Montelukast Accord

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 10,4 mg montelukasta nātrija sāls, kas atbilst 10 mg montelukasta (Montelukastum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 130,95 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

7,9 x 7,9 mm, bēšas krāsas, abpusēji izliekta, noapaļota kvadrātveida apvalkotā tablete. Tabletes vienā pusē iespiests uzraksts „M10” un otra puse gluda.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes ir paredzēts astmas ārstēšanai kā papildterapija pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu pastāvīgu astmu, kuriem slimība netiek pietiekami kontrolēta ar inhalējamiem kortikosteroīdiem un kuriem „pēc nepieciešamības” lietoti īslaicīgas darbības β‑agonisti nenodrošina atbilstošu klīnisku astmas kontroli. Tiem astmas pacientiem, kuriem Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes indicētas astmas ārstēšanai, Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes var arī lietot sezonālā alerģiskā rinīta simptomu novēršanai.

Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes indicētas arī astmas profilaksei, kad dominējošais faktors ir fiziskas slodzes izraisītas bronhospazmas.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem un pusaudžiem no 15 gadu vecuma ar astmu vai astmu vienlaikus ar sezonālo alerģisko rinītu ieteicamā deva ir viena 10 mg tablete vienu reizi dienā, kas jālieto vakarā.

Vispārējie ieteikumi

Montelukast Accord 10 mg apvalkoto tablešu terapeitiskā iedarbība attiecībā uz astmas simptomu kontroli parādās vienas dienas laikā. Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabetes var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi. Pacientiem jāiesaka turpināt lietot Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes arī tad, ja astma tiek kontrolēta, kā arī astmas paasinājumu laikā. Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes nedrīkst lietot vienlaikus ar citām zālēm, kas satur tādu pašu aktīvo vielu - montelukastu.

Gados vecākiem cilvēkiem vai pacientiem ar nieru mazspēju vai viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana. Nav datu par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Deva ir vienāda gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma pacientiem.

Terapija ar Montelukast Accord 10 mg apvalkotām tabletēm saistībā ar citām astmas terapijām:

Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes var pievienot pacienta esošai ārstēšanas shēmai.

Inhalējami kortikosteroīdi:

Ārstēšanu ar Montelukast Accord 10 mg apvalkotām tabletēm var izmantot kā papildterapiju pacientiem, kuriem inhalējamie kortikosteroīdi kopā ar „pēc nepieciešamības” lietotiem īslaicīgas darbības β‑agonistiem nenodrošina pietiekamu klīnisku astmas kontroli. Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes nedrīkst aizvietot inhalējamos kortikosteroīdus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija
Nedodiet Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes bērniem līdz 15 gadu vecumam. Drošums un efektivitāte, lietojot Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes bērniem līdz 15 gadiem, nav pierādīta.

5 mg košļājamās tabletes ir pieejamas bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 14 gadiem.

4 mg košļājamās tabletes ir pieejamas bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacienti jāinformē, ka perorāli lietojamo montelukastu nekad nedrīkst izmantot akūtu astmas lēkmju ārstēšanai, un vienmēr jābūt pieejamiem piemērotiem neatliekamās palīdzības līdzekļiem. Akūtas lēkmes gadījumā jālieto īslaicīgas darbības β-agonisti. Ja pacientiem nepieciešams lietot vairāk īslaicīgas darbības β-agonistu inhalāciju nekā parasti, viņiem nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu.

Montelukastu nedrīkst izmantot inhalējamo vai iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu aizvietošanai.

Nav datu, kas liecinātu, ka, lietojot vienlaicīgi ar montelukastu, varētu samazināt iekšķīgi lietotu kortikosteroīdu devu.

Retos gadījumos pacientiem, kuri lietoja pretastmas zāles, ieskaitot montelukastu, varētu novērot sistēmisko eozinofīliju, dažreiz ar vaskulīta klīniskajiem simptomiem, kam raksturīgs Churg-Strauss sindroms, stāvoklis, ko parasti ārstē ar sistēmiski lietojamiem kortikosteroīdiem. Dažkārt šie gadījumi bija saistīti ar iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu terapijas samazināšanu vai atcelšanu. Lai gan nav pierādīta cēloņsakarība ar leikotriēnu receptoru antagonistiem, ārstam jāuzmanās, ja pacientam parādās eozinofīlija, vaskulīta izsitumi, paasinās plaušu simptomi, sirds funkcijas komplikācijas un/vai neiropātija. Pacienti, kuriem attīstās šie simptomi, vēlreiz jāizmeklē un jānovērtē izmantotā terapija.

Aspirīna jutīgiem astmas pacientiem arī montelukasta terapijas laikā jāizvairās no aspirīna vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas.

Šīs zāles satur laktozes monohidrātu.

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Montelukastu var lietot kopā ar citām zālēm, kuras parasti izmanto astmas profilaksei un hroniskajai astmas ārstēšanai. Zāļu mijiedarbības pētījumos montelukasta ieteicamā klīniskā deva klīniski nozīmīgi neietekmēja tālāk norādīto zāļu farmakokinētiku: teofilīns, prednizons, prednizolons, perorālie kontraceptīvie līdzekļi (etinilestradiols/noretindrons 35/1), terfenadīns, digoksīns un varfarīns.

Montelukasta plazmas koncentrācijas zemlīknes laukums (AUC) bija samazināts par aptuveni 40% pacientiem, kuri vienlaicīgi lietoja fenobarbitālu. Montelukastu metabolizē CYP 3A4, 2C8 un 2C9, tāpēc jāievēro piesardzība, galvenokārt bērniem, ja montelukastu lieto vienlaicīgi ar CYP 3A4, 2C8 un 2C9 induktoriem, piemēram, fenitoīnu, fenobarbitālu un rifampicīnu.

In vitro pētījumi liecina, ka montelukasts ir spēcīgs CYP 2C8 inhibitors. Neskatoties uz to, dati no klīniskajiem zāļu mijiedarbības pētījumiem, pētot montelukastu un rosiglitazonu (proves substrāts no zālēm, kas galvenokārt tiek metabolizētas ar CYP 2C8), liecina, ka montelukasts in vivo neinhibē CYP 2C8. Tāpēc nav sagaidāms, ka montelukasts būtiski mainīs šī enzīma metabolizēto zāļu (piemēram, paklitaksela, rosiglitazona un repaglinidīna) metabolismu.

In vitro pētījumos tika konstatēts, ka montelukasts ir CYP 2C8 un, mazāk nozīmīgā mērā, 2C9 un 3A4 substrāts. Dati no zāļu mijiedarbības klīniskā pētījuma, lietojot montelukastu un gemfibrozilu (CYP 2C8 un 2C9 inhibitors), pierādīja, ka gemfibrozils palielina montelukasta sistēmisko iedarbību 4,4 reizes. Montelukasta devu pielāgot nav nepieciešams, ja to lieto vienlaikus ar gemfibrozilu vai citiem spēcīgiem CYP 2C8 inhibitoriem, tomēr ārstam ir jāapzinās iespējamo blakusparādību skaita palielināšanās risku.

Pamatojoties uz in vitro iegūtajiem datiem, klīniski nozīmīgas zāļu mijiedarbības ar citiem mazāk spēcīgiem CYP 2C8 inhibitoriem (piemēram, trimetoprimu) nav sagaidāma. Vienlaicīga montelukasta lietošana ar itrakonazolu, spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, neizraisīja ievērojamu montelukasta sistēmiskās iedarbības palielināšanos.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par kaitīgu ietekmi uz grūtniecību vai embrija/augļa attīstību.

Ierobežoti dati no grūtniecības datu bāzēm neliecina par cēloņsakarību starp Montelukast Accord 10 mg apvalkoto tablešu lietošanu un malformāciju (piemēram, locekļu defektu rašanos), par ko retos gadījumos ir ziņots, veicot pēcreģistrācijas novērošanu visā pasaulē.

Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes grūtniecības laikā var lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

Barošana ar krūti

Nav zināms vai montelukasts izdalās mātes pienā cilvēkam. Pētījumi ar žurkām liecināja, ka montelukasts/metabolīti izdalās pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes var lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Montelukasts neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr ļoti retos gadījumos, atsevišķiem pacientiem ir ziņots par miegainību vai reiboni.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Montelukasts klīniskajos pētījumos novērtēts šādi:

• 10 mg apvalkotās tabletes aptuveni 4000 pieaugušiem pacientiem un pusaudžiem no 15 gadu vecuma ar astmu;

• 10 mg apvalkotās tabletes aptuveni 400 pieaugušiem pacientiem un pusaudžiem no 15 gadu vecuma ar astmu un sezonālo alerģisko rinītu;

• 5 mg košļājamās tabletes aptuveni 1750 bērniem vecumā no 6 līdz 14 gadiem ar astmu.

Klīniskajos pētījumos astmas pacientiem, kuri lietoja montelukastu, bieži (≥1/100 līdz <1/10) tika ziņots par zemāk uzskaitītajām ar zālēm saistītajām nevēlamajām blakusparādībām, un ziņots biežāk kā pacientiem, kuri saņēma placebo:

Ilgstošas terapijas klīniskajos pētījumos, kas ierobežotam pieaugušo pacientu skaitam ilga līdz pat 2 gadiem un bērniem no 6 līdz 14 gadu vecumam ilga līdz pat 12 mēnešiem, zāļu drošuma raksturojums nemainījās.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā

Blakusparādības, par kurām ziņots pēcreģistrācijas periodā ir uzskaitītas pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un konkrētā blakusparādības termina tālāk tabulā. Biežuma kategorijas tika aprēķinātas, pamatojoties uz atbilstošajiem klīniskajiem pētījumiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Hroniskas astmas pētījumos pieaugušiem pacientiem montelukasts bez klīniski nozīmīgām blakusparādībām tika lietots 22 nedēļas ilgi līdz 200 mg dienas devās un īsos pētījumos apmēram vienu nedēļu ilgi līdz 900 mg dienas devās.

Montelukasta pēcreģistrācijas pieredzes laikā un klīnisko pētījumu ietvaros ir ziņots par akūtu pārdozēšanu. Šie ziņojumi ietver datus par pieaugušajiem un bērniem, kuri lietojuši tik lielas devas kā 1000 mg (aptuveni 61 mg/kg 42 mēnešus vecam bērnam). Klīniskie un laboratoriskie novērojumi gan pieaugušajiem, gan bērniem bija atbilstoši zāļu drošuma raksturojumam.

Pārdozēšanas simptomi

Vairums pārdozēšanas gadījumu neizraisīja nelabvēlīgas blakusparādības. Visbiežāk novērotās blakusparādības atbilda montelukasta drošuma raksturojumam un tās bija sāpes vēderā, miegainība, slāpes, galvassāpes, vemšana un psihomotora hiperaktivitāte.

Pārdozēšanas ārstēšana
Nav pieejama specifiska informācija par montelukasta pārdozēšanas ārstēšanu. Nav zināms, vai montelukastu iespējams izvadīt, izmantojot peritoneālo vai hemodialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: leikotriēnu receptoru antagonists

ATĶ kods: R03D C03

Darbības mehānisms

Cisteinilleikotriēni (LTC₄, LTD₄, LTE₄) ir spēcīgi iekaisuma eikosanoīdi, ko izdala dažādas šūnas, tajā skaitā arī tuklās šūnas un eozinofilie leikocīti. Šie svarīgie proastmatiskie mediatori saistās pie cisteinilleikotriēnu (CysLT) receptoriem. CysLT 1. tipa (CysLT₁₁) receptori atrodas cilvēka elpceļos (arī elpceļu gludās muskulatūras šūnās un elpceļu makrofāgos) un uz citām iekaisuma gaitā iesaistītām šūnām (arī eozinofīliem leikocītiem un noteiktām mieloīdām cilmes šūnām). CysLT iesaistās astmas un alerģiska rinīta patoloģiskā fizioloģijā. Astmas gadījumā leikotriēnu mediēta ietekme ir bronhu sašaurināšanās, gļotu sekrēcija, asinsvadu caurlaidība un eozinofilo leikocītu skaita palielināšanās. Alerģiska rinīta gadījumā CysLT atbrīvojas no deguna gļotādas pēc alergēna ietekmes gan ātra, gan vēlīna tipa reakcijas gadījumā un ir saistīti ar alerģiska rinīta simptomu rašanos. CysLT intranazāla ietekme palielina deguna elpceļu rezistenci un aizlikta deguna simptomus.

Farmakodinamiskā iedarbība

Montelukasts ir iekšķīgi lietots, aktīvs savienojums, kas ar augstu afinitāti un selektivitāti saistās pie CysLT₁ receptoriem. Klīniskajos pētījumos montelukasts pat 5 mg devā inhibēja bronhokonstrikciju, ko izraisīja LTD₄ inhalācija. Bronhodilatācija tika novērota 2 stundu laikā pēc iekšķīgas lietošanas. β agonistu izraisītā bronhodilatācija papildina montelukasta izraisīto bronhodilatāciju. Montelukasta terapija inhibēja gan antigēna izraisīto agrīno, gan arī vēlīno bronhokonstrikcijas fāzi. Montelukasts, salīdzinot ar placebo, samazināja eozinofīlu skaitu perifērajās asinīs pieaugušajiem un bērniem. Atsevišķā pētījumā montelukasta terapija, uzlabojot astmas kontroli, ievērojami samazināja eozinofīlu skaitu elpceļos (nosakot krēpās) un perifērajās asinīs.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pētījumos pieaugušajiem, lietojot 10 mg montelukasta reizi dienā, salīdzinot ar placebo, ievērojami palielinājās rīta forsētās izelpas tilpums pirmajā sekundē (FEV₁) (10,4% salīdzinot ar 2,7% sākuma stadijā), pirms pusdienas (PP) izelpas maksimumplūsmu (PEFR) (24,5 l/min salīdzinot ar 3,3 l/min sākuma stadijā) un ievērojami samazinājās kopējā β agonistu lietošana (-26,1% salīdzinot ar -4,6% sākuma stadijā). Ievērojami uzlabojās arī pacientu dienas un nakts laikā ziņoto astmas simptomu kontrole salīdzinājumā ar placebo.

Pētījumi pieaugušajiem liecina par montelukasta spēju papildināt vienlaicīgi inhalētu kortikosteroīdu klīnisko iedarbību (% pārmaiņa no sākuma stadijas inhalētam beklometazonam un montelukastam pret beklometazonu attiecīgi FEV₁: 5,43% pret 1,04%; β agonistu lietošana: -8,70% pret 2,64%). Salīdzinot ar inhalējamo beklometazonu (200 μg divreiz dienā ar krājtelpu), montelukastam bija ātrāka sākotnējā iedarbība, lai gan visa 12 nedēļu pētījuma garumā beklometazons nodrošināja labāku vidējo ārstēšanas rezultātu (% pārmaiņa no sākuma stadijas montelukastam pret beklometazonu attiecīgi FEV₁: 7,49% pret 13,3%; β agonistu lietošana: -28,28% pret -43,89%). Tomēr procentuāli liels ar montelukastu ārstēto pacientu skaits, salīdzinot ar beklometazonu, sasniedza līdzīgu klīnisko atbildes reakciju (piemēram, 50% ar beklometazonu ārstēto pacientu novēroja FEV₁ uzlabojumu par aptuveni 11% vai vairāk salīdzinājumā ar sākuma stadiju, un aptuveni 42% ar montelukastu ārstēto pacientu novēroja tādu pašu atbildes reakciju).

Tika veikts klīnisks pētījums, lai novērtētu montelukastu sezonāla alerģiska rinīta simptomātiskai ārstēšanai pieaugušiem un pusaudžu vecuma astmatiskiem 15 gadus veciem un vecākiem pacientiem ar vienlaicīgi norisošu sezonālu alerģisku rinītu. Šajā pētījumā montelukasta 10 mg tabletes, ko lietoja reizi dienā, deva statistiski nozīmīgu uzlabošanos pēc Diennakts rinīta simptomu (Daily Rhinitis Symptoms) skalas, salīdzinot ar placebo. Diennakts rinīta simptomu skala ir vidējā dienas deguna simptomu (Daytime Nasal Symptoms) skalas vērtība (deguna aizlikuma, iesnu, šķaudīšanas, deguna niezes vidējais lielums) un nakts simptomu (deguna aizlikuma pēc pamošanās, grūtību aizmigt un pamošanās nakts laikā vidējā vērtība) skalas vērtība. Pacientu un ārstu vispārējais alerģiska rinīta vērtējums bija ievērojami labāks, salīdzinājumā ar placebo. Šajā pētījumā astmas efektivitātes novērtējums nebija primārais mērķis.

8 nedēļu pētījumā bērniem vecumā no 6 līdz 14 gadiem, lietojot 5 mg montelukasta reizi dienā, salīdzinājumā ar placebo ievērojami uzlabojās elpošanas funkcija (FEV₁: 8,71% salīdzinot ar 4,16% sākuma stadijā; PP PEFR:β 27,9 l/min salīdzinot ar 17,8 l/min sākuma stadijā) un samazinājās "pēc nepieciešamības" lietoto beta agonistu daudzums (-11,7%, salīdzinot ar +8,2% sākuma stadijā).

12 nedēļu ilgā pētījumā pieaugušajiem tika pierādīta ievērojama slodzes izraisīto bronhokonstrikciju (SIB) samazināšanās (maksimālais FEV₁ samazinājums montelukastam 22,33% salīdzinājumā ar 32,40% placebo; laiks, kurā atjaunojās sākotnējais FEV₁ 5% līmenī: 44,22 minūtes pret 60,64 minūtēm). Šis efekts bija konstants visā 12 nedēļu pētījuma laikā. SIB samazinājums tika novērots arī īstermiņa pētījumā ar bērniem (maksimālais FEV₁ samazinājums: 18,27% pret 26,11%; laiks, kurā atjaunojās sākotnējais FEV₁ 5% līmenī: 17,76 minūtes pret 27,98 minūtēm). Iedarbība abos pētījumos tika pierādīta, lietojot vienu devu dienā dozēšanas intervāla beigās.

Astmas slimniekiem ar jutību pret aspirīnu, kuri vienlaicīgi saņēma inhalējamos un/vai perorālos kortikosteroīdus, montelukasta terapija, salīdzinot ar placebo, nodrošināja ievērojami labāku astmas kontroli (FEV₁: 8,55%, salīdzinot ar -1,74% sākuma stadijā un samazināja kopējo lietoto β agonistu daudzumu: - 27,78%, salīdzinot ar 2,09% sākuma stadijā).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas montelukasts uzsūcas ātri. 10 mg apvalkotās tabletes lietošanas gadījumā vidējā maksimālā koncentrācija plazmā (C_max) pieaugušajiem tiek sasniegta 3 stundu laikā (T_max) pēc lietošanas tukšā dūšā. Vidējā perorālā biopieejamība ir 64%. Parastais uzturs perorālo biopieejamību un C_max neietekmē. Klīniskajos pētījumos lietošanas drošums un efektivitāte tika pierādīta, lietojot 10 mg apvalkotās tabletes neatkarīgi no ēdienreizēm.

Lietojot 5 mg košļājamo tableti, C_max pieaugušajiem tiek sasniegta 2 stundu laikā pēc lietošanas tukšā dūšā. Vidējā perorālā biopieejamība ir 73%, lietojot vienlaikus ar ēdienu, tā samazinās līdz 63%.

Izkliede

Vairāk nekā 99% montelukasta saistās ar plazmas olbaltumvielām. Montelukasta līdzsvara koncentrācijas izkliedes tilpums ir aptuveni 8 – 11 litri. Pētījumi ar žurkām ar radioaktīvi iezīmētu montelukastu liecina par nelielu transportu caur hematoencefālisko barjeru. Turklāt 24 stundas pēc devas ievadīšanas radioaktīvā materiāla koncentrācija visos pārējos audos bija minimāla.

Biotransformācija

Montelukasts tiek plaši metabolizēts. Pētījumos ar terapeitiskām devām montelukasta metabolītu koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī pieaugušajiem un bērniem nav nosakāma.

Citohroms P450 2C8 ir galvenais enzīms montelukasta metabolismā. Turklāt CYP 3A4 un 2C9 var būt neliela loma, lai gan tika konstatēts, ka itrakonazols, CYP 3A4 inhibitors, nemainīja montelukasta farmakokinētiskos rādītājus veseliem indivīdiem, kuri saņēma 10 mg monteluksta katru dienu. In vitro pētījumu rezultāti ar cilvēka aknu mikrosomām liecina, ka terapeitiskā montelukasta koncentrācija plazmā neinhibē citohromu P450 3A4, 2C9, 1A2, 2A6, 2C19 un 2D6. Metabolītu ieguldījums montelukasta terapeitiskajā iedarbībā ir minimāls.

Eliminācija

Montelukasta plazmas klīrenss veseliem pieaugušajiem vidēji ir 45 ml/min. Pēc radioaktīvi iezīmēta montelukasta devas iekšķīgas lietošanas 5 dienu laikā izkārnījumos tika konstatēti 86% radioaktīvā materiāla un urīnā <0,2%. Ņemot vērā zināmo montelukasta perorālo biopieejamību, rezultāti liecina, ka montelukasts un tā metabolīti izdalās gandrīz tikai ar žulti.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu mazspēju deva nav jāpielāgo. Nav veikti pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Montelukasts un tā metabolīti izdalās ar žulti, tāpēc nav sagaidāms, ka pacientiem ar nieru darbības traucējumiem būtu nepieciešama devas pielāgošana. Nav pieejama informācija par montelukasta farmakokinētiku pacientiem ar smagu aknu mazspēju (Child-Pugh skala >9).

Lietojot lielas montelukasta devas (20 un 60 reizes lielākas nekā ieteicamās devas pieaugušajiem), tika novērota samazināta teofilīna koncentrācija plazmā. Šis efekts netika novērots, lietojot ieteicamo devu – 10 mg vienu reizi dienā.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem novēroja nelielas seruma bioķīmisko parametru, proti, AlAT, glikozes, fosfora un triglicerīdu, koncentrācijas pārmaiņas. Toksicitātes pazīmes dzīvniekiem bija pastiprināta siekalu izdalīšanās, kuņģa-zarnu trakta simptomi, šķidra vēdera izeja un jonu līdzsvara traucējumi. Tās radās, lietojot devas, kas radīja >17 reižu lielāku sistēmisko ekspozīciju nekā klīniskā deva. Pērtiķiem nevēlamās blakusparādības parādījās, lietojot devas no 150 mg/kg dienā (>232 reizes lielāka sistēmiskā ekspozīcija nekā lietojot klīnisko devu). Pētījumos ar dzīvniekiem montelukasts neietekmēja auglību vai reproduktīvo funkciju, kad sistēmiskā ekspozīcija vairāk nekā 24 reizes pārsniedza klīnisko sistēmisko ekspozīciju. Auglības pētījumā ar žurku mātītēm, lietojot 200 mg/kg dienas devu (>69 reizes pārsniedzot klīnisko sistēmisko ekspozīciju), novēroja nedaudz samazinātu mazuļu svaru. Pētījumos ar trušiem salīdzinājumā ar kontroles grupu biežāk novēroja nepilnīgu pārkaulošanos, kad sistēmiskā ekspozīcija >24 reizes pārsniedza klīnisko sistēmisko ekspozīciju, kas novērojama klīniskās devas lietošanas gadījumā. Žurkām patoloģijas netika novērotas. Pierādīts, ka montelukasts dzīvnieku organismā šķērso placentāro barjeru un izdalās mātītes pienā.

Netika novēroti nāves gadījumi pēc vienreizējas montelukasta nātrija sāls lietošanas līdz 5000 mg/kg devās pelēm un žurkām (attiecīgi 15000 mg/m² pelēm un 30000 mg/m² žurkām), kas bija maksimālā pārbaudītā deva. Šī deva atbilst devai, kas 25 000 reižu pārsniedz pieaugušajiem ieteicamo devu (par pamatu ņemot pieaugušu pacientu ar ķermeņa masu 50 kg).

Tika konstatēts, ka montelukasts līdz 500 mg/kg dienas devās (aptuveni >200 reižu pārsniedz ieteikto devu, vērtējot sistēmisko ekspozīciju) nav fototoksisks pelēm UVA, UVB un redzamās gaismas spektrā.

Grauzēju sugām montelukastam nebija nedz mutagēna iedarbība in vitro un in vivo pārbaudēs, nedz tumorogēna iedarbība.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Mazaizvietota hidroksipropilceluloze (LH-11) (E 463)

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Hidroksipropilceluloze (LF) (E 463)

Hipromeloze 6CPS (A)

Titāna dioksīds (E 171)

Makrogols 6000

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Montelukast Accord 10 mg apvalkotās tabletes ir iepakotas OPA-Al-PVH/Al blisteros.

Iepakojumā: 7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 84, 90, 98, 100, 140 un 200 tabletes blisterī.

Visi iepakojumu lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Accord Healthcare B.V.

Winthontlaan 200

3526 KV Utrecht

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

11-0492

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

19.12.2011.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS