Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Tert-butylamini perindoprilum Indapamidum
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
07-0370-18
07-0370
Krka Polska Sp. z o.o., Poland; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
21-MAY-12
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
4 mg/1,25 mg
Tablete
Ir apstiprināta
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
tert-butylamini perindoprilum/indapamidum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
Kas ir Prenewel un kādam nolūkam to lieto
Kas Jums jāzina pirms Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu lietošanas
Kā lietot Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Prenewel un kādam nolūkam to lieto
Šīs zāles paredzētas, lai ārstētu augstu asinsspiedienu, ja perindoprila monoterapija nav izrādījusies efektīva.
Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes satur divas aktīvās vielas: perindoprilu un indapamīdu.
Perindoprils pieder angiotensīna konvertējošo enzīmu inhibitoru (AKE inhibitoru) grupai.
Indapamīds ir diurētisks līdzeklis, t.i., zāles, kas palielina nierēs saražotā urīna daudzumu.
2. Kas Jums jāzina pirms Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu lietošanas
Nelietojiet Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai pret kādu citu AKE inhibitoru;
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret indapamīdu vai citiem sulfonamīdiem;
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums agrākas AKE inhibitoru lietošanas laikā ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēkšana, sejas vai mēles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi, kā arī tad, ja Jums vai kādam no Jūsu ģimenes locekļiem šādi simptomi (šo stāvokli sauc par angioedēmu) ir bijuši jebkuros citos apstākļos;
ja Jums ir smaga aknu slimība vai Jūs ciešat no stāvokļa, kura nosaukums ir aknu encefalopātija (smadzeņu darbības traucējumi, kuri radušies aknu darbības traucējumu dēļ);
ja Jums ir smaga nieru slimība vai ja Jums tiek veikta dialīze;
ja Jums ir zems vai augsts kālija līmenis asinīs;
ja Jums ir neārstēta dekompensēta sirds mazspēja (simptomi var būt- smaga šķidruma aizture organismā, apgrūtināta elpošana);
ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Prenewel lietošanas grūtniecības sākumā – skatīt sadaļu par grūtniecību);
ja Jūs barojat ar krūti;
ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;
ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas) sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
ja Jums ir aortas stenoze (sašaurināts galvenais asinsvads, kas iziet no sirds) vai hipertrofiska kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība), vai nieru artēriju stenoze (sašaurinātas artērijas, kas apgādā ar asinīm nieres);
ja Jums ir kāda cita sirds vai nieru slimība;
ja Jums ir aknu darbības traucējumi;
ja ciešat no slimības, kas saistīta ar kolagēnu, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde (noteikta hroniska iekaisuma forma) vai sklerodermija;
ja Jums ir ateroskleroze (artēriju pārkaļķošanās);
ja Jums ir hiperparatiroīdisms (pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība);
ja Jūs ciešat no podagras;
ja Jums ir cukura diabēts;
ja Jums noteikta diēta ar ierobežotu sāls daudzumu vai ja lietojat sāls aizvietotājus, kas satur kāliju;
ja lietojat zāles, kas satur litiju;
ja lietojat kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus (spironolaktonu vai triamterēnu), jo no to lietošanas vienlaicīgi ar Prenewel tabletēm ir jāizvairās (skatīt apakšpunktu „Citas zāles un Prenewel”);
ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:
angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram, valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.
aliskirēnu.
Ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.
Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes šādos gadījumos”.
angioedēmas risks ir lielāks, ja vienlaikus lietojat šādas zāles (ātrs pietūkums zem ādas tādā zonā kā, piemēram, rīkle):
racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju);
sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles (tiek lietotas pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei un vēža ārstēšanai);
vildagliptīns (zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai).
Jums obligāti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Prenewel tablešu lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (sk. sadaļu par grūtniecību).
Prenewel tablešu lietošanas laikā Jums ārsts vai medicīniskais personāls jāinformē arī tad:
ja Jums ir paredzēta anestēzija un/vai ķirurģiska operācija,
ja Jums nesen ir bijusi caureja vai vemšana vai ja Jums ir organisma dehidratācija,
ja Jums paredzēta dialīze vai ZBL aferēze (holesterīna izvade no Jūsu asinsrites ar iekārtas palīdzību),
ja Jums paredzēta desensibilizējoša ārstēšana, lai vājinātu bišu vai lapseņu dzēlienu izraisītās alerģijas ietekmi,
ja Jums ir paredzēti medicīniski izmeklējumi, kuru dēļ nepieciešama jodu saturošas kontrastvielas (vielas, kas ļauj Jūsu iekšējos orgānus, piemēram, nieres vai kuņģi, redzēt rentgena staros) injekcija.
Sportistiem jāzina, ka Prenewel tabletes satur aktīvo vielu (indapamīdu), kas var radīt pozitīvu dopinga testa rezultātu.
Bērni
Prenewel tabletes nedrīkst dot bērniem.
Citas zāles un Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.
Jums jāizvairās no Prenewel tablešu lietošanas vienlaikus ar:
zālēm, kas satur litiju (lieto depresijas ārstēšanai),
kāliju saturošiem uztura bagātinātājiem (tai skaitā sāls aizvietotāji), kāliju aizturošajiem diurētiskajiem līdzekļiem (spironolaktonu vai triamterēnu) un kālija sāļiem, citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīnu - zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai; trimetoprimu un kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu, baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai; ciklosporīnu – imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai).
Pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no šīm zālēm, jo tās var mijiedarboties ar Prenewel tabletēm:
citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai;
citi diurētiskie līdzekļi (urīndzenoši līdzekļi),
prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);
allopurinols (podagras ārstēšanai);
terfenadīns, astemizols vai mizolastīns (prethistamīna līdzekļi siena drudža vai alerģiju ārstēšanai);
kortikosteroīdi, ko lieto, lai ārstētu dažādus stāvokļus, tostarp smagu astmu un reimatoīdo artrītu;
imūnsistēmu nomācoši līdzekļi, ko lieto autoimūnu traucējumu ārstēšanai vai pēc orgānu transplantācijas orgānu atgrūšanas novēršanai (piem., ciklosporīns);
zāles vēža ārstēšanai;
eritromicīns (antibiotisks līdzeklis) injekciju formā;
halofantrīns (lieto noteiktu malārijas veidu ārstēšanai);
cisaprīds vai difemanils (lieto kuņģa-zarnu trakta traucējumu ārstēšanai),
sparfloksacīns vai moksifloksacīns (antibiotikas infekciju ārstēšanai),
metadons,
pentamidīns (lieto pneimonijas ārstēšanai);
vinkamīns (atmiņas zuduma ārstēšanai gados vecākiem pacientiem);
bepridils (lieto stenokardijas ārstēšanai);
zāles, ko lieto sirds ritma traucējumu gadījumā (piem., hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds, amiodarons, sotalols, dofetidils, ibutidils, bretiliums);
digoksīns vai citi sirds glikozīdi (lieto sirds slimību ārstēšanai);
baklofēns (lai ārstētu muskuļu stīvumu, kas rodas tādu slimību gadījumā kā izkaisītā skleroze);
zāles cukura diabēta ārstēšanai kā insulīns vai metformīns, vai vildagliptīns;
kalciju saturošie līdzekļi, tostarp arī kalciju saturošie uztura bagātinātāji;
stimulējošie caurejas līdzekļi (piemēram, sennas preparāti);
nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns) vai salicilāti (piemēram, aspirīns) lielās devās;
B amfotericīns injekciju veidā (lieto smagu sēnīšu infekciju ārstēšanai);
zāles garīgo traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes un šizofrēnijas ārstēšanai ieskaitot tricikliskos antidepresantus un neiroleptiskos līdzekļus (tādi kā amisulprīds, sulpirīds, sultoprīds, tiaprīds, haloperidols, droperidols);
tetrakozaktīds (Krona slimības ārstēšanai);
injicējamie zelta preparāti, ko sauc arī par nātrija aurotiomalātu (lieto reimatoīdā poliartrīta ārstēšanai);
pirms operācijas vai tās laikā saņemtie anestēzijas līdzekļi;
venozi ievadīta kontrastviela pirms rentgenizmeklēšanās;
zāles, kas visbiežāk tiek lietotas pret caureju (racekadotrils) vai pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei (sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles). Skatīt apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.
Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:
ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Ja šaubāties par šīm zālēm, vaicājiet ārstam.
Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes kopā ar uzturu un dzērienu
Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes ir ieteicams lietot pirms ēšanas.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Grūtniecība
Jums obligāti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība. Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Prenewel lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Prenewel tablešu vietā lietot kādas citas zāles. Prenewel lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tā lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.
Barošana ar krūti
Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Prenewel lietošana ir kontrindicēta mātēm, kas baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt citas zāles.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana:
Prenewel tabletes modrību parasti neietekmē, tomēr dažiem pacientiem asinsspiediena pazemināšanās dēļ ir iespējamas dažādas reakcijas, piemēram, reibonis vai vājums. Ja Jūs ir skārušas šīs parādības, var būt traucēta Jūsu spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.
Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes satur laktozes monohidrātu un nātriju
Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
3. Kā lietot Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Parastā deva ir viena tablete reizi dienā.
Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts var pieņemt lēmumu mainīt Jūsu zāļu lietošanas režīmu.
Jūsu tabletes labāk lietot no rīta pirms brokastīm.
Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens.
Ja esat lietojis Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai tuvākās slimnīcas pirmās palīdzības nodaļu. Biežākā pārdozēšanas izpausme ir asinsspiediena pārmērīga pazemināšanās.
Izteikti zema asinsspiediena gadījumā (ja ir tādi simptomi kā, piemēram, reibonis vai ģībonis) var palīdzēt atgulšanās ar augstāk paceltām kājām.
Ja esat aizmirsis lietot Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
Ir svarīgi zāles lietot katru dienu, jo regulāra ārstēšanās ir efektīvāka. Tomēr tad, ja esat aizmirsis lietot savu Prenewel tablešu devu, nākamā deva jālieto parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirstās devas.
Ja Jūs pārtraucat lietot Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
Tā kā augsta asinsspiediena ārstēšana parasti ilgst visu mūžu, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas Jums jākonsultējas ar ārstu.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Blakusparādību biežums:
Turpmāk minētās blakusparādības ir nopietnas un, ja Jūs tās novērojat, var prasīt Jums tūlītēju rīcību.
Ja Jums ir kāds no turpmāk minētajiem simptomiem, tūlīt pārtrauciet Prenewel lietošanu un nekavējoties pastāstiet par tiem savam ārstam:
sejas, mēles un rīkles tūska, kas var stipri apgrūtināt elpošanu;
pēkšņa alerģiska reakcija ar elpas trūkumu, izsitumiem, sēkšanu un strauju asinsspiediena pazemināšanos;
neparasti ātra sirdsdarbība;
smaga, plaša ādas lobīšanās.
Ir ziņots par turpmāk minētajām blakusparādībām:
Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes,
redzes traucējumi,
reibonis,
vājums (astēnija),
tinnīts (zvanīšana ausīs),
vertigo,
zema asinsspiediena izraisīta viegla reiboņa sajūta,
durstīšanas sajūta,
elpas trūkums,
klepus,
slikta dūša un vemšana,
apetītes zudums (anoreksija),
sāpes vēderā,
garšas sajūtas traucējumi, sausa mute,
gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums,
muskuļu krampji,
alerģiskas reakcijas (piemēram, ādas izsitumi, nieze),
noguruma sajūta.
Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):
garastāvokļa svārstības,
angioedēma (tādi simptomi kā sēkšana, sejas vai mēles tūska),
miega traucējumi,
sarkani punktiņi uz ādas (purpura),
spiediena sajūta krūšu kurvī, sēkšana un elpas trūkums (bronhu spazmas),
žagas,
nieru darbības traucējumi,
svīšana,
impotence.
Ja Jums ir sistēmiska sarkanā vilkēde (kolagēno slimību veids), tā var saasināties.
Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):
paaugstināts kalcija līmenis plazmā,
psoriāzes saasināšanās.
Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):
apjukums,
aizlikts degums vai iesnas (rinīts),
eozinofīliska pneimonija (rets pneimonijas veids),
neregulāra sirdsdarbība, stenokardija, sirdslēkme (sirds–asinsvadu sistēmas darbības traucējumi),
smagi simptomi uz ādas, piemēram, multiformā eritēma.
ir aprakstīti arī ādas paaugstinātas jutības gadījumi pēc saules vai mākslīgo UVA staru iedarbības (fotosensibilizācija). Saules apdegums var parādīties daudz ātrāk nekā parasti.
asins sastāva izmaiņas, ieskaitot anēmiju, kas var padarīt Jūs uzņēmīgāku pret infekcijām (tādām kā drudzis, sāpošs kakls un čūlas mutes dobumā) un/vai biežāka zilumu veidošanās vai asiņošana un/vai vispārīgs vājums, bālums un elpas trūkums.
aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts), aknu iekaisums (hepatīts).
Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):
ģībonis, iespējami dzīvībai bīstama neregulāra sirdsdarbība (Torsades de pointes), izmainītas elektrokardiogrammas vērtības, paaugstināts aknu enzīmu līmenis.
aknu mazspējas (aknu darbības traucējumu) gadījumā var parādīties ar aknu darbību saistīta encefalopātija (deģenerējoša galvas smadzeņu slimība).
Ir iespējamas asins sastāva pārmaiņas. Iespējams, ka Jūsu stāvokļa kontrolei ārstam būs jāveic asins analīzes.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā!
Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes satur
Aktīvās vielas ir perindoprila terc-butilamīns un indapamīds. Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna, kas atbilst 3,34 mg perindoprila, un 1,25 mg indapamīda.
Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, laktozes monohidrāts, nātrija hidrogēnkarbonāts, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts. Skatīt 2. punktu "Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes satur laktozes monohidrātu un nātriju".
Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu ārējais izskats un iepakojums
Iegarenas, baltas, nedaudz abpusēji izliektas tabletes ar nošķeltām malām.
PVH/PE/PVDH/Al blisteri ar 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm, ievietoti kartona kārbiņā.
OPA/Al/PVH/Al blisteri ar 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm, ievietoti kartona kārbiņā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Ražotāji
KRKA Polska Sp. z o.o., ul. Równoległa 5, 02-235 Varšava, Polija
Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
Šis medicīnas produkts Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs ir reģistrēts ar šādiem nosaukumiem:
Bulgārija
Perindopril/Indapamide Krka 4 mg/1,25 mg tablets
Čehija, Lietuva, Igaunija
Prenewel 4 mg/1,25 mg tablets
Dānija, Somija, Slovākija
Co-Prenessa 4 mg/1,25 mg tablets
Latvija
Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
Polija
Co-Prenessa 4 mg/1,25 mg tabletki
Rumānija
Co-Prenessa 4 mg/1,25 mg comprimate
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019
SASKAŅOTS ZVA 06-06-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL125855_2
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 23.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 27.02.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 7
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna (tert-Butylamini perindoprilum), kas atbilst 3,34 mg perindoprila, un 1,25 mg indapamīda (indapamidum).
Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktoze
Katra tablete satur 67,48 mg laktozes.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Tablete.
Iegarenas, baltas, nedaudz abpusēji izliektas tabletes ar nošķeltām malām.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Esenciālas hipertensijas ārstēšana pacientiem, kam neizdodas panākt pietiekamu asinsspiediena kontrolēšanu, lietojot tikai perindoprilu.
4.2. Devas un lietošanas veids
Devas
Kad vien iespējams, jāveic sastāvdaļu devas titrēšana, lai noteiktu individuālu efektīvo devu. Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes jālieto, kad asinsspiedienu nevar adekvāti kontrolēt ar Prenewel 2 mg/0,625 mg tabletēm (kur pieejams). Kad klīniski nepieciešams, var tikt apsvērta, tieša terapijas pāreja no monoterapijas uz Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletēm.
Parastā deva ir viena tablete Prenewel 4 mg/1,25 mg vienu reizi dienā, ko vēlams lietot no rīta, tukšā dūšā.
Deva pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes ir kontrindicētas pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min).
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 – 60 ml/min) perindoprila maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 2 mg. Tādēļ ieteicams sākt ārstēšanu ar atbilstošu mazu brīvas kombinācijas devu.
Ja kreatinīna klīrenss ir virs 60 ml/min, devas pielāgošana nav vajadzīga.
Pacienta stāvokļa novērošanā jāiekļauj bieži kālija līmeņa serumā un kreatinīna līmeņa pārbaude (piem., katru otro mēnesi).
Pacienti ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu)
Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā ārstēšana ir kontrindicēta.
Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.
Pediatriskā populācija
Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav noteikta. Tādēļ zāles nav ieteicams lietot šajā vecumā grupā.
Vecāka gadagājuma pacienti
Ārstēšana jāuzsāk pēc asinsspiediena atbildes reakcijas un nieru darbības izvērtēšanas.
Lietošanas veids
Šīs zāles paredzēts lietot perorāli.
4.3. Kontrindikācijas
Ar perindoprilu saistītas:
paaugstināta jutība pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru;
angioedēma (Kvinkes tūska) anamnēzē saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju;
iedzimta vai idiopātiska angioedēma;
otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);
pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Prenewel lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu);
lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Prenewel lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Ar indapamīdu saistītas:
paaugstināta jutība pret indapamīdu vai kādu citu no sulfonamīdiem;
smagas pakāpes nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min);
aknu encefalopātija;
smagi aknu darbības traucējumi;
hipokaliēmija;
kā vispārīgs nosacījums, šīs zāles nav ieteicams lietot kombinācijā ar ne-antiaritmiskajiem līdzekļiem, kuri izraisa torsades de pointes (skatīt 4.5. apakšpunktu);
barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).
Ar perindoprolu un indapamīdu saistītas:
paaugstināta jutība pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Nepietiekamas terapeitiskās pieredzes dēļ Prenewel tabletes nedrīkst lietot:
pacienti, kam veic dialīzi;
pacienti ar neārstētu dekompensētu sirds mazspēju.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Īpaši brīdinājumi
Litijs
Litija lietošanu kopā ar perindoprila un indapamīda kombināciju parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Saistībā ar perindoprilu
Neitropēnija/ agranulocitoze
Pacientiem, kuri saņēma AKE inhibitorus, aprakstīta neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un anēmija. Pacientiem ar normālu nieru darbību, kuriem nav citu komplikācijas izraisošu faktoru, neitropēniju novēro reti. Perindoprils ārkārtīgi piesardzīgi jālieto pacientiem ar kolagēnām asinsvadu slimībām, pacientiem, kurus ārstē ar imūnās sistēmas darbību nomācošām zālēm vai alopurinolu/prokaīnamīdu, kā arī šādu komplikāciju izraisošu faktoru kombinācijas gadījumā (jo īpaši iepriekš esošu nieru darbības traucējumu gadījumā). Dažiem no šiem pacientiem attīstījās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu ārstēšanu ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Ja perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski kontrolēt balto asins šūnu skaitu un pacientiem jānorāda ziņot par visām infekcijas pazīmēm (piemēram, rīkles iekaisumu vai drudzi).
Hipersensivitāte/angioedēma
Retos gadījumos ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu pacientiem, kas ārstēti ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, tostarp perindoprilu. Tā ir iespējama jebkurā ārstēšanas periodā. Šādos gadījumos perindoprilu lietošana nekavējoties jāpārtrauc jāsāk piemēroti kontroles pasākumi, lai pirms pacienta izrakstīšanas no stacionāra nodrošinātu pilnīgu simptomu izzušanu. Gadījumos, kad tūska ir skārusi tikai seju un lūpas, tā parasti izzūd bez ārstēšanas, taču simptomu mazināšanai ir lietderīgi lietot prethistamīna līdzekļus.
Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Ja tūska skārusi mēli, uzbalseni vai balseni un var izraisīt elpceļu aizsprostošanos, nekavējoties jāsāk piemērota terapija, piemēram, subkutāni ievadot 0,3 – 0,5 ml epinefrīna šķīduma (1:1000) un/vai pasākumi elpceļu caurlaidības nodrošināšanai.
Melnādainiem pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus, angioedēma ir aprakstīta biežāk nekā citas ādas krāsas pacientiem.
Pacientiem, kuriem anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt palielināts angioedēmas risks, saņemot AKE inhibitorus.
Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētajiem pacientiem aprakstīta zarnu angioedēma. Šiem pacientiem bija sāpes vēderā (ar sliktu dūšu un vemšanu vai bez); dažos gadījumos nebija iepriekšējas sejas angioedēmas un pacientiem bija normāla C-1 esterāzes koncentrācija. Šī veida angioedēma tika diagnosticēta, izmantojot tādas procedūras kā vēdera dobuma DT skenēšana vai ultrasonogrāfija, kā arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas simptomi izzuda. Pacientu, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāiekļauj zarnu angioedēma.
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc perindoprila pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar perindoprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu, everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila, mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam, kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.
Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā
Ir ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kad pacientiem, kuri saņēma AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas ar Hymenoptera (bišu, lapseņu) indi laikā, radušās dzīvībai bīstamas un ilgstošas anafilaktoīdas paaugstinātas jutības reakcijas. AKE inhibitori alerģiskiem pacientiem, kam veic desensibilizācijas terapiju, jālieto piesardzīgi, bet indes imūnterapijas laikā no AKE inhibitoru lietošanas jāizvairās. Tomēr no šīm reakcijām var izvairīties, vismaz 24 stundas pirms terapijas uz laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu pacientiem, kuriem nepieciešami gan AKE inhibitori, gan desensibilizācija.
Anafilaktoīdās reakcijas ZBL aferēzes laikā
Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā izmantojot dekstrāna sulfātu, ir novērotas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm reakcijām bija iespējams izvairīties, pirms katras aferēzes procedūras ārstēšanu ar AKE inhibitoriem uz laiku pārtraucot.
Hemodializējami pacienti
Pacientiem, kuriem vienlaicīgi ar AKE inhibitoru terapiju ir veikta dialīze ar augstas caurlaidības membrānām (piemēram, AN 69®), ir aprakstītas anafilaktoīdas reakcijas. Attiecībā uz šādiem pacientiem jāapsver iespēja izmantot cita tipa dialīzes membrānas vai lietot citas grupas līdzekļus pret hipertensiju.
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālija sāļi
Parasti neiesaka kombinēt perindoprilu un kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un kālija sāļus (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Grūtniecība
Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Pie ar aknu darbības traucējumiem tiazīds un tiazīdu saistīti diurētiskie līdzekļi var izraisīt aknu encefalopātiju. Ja tā notiek, nekavējoties jāpārtrauc lietot diurētisko līdzekli.
Fotosensivitāte
Tiazīdu grupas zāļu un līdzīgu tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā ir aprakstīti fotosensibilizācijas gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā parādās fotosensibilizācijas reakcijas, to ieteicams pārtraukt. Ja atkārtotu diurētisko līdzekļu lietošanu uzskata par nepieciešamu, atsegtās zonas ieteicams sargāt no saules vai mākslīgajiem UVA stariem.
Piesardzības pasākumi lietošanā
Saistībā ar perindoprilu un indapamīdu
Pavājināta nieru darbība
Terapija ir kontrindicēta pie smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) gadījumiem. Dažiem pacientiem ar hipertensiju un bez jau iepriekš pastāvošiem nieru bojājumiem, kā arī pacientiem, kuru asins analīžu rezultāti norāda uz nieru darbības mazspēju, ārstēšana ir jāpārtrauc un to var būt iespējams atsākt, vai nu lietojot mazu devu vai tikai vienu no zāļu sastāvdaļām.
Šādu pacientu parastie medicīniskie novērojumi ietvers biežu kālija jonu un kreatinīna koncentrācijas kontroli (pēc divas nedēļas ilgas ārstēšanas, kā arī vēlāk katrus divus mēnešus terapeitiskās stabilitātes perioda laikā). Nieru mazspēja galvenokārt aprakstīta pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai nieru mazspēju (tostarp arī nieru artēriju stenozi).
Gadījumos, kad pacientam ir abpusēja nieru artēriju stenoze vai darbojas tikai viena niere, šo zāļu lietošanu neiesaka.
Hipotensija un ūdens un elektrolītu līdzsvara traucējumi
Jau iepriekš esoša nātrija jonu deficīta klātbūtnē pastāv pēkšņas hipotensijas risks (īpaši pacientiem ar nieru artēriju stenozi). Tādēļ nepieciešami sistemātiski izmeklējumi attiecībā uz ūdens un elektrolītu zuduma klīniskajām pazīmēm, kas iespējamas vienlaicīgas caurejas vai vemšanas gadījumos. Šādiem pacientiem regulāri jākontrolē elektrolītu koncentrācija plazmā.
Izteiktas hipotensijas gadījumā var būt nepieciešama intravenoza fizioloģiskā šķīduma infūzija.
Pārejoša hipotensija nav turpmākas terapijas kontrindikācija. Pēc apmierinoša asins tilpuma un asinsspiediena atjaunošanas ārstēšanu var atsākt, vai nu lietojot mazāku devu vai tikai vienu zāļu sastāvdaļu.
Kālija jonu līmenis
Perindoprila un indapamīda kombinācija nenovērš hipokaliēmijas attīstību (īpaši pacientiem ar cukura diabētu vai nieru mazspēju). Tāpat kā visu prethipertensijas un diurētisko līdzekļu kombināciju gadījumos, regulāri jākontrolē kālija jonu koncentrācija plazmā.
Īpaši brīdinājumi par palīgvielām
Laktoze
Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nedrīkst lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.
Nātrijs
Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".
Saistībā ar perindoprilu
Klepus
Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanas laikā aprakstīts sauss klepus. Tas ir raksturīgs ar savu pastāvību un izzušanu pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Šī simptoma gadījumā jāapsver jatrogēnas etioloģijas iespēja. Ja angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitora ordinēšanai joprojām tiek dota priekšroka, var apsvērt iespēju terapiju turpināt.
Pediatriskā populācija
Klīniskā pieredze par perindoprila (monoterapijas veidā vai kombinācijā) efektivitāti un panesību, lietojot bērniem un pusaudžiem, ir nepietiekama.
Arteriālas hipotensijas un/vai nieru mazspējas risks (sirds mazspējas, cirkulējošā šķidruma un elektrolītu apjoma samazināšanās gadījumā, u.c.)
Pacientiem, kuriem pirms terapijas sākuma ir bijis zems asinsspiediens, kā arī nieru artēriju stenozes, sastrēguma sirds mazspējas vai cirozes ar tūsku un ascītu gadījumos, ir novērota izteikta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas stimulācija, īpaši izteikta ūdens un elektrolītu deficīta apstākļos (pēc stingras diētas ar mazu nātrija saturu ievērošanas vai ilgstošas ārstēšanas ar diurētiskajiem līdzekļiem).
Tādēļ šīs sistēmas blokāde ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru var izraisīt pēkšņu asinsspiediena kritumu un/vai kreatinīna koncentrācijas paaugstināšanos plazmā, kas norāda uz nieru mazspēju. Minētais īpaši iespējams pirmajā zāļu lietošanas reizē un pirmo divu ārstēšanas nedēļu laikā. Dažkārt (lai gan reti) minētais var sākties akūti, kā arī dažādos ārstēšanas laikos.
Šādos gadījumos ārstēšana jāsāk ar mazāku devu, kas pakāpeniski jāpalielina.
Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Vecāka gadagājuma pacienti
Pirms ārstēšanas sākuma jāpārbauda nieru darbība un kālija līmenis serumā. Sākumdevu vēlāk pielāgo atbilstoši asinsspiediena atbildreakcijai, jo īpaši ūdens un šķidruma zuduma gadījumos, lai izvairītos no pēkšņas hipotensijas.
Pacienti ar zināmu aterosklerozi
Lai gan hipotensijas risks pastāv visiem pacientiem, īpaša piesardzība jāievēro išēmiskās sirds slimības un cerebrovaskulāru traucējumu gadījumā, ārstēšana jāsāk ar mazāko iespējamo devu vai komponentu deva jāpielāgo atsevišķi.
Renovaskulāra hipertensija
Renovaskulāras hipertensijas ārstēšanas metode ir revaskularizācija. Tomēr gadījumos, kad pacienti ar renovaskulāru hipertensiju gaida plānoto koriģējošo operāciju vai tā nav iespējama, angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana var dot pozitīvu efektu. Ja ir diagnosticēta nieru artēriju stenoze vai ir aizdomas par to, ārstēšana jāsāk stacionārā, izmantojot mazāko devu un pastāvīgi kontrolējot nieru darbību un kālija līmeni. Noteiktai daļai šādu pacientu var rasties nieru funkcionāla mazspēja, kas parasti ir atgriezeniska (pārtraucot ārstēšanu).
Citas grupas, kas pakļautas riskam
Ārstējot pacientus ar smagu (NYHA IV pakāpe) sirds mazspēju vai insulīnatkarīgu cukura diabētu (kas saistīts ar spontānu noslieci uz hiperkaliēmiju), terapija jāsāk stingrā mediķu uzraudzībā un ar samazinātu sākumdevu. Terapija ar bēta blokatoriem pacientiem ar hipertensiju vai koronāru mazspēju (išēmisko sirds slimību) nav jāpārtrauc: AKE inhibitors jālieto kopā ar bēta blokatoru.
Pacienti ar diabētu
Pacientiem ar cukura diabētu, kuri iepriekš ārstēti ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, rūpīgi jākontrolē glikēmijas līmenis (īpaši pirmā AKE inhibitoru lietošanas mēneša laikā).
Etniskās atšķirības
Tāpat kā lietojot citus angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, melnādainiem pacientiem asinsspiediena pazemināšanai perindoprils ir acīmredzami mazāk efektīvs nekā citas ādas krāsas pacientiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka melnādainiem pacientiem ar hipertensiju biežāk novēro pazeminātu renīna aktivitāti.
Ķirurģiskas operācijas/ anestēzija
Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori var izraisīt hipotensiju anestēzijas gadījumā, jo īpaši, ja anestēzijas līdzeklim piemīt hipotensijas izraisīšanas potenciāls.
Tādēļ, ja tas iespējams, vienu dienu pirms ķirurģiskās operācijas ārstēšanu ar ilgstošas darbības angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, perindoprilu, ieteicams pārtraukt.
Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija
AKE inhibitors piesardzīgi jālieto pacientiem, kam ir sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija.
Aknu mazspēja
Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē līdz straujai aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots. Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikti paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniska novērošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Hiperkaliēmija
AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas attīstības riska faktoriem ir pakļauti pacienti ar nieru mazspēju, pasliktinātu nieru darbību, gados veci (par 70 gadiem vecāki) pacienti, pacienti ar cukura diabētu un pacienti ar interkurentiem notikumiem, īpaši ar organisma dehidratāciju, akūtu sirds dekompensāciju un metabolu acidozi, kā arī pacienti, kuri vienlaicīgi lieto kāliju aizturošos diurētiskos līdzekļus (piemēram, spironolaktonu, eplerenonu, triamterēnu vai amilorīdu), kāliju saturošus uztura bagātinātājus vai sāls aizvietotājus vai pacienti, kuri lieto citas zāles, kas saistītas ar kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanos serumā (piemēram, heparīnu, trimetoprimu vai kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu), un īpaši aldosterona antagonistus vai angiotensīna receptoru blokatorus. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vai kālija saturošo sāls aizvietotāju lietošana var izraisīt ievērojamu kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanos serumā (īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem). Hiperkalēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt letālas aritmijas. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un angiotensīna receptoru blokatori, un iepriekš minētie līdzekļi pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Šķidruma un elektrolītu līdzsvars
Nātrija koncentrācija
Pirms ārstēšanas uzsākšanas un regulāri pēc tam jāpārbauda nātrija līmenis serumā. Visi diurētiskie līdzekļi var pazemināt nātrija līmeni, kam dažkārt var būt nopietnas sekas. Nātrija līmeņa pazemināšanās sākumā var būt asimptomātiska, tādēļ nepieciešamas regulāras pārbaudes.. Pārbaudes biežāk jāveic vecāka gadagājuma pacientiem un pacientiem ar aknu cirozi (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).
Kālija koncentrācija
Lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus vai tiazīdiem radniecīgus diurētiskos līdzekļus, vērā ņemams risks ir kālija zudums un hipokaliēmija. Pacientiem, kuri pieder pie augsta riska grupām, piemēram, vecāka gadagājuma pacientiem un/vai indivīdiem, kuri saņem nepilnvērtīgu uzturu (neatkarīgi no tā, vai viņi vienlaikus lieto vēl kādas zāles), pacientiem ar aknu cirozi, kas norit ar tūsku un ascītu, pacientiem ar koronāriem traucējumiem un pacientiem ar sirds mazspēju, jāveic profilaktiski pasākumi, lai novērstu pazemināta kālija līmeņa (<3,4 mmol/l) rašanos.
QT intervāla pagarināšanās
Riskam pakļauti arī indivīdi ar garu QT intervālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir iedzimts vai jatrogēnas izcelsmes. Hipokaliēmija, tāpat kā bradikardija, darbojas kā faktors, kas veicina smagu sirds ritma traucējumu rašanos, jo īpaši torsades de pointes, kam var būt letāls iznākums.
Visos gadījumos nepieciešams arī bieži noteikt kālija koncentrāciju. Pirmais kālija līmeņa plazmā mērījums jāveic pirmajā nedēļā pēc ārstēšanas uzsākšanas.
Ja konstatē zemu kālija līmeni, tas jākoriģē.
Kalcija līmenis koncentrācija:
Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija izdalīšanos no organisma ar urīnu un izraisīt vieglu un pārejošu kalcija koncentrācijas plazmā paaugstināšanos. Izteikti augsts kalcija līmenis asinīs var būt saistīts ar nediagnosticētu hiperparatireoīdismu. Šādos gadījumos pirms epitēlijķermenīšu funkcijas pārbaudīšanas ārstēšana jāpārtrauc.
Glikozes līmenis asinīs
Pacientiem ar cukura diabētu, ir svarīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs, īpaši, gadījumos kad ir zema kālija koncentrācija.
Urīnskābe
Pacientiem ar hiperurikēmiju var būt palielināta nosliece uz podagras lēkmēm.
Nieru darbība un diurētiskie līdzekļi
Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi ir efektīvi vienīgi tad, ja nieru funkcija ir normāla vai tikai nedaudz traucēta (pieaugušam cilvēkam kreatinīna līmenis plazmā zemāks kā aptuveni 25 mg/l, kas ir <220 µmol/l).
Vecāka gadagājuma pacientiem kreatinīna līmeņa serumā vērtība jāpielāgo atkarībā no pacienta vecuma, ķermeņa masas un dzimuma, izmantojot Kokrofta formulu:
Clcr = (140 - vecums) × ķermeņa masa / 0,814 × kreatinīna līmenis serumā,
kur: vecumu izsaka gados,
ķermeņa masu — kilogramos,
kreatinīna līmeni serumā μmol/l.
Šī formula ir piemērota vecāka gadagājuma vīriešiem, bet sievietēm tā jāpielāgo, reizinot rezultātu ar 0,85.
Hipovolēmija, kas ārstēšanas sākumā rodas diurētiskā līdzekļa izraisītā šķidruma un nātrija zuduma rezultātā, samazina glomerulāro filtrāciju. Tās rezultātā paaugstinās urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs. Šāda pārejoša nieru nepietiekamība nerada nevēlamas sekas pacientiem ar normālu nieru funkciju, taču stāvoklis var pasliktināties, ja ir iepriekš bijusi pavājināta nieru darbība.
Sportisti
Sportistiem jāzina, ka šīs zāles satur aktīvo vielu, kas var būt par iemeslu pozitīvam dopinga testa rezultātam.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Kopēja perindoprolam un indapamīdam
Vienlaicīga lietošana nav ieteicama
Litijs: vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu un AKE inhibitoru lietošana var vēl vairāk paaugstināt litija koncentrāciju un palielināt litija toksicitātes risku. Perindoprila un indapamīda kombinācijas lietošana vienlaikus ar litiju nav ieteicama, bet, ja šādu kombināciju uzskata par nepieciešamu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kas prasa īpašu piesardzību
Baklofēns: anihipertensīvās darbības pastiprināšanās. Asinsspiediena un nieru funkcijas monitorings, kā arī devas pielāgošana, ja tas nepieciešams.
Nesteroīdi pretiekaisuma līdzekļi (ieskaitot lielas acetilsalicilskābes devas): ja AKE inhibitorus lieto vienlaikus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i., ar acetilsalicilskābi devās, kas nodrošina pretiekaisuma darbību, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NPL), var pavājināties antihipertensīvā darbība. AKE inhibitoru un NPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu, tostarp iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī paaugstināt kālija līmeni serumā, jo īpaši pacientiem, kam jau iepriekš bijusi pavājināta nieru funkcija. Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, jo īpaši vecāka gadagājuma pacientiem.
Pacientiem jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski pēc tam.
Vienlaicīga lietošana, kas prasa zināmu piesardzību
Imipramīna tipa antidepresanti (tricikliskie), neiroleptiski līdzekļi: pastiprināta antihipertensīvā darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks (darbības summēšanās).
Kortikosteroīdi, tetrakozaktīds: antihipertensīvās iedarbības mazināšanās (sāls un šķidruma aizture kortikosteroīdu dēļ).
Citi antihipertensīvie līdzekļi: lietojot citus antihipertensīvus līdzekļus kopā ar perindoprilu/indapamīdu, iespējama papildu asinsspiedienu pazeminoša iedarbība..
Saistībā ar perindoprilu
Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kas ir kontrindicēta
Sakubitrils/valsartāns: AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kas nav ieteicama
Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (spironolaktons, triamterēns (monoterapijas veidā vai kombinācijās), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji: AKE inhibitori samazina kālija zudumu, ko izraisījuši diurētiskie līdzekļi. Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija. Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi (piem., spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var izraisīt vērā ņemamu kālija līmeņa paaugstināšanos serumā (kas var būt letāla). Piesardzība jāievēro arī tad, ja perindoprilu lieto vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ perindoprila kombinēšana ar iepriekš minētajām zālēm nav ieteicama. Ja apstiprinātas hipokaliēmijas dēļ indicēta šādu līdzekļu vienlaicīga lietošana, tos jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija līmenis serumā un jāveic EKG.
Vienlaicīga lietošana, kas prasa īpašu piesardzību
Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, hipoglikemizējoši sulfonamīdi): aprakstīts kaptoprila un enalaprila lietošanas laikā. Diabēta slimniekiem, kuri ārstējas ar insulīnu vai hipoglikemizējošajiem sulfonamīdiem, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana var pastiprināt minēto zāļu hipoglikemizējošo iedarbību. Hipoglikēmijas gadījumi ir ļoti reti (uzlabojas glikozes panesība, kā rezultātā mazinās nepieciešamība pēc insulīna).
Racekadotrils: ir zināms, ka AKE inhibitori (piemēram, perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Šo risku var palielināt vienlaikus lietots racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju).
mTOR inhibitori (piemēram, sirolims, everolims vai temsirolims): pacientiem, kuri vienlaikus tiek ārstēti ar mTOR inhibitoriem, var būt lielāks angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols): pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt paaugstināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Vienlaicīga lietošana, kas prasa zināmu piesardzību
Allopurinols, citostatiskivai imūnsupresīvi līdzekļi, kortikosteroīdi (sistēmiska lietošana) vai prokaīnamīds: šo zāļu lietošana vienlaikus ar AKE inhibitoriem var izraisīt palielinātu leikopēnijas risku.
Anestēzijas līdzekļi: AKE inhibitori var pastiprināt noteiktu anestēzijas līdzekļu hipotensīvo darbību.
Diurētiski līdzekļi (tiazīds vai cilpas diurētiskie līdzekļi): ja pacients iepriekš lietojis diurētiskus līdzekļus lielās devās, tad, uzsākot ārstēšanu ar perindoprilu, var rasties šķidruma zudums un hipotensijas risks.
Zelts: retos gadījumos pacienti, kas saņēmuši injicējama zelta (nātrija aurotiomalātu) terapiju un vienlaicīgu AKE inhibitoru, tostarp perindoprila, terapiju, ir ziņojuši par nitritoīdām reakcijām (simptomi ietver sejas piesārtumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).
Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns): pacientiem, kurus ārstē ar AKE inhibitoru, ir palielināts angioedēmas risks gliptīna samazinātas dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitātes dēļ.
Ciklosporīns: lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Heparīns: lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.
Saistībā ar indapamīdu
Vienlaicīga lietošana, kas prasa īpašu piesardzību
Zāles, kas izraisa Torsades de pointes: hipokaliēmijas riska dēļ indapamīds piesardzīgi jālieto kopā ar zālēm, kas var izraisīt Torsades de pointes, piemēram: IA klases antiaritmiskiem līdzekļiem (hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds); III klases antiaritmiskiem līdzekļiem (amiodarons, dofetilīds, ibutilīds, bretiliums, sotalols); dažiem neiroleptiskiem līdzekļiem (hlorpromazīns, ciamemazīns, levomepromazīns, tioridazīns, trifluoperazīns), benzamīdiem (amisulprīds, sulpirīds, sultoprīds, tiaprīds), butirofenoniem (droperidols, haloperidols), citiem neiroleptiskiem līdzekļiem (pimozīds); citām vielām, piemēram, bepridilu, cisaprīdu, difemanilu, i/v ievadītu eritromicīnu, halofantrīnu, mizolastīnu, moksifloksacīnu, pentamidīnu, sparfloksacīnu, i/v ievadītu vinkamīnu, metadonu, astemizolu, terfenadīnu u.c. Zema kālija līmeņa profilakse un, ja nepieciešams, korekcija: QT intervāla kontrolēšana.
Zāles, kas pazemina kālija līmeni (amfotericīns B (i/v ievadīts), glikokortikosteroīdi un mineralokortikoīdi (sistēmiski lietoti), tetrakozaktīds, stimulējoši laksatīvi līdzekļi: palielināts zema kālija līmeņa risks (iedarbības summēšanās). Kālija līmeņa kontrolēšana un, ja nepieciešams, koriģēšana; īpaša piesardzība jāievēro gadījumos, kad tiek veikta ārstēšana ar sirds glikozīdiem. Jālieto nestimulējoši laksatīvi līdzekļi.
Sirds glikozīdi: zems kālija līmenis veicina sirds glikozīdu toksisko iedarbību. Jākontrolē kālija līmenis un jāveic EKG, un, ja vajadzīgs, jāapsver terapijas nepieciešamība.
Vienlaicīga lietošana, kas prasa zināmu piesardzību
Metformīns: metformīna izraisīta pienskābes acidoze, kuras cēlonis ir iespējama funkcionāla nieru mazspēja, kas saistīta ar diurētisko līdzekļu, īpaši cilpas diurētisko līdzekļu, lietošanu. Nelietojiet metformīnu, ja kreatinīna līmenis serumā vīriešiem pārsniedz 15 mg/l (135 μmol/l), bet sievietēm - 12 mg/l (110 μmol/l).
Jodu saturošas kontrastvielas: jodu saturošas kontrastvielas: diurētisku līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši tad, ja lieto jodu saturošas kontrastvielas lielās devās. Pirms jodu saturošu savienojumu lietošanas jānodrošina rehidratācija.
Kalcijs (sāļi): paaugstinātas kalcija koncentrācijas, jo samazinās kalcija izvadīšana ar urīnu.
Ciklosporīns: paaugstināts kreatinīna līmenis, nemainoties cirkulējošā ciklosporīna daudzumam, pat tad, ja nav sāļu un šķidruma deficīta.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Ir noteikta katras šo kombinēto zāļu sastāvdaļas ietekme uz grūtniecību un barošanu ar krūti.
Prenewel neiesaka grūtniecības pirmajā trimestrī. Prenewel ir kontrindicēts otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī.
Prenewel ir kontrindicēts barošanas ar krūti periodā. Tādēļ, ņemot vērā terapijas svarīgumu mātei, ir jānolemj pārtraukt barošanu ar krūti vai Prenewel lietošanu.
Grūtniecība
Saistībā ar perindoprilu
Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, jāordinē cits antihipertensīvs līdzeklis ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien AKE inhibitoru lietošanas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.
Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Ilgstoša tiazīda lietošana trešajā grūtniecības trimestrī var mazināt plazmas tilpumu mātes organismā, kā arī asins plūsmu dzemdē un placentā, kā rezultātā iespējama fetoplacentāra išēmija un augšanas aizture. Turklāt retos gadījumos pēc zāļu lietošanas neilgi pirms dzemdībām ir ziņots par hipoglikēmiju un trombocitopēniju jaundzimušajiem.
Barošana ar krūti
Prenewel ir kontrindicēts laktācijas laikā.
Saistībā ar perindoprilu
Tā kā informācija par perindoprila tablešu lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, perindoprila lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīds izdalās mātes pienā cilvēkam. Indapamīds ir ļoti līdzīgs tiazīdu grupas diurētikām, kuri, lietojot tos barošanas ar krūti laikā, samazina vai pat nomāc laktāciju. Iespējama paaugstināta jutība pret sulfonamīda atvasinājumiem, hipokaliēmija un kodolu dzelte.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ietekme, kas saistīta ar perindoprilu, indapamīdu un šo līdzekļu kombināciju
Neviens no abiem līdzekļiem neietekmē modrību — ne atsevišķi, ne kombinācijā. Tomēr dažiem pacientiem iespējamas individuālas reakcijas, kas saistīta ar asinsspiediena pazemināšanos, īpaši ārstēšanas sākumā vai papildus lietojot citus antihipertensīvus līdzekļus. Rezultātā var tikt traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Perindoprils inhibē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu un mazina indapamīda izraisītu kālija zudumu. Klīniskajos pētījumos hipokaliēmiju (kālija līmenis serumā <3,4 mmol/l) novēroja attiecīgi 2% un 4% pacientu, kas lietoja perindoprila un indapamīda kombināciju 2 mg/0,625 mg un 4 mg/1,25 mg devā.
Nevēlamās blakusparādības, kas var rasties šādu kombinētu perindoprila un indapamīda preparātu lietošanas laikā, ir iedalītais vairākās grupās atkarībā no biežuma:
ļoti bieži (≥1/10);
bieži (≥1/100 līdz <1/10);
retāk (≥1/1000 līdz <1/100);
reti (≥1/10 000 līdz <1/1000);
ļoti reti (<1/10 000);
nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Trombocitopēnija, leikopēnija/neitropēnija, agranulocitoze, aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija.
Noteiktos apstākļos saistībā ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem ir ziņots par anēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu) (pacientiem ar transplantētu nieri, pacientiem, kuriem veic hemodialīzi).
Psihiskie traucējumi
Retāk
Garastāvokļa vai miega traucējumi.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži
Galvassāpes, astēnija, reibonis, parestēzija, vertigo.
Ļoti reti
Apjukums.
Nav zināms
Sinkope.
Acu bojājumi
Bieži
Redzes traucējumi.
Ausu un labirinta bojājumi
Bieži
Troksnis ausīs.
Sirds funkcijas traucējumi
Ļoti reti
Aritmija, tostarp arī bradikardija, ventrikulāra tahikardija, priekškambaru mirdzēšana, stenokardija un miokarda infarkts, iespējams, pēc pārāk izteiktas hipotensijas augstam riskam pakļautiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav zināms
Torsades de pointes (iespējami ar letālu iznākumu) (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži
Ortostatiska vai ar ķermeņa stāvokli nesaistīta hipotensija (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības
Bieži
Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanas laikā ir ziņots par sausu klepu, kam raksturīga noturība un izzušana pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Šī simptoma gadījumā jāapsver jatrogēna etioloģija.
Aizdusa.
Retāk
Bronhu spazmas.
Ļoti reti
Eozinofīliska pneimonija, rinīts.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži
Aizcietējums, sausums mutē, slikta dūša, vemšana, sāpes epigastrijā, anoreksija, sāpes vēderā, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija, caureja.
Ļoti reti
Pankreatīts.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Ļoti reti
Citolītisks vai holestatisks hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nav zināms
Aknu mazspējas gadījumā ir iespējama hepatogēna encefalopātija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Bieži
Izsitumi, nieze, makulopapulozi izsitumi.
Retāk
Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma, nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Paaugstinātas jutības reakcijas, kas galvenokārt ir dermatoloģiska rakstura (pacientiem ar noslieci uz alerģiskām un astmatiskām reakcijām).
Purpura.
Var saasināties jau iepriekš esošā izkliedētā sarkanā vilkēde.
Reti
Angioedēmas saasināšanās.
Ļoti reti
Daudzformu eritēma, toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa – Džonsona sindroms.
Aprakstīti fotosensibilizācijas reakciju gadījumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Bieži
Muskuļu krampji
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Retāk
Nieru mazspēja.
Ļoti reti
Akūta nieru mazspēja.
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības
Retāk
Impotence.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži
Astēnija.
Retāk
Svīšana.
Izmeklējumi
Nav zināms
Pagarināts QT intervāls elektrokardiogrammā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Ārstēšanas laikā paaugstinās urīnskābes līmenis un asinīs - glikozes līmenis.
Paaugstināts aknu enzīmu līmenis.
Nedaudz paaugstināts urīnvielas līmenis un plazmas kreatinīna līmenis, kas ir atgriezeniski, pārtraucot ārstēšanu.
Šādu paaugstinājumu biežāk novēro ar diurētiskiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem nieru artēriju stenozes, arteriālas hipertensijas gadījumos, kā arī pacientiem nieru mazspējas gadījumos.
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Reti
Hiperkalciēmija.
Nav zināms
Kālija līmeņa pazemināšanās ar īpaši smagu hipokaliēmiju dažās riska grupās (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Hiperkaliēmija (parasti pārejoša).
Hiponatriēmija ar hipovolēmiju, izraisot dehidratāciju un ortostatisku hipotensiju.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Simptomi
Raksturīgākā pārdozēšanas izpausme ir hipotensija. Papildus iespējama arī slikta dūša, vemšana, muskuļu krampji, reibonis, miegainība, apmulsums un oligūrija, kas var progresēt līdz anūrijai (hipovolēmijas dēļ). Iespējami elektrolītu un šķidruma līdzsvara traucējumi (hiponatriēmija un hipokaliēmija).
Rīcība pārdozēšanas gadījumā
Kuņģa skalošana un/vai aktivētās ogles lietošana, paralēli atgūt šķidruma un elektrolītu līdzsvaru. Ja rodas izteikta hipotensija, pacients jānovieto guļus, galvai atrodoties zemāk, un viņam intravenozas infūzijas veidā jāievada izotonisks sāls šķīdums vai jāatjauno šķidruma līdzsvars ar citiem tilpuma palielināšanas līdzekļiem. Perindoprilātu var izvadīt ar dialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktu).
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: perindoprils un diurētiski līdzekļi.
ATĶ kods: C09BA04.
Prenewel ir kombinēts līdzeklis, kas satur angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru perindoprila tert-butilamīnu un hlorsulfamila grupas diurētisku līdzekli indapamīdu. Tā farmakoloģiskās īpašības ir atvasinātas no katras sastāvdaļas īpašībām, kuras papildina abu zāļu kombinācijas sinerģiskā darbība.
Farmakoloģiskās darbības mehānisms
Saistībā ar Prenewel
Prenewel raksturīga abu sastāvdaļu antihipertensīvās darbības summēšanās.
Saistībā ar perindoprilu
Darbības mehānisms
Perindoprils ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors (AKE inhibitors); šis enzīms angiotensīnu I pārvērš angiontensīnā II, kas ir asinsvadus sašaurinoša viela.
AKE inhibīcija mazina angiotensīna II līmeni plazmā un tādējādi palielina renīna aktivitāti plazmā (nomācot renīna atbrīvošanās negatīvo ietekmi) un mazina aldosterona sekrēciju. Tā rezultātā, veicot hronisku ārstēšanu, samazinās kopējā perifērā pretestība ar spēcīgāko ietekmi uz asinsvadiem muskuļos un nierēs, neizraisot sāļu un ūdens aizturi vai reflektoru tahikardiju.
Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcija izraisa arī cirkulējošās un vietējās kalikreīna-kinīna sistēmas aktivitātes samazināšanos (un tādējādi aktivizē prostaglandīna sistēmu). Iespējams, ka šis mehānisms veicina AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību un daļēji izraisa blakusparādības (piemēram, klepu).
Farmakodinamiskā iedarbība
Perindoprila antihipertensīvā darbībā izpaužas arī pacientiem, kam renīna koncentrācija ir normas robežās.
Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolītam, proti, perindoprilāta, starpniecību. Pārējie metabolīti ir neaktīvi.
Perindoprils samazina sirds slodzi:
paplašinot vēnas — iespējams, šīs ietekmes cēlonis ir prostaglandīnu metabolisma izmainīšana, kas mazina pirmsslodzi;
samazinot kopējo perifērisko pretestību, kas mazina pēcslodzi.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Pētījumos, kuros piedalījušies pacienti ar sirds mazspēju, pierādīts:
kreisā un labā kambara piepildīšanās spiediena pazeminājums;
kopējās perifērisko asinsvadu pretestības samazinājums;
sirds izsviedes tilpuma pieaugums un sirds indeksa uzlabojums;
asinsrites pastiprināšanās muskuļos.
Par uzlabojumiem liecina arī slodzes testu rezultāti.
Saistībā ar indapamīdu
Indapamīds ir sulfonamīda atvasinājums ar indola gredzenu, kas farmakoloģiski līdzinās tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem. Indapamīds inhibē nātrija reabsorbciju kortikālās dilūcijas segmentā. Tas pastiprina nātrija un hlora un — mazākā mērā — kālija un magnija izdalīšanos ar urīnu, tādējādi palielinot urīna daudzumu un pazeminot asinsspiedienu.
Antihipertensīvā darbība
Saistībā ar Prenewel
Pacientiem ar hipertensiju šis līdzeklis nodrošina no devas atkarīgu antihipertensīvu darbību, pazeminot diastolisko un sistolisko asinsspiedienu gan guļus, gan stāvus pozīcijā un neatkarīgi no pacienta vecuma. Zāļu antihipertensīvās darbības ilgums ir 24 stundas. Asinsspiedienu iespējams stabilizēt mazāk kā viena mēneša laikā un bez tahifilakses. Pārtraucot ārstēšanu, nenovēro “atsitiena” efektu. Klīniskajos pētījumos, vienlaicīgi lietojot perindoprilu un indapamīdu, papildus katra līdzekļa iedarbībai novēroja arī sinerģisku iedarbību.
Nelielu Prenewel devu ietekme uz kardiovaskulāro saslimstību un mirstību nav pētīta.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Daudzcentru, nejaušinātajā, dubultmaskētajā un aktīvi kontrolētajā PICXEL pētījumā ar ehokardiogrāfijas palīdzību tika novērtēta perindoprila/indapamīda kombinācijas ietekme uz kreisā kambara hipertrofiju, salīdzinot ar enalaprila monoterapiju.
PICXEL pētījumā pacientiem ar hipertensiju, kam bija kreisā kambara hipertrofija (ko noteica pēc kreisā kambara masas indeksa (KKMI) > 120 g/m2 vīriešiem un > 100 g/m2 sievietēm), pēc nejaušības principa tika sadalīti, lai viena gada garumā reizi dienā lietotu vai nu 2 mg perindoprila/ 0,625 mg indapamīda, vai 10 mg enalaprila. Atkarībā no asinsspiediena stabilizēšanas, deva tika pielāgota līdz 8 mg perindoprila un 2,5 mg indapamīda vai 40 mg enalaprila vienu reizi dienā. Ārstēšana ar 2 mg perindoprila/ 0,625 mg indapamīda tika turpināta tikai 34% pacientu (salīdzinājumam — 20% pacientu tika turpināta ārstēšana ar 10 mg enalaprila).
Ārstēšanas beigās visā nejaušināšanai pakļauto pacientu populācijā perindoprila/ indapamīda grupā bija vērojams daudz būtiskāks KKMI samazinājums (–10,1 g/m²), salīdzinot ar enalaprila grupu (–1,1 g/m²). Grupu starpā KKMI atšķirības bija –8,3 (95% TI (–11,5; –5,0), p < 0,0001).
Labāka ietekme uz KKMI rādītāju tika panākta ar lielāku perindoprila/indapamīda devu, nekā preparātā Prelectal un BiPrelectal.
Attiecībā uz asinsspiedienu, aplēstā vidējā atšķirība starp grupām nejaušināšanai pakļautajā populācijā sistoliskajam asinsspiedienam bija –5,8 mmHg (95% TI (–7,9; –3,7), p < 0,0001), bet diastoliskajam asinsspiedienam — –2,3 mmHg (95% TI (–3,6; –0,9), p = 0,0004); minētā atšķirība bija par labu perindoprila/ indapamīda grupai.
Saistībā ar perindoprilu
Farmakodinamiskā iedarbība
Perindoprils iedarbojas uz dažādas pakāpes hipertensiju (vieglu, mērenu un smagu); sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus pozīcijā. Maksimālā antihipertensīvā darbība vērojama 4 – 6 stundas pēc vienas zāļu devas lietošanas, un darbības ilgums ir 24 stundas. Vidējais AKE inhibīcijas stiprums ir aptuveni 80% no maksimālās iedarbības. Pacientiem, kas reaģē uz ārstēšanu, asinsspiediena stabilizācija tiek panākta viena mēneša laikā un turpinās bez tahiflaksijas rašanās.
Pārtraucot ārstēšanu, nerodas “atsitiena” efekts.
Perindoprilam piemīt asinsvadus paplašinoša darbība; tas atjauno lielo artēriju elasticitāti, novērš pretestības artēriju histomorfoloģiskās izmaiņas un mazina kreisā kambara hipertrofiju. Kad tas nepieciešams, papildinošā terapija ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem sinerģiski pastiprina terapeitisko darbību.
Lietojot AKE inhibitora un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa kombināciju, tiek samazināta diurētiskā līdzekļa izraisītā hipokaliēmija.
Klīniskā efektivitāte un drošums
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
Saistībā ar indapamīdu
Farmakodinamiskā iedarbība
Lietojot indapamīdu monoterapijas veidā, tam piemīt antihipertensīva darbība, kuras ilgums ir 24 stundas. Šāda īpašība raksturīga arī devām ar minimālu diurētisku iedarbību.
Indapamīda antihipertensīvā darbība ir saistīta ar artēriju elastības uzlabošanos un perifēro arteriolu pretestības palielināšanos. Indapamīds mazina kreisā kambara hipertrofiju.
Devas kāpināšanas laikā tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu antihipertensīvā darbība sasniedz līdzsvara fāzi. Sasniedzot šo robežvērtību, terapeitiskā iedarbība vairs nepastiprinās, savukārt, nevēlamo blakusparādību biežums turpina pieaugt. Tādēļ, ja ārstēšana nav efektīva, šo zāļu deva nav jāpalielina.
Pacientiem ar īslaicīgu vai ilgstošu mēreni smagu hipertensiju indapamīds:
neietekmē lipīdu metabolismu: triglicerīdu, ZBL holesterīna un ABL holesterīna līmeni serumā,
neietekmē ogļhidrātu metabolismu, arī pacientiem ar hipertensiju, kuri slimo ar cukura diabētu.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Saistībā ar Prenewel
Lietojot perindoprila un indapamīda kombināciju, nemainās šo vielu farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar lietošanu atsevišķi.
Saistībā ar perindoprilu
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda.
Biotransformācija
Perindoprils ir prekursors. Aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā asinsritē nonāk divdesmit septiņi procenti no lietotās perindoprila devas. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 – 4 stundu laikā.
Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību, perindoprila terc-butilamīns jālieto iekšķīgi tikai vienas devas veidā — no rīta, tukšā dūšā.
Ir pierādīts, ka pastāv lineāra saistība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.
Izkliede
Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāts ar plazmas olbaltumvielām saistās 20% apmērā, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šis rādītājs ir atkarīgs no koncentrācijas.
Eliminācija
Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un tā nesaistītās frakcijas terminālais pusperiods ir aptuveni 17 stundas; līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 dienās.
Gados vecāki cilvēki
Vecāka gadagājuma pacientiem perindoprilāta eliminācija ir palēnināta, tāpat kā pacientiem ar sirds vai nieru mazspēju.
Nieru darbības traucējumi
Nieru mazspējas gadījumā vēlams pielāgot devu atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes (kreatinīna klīrensa).
Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar aknu cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: pirmvielas aknu klīrenss ir samazināts uz pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).
Saistībā ar indapamīdu
Uzsūkšanās
Indapamīds strauji un pilnībā uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta. Maksimālo koncentrāciju cilvēka plazmā tas sasniedz aptuveni 1 stundu pēc perorālas lietošanas. Ar plazmas olbaltumvielām tas saistās 79% apmērā.
Eliminācija
Eliminācijas pusperiods ir starp 14 – 24 stundu (vidēji 18 stundas). Lietojot atkārtoti, zāles organismā neuzkrājas. Indapamīds no organisma tiek izvadīts galvenokārt ar urīnu (70% no devas) un izkārnījumiem (22%) neaktīvu metabolītu veidā.
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar nieru mazspēju indapamīda farmakokinētika nemainās.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Perindoprila un indapamīda kombinācijas toksicitāte ir nedaudz augstāka nekā atsevišķu sastāvdaļu toksicitāte. Žurkām pastiprināta iedarbība uz nierēm netika novērota. Tomēr ir novērota šādas kombinācijas gastrointestināla toksicitāte suņiem un paaugstināta toksicitāte žurku mātītēm (salīdzinot ar perindoprilu).
Neraugoties uz to, šīs blakusparādības novēro, lietojot devas, kas atbilst ļoti izteiktai drošības robežai, salīdzinot ar lietotajām terapeitiskajām devām.
Preklīniskajos pētījumos, kas veikti atsevišķi ar perindoprilu un indapamīdu, netika konstatēts genotoksisks, kancerogēns vai teratogēns potenciāls.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Mikrokristāliskā celuloze
Laktozes monohidrāts
Nātrija hidrogēnkarbonāts
Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds
Magnija stearāts
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Blisteri (PVH/PE/PVDH/Al) ar 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm, ievietoti kartona kārbiņā.
Blisteri (OPA/Al/PVH/Al) ar 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm, ievietoti kartona kārbiņā.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)
Reģ. Nr.: 07-0370
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2012. gada 21. maijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
04/2019
SASKAŅOTS ZVA 06-06-2019
PAGE
DOCPROPERTY object_name \* MERGEFORMAT SmPCPIL125854_3
DOCPROPERTY mp_first_effective_date \* MERGEFORMAT 23.01.2019 – Updated: DOCPROPERTY mp_updated_effective_date \* MERGEFORMAT 24.04.2019
Page PAGE 1 of NUMPAGES 19
