram, heparīnu, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu), un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vai kālija saturošo sāls aizvietotāju lietošana var izraisīt ievērojamu kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanos serumā (īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem). Hiperkalēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt letālas aritmijas. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori, un iepriekš minētie līdzekļi pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Šķidruma un elektrolītu līdzsvars
Nātrija līmenis serumā
Pirms ārstēšanas uzsākšanas un regulāri pēc tam jāpārbauda nātrija līmenis serumā. Visi diurētiskie līdzekļi var izraisīt hiponatriēmiju, kam dažkārt var būt nopietnas sekas. Sākotnēji nātrija līmeņa pazemināšanās var noritēt bez simptomiem. Tādēļ ir svarīgi regulāri veikt pārbaudes; vecāka gadagājuma pacientiem un pacientiem ar aknu cirozi tās jāveic biežāk (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).
Kālija līmenis serumā
Kālija jonu deficīts ar hipokaliēmiju ir galvenais ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu un tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem līdzīgo diurētisko līdzekļu lietošanu saistītais riska faktors. Dažās augstam riskam pakļautajās populācijās, piemēram, gados vecākiem pacientiem un/vai pacientiem ar sliktu barojumu (neatkarīgi no tā vai viņi vienlaikus lieto vai nelieto vairākas zāles), kā arī pacientiem ar cirozi ar tūsku un ascītu, pacientiem ar koronāro sirds slimību un pacientiem ar sirds mazspēju jānodrošina pazeminātas kālija jonu koncentrācijas (< 3,4 mmol/l) riska profilakse.
Šādos gadījumos hipokaliēmija palielina sirds glikozīdu toksicitāti un sirds ritma traucējumu risku.
Riskam ir pakļauti arī cilvēki ar pagarinātu QT intervālu, neatkarīgi no tā, vai izcelsme ir pārmantota vai jatrogēna. Hipokaliēmija tāpat kā bradikardija iedarbojas kā faktors, kas veicina smagu sirds ritma traucējumu parādīšanos, īpaši torsades de pointes, kas var būt ar letālu iznākumu.
Visos gadījumos biežāk jākontrolē kālija jonu koncentrācija. Pirmo reizi kālija jonu koncentrācija plazmā jānosaka pirmajā nedēļā pēc ārstēšanas sākuma.
Ja konstatēta zema kālija jonu koncentrācija, nepieciešama korekcija.
Kalcija līmenis serumā
Tiazīdi un līdzīgi diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu, kā rezultātā nedaudz un pārejoši var paaugstināties kalcija līmenis plazmā. Izteikts līmeņa paaugstinājums var liecināt par nediagnosticētu hiperparatireozi. Šādiem pacientiem ārstēšana uz laiku jāatliek un jāpārbauda epitēlijķermenīšu darbība.
Glikozes līmenis asinīs
Pacientiem, kas slimo ar cukura diabētu, ir svarīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs, īpaši, ja viņiem ir arī hipokaliēmija.
Urīnskābe
Pacientiem ar paaugstinātu urīnskābes līmeni var palielināties nosliece uz podagras lēkmēm.
Nieru darbība un diurētiskie līdzekļi
Tiazīdi un tiazīdiem līdzīgi diurētiskie līdzekļi ir pilnīgi efektīvi vienīgi tad, ja ir normāla vai nedaudz traucēta nieru darbība (pieaugušam cilvēkam kreatinīna līmenis plazmā zemāks kā aptuveni 25 mg/l, kas ir <220 µmol/l).
Vecāka gadagājuma pacientiem kreatinīna līmeņa serumā vērtība jākoriģē atkarībā no vecuma, ķermeņa masas un dzimuma, izmantojot Kokrofta formulu:
Clcr = (140 - vecums) × ķermeņa masa / 0,814 × kreatinīna līmenis serumā,
kur vecumu izsaka gados,
ķermeņa masu — kilogramos,
kreatinīna līmeni serumā — μmol/l.
Šī formula darbojas vecāka gadagājuma vīriešu dzimuma pacientiem. Sievietēm šo vērtību aprēķina, izmantojot iepriekš minēto formulu un iegūto rezultātu reizinot ar 0,85.
Hipovolēmija (sakarā ar ūdens un nātrija zudumu), ko rada diurētiska terapijas sākumā, izraisa samazinātu glomerulāro filtrāciju. Tās rezultātā, savukārt, paaugstinās urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs. Šāda pārejoša nieru disfunkcija nerada nevēlamas sekas pacientiem ar normālu nieru funkciju, taču stāvoklis var pasliktināties, ja ir iepriekš bijusi pavājināta nieru darbība.
Sportisti
Sportisti jābrīdina, ka šīs zāles satur aktīvo vielu, kas var būt par iemeslu pozitīvam dopinga testa rezultātam.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Ar perindoprolu un indapamīdu saistītā iespējamā mijiedarbība
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Litijs: vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ir ziņots par neatgriezenisku litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu un AKE inhibitoru lietošana var vēl vairāk paaugstināt litija koncentrāciju un palielināt litija toksicitātes risku. Perindoprila un indapamīda kombinācijas lietošana vienlaicīgi ar litiju nav ieteicama, taču, ja AKE inhibitora un litija lietošana ir absolūti nepieciešama, rūpīgi jākontrolē litija līmenis un jāpielāgo litija deva (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kas prasa īpašu piesardzību
Baklofēns: Antihipertensīvās darbības pastiprināšana. Jākontrolē asinsspiediens un nieru funkcija un, ja vajadzīgs, jāpielāgo antihipertensīvā līdzekļa deva.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (tostarp arī lielas acetilsalicilskābes devas): gadījumos, kad AKE inhibitori ordinēti vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t. i., acetilsalicilskābi pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NPL), var kļūt vājāka asinsspiedienu pazeminošā iedarbība. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var paaugstināt nieru darbības pasliktināšanās, tostarp arī iespējamas akūtas nieru mazspējas risku, kā arī paaugstināt kālija jonu koncentrāciju serumā (īpaši pacientiem ar jau iepriekš esošu vāju nieru darbību). Šī kombinācija jālieto piesardzīgi (īpaši gados vecākiem pacientiem). Pacientiem jānodrošina pietiekama organisma hidratācija, kā arī jāapsver nepieciešamība pēc vienlaicīgas terapijas sākuma un periodiski arī vēlāk kontrolēt nieru darbību.
Vienlaicīga lietošana, kas prasa zināmu piesardzību
Imipramīna tipa (tricikliskie) antidepresanti, neiroleptiski līdzekļi: pastiprināta antihipertensīvā darbība un ortostatiskas hipotensijas risks (papildinoša iedarbība).
Kortikosteroīdi, tetrakozaktīds: Pavājināta antihipertensīvā darbība (kortikosteroīdu izraisīta nātrija un šķidruma aizture).
Citi antihipertensīvie līdzekļi: Citi antihipertensīvie līdzekļi var pastiprināt perindoprila un indapamīda asinsspiedienu pazeminošo darbību.
Ar perindoprilu saistītā iespējamā mijiedarbība
Klīnisko pētījumu dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kas ir kontrindicēta
Sakubitrils/valsartāns: AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Kombinācijas, kas nav ieteicamas
Racekadotrils: Ir zināms, ka AKE inhibitori (piemēram, perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Šo risku var palielināt vienlaikus lietots racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju).
mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims): Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto mTOR inhibitoru terapiju, var būt paaugstināts angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (spironolaktons, triamterēns, monoterapijas veidā vai kombinācijās), kāliju saturoši uztura bagātinātāji un kāliju saturoši sāls aizstājēji: AKE inhibitori samazina kālija zudumu, ko izraisījuši diurētiskie līdzekļi. Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi (piem., spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var izraisīt vērā ņemamu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (kas var būt letāla). Piesardzība jāievēro arī tad, ja perindoprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ perindoprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja apstiprinātas hipokaliēmijas dēļ indicēta šādu līdzekļu vienlaicīga lietošana, tie jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija līmenis serumā un jāveic EKG.
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols):
Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kas prasa īpašu piesardzību
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, sulfonamīdu tipa hipoglikemizējoši līdzekļi). Aprakstīts kaptoprila un enalaprila lietošanas laikā.
Diabēta slimniekiem, kuri ārstējas ar insulīnu vai hipoglikemizējošajiem sulfonamīdiem, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana var pastiprināt minēto zāļu hipoglikemizējošo iedarbību. Hipoglikēmijas gadījumi ir ļoti reti (uzlabojas glikozes panesība, kā rezultātā mazinās nepieciešamība pēc insulīna).
Vienlaicīga lietošana, kas prasa zināmu piesardzību
Allopurinols, citotoksiski vai imūnsupresīvi līdzekļi, kortikosteroīdi (sistēmiska lietošana) vai prokaīnamīds: Šo zāļu lietošana vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem palielina leikopēnijas risku.
Anestēzijas līdzekļi: AKE inhibitori var pastiprināt noteiktu anestēzijas līdzekļu hipotensīvo darbību.
Diurētiski līdzekļi (tiazīds vai cilpas diurētiskie līdzekļi): Ja pacients iepriekš lietojis diurētiskus līdzekļus lielās devās, tad, uzsākot ārstēšanu ar perindoprilu, var rasties šķidruma zudums un hipotensijas risks.
Zeltu saturošie līdzekļi: Pacientiem, kurus vienlaicīgi ārstē ar injicējamajiem zeltu saturošiem līdzekļiem (nātrija aurotiomalātu) un AKE inhibitoriem (tostarp arī perindoprilu), retos gadījumos aprakstītas nitrītoīdas reakcijas (to simptomi ietver sejas pietvīkumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns): pacientiem, kurus ārstē ar AKE inhibitoru, ir palielināts angioedēmas risks gliptīna samazinātas dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitātes dēļ.
Ciklosporīns: lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns: lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Ar indapamīdu saistītā iespējamā mijiedarbība
Vienlaicīga lietošana, kas prasa īpašu piesardzību
Zāles, kas izraisa Torsades de pointes: Hipokaliēmijas riska dēļ indapamīds piesardzīgi jālieto kopā ar zālēm, kas var izraisīt Torsades de pointes, piemēram: IA klases antiaritmiskiem līdzekļiem (hinidīms, hidrohinidīns, dizopiramīds); III klases antiaritmiskiem līdzekļiem (amiodarons, dofetilīds, ibutilīds, bretiliums, sotalols); dažiem neiroleptiskiem līdzekļiem (hlorpromazīns, ciamemazīns, levomepromazīns, tioridazīns, trifluoperazīns); benzamīdiem (amisulprīds, sulpirīds, tiaprīds); butirofenoniem (droperidols, haloperidols); citiem neiroleptiskiem līdzekļiem (pimozīds); citām zālēm, piemēram, bepridilu, cisaprīdu, difemanilu, intravenozi ievadītu eritromicīnu, halofantrīnu, mizolastīnu, moksifloksacīnu, pentamidīnu, sparfloksacīnu, intravenozi ievadītu vinkamīnu, metadonu, astemizolu, terfenadīnu. Ieteicams veikt zema kālija līmeņa profilaksi un korekcijas, kā arī kontrolēt QT intervālu, ja tas nepieciešams.
Zāles, kas pazemina kālija līmeni (intravenozi ievadīts B amfotericīns, sistēmiski lietoti glikokortikoīdi un mineralokortikoīdi, tetrakozaktīds, stimulējoši caurejas līdzekļi): Palielināts hipokaliēmijas risks (iedarbības summēšanās). Jākontrolē un pēc vajadzības jākoriģē kālija līmenis asinīs. Pacientiem, kas lieto sirds glikozīdus, jāievēro īpaša piesardzība. Jālieto nestimulējoši caurejas līdzekļi.
Sirds glikozīdi: Hipokaliēmijas rezultātā var pastiprināties sirds glikozīdu toksicitāte. Jākontrolē kālija līmenis un jāveic EKG, un, ja vajadzīgs, jāapsver iespēja pārtraukt ārstēšanu.
Vienlaicīga lietošana, kas prasa zināmu piesardzību
Metformīns: Nieru funkcionāla mazspēja, ko rada diurētiski līdzekļi (īpaši cilpas diurētiski līdzekļi) palielina metformīna inducētas pienskābes acidozes risku. Ja kreatinīna līmenis serumā vīriešiem pārsniedz 15 mg/l (135 μmol/l), bet sievietēm — 12 mg/l (110 μmol/l), no metformīna lietošanas jāizvairās.
Jodu saturošas kontrastvielas: Diurētisku līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši tad, ja lieto jodu saturošas kontrastvielas lielās devās. Pirms jodu saturošu vielu ievadīšanas pacientam jāatjauno normāls šķidruma līdzsvars organismā.
Kalcijs (sāļi): Hiperkalciēmijas risks, kura cēlonis ir samazināta kalcija izdalīšanās ar urīnu.
Ciklosporīns: Arī tad, ja nav vērojams sāļu/ šķidruma zudums, var paaugstināties kreatinīna koncentrācija serumā, nemainoties ciklosporīna daudzumam asinsritē.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Ievērojot šīs kombinācijas atsevišķo sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību un barošanu ar krūti, pirmā grūtniecības trimestra laikā Prenewel lietošana nav ieteicama. Grūtniecības otrā un trešā trimestra laikā Prenewel lietošana ir kontrindicēta.
Barošanas ar krūti perioda laikā Prenewel lietošana ir kontrindicēta. Tādēļ, ievērojot Prenewel lietošanas nozīmību mātei, jāpieņem lēmums par barošanas ar krūti pārtraukšanu vai terapijas pārtraukšanu.
Grūtniecība
Saistībā ar perindoprilu
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, jāordinē cits antihipertensīvs līdzeklis ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien AKE inhibitoru lietošanas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku.
Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Ilgstoša tiazīdu grupas līdzekļu iedarbība grūtniecības trešā trimestra laikā mātes organismā var samazināt plazmas tilpumu, kā arī asins plūsmu starp placentu un dzemdi, kas, savukārt, var izraisīt augļa un placentas išēmiju un aizkavēt augšanu. Turklāt pēc iedarbības īsi pirms dzemdībām retos gadījumos jaundzimušajiem ir aprakstīta hipoglikēmija un trombocitopēnija.
Barošana ar krūti
Prenewel lietošana kontrindicēta barošanas ar krūti laikā.
Saistībā ar perindoprilu
Tā kā informācija par perindoprila lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, perindoprils nav ieteicams un vēlams lietot alternatīvus līdzekļus ar labāk noskaidrotu lietošanas drošumu zīdīšanas laikā (jo īpaši zīdot jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu).
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīds izdalās mātes pienā. Indapamīds ir ļoti līdzīgs tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, kuru lietošana barošanas ar krūti perioda laikā ir bijusi saistīta ar piena sekrēcijas samazināšanos vai pat nomākumu. Ir iespējama paaugstināta jutība pret sulfonamīdu atvasinājumiem, hipokaliēmija un kodolu dzelte.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ietekme, kas saistīta ar perindoprilu, indapamīdu un Prenewel
Neviens no abiem līdzekļiem neietekmē modrību — ne atsevišķi, ne kombinācijā. Tomēr dažiem pacientiem iespējamas individuālas reakcijas, kas saistīta ar asinsspiediena pazemināšanos, īpaši ārstēšanas sākumā vai papildus lietojot citus antihipertensīvus līdzekļus. Rezultātā var tikt traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Perindoprils inhibē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu un mazina indapamīda izraisītu kālija zudumu.
6% pacientu, kas ārstēti ar Prenewel 8 mg/2,5 mg tabletēm novēroja hipokaliēmiju (kālija līmenis < 3,4 mmol/l).
Nevēlamās blakusparādības, kas var rasties ārstēšanās laikā, ir iedalītais vairākās grupās atkarībā no biežuma:
ļoti bieži (≥1/10);
bieži (≥1/100 līdz <1/10);
retāk (≥1/1000 līdz <1/100);
reti (≥1/10 000 līdz <1/1000);
ļoti reti (<1/10 000),
nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Trombocitopēnija, leikopēnija/ neitropēnija, agranulocitoze, aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija.
AKE inhibitoru lietošanas laikā ir ziņots par anēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu) īpašos apstākļos (pacientiem, kam veic nieres transplantāciju vai hemodialīzi).
Psihiski traucējumi
Reti
Garastāvokļa vai miega traucējumi.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Parestēzija, galvassāpes, astēnija, reibonis.
Ļoti reti
Apjukums.
Nav zināms
Sinkope.
Acu bojājumi
Bieži
Redzes traucējumi.
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži
Troksnis ausīs.
Sirds funkcijas traucējumi
Ļoti reti
Aritmija, tostarp arī bradikardija, ventrikulāra tahikardija, priekškambaru fibrilācija, stenokardija un miokarda infarkts, iespējams, pēc pārāk izteiktas hipotensijas augstam riskam pakļautiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav zināms
Torsades de pointes (iespējami ar letālu iznākumu) (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Ortostatiska vai cita veida hipotensija (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
Sauss klepus, kas parasti novērojams AKE inhibitoru lietošanas laikā un spontāni izzūd pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Rodoties klepum, jāapsver arī jatrogēna etioloģija. Elpas trūkums.
Reti
Bronhospazma
Ļoti reti
Eozinofīliska pneimonija, rinīts.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Aizcietējums, sausums mutē, slikta dūša, sāpes epigastrijā, anoreksija, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija, caureja.
Ļoti reti
Pankreatīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Citolītisks vai holestatisks hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav zināms
Aknu mazspējas gadījumā ir iespējama ar hepatogēna encefalopātija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži
Izsitumi, nieze, makulopapulozi izsitumi.
Retāk
Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma, nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Paaugstinātas jutības reakcijas, kas galvenokārt ir dermatoloģiska rakstura, īpaši pacientiem ar noslieci uz alerģiskām un astmatiskām reakcijām.
Purpura.
Var saasināties jau iepriekš esošā izkliedētā sarkanā vilkēde.
Reti
Psoriāzes saasināšanās.
Ļoti reti
Daudzformu eritēma, toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa – Džonsona sindroms.
Aprakstīti fotosensibilizācijas reakciju gadījumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk
Muskuļu krampji.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Nieru mazspēja.
Ļoti reti
Akūta nieru mazspēja.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk
Impotence.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži
Astēnija.
Retāk
Svīšana.
Izmeklējumi
Nav zināms
Pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Ārstēšanas laikā paaugstināts urīnskābes līmenis un asinīs - glikozes līmenis.
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis.
Nedaudz paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā, kas ir atgriezenisks, pārtraucot ārstēšanu. Šādu paaugstinājumu biežāk novēro ar diurētiskiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem ar nieru artēriju stenozi un arteriālu hipertensiju, nieru mazspēju.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Reti
Hiperkalciēmija.
Nav zināms
Kālija līmeņa pazemināšanās ar īpaši smagu hipokaliēmiju dažās riska grupās (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Hiperkaliēmija (parasti pārejoša).
Hiponatriēmija ar hipovolēmiju, izraisot dehidratāciju un ortostatisku hipotensiju.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Pārdozēšanas gadījumā visvairāk iespējamās nevēlamās blakusparādības ir hipotensija, kas dažkārt saistīta ar sliktu dūšu, vemšanu, krampjiem, reiboni, miegainību, apjukumu un oligūriju, kas hipovolēmijas dēļ var progresēt līdz anūrijai. Iespējami sāļu un ūdens līdzsvara traucējumi (zema nātrija un kālija jonu koncentrācija).
Rīcība pārdozēšanas gadījumā
Pirmie veicamie pasākumi ir ātra ieņemto zāļu izvade no organisma ar kuņģa skalošanu un/vai aktivētās ogles lietošanu, pēc tam specializētā ārstniecības centrā atjaunojot intravaskulāra cirkulējošā tilpuma un elektrolītu līdzsvaru, līdz tie atgriežas normas robežās.
Ja parādās izteikta hipotensija, pacientam iespējams palīdzēt, viņu noguldot uz muguras un galvu novietojot uz leju. Ja nepieciešams, var intravenozi ievadīt fizioloģisko šķīdumu vai izmantot jebkuru citu cirkulējošā šķidruma tilpuma palielināšanas metodi.
Perindoprila aktīvo formu perindoprilātu ir iespējams no organisma izvadīt ar dialīzes palīdzību (skatīt 5.2. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: AKE INHIBITORI, KOMBINĀCIJAS, perindoprils un diurētiski līdzekļi.
ATĶ kods: C09BA04.
Prenewel ir kombinēts līdzeklis, kas satur angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru perindoprila terc-butilamīnu un hlorsulfamila grupas diurētisku līdzekli indapamīdu. Preparāta farmakoloģiskās īpašības ir atvasinātas no katras sastāvdaļas īpašībām, kuras papildina abu aktīvo vielu kombinācijas sinerģiskā darbība.
Darbības mehānisms
Saistībā ar Prenewel
Prenewel raksturīga abu sastāvdaļu antihipertensīvās darbības summēšanās.
Saistībā ar perindoprilu
Perindoprils ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors (AKE inhibitors); šis enzīms angiotensīnu I pārvērš angiontensīnā II, kas ir asinsvadus sašaurinoša viela. Turklāt šis enzīms virsnieru garozā stimulē aldosterona sekrēciju un veicina asinsvadus paplašinošās vielas bradikinīna noārdīšanos par neaktīviem heptapeptīdiem.
Šo procesu rezultātā:
mazinās aldosterona sekrēcija,
plazmā palielinās renīna aktivitāte, jo aldosterons vairs neizraisa pretreakciju,
samazinās kopējā perifērā pretestība, kas ir vairāk izteikta muskulatūras un nieru asinsvados un kam ilgstošas ārstēšanas gadījumos nepievienojas sāļu un ūdens aizture organismā, kā arī reflektora tahikardija.
Perindoprila antihipertensīvā darbībā izpaužas arī pacientiem, kam renīna koncentrācija ir normas robežās.
Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolītam, proti, perindoprilāta, starpniecību. Pārējie metabolīti ir neaktīvi.
Perindoprils samazina sirds slodzi:
- paplašinot vēnas — iespējams, šīs ietekmes cēlonis ir prostaglandīnu metabolisma izmainīšana, kas mazina pirmsslodzi;
- samazinot kopējo perifērisko pretestību, kas mazina pēcslodzi.
Pētījumos, kuros piedalījušies pacienti ar sirds mazspēju, pierādīts:
kreisā un labā kambara piepildīšanās spiediena pazeminājums;
kopējās perifērisko asinsvadu pretestības samazinājums;
sirds izsviedes tilpuma pieaugums un sirds indeksa uzlabojums;
asinsrites pastiprināšanās muskuļos.
Par uzlabojumiem liecina arī slodzes testu rezultāti.
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīds ir sulfonamīda atvasinājums ar indola gredzenu, kas farmakoloģiski līdzinās tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem. Indapamīds inhibē nātrija reabsorbciju kortikālās dilūcijas segmentā. Tas pastiprina nātrija un hlorīdu un — mazākā mērā — kālija un magnija izdalīšanos ar urīnu, tādējādi palielinot urīna daudzumu un pazeminot asinsspiedienu.
Farmakodinamiskā iedarbība
Saistībā ar Prenewel
Pacientiem ar hipertensiju Prenewel nodrošina no devas atkarīgu antihipertensīvu darbību, pazeminot diastolisko un sistolisko asinsspiedienu gan guļus, gan stāvus pozīcijā un neatkarīgi no pacienta vecuma. Preparāta antihipertensīvās darbības ilgums ir 24 stundas. Asinsspiedienu iespējams stabilizēt mazāk kā viena mēneša laikā un bez tahifilakses. Pārtraucot ārstēšanu, nenovēro “atsitiena” efektu. Klīniskajos pētījumos, vienlaicīgi lietojot perindoprilu un indapamīdu, papildus katra līdzekļa iedarbībai novēroja arī sinerģisku iedarbību.
Daudzcentru, nejaušinātajā, dubultmaskētajā un aktīvi kontrolētajā PICXEL pētījumā ar ehokardiogrāfijas palīdzību tika novērtēta perindoprila/indapamīda kombinācijas ietekme uz kreisā kambara hipertrofiju, salīdzinot ar enalaprila monoterapiju.
PICXEL pētījumā pacientiem ar hipertensiju, kam bija kreisā kambara hipertrofija (ko noteica pēc kreisā kambara masas indeksa (KKMI) > 120 g/m2 vīriešiem un > 100 g/m2 sievietēm), pēc nejaušības principa tika sadalīti, lai viena gada garumā reizi dienā lietotu vai nu 2 mg perindoprila/ 0,625 mg indapamīda, vai 10 mg enalaprila. Atkarībā no asinsspiediena stabilizēšanas, deva tika pielāgota līdz 8 mg perindoprila un 2,5 mg indapamīda vai 40 mg enalaprila vienu reizi dienā. Ārstēšana ar 2 mg perindoprila/ 0,625 mg indapamīda tika turpināta tikai 34% pacientu (salīdzinājumam — 20% pacientu tika turpināta ārstēšana ar 10 mg enalaprila).
Ārstēšanas beigās visā nejaušināšanai pakļauto pacientu populācijā perindoprila/ indapamīda grupā bija vērojams daudz būtiskāks KKMI samazinājums (–10,1 g/m²), salīdzinot ar enalaprila grupu (–1,1 g/m²). Grupu starpā KKMI atšķirības bija –8,3 (95% TI (–11,5; –5,0), p < 0,0001).
Labāka ietekme uz KKMI rādītāju tika panākta ar 8 mg perindoprila/ 2,5 mg indapamīda devu, nekā preparātā Prelectal un BiPrelectal.
Attiecībā uz asinsspiedienu, aplēstā vidējā atšķirība starp grupām nejaušināšanai pakļautajā populācijā sistoliskajam asinsspiedienam bija –5,8 mmHg (95% TI (–7,9; –3,7), p < 0,0001), bet diastoliskajam asinsspiedienam — –2,3 mmHg (95% TI (–3,6; –0,9), p = 0,0004); minētā atšķirība bija par labu perindoprila/ indapamīda grupai.
Saistībā ar perindoprilu
Perindoprils iedarbojas uz dažādas pakāpes hipertensiju (vieglu, mēreni izteikti un smagu). Sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus pozīcijā.
Maksimālu antihipertensīvo darbību novēro 4 – 6 stundas pēc vienas devas lietošanas, un darbības ilgums ir vairāk kā 24 stundas.
Pat pēc 24 stundām AKE inhibīcijas apmērs ir 80% no maksimālā efekta.
Pacientiem, kas reaģē uz ārstēšanu, asinsspiediena stabilizācija tiek panākta viena mēneša laikā un turpinās bez tahiflaksijas rašanās.
Pārtraucot ārstēšanu, nenovēro “atsitiena” efektu attiecībā uz hipertensiju.
Perindoprilam piemīt vazodilatējošas īpašības, un tas atjauno maģistrālo artēriju elastību, koriģē histomorfoloģiskas pārmaiņas rezistences artērijās un mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Ja vajadzīgs, tiazīdu diurētiskā līdzekļa pievienošana nodrošina sinerģisku darbību.
Kombinējot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru ar tiazīdu diurētisko līdzekli, tiek samazināts hipokaliēmijas risks, kas saistīts ar diurētisko līdzekļu monoterapiju.
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīdam, lietojot monoterapijas veidā, raksturīga antihipertensīva darbība, kuras ilgums ir 24 stundas. Šāda darbība piemīt arī devām ar minimālām diurētiskām īpašībām.
Indapamīda antihipertensīvā darbība ir saistīta ar artēriju elastības uzlabošanos un perifēro arteriolu pretestības palielināšanos.
Indapamīds mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Pārsniedzot tiazīdu diurētisko līdzekļu un līdzīgu diurētisko līdzekļu devu, tiek sasniegta antihipertensīvās darbības līdzsvara fāze, kamēr nevēlamo blakusparādību biežums turpina pieaugt. Ja ārstēšana ir neefektīva, deva nav jāpalielina.
Turklāt ir pierādīts, ka indapamīds pacientiem ar hipertensiju, lietojot īslaicīgi, vidēji ilgi un ilgstoši:
neietekmē lipīdu (triglicerīdu, ZBL holesterīna un ABL holesterīna) vielmaiņu;
neietekmē ogļhidrātu vielmaiņu — arī pacientiem ar hipertensiju, kas slimo ar cukura diabētu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Saistībā ar Prenewel
Lietojot perindoprila un indapamīda kombināciju, nemainās šo vielu farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar lietošanu atsevišķi.
Saistībā ar perindoprilu
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda.
Biotransformācija
Perindoprils ir prekursors. Aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā asinsritē nonāk divdesmit septiņi procenti no lietotās perindoprila devas. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 – 4 stundu laikā.
Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprila terc-butilamīns jālieto iekšķīgi tikai vienas devas veidā — no rīta, tukšā dūšā.
Ir pierādīts, ka pastāv lineāra saistība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.
Izkliede
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāts ar plazmas olbaltumvielām saistās 20 % apmērā, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šis rādītājs ir atkarīgs no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un tā nesaistītās frakcijas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas; līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 dienās.
Vecāka gadagājuma pacientiem perindoprilāta eliminācija ir palēnināta, tāpat kā pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju. Nieru darbības traucējumu gadījumā vēlams pielāgot devu atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes (kreatinīna klīrenss).
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: pirmvielas aknu klīrenss ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Uzsūkšanās
Indapamīds strauji un pilnībā uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta.
Cilvēkiem maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni vienas stundas laikā pēc preparāta perorālas lietošanas. Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir aptuveni 79%.
Eliminācija
Eliminācijas pusperiods ir 14 – 24 stundas (vidēji 18 stundas). Atkārtota lietošana neizraisa uzkrāšanos. Indapamīds no organisma tiek izvadīts galvenokārt ar urīnu (70% no devas) un izkārnījumiem (22%) neaktīvu metabolītu veidā.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru mazspēju farmakokinētika nemainās.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Prenewel toksicitāte ir nedaudz augstāka nekā atsevišķu sastāvdaļu toksicitāte. Žurkām pastiprināta iedarbība uz nierēm netika novērota. Tomēr ir novērota šādas kombinācijas gastrointestināla toksicitāte suņiem un paaugstināta toksicitāte žurku mātītēm (salīdzinot ar perindoprilu).
Neraugoties uz to, šīs blakusparādības novēro, lietojot devas, kas atbilst ļoti izteiktai drošības robežai, salīdzinot ar lietotajām terapeitiskajām devām.
Preklīniskajos pētījumos, kas veikti atsevišķi ar perindoprilu un indapamīdu, netika konstatēts genotoksisks, kancerogēns vai teratogēns potenciāls.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Kalcija hlorīda heksahidrāts
Laktozes monohidrāts
Krospovidons
Mikrokristāliskā celuloze
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Hidratēts koloidālais silīcija dioksīds
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteri (OPA/Al/PVH/Al) ar 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm, ievietoti kartona kārbiņā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Visas neizlietotās zāles vai citi izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
Reģ. Nr.: 10-0251
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2010. gada 21. maijs
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 22. decembris
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
04/2019
SASKAŅOTS ZVA 06-06-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL126015_3
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 24.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 24.04.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 19
