PK-Merz

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

PK-Merz 0,4 mg/ml šķīdums infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Aktīvā viela: amantadīna sulfāts (amantadini sulfas).

Viena 500 ml infūzijas pudele satur 200 mg amantadīna sulfāta.

Palīgvielas: nātrija hlorīds 4,5 g: skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1.apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums infūzijām.

Caurspīdīgs, no daļiņām brīvs šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Zāles ir paredzētas lietošanai pie indikācijām:

Akinētiskās krīzes intensīva aprūpe un sākuma ārstēšana pie akūtas parkinsonisma simptomu pasliktināšanās gadījumā.

Samazināta modrība (vigilance) dažādas etioloģijas postkomatoza stāvokļa gadījumā vispārējā ārstēšanas kursā slimnīcas apstākļos.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pediatriskā populācija

PK -Merz šķīduma infūzijām drošums un efektivitāte bērniem līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami

Pirms ārstēšanas un pēc 1. un 3. nedēļām, skaitot no ārstēšanas sākuma, jāreģistrē EKG (50mm/s) un QT laika sākotnējie rādītāji - koriģētais QT laiks (QTc), ko nosaka manuāli. EKG jāreģistrē arī pirms un 2 nedēļas pēc jebkura būtiska devas palielinājuma. EKG kontrole turpmāk jāveic vismaz reizi gadā. Pacientiem, kuriem sākotnējie QTc parametri uzrāda vērtību virs 420 ms ārstēšanas laikā ar PK-Merz 0,4 mg/ml šķīdumu infūzijām, kā arī QTc pieaugums ir vairāk nekā 60 ms vai QTc vairāk nekā 480 ms, kā arī pacientiem, kuru EKG saskatāms U zobs, jāizvairās no ārstēšanas ar PK-Merz šķīdumu infūzijām vai arī tā jāpārtrauc.

Sekojot iepriekš izteiktajiem brīdinājumiem un ņemot vērā 4.3. apakšpunktā uzskaitītās kontrindikācijas, var novērst ļoti reti sastopamas, bet dzīvībai bīstamas blakusparādības, piemēram, torsade de pointes ventrikulāro tahikardiju.

PARKINSONISMA SINDROMS

Akūtas parkinsonisma simptomu pasliktināšanās gadījumā pie akinētiskās krīzes, intravenozi jāievada 200 mg amantadīna sulfāta 500 ml šķīdumā 1 – 3 reizes dienā.

Ievadīšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 55 pilienus/min., tas ir līdzvērtīgs aptuveni 3 stundu ilgam infūzijas laikam.

SAMAZINĀTA MODRĪBA

Lai uzlabotu modrību dažādas etioloģijas postkomatozā stāvokļa gadījumā, sākuma periodā pirmās 3 – 5 dienas terapijā var mēģināt dot 200 mg amantadīna sulfāta 500 ml šķīdumā

dienas devu lēnu infūziju veidā (> 3 stundas). Atkarībā no klīniskās gaitas ārstēšanu var turpināt – ja iespējams – ar perorālu zāļu formu līdz pat 4 nedēļām ar devu 200 mg amantadīna sulfāta dienā.

Devas pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem:

Pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem devas jāpiemēro atbilstoši samazinātajam nieru klīrensam (glomerulārās filtrācijas ātrums – GFĀ) atbilstoši tabulai:

Glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ) var novērtēt ar šādu formulu:

ClKr =

kur:

ClKr =kreatinīna klīrenss ml/min. Kreatinīns = seruma kreatinīns mg/100 ml

Pēc šīs formulas aprēķināto kreatinīna klīrensu lieto tikai vīriešiem; sievietēm atbilstošā vērtība ir 85% no šī lieluma un to var pielīdzināt inulīna klīrensam, lai novērtētu GFĀ (120 ml/min pieaugušajiem).

Hemodialīzi veikt nerekomendē, jo tikai nelielu amantadīna daudzumu (apmēram 5 %) var

izvadīt ar hemodialīzi.

Ievadīšanas veids un ilgums:

Intravenoza ievadīšana.

Jāizvairās pēkšņi pārtraukt ārstēšanu ar PK-Merz šķīdumu infūzijām tāpēc, ka pretējā gadījumā Parkinsona slimības pacientiem var izteikti pastiprināties ekstrapiramidālie simptomi līdz pat akinētiskai krīzei un atcelšanas simptomi var izpausties kā delīrijs.

Lietošanas ilgums, turpinot ārstēšanu ar perorāli lietojamu zāļu formu, pacientiem ar

pazeminātu modrību (skatīt apakšpunktus 4.1. un 4.2.) nedrīkst pārsniegt 4 nedēļas.

Pediatriskā populācija

Nav pietiekamas pieredzes lietošanai bērniem.

Pacienti ar aknu funkciju traucējumiem

Sakarā ar to, ka nav pietiekamu datu par pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem, tiem nav

noteiktas rekomendētas devas.

4.3. Kontrindikācijas

PK-Merz šķīdumu infūzijām nedrīkst lietot pacienti ar:

- pārmērīgu jutību pret amantadīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām,

- dekompensētu sirds mazspēju (IV stadija pēc NYHA klasifikācijas),

- kardiomiopātiju un miokardītu,

- II vai III pakāpes AV-blokādi,

- esošu bradikardiju zem 55 sitieniem/min.,

- zināmu prolongētu QT intervālu (bāzes līnijas vai sākuma QT laiks > 420 ms) vai izteiktiem U vilņiem vai iedzimtu QT – sindromu ģimenes anamnēzē,

- ar smagu ventrikulāro aritmiju anamnēzē, ieskaitot torsade de pointes

(ventrikulāro tahikardiju),

- vienlaicīgu ārstēšanu ar budipīnu vai citām zālēm, kas prolongē QT – intervālu

(skatīt apakšpunktu 4.5),

- pazeminātu kālija un magnija līmeni asinīs,

- epilepsiju

- kuņģa čūlu anamnēzē,

- grūtniecību.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ar īpašu piesardzību PK-Merz šķīdumu infūzijām var lietot pacientiem ar:

- prostatas hipertrofiju,

- šaura leņķa glaukomu,

- nieru mazspēju (dažāda smaguma pakāpe, pastāv akumulācijas risks pasliktinātas nieru filtrācijas dēļ) (skatīt 4.2. apakšpunktu),

- uzbudinājuma un apmulsuma stāvokli,

- delīrija sindromu vai eksogēno psihozi anamnēzē,

- vienlaicīgu ārstēšanu ar memantīnu (skatīt 4.5.apakšpunktu),

- ar aknu mazspēju.

Pirms ārstēšanas un pēc 1. un 3. nedēļām, skaitot no ārstēšanas sākuma, jāreģistrē EKG (50mm/s) un QT laika sākotnējie rādītāji - koriģētais QT laiks (QTc), ko nosaka manuāli. EKG jāreģistrē arī pirms un 2 nedēļas pēc jebkura būtiska devas palielinājuma. EKG kontrole turpmāk jāveic vismaz reizi gadā. Pacientiem, kuriem sākotnējie QTc parametri uzrāda vērtību virs 420 ms ārstēšanas laikā ar PK-Merz 0,4 mg/ml šķīdumu infūzijām, kā arī QTc pieaugums ir vairāk nekā 60 ms vai QTc vairāk nekā 480 ms, kā arī pacientiem, kuru EKG saskatāms U zobs, jāizvairās no ārstēšanas ar PK-Merz šķīdumu infūzijām vai arī tā jāpārtrauc.

Pacientiem ar elektrolītu līdzsvara risku, (t.i., tiem, kuru ārstēšanā lietoti diurētiskie līdzekļi), ar biežu vemšanu un/vai caureju, insulīna lietošanu kritiskā stāvoklī vai nieru slimniekiem, vai ar apetītes trūkumu, jāveic laboratorisko parametru adekvāta novērošana un jāveic piemērota elektrolītu aizvietošana, īpaši kālija un magnija.

Ārstēšana ar PK-Merz šķīdumu infūzijām nekavējoties jāpārtrauc, ja parādās šādi simptomi: paātrināta sirdsdarbība, reiboņi vai samaņas zudums; 24 stundas pacienti jāpārbauda, vai nav pagarināts QT. Ja QT nav pagarināts, ārstēšanu ar PK-Merz šķīdumu infūzijām var rekomendēt, ņemot vērā kontrindikācijas un mijiedarbību.

Pacientiem ar sirds stimulatoru tieša QT laika noteikšana nav iespējama, tāpēc lēmums par PK-Merz šķīdumu infūzijām lietošanu jāpieņem katrā individuālā gadījumā atsevišķi pēc konsultācijas ar kardiologu.

Neiesaka papildus amantadīna devas ievadīšanu A tipa gripas vīrusa profilaksei un ārstēšanai

un no tās jāizvairās, jo iespējama bīstama pārdozēšana.

PK-Merz šķīdums infūzijām uzmanīgi jānozīmē vecāka gadu gājuma pacientiem.

Papildu informācija:

Īpaši brīdinājumi lietošanā:

Pēkšņi pārtraucot ārstēšanu ar PK-Merz šķīdumu infūzijām, pacientiem, kuriem vienlaicīgi ordinē neiroleptiskas zāles un PK-Merz šķīdumu infūzijām, var parādīties dzīvību apdraudošs ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms.

Pacientiem ar nieru mazspēju iespējama intoksikācija.

Ieteicama īpaša piesardzība, ordinējot PK-Merz šķīdumu infūzijām pacientiem ar organiskas izcelsmes smadzeņu sindromu, vai tiem, kuriem ir tieksme uz krampju lēkmēm, jo iespējama lēkme, kā arī individuālo simptomu pastiprināšanās (skatīt 4.8. un 4.2. apakšpunktus ).

Pacientiem, kuriem ir zināma nosliece uz kardiovaskulāru nepietiekamību, ārstēšanas laikā ar

PK-Merz šķīdumu infūzijām jāpaliek ilgstošā ārsta uzraudzībā.

Parkinsonisma pacientiem bieži parādās šādi simptomi – zems asinsspiediens, pastiprināta siekalu izdalīšanās, svīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra, termoregulācjas traucējumi, tūska un depresija. Šie pacienti jāārstē ar PK-Merz šķīdumu infūzijām, ņemot vērā blakus- parādības un mijiedarbību.

Redzes miglošanās vai citu redzes traucējumu gadījumā vajadzīga acu ārsta konsultācija, lai izslēgtu radzenes tūsku. Ja pacientam diagnosticē radzenes tūsku, nepieciešams pārtraukt ārstēšanu ar amantadīnu.

Pacientiem jālūdz ārsta konsultācija, ja viņiem rodas problēmas ar urinēšanu.

Impulsu kontroles traucējumi

Pacienti regulāri jānovēro, vai nerodas impulsu kontroles traucējumi. Pacienti un aprūpētāji jāinformē par uzvedības izmaiņām, kas norāda uz impulsu kontroles traucējumiem, ieskaitot patoloģisku aizraušanos ar azartspēlēm, pastiprinātu dzimumtieksmi, hiperseksualitāti, nepārvaramu vēlmi tērēt vai iepirkties, pārēšanos un kompulsīvu ēšanu, jo tās novērotas pacientiem, lietojot zāles ar dopamīnerģisku iedarbību, ieskaitot amantadīnu. Šādu simptomu gadījumā jāapsver devas samazināšana vai pakāpeniska zāļu lietošanas pārtraukšana.

Medicīniskais produkts satur 77 mmol (1770 mg) nātrija katrā devā. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ir kontrindicēta vienlaicīga amantadīna un tādu zāļu lietošana, kas izraisa QT intervāla prolongēšanu. Piemēram:

- noteikti I A klases (piemēram, hinidīns, dizopiramīds, prokaīnamīds) un III klases

(piemēram, amiodarons, sotalols) antiaritmiskie līdzekļi;

- noteikti antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns, haloperidols, pimozīds);

- noteikti tricikliskie un tetracikliskie antidepresanti (piemēram, amitriptilīns);

- noteikti antihistamīna līdzekļi (piemēram, astemizols, terfenadīns);

- noteikti makrolīdu grupas antibiotiskie līdzekļi (piemēram, eritromicīns, klaritromicīns);

- noteikti girāzes inhibītori (piemēram, sparfloksacīns);

- azolu tipa pretsēņu līdzekļi un citas zāles, piemēram, budipīns, halofantrīns, klotrimazols, pentamidīns, cisaprīds un bepridils.

Šim sarakstam jābūt izsmeļošam. Pirms uzsākt vienlaicīgu kādu citu zāļu un amantadīna lietošanu, jāpārbauda viss šī medikamenta apraksts, lai noskaidrotu iespējamo mijiedarbību starp zālēm un amantadīnu, kas var izraisīt QT prolongēšanu.

Drīkst kombinēt PK-Merz šķīdumu infūzijām ar citām pretparkinsonisma zālēm. Lai izvairītos no blakusparādībām (psihotiska reakcija), var rasties nepieciešamība samazināt citu kombinācijā esošo zāļu devu.

Nav veikti īpaši pētījumi par mijiedarbības sastopamību pēc PK-Merz šķīduma infūziju un citu pretparkinsonisma zāļu (piemēram, levodopa, bromkriptīns vai triheksifenidils u.c.) vai memantīna vienlaicīgu ievadīšanu (jāņem vērā blakusparādības 4.8. apakšpunktā).

Vienlaicīga ārstēšana ar PK-Merz šķīdumu infūzijām un jebkuru citu zemāk uzskaitīto zāļu veidu vai aktīvo vielu var novest pie sekojošas mijiedarbības:

Antiholinerģiskie līdzekļi:

Antiholinerģisko līdzekļu (piemēram, triheksifenidila, benztropīna, skopolamīna, biperidēna, orfenadrīna u.c.) iedarbība un blakusparādības (apjukums un halucinācijas) pastiprinās.

Simpatomimētiskie līdzekļi, kas netieši iedarbojas un CNS:

Pastiprina amantadīna iedarbību uz centrālo nervu sistēmu.

Alkohols:

Pazemina alkohola panesamību.

Levodopa (pretparkinsonisma zāles):

Savstarpēji pastiprina terapeitisko iedarbību. Tāpēc levodopu var dot vienlaicīgi ar PK-Merz

šķīdumu infūzijām.

Memantīns (pretdemences zāles):

Memantīns var potencēt iedarbību un PK-Merz šķīduma infūzijām nevēlamās blakusparādības (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citas zāles:

Vienlaicīgas triamterēna/hidrohlortiazīda tipa diurētisko līdzekļu lietošanas rezultātā var samazināties amantadīna plazmas klīrenss, kas noved pie amantadīna toksiskas koncentrācijas

serumā. Jāizvairās no šo zāļu vienlaicīgas lietošanas.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Fertilitāte:

Ja amantadīns tiek izrakstīts sievietei reproduktīvā vecumā, tā ir jābrīdina, ka viņai nekavējoties ir jāsazinās ar ārstu, ja viņa plāno grūtniecību vai domā, ka ir grūtniece.

Grūtniecība:

Nav datu par to, ka PK-Merz šķīdums infūzijām šķērso placentāro barjeru. Nav pietiekamu datu par amantadīna lietošanu grūtniecēm. Ir atsevišķi gadījumi, kad pēc amantadīna

lietošanas piedzima vesels bērns, gan ir atsevišķi gadījumi, kuros konstatēja komplikācijas grūtniecības laikā. Piecos gadījumos bija iedzimti defekti (kardiovaskulāri defekti, locekļu

anomālijas). Pētījumos ar dzīvniekiem amantadīns parādīja embriotoksisku un teratogēnu

iedarbību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms. Tapēc PK-Merz šķīdumu infūzijām nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Ja amantadīns tiek izrakstīts lietošanai sievietēm reproduktīvā vecumā, pacientei ir

jāpaskaidro, ka gadījumā, ja viņa plāno grūtniecību vai jau ir aizdomas par iespējamu grūtniecību, nekavējoties ir jāinformē ārsts.

Barošana ar krūti:

Amantadīns izdalās mātes pienā. Ja tā lietošana zīdīšanas laikā ir absolūti nepieciešama, jāseko, vai zīdainim neizpaužas iespējamās zāļu blakusparādības (izsitumi uz ādas, urīna

aizture, vemšana) un, ja nepieciešams, zīdīšana jāpārtrauc.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nevar izslēgt amantadīna iedarbību uz modrību un akomodāciju īpaši saistībā ar citām pretparkinsonisma zālēm, ko lieto terapijā. Ārstēšanas sākumā iespējama tālāka spējas vadīt automašīnu un strādāt ar iekārtām pasliktināšanās, turklāt ikvienu pasliktināšanos var izraisīt pati slimība.

Šo pasliktināšanos papildus veicina amantadīna lietošana kopā ar alkoholu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: reibonis

Ļoti reti: Epilepsijas lēkmes, parasti pēc ārstēšanas ar lielākām devām nekā rekomendē, mioklonija, perifērās neiropātijas simptomi

Psihiski traucējumi

Bieži: miega traucējumi, motorisks un psihisks uzbudinājums. Īpaši predisponētiem vecāka gadu gājuma pacientiem var strauji attīstīties paranoīdā eksogēnā psihoze kopā ar

vizuālām halucinācijām. Šāda veida blakusparādības iespējamas biežāk, ja PK-Merz

infūziju lieto kombinācijā ar citām pretparkinsonisma zālēm (piemēram, levodopu, bromokriptīnu) vai memantīnu.

Nav zināmi: Impulsu kontroles traucējumi Pacientiem, kuri ārstēti ar zālēm ar dopamīnerģisku iedarbību, ieskaitot amantadīnu, var novērot patoloģisku aizraušanos ar azartspēlēm, pastiprinātu dzimumtieksmi, hiperseksualitāti, nepārvaramu vēlmi tērēt vai iepirkties, pārēšanos un kompulsīvu ēšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži: urīna aizture prostatas hipertrofijas dēļ.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: livedo reticularis (raksturīgs ar “marmora ādu”) un apakšstilbu un potīšu tūska.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, sausa mute

Sirds funkcijas traucējumi

Ļoti reti: sirds ritma traucējumi, tādi kā ventrikulārā tahikardija, ventrikulārā fibrilācija, mirgošanas aritmija un QT prolongēšana. Šie gadījumi lielākoties novērojami pēc pārdozēšanas vai saistībā ar noteiktām zālēm vai citiem sirds aritmijas riska faktoriem (skatīt apkšpunktus 4.3 un 4.5). Sirds ritma traucējumi ar tahikardiju

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: ortostatiskā disregulācija

Acu bojājumi*

Retāk: neskaidra redze

Reti: radzenes bojājums, piemēram, punktveida subepiteliāli apduļķojumi, kas varētu būt saistīti ar virspusēju punktveida keratītu, radzenes epitēlija tūska un ievērojami samazināts

redzes asums.

Ļoti reti: paaugstināta jutība pret gaismu.

Pacientam vajadzētu apmeklēt acu ārstu ja Jūs pamanāt tādus simptomus kā redzes traucējumi vai neskaidra redze. To varētu izraisīt radzenes epitēlija tūska (skatīt apakšpunktu 4.4).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: Hematoloģiskas blakusparādības tādas kā leikopēnija un trmbocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: Anafilaktiskās reakcijas pēc terapijas ar infūzijām.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Neatliekamie pasākumi, simptomi un antidoti

Vienmēr jāapsver multiplas intoksikācijas iespēja, piemēram, suicīdos nolūkos norītas vairākas zāles.

a) Pārdozēšanas simptomi:

Akūtu intoksikāciju raksturo: slikta dūša, vemšana, paaugstināta uzbudināmība, trīce, kustību koordinācijas traucējumi, neskaidra redze, letarģija, depresija, dizartrija (runas traucējumi) un krampji. Ir zināms viens smags sirds aritmijas gadījums.

Pēc vienlaicīgas amantadīna un citu pretparkinsonisma zāļu ievadīšanas novēroja akūtu toksisko psihozi, kas izpaudās kā neskaidra apziņa ar vizuālām halucinācijām, ieskaitot komu un miokloniskus krampjus.

b) Ārstēšana pārdozēšanas gadījumā:

Īpašu zāļu ārstēšanai vai antidotu nav.

Dzīvību apdraudošas intoksikācijas gadījumā nepieciešama intensīva ārstēšana.

Jāapsver terapeitiski pasākumi, ieskaitot šķidruma uzņemšanu un urīna paskābināšanu, lai viela ātrāk izdalītos no organisma, kā arī iespējamie nomierinošie un pretkrampju līdzekļi un

antiaritmiskās zāles (lidokaīns i.v.).

Iepriekšminēto neirotoksisko simptomu (tādu kā aprakstīts augstāk) ārstēšanai var intravenozi ievadīt 1 līdz 2 mg fisostigmīna katras 2 stundas pieaugušajiem un 2 x 0,5 mg bērniem katras

5 līdz 10 minūtes līdz sasniedz maksimālo devu 2 mg.

Amantadīna zemās dializēšanās spējas dēļ (apmēram 5%) hemodialīzi neizvēlas.

Ieteicams sevišķi rūpīgi novērot pacientus, pievēršot uzmanību iespējamai QT prolongēšanai un faktoriem, kas veicina torsade de pointes, piemēram, elektrolītu līdzsvara neatbilstībai (īpaši hipokaliēmija un hipomagniēmija) vai bradikardijai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretparkinsonisma zāles, ATĶ kods: N04BB01

Amantadīnam ir virkne farmakoloģisku iedarbību. Amantadīns darbojas kā striatālo dopamīna receptoru netiešais agonists. Pētījumi ar dzīvniekiem parādīja, ka amantadīns paaugstina dopamīna koncentrāciju ārpus šūnas gan palielinot dopamīna izdalīšanos, gan kavējot dopamīna atpakaļuzņemšanu presinaptiskajā neironā. Terapeitiskā koncentrācijā amantadīns kavē ar NMDA ( N-metil-D-aspartāta) receptoru starpniecību notiekošo acetilholīna atbrīvošanos, tādējādi izraisot antiholinerģisku iedarbību. Kombinācijā ar L-dopu tiek

novērota sinerģiska iedarbība.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās:

Pēc perorālas ievadīšanas amantadīna hidrohlorīds ātri un pilnīgi absorbējas kuņģa un zarnu traktā.

Koncentrācija plazmā, eliminācija:

2 līdz 8 stundu (tmax) laikā pēc vienreizējas devas ievadīšanas tiek sasniegta maksimālā koncentrācija plazmā. Brīvi šķīstošais amantadīna hidrohlorīds dod augstāku amantadīna koncentrācijas maksimumu plazmā nekā grūtāk šķīstošais amantadīna sulfāts, kas koncentrācijas maksimumu plazmā (Cmax) sasniedz ilgākā laikā nekā hidrohlorīds. Pēc vienreizējas perorālas 250 mg amantadīna hidrohlorīda devas sasniegtais Cmax ir 0.5 μg/ml.

Ievadot devā 200 mg/dienā, pēc 4 – 7 dienām sasniedz līdzsvara stāvokli ar plazmas koncentrāciju 400 – 900 ng/ml. Pēc 100 mg amantadīna sulfāta ievadīšanas Cmax ir 0.15 μg/ml.

Kopējais absorbētais aktīvās vielas daudzums (ZLL zemlīknes laukums) abiem amantadīna sāļiem ir vienāds. Konstatēja, ka veseliem vecāka gadu gājuma pacientiem plazmas klīrenss ir identisks nieru klīrensam pie 17.7 ± 10 l/st. Šķietamais izplatīšanās tilpums (4.2 ± 1.9 l/kg) ir atkarīgs no pacienta vecuma, vecākiem pacientiem tas ir 6.0 l/kg.

Eliminācijas pusperiods ir 10 līdz 30 stundas, galvenokārt 15 stundas, atkarībā no pacienta vecuma. 62 līdz 72 gadus veciem vīriešiem izdalīšanās pusperiods ir aptuveni 30 stundas. Pacientiem ar nieru nepietiekamību eliminācijas pusperiods var būt ilgāks, pat līdz 68 ± 10 stundām.

Ievadīšana infūziju veidā:

Pēc 200 mg amantadīna sulfāta infūziju šķīduma ievadīšanas 3 stundu laikā vidējā koncentrācija plazmā ir 0.54 μg/ml. Ievadot terapeitisko devu 200 mg/dienā, 6. dienā pēc infūzijas beigām sasniedza vidējo koncentrāciju plazmā 0.76 μg/ml. Vidējo kopējo klīrensu aprēķināja pie 3.6 l/stundā, pusperiods plazmā bija robežās no 7 līdz 23 stundām, un vidēji tas bija aptuveni 10 stundas.

Aptuveni 67% amantadīna saistās ar plazmas proteīnu (in vitro); apmēram 33% amantadīna plazmā ir nesaistītā formā. Tas šķērso hemato-encefalisko barjeru, darbojoties caur piesātināties spējīga nesēja sistēmu.

Amantadīns gandrīz pilnīgi izdalās ar urīnu neizmainītā veidā (90% no vienreizējas devas), mazi daudzumi izdalās ar izkārnījumiem.

Amantadīna hlorīda spēja dializēties ir zema, kādi 5% vienreizējā dialīzē.

Metabolisms:

Cilvēka organismā amantadīns nemetabolizējas.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Amantadīns ietekmē sirds elektrofizioloģiskos procesus, ieskaitot darbības potencēšanas laiku

caur kālija jonu repolarizācijas plūsmas inhibēšanu. Šī iedarbība retos gadījumos arī cilvēkiem var izraisīt īpaša veida sirds ritma traucējumus (galotnes reciproko tahikardiju vai mirgošanas aritmiju).

Hroniskās toksicitātes pētījumi sākumā parādīja CNS-stimulējošu iedarbību. Atsevišķos gadījumos suņiem un pērtiķiem novēroja ekstrasistoles, bet suņiem noteica arī nelielu tauku infiltrāciju miokardā.

Ar in – vivo un iv – vitro testiem veiktie mutagenitātes pētījumi nesniedza nekādus amantadīna genotoksiskā potenciāla pierādījumus.

Nav veikti ilglaicīgi amantadīna kancerogenitātes pētījumi.

Veicot embriotoksiskos pētījumus žurkām, pelēm un trušiem, tikai žurkām novēroja embriofetālu iedarbību pie augstām devām. Ar paaugstinātu biežumu novēroja tūsku, pakaļkāju nepareizu novietojumu (malpozīciju, ektopiju, distopiju) un skeleta anomālijas. Iedarbība uz auglību nav pietiekami izpētīta; ir pierādījumi par kaitējumu auglībai žurkām pie devām virs 32 mg/kg ķermeņa svara/dienā.

Nav veikti pētījumi peri/postnatālajā periodā.

Lokāla panesība:

Infūziju šķīduma lokālā panesība cilvēkiem ir laba

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Nesaderības pētījumi nav veikti, tāpēc zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citiem

produktiem.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PK-Merz šķīdums infūzijām ir pieejams ZBPE pudelēs pa 500 ml. Pudeles ievietotas pakās, kas satur 1x500 ml, 2x500 ml un 10x500 ml šķīduma infūzijām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merz Pharmaceuticals GmbH Eckenheimer Landstraβe 100

60318 Frankfurt/Main

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

94-0218

9. REĢISTRĀCIJAS DATUMS

1994. gada 31.oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2018