Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz

Apvalkotā tablete

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Kartona kastīte, ABPE pudele, N250
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.
Olmesartanum medoxomilum Amlodipinum

UZMANĪBU!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Zāļu produkta identifikators

17-0253-09

Zāļu reģistrācijas numurs

17-0253

Ražotājs

Lek Pharmaceuticals d.d., Slovenia; Lek Pharmaceuticals d.d., Slovenia

Zāļu reģ. apliecības izd. datums

27-NOV-17

Reģ. apliecības derīguma termiņš

26-NOV-22

Zāļu izsniegšanas kārtība

Recepšu zāles

Zāļu stiprums/koncentrācija

40 mg/10 mg

Zāļu forma

Apvalkotā tablete

Lietošana bērniem

Ir apstiprināta

Reģ. apliecības īpašnieks, valsts

Sandoz d.d., Slovenia

Informācija atjaunota

03.09.2019 14:58

Papildus informācija

Latvijas Zāļu reģistrs

Lejupielādēt lietošanas instrukciju

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Olmesartanum medoxomilum/Amlodipinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas

3. Kā lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz un kādam nolūkam to lieto

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz sastāvā ir divas aktīvās vielas, ko sauc par olmesartāna medoksomilu un amlodipīnu (amlodipīna besilāta veidā). Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu.

Olmesartāna medoksomils pieder pie zāļu grupas, ko sauc par “angiotensīna II receptoru antagonistiem”, kas pazemina asinsspiedienu, atslābinot asinsvadus.

Amlodipīns pieder pie vielu grupas, ko sauc par “kalcija kanālu blokatoriem”. Amlodipīns aptur kalcija iekļūšanu asinsvadu sieniņās, kas pārtrauc asinsvadu savilkšanos, tādējādi arī pazeminot asinsspiedienu.

Abu šo vielu darbība palīdz apturēt asinsvadu savilkšanos, tāpēc asinsvadi atslābst un asinsspiediens pazeminās.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts, lietojot tikai olmesartāna medoksomilu vai amlodipīnu.

2. Kas Jums jāzina pirms Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas

Nelietojiet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret olmesartāna medoksomilu vai amlodipīnu, vai noteiktu kalcija kanālu blokatoru grupu – dihidropiridīniem, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.
Ja domājat, ka Jums varētu būt alerģija, pirms Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas aprunājieties ar ārstu;

ja grūtniecības ilgums jau pārsniedzis 3 mēnešus. No Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas vēlams izvairīties arī grūtniecības sākumā – skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”;

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar asinsspiedienu pazeminošām zālēm, kuras satur aliskirēnu;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, ja ir traucēta žults sekrēcija vai bloķēta žults izdalīšanās no žultspūšļa (piemēram, ar žultsakmeņiem), vai arī ja Jums ir jebkāda veida dzelte (ādas un acs ābolu dzelte);

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens;

ja ciešat no nepietiekamas audu asinsapgādes ar tādiem simptomiem kā pazemināts asinsspiediens, lēns pulss, paātrināta sirdsdarbība (šoks, arī kardiogēns šoks). Kardiogēns šoks nozīmē, ka šoks radies smagu sirdsdarbības traucējumu dēļ;

ja ir traucēta asiņu izplūde no sirds (piemēram, sašaurinātas aortas (aortas atveres stenozes) dēļ);

ja pēc sirdstriekas (akūta miokarda infarkta) Jūs ciešat no vājas sirds izsviedes (kas izraisa elpas trūkumu vai perifēru tūsku).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Izstāstiet ārstam, ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības traucējumi,

aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru darbību, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz šādos gadījumos”.

Izstāstiet ārstam, ja Jums ir kāds no tālāk norādītajiem veselības traucējumiem:

nieru darbības traucējumi vai pārstādīta niere;

aknu slimība;

sirds mazspēja vai sirds vārstuļu vai sirds muskuļa slimība;

stipra vemšana, caureja, ārstēšana ar lielām urīndzenošo līdzekļu (diurētisko līdzekļu) devām vai Jums ir jāievēro diēta ar mazu sāls daudzumu;

paaugstināts kālija līmenis asinīs;

virsnieru dziedzera (hormonus izstrādājoši dziedzeri, kas atrodas virs nierēm) darbības traucējumi.

Sazinieties ar ārstu, ja Jums sākas stipra, ilgstoša caureja, kas izraisa nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos. Ārsts novērtēs simptomus un lems, kā turpināt lietot Jūsu zāles asinsspiediena regulēšanai.

Tāpat kā citu zāļu, kas pazemina asinsspiedienu, lietošanas gadījumā pacientiem ar asinsrites traucējumiem sirdī vai galvas smadzenēs pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt sirdstrieku vai insultu. Tāpēc ārsts rūpīgi pārbaudīs Jūsu asinsspiedienu.

Jums ir jāizstāsta savam ārstam, ja domājat, ka esat grūtniece (vai Jums varētu iestāties grūtniecība). Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam, ja tiek lietots šajā periodā (skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”).

Bērni un pusaudži

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz nav ieteicams bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot kādas no tālāk minētajām zālēm:

citas asinsspiedienu pazeminošas zāles (antihipertensīvie līdzekļi), jo Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz iedarbība var pastiprināties. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai veikt citus piesardzības pasākumus.

Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”);

kālija preparāti, sāls aizstājēji ar kāliju, urīndzenošas tabletes (diurētiskie līdzekļi) vai heparīns (asiņu šķidrināšanai un asins recekļu profilaksei). Šo zāļu lietošana vienlaikus ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz var paaugstināt kālija līmeni asinīs;

litijs (zāles garastāvokļa svārstību un dažu depresijas paveidu ārstēšanai), tā lietošana vienlaicīgi ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz, var pastiprināt litija toksisko iedarbību. Ja Jums jālieto litijs, ārsts noteiks litija līmeni asinīs;

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL – zāles sāpju, pietūkuma un citu iekaisuma simptomu, arī artrīta, mazināšanai), lietoti vienlaicīgi ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz, var palielināt nieru mazspējas risku. NPL var vājināt Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz iedarbību;

holesevelama hidrohlorīds – zāles, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, jo Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz iedarbība var pavājināties. Ārsts var Jums ieteikt lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda;

daži antacīdie līdzekļi (zāles pret gremošanas traucējumiem vai grēmām), jo Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz iedarbība var nedaudz pavājināties;

zāles HIV/AIDS (piemēram, ritonavīrs, indinavīrs, nelfinavīrs) vai sēnīšinfekciju ārstēšanai (piemēram, ketokonazols, itrakonazols);

diltiazems, verapamils (zāles sirds ritma traucējumu un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai);

rifampicīns;

eritromicīns, klaritromicīns (antibiotikas);

divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) – augu izcelsmes līdzeklis;

dantrolēns (zāles infūzijā stipru ķermeņa temperatūras noviržu ārstēšanai);

simvastatīns – zāles holesterīna un taukvielu (triglicerīdu) līmeņa pazemināšanai asinīs;

takrolims, ciklosporīns (lieto imūnsistēmas nomākšanai, ļaujot organismam pieņemt pārstādītu orgānu).

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu lietot.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz kopā ar uzturu un dzērienu

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz var lietot kopā ar uzturu vai arī atsevišķi. Norijiet tableti, uzdzerot kādu šķidrumu (piemēram, glāzi ūdens). Ja iespējams, dienas devu lietojiet katru dienu vienā un tai pašā laikā, piemēram, brokastīs.

Cilvēkiem, kuri lieto šīs zāles, nevajadzētu dzert greipfrūtu sulu un uzturā lietot greipfrūtus, jo greipfrūti un greipfrūtu sula var palielināt aktīvās vielas amlodipīna līmeni asinīs, kas var izraisīt neparedzamu šo zāļu asinsspiedienu pazeminošās darbības pastiprināšanos.

Gados vecāki cilvēki

Ja Jūs esat vairāk nekā 65 gadus vecs, ārsts Jums regulāri pārbaudīsasinsspiedienu ik reizi, kad tiks palielināta deva, lai pārliecinātos, ka asinsspiediens nekļūst pārāk zems.

Melnās rases pacienti

Tāpat kā citu līdzīgu zāļu, arī šo zāļu asinsspiedienu pazeminošā darbība melnās rases pacientiem ir nedaudz vājāka.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Izstāstiet ārstam, ja domājat, ka esat grūtniece (vai Jums varētu iestāties grūtniecība). Parasti ārsts ieteiks pārtraukt Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai līdzko uzzināsit par savu grūtniecību, un ieteiks citas zāles Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz vietā. Šīs zāles nav ieteicams grūtniecības sākumā, un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša, jo tas var nopietni kaitēt bērnam, ja tās lieto pēc trešā grūtniecības mēneša.

Ja grūtniecība Jums iestājas ārstēšanas laikā ar šīm zālēm, lūdzu, bez kavēšanās informējiet un apmeklējiet savu ārstu.

Barošana ar krūti

Konstatēts, ka amlodipīns izdalās mātes pienā nelielā daudzumā.

Izstāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai grasāties to darīt. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, un ārsts var izvēlēties Jums citu ārstēšanu, ja vēlaties barot bērnu ar krūti, īpaši ja bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Paaugstinātā asinsspiediena ārstēšanas laikā Jūs varat justies miegains, ir iespējama slikta dūša, reibonis vai galvassāpes. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, līdz simptomi izzūd. Lūdziet padomu savam ārstam.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jūs nepanesat kādu cukuru, pirms šo zāļu lietošanas sazinieties ar savu ārstu.

3. Kā lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz deva ir pa vienai tabletei dienā.

Tabletes var lietot kopā ar uzturu vai arī atsevišķi. Norijiet tableti un uzdzeriet kādu šķidrumu (piemēram, glāzi ūdens). Tableti nedrīkst košļāt. Nelietojiet tabletes kopā ar greipfrūtu sulu.

Ja iespējams, dienas devu lietojiet katru dienu vienā un tai pašā laikā, piemēram, brokastīs.

Ja esat lietojis Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā noteikts, Jums var pazemināties asinsspiediens ar tādiem simptomiem kā reibonis, paātrināta vai palēnināta sirdsdarbība.

Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā noteikts vai ja bērns nejauši norijis kādu tableti, nekavējoties dodieties pie sava ārsta vai uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu un paņemiet līdzi zāļu paciņu vai šo lietošanas instrukciju.

Ja esat aizmirsis lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz

Ja esat aizmirsis ieņemt devu, lietojiet parasto devu nākamajā dienā kā ierasts. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz

Ir svarīgi turpināt šo zāļu lietošanu, ja vien ārsts to neliek pārtraukt.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ja rodas blakusparādības, parasti tās ir viegli izteiktas, un ārstēšana nav jāpārtrauc.

Lai gan tās nerodas daudziem cilvēkiem, tālāk minētās divas blakusparādības var būt nopietnas.

Ārstēšanas laikā ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz iespējamas smagas ādas reakcijas, tostarp izteikti ādas izsitumi, nātrene, ādas apsārtums pa visu ķermeni, smaga nieze, čulgas, ādas lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze) vai citas alerģiskas reakcijas. Ja tā notiek, nekavējoties pārtrauciet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanu un aprunājieties ar ārstu.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz jutīgiem cilvēkiem vai alerģiskas reakcijas dēļ var izraisīt pārmērīgu asinsspiediena pazemināšanos. Tas var izraisīt apdullumu vai ģīšanu. Ja tā notiek, nekavējoties pārtrauciet Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanu, apgulieties un aprunājieties ar ārstu.

Citas iespējamās blakusparādības Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas gadījumā

Bieži (var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

reibonis,

galvassāpes,

potīšu, pēdu, kāju, plaukstu vai roku pietūkums,

nogurums.

Retāk (var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

reibonis pieceļoties,

enerģijas trūkums,

plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejutīgums,

vertigo (reiboņa paveids),

sirdspukstu jušana,

strauja sirdsdarbība,

zems asinsspiediens ar tādiem simptomiem kā reibonis, apdullums,

apgrūtināta elpošana,

klepus,

slikta dūša,

vemšana,

gremošanas traucējumi,

caureja,

aizcietējums,

sausums mutē,

sāpes vēdera augšdaļā,

ādas izsitumi,

muskuļu krampji,

sāpes rokās un kājās,

muguras sāpes,

biežāka neatliekamas urinēšanas vajadzības sajūta,

dzimumtieksmes trūkums,

nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju,

vājums,

Novērotas arī dažas asins analīžu rezultātu pārmaiņas, piemēram, paaugstināts, kā arī pazemināts kālija līmenis asinīs, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts urīnskābes līmenis, paaugstināti aknu darbības analīzes rezultāti (gamma glutamiltransferāzes līmenis).

Reti (var skart ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem):

paaugstināta jutība pret zālēm,

ģībšana,

sejas pietvīkums un karstuma sajūta,

sarkani, niezoši piepacelti izsitumi (nātrene),

sejas tūska.

Blakusparādības, par kurām ziņots tikai olmesartāna medoksomila vai amlodipīna, bet ne Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas gadījumā, vai ziņots biežāk nekā Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas gadījumā.

Olmesartāna medoksomils

Bieži (var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

bronhīts, kakla iekaisums, iesnas vai aizlikts deguns, klepus, sāpes vēderā, vēdera gripa, caureja, gremošanas traucējumi, slikta dūša, sāpes locītavās vai kaulos, muguras sāpes, asinis urīnā, urīnceļu infekcija, sāpes krūškurvī, gripai līdzīgi simptomi, sāpes. Asins analīžu rezultātu pārmaiņas, piemēram, paaugstināts taukvielu līmenis (hipertrigliceridēmija), paaugstināts urīnvielas vai urīnskābes līmenis asinīs un paaugstināti aknu un muskuļu darbības analīžu rezultāti.

Retāk (var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

asins šūnu veida, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās, kas var izraisīt ātru zilumu veidošanos vai pagarinātu asinsteces laiku, tūlītējas alerģiskas reakcijas, kas var skart visu ķermeni un izraisīt elpošanas traucējumus, kā arī strauju asinsspiediena pazemināšanos, kas var pat izraisīt ģībšanu (anafilaktiskas reakcijas), stenokardija (sāpes vai nepatīkama sajūta krūtīs, ko sauc par stenokardiju), nieze, ādas izsitumi, alerģiski ādas izsitumi, nātrene, sejas pietūkums, muskuļu sāpes, slikta pašsajūta.

Reti (var skart ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem):

sejas, mutes un/vai balsenes pietūkums, akūta nieru mazspēja un nieru darbības traucējumi, letarģija.

Amlodipīns

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

tūska (šķidruma aizture).

Bieži (var skart ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

sāpes vēderā, slikta dūša, potīšu tūska, miegainība, sejas pietvīkums un karstuma sajūta, redzes traucējumi (arī redzes dubultošanās un miglaina redze), sirdsklauves, caureja, aizcietējums, gremošanas traucējumi, krampji, vājums, apgrūtināta elpošana.

Retāk (var skart ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

grūtības gulēt, miega traucējumi, garastāvokļa maiņa, arī trauksmes sajūta, depresija, aizkaitināmība, drebuļi, garšas sajūtas pārmaiņa, ģībšana, troksnis ausīs (tinnitus), stenokardijas (sāpes vai nepatīkama sajūta krūtīs) pastiprināšanās, neregulāra sirdsdarbība, iesnas vai aizlikts deguns, matu izkrišana, sarkanīgi punktiņi vai plankumi uz ādas sīku asinsizplūdumu dēļ (purpura), ādas krāsas maiņa, pārmērīga svīšana, ādas izsitumi, nieze, sarkani, niezoši piepacelti izsitumi (nātrene), locītavu vai muskuļu sāpes, urinēšanas traucējumi, vajadzība urinēt naktī, pastiprināta vajadzība urinēt, krūšu palielināšanās vīriešiem, sāpes krūtīs, sāpes, slikta pašsajūta, ķermeņa masas palielināšanās vai samazināšanās.

Reti (var skart ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem):

apjukums.

Ļoti reti (var skart ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem):

balto asinsķermenīšu skaita samazināšanās, kas var palielināt infekciju risku, asins šūnu veida, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās asinīs, kas var izraisīt vieglāku zilumu veidošanos vai paildzināt asinsteces laiku, glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs, palielināta muskuļu stingrība vai pastiprināta pretestība pasīvām kustībām (hipertonija), plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejutīgums, sirdstrieka, asinsvadu iekaisums, aknu vai aizkuņģa dziedzera iekaisums, kuņģa gļotādas iekaisums, smaganu sabiezēšana, paaugstināts aknu enzīmu līmenis, ādas un acu dzelte, pastiprināta ādas jutība pret gaismu, alerģiskas reakcijas (nieze, izsitumi, sejas, mutes un/vai balsenes pietūkums kopā ar niezi un izsitumiem, smagas ādas reakcijas, arī izteikti ādas izsitumi, nātrene, visa ķermeņa ādas apsārtums, stipra nieze, pūšļi, lobīšanās un pietūkums, gļotādu iekaisums, reizēm dzīvībai bīstams).

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

trīce, stīva poza, maskai līdzīga seja, lēnas kustības un šļūcoša, nelīdzsvarota gaita.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudelītes pēc “EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Pēc pudelītes pirmās atvēršanas izlietot 100 dienu laikā.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz ārējais izskats un iepakojums

Ko Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz satur

Aktīvās vielas ir olmesartāna medoksomils un amlodipīns (besilāta veidā).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Katrā apvalkotajā tabletē ir 20 mg olmesartāna medoksomila un 5 mg amlodipīna (besilāta veidā).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Katrā apvalkotajā tabletē ir 40 mg olmesartāna medoksomila un 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Katrā apvalkotajā tabletē ir 40 mg olmesartāna medoksomila un 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir:

tabletes kodols:

laktozes monohidrāts,

kroskarmelozes nātrija sāls,

preželatinizēta ciete (kukurūzas),

magnija stearāts;

silicificēta mikrokristāliska celuloze.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

tabletes apvalks:

daļēji hidrolizēts polivinilspirts,

titāna dioksīds (E171),

makrogols/PEG 3350,

talks.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes:

tabletes apvalks:

daļēji hidrolizēts polivinilspirts,

titāna dioksīds(E171),

makrogols/PEG 3350,

talks,

dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes:

tabletes apvalks:

daļēji hidrolizēts polivinilspirts,

titāna dioksīds (E171),

makrogols/PEG 3350,

talks,

dzeltenais dzelzs oksīds (E172),

sarkanais dzelzs oksīds (E172).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz ārējais izskats un iepakojums

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Balta vai gandrīz balta, apaļa, apvalkotā tablete ar iespiedumu ''20 5'' vienā pusē un aptuvenu diametru 7,1 mm.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Dzeltena, apaļa, apvalkotā tablete ar iespiedumu “40 5” vienā pusē un aptuvenu diametru 9,1 mm.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Sārta, apaļa, apvalkotā tablete ar iespiedumu “40 10” vienā pusē un aptuvenu diametru 9,1 mm.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz ir iepakotas izspiežamos AL-AL blisteros (OPA/Al/PVH/Al) vai ABPE pudelītēs ar bērniem nenoņemamu, uzskrūvējamu polipropilēna vāciņu, ar indukcijas karsētāja izveidotu plombējumu vai caurspīdīgu iekšējo pārklājumu, ar desikantu pudelītē, ko nedrīkst norīt.

Iepakojuma lielums:

AL-AL blisters

10, 14, 28, 30, 56, 90, 98 apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes un

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes:

ABPE pudelīte

28, 100 un 250 apvalkotās tabletes ar vienu 1g desikanta tvertni katrā pudelītē.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes:

ABPE pudelīte

28 un 100 apvalkotās tabletes ar vienu 1g desikanta tvertni katrā pudelītē.

250 apvalkotās tabletes ar vienu vai divām desikanta tvertnēm pa 2 g (2x 1g vai 1x2g ) katrā pudelītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

Ražotājs

LEK Pharmaceuticals d.d.

Verovškova ulica 57

1526 Ljubljana

Slovēnija

LEK Pharmaceuticals d.d.

Trimlini 2D

9220 Lendava

Slovēnija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija: Olmesartan/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg – Filmtabletten

Olmesartan/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg – Filmtabletten

Olmesartan/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg - Filmtabletten

Beļģija: Olmesartan/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg filmomhulde tabletten

Olmesartan/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg filmomhulde tabletten

Olmesartan/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg filmomhulde tabletten

Bulgārija: Tansidor Duo 20 mg/5 mg film-coated tabletsТанзидор Дуо 20 mg/5 mg филмирани таблетки

Tansidor Duo 40 mg/5 mg film-coated tablets

Танзидор Дуо 40 mg/5 mg филмирани таблетки

Tansidor Duo 40 mg/10 mg film- coated tablets

Танзидор Дуо 40 mg/10 mg филмирани таблетки

Igaunija: Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz

Lietuva: Olmesartan medoxomil /Amlodipine Sandoz 20 mg/5mg plėvele dengtos tabletės

Olmesartan medoxomil /Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg plėvele dengtos tabletės

Olmesartan medoxomil /Amlodipine Sandoz 40mg /10 mg plėvele dengtos tabletės

Latvija: Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Luksemburga: Olmesartan/Amlodipin Sandoz 20 mg/5 mg comprimés pelliculés

Olmesartan/Amlodipin Sandoz 40 mg/5 mg comprimés pelliculés

Olmesartan/Amlodipin Sandoz 40 mg/10 mg comprimés pelliculés

Polija: Olmesartan+ Amlodipine/Sandoz

Portugāle: Amlodipina + Olmesartan medoxomilo Sandoz

Rumānija: Olmesartan medoxomil/Amlodipină Sandoz 20 mg/5 mg comprimate filmate

Olmesartan medoxomil/Amlodipină Sandoz 40 mg/5 mg comprimate filmate

Olmesartan medoxomil/Amlodipină Sandoz 40 mg/10 mg comprimate filmate

Slovēnija: Medoksomilolmesartanat/amlodipin Sandoz 20 mg/5 mg filmsko obložene tablete

Medoksomilolmesartanat/amlodipin Sandoz 40 mg/5 mg filmsko obložene tablete

Medoksomilolmesartanat/amlodipin Sandoz 40 mg/10 mg filmsko obložene tablete

Spānija: Olmesartán/Amlodipino Sandoz 20 mg/5 mg comprimidos recubiertos con película EFG

Olmesartán/Amlodipino Sandoz 40 mg/5 mg comprimidos recubiertos con película EFG

Olmesartán/Amlodipino Sandoz 40 mg/10 mg comprimidos recubiertos con película EFG

Vācija: Olmesartan/Amlodipin - 1 A Pharma 20 mg/5 mg Filmtabletten

Olmesartan/Amlodipin - 1 A Pharma 40 mg/5 mg Filmtabletten

Olmesartan/Amlodipin - 1 A Pharma 40 mg/10 mg Filmtabletten

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2018

SASKAŅOTS ZVA 05-07-2018

PAGE 1

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) amlodipīna besilāta veidā.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: 4,20 mg laktozes monohidrāta.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 5 mg amlodipīna (Amlodipinum) amlodipīna besilāta veidā.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: 8,40 mg laktozes monohidrāta.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg olmesartāna medoksomila (Olmesartanum medoxomilum) un 10 mg amlodipīna (Amlodipinum) amlodipīna besilāta veidā.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: 8,40 mg laktozes monohidrāta

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Balta vai gandrīz balta, apaļa apvalkotā tablete ar iespiedumu ''20 5'' vienā pusē un aptuvenu diametru 7,1 mm.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Dzeltena, apaļa, apvalkotā tablete ar iespiedumu “40 5” vienā pusē un aptuvenu diametru 9,1 mm.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Sārta, apaļa, apvalkotā tablete ar iespiedumu “40 10” vienā pusē un aptuvenu diametru 9,1 mm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Esenciālas hipertensijas ārstēšana.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz indicēts pieaugušiem pacientiem, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar olmesartāna medoksomila vai amlodipīna monoterapiju (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Ieteicamā Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz deva ir 1 tablete dienā.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg var lietot pacienti, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar 20 mg olmesartāna medoksomila vai 5 mg amlodipīna monoterapijā.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg var lietot pacienti, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg var lietot pacienti, kuru asinsspiediens netiek pietiekami kontrolēts ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg.

Pirms pārejas uz fiksēto kombināciju ieteicams pakāpeniski titrēt atsevišķo sastāvdaļu devas. Klīniski atbilstošos gadījumos var apsvērt tiešu monoterapijas nomaiņu ar fiksēto kombināciju.

Pacientiem, kuri lieto olmesartāna medoksomilu un amlodipīnu atsevišķu tablešu veidā, zāles ērtības labad var nomainīt ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz tabletēm ar tādu pašu sastāvdaļu devu.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz var lietot gan ēšanas laikā, gan neatkarīgi no ēšanas.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci vai vecāki)

Gados vecākiem cilvēkiem parasti nav nepieciešams pielāgot ieteikto devu, bet deva jāpalielina piesardzīgi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Ja nepieciešama devas palielināšana līdz maksimālajai olmesartāna medoksomila dienas devai – 40 mg, rūpīgi jākontrolē asinsspiediens.

Nieru darbības traucējumi

Maksimālā olmesartāna medoksomila deva pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 20 – 60 ml/min) ir 20 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā, jo pieredze par lielāku devu lietošanu šai pacientu grupai ir ierobežota. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošana pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) nav ieteicama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ieteicams kontrolēt kālija līmeni un kreatinīnu.

Aknu darbības traucējumi

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz piesardzīgi lietojams pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4., 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicamā sākumdeva ir 10 mg olmesartāna medoksomila vienu reizi dienā un maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg vienu reizi dienā. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kuri lieto diurētiskus līdzekļus un/vai citus antihipertensīvus līdzekļus, ieteicama rūpīga asinsspiediena un nieru darbības novērošana. Nav pieredzes par olmesartāna medoksomila lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Tāpat kā visu kalcija antagonistu, arī amlodipīna eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts, un devu lietošanas ieteikumi nav izstrādāti. Tāpēc Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz šiem pacientiem ir jālieto piesardzīgi. Amlodipīna farmakokinētika smagu aknu darbības traucējumu gadījumā nav pētīta. Pacientiem ar traucētu aknu darbību amlodipīns jāsāk lietot mazākajā devā un jātitrē lēnām. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tablete jānorij un jāuzdzer pietiekami daudz šķidruma (piemēram, glāzi ūdens). Tableti nedrīkst košļāt. Tabletes jālieto katru dienu vienā un tai pašā laikā.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, dihidropiridīna atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smaga aknu mazspēja un žultsceļu nosprostojums (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošana vienlaicīgi ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Sastāvdaļas amlodipīna dēļ Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz ir kontrindicēts arī pacientiem ar:

- smagu hipotensiju;

- šoku (arī kardiogēno šoku);

- kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju (piemēram, augstas pakāpes aortas stenozi);

- hemodinamiski nestabilu sirds mazspēju pēc akūta miokarda infarkta.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacienti ar hipovolēmiju vai nātrija līmeņa samazināšanos

Simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas ieņemšana, var rasties pacientiem, kuriem pēc intensīvas diurētiskas terapijas, sāls ierobežojumiem uzturā, caurejas vai vemšanas ir šķidruma un/vai nātrija līmeņa samazināšanās, var rasties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās devas ieņemšanas. Šie traucējumi jānovērš pirms Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošanas vai arī ieteicama stingra medicīniska uzraudzība ārstēšanas sākumā.

Citi stāvokļi, kad aktivizēta renīna-angiotensīna sistēma

Pacientiem, kuriem asinsvadu tonuss un nieru darbība ir atkarīga galvenokārt no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas darbības (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar citām zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, piemēram, angiotensīna II receptoru antagonistiem, ir bijusi saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju vai retos gadījumos akūtu nieru mazspēju.

Renovaskulārā hipertensija

Ārstējot pacientus ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi ar zālēm, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks.

Nieru darbības traucējumi un nieres pārstādīšana

Ja Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lieto pacientiem ar traucētu nieru darbību, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz nav ieteicams lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) (skatīt 4.2., 5.2. apakšpunktu). Nav pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kuriem nesen pārstādīta niere, vai pacientiem ar beigu stadijas nieru mazspēju (t. i., kreatinīna klīrenss < 12 ml/min).

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru darbības (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana tiek atzīta par absolūti nepieciešamu, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā, bieži un rūpīgi kontrolējot nieru darbību, elektrolītu līmeni asinīs un asinsspiedienu.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Aknu darbības traucējumi

Amlodipīna un olmesartāna medoksomila iedarbība pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pastiprināta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Jāievēro piesardzība, Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietojot pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar vidēji stipri traucētu aknu darbību olmesartāna medoksomila deva nedrīkst pārsniegt 20 mg (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar traucētu aknu darbību amlodipīna lietošana jāsāk ar mazāko devu intervāla devu, un jāievēro piesardzība, gan sākot ārstēšanu, gan palielinot devu. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošana pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Tāpat kā citu angiotensīna II antagonistu un AKE inhibitoru lietošanas gadījumā, ārstēšanas laikā iespējama hiperkaliēmija, īpaši tad, ja ir nieru darbības traucējumi un/vai sirds mazspēja (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem pastāv risks, ieteicama stingra kālija līmeņa serumā kontrole.

Lietošana vienlaicīgi ar kālija preparātiem, kāliju aizturošiem diurētiskajiem līdzekļiem, kāliju saturpošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīnu u.c.), jāveic piesardzīgi un bieži kontrolējot kālija līmeni.

Litijs

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz, tāpat kā citus angiotensīna II receptoru antagonistus, nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar litiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīvā hipertrofiskā kardiomiopātija

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz sastāvā esošā amlodipīna dēļ, tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem, kuriem ir aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Primārais aldosteronisms

Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Sirds mazspēja

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas dēļ jutīgiem pacientiem iespējamas nieru darbības pārmaiņas. Pacientiem ar smagu sirds mazspēju, kuriem nieru darbība varētu būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes, ārstēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem un angiotensīna receptoru antagonistiem bijusi saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju, un (retos gadījumos) ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi.

Pacienti ar sirds mazspēju ir jāārstē piesardzīgi. Ilgstošā, placebo kontrolētā amlodipīna pētījumā pacientiem ar smagu NYHA III un IV funkcionālās klases sirds mazspēju ziņotā plaušu tūskas sastopamība amlodipīna grupā bija lielāka nekā placebo grupā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Kalcija kanālu blokatori, t.sk. arī amlodipīns, piesardzīgi jālieto pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, jo tie var palielināt turpmāku kardiovaskulāru notikumu un mirstības risku.

Sprū līdzīgā enteropātija

Ļoti retos gadījumos pacientiem, kas lietojuši olmesartānu, vairākus mēnešus vai gadus pēc zāļu lietošanas sākšanas konstatēta smaga, hroniska caureja ar nozīmīgu ķermeņa masas samazināšanos, ko varētu būt izraisījusi vietēja, aizkavēta paaugstinātas jutības reakcija. Pacientu zarnu biopsijas materiālos bieži atklāta bārkstiņu atrofija. Ja pacientam ārstēšanas laikā ar olmesartānu rodas šādi simptomi un nav citas acīm redzamas etioloģijas, ārstēšana ar olmesartānu nekavējoties jāpārtrauc, un to nedrīkst atsākt. Ja nedēļas laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas caureja nemazinās, jālemj par papildus konsultāciju ar speciālistu (piemēram, gastroenterologu).

Etniskās atšķirības

Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus, Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz asinsspiedienu pazeminošā darbība nedaudz vājāka ir melnādainiem pacientiem, salīdzinot ar citu rasu pārstāvjiem, iespējams, tādēļ, ka melnādaino pacientu populācijā ar paaugstinātu asinsspiedienu biežāk sastopams zems renīna līmenis.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem deva jāpalielina piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nedrīkst sākt angiotensīna II antagonistu lietošanu. Ja vien angiotensīna II antagonistu terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina ar alternatīviem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar angiotensīna II antagonistiem jāpārtrauc nekavējoties un atbilstošā situācijā jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Citi

Tāpat kā lietojot jebkuru antihipertensīvo līdzekli, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds slimību vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Laktoze

Šīs zāles nedrīkst lietot pacientiem ar ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes – galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Iespējamā mijiedarbība, kas saistīta ar olmesartāna medoksomila/amlodipīna kombināciju

Jāņem vērā vienlaicīgas lietošanas gadījumā.

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz asinsspiedienu pazeminošo darbību var pastiprināt vienlaicīga citu antihipertensīvo zāļu (piemēram, alfa blokatoru, diurētisko līdzekļu) lietošana.

Iespējamā mijiedarbība, kas saistīta ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz sastāvā esošo olmesartāna medoksomilu

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama.

AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru blokatori vai aliskirēns

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Zāles, kas ietekmē kālija līmeni

Lietošana vienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var palielināt kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu, AKE inhibitoriem), var izraisīt kālija līmeņa serumā paaugstināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja kālija līmeni ietekmējošas zāles ir jāordinē kombinācijā ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz, ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Litijs

Litija un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru un retos gadījumos angiotensīna II antagonistu vienlaicīgas lietošanas laikā ziņots par pārejošu litija koncentrācijas serumā palielināšanos un toksiskumu. Tādēļ vienlaicīga Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz un litija lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz un litija vienlaicīga lietošana ir nepieciešama, ieteicams uzmanīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Vienlaicīga lietošana, ievērojot piesardzību.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), arī selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe (> 3 g/dienā) un neselektīvie NPL

Kad angiotensīna II antagonisti tiek lietoti vienlaicīgi ar NPL, iespējama antihipertensīvās iedarbības pavājināšanās. Turklāt vienlaicīga angiotensīna II antagonistu un NPL lietošana var palielināt nieru darbības traucējumu risku un izraisīt kālija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tāpēc ieteicama nieru darbības kontrole šādas vienlaicīgas ārstēšanas sākumā, kā arī adekvāta pacienta hidratācija.

Žultsskābju sekvestrants holesevelams

Vienlaicīga žultsskābju sekvestranta holesevelama hidrohlorīda lietošana mazina olmesartāna kopējo sistēmisko iedarbību un maksimālo koncentrāciju plazmā, kā arī mazina t1/2. Olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda mazināja zāļu mijiedarbības efektu. Jāapsver olmesartāna medoksomila lietošana vismaz 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda devas lietošanas (skatīt HYPERLINK \l "_5.2_Pharmacokinetic_properties" 5.2. apakšpunktu).

Papildu informācija

Pēc ārstēšanas ar antacīdu līdzekli (alumīnija magnija hidroksīdu) novēroja nelielas olmesartāna bioloģiskās pieejamības mazināšanos.

Olmesartāna medoksomilam nav nozīmīgas ietekmes uz varfarīna farmakokinētiku vai farmakodinamiku vai digoksīna farmakokinētiku. Olmesartāna medoksomila lietošanai kopā ar pravastatīnu nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz abu šo vielu farmakokinētiku veseliem brīvprātīgajiem.

Olmesartānam nepiemīt klīniski nozīmīga inhibējoša ietekme in vitro uz cilvēka citohroma P450 enzīmiem 1A1/2, 2A6, 2C8/9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4, un tas neinducē žurku citohromu P450 aktivitāti vai inducē to minimāli. Klīniski nozīmīga mijiedarbība starp olmesartānu un minēto citohroma P450 enzīmu metabolizētām zālēm nav paredzama.

Iespējamā mijiedarbība, kas saistīta ar Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz sastāvā esošo amlodipīnu

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

CYP3A4 inhibitori

Lietojot amlodipīnu vienlaicīgi ar spēcīgiem vai vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (proteāžu inhibitoriem, azolu grupas pretsēnīšu līdzekļiem, makrolīdu grupas antibiotikām, piemēram, eritromicīnu vai klaritromicīnu, verapamilu vai diltiazemu), var nozīmīgi palielināties amlodipīna kopējā iedarbība. Šo FK izmaiņu klīniskā ietekme gados vecākiem cilvēkiem var būt izteiktāka, tāpēc var būt nepieciešama klīniska uzraudzība un devas pielāgošana.

Klaritromicīns ir CYP3A4 inhibitors. Pacientiem, kas saņem klaritromicīnu ar amlodipīnu, ir palielināts hipotensijas risks. Ja amplodipīns tiek lietots vienlaicīgi ar klaritromicīnu, ieteicama rūpīga pacientu novērošana.

CYP3A4 induktori

Lietojot vienlaicīgi ar zināmiem CYP3A4 induktoriem, amlodipīna koncentrācija plazmā var būt atšķirīga. Tādēļ ir jākontrolē asinsspiediens un jāapsver devas pielāgošana gan vienlaicīgas zāļu lietošanas laikā, gan pēc tās, it īpaši spēcīgu CYP3A4 induktoru lietošanas gadījumā (piemēram, rifampicīns, asinszāle (Hypericum perforatum)).

Amlodipīna lietošana kopā ar greipfrūtiem vai greipfrūtu sulu nav ieteicama, jo dažiem pacientiem var palielināties biopieejamība, izraisot pastiprinātu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Dantrolēns (infūzijā): dzīvniekiem pēc verapamila un intravenozas dantrolēna ievadīšanas novērota ar hiperkaliēmiju saistīta letāla kambaru fibrilācija un kardiovaskulārs kolapss. Hiperkaliēmijas riska dēļ no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, piemēram, amlodipīna, lietošanas ieteicams izvairīties pacientiem ar noslieci uz ļaundabīgu hipertermiju, kā arī ļaundabīgas hipertermijas ārstēšanas gadījumā.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība papildina citu antihipertensīvo līdzekļu asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna vai varfarīna farmakokinētiku.

Simvastatīns: vienlaicīga atkārtotu 10 mg amlodipīna devu un 80 mg simvastatīna lietošana izraisīja simvastatīna kopējās iedarbības palielināšanos par 77%, salīdzinot ar simvastatīna monoterapiju. Pacientiem, kuri lieto pa 20 mg amlodipīna dienā, jāierobežo simvastatīna deva.

Takrolims: lietojot kopā ar amlodipīnu, pastāv takrolima līmeņa paaugstināšanās risks asinīs. Lai izvairītos no takrolima toksicitātes, lietojot amlodipīnu pacientam, kas tiek ārstēts ar takrolimu, jākontrolē takrolima līmenis asinīs un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva..

Ciklosporīns: prospektīvā pētījumā pacientiem ar pārstādītu nieri, lietojot vienlaicīgi ar amlodipīnu, novērota ciklosporīna minimālā līmeņa paaugstināšanās vidēji par 40%. Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz lietošana vienlaicīgi ar ciklosporīnu var palielināt ciklosporīna kopējo iedarbību. Vienlaicīgas lietošanas laikā jākontrolē minimālais ciklosporīna līmenis un atbilstoši nepieciešamībai jāsamazina ciklosporīna deva.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība (skatīt 4.3 apakšpunktu)

Nav datu par olmesartāna medoksomila/amlodipīna lietošanu grūtniecēm. Dzīvnieku reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar olmesartāna medoksomilu/amlodipīnu nav veikti.

Olmesartāna medoksomils

Angiotensīna II antagonistus nav ieteicams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Angiotensīna II antagonistu lietošana ir kontrindicēta 2. un 3. grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmajā grūtniecības trimestrī ir nepārliecinoši, tomēr nedaudz palielinātu risku nevar izslēgt. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisko datu par risku angiotensīna II antagonistu lietošanas gadījumā, līdzīgs risks var pastāvēt šīs grupas zāļu lietošanas gadījumā. Ja vien angiotensīna II antagonistu terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, terapija jānomaina uz citiem antihipertensīvajiem līdzekļiem, kuriem ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek atklāta grūtniecība, ārstēšana ar angiotensīna II antagonistiem jāpārtrauc nekavējoties un atbilstošā situācijā jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka angiotensīna II antagonistu terapijas ietekmē otrajā un trešajā trimestrī ir bijusi toksiska iedarbība uz cilvēka augli (pavājināta nieru darbība, oligohidramnijs, galvaskausa pārkaulošanās aizkavēšanās) un toksiska iedarbība uz jaundzimušo (nieru mazspēja, hipotensija, hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, bijusi angiotensīna II antagonistu iedarbība, ieteicams veikt nieru darbības un galvaskausa pārbaudi ar ultraskaņu. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angiotensīna II antagonistus, rūpīgi jānovēro, vai viņiem nav hipotensijas (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Amplodipīns

Dati par ierobežotu grūtniecības gadījumu skaitu, kad bijusi iedarbība, neliecina, ka amlodipīns vai citi kalcija receptoru antagonisti kaitīgi ietekmētu augļa veselību. Tomēr iespējams paildzinātu dzemdību risks.

Tāpēc Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz nav ieteicams pirmajā grūtniecības trimestrī un ir kontrindicēts otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Olmesartāns izdalās žurku mātīšu pienā, bet nav zināms, vai olmesartāns izdalās cilvēka pienā. Amlodipīns izdalās mātes pienā. Aprēķināts, ka deva, ko zīdainis saņem no mātes, ir starpkvartiļu diapazonā 3–7% un nepārsniedz 15%. Amlodipīna ietekme uz zīdaiņiem nav zināma. Līdzīgi dihidropiridīna tipa kalcija kanālu blokatori izdalās mātes pienā.

Nav informācijas par olmesartāna un amlodipīna lietošanu barošanas ar krūti periodā, tāpēc Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz nav ieteicams lietot. Barošanas ar krūti periodā vēlams lietot citus ārstēšanas līdzekļus ar labāk noskaidrotu drošuma raksturojumu, īpaši zīdot jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.

Fertilitāte

Dažiem ar kalcija kanālu blokatoriem ārstētiem pacientiem ziņots par pārejošām bioķīmiskām pārmaiņām spermatozoīda galviņā. Klīniskie dati par iespējamo amlodipīna ietekmi uz auglību ir nepietiekami. Vienā pētījumā žurkām atklāta nevēlama ietekme uz tēviņu auglību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz var nedaudz vai vidēji stipri ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

Dažkārt pacientiem, kuri saņem antihipertensīvu terapiju, var rasties reibonis, galvassāpes, slikta dūša vai nogurums, kas var traucēt spēju reaģēt. Īpaši piesardzīgiem jābūt ārstēšanas sākumā.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulā

Ārstēšanas laikā ar olmesartāna medoksomilu/amlodipīnu biežāk ziņotās blakusparādības ir perifēra tūska (11,3%), galvassāpes (5,3%) un reibonis (4,5%).

Olmesartāna medoksomila/amlodipīna klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācijas lietošanas drošuma pētījumos un spontānajos ziņojumos konstatētās blakusparādības ir apkopotas tālāk sniegtajā tabulā, kur ir arī atsevišķo sastāvdaļu – olmesartāna medoksomila un amlodipīna – izraisītās blakusparādības, pamatojoties uz zināmo šo vielu lietošanas drošuma raksturojumu.

Blakusparādību rašanās klasificēšanai izmantota šāda terminoloģija:

ļoti bieži (≥1/10)

bieži (≥1/100 līdz <1/10)

retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000)

ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

MedDRA

orgānu sistēmu grupa

Blakusparādības

Sastopamības biežums

Olmesartāna/amlodipīna kombinācija

Olmesartāns

Amlodipīns

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija

Ļoti reti

Trombocitopēnija

Retāk

Ļoti reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Alerģiska reakcija /Paaugstināta jutība pret zālēm

Reti

Ļoti reti

Anafilaktiska reakcija

Retāk

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hiperglikēmija

Ļoti reti

Hiperkaliēmija

Retāk

Reti

Hipertrigliceridēmija

Bieži

Hiperurikēmija

Bieži

Psihiskie traucējumi

Apjukums

Reti

Depresija

Retāk

Bezmiegs

Retāk

Aizkaitināmība

Retāk

Pavājināta dzimumtieksme

Retāk

Garastāvokļa pārmaiņas (arī trauksme)

Retāk

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Bieži

Bieži

Bieži

Disgeizija

Retāk

Ekstrapiramidāli traucējumi

Nav zināmi

Galvassāpes

Bieži

Bieži

Bieži (īpaši ārstēšanas sākumā)

Hipertonija

Ļoti reti

Hipestēzija

Retāk

Retāk

Letarģija

Retāk

Parestēzija

Retāk

Retāk

Perifērā neiropātija

Ļoti reti

Posturāls reibonis

Retāk

Miega traucējumi

Retāk

Miegainība

Bieži

Ģībonis

Reti

Retāk

Trīce

Retāk

Acu bojājumi

Redzes traucējumi (arī diplopija)

Bieži

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Retāk

Vertigo

Retāk

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija

Retāk

Retāk (arī stenokardijas pastiprināša-nās)

Aritmija (arī bradikardija, ventrikulāra tahikardija un priekškambaru fibrilācija)

Retāk

Miokarda infarkts

Ļoti reti

Sirdsklauves

Retāk

Bieži

Tahikardija

Retāk

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija

Retāk

Reti

Retāk

Ortostatiska hipotensija

Retāk

Pietvīkums

Reti

Bieži

Vaskulīts

Ļoti reti

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bronhīts

Bieži

Klepus

Retāk

Bieži

Retāk

Dispnoja

Retāk

Bieži

Faringīts

Bieži

Rinīts

Bieži

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā

Bieži

Bieži

Vēdera izejas traucējumi (arī caureja un aizcietējums)

Bieži

Aizcietējums

Retāk

Caureja

Retāk

Bieži

Sausums mutē

Retāk

Retāk

Dispepsija

Retāk

Bieži

Bieži

Gastrīts

Ļoti reti

Gastroenterīts

Bieži

Smaganu hiperplāzija

Ļoti reti

Slikta dūša

Retāk

Bieži

Bieži

Pankreatīts

Ļoti reti

Sāpes vēdera augšdaļā

Retāk

Vemšana

Retāk

Retāk

Retāk

Sprū līdzīga enteropātija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Bieži

Ļoti reti (pārsvarā saistīts ar holestāzi)

Hepatīts

Ļoti reti

Dzelte

Ļoti reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

Alopēcija

Retāk

Angioedēma

Reti

Ļoti reti

Alerģisks dermatīts

Retāk

Daudzformu eritēma

Ļoti reti

Eksantēma

Retāk

Retāk

Eksfoliatīvs dermatīts

Ļoti reti

Hiperhidroze

Retāk

Fotosensibilizācija

Ļoti reti

Nieze

Retāk

Retāk

Purpura

Retāk

Kvinkes tūska

Ļoti reti

Izsitumi

Retāk

Retāk

Retāk

Ādas krāsas maiņa

Retāk

Stīvena-Džonsona sindroms

Ļoti reti

Toksiska epidermas nekrolīze

Nav zināms

Nātrene

Reti

Retāk

Retāk

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Potīšu tūska

Bieži

Artralģija

Retāk

Artrīts

Bieži

Muguras sāpes

Retāk

Bieži

Retāk

Muskuļu spazmas

Retāk

Reti

Bieži

Mialģija

Retāk

Retāk

Sāpes ekstremitātē

Retāk

Skeleta sāpes

Bieži

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Akūta nieru mazspēja

Reti

Hematūrija

Bieži

Biežāka urinēšana

Retāk

Urinēšanas traucējumi

Retāk

Niktūrija

Retāk

Polakiūrija

Retāk

Nieru darbības traucējumi

Reti

Urīnceļu infekcija

Bieži

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Erektīla disfunkcija/impotence

Retāk

Retāk

Ginekomastija

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Retāk

Retāk

Bieži

Sāpes krūškurvī

Bieži

Retāk

Sejas tūska

Reti

Retāk

Nogurums

Bieži

Bieži

Bieži

Gripai līdzīgi simptomi

Bieži

Letarģija

Reti

Savārgums

Retāk

Retāk

Tūska

Bieži

Ļoti bieži

Sāpes

Bieži

Retāk

Perifēra tūska

Bieži

Bieži

Tūska ar paliekošu iespiedumu

Bieži

Izmeklējumi

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Retāk

Reti

Paaugstināts kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs

Bieži

Pazemināts kālija līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs

Bieži

Paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs

Retāk

Paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis asinīs

Retāk

Samazināta ķermeņa masa

Retāk

Palielināta ķermeņa masa

Retāk

Ziņots par atsevišķiem laika ziņā ar angiotensīna II receptoru blokatoru lietošanu saistītiem rabdomiolīzes gadījumiem. Ar amlodipīnu ārstētiem pacientiem ziņots par atsevišķiem ekstrapiramidāla sindroma gadījumiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "https://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Nav olmesartāna medoksomila/amlodipīna pārdozēšanas pieredzes. Visticamākais olmesartāna medoksomila pārdozēšanas iznākums ir hipotensija un tahikardija. Bradikardija iespējama, ja notikusi parasimpātiskā (vagālā) stimulācija. Paredzams, ka amlodipīna pārdozēšana izraisīs pārmērīgu perifēro vazodilatāciju ar izteiktu hipotensiju un, iespējams, ar reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteiktu un iespējami ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz pat šokam ar letālu iznākumu.

Ārstēšana

Ja pārdozēšana notikusi nesen, var apsvērt kuņģa skalošanu. Veseliem indivīdiem aktivētās ogles ievadīšana uzreiz vai līdz 2 stundām pēc iekšķīgas amlodipīna lietošanas nozīmīgi mazinājusi amlodipīna uzsūkšanos.

Olmesartāna medoksomila/amlodipīna pārdozēšanas izraisītas klīniski nozīmīgas hipotensijas gadījumā nepieciešams aktīvs kardiovaskulārās sistēmas atbalsts, tostarp arī rūpīga sirds un plaušu darbības uzraudzība, ekstremitāšu pacelšana un cirkulējošā šķidruma tilpuma un urīna izdalīšanās kontrole. Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanai var noderēt vazokonstriktors līdzeklis, ja vien nav kontrindikāciju tā lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glikonāts var uzlabot stāvokli, novēršot kalcija kanālu blokādes efektus.

Amlodipīns izteikti saistās ar olbaltumvielām, tāpēc dialīzi veikt nav nozīmes. Olmesartāna dializējamība nav zināma.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: angiotensīna II antagonisti un kalcija kanālu blokatori, ATĶ kods C09DB02.

Darbības mehānisms

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz ir angiotensīna II receptoru antagonista olmesartāna medoksomila un kalcija kanālu blokatora amlodipīna besilāta kombinācija. Šo aktīvo vielu kombinācijai ir papildinoša antihipertensīvā iedarbība, un tā kopā pazemina asinsspiedienu vairāk nekā katra sastāvdaļa atsevišķi.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Olmesartāna medoksomils/amlodipīns

8 nedēļu, dubultmaskētā, randomizētā, placebo kontrolētā, faktoriāla plānojuma pētījumā 1940 pacientiem (71% baltās rases un 29% citu rasu pacienti) ārstēšana ar katru olmesartāna medoksomila/amlodipīna kombinācijas devu izraisīja nozīmīgi lielāku diastoliskā un sistoliskā asinsspiediena pazeminājumu nekā attiecīgās sastāvdaļas monoterapijā. Vidējā sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pārmaiņa bija atkarīga no devas: ‑24/‑14 mmHg (20 mg/5 mg kombinācija), ‑25/‑16 mmHg (40 mg/5 mg kombinācija) un ‑30/‑19 mmHg (40 mg/10 mg kombinācija).

Olmesartāna medoksomils/amlodipīns 40 mg/5 mg pazemināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī vēl par 2,5/1,7 mmHg salīdzinājumā ar olmesartāna medoksomila/amlodipīna 20 mg/5 mg. Arī olmesartāna medoksomila/amlodipīna 40 mg/10 mg pazemināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu sēdus stāvoklī vēl par 4,7/3,5 mmHg salīdzinājumā ar olmesartāna medoksomila/amlodipīna 40 mg/5 mg.

Pacientu daļa, kas sasniedza mērķa asinsspiedienu (< 140/90 mmHg pacientiem bez cukura diabēta un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 42,5%, 51,0% un 49,1% ar attiecīgi olmesartāna medoksomila/amlodipīna 20 mg/5 mg, 40 mg/5 mg un 40 mg/10 mg.

Lielākā olmesartāna medoksomila/amlodipīna antihipertensīvās iedarbības daļa parasti tika sasniegta pirmajās 2 terapijas nedēļās.

Otrs dubultmaskēts, randomizēts, placebo kontrolēts pētījums vērtēja amlodipīna pievienošanas efektivitāti, ārstējot baltās rases pacientus, kuru asinsspiediens nebija pietiekami kontrolēts ar
8 nedēļu 20 mg olmesartāna medoksomila monoterapiju.

Pacientiem, kuri turpināja lietot tikai 20 mg olmesartāna medoksomila, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens vēl pēc 8 nedēļām pazeminājās par -10,6/ -7,8 mmHg. 5 mg amlodipīna pievienošana 8 nedēļas izraisīja sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par ‑16,2/‑10,6 mmHg (p = 0,0006).

Pacientu daļa, kas sasniedza mērķa asinsspiedienu (< 140/90 mmHg pacientiem bez cukura diabēta un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 44,5% ar 20 mg/5 mg kombināciju, salīdzinot ar 28,5% ar 20 mg olmesartāna medoksomila.

Vēl vienā pētījumā tika vērtēta dažādu olmesartāna medoksomila devu pievienošana baltās rases pacientiem, kuru asinsspiediens nebija pietiekami kontrolēts ar 8 nedēļu 5 mg amlodipīna monoterapiju.

Pacientiem, kuri turpināja saņemt tikai 5 mg amlodipīna, sistoliskais/diastoliskais asinsspiediens vēl pēc 8 nedēļām pazeminājās par -9,9/ -5,7 mmHg. 20 mg olmesartāna medoksomila pievienošana izraisīja sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par ‑15,3/‑9,3 mmHg un 40 mg olmesartāna medoksomila pievienošana izraisīja sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos par ‑16,7/‑9,5 mmHg (p < 0,0001).

Pacientu daļa, kas sasniedza mērķa asinsspiedienu (< 140/90 mmHg pacientiem bez cukura diabēta un < 130/80 mmHg diabēta slimniekiem), bija 29,9% grupā, kas turpināja saņemt tikai 5 mg amlodipīna, 53,5% olmesartāna medoksomila/amlodipīna 20 mg/5 mg un 50,5% olmesartāna medoksomila/amlodipīna40 mg/5 mg grupā.

Randomizēti dati pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, kuros būtu salīdzināta vidējas olmesartāna medoksomila/amlodipīna devas kombinētā terapija ar amlodipīna vai olmesartāna devas palielināšanu līdz maksimālajai devai monoterapijā, nav pieejami.

Trīs veiktie pētījumi apstiprināja, ka reizi dienā lietota olmesartāna medoksomila/amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā darbība saglabājās 24 stundu intervālā starp devām ar minimālās un maksimālās koncentrācijas attiecību 71% - 82% sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena atbildes reakcijai un 24 stundu efektivitāti, kas apstiprināta ar ambulatoru asinsspiediena kontroli.

Olmesartāna medoksomila/amlodipīna antihipertensīvā iedarbība bija līdzīga neatkarīgi no vecuma un dzimuma, kā arī pacientiem ar cukura diabētu un bez tā.

Divos atklātos, nerandomizētos paplašinājuma pētījumos ilgstoša iedarbība pēc viena gada, lietojot olmesartāna medoksomila/amlodipīna 40 mg/5 mg, tika pierādīta 49 – 67% pacientu.

Olmesartāna medoksomils

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz sastāvdaļa olmesartāna medoksomils ir selektīvs angiotensīna II 1. tipa (AT1) receptoru antagonists. Olmesartāna medoksomils tiek strauji pārveidots par farmakoloģiski aktīvo metabolītu olmesartānu. Angiotensīns II ir primārais vazoaktīvais renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas hormons, un tam ir nozīmīga loma hipertensijas patofizioloģijā. Angiotensīna II iedarbība ietver vazokonstrikciju, aldosterona sintēzes un atbrīvošanās stimulāciju, sirds stimulāciju un nātrija reabsorbciju nierēs. Olmesartāns bloķē angiotensīna II vazokonstriktoro un aldosterona izdalīšanos veicinošo darbību, bloķējot tā saistīšanos pie AT1 receptoriem audos, arī asinsvadu gludajā muskulatūrā un virsnierēs. Olmesartāna darbība nav atkarīga no angiotensīna II sintēzes avota vai veida. Selektīvs antagonisms pret angiotensīna II (AT1) receptoriem palielina renīna līmeni plazmā un angiotensīna I un II koncentrāciju un nedaudz mazina aldosterona koncentrāciju plazmā.

Hipertensijas gadījumā olmesartāna medoksomils izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Nav pierādījumu par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksiju ilgstošas ārstēšanas laikā vai par atgriezenisku hipertensiju pēc terapijas straujas pārtraukšanas.

Olmesartāna medoksomila lietošana reizi dienā pacientiem ar hipertensiju efektīvi un vienmērīgi pazemina asinsspiedienu 24 stundas. Lietošana reizi dienā asinsspiedienu pazemināja līdzīgi kā tādas pašas kopējās dienas devas lietošana divas reizes dienā.

Turpinot ārstēšanu, maksimālais asinsspiediena pazeminājums tiek sasniegts 8 nedēļas pēc terapijas sākšanas, kaut gan nozīmīga asinsspiediena pazemināšanās tiek novērota jau pēc 2 terapijas nedēļām.

Olmesartāna medoksomila ietekme uz mirstību un saslimstību vēl nav zināma.

Randomizētā olmesartāna un diabētiskās mikroalbuminūrijas profilakses (The Randomised Olmesartan and Diabetes Microalbuminuria Prevention; ROADMAP) pētījumā par 4447 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, normoalbuminūriju un vismaz vienu papildu kardiovaskulārā riska faktoru tika pētīts, vai ārstēšana ar olmesartānu var aizkavēt mikroalbuminūrijas sākšanos. Vidējā novērošanas 3,2 gadu laikā pacienti lietoja vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot AKE inhibitorus un ARB.

Pētījumā konstatēja primārā merķa kritērija – laika līdz mikroalbuminūrijas sākumam – riska samazināšanos par labu olmesartānam. Pēc AS atšķirību korekcijas šis riska samazinājums vairs nebija statistiski nozīmīgs. Mikroalbuminūrija radās 8,2% pacientu olmesartāna grupā (178 no 2160) un 9,8% placebo grupā (210 no 2139).

Sekundārie mērķa kritēriji– akūti kardiovaskulāri traucējumi – radās 96 pacientiem (4,3%), lietojot olmesartānu, un 94 pacientiem (4,2%), lietojot placebo. Olmesartāna lietošanas gadījumā kardiovaskulāras mirstības sastopamība bija lielāka nekā placebo lietošanas gadījumā (15 pacienti (0,7%)), salīdzinot ar 3 pacientiem (0,1%)), neskatoties uz līdzīgu neletāla insulta (14 pacienti (0,6%)), salīdzinot ar 8 pacientiem (0,4%)), neletāla miokarda infarkta (17 pacienti (0,8%), salīdzinot ar 26 pacientiem (1,2%)) un nekardiovaskulāras nāves gadījumu skaitu (11 pacienti (0,5%), salīdzinot ar 12 pacientiem (0,5%)). Kopējā mirstība olmesartāna lietošanas gadījumā skaitliski palielinājās (26 pacienti (1,2%), salīdzinot ar 15 pacientiem (0,7%)), ko galvenokārt noteica lielākais letālu akūtu kardiovaskulāru traucējumu skaits.

„Olmesartāns samazina terminālas nieru slimības biežumu pacientiem ar diabētisko nefropātiju” (The Olmesartan Reducing Incidence of End-stage Renal Disease in Diabetic Nephropathy Trial; ORIENT) pētījumā pārbaudīja olmesartāna ietekmi uz nieru un kardiovaskulāriem mērķa kritērijiem 577 randomizētiem japāņu un ķīniešu izcelsmes pacientiem ar 2. tipa diabētu un manifestētu nefropātiju. Vidējā novērošanas 3,1 gadu periodā pacienti saņēma vai nu olmesartānu, vai placebo papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī AKE inhibitoriem.

Primāro salikto mērķa kritēriju (laiku līdz pirmajam kreatinīna līmeņa dubultošanās serumā gadījumam, terminālai nieru slimībai, jebkādu cēloņu izraisītas nāves gadījumam) konstatēja 116 pacientiem olmesartāna grupā (41,1%) un 129 pacientiem placebo grupā (45,4%) (riska attiecība 0,97 (95% TI 0,75 – 1,24); p = 0,791). Šo salikto sekundāro kardiovaskulāro mērķa kritēriju konstatēja 40 ar olmesartānu ārstētiem pacientiem (14,2%) un 53 ar placebo ārstētiem pacientiem (18,7%). Šis saliktais kardiovaskulārais mērķa kritērija ietvēra kardiovaskulāru nāvi 10 (3,5%) pacientiem, kuri saņēma olmesartānu, salīdzinot ar 3 (1,1%) pacientiem, kuri saņēma placebo; un attiecīgi kopējo mirstību 19 (6,7%), salīdzinot ar 20 (7,0%), neletālu insultu 8 (2,8%), salīdzinot ar 11 (3,9%), un neletālu miokarda infarktu 3 (1,1%), salīdzinot ar 7 (2,5%).

Amlodipīns

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz sastāvdaļa amlodipīns ir kalcija kanālu blokators, kas inhibē kalcija jonu iekļūšanu cauri membrānai caur spriegumatkarīgajiem L tipa kanāliem sirdī un gludajā muskulatūrā. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan pie dihidropiridīna, gan nedihidropirīdīna saistīšanās vietām. Amlodipīns ir relatīvi asinsvadu selektīvs ar lielāku iedarbību uz asinsvadu gludās muskulatūras šūnām nekā uz sirds muskulatūras šūnām. Amlodipīna antihipertensīvo iedarbību nosaka tiešā relaksējošā iedarbība uz artēriju gludo muskulatūru, kas izraisa perifērās pretestības mazināšanos un līdz ar to arī asinsspiediena pazemināšanos.

Hipertensīviem pacientiem amlodipīns izraisa no devas atkarīgu, ilgstošu arteriālā asinsspiediena pazemināšanos. Nav pierādījumu par pirmās devas hipotensiju, tahifilaksiju ilgstošas ārstēšanas laikā vai par atgriezenisku hipertensiju pēc terapijas straujas pārtraukšanas.

Pēc terapeitisku devu lietošanas pacientiem ar hipertensiju amlodipīns izraisa efektīvu asinsspiediena pazemināšanos guļus, sēdus un stāvus stāvoklī. Ilgstoša amlodipīna lietošana nav saistīta ar nozīmīgām sirdsdarbības ātruma vai kateholamīna līmeņa pārmaiņām plazmā. Hipertensīviem pacientiem ar normālu nieru darbību terapeitiskas amlodipīna devas samazina nieru asinsvadu pretestību un paātrina glomerulāro filtrāciju, kā arī uzlabo nieru plazmas plūsmu, nemainot filtrācijas frakciju vai proteinūriju.

Hemodinamikas pētījumos pacientiem ar sirds mazspēju un klīniskajos pētījumos, kas balstīti uz slodzes testiem pacientiem ar NYHA II – IV funkcuinālās klases sirds mazspēju novērots, ka amlodipīns neizraisa nekādu klīnisku stāvokļa pasliktināšanos, nosakot pēc slodzes panesamības, kreisā kambara izsviedes frakcijas un klīniskajām pazīmēm un simptomiem.

Placebo kontrolētā pētījumā (PRAISE), kas bija plānots pacientu ar NYHA III – IV pakāpes sirds mazspēju, kuri saņēma digoksīnu, diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus, novērtēšanai, konstatēts, ka pacientiem ar sirds mazspēju amlodipīns neizraisīja palielinātu mirstības vai kombinēto mirstības un saslimstības risku.

Ilgstošā amlodipīna novērošanas pētījumā ar placebo kontroli (PRAISE-2) pacientiem ar NYHA III un IV funkcionālās klases sirds mazspēju bez klīniskiem simptomiem vai objektīvām atradēm, kas liecinātu par išēmisku slimību, kuri lietoja stabilas AKE inhibitoru, uzpirkstītes preparātu un diurētisko līdzekļu devas, amlodipīns neietekmēja kopējo kardiovaskulāro mirstību. Šajā pašā pacientu grupā amlodipīna lietošana bija saistīta ar palielinātu ziņojumu skaitu par plaušu tūsku, neskatoties uz to, ka nebija nozīmīgas sirds mazspējas pastiprināšanās sastopamības atšķirības, salīdzinot ar placebo.

Miokarda infarkta profilaktiskas terapijas pētījums (ALLHAT)

Randomizēts, dubultmaskēts, saslimstības-mirstības pētījums ar nosaukumu „Antihypertensive and Lipid-Lowering Treatment to Prevent Heart Attack Trial” (ALLHAT) tika veikts, lai salīdzinātu jaunākos medikamentozās terapijas līdzekļus: amlodipīnu 2,5 – 10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprilu 10 – 40 mg dienā (AKE inhibitors) kā pirmās izvēles terapijas un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa hlortalidona 12,5 – 25 mg dienā terapiju vieglas vai vidēji smagas hipertensijas ārstēšanai.

Kopumā tika randomizēti un vidēji 4,9 gadus novēroti 33 357 hipertensijas slimnieki 55 gadu vecumā vai vecāki. Pacientiem bija vismaz vēl viens KSS riska faktors, piemēram, pārciests miokarda infarkts vai insults (> 6 mēnešiem pirms iekļaušanas) vai cita apstiprināta KVS (kopā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), ABL-H < 35 mg/dl (11,6%), kreisā kambara hipertrofija, kas atklāta elektrokardiogrammā vai ehokardiogrāfiski (20,9%), cigarešu smēķēšana (pētījuma laikā) (21,9%).

Primārais saliktais mērķa kritērijs bija: letāla KSS un neletāls miokarda infarkts. Nebija nozīmīgas primārā mērķa kritērija atšķirības starp amlodipīnu saturošu un hlortalidonu saturošu terapiju: RR 0,98 95% TI (0,90 – 1,07) p=0,65. No sekundārajiem mērķa kritērijiem sirds mazspējas sastopamība (saliktā kombinētā kardiovaskulārā mērķa kritērija sastāvdaļa) amlodipīna grupā bija nozīmīgi lielāka nekā hlortalidona grupā (10,2% vs. 7,7%, RR 1,38, 95% TI [1,25 – 1,52] p<0,001). Taču visu cēloņu izraisītas mirstības ziņā starp amlodipīnu saturošu un hlortalidonu saturošu terapiju nebija nozīmīgas atšķirības (RR 0,96 95% TI [0,89 – 1,02] p=0,20).

Cita informācija

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Olmesartāna medoksomils/amlodipīns

Pēc iekšķīgas olmesartāna medoksomila/amlodipīna lietošanas maksimālā olmesartāna un amlodipīna koncentrācijas plazmā tiek sasniegtas pēc attiecīgi 1,5 – 2 h un 6 – 8 stundām. Abu olmesartāna medoksomila/amlodipīna aktīvo vielu uzsūkšanās ātrums un apjoms atbilst abu sastāvdaļu uzsūkšanās ātrumam un apjomam, ja tās tika lietotas kā atsevišķas tabletes. Uzturs neietekmē olmesartāna un amlodipīna bioloģisko pieejamību no Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz.

Olmesartāna medoksomils

Uzsūkšanās un izkliede

Olmesartāna medoksomils ir priekšzāles. Uzsūkšanās laikā no gastrointestinālā trakta esterāzes zarnu gļotādā un portālās asinīs to ātri pārvērš farmakoloģiski aktīvā metabolītā – olmesartānā. Plazmā vai izdalījumos nav konstatēts nemainīts olmesartāna medoksomils vai nemainīta medoksomila daļas sānu ķēde. Olmesartāna absolūtā bioloģiskā pieejamība no tablešu zāļu formas vidēji bija 25,6%.

Olmesartāna vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta aptuveni 2 stundu laikā pēc olmesartāna medoksomila perorālas lietošanas, un olmesartāna koncentrācija plazmā palielinās aptuveni lineāri, palielinot vienreizējo perorālo devu aptuveni līdz 80 mg.

Uzturs olmesartāna farmakokinētiku ietekmēja minimāli, tādēļ olmesartāna medoksomilu var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas olmesartāna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas.

Olmesartāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumiem (99,7%), bet klīniski nozīmīgas mijiedarbības iespēja izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem starp olmesartānu un citām vienlaikus lietotām zālēm, kas izteikti saistās ar olbaltumiem, ir maza ko apliecina klīniski nozīmīgas mijiedarbības trūkums starp olmesartāna medoksomilu un varfarīnu). Olmesartāna saistīšanās ar asins šūnām ir nenozīmīga. Vidējais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievades ir mazs (16 – 29 l).

Biotransformācija un eliminācija

Kopējais olmesartāna plazmas klīrenss parasti bija 1,3 l/h (VK 19%) un tas bija relatīvi lēns, salīdzinot ar asins plūsmu aknās (aptuveni 90 l/h). Pēc vienreizējas perorālas ar 14C iezīmētas olmesartāna medoksomila devas lietošanas 10 – 16% lietotās radioaktīvās vielas izdalījās ar urīnu (lielākā daļa 24 stundu laikā pēc devas ieņemšanas) un atlikusī konstatētā radioaktīvā preparāta daļa izdalījās ar izkārnījumiem. Ņemot vērā, ka sistēmiskā pieejamība ir 25,6%, var aprēķināt, ka pēc uzsūkšanās olmesartāns tiek izvadīts gan caur nierēm (aptuveni 40%), gan caur aknām un žultsceļiem (aptuveni 60%). Viss konstatētais radioaktīvais preparāts bija olmesartāns. Nevienu citu nozīmīgu metabolītu nekonstatēja. Olmesartāna atkārtota enterohepātiska cirkulācija ir minimāla. Tā kā liela olmesartāna daļa izdalās ar žulti, lietošana pacientiem ar žultsceļu nosprostojumu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Olmesartāna terminālais eliminācijas pusperiods pēc vairāku devu perorālas lietošanas bija 10 – 15 stundas. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc dažu pirmo devu lietošanas, un turpmāka uzkrāšanā pēc 14 dienu ilgas lietošanas nav vērojama. Nieru klīrenss ir aptuveni 0,5 – 0,7 l/h, un tas nav atkarīgs no devas.

Zāļu mijiedarbība

Žultsskābju sekvestrants holesevelams

Vienlaicīga 40 mg olmesartāna medoksomila un 3750 mg holesevelama hidrohlorīda lietošana veselām pētāmām personām izraisīja Cmax samazināšanos par 28% un olmesartāna AUC samazināšanos par 39%. Mazāk izteiktu ietekmi – Cmax un AUC samazināšanos par attiecīgi 4% un 15% – novēroja, kad olmesartāna medoksomilu lietoja 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda.

Olmesartāna eliminācijas pusperiods samazinājās par 50 – 52% neatkarīgi no tā, vai tas tika lietots vienlaicīgi vai 4 stundas pirms holesevelama hidrohlorīda (skatīt HYPERLINK \l "_4.5_Interaction_with"4.5. apakšpunktu).

Amlodipīns

Uzsūkšanās un izkliede

Pēc perorālas terapeitisku devu lietošanas amlodipīns labi uzsūcas, maksimālo koncentrāciju asinīs sasniedzot 6 – 12 stundas pēc devas lietošanas. Aprēķinātā absolūtā biopieejamība ir starp 64 un 80%. Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumi rāda, ka aptuveni 97,5% asinsritē esošā amlodipīna ir saistīti ar plazmas olbaltumiem.

Amlodipīna uzsūkšanos neietekmē vienlaicīga uztura lietošana.

Biotransformācija un eliminācija

Terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 35 – 50 stundu, kas atbilst lietošanai reizi dienā. Amlodipīns aknās tiek ekstensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem. Aptuveni 10% sākotnējās vielas un 60% metabolītu tiek izvadīti urīnā.

Olmesartāna medoksomils un amlodipīns

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija (līdz 18 gadu vecumam)

Pediatriskiem pacientiem farmakokinētikas dati nav pieejami.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Gados vecākiem (65 – 75 g. v.) hipertensijas slimniekiem olmesartāna AUC līdzsvara apstākļos bija palielināts aptuveni par 35%, ļoti veciem pacientiem (> 75 g. v.) – aptuveni par 44%, salīdzinot ar jaunāku vecuma grupu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Tas var būt vismaz daļēji saistīts ar vidējo nieru darbības pavājināšanos šajā pacientu grupā. Taču ieteicamā dozēšanas shēma gados vecākiem cilvēkiem ir tāda pati, lai gan jāievēro piesardzība, palielinot devu.

Maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanas laiks plazmā gados jaunākiem un gados vecākiem pacientiem ir līdzīgs. Gados vecākiem cilvēkiem amlodipīna klīrensam ir nosliece mazināties, izraisot AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos. AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanās pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju bija tāda, kāda paredzama pacientu vecuma grupai šajā pētījumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar traucētu nieru darbību olmesartāna AUC līdzsvara apstākļos palielinājās par 62%, 82% un 179% attiecīgi pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem, salīdzinot ar veseliem kontrolgrupas dalībniekiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Amlodipīns tiek ekstensīvi metabolizēts līdz neaktīviem metabolītiem. 10% vielas nemainītā veidā nonāk urīnā. Nav korelācijas starp amlodipīna koncentrācijas pārmaiņām plazmā un nieru darbības traucējumu pakāpi. Šiem pacientiem amlodipīnu var ievadīt normālā devā. Amlodipīns nav dializējams.

Aknu darbības traucējumi

Pēc vienreizējas perorālas lietošanas olmesartāna AUC pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bija par 6% un 65% lielāks, salīdzinot ar atbilstošiem līdzīgiem veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna nesaistītā daļa 2 stundas pēc devas ieņemšanas veseliem cilvēkiem, pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem un pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bija attiecīgi 0,26%, 0,34% un 0,41%. Arī pēc atkārtotu devu lietošanas pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem olmesartāna vidējais AUC bija par aptuveni 65% lielāks nekā pieskaņotiem veseliem kontrolgrupas dalībniekiem. Olmesartāna vidējā Cmax pētāmajām personām ar aknu darbības traucējumiem un veselām pētāmajām personām bija līdzīga. Olmesartāna medoksomils nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Ir ļoti maz klīnisko datu par amlodipīna lietošanu pacientiem ar traucētu aknu darbību. Pacientiem ar traucētu aknu darbību amlodipīna klīrenss ir samazināts un eliminācijas pusperiods ir pagarināts, izraisot AUC palielināšanos par aptuveni 40% - 60% (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ņemot vērā katras vielas neklīniskās toksicitātes raksturojumu, toksicitātes pastiprināšanās kombinētas lietošanas gadījumā nav paredzama, jo katrai vielai ir atšķirīgs mērķis, t. i., nieres olmesartāna medoksomilam un sirds amlodipīnam.

3 mēnešu atkārtotu devu toksicitātes pētījumā ar iekšķīgi lietotu olmesartāna medoksomila/amlodipīna kombināciju žurkām tika novērotas šādas pārmaiņas: ar sarkano asinsķermenīšu skaitu saistīto raksturlielumu samazināšanās un pārmaiņas nierēs, ko varētu izraisīt kombinācijas sastāvdaļa - olmesartāna medoksomils; pārmaiņas zarnās (lūmena paplašināšanās un difūza gļotādas sabiezēšana līkumainajā un resnajā zarnā) un virsnierēs (virsnieru garozas ārējā slāņa šūnu hipertrofija un virsnieru garozas vidējā slāņa šūnu vakuolizācija), un vadu hipertrofija piena dziedzeros, ko varētu izraisīt kombinācijas sastāvdaļa - amlodipīns. Šīs pārmaiņas ne pastiprināja iepriekš ziņoto un pastāvošo atsevišķo vielu toksicitāti, ne izraisīja jaunu toksicitāti. Netika novērota toksikoloģiska sinerģiska iedarbība.

Olmesartāna medoksomils

Hroniska toksiskuma pētījumos ar žurkām un suņiem olmesartāna medoksomilam novēroja līdzīgu iedarbību kā citiem AT1 receptoru antagonistiem un AKE inhibitoriem: palielināts urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs; sirds masas samazināšanās; eritrocītu raksturlielumu samazināšanās (eritrocītu skaits, hemoglobīna, hematokrīta līmenis); histoloģiskas norādes par nieru bojājumu (reģeneratīvi nieru epitēlija bojājumi, bazālās membrānas sabiezēšana, kanāliņu paplašināšanās). Šīs olmesartāna medoksomila farmakoloģiskās darbības izraisītās blakusparādības radās arī preklīniskajos pētījumos, lietojot citus AT1 receptoru antagonistus un AKE inhibitorus, un tās var mazināt, vienlaikus perorāli lietojot nātrija hlorīdu. Abām sugām novēroja palielinātu renīna aktivitāti plazmā un nieru juksta glomerulāro šūnu hipertrofiju/hiperplāziju. Šīm pārmaiņām, kas ir tipiskas AKE inhibitoru grupas un citu AT1 receptoru antagonistu iedarbībai, domājams, nav klīniskas nozīmes.

Tāpat kā citiem AT1 receptoru antagonistiem, konstatēts, ka arī olmesartāna medoksomils palielina hromosomu pārrāvumu sastopamību šūnu kultūrās in vitro. Nozīmīga ietekme netika konstatēta vairākos in vivo pētījumos, kuros olmesartāna medoksomilu lietoja ļoti lielā perorālā devā – līdz 2000 mg/kg. Plašas genotoksicitātes testu programmu apkopotie dati liecina, ka olmesartānam visticamāk nebūs genotoksiskas ietekmes klīniskas lietošanas apstākļos. Olmesartāna medoksomils nebija kancerogēnisks ne žurkām 2 gadus ilgā pētījumā, ne transgēniskām pelēm, divos 6 mēnešus ilgos kanceroģenēzes pētījumos.

Reprodukcijas pētījumos ar žurkām olmesartāna medoksomils auglību neietekmēja un netika iegūti pierādījumi par teratogēnisku iedarbību. Līdzīgi, kā lietojot citus angiotensīna II antagonistus, pēc pakļaušanas olmesartāna medoksomila iedarbībai samazinājās pēcnācēju izdzīvošana un pēc preparāta lietošanas mātītēm vēlīnā grūtniecības un zīdīšanas laikā novēroja nieru bļodiņu paplašināšanos. Līdzīgi kā citiem antihipertensīviem līdzekļiem, arī olmesartāna medoksomils bija toksiskāks grūsnām trušu mātītēm nekā grūsnām žurku mātītēm, tomēr norādījumu par fetotoksisku ietekmi nebija.

Amlodipīns

Reproduktīvā toksikoloģija

Ar žurkām un pelēm veikto reprodukcijas spējas pētījumu laikā lietojot devas, kas aptuveni 50 reižu pārsniedz maksimālo cilvēkam ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/kg ķermeņa masas, novērota vēlāka un ilgstošāka atnešanās, kā arī samazināta mazuļu izdzīvošana.

Fertilitātes traucējumi

Žurkām, kas saņēma amlodipīnu (tēviņi 64 dienas pirms pārošanās un mātītes 14 dienas pirms pārošanās) devās līdz 10 mg/kg amlodipīna dienā, ietekme uz fertilitāti netika novērota (minētās devas ir 8 reizes* lielākas par maksimālo cilvēkam ieteicamo devu – 10 mg, pamatojoties uz mg/m2). Citā pētījumā, kura laikā žurku tēviņi 30 dienas saņēma amlodipīna besilāta devu, kas bija līdzīga cilvēkam paredzētajai devai, pamatojoties uz mg/kg, tika novērota folikulus stimulējošā hormona un testosterona koncentrācijas pazemināšanās plazmā, kā arī spermas blīvuma samazināšanās un nobriedušu spermatīdu un nobriedušu Sertoli šūnu skaita samazināšanās.

Kancerogenitāte, mutagenitāte

Žurkām un pelēm, kam divus gadus ar uzturu saņēma amlodipīnu koncentrācijā, ko aprēķināja, lai nodrošinātu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg dienas devas, pierādījumi par kancerogenitāti netika iegūti. Lielākā deva (pelēm tā ir līdzīga, bet žurkām divas reizes* lielāka, nekā maksimālā ieteicamā klīniskā deva – 10 mg, pamatojoties uz mg/m2) bija tuva maksimālajai devai, ko panes peles, bet ne žurkas.

Mutagenitātes pētījumu laikā preparāta izraisīta iedarbība netika konstatēta ne gēnu, ne hromosomu līmenī.

*Pacientiem ar ķermeņa masu 50 kg

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Laktozes monohidrāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Magnija stearāts

Silicificēta mikrokristāliska celuloze

Tabletes apvalks:

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Daļēji hidrolizēts polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols/PEG 3350

Talks

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes

Daļēji hidrolizēts polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols/PEG 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes

Daļēji hidrolizēts polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171),

Makrogols/PEG 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pēc pudelītes pirmās atvēršanas jāizlieto 100 dienās.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc pudelītes pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Izspiežami AL-AL blisteri (OPA/Al/PVH-Al).

ABPE pudelīte ar bērniem nenoņemamu uzskrūvējamu polipropilēna vāciņu, ar indukcijas karsētāja izveidotu plombējumu vai caurspīdīgu iekšējo pārklājumu, ar desikantu pudelītē, ko nedrīkst norīt.

Iepakojuma lielumi:

AL-AL blisters

10, 14, 28, 30, 56, 90, 98 apvalkotās tabletes.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes un

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes:

ABPE pudelīte

28, 100 un 250 apvalkotās tabletes ar vienu 1g desikanta tvertni katrā pudelītē.

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes:

ABPE pudelīte

28 un 100 apvalkotās tabletes ar vienu 1g desikanta tvertni katrā pudelītē.

250 apvalkotās tabletes ar vienu vai divām desikanta tvertnēm pa 2 g (2x 1g vai 1x2g ) katrā pudelītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 20 mg/5 mg apvalkotās tabletes – 17-0251

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/5 mg apvalkotās tabletes – 17-0252

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz 40 mg/10 mg apvalkotās tabletes – 17-0253

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2017 gada 23. novembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

01/2018

SASKAŅOTS ZVA 29-03-2018

PAGE

PAGE \* MERGEFORMAT 1

Olmesartan medoxomil/Amlodipine Sandoz variācijas