Nivalin

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Nivalin 2,5 mg/ml šķīdums injekcijām

Nivalin 5 mg/ml šķīdums injekcijām

Nivalin 10 mg/ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra ampula (1 ml šķīduma injekcijām) satur 2,5 mg, 5 mg vai 10 mg galantamīna hidrobromīda (Galantamini hydrobromidum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: nātrijs (nātrija hlorīda veidā).

Katra ampula (1 ml šķīduma injekcijām) satur 3,31 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs, caurspīdīgs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Neiroloģija

• perifērās nervu sistēmas slimības (poliradikuloneirīts, radikuloneirīts, neirīts, polineirīts, polineiropātija);

• slimības, kas saistītas ar muguras smadzeņu priekšējo ragu bojājumiem (pēc poliomielīta, mielīta, muguras muskuļu atrofijas);

• cerebrāla paralīze (stāvoklis pēc smadzeņu insulta, infantilas cerebrālas paralīzes);

• neiromuskulāro sinapšu slimības (myasthenia gravis, muskuļu distrofija).

Anestēzija un operācijas

• antidepolarizējošu neiromuskulāro blokatoru iedarbības novēršana vispārējā anestēzijā;

• zarnu un urīnpūšļa pēcoperācijas parēzes ārstēšana.

Fizioterapija

• jonoforēze perifērās nervu sistēmas neiroloģisku bojājumu un nakts enurēzes gadījumā.

Toksikoloģija

• saindēšanās gadījumos ar antiholīnerģiskiem līdzekļiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Galantamīna deva un terapijas ilgums ir atkarīgs no simptomu smaguma pakāpes un katra pacienta individuālās atbildes reakcijas.

Antiholīnesterāzes (AHE) inhibitoru, attiecīgi galantamīna hidrobromīda, dozēšana veicama divās fāzēs – pakāpeniska devas palielināšana sākuma fāzē līdz terapeitiskās devas sasniegšanai un uzturošās fāzes laikā, kad terapeitiskā deva ir lietojama noteiktā laika periodā, kas atkarīga no slimības veida.

Devas

Neiroloģija

Nivalin šķīdumu injekcijām lieto īslaicīgai terapijai pacientiem, kuriem iekšķīga galantamīna lietošana nav iespējama. Pie pirmās iespējas terapija jāmaina uz Nivalin tablešu lietošanu.

Pieaugušie

Ieteicamā deva ir 2,5 mg dienā.

Dienas devu ik pēc 3-4 dienām pakāpeniski ar 3 palielina par 2,5 mg, sadalot devu 2 līdz 3 vienādās devās. Maksimālā reizes deva pieaugušajiem ir 10 mg subkutāni. Maksimālā dienas deva ir 20 mg.

Pediatriskā populācija

Nivalin šķīduma injekcijām deva bērniem jānosaka ārstējošajam ārstam atbilstoši bērna ķermeņa masai (kg), simptomu smaguma pakāpei un katra pacienta individuālajai atbildes reakcijai.

Nivalin ievada subkutāni un devas ir sekojošas:

• mazi bērni vecumā no 1 – 2 gadiem: 0,25 mg līdz 1 mg;

• bērni, kuri vecāki par 3 gadiem: 0,03-0,28 mg/kg ķermeņa masas vai:

• bērni vecumā no 3 – 5 gadiem: 0,5 mg līdz 5 mg;

• bērni vecumā no 6 – 8 gadiem: 0,75 mg līdz 7,5 mg;

• bērni vecumā no 9 – 11 gadiem: 1 mg līdz 10 mg;

• pusaudži vecumā no 12 – 15 gadiem: 1,25 mg līdz 12,5 mg;

• pusaudži, kuri vecāki par 15 gadiem: 1,25 mg līdz 15 mg.

Drošums un efektivitāte zīdaiņiem, kuri jaunāki par 1 gadu, nav pierādīta un tāpēc šo zāļu lietošana šajā pacientu grupā nav ieteicama.

Anestēzija, operācijas un toksikoloģija

Nivalin, kā antikurāres līdzekli un saindēšanās gadījumā ar antiholīnerģiskiem līdzekļiem ievada intravenozi – 10 – 20 mg.

Zarnu un urīnpūšļa pēcoperāciju parēzes gadījumā to ievada subkutāni, intramuskulāri vai intravenozi, atbilstoši pacienta vecumam, 2 – 3 reizes dienā.

Pieaugušie

Nivalin ievada intravenozi un deva ir 1,25 mg līdz 15 mg.

Pediatriskā populācija

Nivalin šķīduma injekcijām deva bērniem jānosaka ārstējošajam ārstam atbilstoši bērna ķermeņa masai (kg), simptomu smaguma pakāpei un katra pacienta individuālajai atbildes reakcijai.

Nivalin ievada intravenozi un devas ir sekojošas:

• mazi bērni vecumā no 1 – 2 gadiem: 0,25 mg līdz 1 mg;

• bērni, kuri vecāki par 3 gadiem: 0,03-0,28 mg/kg ķermeņa masas vai:

• bērni vecumā no 3 – 5 gadiem: 0,5 mg līdz 5 mg;

• bērni vecumā no 6 – 8 gadiem: 0,75 mg līdz 7,5 mg;

• bērni vecumā no 9 – 11 gadiem: 1 mg līdz 10 mg;

• pusaudži vecumā no 12 – 15 gadiem: 1,25 mg līdz 12,5 mg;

• pusaudži, kuri vecāki par 15 gadiem: 1,25 mg līdz 15 mg.

Drošums un efektivitāte zīdaiņiem, kuri jaunāki par 1 gadu, nav pierādīta un tāpēc šo zāļu lietošana šajā pacientu grupā nav ieteicama.

Fizioterapija

Jonoforēze – 2,5 mg līdz 5 mg galantamīna (elektriskā strāva – 1 – 2 mA) 10 minūšu laikā 10 – 15 dienas ilgi.

Aknu un nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vidēji smagiem līdz smagiem aknu darbības traucējumiem vai nieru darbības traucējumiem var palielināties galantamīna koncentrācija plazmā.

Pamatojoties uz farmakokinētikas modelēšanas datiem, pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem zāļu lietošana jāuzsāk, lietojot 2,5 mg dienā vienu nedēļu. To vislabāk lietot no rīta. Dienas deva vismaz 4 nedēļu laikā jāpalielina par 2,5 mg, sadalot 2 vai 3 vienādās devās. Šiem pacientiem dienas deva nedrīkst pārsniegt 10 mg.

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (novērtējums pēc Child - Pugh skalas lielāks par 9) galantamīna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar kreatinīna klīrensu lielāku par 9 ml/min devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 9 ml/min) galantamīna lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga terapija

Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar spēcīgiem CYP2D6 vai CYP3A4 inhibitoriem, var apsvērt nepieciešamību samazināt balstdevu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Terapijas ilgums

Terapijas ilgums ir ļoti dažāds - sākot ar dažām nedēļām līdz pat vairākiem gadiem, un tas ir atkarīgs no ārstējamās slimības un pacienta panesamības pret terapiju. Gadījumā, ja rodas nevēlamās blakusparādības, jāsamazina deva vai arī uz 2 – 3 dienām jāpārtrauc terapija un tā jāatsāk ar mazākām devām. Ja nepieciešama terapijas pārtraukšana uz ilgāku laiku, zāļu lietošanas atsākšana jāsāk ar mazāko devu, ko pakāpeniski palielina, līdz tiek sasniegta optimālā balstdeva.

Lietošanas veids

Nivalin šķīdumu injekcijām ievada subkutāni, intramuskulāri vai intravenozi.

4.3. Kontrindikācijas

• Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

• Tā kā nav pieejama informācija par galantamīna lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (> 9 punkti pēc Child-Pugh skalas) un smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 9 ml/min), šiem pacientiem galantamīna lietošana ir kontrindicēta. Galantamīna lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar vienlaicīgiem būtiskiem nieru un aknu darbības traucējumiem.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tāpat kā lietojot citus holinomimētiskos līdzekļus, galantamīns piesardzīgi jālieto gadījumos, kad pacientam ir kāds no zemāk minētajiem stāvokļiem.

Sirds funkcijas traucējumi

Farmakoloģiskās iedarbības dēļ holinomimētiskie līdzekļi var vagotoniski ietekmēt sirdsdarbības ātrumu (piemēram, izraisīt bradikardiju). Šāda iespējamā iedarbība var būt īpaši nozīmīga pacientiem ar ”sinusa mezgla vājuma sindromu” vai citiem supraventrikulāriem sirds impulsu pārvades traucējumiem, kā arī pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles, kas būtiski samazina sirdsdarbības ātrumu, piemēram, digoksīnu un bēta-blokatorus, vai pacientiem ar nekoriģētiem elektrolītu līdzsvara traucējumiem (piemēram, hiperkaliēmiju vai hipokaliēmiju).

Tādēļ, nozīmējot galantamīnu pacientiem ar sirds – asinsvadu sistēmas slimībām, piemēram, neilgi pēc miokarda infarkta, pirmreizēju priekškambaru mirgošanu, otrās smaguma pakāpes vai smagāku sirds blokādi, nestabilu stenokardiju vai sastrēguma sirds mazspēju, it īpaši III – IV smaguma pakāpes pēc NYHA klasifikācijas, jāievēro piesardzība.

Apkopotajos rezultātos par placebo kontrolētiem pētījumiem ar pacientiem, kuriem bija Alcheimera demence, kuri ārstēta ar galantamīnu, ir novērota palielināta sirds – asinsvadu sistēmas traucējumu sastopamība (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Pacienti ar palielinātu peptisku čūlu risku, piemēram, pacienti, kuriem anamnēzē ir čūlas vai kuriem raksturīga šo stāvokļu attīstības tendence, tajā skaitā pacienti, kuri vienlaicīgi lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), jānovēro attiecībā uz simptomiem. Galantamīnu nav ieteicams lietot pacientiem ar kuņģa - zarnu trakta nosprostojumu vai pacientiem, kuri atlabst pēc kuņģa-zarnu trakta operācijas.

Nervu sistēmas traucējumi

Lai gan tiek uzskatīts, ka holinomimētiskajiem līdzekļiem ir raksturīga zināma spēja izraisīt krampjus, krampju aktivitāte var būt arī Alcheimera slimības izpausme. Retos gadījumos holīnerģiskā tonusa paaugstināšanās var pastiprināt Parkinsona slimības simptomus.

Apkopotajos rezultātos par placebo kontrolētiem pētījumiem ar pacientiem, kuriem bija Alcheimera demence, kuri ārstēta ar galantamīnu, retos gadījumos ir novēroti cerebrovaskulāri traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tas jāņem vērā, nozīmējot galantamīnu pacientiem ar cerebrovaskulāru slimību.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Holinomimētiskie līdzekļi piesardzīgi jānozīmē pacientiem, kuriem anamnēzē ir smaga astma vai obstruktīva plaušu slimība, kā arī pacientiem ar aktīvām plaušu infekcijām (piemēram, pneimoniju).

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Galantamīnu nav ieteicams lietot pacientiem ar urīnizvades sistēmas nosprostojumu vai pacientiem, kuri atlabst pēc urīnpūšļa operācijas.

Ķirurģiskas un medicīniskas manipulācijas

Galantamīns ir viela ar holinomimētisku iedarbību un anestēzijas laikā tas var pastiprināt sukcinilholīna tipa miorelaksantu iedarbību, it īpaši pseidoholīnesterāzes deficīta gadījumos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem galantamīns jāievada piesardzīgi un mazākās devās, atbilstoši kreatinīna klīrensa rādītājiem.

Gadījumā, ja novērojama ķermeņa masas samazināšanās, kas saistīta ar holīnesterāzes inhibitoru, tajā skaitā arī galantamīna terapiju, jānovēro pacienta ķermeņa masas izmaiņas.

Palīgvielas

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā (1 ml ampulā), - būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Galantamīna darbības mehānisma dēļ to nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citiem holinomimētiskajiem līdzekļiem (piemēram, ambenoniju, donepezilu, neostigmīnu, piridostigmīnu, rivastigmīnu vai sistēmiski lietojamajām pilokarpīna formām).

Galantamīns var iedarboties pretēji antiholīnerģiskajām zālēm. Pēkšņi pārtraucot antiholīnerģiska līdzekļa, piemēram, atropīna, lietošanu, ir iespējams galantamīna iedarbības pastiprināšanās risks. Kā tas paredzams holinomimētisko līdzekļu lietošanas gadījumos, ir iespējama farmakodinamiska mijiedarbība ar zālēm, kas nozīmīgi samazina sirdsdarbības ātrumu, piemēram, digoksīnu, bēta blokatoriem, noteiktiem kalcija kanālu blokatoriem un amiodaronu. Jāievēro piesardzība, lietojot zāles, kuras var izraisīt torsades de pointes. Šādos gadījumos jāapsver nepieciešamība veikt EKG.

Galantamīns nomāc nedepolarizējošo muskuļu relaksantu (tubokurarīna, pankuronija, pipekuronija u.c.) iedarbību.

Galantamīns ir viela ar holinomimētisku iedarbību un anestēzijas laikā tas var pastiprināt sukcinilholīna tipa miorelaksantu iedarbību, it īpaši pseidoholīnesterāzes deficīta gadījumos.

Lietojot galantamīnu myasthenia gravis ārstēšanai, galantamīna iedarbību var pavājināt aminoglikozīdu grupas antibiotiskie līdzekļi (gentamicīns, amikacīns).

Galantamīns antagonizē morfija un tā analogu iedarbību attiecībā uz elpošanas centra nomākumu.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Galantamīna eliminācijā ir iesaistīti vairāki metabolisma ceļi un izdalīšanās caur nierēm. Klīniski nozīmīgas mijiedarbības iespēja ir neliela. Tomēr atsevišķos gadījumos izteiktai mijiedarbībai var būt klīniska nozīme.

Citas zāles, kas ietekmē galantamīna metabolismu

Formālajos pētījumos par zāļu mijiedarbību ir pierādīts, ka vienlaicīgas paroksetīna (spēcīgs CYP2D6 inhibitors) lietošanas laikā galantamīna biopieejamība palielinās par aptuveni 40 %, bet vienlaicīgas ketokonazola vai eritromicīna lietošanas laikā (abas šīs vielas ir spēcīgi CYP3A4 inhibitori) tā palielinās par attiecīgi 30 % un 12 %. Tādēļ, uzsākot ārstēšanu ar spēcīgiem CYP2D6 inhibitoriem (piemēram, hinidīnu, paroksetīnu vai fluoksetīnu) vai CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ketokonazolu vai ritonaviru), pacientiem biežāk iespējamas holīnerģiska rakstura blakusparādības, galvenokārt slikta dūša un vemšana. Šādos apstākļos, ņemot to, kā pacients panes zāles, var apsvērt nepieciešamību samazināt galantamīna balstdevu (skatīt 4.2 apakšpunktu).

Divas dienas ilga 10 mg lielu memantīna (N-metil-D-aspartāta jeb NMDA receptoru antagonista) devu lietošana vienu reizi dienā, kam sekoja 12 dienas ilga šīs vielas lietošana pa 10 mg divas reizes dienā, līdzsvara koncentrācijas apstākļos neietekmēja vienu reizi dienā lietotu galantamīna 16 mg ilgstošās iedarbības kapsulu farmakokinētiku.

Galantamīna ietekme uz citu zāļu metabolismu

24 mg lielas terapeitiskas galantamīna dienas devas neietekmēja digoksīna kinētiku, tomēr ir iespējama farmakodinamiska mijiedarbība (skatīt arī ”Farmakodinamiskā mijiedarbība” iepriekš).

24 mg lielas terapeitiskas galantamīna dienas devas neietekmē varfarīna kinētiku un protrombīna laiku.

Cimetidīns var palielināt galantamīna biopieejamību.

Alkohols var pastiprināt Nivalin izraisītās blakusparādības.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniski dati par galantamīna ietekmi uz grūtniecību nav pieejami. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīta toksiska ietekme uz reproduktivitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nozīmējot šīs zāles grūtniecēm, jāievēro piesardzība.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai galantamīns izdalās mātes pienā, un pētījumi ar sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, nav veikti. Tādēļ sievietes, kuras lieto galantamīnu, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Galantamīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Simptomi ir reibonis un miegainība, it īpaši pirmajās nedēļās pēc ārstēšanas uzsākšanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Tabulā zemāk atspoguļota informācija par galantamīnu, kas iegūta septiņos placebo - kontrolētos, dubultaklos klīniskajos pētījumos (N=4457), piecos atklātos klīniskajos pētījumos (N=1454) un no spontāniem pēcreģistrācijas ziņojumiem. Visbiežāk aprakstītās zāļu blakusparādības ir slikta dūša (25 %) un vemšana (13 %). Tās galvenokārt radās devas pielāgošanas periodos, vairumā gadījumu ilga mazāk par nedēļu un vairumam pacientu bija viens šādu parādību gadījums. Šajos gadījumus var būt lietderīgi lietot pretvemšanas līdzekļus un nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Zemāk uzskaitītas blakusparādības ir sagrupētas atbilstoši to sastopamības biežumam, kas definēts sekojoši: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

*Ar zāļu grupu saistītās blakusparādības acetilholīnesterāzes inhibitoru pretdemences zālēm ir konvulsijas/krampji (skatīt 4.4. apakšpunktu „Nervu sistēmas traucējumi”).

Dažas no šīm blakusparādībām var būt attiecināmas uz galantamīna holinomimētiskajām īpašībām vai arī dažos gadījumos tās var būt esošas slimības simptomu izpausmes vai paasinājums, ko bieži novēro gados vecākiem pacientiem.

Gadījumā, ja attīstās jebkādas blakusparādības, jāsamazina deva vai arī uz 2 – 3 dienām jāpārtrauc terapija un pēc tam to atsāk ar mazākām devām.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas iela 15, Rīga, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Paredzams, ka nozīmīgas galantamīna pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir līdzīgi citu holinomimētisko līdzekļu pārdozēšanas pazīmēm un simptomiem. Parasti šīs parādības skar centrālo nervu sistēmu, parasimpātisko nervu sistēmu un neiromuskulāros savienojumus. Vienlaicīgi ar muskuļu vājumu vai spazmām var attīstīties dažas vai visas holīnerģiskās krīzes pazīmes: izteikti slikta dūša, vemšana, spazmas kuņģa-zarnu traktā, pastiprināta siekalu izdalīšanās, acu asarošana, urinācija, defekācija, svīšana, bradikardija, hipotensija, kolapss un krampji. Muskuļu vājuma pastiprināšanās kopā ar trahejas hipersekrēciju un bronhospazmām var izraisīt dzīvībai bīstamu elpceļu nosprostojumu.

Pēcreģistrācijas periodā saistībā ar nejaušu galantamīna pārdozēšanu ir aprakstīta torsades de pointes, QT intervāla pagarināšanās, bradikardija, ventrikulāra tahikardija un īslaicīgs samaņas zudums. Vienā gadījumā, kad nebija zināma deva, vienas dienas laikā tika lietotas astoņas galantamīna 4 mg tabletes (kopā 32 mg).

Vēl divos gadījumos, kad nejauši tika lietoti 32 mg (pacientiem bija slikta dūša, vemšana un mutes sausums; slikta dūša, vemšana un sāpes krūtīs aiz krūšu kaula), un vienā gadījumā, kad tika lietoti 40 mg (pacientam bija vemšana), pacienti bija jāhospitalizē, lai viņus novērotu līdz pilnīgai atlabšanai. Viens pacients, kuram bija nozīmēti 24 mg dienā un kura pēdējo divu gadu anamnēzē bija halucinācijas, kļūdas dēļ 34 dienas saņēma pa 24 mg divas reizes dienā. Pacientam attīstījās halucinācijas, kuru dēļ viņš bija jāhospitalizē. Cits pacients, kuram bija nozīmēta 16 mg liela dienas deva iekšķīgi lietojama šķīduma formā, nejauši ieņēma 160 mg (40 ml). Pēc stundas viņam radās svīšana, vemšana, bradikardija un ģībonim tuvs stāvoklis, kas bija jāārstē stacionārā. Šim pacientam simptomi izzuda 24 stundu laikā.

Terapija

Tāpat kā jebkāda veida pārdozēšanas gadījumos, jāveic vispārēji uzturoši pasākumi. Smagos gadījumos kā vispārēji holinomimētisko līdzekļu antidoti jālieto antiholīnerģiskie līdzekļi, piemēram, atropīns. Ieteicamā sākuma deva ir 0,5 - 1,0 mg intravenozi. Nākamās devas jānosaka, pamatojoties uz klīnisko atbildes reakciju.

Tā kā pārdozēšanas terapijas stratēģijas nepārtraukti attīstās, ieteicams sazināties ar toksikoloģijas centru, lai saņemtu jaunākos ieteikumus par pārdozēšanas terapiju.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: parasimpatomimētiskie līdzekļi, holīnesterāzes inhibitori.

ATĶ kods: N07AA

Darbības mehānisms

Galantamīns ir terciārs alkaloīds, kas pieder parasimpatomimētisko līdzekļu grupai, ar netiešu iedarbību. Tas ir aktīvs atgriezenisks acetilholīnesterāzes inhibitors. Galantamīns palielina acetilholīna līmeni centrālajā nervu sistēmā. Papildus atgriezeniskam acetilholīnesterāzes nomākumam, galantamīns, iedarbojoties kā allostērisks ligands, stimulē visbiežāk sastopamos centrālās nervu sistēmas alfa4/bēta2 apakštipa nikotīna acetilholīna receptorus. Galantamīns palielina postsinaptisko membrānu jutību pret acetilholīnu. Galantamīns šķērso hematoencefālisko barjeru, sekmē CNS impulsu vadāmību un pastiprina uzbudinājuma procesus. Tas pastiprina holīnerģiskās sistēmas aktivitāti, kas saistīt ar uzlabotu kognitīvo funkciju.

Salīdzinot ar neostigmīnu, galantamīnam piemīt daudz vājāka iedarbība uz muskarīna receptoriem. Tas sekmē uzbudinājuma vadīšanu neiromuskulārajās sinapsēs un atjauno neiromuskulāro vadāmību, kad to bloķē nedepolarizējošie neiromuskulārie blokatori.

Tas paaugstina gludās muskulatūras tonusu un gremošanas un sviedru dziedzeru sekrēciju un izraisa miozi.

Tiek uzskatīts, ka parasimpatomimētisko līdzekļu lietošana izraisa krampju attīstības risku (lai gan krampji nav novēroti galantamīna lietošanas gadījumā). Tāpēc nepieciešama rūpīga Alcheimera slimības pacientu novērošana (kontrole), kuriem krampju risks ir lielāks.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Galantamīns ir sārmains elements ar vienu jonizācijas konstanti (pKa 8,2). Tas ir nedaudz lipofīlisks un tā sadalīšanās koeficients (Log P) n-oktanola/buferšķidumā (pH 12) ir 1,09. Šķīdība ūdenī (pH 6) ir 31 mg/ml.

Uzsūkšanās

Galantamīna biopieejamība ir 80 – 100 %. Biopieejamība ir vienāda, lietojot šķīdumu iekšķīgai lietošanai vai cietās zāļu formas, kā arī parenterālas un iekšķīgas lietošanas gadījumā. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 – 2 stundu laikā pēc lietošanas.

Izkliede

Galantamīns slikti saistās ar plazmas olbaltumvielām (18 %). Tas viegli šķērso hematoencefālisko barjeru un smadzeņu audos novērotā koncentrācija bija 2 – 3 reizes lielāka nekā koncentrācija plazmā.

Vidējais izkliedes tilpums ir 175 l.

Biotransformācija

Līdz pat 75 % galantamīna devas tiek metabolizēta aknās ar citohroma P450 (CYP3A4 un CYP2D6) starpniecību. In vitro pētījumi liecina, ka CYP2D6 ir iesaistīts O-desmetilgalantamīna un CYP3A4 – N-galantamīna oksīda veidošanā. Kopējas radioaktivitātes izdalīšanās līmenis urīnā un izkārnījumos vājiem un spēcīgiem CYP2D6 metabolizētājiem neatšķīrās. Vājiem metabolizētājiem plazmā tika novērota lielāka (līdz pat 50 %) neizmainīta galantamīna koncentrācija, salīdzinājumā ar spēcīgiem metabolizētājiem.

Galvenie galantamīna metabolīti – epigalantamīns, galantaminons un norgalantamīns ir konstatēti plazmā un urīnā. Nav pieejama informācija par šo metabolītu farmakoloģisko aktivitāti.

Eliminācija

Eliminācijas pusperiods ir apmēram 5 stundas. Centrālā izdalīšanās ir ātrāka, salīdzinājumā ar perifēro izdalīšanos. Neizmainīts galantamīns un tā metabolīti (galantaminons, epigalantamīns) tiek izvadīti galvenokārt glomerulārās filtrācijas rezultātā (apmēram 74 ± 23 % 72 stundu laikā). Galantamīna nieru klīrenss ir aptuveni 100 ml/min, kas ir ļoti līdzīgs attiecīgi

Galantamīns netiek pārveidots aknās un tā izdalīšanās ar žulti ir neliela – 0,2 ± 0,1 % 24 stundu laikā.

Terapeitisko devu robežās galantamīnam piemīt lineāra farmakokinētika. Lietojot atkārtotas devas, netika novērota uzkrāšanās.

Nepastāv kolerācija starp galantamīna koncentrāciju plazmā, terapeitisko iedarbību un blakusparādībām.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Galantamīna farmakokinētika pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem liecina, ka galantamīna AUC palielinājās par apmēram 37 – 67 %. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem kreatinīna klīrenss samazinās par apmēram 25 %.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Informācija, kas iegūta pētījumos, liecina, ka pacientiem ar samazinātu kreatinīna klīrensu ir lēnāka galantamīna eliminācija.

Gados vecāki pacienti

Galantamīna koncentrācija plazmā gados vecākiem pacientiem ir par 30 – 40 % lielāka kā veseliem, jauniem indivīdiem.

Dzimuma un etniskās atšķirības

Galantamīna farmakokinētiku neietekmē dzimuma un etniskās atšķirības.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Hroniskās toksicitātes pētījumā, ievadot galantamīnu iekšķīgi (0,25, 0,5 un 1 mg/kg ķermeņa masas lielas devas) un subkutāni (0,125 un 0,5 mg/kg ķermeņa masas) 6 mēnešus ilgi seksuāli nobriedušām Wistar žurkām, netika novērotas biometriskas, bioķīmiskas, hematoloģiskas un morfoloģiskas novirzes salīdzinājumā ar normālajiem rādītājiem. Grūtniecības un dzemdību process nav ietekmēts. Nav konstatētas statistiski nozīmīgas novirzes salīdzinājumā ar kontroles grupu, izņemot palielinātu motoro aktivitāti apmēram 2 stundas ilgi pēc lielāku devu ievadīšanas. Izmantotās devas bija ekvivalentas vidējām terapeitiskajām dienas devām, kuras lieto cilvēkiem, sadalot to lietošanu atbilstoši vienā, divās vai četrās reizēs.

Galantamīna mutagenitātes pētījumos nav novērots mutagēnais potenciāls.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.

Nesasaldēt!

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH folijas blisterī iepakotas 10 bezkrāsaina stikla pirmās hidrolītiskās klases ampulas (1 ml) ar marķējumu ampulas atvēršanai – krāsainu punktveida apli. 1 vai 10 blisteri iepakoti kartona kastītē kopā ar lietošanas instrukciju.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SOPHARMA AD, 16, Iliensko Shosse Str., 1220 Sofia, Bulgārija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Nivalin 2,5 mg/ml šķīdums injekcijām: 06-0144

Nivalin 5 mg/ml šķīdums injekcijām: 06-0145

Nivalin 10 mg/ml šķīdums injekcijām: 11-0104

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

Nivalin 2,5 mg/ml šķīdums injekcijām: 2006.gada 5.jūlijs.

Nivalin 5 mg/ml šķīdums injekcijām: 2006.gada 5.jūlijs.

Nivalin 10 mg/ml šķīdums injekcijām: 2011.gada 6.aprīlis.

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

Nivalin 2,5 mg/ml šķīdums injekcijām: 2012.gada 13.janvāris.

Nivalin 5 mg/ml šķīdums injekcijām: 2012.gada 13.janvāris.

Nivalin 10 mg/ml šķīdums injekcijām: 2015.gada 12.novembris.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019.gada marts.