Neurontin

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

NEURONTIN 600 mg apvalkotās tabletes

NEURONTIN 800 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra 600 mg apvalkotā tablete satur 600 mg gabapentīna (Gabapentinum).

Katra 800 mg apvalkotā tablete satur 800 mg gabapentīna (Gabapentinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

NEURONTIN 600 mg apvalkotās tabletes ir baltas, eliptiskas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiestiem „NT” un „16” vienā tabletes pusē.

NEURONTIN 800 mg apvalkotās tabletes ir baltas, eliptiskas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiestiem „NT” un „26” vienā tabletes pusē.

Tableti var sadalīt vienādās daļās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Epilepsija

NEURONTIN indicēts kā papildterapija pieaugušajiem un bērniem no 6 gadu vecuma, kuri cieš no parciālām epilepsijas lēkmēm ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

NEURONTIN indicēts kā monoterapija pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuri cieš no parciālām epilepsijas lēkmēm ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas.

Perifēro neiropātisko sāpju ārstēšanai

NEURONTIN indicēts tādu perifēro neiropātisko sāpju ārstēšanai kā smaga diabētiskā neiropātija un postherpētiskā neiralģija pieaugušajiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

1. tabulā sniegta devas titrēšanas shēma uzsākot terapiju pie visām indikācijām pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma. Dozēšanas instrukciju bērniem līdz 12 gadu vecumam skatīt tālāk šai sadaļā zem atsevišķa apakšpunkta.

1. tabula

DOZĒŠANAS SHĒMA – TERAPIJAS UZSĀKŠANA

1. diena

2. diena

3. diena

300 mg reizi dienā

300 mg divas reizes dienā

300 mg trīs reizes dienā

Terapijas ar gabapentīnu pārtraukšana

Ja gabapentīna lietošana jāpārtrauc, tad saskaņā ar patreizējo klīnisko praksi tas jādara pakāpeniski, ne straujāk kā vienas nedēļas laikā neatkarīgi no indikācijas.

Epilepsija

Parasti epilepsijas gadījumā nepieciešama ilglaicīga terapija. Devu izvēlas ārstējošais ārsts atkarībā no zāļu individuālās panesības un efektivitātes.

Pieaugušie un pusaudži

Klīniskajos pētījumos efektīvas bija devas no 900 līdz 3600 mg/dienā. Terapiju var sākt, titrējot devu kā norādīts 1. tabulā vai nozīmējot 1. dienā 300 mg trīs reizes dienā (x 3 d). Pēc tam, atkarībā no pacienta reakcijas un zāļu panesības, devu var palielināt pa 300 mg/dienā ik pēc 2−3 dienām līdz maksimālai 3600 mg/dienā lielai devai. Daļai pacientu var būt piemērota lēnāka gabapentīna devas kāpināšana. Minimālais laiks 1800 mg/dienā devas sasniegšanai ir viena nedēļa, 2400 mg/dienā sasniegšanai − 2 nedēļas, un 3600 mg/dienā − ne mazāk kā 3 nedēļas. Ilglaicīgos, atklātos klīniskajos pētījumos novērots, ka labi panes līdz 4800 mg/dienā lielas devas. Kopējā dienas deva jādala trīs reizes devās, laika intervāls starp devām nedrīkst pārsniegt 12 stundas, lai izvairītos no palielināta krampju rašanās riska.

Bērni no 6 gadu vecuma

Sākumdevai jābūt robežās no 10 līdz 15 mg/kg/dienā, un efektīvo devu sasniedz apmēram trīs dienu laikā, devu pakāpeniski palielinot. Gabapentīna efektīvā deva 6 gadus un vecākiem bērniem ir no 25 līdz 35 mg/kg/dienā. Ilglaicīgā klīniskā pētījumā bērni labi panesa līdz 50 mg/kg/dienā lielas devas. Kopējā dienas deva jādala trīs reizes devās, laika intervāls starp devām nedrīkst pārsniegt 12 stundas.

Nav vajadzības kontrolēt gabapentīna koncentrāciju plazmā nolūkā optimizēt gabapentīna terapiju. Turklāt gabapentīnu var kombinēt ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem, neraizējoties par gabapentīna koncentrācijas izmaiņām plazmā vai citu pretepilepsijas līdzekļu koncentrācijas izmaiņām serumā.

Perifērās neiropātiskās sāpes

Pieaugušie

Terapiju var sākt, devu titrējot kā aprakstīts 1. tabulā vai arī izvēloties 900 mg/dienā lielu sākumdevu, ko dala trīs vienādās reizes devās. Pēc tam, atkarībā no pacienta reakcijas un zāļu panesības, devu var palielināt pa 300 mg/dienā ik pēc 2−3 dienām līdz maksimālai 3600 mg/dienā lielai devai. Daļai pacientu var būt piemērota lēnāka gabapentīna devas kāpināšana. Minimālais laiks 1800 mg/dienā devas sasniegšanai ir viena nedēļa, 2400 mg/dienā sasniegšanai − 2 nedēļas, un 3600 mg/dienā − ne mazāk kā 3 nedēļas.

Perifērās neiropātijas izraisīto sāpju, piemēram, sāpīgās diabētiskās neiropātijas un postherpētiskās neiralģijas, terapijas efektivitāte un drošums nav vērtēti klīniskajos pētījumos ar ārstēšanās periodu ilgāku par 5 mēnešiem. Ja pacientam perifērās neiropātijas radīto sāpju dēļ jāārstējas ilgāk par 5 mēnešiem, ārstējošam ārstam jānovērtē pacienta klīniskais stāvoklis un nepieciešamība pēc papildterapijas.

Norādījumi jebkuras indikācijas gadījumā

Pacientiem ar sliktu vispārējo stāvokli, proti, ar pazeminātu ķermeņa svaru, pēc orgāna transplantācijas u.tml., devu titrē lēnāk, izmantojot mazākas devas vai kāpinot devu ar garākiem intervāliem.

Gados vecāki cilvēki (vecāki par 65 gadiem)

Gados vecākiem pacientiem var būt nepieciešama devas pielāgošana sakarā ar nieru darbības pavājināšanos novecojot (skatīt 2. tabulu). Vecākiem cilvēkiem biežāk var tikt novērota miegainība, perifēra tūska un astēnija.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un/vai hemodializējamiem pacientiem ieteicams devu pielāgot, kā norādīts 2. tabulā. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, sekojot dozēšanas rekomendācijām, vajadzētu izmantot gabapentīna 100 mg kapsulas.

2. tabula

GABAPENTĪNA DEVA PIEAUGUŠAJIEM ATKARĪBĀ NO NIERU DARBĪBAS

Kreatinīna klīrenss (ml/min)

Kopējā dienas deva^a (mg/dienā)

≥80

900−3600

50−79

600−1800

30−49

300−900

15−29

150^b−600

<15^c

150^b−300

^a Kopējā dienas deva jādala trīs lietošanas reizēm. Mazākā deva paredzēta pacientiem ar nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <79 ml/min).

^b 150 mg dienas devu lieto kā 300 mg katru otro dienu.

^c Pacientiem ar kreatinīna klīrensu <15 ml/min, dienas deva jāsamazina atbilstoši kreatinīna klīrensam (t.i., pacientiem ar kreatinīna klīrensu 7,5 ml/min jāsaņem puse no devas, kādu dienā saņem pacienti ar kreatinīna klīrensu 15 ml/min).

Hemodializējamiem pacientiem

Hemodializējamiem pacientiem ar anūriju, kuri nekad nav saņēmuši gabapentīnu, ieteicams dot 300−400 mg lielu piesātinājuma devu, pēc tam − 200−300 mg gabapentīna ik pēc 4 stundām hemodialīzes laikā. Tajās dienās, kad netiek veikta hemodialīze, gabapentīnu nedrīkst dot.

Hemodializējamiem pacientiem ar nieru mazspēju, gabapentīna balstdeva jāizvēlas atbilstoši dozēšanas ieteikumiem 2. tabulā. Turklāt hemodialīzes laikā ieteicams ik pēc 4 stundām dot 200−300 mg lielas papildu devas.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Gabapentīnu var lietot ēšanas laikā vai starp maltītēm, deva jānorij vesela kopā ar pietiekamu šķidruma daudzumu (piemēram, glāzi ūdens).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (Drug Rash with Eosinophilia and Systemic Symptoms – DRESS)

Smagas, dzīvību apdraudošas, sistēmiskas paaugstinātas jutības reakcijas, kā zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), novērotas pacientiem, kuri saņem zāles epilepsijas ārstēšanai, tai skaitā gabapentīnu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ir svarīgi ņemt vērā, ka iespējamas tādas paaugstinātas jutības agrīnas izpausmes kā drudzis un limfadenopātija gadījumos, kad izsitumi nav konstatēti. Ja parādās minētie simptomi vai pazīmes, pacienta stāvoklis jānovērtē nekavējoties. Ja nav iespējams noteikt cita veida etioloģiju šādu pazīmju vai simptomu rašanās gadījumā, gabapentīna lietošana jāpārtrauc.

Anafilakse

Gabapentīns var izraisīt anafilaksi. Ziņotajos gadījumos pazīmes un simptomi, kam nepieciešama neatliekama ārstēšana, bija apgrūtināta elpošana, lūpu, rīkles un mēles tūska, un hipotensija. Pacientiem jāsniedz norādījumi pārtraukt gabapentīna lietošanu un nekavējoties griezieties pēc medicīniskās palīdzības, ja viņiem rodas anafilakses pazīmes vai simptomi.

Domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedība

Saņemti ziņojumi par pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri tiek ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem dažādu indikāciju gadījumā. Arī randomizētu placebo kontrolētu pētījumu meta analīze sniedz datus par nedaudz paaugstinātu pašnāvības domu un pašnāvnieciskas uzvedības risku, lietojot pretepilepsijas līdzekļus. Šā riska rašanās mehānisms nav zināms, un pieejamie dati neizslēdz iespēju, ka šāds risks pastāv arī gabapentīna lietošanas gadījumā.

Tāpēc jāuzrauga, vai pacientam nerodas pašnāvības domas vai pašnāvnieciskas uzvedības simptomi, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientam un viņa aprūpētājiem jāiesaka vērsties pie ārsta, ja pacientam rodas pašnāvības domas vai pašnāvnieciskas uzvedības simptomi.

Akūts pankreatīts

Ja pacientam, lietojot gabapentīnu, attīstās akūts pankreatīts, jāpārtrauc gabapentīna lietošana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Krampji

Lai gan nav gūti pierādījumi, ka gabapentīna terapija varētu būt saistīta ar rikošetes fenomenu, tomēr pretkrampju līdzekļu lietošanas pēkšņa pārtraukšana var veicināt status epilepticus iestāšanos (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Tāpat kā ar citiem pretkrampju līdzekļiem, gabapentīna lietošanas laikā daļai pacientu krampji var kļūt biežāki vai var parādīties jauna veida krampju lēkmes.

Tāpat kā ar citiem pretkrampju līdzekļiem, tikai nelielam skaitam grūti ārstējamu pacientu, kuri vienlaicīgi saņem vairāk kā vienu pretkrampju līdzekli, veiksmīgi noritējuši mēģinājumi izbeigt papildterapiju, lai nonāktu līdz monoterapijai ar gabapentīnu.

Gabapentīns nav efektīvs primāru ģeneralizētu krampju, piemēram, absences gadījumā, un var daļai pacientu šīs lēkmes padarīt smagākas. Tādēļ gabapentīns pacientiem ar jaukta tipa krampjiem, ieskaitot absences, lietojams piesardzīgi.

Ārstēšana ar gabapentīnu tikusi saistīta ar reiboni un miegainību, kas var palielināt nejaušu savainojumu (krišanas) gadījumu skaitu. Pēcreģistrācijas ziņojumos minēts arī apjukums, samaņas zudums un garīgi traucējumi. Tādēļ pacientiem ieteicams būt piesardzīgiem, līdz viņi iepazinušies ar zāļu iespējamo iedarbību.

Opioīdu vienlaicīga lietošana

Pacienti, kuriem nepieciešama vienlaicīga ārstēšana ar opioīdiem, uzmanīgi jānovēro attiecībā uz tādu centrālās nervu sistēmas (CNS) nomākuma pazīmju iespējamo rašanos kā miegainība, sedācija un elpošanas nomākums. Pacientiem, kuri lieto vienlaicīgi gabapentīnu un morfīnu, var rasties gabapentīna koncentrācijas paaugstināšanās. Gabapentīna vai opioīda devas, iespējams, attiecīgi jāsamazina (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Elpošanas nomākums

Gabapentīns ir ticis saistīts ar smagu elpošanas nomākumu. Pacientiem ar elpošanas sistēmas darbības traucējumiem, elpceļu vai neiroloģiskām slimībām, nieru darbības traucējumiem, pacientiem, kuri vienlaikus lieto CNS nomācošus līdzekļus, un gados vecākiem pacientiem var būt augstāks šīs blakusparādības risks. Šiem pacientiem var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Gados vecāki cilvēki (vecāki par 65 gadiem)

Mērķtiecīgi pētījumi ar gabapentīnu 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem nav veikti. Vienā dubultmaskētā pētījumā, piedaloties pacientiem ar neiropātiskām sāpēm, 65 gadus vecu un vecāku pacientu grupā nedaudz biežāk nekā gados jaunākiem pacientiem ir novērota miegainība, perifēra tūska un astēnija. Klīniskajos pētījumos, izņemot minēto, nav gūti norādījumi, ka šajā vecuma grupā blakusparādību profils atšķirtos no gados jaunākiem pacientiem novēroto blakusparādību profila.

Pediatriskā populācija

Ilglaicīgas (vairāk par 36 nedēļām) gabapentīna terapijas ietekme uz bērnu un pusaudžu spēju mācīties, intelektu un attīstību nav pietiekami pētīta. Tādēļ ilgstošas terapijas ieguvumi jāsamēro ar šādas terapijas potenciālo risku.

Ļaunprātīga lietošana un atkarības veidošanās

Pēcreģistrācijas datubāzē ir uzkrāti ziņojumi par ļaunprātīgas lietošanas un atkarības gadījumiem. Uzmanīgi jānovērtē pacienti ar zāļu ļaunprātīgu lietošanu anamnēzē, jāvēro, lai konstatētu tādas iespējamās gabapentīna ļaunprātīgas lietošanas pazīmes kā zāļu meklēšana, devas palielināšana, tolerances attīstība.

Laboratoriskie testi

Nosakot proteīnu kopējo daudzumu urīnā ar puskvantitatīvām metodēm, iespējama pseidopozitīva atrade. Tādēļ tiek ieteikts ar teststrēmeli konstatētos pozitīvos testa rezultātus apstiprināt ar metodēm, kas balstās uz citu analītisko principu, piemēram, ar Biureta metodi, turbidimetrisko vai krāsvielas saistīšanas metodi, vai arī uzreiz izmantot šīs alternatīvās metodes.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ir pieejami spontāni ziņojumi un atsevišķi ziņojumi no literatūras avotiem par elpošanas nomākumu un/vai sedāciju saistībā ar gabapentīna un opioīda lietošanu. Dažos no šiem ziņojumiem autori uzskatīja, ka gabapentīns kombinācijā ar opioīdiem rada nopietnas bažas, jo sevišķi gados vecākiem pacientiem.

Pētījumā veseliem brīvprātīgajiem (N=12), lietojot 60 mg ilgstošas darbības morfīna kapsulas 2 stundas pirms 600 mg gabapentīna kapsulas, gabapentīna zemlīknes laukums (AUC) vidēji pieauga par 44%, salīdzinot ar gabapentīna lietošanu bez morfīna. Tādēļ šādi pacienti, kuriem nepieciešama vienlaicīga ārstēšana ar opioīdiem, uzmanīgi jānovēro attiecībā uz tādu CNS nomākšanas pazīmju iespējamo parādīšanos kā miegainība, sedācija un elpošanas nomākums un iespējams attiecīgi jāsamazina gabapentīna vai opioīda devas.

Netika konstatēta gabapentīna mijiedarbība ar fenobarbitālu, fenitoīnu, valproiskābi un karbamazepīnu.

Gabapentīna līdzsvara stāvokļa farmakokinētika veseliem cilvēkiem un pacientiem ar epilepsiju, kuri lietoja šīs antiepileptiskās zāles, neatšķiras.

Gabapentīna vienlaicīga lietošana ar noretindronu un/vai etinilestradiolu saturošiem perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem neietekmē ne viena, ne otra komponenta farmakokinētiku līdzsvara stāvoklī.

Lietojot gabapentīnu līdztekus magniju vai alumīniju saturošiem antacīdiem līdzekļiem, var samazināties gabapentīna biopieejamība līdz 24%. Gabapentīnu ieteicams lietot tikai tad, kad pēc antacīdā līdzekļa lietošanas pagājušas vismaz 2 stundas.

Probenecīds nemaina gabapentīna ekskrēciju caur nierēm.

Gabapentīna eliminācija caur nierēm ir nedaudz pavājināta, ja to lieto kopā ar cimetidīnu, kam nevarētu būt klīniskas nozīmes.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ar epilepsiju un pretepilepsijas līdzekļiem kopumā saistītais risks

Bērniem, kuri dzimuši ar pretepilepsijas līdzekli ārstētām mātēm, ir par 2−3 pakāpēm augstāks iedzimta defekta risks. Visbiežāk ziņots par lūpas šķeltni, kardiovaskulārām malformācijām un nervu caurulītes defektiem. Vairāku pretkrampju līdzekļu lietošana saistīta ar augstāku risku rasties iedzimtai malformācijai nekā monoterapija, tādēļ ir svarīgi, lai visos gadījumos, kad vien iespējams, tiktu izmantota monoterapija. Sievietēm, kurām iespējama grūtniecības iestāšanās vai kuras ir reproduktīvā vecumā, nepieciešams speciālista padoms, kā arī, ja sieviete plāno grūtniecību, jāpārskata nepieciešamība pēc antiepileptiskās terapijas. Nedrīkst piepeši pārtraukt antiepileptisko terapiju, jo tas var palielināt krampju rašanās risku, kas var būt ļoti bīstami kā mātei, tā bērnam. Attīstības traucējumus bērniem, kuri dzimuši mātēm ar epilepsiju, novēro reti. Nav iespējams diferencēt, vai šīs atpalicības pamatā ir ģenētiski faktori, sociāli apstākļi, mātes epilepsija vai antiepileptiskā terapija.

Ar gabapentīnu saistītais risks

Gabapentīns šķērso cilvēka placentu.

Nav datu vai ir ierobežoti dati par gabapentīna lietošanu grūtniecēm.

Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Gabapentīnu drīkst lietot grūtniecības laikā vienīgi tad, ja potenciālais ieguvums mātei skaidri atsver potenciālo risku auglim.

Pēc saņemtiem ziņojumiem par grūtniecības gadījumiem nav iespējams noteikt cēloņsakarību, vai gabapentīns grūtniecības laikā varētu paaugstināt kongenitālas malformācijas risku tādēļ, ka to ietekmē epilepsijas esamība un citu pretepilepsijas līdzekļu līdztekus lietošana.

Barošana ar krūti

Gabapentīns izdalās mātes pienā. Tā kā nav zināms, kā gabapentīns iedarbojas uz zīdaini, mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, gabapentīnu nozīmē piesardzīgi. Gabapentīnu drīkst parakstīt mātei, kura baro bērnu ar krūti, tikai tad, ja ieguvums skaidri atsver risku.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem nav novērota ietekme uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Gabapentīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Gabapentīns iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un var izraisīt miegainību, reiboni vai citas līdzīgas pazīmes. Pat ja tās ir vieglas vai vidējas pakāpes, šīs pazīmes var būt potenciāli bīstamas pacientiem, kas apkalpo mehānismus vai vada transportlīdzekļus. Sevišķi nopietni tas ir ārstēšanās sākumā un pēc devas palielināšanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Klīnisko pētījumu laikā pacientiem ar epilepsiju (papildu vai monoterapijas veidā) un neiropātiskām sāpēm novērotās nevēlamās blakusparādības apkopotas vienā sarakstā ņemot vērā orgānu sistēmas un biežumu ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000). Ja blakusparādība dažādos klīniskos pētījumos novērota atšķirīgi bieži, ņemts vērā lielākais biežums.

Pēcreģistrācijas pieredzes laikā novērotās blakusparādības ir iekļautas zem kategorijas “biežums nav zināms” (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem) un sarakstā izceltas slīprakstā.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmas klase

Nevēlamās blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži:

vīrusu infekcija

Bieži:

pneimonija, elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija, infekcija, vidusauss iekaisums

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži:

leikopēnija

Biežums nav zināms:

trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk:

alerģiskas reakcijas (piem., nātrene)

Biežums nav zināms:

paaugstinātas jutības sindroms (sistēmiska reakcija ar dažādām izpausmēm, kā, piemēram, drudzis, izsitumi, hepatīts, limfadenopātija, eozinofīlija un dažreiz arī citi simptomi un pazīmes), anafilakse (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži:

Retāk:

Reti:

Biežums nav zināms:

anoreksija, pastiprināta ēstgriba

hiperglikēmija (visbiežāk novērota diabēta pacientiem)

hipoglikēmija (visbiežāk novērota diabēta pacientiem)

hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi

Bieži:

naidīgums, apjukums un emocionāla labilitāte, depresija, nemiers, nervozums, traucēta domāšana

Biežums nav zināms:

Halucinācijas, uzbudinājums

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

miegainība, reibonis, ataksija

Bieži:

krampji, hiperkinēzija, dizartrija, amnēzija, tremors, bezmiegs, galvassāpes, tādas sajūtas kā parestēzija, hipestēzija, koordinācijas traucējumi, nistagms, pastiprināti, pavājināti refleksi vai refleksu zudums

Retāk:

Reti:

Hipokinēzija, garīgi traucējumi

samaņas zudums

Biežums nav zināms:

citi kustību traucējumi (piem., horeoatetoze, diskinēzija, distonija)

Acu bojājumi

Bieži:

redzes traucējumi, kā ambliopija, diplopija

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži:

reibonis

Biežums nav zināms:

džinkstoņa ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk:

sirdsklauves

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži:

hipertensija, vazodilatācija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži:

Reti:

dispnoja, bronhīts, faringīts, klepus, rinīts

elpošanas nomākums

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži:

vemšana, slikta dūša, zobu patoloģija, gingivīts, caureja, sāpes vēderā, dispepsija, aizcietējums, sausa mute vai kakls, flatulence

Retāk:

Biežums nav zināms:

disfāgija

pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Biežums nav zināms:

hepatīts, dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži:

sejas tūska, purpura, ko visbiežāk apraksta kā zilumu veidošanos pēc fiziskas traumas, nieze, izsitumi, pinnes

Biežums nav zināms:

Stīvensa-Džonsona sindroms, angioneirotiskā tūska, multiformā eritēma, alopēcija, zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži:

artralģija, mialģija, muguras sāpes, muskuļu raustīšanās

Biežums nav zināms: :

rabdomiolīze, mioklonuss

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Biežums nav zināms:

akūta nieru mazspēja, urīna nesaturēšana

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži:

impotence

Biežums nav zināms:

krūšu hipertrofija, ginekomastija, seksuālā disfunkcija (piemēram, izmaiņas dzimumdziņā, ejakulācijas traucējumi un anorgasmija)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži:

nespēks, drudzis

Bieži:

perifēra tūska, patoloģiska gaita, astēnija, sāpes, savārgums, gripas sindroms

Retāk:

ģeneralizēta tūska

Biežums nav zināms:

“atcelšanas” reakcijas (galvenokārt trauksme, bezmiegs, slikta dūša, sāpes, svīšana), sāpes krūtīs. Ziņots par pēkšņas, negaidītas nāves gadījumiem, kuru cēloņsakarība ar gabapentīna terapiju nav pierādīta.

Izmeklējumi

Bieži:

leikocītu skaita samazināšanās, pieņemšanās svarā

Retāk:

palielināti aknu funkcionālo testu rādītāji SGOT (ALAT), SGPT (ASAT) un bilirubīns

Biežums nav zināms:

kreatīnfosfokināzes (KFK) līmeņa paaugstināšanās asinīs

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Bieži:

Retāk:

nejaušs savainojums, nobrāzums, lūzums

krišana

Ziņots par akūta pankreatīta gadījumiem, ārstējoties ar gabapentīnu. Nav skaidrs, vai tam ir saistība ar gabapentīna lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Hemodialīzes pacientiem ar nieru mazspēju terminālā stadijā ziņots par miopātiju ar paaugstinātu kreatinīnkināzes līmeni.

Elpceļu infekcijas, vidusauss iekaisums, krampji un bronhīts novērots tikai klīniskajos pētījumos bērniem. Tāpat klīniskajos pētījumos bērniem, bieži novērots agresīvs noskaņojums un hiperkinēzijas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Akūts, dzīvību apdraudošs toksiskums nav novērots, gabapentīnu pārdozējot līdz pat 49 g dienā. Pārdozēšanas simptomi ir reibonis, redzes dubultošanās, neskaidra runa, miegainība, samaņas zudums, apātija un viegla caureja. Pēc atbilstošas terapijas visi pacienti izveseļojās. Lielas gabapentīna devas vājāk absorbējas, kas, zāles pārdozējot, samazina tā toksiskumu.

Gabapentīna pārdozēšana, īpaši kombinācijā ar citiem CNS nomācošiem zāļu līdzekļiem, var novest pie komas.

Gabapentīnu var izvadīt hemodialīzes ceļā, taču pieredze rāda, ka parasti tas nav nepieciešams. Tomēr pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju hemodialīze var būt indicēta.

Pelēm un žurkām gabapentīns, perorāli ievadīts, nebija letāls pat pie devas 8000 mg/kg. Akūtas saindēšanās pazīmes dzīvniekiem bija ataksija, apgrūtināta elpošana, ptoze, hipoaktivitāte vai uzbudinājums.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi pretepilepsijas līdzekļi ATĶ kods: N03AX12.

Darbības mehānisms

Vairākos dzīvnieku epilepsijas modeļos gabapentīns viegli iekļūst galvas smadzenēs un novērš krampjus. Gabapentīnam nepiemīt afinitāte ne ar GASSA, ne GASSB receptoru, kā arī tas neietekmē GASS (gamma-aminosviestskābes) metabolismu. Tas nesaistās ar citiem galvas smadzeņu neiromediatoru receptoriem un neiedarbojas uz nātrija kanāliem. Gabapentīns ar augstu afinitāti piesaistās pie sprieguma jutīgo kalcija kanālu α2δ (alfa-2-delta) apakšvienības, un tas ierosina, ka piesaistīšanās pie α2δ apakšvienības var izraisīt gabapentīna pret krampju iedarbību dzīvniekos. Plašais speciālistu grupas skrīnings neiesaka citus līdzekļus, izņemot α2δ. 

Vairāku pirmsklīnisko modeļu pierādījumi sniedz informāciju, ka gabapentīna farmakoloģiskā aktivitāte var būt kā pastarpinātājs, kas piesaistoties α2δ, samazina neiromediatoru atbrīvošanos centrālās nervu sistēmas apvidos. Šāda īpašība var būt pamatā gabapentīna pretkrampju darbībai. Vai šīm gabapentīna īpašībām varētu būt sakars ar tā pretkrampju darbību cilvēkiem, pagaidām nav zināms.

Gabapentīns parāda efektivitāti vairākos pirmsklīniskos dzīvnieku sāpju modeļos. Gabapentīna īpaša piesaistīšanās α2δ apakšvienībai ierosina radīt vairākas atšķirīgas darbības, no kurām varētu būt atkarīga analgētiskā iedarbība dzīvnieku modeļos. Gabapentīna analgētiskās darbības var rasties muguras smadzenēs, ka arī augstākos smadzeņu centros mijiedarbībā ar descendējošo sāpju inhibējošajiem ceļiem. Tas, vai šīm pirmsklīniskajām īpašībām varētu būt sakars ar to klīnisko iedarbību cilvēka organismā, nav zināms.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskais pētījums, 3 līdz 12 gadus veciem bērniem ārstējot parciālās epilepsijas lēkmes izmantojot papildterapiju, uzrādīja skaitliski, bet ne statistiski nozīmīgu starpību – 50 % vairāk atbildes reakciju uz terapiju novēroja gabapentīna grupā, salīdzinot ar placebo grupu. Papildus analizējot šos iegūtos rezultātus pēc vecuma grupām, neatklāja statistiski nozīmīgu vecuma, terapijas ilguma vai mainīgo dihotomu efektu (vecumā grupās starp 3-5 un 6-12 gadiem).

Iegūto datu papildus analīzes rezultāti apkopoti šajā tabulā:

Atbildes reakcija uz terapiju (≥ 50 % uzlabojās) pēc vecuma un ārstēšanās MTS* populācijā

Vecuma grupa

Placebo

Gabapentīns

P-vērtība

< 6 gadi

4/21 (19 %)

4/17 (23,5 %)

0,7362

6 – 12 gadi

17/99 (17,2 %)

20/96 (20,8 %)

0,5144

* Modificētā terapiju saņēmusī (MTS) populācija ir visi tie pacienti, kuri randomizējot iekļuvuši terapiju saņēmušo grupā, kuriem ir pieejama lēkmju statistika 28 dienas gan pirms, gan pēc dubultmaskētā pētījuma uzsākšanas.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas gabapentīna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 2−3 stundām. Devu palielinot, gabapentīna biopieejamībai (devas absorbētai daļai) ir tendence samazināties. 300 mg kapsulas absolūtā biopieejamība ir ap 60%. Uztura, arī trekna ēdiena ietekme uz gabapentīna farmakokinētiku ir klīniski nebūtiska.

Lietojot atkārtotas devas, gabapentīna farmakokinētika nemainās. Lai gan gabapentīna koncentrācijas plazmā klīniskos pētījumos bija robežās no 2 μg/ml līdz 20 μg/ml, pēc šādām koncentrācijām nebija iespējams paredzēt drošumu vai efektivitāti. Gabapentīna farmakokinētiskie parametri norādīti 3. tabulā.

3. tabula

GABAPENTĪNA VIDĒJIE (% RELATĪVĀ STANDARTA DEVIĀCIJA (RSD)) LĪDZSVARA STĀVOKĻA FARMAKOKINĒTISKIE PARAMETRI, DEVU IEVADOT IK PĒC 8 STUNDĀM

Farmakokinētiskais parametrs

300 mg

(n = 7)

400 mg

(n = 14)

800 mg

(n = 14)

Vidēji

% RSD

Vidēji

% RSD

Vidēji

% RSD

C_max (µg/ml)

4,02

(24)

5,74

(38)

8,71

(29)

t_max (h)

2,7

(18)

2,1

(54)

1,6

(76)

T_1/2 (h)

5,2

(12)

10,8

(89)

10,6

(41)

AUC_(0-8) (µg•h/ml)

24,8

(24)

34,5

(34)

51,4

(27)

Ae% (%)

nav datu

nav datu

47,2

(25)

34,4

(37)

C_max = maksimālā koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī

t_max = laiks līdz C_max

T_1/2 = eliminācijas pusperiods

AUC₍₀₋₈₎ = vienmērīgas koncentrācijas laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes 0 līdz 8 stundas pēc devas lietošanas

Ae% = gabapentīna devas procentuālā daļa, kas 0−8 stundu laikposmā pēc devas lietošanas nonāk urīnā nepārveidotā formā.

Izkliede

Gabapentīns nesaistās ar plazmas olbaltumvielām, un tā izplatības tilpums ir 57,7 litri. Epilepsijas pacientiem gabapentīna koncentrācija cerebrospinālā šķidrumā ir aptuveni 20% no atbilstošās minimālās koncentrācijas plazmā līdzsvara stāvoklī. Gabapentīns ir atrodams mātes pienā.

Biotransformācija

Nav zināms, ka gabapentīns cilvēka organismā metabolizētos. Gabapentīns neinducē dažādu funkciju oksidāzes aknās, no kurām ir atkarīgs zāļu metabolisms.

Eliminācija

Gabapentīns izdalās tikai caur nierēm nepārveidotā formā. Gabapentīna izvadīšanas pusperiods nav atkarīgs no devas, un vidēji tas ir no 5 līdz 7 stundām.

Gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem gabapentīna plazmas klīrenss ir samazināts. Gabapentīna eliminācijas ātruma konstante, plazmas klīrenss un nieru klīrenss ir tieši proporcionāls kreatinīna klīrensam.

Hemodialīze izvada gabapentīnu no plazmas. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem un hemodializējamiem pacientiem ieteicams pielāgot devas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Gabapentīna farmakokinētika bērniem pētīta 50 veselu bērnu grupā vecumā no 1 mēneša līdz 12 gadiem. Visumā gabapentīna koncentrācija plazmā bērniem, vecākiem par 5 gadiem, ir tāda pati kā pieaugušajiem, ja devu izvēlas pēc mg uz kg svara. Farmakokinētikas pētījumā ar 24 veseliem bērniem vecumā no 1 līdz 48 mēnešiem novēroja aptuveni par 30% zemāku ekspozīciju (AUC), zemāku C_max un augstāku klīrensu pret ķermeņa svaru, salīdzinot ar pieejamajiem datiem no ziņojumiem par bērniem, kas vecāki par 5 gadiem.

Linearitāte/nelinearitāte

Gabapentīna biopieejamība (devas absorbētā daļa), pieaugot devai, samazinās, kas liecina par farmakokinētisko parametru, tostarp biopieejamības parametra (F), piemēram, Ae%, CL/F, Vd/F, nelinearitāti. Eliminācijas farmakokinētiku (farmakokinētiskos parametrus, kuros neietilpst tādi F kā CLr un T_1/2) vislabāk apraksta lineārā farmakokinētika. Gabapentīna koncentrāciju plazmā vienmērīgas izplatības apstākļos var paredzēt pēc datiem, kas iegūti ar vienu, atsevišķu devu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Kanceroģenēze

Divus gadus pelēm kopā ar barību deva gabapentīnu pa 200, 600 un 2000 mg/kg dienā

un žurkām pa 250, 1000 un 2000 mg/kg dienā. Statistiski nozīmīgs aizkuņģa dziedzera acinozo šūnu tumoru skaita pieaugums novērots tikai žurku tēviņiem, kuri saņēma augstāko devu. Gabapentīna maksimālā koncentrācija plazmā žurkām, kas saņēma 2000 mg/kg gabapentīna dienā, bija 10 reižu lielāka nekā gabapentīna koncentrācija plazmā cilvēkiem, kuri lietoja 3600 mg dienā. Aizkuņģa dziedzera acinozo šūnu tumori žurku tēviņiem ir maz agresīvi, tie neietekmēja šo dzīvnieku dzīves ilgumu, nedeva metastāzes un neizplatījās uz apkārtējiem audiem, un tie neatšķīrās no tumoriem, kas tika novēroti paralēlās kontrolgrupās. Nav zināms, vai šiem žurku aizkuņģa dziedzera acinozo šūnu tumoriem varētu būt kāda sakarība ar kancerogēno risku cilvēkam.

Mutaģenēze

Gabapentīnam nav novērotas genotoksiskas īpašības. In vitro, izmantojot standarta testus bakteriālās un zīdītāju šūnu kultūrās, gabapentīnam netika konstatēti mutagēni efekti.

Gabapentīns neinducēja strukturālas hromosomu aberācijas zīdītāju šūnās ne in vitro, ne in vivo, un tas neizraisīja kodoliņu veidošanos kāmju kaulu smadzenēs.

Fertilitātes traucējumi

Žurkām, saņemot līdz pat 2000 mg/kg lielas devas (aptuveni piecas reizes pārsniedz maksimālo dienas devu cilvēkam, rēķinot mg/m²), nav novērota nelabvēlīga ietekme uz auglīgumu vai vairošanos.

Teratoģenēze

Gapapentīna ietekmē nepalielinājās malformāciju biežums salīdzinājumā ar kontrolgrupu peļu, žurku un trušu mazuļiem, kuru mātes saņēma devas, kas attiecīgi 50, 30 un 25 reizes pārsniedza 3600 mg lielu dienas devu cilvēkam (vai četras, piecas vai astoņas reizes lielāku devu nekā dienas deva cilvēkam, pārrēķinot mg/m²).

Gabapentīns grauzējiem aizkavēja galvaskausa, mugurkaula skriemeļu, priekšējo un mugurējo ekstremitāšu kaulu osifikāciju, kas liecina par augļa fetālās attīstības traucējumiem. Šīs parādības novērotas tad, kad grūsnas peļu mātītes saņēma 1000 vai 3000 mg/kg/dienā lielas perorālas devas organoģenēzes periodā un grūsnas žurku mātītes −2000 mg/kg/dienā pirms pārošanās, tās laikā un visā gestācijas periodā. Šādas devas ap 1−5 reizēm pārsniedz 3600 mg devu cilvēkam, rēķinot mg/m².

Nekādi efekti netika novēroti grūsnām peļu mātītēm, kas saņēma 500 mg/kg gabapentīna dienā (apmēram ½ no dienas devas cilvēkam, rēķinot mg/m²).

Žurkām, kas saņēma 2000 mg/kg/dienā auglīguma un kopējās reprodukcijas pētījuma laikā, 1500 mg/kg/dienā − teratogenitātes pētījuma laikā un 500, 1000 un 2000 mg/kg/dienā − perinatālā un postnatālā pētījuma laikā, novērots hidrouretera un/vai hidronefrozes gadījumu skaita pieaugums. Šīs atrades nozīme nav skaidra, bet šos faktus saista ar aizkavētu attīstību. Arī minētās devas, pārrēķinot uz mg/m², 1−5 reizes pārsniedz 3600 mg devu cilvēkam.

Teratoģenēzes pētījumā ar grūsnām trušu mātītēm, kas organoģenēzes periodā saņēma 60, 300 un 1500 mg/kg/d, novēroti biežāki augļu bojāejas gadījumi pēc implantācijas. Minētās devas, pārrēķinot uz mg/m², 0,3 − 8 reizes pārsniedz 3600 mg lielu dienas devu cilvēkam. Drošuma robežas nav noteiktas, lai izslēgtu šīs iedarbības risku cilvēkiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Katra apvalkotā tablete satur sekojošas palīgvielas: poloksamērs 407 (etilēna un propilēna oksīdi), kopovidons, magnija stearāts, kukurūzas ciete.

Tabletes apvalks satur: Opadry balto YS-1-18111 (hidroksipropilceluloze, talks).

Spodrinātājs: kandelila vasks.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/PE/PVDH alumīnija blisteri vai PVH/PVDH/alumīnija blisteri.

Iepakojumā pa 20, 30, 45, 50, 60, 84, 90, 100, 200, 500 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Europe MA EEIG

Boulevard de la Plaine 17

1050 Bruxelles

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

NEURONTIN 600 mg apvalkotās tabletes: 03-0016

NEURONTIN 800 mg apvalkotās tabletes: 03-0017

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003. gada 12. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 14. jūlijs

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

PAGE

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

PAGE 1

Pfleet 2019-0048973; DE/H/0899/001-005/066/G