Pantoprazole Actavis

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Pantoprazole Actavis 40 mg zarnās šķīstošās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra zarnās šķīstošā tablete satur 40 mg pantoprazola (Pantoprazolum) (nātrija sāls seskvihidrāta formā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Zarnās šķīstošā tablete.

Eliptiskas formas, abpusēji izliekta, tumši dzeltena zarnās šķīstošā tablete.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pantoprazole Actavis ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma:

atviļņa ezofagīts.

Pantoprazole Actavis ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem:

kombinācijā ar piemērotu antibiotisko līdzekļu terapiju Helicobacter pylori (H. pylori) eradikācija pacientiem ar H. pylori saistītu čūlu;

kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla;

Zolindžera-Elisona sindroms un citas ar patoloģisku hipersekrēciju saistītas slimības.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie un pusaudži no 12 gadu vecuma

Atviļņa ezofagīts

Viena Pantoprazole Actavis 40 mg tablete dienā. Atsevišķos gadījumos devu var dubultot (palielināt līdz 2 Pantoprazole Actavis 40 mg tabletēm dienām), īpaši tad, ja nav bijusi atbildes reakcija pret citu terapiju. Atviļņa ezofagīta terapijai parasti ir nepieciešama 4 nedēļu ilga ārstēšanās. Ja šis laika posms nav pietiekams, slimība parasti izzūd nākamo 4 terapijas nedēļu laikā.

Pieaugušie

H. pylori eradikācija kombinācijā ar diviem piemērotiem antibiotiskajiem līdzekļiem

Pacientiem, kuriem noteikta H. pylori un ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, jāpanāk baktērijas izskaušana, lietojot kombinēto terapiju. Jāievēro oficiālās vietējās vadlīnijas (piemēram, nacionālās rekomendācijas) par baktēriju rezistenci, kā arī antibakteriālo līdzekļu racionālu lietošanu un nozīmēšanu. Atkarībā no rezistences veida un izplatības, H. pylori eradikācijai var ieteikt šādas kombinētās terapijas shēmas:

viena Pantoprazole Actavis 40 mg tablete divas reizes dienā

+ 1000 mg amoksicilīna divas reizes dienā

+ 500 mg klaritromicīna divas reizes dienā

viena Pantoprazole Actavis 40 mg tablete divas reizes dienā

+ 400 – 500 mg metronidazola divas reizes dienā (vai 500 mg tinidazola)

+ 250 – 500 mg klaritromicīna divas reizes dienā

viena Pantoprazole Actavis 40 mg tablete divas reizes dienā

+ 1000 mg amoksicilīna divas reizes dienā

+ 400 – 500 mg metronidazola divas reizes dienā (vai 500 mg tinidazola)

Kombinētā H. pylori infekcijas eradikācijas terapijas gadījumā otrā Pantoprazole Actavis 40 mg zarnās šķīstošā tablete jālieto vienu stundu pirms vakara maltītes. Kombinētā terapija parasti ilgst 7 dienas, un to var pagarināt vēl par 7 dienām līdz kopējam terapijas ilgumam divas nedēļas. Ja čūlas sadzīšanas nodrošināšanai jāturpina terapija ar pantoprazolu, jāievēro divpadsmitpirkstu un kuņģa čūlas terapijai ieteicamās devas.

Ja nav nepieciešama kombinētā terapija, piemēram, pacientam H. pylori noteikšanas testā ir negatīvs rezultāts, Pantoprazole Actavis monoterapijā jāievēro šādi norādījumi par devām:

Kuņģa čūlas ārstēšana

Viena Pantoprazole Actavis 40 mg tablete dienā. Atsevišķos gadījumos devu var dubultot (palielināt līdz 2 Pantoprazole Actavis 40 mg tabletēm dienām), īpaši tad, ja nav bijusi atbildes reakcija pret citu terapiju. Kuņģa čūlas terapijai parasti ir nepieciešama 4 nedēļu ilga ārstēšanās. Ja šis laika posms nav pietiekams, slimība parasti izzūd nākamo 4 terapijas nedēļu laikā.

Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšana

Viena Pantoprazole Actavis 40 mg tablete dienā. Atsevišķos gadījumos devu var dubultot (palielināt līdz 2 Pantoprazole Actavis 40 mg tabletēm dienā), īpaši tad, ja nav bijusi atbildes reakcija pret citu terapiju. Divpadsmitpirkstu zarnas čūla parasti sadzīst 2 nedēļu laikā. Ja 2 nedēļas ilga terapija nav pietiekama, gandrīz visos gadījumos sadzīšana tiks panākta nākamo 2 terapijas nedēļu laikā.

Zolindžera-Elisona sindroms un citas ar patoloģisku hipersekrēciju saistītas slimības

Zolindžera-Elisona sindroma un citu ar patoloģisku hipersekrēciju saistītu slimību ilgstošai ārstēšanai pacientu terapija jāsāk ar 80 mg (divas Pantoprazole Actavis 40 mg tabletes) dienas devu. Turpmāk devu pēc vajadzības var palielināt vai samazināt, pamatojoties uz kuņģa skābes sekrēcijas noteikšanas rezultātiem. Ja deva pārsniedz 80 mg dienā, deva jāsadala un zāles jālieto divas reizes dienā. Pantoprazola devas palielināšana virs 160 mg uz īsu laiku ir iespējama, taču šādu devu nedrīkst lietot ilgāk, nekā nepieciešams adekvātai skābes sekrēcijas kontrolei.

Terapijas ilgums Zolindžera - Elisona sindroma un citu ar patoloģisku hipersekrēciju saistītu slimību gadījumā nav ierobežots un ir jāpielāgo klīniskajai nepieciešamībai.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem dienas deva nedrīkst pārsniegt 20 mg pantoprazola (viena 20 mg pantoprazola tablete). Pantoprazole Actavis nedrīkst lietot kombinētā H. Pylori izskaušanas terapijā pacientiem ar mērenu vai smagu aknu disfunkciju, jo pašlaik nav pieejama informācija par Pantoprazole Actavis efektivitāti un drošumu kombinētā terapijā šādiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Pantoprazole Actavis nedrīkst lietot kombinētā H. Pylori izskaušanas terapijā pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, jo pašlaik nav pieejama informācija par Pantoprazole Actavis efektivitāti un drošumu kombinētā terapijā šādiem pacientiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pantoprazole Actavis nav ieteicams lietot bērniem līdz 12 gadu vecumam, jo nav pietiekamu datu par zāļu drošumu un efektivitāti šajā vecuma grupā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Tabletes nedrīkst sakošļāt vai sasmalcināt, un tās jānorij veselas 1 stundu pirms maltītes, uzdzerot nedaudz ūdens.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, benzimidazola atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem pantoprazola terapijas, sevišķi ilgstošas lietošanas, laikā regulāri jākontrolē aknu enzīmu līmenis. Ja aknu enzīmu līmenis paaugstinās, terapija jāpārtrauc (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Kombinēta terapija

Kombinētās terapijas gadījumā jāievēro arī atbilstošo zāļu zāļu aprakstā sniegtie norādījumi.

Kuņģa ļaundabīgie audzēji

Simptomātiska atbildreakcija uz pantoprazolu var maskēt kuņģa ļaundabīgo audzēju simptomus, kā arī var kavēt to diagnosticēšanu. Jebkādu brīdinājuma simptomu (piemēram, nozīmīgs neieplānots ķermeņa masas zudums, atkārtota vemšana, disfāgija, hematemēze, anēmija vai melēna) gadījumā un tad, ja rodas aizdomas par kuņģa čūlu vai tās diagnoze ir noteikta, jāizslēdz ļaundabīga audzēja iespēja.

Ja, neraugoties uz adekvātu terapiju, simptomi neizzūd, jāapsver turpmāka izmeklēšana.

Lietošana vienlaicīgi ar HIV proteāzes inhibitoriem

Pantoprazolu nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar HIV proteāzes inhibitoriem, kuru uzsūkšanās ir atkarīga no kuņģa skābes pH līmeņa, kam pazeminoties, ievērojami samazinās to bioloģiskā pieejamība, piemēram, atazanavīram (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ietekme uz B12 vitamīna uzsūkšanos

Pacientiem ar Zolindžera-Elisona sindromu un citām ar patoloģisku hipersekrēciju saistītām slimībām, kuriem nepieciešama ilgstoša terapija, pantoprazols, tāpat kā visi citi skābes izdalīšanos bloķējošie līdzekļi, izraisot hipo- vai ahlorhidriju, var samazināt B12 vitamīna (cianokobalamīna) uzsūkšanos. Šis faktors jāapsver pacientiem, kuriem organismā ir samazināta šī vitamīna rezerve vai ir samazinātas B12 vitamīna uzsūkšanās riska faktori ilgstošas terapijas laikā, kā arī tad, ja tiek novēroti atbilstoši klīniskie simptomi.

Ilgstoša terapija

Ilgstošas terapijas gadījumā, īpaši tad, ja tā pārsniedz 1 gadu, pacienti regulāri jānovēro.

Baktēriju izraisītas kuņģa-zarnu trakta infekcijas

Ārstēšana ar pantoprazolu var nedaudz paaugstināt kuņģa-zarnu trakta infekciju risku, ko izraisa tādas baktērijas kā Salmonella un Campylobacter vai C. difficile.

Hipomagniēmija

Ziņots par smagu hipomagniēmiju pacientiem, kuri ārstēti ar protonu sūkņa inhibitoriem (PSI), piemēram, pantoprazolu, vismaz trīs mēnešus ilgi, un vairumā gadījumu, ja ārstēšana bijusi vienu gadu ilga. Iespējamas nopietnas hipomagniēmijas izpausmes, piemēram, nogurums, tetānija, delīrijs, krampji, reibonis un ventrikulāra aritmija, bet tās var sākties nemanāmi un netikt ievērotas. Vairumam pacientu hipomagniēmija mazinājās pēc magnija papildu lietošanas un PSI lietošanas pārtraukšanas.

Ārstējot pacientus, kuriem sagaidāma ilgstoša terapija, vai arī pacientus, kuri PSI lieto vienlaicīgi ar digoksīnu vai zālēm, kas var izraisīt hipomagniēmiju (piemēram, diurētiskajiem līdzekļiem), veselības aprūpes speciālistam jāapsver magnija koncentrācijas noteikšana pirms terapijas uzsākšanas ar PSI, kā arī periodiski terapijas laikā.

Kaulu lūzumi

Protonu sūkņa inhibitori, it īpaši, lietojot lielās devās un ilgstoši (> 1 gadu), var nedaudz palielināt gūžas, plaukstas pamatnes un mugurkaula lūzumu risku, galvenokārt gados vecākiem cilvēkiem vai arī citu atzītu riska faktoru gadījumā. Novērojumu pētījumi liecina, ka protonu sūkņu inhibitori var palielināt kopējo lūzumu risku par 10 – 40 %. Daļēji šis palielinājums var būt saistīts ar citiem riska faktoriem. Pacientiem ar osteoporozes attīstības risku jāsaņem aprūpe atbilstoši pašreizējām klīniskajām vadlīnijām un šiem pacientiem jāuzņem pietiekams D vitamīna un kalcija daudzums.

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (Subacute cutaneous lypus erythematosus – SCLE)

Protonu sūkņa inhibitoru lietošana tiek saistīta ar ļoti reti sastopamiem SCLE gadījumiem. Ja rodas bojājumi, īpaši ādas reģionos, kas pakļauti saules iedarbībai, un, ja tos pavada artralģija, pacientam nekavējoties jāiesaka konsultēties ar ārstu un veselības aprūpes speciālistam jāapsver Pantoprazol Actavis lietošanas pārtraukšana. Ja iepriekšējā ārstēšanas reizē ar protonu sūkņa inhibitoru radusies SCLE, var būt palielināts SCLE rašanās risks, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus.

Ietekme uz laboratoriskajām analīzēm

Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Pantoprazole Actavis lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms HgA mērījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna līmenis nav atgriezies atsauces diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protona sūkņu inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija tabletē, – būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles, kuru uzsūkšanās farmakokinētika ir atkarīga no vides pH

Tā kā pantoprazols izteikti un ilgstoši nomāc kuņģa skābes sekrēciju, tas var kavēt citu zāļu uzsūkšanos pēc to perorālas uzņemšanas, kam kuņģa pH ir svarīgs uzsūkšanās nosacījums, piemēram, dažiem azolu grupas pretsēnīšu līdzekļiem – ketokonazolam, itrakonazolam, posakonazolam, un citām zālēm, piemēram, erlotinibam.

HIV proteāzes inhibitori

Pantoprazolu nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar HIV proteāzes inhibitoriem, kuru uzsūkšanās ir atkarīga no kuņģa skābes pH, piemēram, atazanavīru, jo būtiski samazinās to biopieejamība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja nevar atteikties no HIV proteāzes inhibitoru un protonu sūkņa inhibitoru kombinācijas lietošanas, ieteicama stingra klīniska uzraudzība (piemēram, vīrusu slodzes noteikšana). Nedrīkst pārsniegt dienas devu 20 mg pantoprazola. Var būt nepieciešams pielāgot HIV proteāzes inhibitora devu.

Kumarīna grupas antikoagulanti (fenprokumons vai varfarīns)

Pantoprazola vienlaicīga lietošana ar varfarīnu vai fenprokumonu neietekmē to farmakokinētiku vai INR. Tomēr ir bijuši ziņojumi par lielāku INR un protrombīna laiku pacientiem, kuri vienlaicīgi ir lietojuši PSI un varfarīnu vai fenprokumonu. INR un protrombīna laika pagarināšanās var būt patoloģiskas asiņošanas un pat nāves cēlonis. Pacientiem, kurus ārstē ar pantoprazolu un varfarīnu vai fenprokumonu, regulāri jākontrolē INR un protrombīna laika pagarināšanās.

Metotreksāts

Lietojot lielas metotreksāta devas (piemēram, 300 mg) vienlaicīgi ar protonu sūkņa inhibitoriem, dažiem pacientiem ziņots par paaugstinātu metotreksāta līmeni. Tādēļ gadījumos, kad tiek lietotas lielas metotreksāta devas, piemēram, vēža un psoriāzes ārstēšanā, var būt jāapsver īslaicīga pantoprazolu lietošanas pārtraukšana.

Citi mijiedarbības pētījumi

Pantoprazols ar citohroma P450 enzīmu sistēmas starpniecību tiek plaši metabolizēts aknās. Galvenais metabolisma ceļš ir CYP2C19 izraisīta demetilēšanās, kā arī citi metabolisma ceļi, tostarp arī CYP3A4 izraisīta oksidēšanās.

Mijiedarbības pētījumos ar zālēm, kas arī tiek metabolizētas šādā ceļā, piemēram, karbamazepīnu, diazepāmu, glibenklamīdu, nifedipīnu, kā arī levonorgestrelu un etinilestradiolu saturošiem perorālajiem kontracepcijas līdzekļiem, nav novērota klīniski nozīmīga mijiedarbība.

Nevar izslēgt pantoprazola mijiedarbību ar citām zālēm vai savienojumiem, kuru vielmaiņa notiek tajā pašā enzīmu sistēmā.

Daudzu mijiedarbības pētījumu rezultāti liecina, ka pantoprazols neietekmē aktīvo vielu, kuras metabolizē CYP1A2 (piemēram, kofeīna un teofilīna), CYP2C9 (piemēram, piroksikāma, diklofenaka un naproksēna), CYP2D6 (piemēram, metoprolola), CYP2E1 (piemēram, etilspirta), metabolismu, ne arī digoksīna uzsūkšanos, kas saistīta ar p-glikoproteīnu.

Nav novērota mijiedarbība ar vienlaicīgi lietotiem antacīdajiem līdzekļiem.

Mijiedarbības pētījumi tika veikti, arī pantoprazolu lietojot vienlaicīgi ar antibiotiskajiem līdzekļiem (klaritromicīnu, metronidazolu un amoksicilīnu). Klīniski nozīmīga mijiedarbība netika konstatēta.

Zāles, kas nomāc vai inducē CYP2C19

Tādi CYP2C19 inhibitori kā fluvoksamīns varētu paaugstināt pantoprazola sistēmisko darbību. Pacientiem, kuri ilgstoši tiek ārstēti ar lielām pantoprazola devām, vai kam ir aknu darbības traucējumi, var būt nepieciešama devas samazināšana.

Tādi CYP2C19 un CYP3A4 enzīmu induktori kā rifampicīns un asinszāle (Hypericum perforatum) var samazināt PSI koncentrāciju asins plazmā, jo tiek metabolizēti ar šīm pašām enzīmu sistēmām.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Vidēji liels datu apjoms par grūtniecēm (300 – 1000 grūtniecības iznākumu) neliecina par pantoprazola toksisku ietekmi uz augļa vai embrija attīstību vai toksicitāti auglim/jaundzimušajam.

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības nolūkā vēlams izvairīties no pantoprazola lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka pantoprazols izdalās mātes pienā. Nav pietiekamas informācijas par pantoprazola izdalīšanos mātes pienā, bet ir saņemti šādi ziņojumi par pantoprazola izdalīšanos mātes pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem un zīdaiņiem. Tāpēc, lai pieņemtu lēmumu par barošanas ar krūti pārtraukšanu vai pantoprazola terapijas pārtraukšanu/atturēšanos no tās, jāņem vērā ieguvums bērnam no barošanas ar krūti un ieguvums no pantoprazola terapijas sievietei.

Fertilitāte

Pantoprazola pētījumos ar dzīvniekiem nebija pierādījumu par ietekmi uz auglības samazināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pantoprazols neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Var rasties blakusparādības, piemēram, reibonis un redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šādu blakusparādību gadījumā pacienti nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Sagaidāms, ka aptuveni 5 % pacientu radīsies nevēlamas blakusparādības (NBP). Visbiežāk ziņotās NBP ir caureja un galvassāpes, kas rodas aptuveni 1 % pacientu.

Tabulā zemāk norādītas nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots pantoprazola lietošanas laikā, apvienojot tās šādās sastopamības biežuma grupās:

Ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Visas blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, nav iespējams iedalīt nevienā nevēlamo blakusparādību sastopamības biežuma grupā, tādēļ tām piemērotā sastopamības biežuma klasifikācija ir "nav zināmi".

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula. Ar pantoprazola lietošanu saistītās blakusparādības klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā.

Sastopamības biežums→

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Orgānu sistēma↓

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Agranulocitoze

Trombocitopēnija

Leikopēnija

Pancitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība (tajā skaitā anafilaktiskas reakcijas un anafilaktiskais šoks)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hiperlipidēmija un paaugstināts lipīdu līmenis (triglicerīdi, holesterīns), ķermeņa masas pārmaiņas

Hiponatriēmija

Hipomagniēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Hipokalciēmija⁽¹⁾

Hopokaliēmija

Psihiskie traucējumi

Miega traucējumi

Depresija (un tās saasinājums)

Dezorientācija (un tās saasinājums)

Halucinācijas, apjukums (īpaši predisponētiem pacientiem, kā arī šo simptomu saasinājums, ja tie bijuši jau pirms terapijas)

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes, reibonis

Garšas sajūtu traucējumi

Parestēzija

Acu bojājumi

Redzes traucējumi, neskaidra redze

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Kuņģa fundālās daļas dziedze-ru polipi (labdabī-gi)

Caureja, slikta dūša/vemšana, vēdera uzpūšanās un meteorisms, aizcietējums, sausuma sajūta mutē, sāpes un diskomforta sajūta vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts aknu enzīmu (transamināžu, γGT) līmenis

Paaugstināts bilirubīna līmenis

Hepatocelulārs bojājums, dzelte; hepatocelulāra mazspēja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi/ eksantēma, nieze

Nātrene, angioedēma

Stīvensa-Džonsona sindroms, Laiela sindroms, erythema multiforme, fotosensitivitāte, subakūta ādas sarkanā vilkēde (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Gūžas, plaukstas pamatnes un mugurkaula lūzums (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Artralģija, mialģija

Muskuļu spazmas⁽²⁾

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Intersticiāls nefrīts (ar iespējamu nieru mazspējas attīstību)

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija, nespēks, savārgums

Paaugstināta ķermeņa temperatūra, perifērā tūska

⁽¹⁾ Hipokalciēmija asociācijā ar hipomagnēmiju

⁽²⁾ Muskuļu spazmas kā sekas elektrolītu traucējumiem

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Nav zināmi pārdozēšanas simptomi cilvēkiem.

Sistēmiskajai iedarbībai pēc 240 mg intravenozas ievadīšanas 2 minūšu laikā bija laba panesamība. Pantoprazols ļoti plaši saistās ar olbaltumvielām, tādēļ to ir grūti izvadīt ar dialīzes palīdzību.

Ja notikusi pārdozēšana un attīstījušās intoksikācijas klīniskās pazīmes, nav citu terapeitisku rekomendāciju, kā vien veikt simptomātisku terapiju un atbalstošu terapiju.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Protonu sūkņa inhibitori, ATĶ kods: A02BC02

Darbības mehānisms

Pantoprazols ir benzimidazola atvasinājums, kas nomāc sālsskābes sekrēciju kuņģī, specifiski bloķējot parietālo šūnu protonu sūkņus.

Parietālo šūnu skābajā vidē pantoprazols tiek pārveidots par tā aktīvo formu, kur tas nomāc enzīma H+, K+-ATFāzes darbību, t.i., sālsskābes veidošanās pēdējo fāzi kuņģī. Nomākuma pakāpe ir atkarīga no devas un ietekmē gan bazālo, gan stimulēto skābes sekrēciju. Vairumam pacientu simptomi izzūd 2 nedēļu laikā. Tāpat kā citu protonu sūkņa inhibitoru un H2 receptora inhibitoru lietošanas gadījumā, arī pantoprazola terapija samazina kuņģa sulas aciditāti, paaugstinot gastrīna līmeni proporcionāli aciditātes samazinājumam. Gastrīna līmeņa paaugstināšanās ir atgriezeniska. Tā kā pantoprazols piesaistās pie enzīma līmenī, kas atrodas distāli pret šūnas receptoru, tas var nomākt sālsskābes sekrēciju neatkarīgi no tās stimulēšanas ar citiem savienojumiem (acetilholīnu, histamīnu, gastrīnu). Šī ietekme nemainās no līdzekļa lietošanas iekšķīgi vai intravenozi.

Farmakodinamiskā iedarbība

Lietojot pantoprazolu, paaugstinās gastrīna līmenis tukšā dūšā. Lietojot to īslaicīgi, vairumā gadījumu gastrīna līmenis nepārsniedz normas augšējo robežu. Ilgstošas terapijas laikā vairumā gadījumu gastrīna līmenis paaugstinās divas reizes. Taču pārmērīgs līmeņa paaugstinājums rodas tikai atsevišķos gadījumos. Tā rezultātā, ilgstošas terapijas laikā nelielā skaitā gadījumu ir novērota viegla vai mērena specifisku endokrīno (ECL) šūnu skaita palielināšanās kuņģī (vienkārša līdz adenomatoīda hiperplāzija). Taču, kā liecina līdz šim veiktie pētījumi, karcinoīda prekursoru (atipiskā hiperplāzija) vai kuņģa karcinoīda veidošanās, kāda atklāta eksperimentos ar dzīvniekiem (skatīt 5.3. apakšpunktu), cilvēkiem nav novērota.

Nevar pilnībā izslēgt ilgstošas pantoprazola terapijas (ja tā pārsniedz vienu gadu) ietekmi uz vairogdziedzera endokrīnām funkcijām, kāda atklāta pētījumos ar dzīvniekiem.

Ārstēšanas laikā ar pretsekretorām zālēm serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums izraisa arī HgA līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā.

Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protona sūkņu inhibitoru lietošanu vajadzētu pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pantoprazols uzsūcas ātri, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pat pēc vienas 40 mg iekšķīgi lietotas devas. Vidēji pēc aptuveni 2,5 stundām, kad lietotas zāles, tiek panākta maksimālā koncentrācija serumā, kas ir aptuveni 2 – 3 µg/ml, un pēc atkārtotas zāļu lietošanas šī vērtība nemainās.

Pēc vienreizējas vai atkārtotas lietošanas farmakokinētika nemainās. Ja pantoprazola deva ir robežās no 10 līdz 80 mg, gan pēc iekšķīgas, gan intravenozas lietošanas tā kinētika plazmā ir lineāra. Pierādīts, ka tablešu absolūtā biopieejamība ir aptuveni 77 %. Vienlaicīga uztura uzņemšana neietekmē AUC, maksimālo koncentrāciju serumā un tādējādi arī biopieejamību. Vienlaicīga uztura uzņemšana palielinās tikai kavēšanas-laika atšķirību.

Izkliede

98 % pantoprazola saistās ar seruma olbaltumvielām. Izkliedes tilpums ir aptuveni 0,15 l/kg.

Biotransformācija

Šī viela tiek metabolizēta gandrīz tikai aknās. Galvenais metabolisma ceļš ir CYP2C19 izraisīta demetilēšanās ar sekojošu sulfāta konjugāciju, kā arī citi metabolisma ceļi, tajā skaitā CYP3A4 izraisīta oksidēšanās.

Eliminācija

Terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 1 stunda, un klīrenss ir aptuveni 0,1 l/st./kg. Dažos gadījumos pacientiem novērota aizkavēta eliminācija. Tā kā pantoprazols specifiski saistās ar parietālo šūnu protonu sūkņiem, nepastāv korelācija starp eliminācijas pusperioda ilgumu un daudz ilgāko iedarbību (skābes sekrēcijas nomākšanu).

Eliminācija caur nierēm ir galvenais pantoprazola metabolītu izdalīšanās ceļš (aptuveni 80 %), atlikusī daļa izdalās ar izkārnījumiem. Gan serumā, gan urīnā galvenais metabolīts ir demetilpantoprazols, kas ir konjugēts ar sulfātu. Galvenā metabolīta eliminācijas pusperiods (aptuveni 1,5 stundas) nav daudz ilgāks par pantoprazola eliminācijas pusperiodu.

Īpašas populācijas

Vāji metabolizētāji

Aptuveni 3 % Eiropas iedzīvotāju trūkst funkcionējoša enzīma CYP2C19 un šos pacientus sauc par „vājiem metabolizētājiem”. Iespējams, ka šo pacientu organismā pantoprazola metabolismu galvenokārt katalizē CYP3A4. „Vājajiem metabolizētājiem” pēc vienreizējas 40 mg pantoprazola devas lietošanas vidējais laukums zem koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes bija aptuveni 6 reizes lielāks nekā pacientiem ar funkcionējošu enzīmu CYP2C19 („spēcīgiem metabolizētājiem”). Vidējā maksimālā koncentrācija plazmā palielinājās par aptuveni 60 %. Šie konstatētie fakti neietekmē pantoprazola lietošanas veidu.

Nieru darbības traucējumi

Lietojot pantoprazolu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (tajā skaitā pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze), nav nepieciešama devas samazināšana. Tāpat kā veseliem brīvprātīgajiem, pantoprazola eliminācijas pusperiods ir īss. Tikai ļoti mazs pantoprazola daudzums tiek izvadīts ar dialīzes palīdzību. Lai arī galvenajam metabolītam ir vidēji aizkavēts eliminācijas pusperiods (2 - 3 stundas), eliminācija ir ātra, tādēļ nenotiek tā akumulēšanās.

Aknu darbības traucējumi

Lai arī pacientiem ar aknu cirozi (A un B klase pēc Child klasifikācijas) eliminācijas pusperiods palielinājās līdz 7 – 9 stundām un AUC palielinājās 5 - 7 reizes, maksimālā koncentrācija serumā palielinājās tikai nedaudz, t.i., 1,5 reizes, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem.

Gados vecāki cilvēki

Nelielais AUC un C_max palielinājums gados vecākiem brīvprātīgajiem, salīdzinot ar jaunākiem pētījuma dalībniekiem, arī nav klīniski nozīmīgs.

Pediatriskā populācija

Pēc vienas iekšķīgas 20 vai 40 mg pantoprazola devas lietošanas bērniem vecumā no 5 līdz 16 gadiem AUC un C_max vērtības bija intervālā, kas atbilda to vērtībām pieaugušajiem.

Pēc vienas 0,8 vai 1,6 mg/kg pantoprazola devas intravenozas ievadīšanas bērniem vecumā no 2 līdz 16 gadiem, pantoprazola klīrenss nebija nozīmīgi saistīts ar vecumu vai ķermeņa masu. AUC un izkliedes tilpums atbilda to vērtībām pieaugušajiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Divus gadus ilgos kancerogenitātes pētījumos ar žurkām tika atklāta neiroendokrīnu audzēju veidošanās. Bez tam, žurkām kuņģa kardijas daļā tika atklātas plakanšūnu papilomas. Mehānisms, kā benzimidazola atvasinājumi izraisa kuņģa karcinoīda veidošanos, ir rūpīgi pētīts, un pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka tā ir sekundāra reakcija pret ārkārtīgi paaugstinātu gastrīna līmeni serumā, kas žurkām rodas pēc pantoprazola hroniskas ievadīšanas lielās devās. Divus gadus ilgos pētījumos ar grauzējiem žurkām un peļu mātītēm tika novērots palielināts aknu audzēju gadījumu skaits, kas tika skaidrots ar plašo pantoprazola metabolismu aknās.

To žurku grupā, kurām tika ievadīta vislielākā deva (200 mg/kg), tika novērota arī neliela neoplastisku vairogdziedzera pārmaiņu biežuma palielināšanās. Šo audzēju rašanās ir saistīta ar pantoprazola izraisītām tiroksīna noārdīšanās pārmaiņām žurku aknās. Tā kā terapeitiskā deva cilvēkam ir maza, nav sagaidāma kaitīga ietekme uz vairogdziedzeri.

Reproduktivitātes pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot devas, kas pārsniedza 5 mg/kg, tika novērotas nelielas fetotoksicitātes izpausmes. Pētījumos netika iegūti pierādījumi par auglības samazināšanos vai teratogēnu iedarbību.

Žurkām tika pētīta pantoprazola spēja šķērsot placentu, un tika konstatēts, ka tā palielinās, līdz ar grūsnības ilgumu. Tādēļ, īsu laiku pēc piedzimšanas auglī ir palielināta pantoprazola koncentrācija.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mannīts

Nātrija karbonāts

Nātrija cietes glikolāts (A tips)

Bāzisks, butilēts metakrilāta kopolimērs (Eudragit E PO)

Kalcija stearāts

Apvalks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Talks

Makrogols 400

Nātrija laurilsulfāts

Zarnās šķīstošais apvalks

Metakrilskābes-etilakrilāta kopolimēra dispersija

Propilēnglikols

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Titāna dioksīds (E171)

Talks

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Tablešu trauciņi: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Blisteri: šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

ABPE trauciņi ar PP vāciņu un desikantu.

Alumīnija/alumīnija blisteri.

Iepakojumi:

Tablešu trauciņi: 30, 100, 250 tabletes.

Blisteri: 7, 14, 15, 20, 28, 30, 56, 60, 98, 100 tabletes un 10 x 14 tabletes (slimnīcu iepakojums) tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

08-0243

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 25. septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 3. jūlijs.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2019

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

EQ PAGE 1

EQ PAGE 1